巴吉帝亚篇
Pācittiyakaṇḍo
一、葱蒜品
1. Lasuṇavaggo
一、蒜学处释
1. Lasuṇasikkhāpadavaṇṇanā
在波逸提中,葱蒜品第一:所谓“蒜”,是指产于摩揭陀国的完整生蒜头,并非一瓣或两瓣的蒜。若心想“我将食用”而受取,即犯恶作;每吞咽一次,即犯一波逸提。
Pācittiyesu lasuṇavaggassa tāva paṭhame lasuṇanti magadharaṭṭhe jātaṃ āmakaṃ bhaṇḍikalasuṇameva, na ekadvitimiñjakaṃ. Tañhi ‘‘khādissāmī’’ti paṭiggaṇhantiyā dukkaṭaṃ, ajjhohāre ajjhohāre pācittiyaṃ.
此学处乃因舍卫城偷兰难陀比丘尼令他人运送蒜而制定,犯三波逸提,非蒜则有二恶作。然而,于非蒜作蒜想时,或对洋葱、小蒜、黄姜、野蒜、汤煮物、肉煮物、油煮物、娑罗树叶、北俱卢洲植物,以及疯狂者等,则不犯。其中,“生蒜”与“吞咽”为二要素。其犯相判别等,与羊毛学处相同。
Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha lasuṇaṃ harāpanavatthusmiṃ paññattaṃ, tikapācittiyaṃ, alasuṇe dvikadukkaṭaṃ. Tasmiṃ pana alasuṇasaññāya, palaṇḍuke, bhañjanake, haritake, cāpalasuṇe, sūpasampāke, maṃsasampāke, telasampāke, sāḷave, uttaribhaṅge, ummattikādīnañca anāpatti. Āmakalasuṇañceva, ajjhoharaṇañcāti imānettha dve aṅgāni. Samuṭṭhānādīni eḷakalomasadisānīti.
二、密处毛学处释
2. Sambādhalomasikkhāpadavaṇṇanā
第二项中,“隐蔽处”指遮蔽之处,也指内裤与私处。“使人拔除”意指:用剃刀、剪刀等任何工具使人拔除时,依动作次数计犯波逸提,而非依毛发数量计算。
Dutiye sambādheti paṭicchannokāse, upakacchakesu ca muttakaraṇe cāti attho. Saṃharāpeyyāti ettha khurasaṇḍāsakattariādīsu yena kenaci saṃharāpentiyā payogagaṇanāya pācittiyaṃ, na lomagaṇanāya.
此学处乃于舍卫城缘六群比丘尼于隐蔽处令人拔毛之事而制定。为自己而命他人者,犯恶作;无犯相之别。因疾病之因缘,以及疯狂者等,不犯。此处“无病”与“于隐蔽处拔毛”为二要素。其等起等,与比丘尼同路而行学处相同。
Sāvatthiyaṃ chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha sambādhe lomaṃ saṃharāpanavatthusmiṃ paññattaṃ, attano atthāya aññaṃ āṇāpentiyā sāṇattikaṃ, āpattibhedonatthi. Ābādhapaccayā, ummattikādīnañca anāpatti. Ābādhābhāvo, sambādhe lomasaṃharaṇanti imānettha dve aṅgāni. Samuṭṭhānādīni bhikkhuniyā saddhiṃ ekaddhānamaggagamanasikkhāpadasadisānīti.
三、掌击学处释
3. Talaghātakasikkhāpadavaṇṇanā
第三项中,“击掌”意指:乃至用莲花之丝拍打私处,或于私处施以打击,即犯波逸提。
Tatiye talaghātaketi antamaso uppalakesarenāpi muttakaraṇassa talaghātane muttakaraṇamhi pahāradāne pācittiyanti attho.
