关于索要酥油学处的解释
1. Sappiviññāpanasikkhāpadavaṇṇanā
在应忏悔法第一条里,“酥油”就是前面已经判定过的、巴利原文(巴吉1230)所说的牛酥等。关于“索求而食”:如果心里想“我要吃通过索求得到的东西”而拿取,就犯恶作;每咽下一口拿到的食物,就犯一次应忏悔。
Pāṭidesanīyesu paṭhame sappinti pubbe vuttavinicchayaṃ pāḷiāgataṃ (pāci. 1230) gosappiādimeva. Viññāpetvā bhuñjeyyāti ettha ‘‘viññattiyā paṭiladdhaṃ bhuñjissāmī’’ti gahaṇe dukkaṭaṃ, gahitassa ajjhohāre ajjhohāre pāṭidesanīyaṃ.
在舍卫城,因为六群比丘尼索求酥油来吃这件事,制定了这条学处。“无病”是这里后来补充的规定。这是第三应忏悔法。对病人来说,则有两种恶作。
如果她有病,也认为自己有病,或者在生病期间索求,后来病好了再吃;或者是病人吃剩的;或者从亲属、被邀请的地方索求;或者为了别人;或者用自己的钱财买来吃——这些情况对她来说,以及对于癫狂者等,都无犯。
具备所说特征的酥油、没有开许的理由、通过索求、吞咽——这里是四个要素。其等起等,和非时食那条一样。
Sāvatthiyaṃ chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha sappiṃ viññāpetvā bhuñjanavatthusmiṃ paññattaṃ, ‘‘agilānā’’ti ayamettha anupaññatti, tikapāṭidesanīyaṃ, gilānāya dvikadukkaṭaṃ. Yā pana gilānā gilānasaññā, gilānakāle vā viññāpetvā pacchā agilānā hutvā bhuñjati, gilānāya vā sesakaṃ, ñātakappavāritaṭṭhānato vā viññattaṃ, aññassa vā atthāya, attano vā dhanena gahitaṃ bhuñjati, tassā, ummattikādīnañca anāpatti. Vuttalakkhaṇasappitā, anuññātakāraṇābhāvo, viññatti, ajjhohāroti imānettha cattāri aṅgāni. Samuṭṭhānādīni addhānasadisānīti.
2. 关于索求油等学处的解释
2. Telaviññāpanādisikkhāpadavaṇṇanā
在第二条等之中,油等物在巴利文(巴吉1236)里已经提到,就按照前面所说的判定来处理;至于巴利文里没有提到的其余八条,就只有恶作罪。其余的一切,都和第一条所说的一样。
Dutiyādīsupi telādīni pubbe vuttavinicchayāni pāḷiyaṃ (pāci. 1236) āgatāneva, pāḷiyaṃ anāgatesu pana aṭṭhasupi dukkaṭameva. Sesaṃ sabbattha paṭhame vuttasadisamevāti.
关于圆整等学处的解释
1. Parimaṇḍalādisikkhāpadavaṇṇanā
从这里往后,众学法以及灭诤法的一切方面,都应该按照比丘巴帝摩卡注释中所说的方式来了知。
Ito paraṃ pana sekhiyāni ceva adhikaraṇasamathā ca sabbapakārato bhikkhupātimokkhavaṇṇanāyaṃ vuttanayeneva veditabbāti.
