应忏悔篇
Pāṭidesanīyakaṇḍo
一、索求酥油学处之解释
1. Sappiviññāpanasikkhāpadavaṇṇanā
于应忏悔法第一条中,“酥油”即如前已决断之义,依巴利中所说(巴吉1290),唯指牛酥等。关于“索求而食”,于此,若持“我将食用由告知而得之物”之想而取用时,犯恶作;每吞咽一口所取之物,即犯一应忏悔。
Pāṭidesanīyesu paṭhame sappinti pubbe vuttavinicchayaṃ pāḷiāgataṃ (pāci. 1230) gosappiādimeva. Viññāpetvā bhuñjeyyāti ettha ‘‘viññattiyā paṭiladdhaṃ bhuñjissāmī’’ti gahaṇe dukkaṭaṃ, gahitassa ajjhohāre ajjhohāre pāṭidesanīyaṃ.
此事缘于舍卫城的六群比丘尼,因索求酥油而食而制定。“无病”是此处的随制,此为第三应忏悔法。若病者想作病想,于病时索求,病愈后食用;或病者所剩之物;或从亲属、曾受遮请处索求;或为他人;或以自有财物购得而食;乃至癫狂等,皆不犯。具足所述相状的酥油、无开许的理由、通过索求而食、吞咽,是为四要素。其等起等,如非时食中所说。
Sāvatthiyaṃ chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha sappiṃ viññāpetvā bhuñjanavatthusmiṃ paññattaṃ, ‘‘agilānā’’ti ayamettha anupaññatti, tikapāṭidesanīyaṃ, gilānāya dvikadukkaṭaṃ. Yā pana gilānā gilānasaññā, gilānakāle vā viññāpetvā pacchā agilānā hutvā bhuñjati, gilānāya vā sesakaṃ, ñātakappavāritaṭṭhānato vā viññattaṃ, aññassa vā atthāya, attano vā dhanena gahitaṃ bhuñjati, tassā, ummattikādīnañca anāpatti. Vuttalakkhaṇasappitā, anuññātakāraṇābhāvo, viññatti, ajjhohāroti imānettha cattāri aṅgāni. Samuṭṭhānādīni addhānasadisānīti.
二、索求油等学处之解释
2. Telaviññāpanādisikkhāpadavaṇṇanā
于第二条等之中,油等亦如前所决断,仅依巴利中(巴吉1236)已说者;至于巴利中未述及的其余八条,唯犯恶作。其馀一切,皆与第一条所说相似。
Dutiyādīsupi telādīni pubbe vuttavinicchayāni pāḷiyaṃ (pāci. 1236) āgatāneva, pāḷiyaṃ anāgatesu pana aṭṭhasupi dukkaṭameva. Sesaṃ sabbattha paṭhame vuttasadisamevāti.
一、圆整等学处注释
1. Parimaṇḍalādisikkhāpadavaṇṇanā
此后,众学法与灭诤事的一切方面,皆应按照比丘巴帝摩卡注释中所说的理趣来了知。
Ito paraṃ pana sekhiyāni ceva adhikaraṇasamathā ca sabbapakārato bhikkhupātimokkhavaṇṇanāyaṃ vuttanayeneva veditabbāti.
我今开演这一切,全依锡兰注释的理趣,
依止大寺住众的口诵传承。
依彼,此达究竟,尽取一切;
一切注释之精要,及纯粹之巴利义理。
是故,希求利益者于此疑惑,切不可弃而不作;
即应殷重学习此《度疑》。
如是,依止善士而无障碍,达于圆满,
愿一切众生不久皆得满愿。
Vaṇṇanaṃ pātimokkhassa, soṇattherena yācito; Vinaye jātakaṅkhānaṃ, kaṅkhāvitaraṇatthiko. Ārabhiṃ yamahaṃ sabbaṃ, sīhaḷaṭṭhakathānayaṃ; Mahāvihāravāsīnaṃ, vācanāmagganissitaṃ. Nissāya sā ayaṃ niṭṭhaṃ, gatā ādāya sabbaso; Sabbaṃ aṭṭhakathāsāraṃ, pāḷiyatthañca kevalaṃ. Na hettha taṃ padaṃ atthi, yaṃ virujjheyya pāḷiyā; Mahāvihāravāsīnaṃ, porāṇaṭṭhakathāhi vā. Yasmā tasmā akatvāva, ettha kaṅkhaṃ hitesinā; Sikkhitabbāva sakkaccaṃ, kaṅkhāvitaraṇī ayaṃ. Yathā ca niṭṭhaṃ sampattā, kaṅkhāvitaraṇī ayaṃ; Dvāvīsati bhāṇavārapaamāṇāya pāḷiyā. Evaṃ anantarāyena, niṭṭhaṃ kalyāṇanissitā; Aciraṃ sabbasattānaṃ, yantu sabbe manorathāti.
这部名为《度疑》的巴帝摩卡注释,是觉音长老所造。他具足最清净的信、智、精进为其庄严;他具足戒行、正直、柔和等诸功德聚集;他具足能平等深入自宗与他宗深奥处的智慧巧慧;他具足对三藏及注释分判的无碍智光,于佛师教法中为大论师;他的语言极清净、锐利、文雅而庄严,这是由他的成就所生;他是善巧自立他宗的大诗人,为趋向殊胜解脱的眷属及六通等功德所庄严,心安住于上人法中。他是大寺住者长老众的传承明灯——那位具有广净智慧的觉音长老。
Paramavisuddhasaddhābuddhivīriyappaṭimaṇḍitena sīlācārajjavamaddavādiguṇasamudayasamuditena sakasamayasamayantaragahanajjhogāhaṇasamatthena paññāveyyattiyasamannāgatena tipiṭakapariyattippabhede sāṭṭhakathe satthusāsane appaṭihatañāṇappabhāvena mahāveyyākaraṇena karaṇasampattijanitasuviniggatamadhaurodāravacanalāvaṇṇayuttena yuttamuttavādinā vādīvarena mahākavinā pabhinnapaṭisambhidāparivāre chaḷabhiññādippabhedaguṇappaṭimaṇḍite uttarimanussadhamme suppatiṭṭhitabuddhīnaṃ theravaṃsappadīpānaṃ therānaṃ mahāvihāravāsīnaṃ vaṃsālaṅkārabhūtena vipulavisuddhabuddhinā buddhaghosoti garūhi gahitanāmadheyyena therena katā ayaṃ kaṅkhāvitaraṇī nāma pātimokkhavaṇṇanā –
只要‘佛陀’这个名称,对于具足清净心的如来,
在世间中,为那位世间最上者、大仙,依然流传。
Tāva tiṭṭhatu lokasmiṃ, lokanittharaṇesinaṃ; Dassentī kulaputtānaṃ, nayaṃ sīlavisuddhiyā. Yāva ‘‘buddho’’ti nāmampi, suddhacittassa tādino; Lokamhi lokajeṭṭhassa, pavattati mahesinoti.