此学处是在舍卫城因两位比丘尼以手掌击打之事而制定。犯相如前所述,为犯三恶作,无犯相差别。此后,若无此事,便不述而略去。因疾病因缘拍打肿块或伤口,以及疯狂者等,不犯。其中,“无病”、“于私处击打”、“受乐触”为三要素。其犯相等,与初波罗夷相同。
Sāvatthiyaṃ dve bhikkhuniyo ārabbha talaghātakaraṇavatthusmiṃ paññattaṃ, purimanayeneva sāṇattikaṃ, āpattibhedo natthi. Ito paraṃ pana yattha natthi, tattha avatvāva gamissāma. Ābādhapaccayā gaṇḍaṃ vā vaṇaṃ vā paharantiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Ābādhābhāvo, muttakaraṇe pahāradānaṃ, phassasādiyananti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni paṭhamapārājikasadisānīti.
四、漆头阳具学处释
4. Jatumaṭṭhakasikkhāpadavaṇṇanā
第四项所言“漆头”,指以漆制成的头状阳具。此是依事缘而说,然而若因欲贪而以莲丝等放入,亦犯。
Catutthe jatumaṭṭhaketi jatunā kate maṭṭhadaṇḍake. Vatthuvasenetaṃ vuttaṃ, kāmarāgena pana uppalakesarampi pavesentiyā āpatti.
此学处在舍卫城因某比丘尼受用漆头之事而制定,其余与第三项相同。
Sāvatthiyaṃ aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha jatumaṭṭhakasādiyanavatthusmiṃ paññattaṃ, sesaṃ tatiyasadisamevāti.
五、水净学处释
5. Udakasuddhikasikkhāpadavaṇṇanā
第五项中,“水净”指洗涤私处。“正在取用时”指正在作时。“最多取两指节”谓两指各取一指节,总共不超过两指节。“超过此量”指若在洗涤时,因欲贪故,于广度上以第三指的第一节进入,或于深度上以同一指进入至第三节,即犯波逸提。
Pañcame udakasuddhikanti muttakaraṇassa dhovanaṃ. Ādiyamānāyāti karontiyā. Dvaṅgulapabbaparamaṃādātabbanti dvīsu aṅgulīsu ekekaṃ katvā dvaṅgulapabbaparamaṃ ādātabbaṃ. Taṃ atikkāmentiyāti sace dhovanakāle rāgavasena vitthārato tatiyāya aṅguliyā aggapabbaṃ, gambhīrato ekissāva aṅguliyā tatiyapabbaṃ paveseti pācittiyaṃ.
此学处因释迦族中某比丘尼取用过深的水净而制定。取用超过者犯三波逸提,不足两指节者犯二恶作。然而,若作不足想,取用至多两指节;或因疾病因缘而超过;及疯狂等者,不犯。其余与第三项相同。
Sakkesu aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha atigambhīraṃ udakasuddhikaṃ ādiyanavatthusmiṃ paññattaṃ, tikapācittiyaṃ, ūnakadvaṅgulapabbe dvikadukkaṭaṃ. Tasmiṃ pana ūnakasaññāya, dvaṅgulapabbaparamaṃ ādiyantiyā, ābādhapaccayā atirekampi, ummattikādīnañca anāpatti, sesaṃ tatiyasadisamevāti.
六、侍立学处释
6. Upatiṭṭhanasikkhāpadavaṇṇanā
第六项中,“正在食用”指食用五种正食之一。“以水”指以净水或酪等任何一种。“以扇”指以任何扇子。“侍立”指手持此二物之一,立于伸手可及处,即犯波逸提。
Chaṭṭhe bhuñjantassāti pañcannaṃ bhojanānaṃ aññataraṃ bhuñjato. Pānīyenāti suddhena vā udakena, takkādīsu vā aññatarena. Vidhūpanenāti yāya kāyaci bījaniyā. Upatiṭṭheyyāti yā etesu dvīsu aññataraṃ gahetvā hatthapāse tiṭṭhati, tassā pācittiyaṃ.