这部《巴帝摩卡》的注释,是应索那长老的请求而作的。
为了消除对律典有疑惑者的疑惑。
我开讲这一切,完全依据锡兰注释书的理路。
这是依止大寺住众诵传的传承。
这部《度疑》依靠这个而达到完成,完全执取一切之后。
一切注释书的精华,以及纯粹的巴利文义理。
这里没有哪一句是和巴利圣典相违背的。
或者违背巴利圣典或古代注释。
因此,想要得到利益的人在这里必须先不犹豫,
应当恭敬地学习,这正是《度疑》。
就像这样,当圆满完成时,这部《度疑》……
这部巴利圣典共有二十二诵分。
就这样,依靠善士而无障碍地达到圆满吧。
愿一切众生都能很快实现所有心愿。
Vaṇṇanaṃ pātimokkhassa, soṇattherena yācito; Vinaye jātakaṅkhānaṃ, kaṅkhāvitaraṇatthiko. Ārabhiṃ yamahaṃ sabbaṃ, sīhaḷaṭṭhakathānayaṃ; Mahāvihāravāsīnaṃ, vācanāmagganissitaṃ. Nissāya sā ayaṃ niṭṭhaṃ, gatā ādāya sabbaso; Sabbaṃ aṭṭhakathāsāraṃ, pāḷiyatthañca kevalaṃ. Na hettha taṃ padaṃ atthi, yaṃ virujjheyya pāḷiyā; Mahāvihāravāsīnaṃ, porāṇaṭṭhakathāhi vā. Yasmā tasmā akatvāva, ettha kaṅkhaṃ hitesinā; Sikkhitabbāva sakkaccaṃ, kaṅkhāvitaraṇī ayaṃ. Yathā ca niṭṭhaṃ sampattā, kaṅkhāvitaraṇī ayaṃ; Dvāvīsati bhāṇavārapaamāṇāya pāḷiyā. Evaṃ anantarāyena, niṭṭhaṃ kalyāṇanissitā; Aciraṃ sabbasattānaṃ, yantu sabbe manorathāti.
这部名为《度疑》的巴帝摩卡注释,是由觉音长老所造。他具备最清净的信、智慧与精进作为庄严;具备戒行、正直、柔和等种种功德的聚集;有能力深入自宗与他宗深奥之处的智慧与善巧;具备对三藏及其注释分类的无碍智光,在佛陀的教法中是一位大论师;他的言语由成就而生的极其清净、锐利、优美、庄严,富有文采;他说适宜之语,是论师中最殊胜者、大诗人,身边有具足四无碍解者围绕,并以六神通等种种功德庄严,心安住于对上人法的殊胜证悟中。他是大寺住院长老们传承中的明灯,具有广大清净的智慧,被诸长老尊称为觉音。
Paramavisuddhasaddhābuddhivīriyappaṭimaṇḍitena sīlācārajjavamaddavādiguṇasamudayasamuditena sakasamayasamayantaragahanajjhogāhaṇasamatthena paññāveyyattiyasamannāgatena tipiṭakapariyattippabhede sāṭṭhakathe satthusāsane appaṭihatañāṇappabhāvena mahāveyyākaraṇena karaṇasampattijanitasuviniggatamadhaurodāravacanalāvaṇṇayuttena yuttamuttavādinā vādīvarena mahākavinā pabhinnapaṭisambhidāparivāre chaḷabhiññādippabhedaguṇappaṭimaṇḍite uttarimanussadhamme suppatiṭṭhitabuddhīnaṃ theravaṃsappadīpānaṃ therānaṃ mahāvihāravāsīnaṃ vaṃsālaṅkārabhūtena vipulavisuddhabuddhinā buddhaghosoti garūhi gahitanāmadheyyena therena katā ayaṃ kaṅkhāvitaraṇī nāma pātimokkhavaṇṇanā –
愿它在世间长久留存,为了那些寻求超越世间的人……
它向善男子们指出戒清净的方法。
只要“佛陀”这个名号,对于心地清净、如如不动的世尊,
在世间,那位世间至尊、大仙的(教法)依然流传着。
Tāva tiṭṭhatu lokasmiṃ, lokanittharaṇesinaṃ; Dassentī kulaputtānaṃ, nayaṃ sīlavisuddhiyā. Yāva ‘‘buddho’’ti nāmampi, suddhacittassa tādino; Lokamhi lokajeṭṭhassa, pavattati mahesinoti.