此学处因舍卫城一位比丘尼在进食者前如此侍立之事而制定。犯三波逸提;离开伸手可及处而侍立于嚼食者前者,犯恶作;对未受具足戒者,犯三恶作。若言“喝这个,用这个扇”而给予、或使给予,或为令未受具足戒者侍立而下令者,以及疯狂者等,不犯。此处,“于正进食比丘伸手可及处站立”与“取水或扇”为二要素。其等起等,与羊毛学处相同。
Sāvatthiyaṃ aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha bhuñjantassa evaṃ tiṭṭhanavatthusmiṃ paññattaṃ, tikapācittiyaṃ, hatthapāsaṃ vijahitvā khādanīyaṃ khādantassa upatiṭṭhantiyā dukkaṭaṃ, anupasampanne tikadukkaṭaṃ. ‘‘Imaṃ pivatha, iminā bījathā’’ti evaṃ dentiyā vā, dāpentiyā vā, anupasampannaṃ vā upatiṭṭhāpanatthaṃ āṇāpentiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Bhuñjantassa bhikkhuno hatthapāse ṭhānaṃ, pānīyassa vā vidhūpanassa vā gahaṇanti imānettha dve aṅgāni. Samuṭṭhānādīni eḷakalomasadisānīti.
七、生谷学处释
7. Āmakadhaññasikkhāpadavaṇṇanā
第七项,“告知后”即乃至向母亲请求。“食用”即吞咽。此处,告知与食物为判定要素。因此,若自己告知后令他人做煮等,或由他人告知后自己做煮等,从接受时起直至以齿咀嚼,于诸前加行中皆犯恶作;每吞咽一次,犯一波逸提。
Sattame viññatvāti antamaso mātarampi yācitvā. Bhuñjeyyāti ajjhohareyya. Ettha ca viññatti ceva bhojanañca pamāṇaṃ, tasmā sayaṃ viññatvā aññāya bhajjanādīni kārāpetvā vā , aññāya viññāpetvā sayaṃ bhajjanādīni katvā vā paṭiggahaṇato paṭṭhāya yāva dantehi saṃkhādanaṃ, tāva pubbappayogesu dukkaṭāni, ajjhohāre ajjhohāre pācittiyaṃ.
此学处因舍卫城众多比丘尼乞求生谷之事而制定。若自己或由他人未经乞求而获得,自行或令他人作炒制等后食用者,犯恶作;若由他人乞求而获得,自行或令他人作炒制等后食用者,亦犯恶作。若有病,为蒸汽疗法等而乞求者;未经乞求而获得,为新造业事而接受者;在亲戚已邀请之处乞求绿豆、黄豆等杂粮者;以及疯癫者等,不犯。于七种谷物中任何一种,乞求或令乞求、获得、自行或令他人作炒制等后吞咽——此中,此三者为犯行要素。其等起等,与行路学处相似。
Sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha āmakadhaññaṃ viññāpanavatthusmiṃ paññattaṃ, sayaṃ vā aññāya vā aviññattiyā laddhaṃ bhajjanādīni katvā vā kāretvā vā bhuñjantiyā dukkaṭaṃ, aññāya viññattiyā laddhaṃ pana sayaṃ bhajjanādīni katvāpi kāretvāpi bhuñjantiyā dukkaṭameva. Ābādhe sati sedakammādīnaṃ atthāya viññāpentiyā, aviññattiyā labbhamānaṃ navakammatthāya sampaṭicchantiyā, ñātakappavāritaṭṭhāne muggamāsādiaparaṇṇaṃ viññāpentiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Sattannaṃ dhaññānaṃ aññatarassa viññāpanaṃ vā viññāpāpanaṃ vā, paṭilābho, bhajjanādīni katvā vā kāretvā vā ajjhoharaṇanti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni addhānamaggasikkhāpadasadisānīti.
八、第一大小便弃舍学处释
8. Paṭhamauccārachaḍḍanasikkhāpadavaṇṇanā
第八项:‘垃圾’指废物。‘残食’指任何食用后的残余,包括漱口水、齿木;骨片等自不待言。‘墙外或围墙外’指任何墙或围墙的另一边。‘丢弃或令丢弃’:若一次性丢弃所有这些,一次动作犯一次;若一次命令而多人丢弃,也只犯一次。
Aṭṭhame saṅkāranti kacavaraṃ. Vighāsanti yaṃkiñci paribhuttāvasesaṃ ucchiṭṭhodakampi dantakaṭṭhampi, aṭṭhikacalakesu pana vattabbameva natthi. Tirokuṭṭe vā tiropākāre vāti yassakassaci kuṭṭassa vā pākārassa vā parato. Chaḍḍeyya vā chaḍḍāpeyya vāti sabbānipetāni ekato chaḍḍentiyā ekappayoge ekāpatti, sakiṃ āṇattiyā bahukepi chaḍḍite ekāva.
于舍卫城,因某比丘尼将大便丢弃于墙外一事而制定。有命令者,比丘犯恶作。已观察后丢弃,或丢弃于非使用处者,以及疯癫者等,无犯。大便等物、未观察、是使用处、墙外或围墙外、丢弃或令丢弃——此中这五项为犯行要素。其等起等与媒介学处相似,唯此处有行作与无行作。
Sāvatthiyaṃ aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha uccāraṃ tirokuṭṭe chaḍḍanavatthusmiṃ paññattaṃ, sāṇattikaṃ, bhikkhussa dukkaṭaṃ , oloketvā vā avalañje vā chaḍḍentiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Uccārādibhāvo, anolokanaṃ, valañjanaṭṭhānaṃ, tirokuṭṭatiropākāratā, chaḍḍanaṃ vā chaḍḍāpanaṃ vāti imānettha pañca aṅgāni. Samuṭṭhānādīni sañcarittasadisāni, idaṃ pana kiriyākiriyanti.
九、第二大小便弃舍学处释
9. Dutiyauccārachaḍḍanasikkhāpadavaṇṇanā
第九项:‘青绿处’指在田地或椰子等园林中任何种植的青绿之处。若将那些东西丢弃或令丢弃于该处,依前所述方式而犯;若坐于那样的地方,乃至饮水后将切去顶部的椰子壳丢弃,亦犯。
Navame hariteti khette vā nāḷikerādiārāme vā yatthakatthaci ropimaharitaṭṭhāne. Tāni vatthūni chaḍḍentiyā vā chaḍḍāpentiyā vā purimanayeneva āpatti, tādise ṭhāne nisīditvā antamaso udakaṃ pivitvā matthakacchinnaṃ nāḷikerampi chaḍḍentiyā āpattiyeva.
在舍卫城,因此事缘于众多比丘尼将大便等弃于青绿植物上而制定。若有人指使,犯三类波逸提;比丘犯恶作。比丘尼若在已播种的田地中丢弃,直至芽未生起期间,犯恶作;于非青绿处犯二恶作。然而,若于该处作“非青绿”想而丢弃于田地,或征得主人同意后丢弃,以及疯癫者等,皆无犯。其余与第八条相同。
Sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha uccārādīni harite chaḍḍanavatthusmiṃ paññattaṃ, sāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ, bhikkhuno dukkaṭaṃ, bhikkhuniyāpi nikkhittabīje khette yāva aṅkuro na uṭṭhahati, tāva dukkaṭaṃ, aharite dvikadukkaṭaṃ. Tasmiṃ pana aharitasaññāya chaḍḍitakhette vā, sāmike apaloketvā vā chaḍḍentiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Sesaṃ aṭṭhamasadisamevāti.
10. 歌舞学处注释
10. Naccagītasikkhāpadavaṇṇanā
在第十条中,“舞蹈”乃至孔雀舞亦然;“歌曲”乃至说法师之歌亦然;“演奏”乃至水鼓演奏亦然。“为了观看”:若为了观看其中任何一种而前往,步步犯恶作;于站立处观看或听闻,一次动作犯一次罪;向各处观望时,每一动作犯一次罪。
Dasame naccanti antamaso moranaccampi. Gītanti antamaso dhammabhāṇakagītampi. Vāditanti antamaso udakabherivāditampi. Dassanāyāti etesu yaṃkiñci dassanāya gacchantiyā pade pade dukkaṭaṃ, yattha ṭhitā passati vā suṇāti vā, ekappayoge ekāpatti, taṃ taṃ disaṃ olokentiyā payoge payoge āpatti.
在王舍城,因此事缘于六群比丘尼前往观看舞蹈等而制定。若自己从事那些事,或指使他人,或以“供养塔庙”之类的托辞说,或当有人说“我们作塔庙供养”时,应答“善哉”表示赞同者,皆犯波逸提——此于一切注释书中说。比丘于一切处犯恶作。若有人说“我们为你们的塔庙作侍奉”,她说“侍奉是善美的”等类似托辞;于寺院内站立观看或听闻;同样,来到自己所在之处后,于途中行走时迎面遇到;有应做之事如筹食等时而前往;或在灾难时进入集会处观看或听闻者,以及疯癫者等,无犯。即于舞蹈等中任一种、无开许原因而前往、观看或听闻——此中这三项为犯行要素。其生起等因素与羊毛学处相似,但此处是世间所呵责、由不善心所起、通于三受。
Rājagahe chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha naccādīni dassanāya gamanavatthusmiṃ paññattaṃ, sayaṃ tāni vatthūni karontiyā, aññaṃ vā āṇāpentiyā, ‘‘cetiyassa upahāraṃ dethā’’ti īdisena pariyāyena vā bhaṇantiyā, ‘‘cetiyassa upahāraṃ karomā’’ti vā vutte ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchantiyā ca pācittiyamevāti sabbaaṭṭhakathāsu (pāci. aṭṭha. 835-837) vuttaṃ, bhikkhuno sabbattha dukkaṭaṃ. ‘‘Tumhākaṃ cetiyassa upaṭṭhānaṃ karomā’’ti vutte pana ‘‘upaṭṭhānakaraṇaṃ nāma sundara’’nti īdisaṃ pariyāyaṃ bhaṇantiyā, ārāme ṭhatvā passantiyā vā suṇantiyā vā, tathā attano ṭhitokāsaṃ āgantvā payojitaṃ paṭipathaṃ gacchantiyā sammukhībhūtaṃ salākabhattādike sati karaṇīye gantvā, āpadāsu vā samajjaṭṭhānaṃ pavisitvāpi passantiyā vā suṇantiyā vā, ummattikādīnañca anāpatti. Naccādīnaṃ aññataratā, aññatra anuññātakāraṇā gamanaṃ, dassanaṃ vā savanaṃ vāti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni eḷakalomasadisāni, idaṃ pana lokavajjaṃ, akusalacittaṃ, tivedananti.
2. 夜暗品
2. Rattandhakāravaggo
1. 夜暗学处注释
1. Rattandhakārasikkhāpadavaṇṇanā
夜暗品第一:其中‘夜暗’,即夜间黑暗。‘无灯’,谓不被灯、月、日、火任何一种所照亮。‘与男子’,指与能站立、能交谈的有智识人类男子共处。‘站立’:仅在伸手可及处站立者,犯波逸提。‘交谈’:于彼处站立而说俗家语者,亦犯波逸提。
Andhakāravaggassa paṭhame rattandhakāreti rattiandhakāre. Appadīpeti pajjotacandasūriyaaggīsu ekekenāpi anobhāsite. Purisenāti santiṭṭhituṃ sallapituñca viññunā manussapurisena saddhiṃ. Santiṭṭheyya vāti hatthapāse ṭhitamattāya pācittiyaṃ. Sallapeyyāti tattha ṭhatvā gehasitakathaṃ kathentiyāpi pācittiyameva.
在舍卫城,针对某比丘尼,于站立之事而制戒。若离开男子伸手可及处,或未离开夜叉等伸手可及处而站立或交谈者,犯恶作。若有任何有智识者作伴而行,或作非屏处想,或心念他事,或疯癫等,则无犯。夜暗、于男子伸手可及处站立或交谈、无同伴、屏处想——此四者为犯行要素。等起:有盗贼队伍,有行作,思解脱,有意识,世间所呵,身业、语业,不善心,三受。
Sāvatthiyaṃ aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha evaṃ santiṭṭhanavatthusmiṃ paññattaṃ, purisassa hatthapāsaṃ vijahitvā, yakkhādīnaṃ hatthapāsaṃ avijahitvāpi santiṭṭhantiyā, sallapentiyā vā dukkaṭaṃ, yaṃkiñci viññuṃ dutiyaṃ gahetvā evaṃ karontiyā, arahopekkhāya, aññavihitāya, ummattikādīnañca anāpatti. Rattandhakāratā, purisassa hatthapāse ṭhānaṃ vā sallapanaṃ vā, sahāyābhāvo, rahopekkhatāti imānettha cattāri aṅgāni. Theyyasatthasamuṭṭhānaṃ, kiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, tivedananti.
2. 隐蔽处学处注释
2. Paṭicchannokāsasikkhāpadavaṇṇanā
第二条中,“在隐蔽处”是指如墙壁等任何有遮蔽之处,仅此有别。
Dutiye paṭicchanne okāseti kuṭṭādīsu yena kenaci paṭicchanne, idamevettha nānattaṃ.
3. 露地交谈学处注释
3. Ajjhokāsasallapanasikkhāpadavaṇṇanā
第三条中,“在露地”是其差别所在,其余两种情况皆与第一条相同。
Tatiye ajjhokāseti nānaṃ, sesaṃ ubhayatthāpi paṭhamasadisamevāti.
4. 遣走伴侣学处注释
4. Dutiyikauyyojanasikkhāpadavaṇṇanā
第四条中,“在车道”是指在街巷中。“在死巷”是指在不通的街道。“在十字路口”是指在广场处。“在耳边低语”是指在耳根处说些什么。“遣走”是指由于想要行非法之事,而对同伴说“你去吧”将其遣走。“波逸提”者,依前述方式,在站立等情况下有三波逸提;而在遣走时,遣走与离开伸手可及范围之际为恶作,完全离开后则为波逸提。
Catutthe rathikāyāti racchāyaṃ. Byūheti anividdharacchāyaṃ . Siṅghāṭaketi caccare. Nikaṇṇikaṃ vā jappeyyāti kaṇṇamūle kiñci jappeyya. Uyyojeyyāti anācāraṃ caritukāmatāya ‘‘gaccha tva’’nti dutiyikaṃ uyyojeyya. Pācittiyanti purimanayeneva tāva santiṭṭhanādīsu tīṇi pācittiyāni, uyyojentiyā pana uyyojane ca hatthapāsavijahane ca dukkaṭaṃ, vijahite pācittiyaṃ.
在舍卫城,以偷罗难陀比丘尼为缘,于‘如此站立’之事中制定;其余与前面三者相同。在不犯方面,则增列:‘并非想要行非行,有应作之事而遣走同伴比丘尼。’此为额外增加的部分。
Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha evaṃ santiṭṭhanavatthusmiṃ paññattaṃ, sesaṃ purimattayasadisameva. Anāpattiyaṃ pana ‘‘na anācāraṃ ācaritukāmā, sati karaṇīye dutiyikaṃ bhikkhuniṃ uyyojetī’’ti (pāci. 852) ettakaṃ adhikanti.
5. 不告而离去学处注释
5. Anāpucchāpakkamanasikkhāpadavaṇṇanā
第五条中,‘食前’是指从日出开始直到正午。‘在座位上’是指可结跏趺坐之处。‘不告知主人’是指不告知该家中的任何有知之人。所谓‘离去’,在此是指:在覆盖物之内坐下后,当要越过无遮挡的露天区域时,迈出第一步即犯恶作,迈出第二步即犯波逸提。
Pañcame purebhattanti aruṇuggamanaṃ upādāya yāva majjhanhikaṃ. Āsaneti pallaṅkassokāsabhūte. Sāmike anāpucchāti tasmiṃ kule yaṃkiñci viññuṃ manussaṃ anāpucchā. Pakkameyyāti ettha channassa anto nisīditvā anovassakaṃ ajjhokāse upacāraṃ atikkāmentiyā paṭhamapāde dukkaṭaṃ, dutiye pācittiyaṃ.
在舍卫城,以某比丘尼为缘,于不告知而离去之事中制定。有三项波逸提;在非结跏趺坐之处为恶作;同样,对于已告知却生起未告知想,或生起疑惑者,也是如此。不过,对于有已告知想者、不可携带之物、患病者、遇灾难时、疯癫者等,则无犯。食前性、在村落内坐下、座位可结跏趺坐、无许可因缘而不告知、超过所说界限,这是此处的五支。起源等与咖提那相似,不过此处是行与非行。
Sāvatthiyaṃ aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha anāpucchā pakkamanavatthusmiṃ paññattaṃ, tikapācittiyaṃ, pallaṅkassa anokāse dukkaṭaṃ, tathā āpucchite anāpucchitasaññāya ceva vematikāya ca. Āpucchitasaññāya pana, asaṃhārime, gilānāya, āpadāsu, ummattikādīnañca anāpatti. Purebhattatā, antaraghare nisajjā, āsanassa pallaṅkokāsatā, aññatra anuññātakāraṇā anāpucchanaṃ, vuttaparicchedātikkamoti imānettha pañca aṅgāni. Samuṭṭhānādīni kathinasadisāni, idaṃ pana kiriyākiriyanti.
6. 不告而坐近学处注释
6. Anāpucchāabhinisīdanasikkhāpadavaṇṇanā
第六条:“食后”指正午过后至日没。“坐下或躺下”:若先坐而后离去,犯一罪;若未坐唯躺而后离去,亦犯一罪;若先坐而后躺,犯二罪。
Chaṭṭhe pacchābhattanti majjhanhike vītivatte yāva sūriyassa atthaṅgamā. Abhinisīdeyya vāti ādimhi nisīditvā gacchantiyā ekā āpatti, anisīditvā nipajjitvāva gacchantiyāpi ekā, nisīditvā nipajjantiyā dve.
在舍卫城,以偷罗难陀比丘尼于座处坐下为缘而制。余同第五条。然如彼处于不可携带之座处无犯,此处于常设座处亦无犯。
Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha āsane abhinisīdanavatthusmiṃ paññattaṃ , sesaṃ pañcamasadisameva. Yathā pana tattha asaṃhārime, evamidha dhuvapaññatte anāpattīti.
7. 不告而铺设学处注释
7. Anāpucchāsantharaṇasikkhāpadavaṇṇanā
第七条:“非时”指日没后。“床铺”乃至仅以树叶铺设者,余同第六条。
Sattame vikāleti atthaṅgate sūriye. Seyyanti antamaso paṇṇasanthārampi, sesaṃ chaṭṭhasadisameva.
此学处是在舍卫城,因众多比丘尼于非时前往俗家,未告知主人便铺设床座而坐的事情而制定。此处,无犯的情形并不包含所谓“常设座处”。
Idaṃ pana sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha vikāle kulāni upasaṅkamitvā sāmike anāpucchitvā seyyaṃ santharitvā abhinisīdanavatthusmiṃ paññattaṃ, anāpattiyañcettha dhuvapaññattaṃ nāma natthīti.
8. 令他人生讥嫌学处注释
8. Paraujjhāpanakasikkhāpadavaṇṇanā
第八条中,“错误执取、错误领会”,是指以不同于所正确解说的方式执取和领会。“他人”,若以“我确实未恭敬侍奉圣者”等方式,令已受具足戒者生起讥嫌,犯波逸提。
Aṭṭhame duggahitena dūpadhāritenāti yaṃ vuttaṃ, tato aññathā gahitena ca upadhāritena ca. Paranti ‘‘ahaṃ kirayye ayyaṃ na sakkaccaṃ upaṭṭhahāmī’’tiādinā (pāci. 869) nayena upasampannaṃ ujjhāpentiyā pācittiyaṃ.
此学处在舍卫城,因某比丘尼如此令他人讥嫌的事而制定。有三条波逸提,对未受具足戒者有三条恶作,唯疯癫者等无犯。错误执取、令讥嫌、被讥嫌者已受具足戒,此为此处的三支。此罪的起源等与不与取相似,但属于苦受。
Sāvatthiyaṃ aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha evaṃ paraṃ ujjhāpanavatthusmiṃ paññattaṃ, tikapācittiyaṃ, anupasampannāya tikadukkaṭaṃ, ummattikādīnaṃyeva anāpatti. Duggahitatā, ujjhāpanaṃ, yaṃ ujjhāpeti, tassā upasampannatāti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisāni, idaṃ pana dukkhavedananti.
九、诅咒他人学处解释
9. Paraabhisapanasikkhāpadavaṇṇanā
第九条中,“诅咒”意为发誓。其中,若说“我堕地狱,愿汝堕地狱”等语,即是以地狱来诅咒,实为辱骂。若说“我是在家人,愿汝为在家人”等语,即是以梵行诅咒。每说这样的话语,即犯波逸提。
Navame abhisapeyyāti sapathaṃ kareyya. Tattha ‘‘niraye upapajjāmi, niraye upapajjatū’’tievamādīni vadamānā nirayena abhisapati nāma, akkosatīti attho. ‘‘Gihinī homi, gihinī hotū’’tievamādīni vadamānā brahmacariyena. Tassā vācāya vācāya pācittiyaṃ.
于舍卫城,因旃陀迦利比丘尼之事,就此诅咒之事而制定:有三波逸提;对未受具足戒者,有三恶作;若以畜生趣、饿鬼趣或人界之厄运而诅咒,为恶作。若以利益、说法、教诫为目的,以及疯癫者等,则无罪。以地狱或梵行诅咒、对方已受具足戒、并非以利益法等教诫为目的——此为此处的三支。起源等与第八条相似。
Sāvatthiyaṃ caṇḍakāḷiṃ ārabbha evaṃ abhisapanavatthusmiṃ paññattaṃ, tikapācittiyaṃ, anupasampannāya tikadukkaṭaṃ, tiracchānayoniyā vā pettivisayena vā manussadobhaggena vā abhisapane dukkaṭaṃ. Atthadhammānusāsanipurekkhārānaṃ ummattikādīnañca anāpatti. Nirayena vā brahmacariyena vā abhisapanaṃ , upasampannatā, atthadhammapurekkhārādīnaṃ abhāvoti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni aṭṭhamasadisānevāti.
十、哭泣学处解释
10. Rodanasikkhāpadavaṇṇanā
第十条中,“殴打”是指以手等击打。若两者都作,即犯波逸提。
Dasame vadhitvāti hatthādīhi paharitvā, ubhayaṃ karontiyāva pācittiyaṃ.
在舍卫城,因旃陀迦利比丘尼殴打自己并哭泣而制定此学处。若仅殴打或仅哭泣,唯是恶作;因亲属、疾病、财富等灾祸所触而仅哭泣、未殴打者,以及疯癫者等,无犯。殴打自己与哭泣,是此处的二支。起源等与劝告学处相同,唯此为自行。
Sāvatthiyaṃ caṇḍakāḷiṃ ārabbha attānaṃ vadhitvā rodanavatthusmiṃ paññattaṃ, kevalaṃ vadhantiyā vā rodantiyā vā dukkaṭameva. Ñātirogabhogabyasanehi phuṭṭhāya kevalaṃ rodantiyā eva na vadhantiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Attānaṃ vadhanañceva, rodanañcāti imānettha dve aṅgāni. Samuṭṭhānādīni samanubhāsanasadisāni, idaṃ pana kiriyamevāti.
3. 裸体品
3. Naggavaggo
一、裸形学处解释
1. Naggasikkhāpadavaṇṇanā
裸体品第一中,“裸体”指未着下裙或未披上衣。如此沐浴者,一切动作中犯恶作,沐浴结束时犯波逸提。
Naggavaggassa paṭhame naggāti anivatthā vā apārutā vā. Evañhi nahāyantiyā sabbappayogesu dukkaṭaṃ, nahānapariyosāne pācittiyaṃ.
于舍卫城,因众多比丘尼而制定此沐浴学处:若水浴衣破损或丢失,或因见“此物贵重,盗贼也可能取走”等难处而沐浴,以及疯狂者等,不犯。裸体、无允许之因、沐浴终了,为此处三要素。起源等,与羊毛品相似。
Sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha evaṃ nahānavatthusmiṃ paññattaṃ, udakasāṭikacīvare acchinne vā naṭṭhe vā, ‘‘mahagghaṃ idaṃ disvā corāpi hareyyu’’nti evarūpāsu āpadāsu vā nahāyantiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Naggatā, anuññātakāraṇābhāvo, nahānapariyosānanti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni eḷakalomasadisānīti.
二、水浴衣学处解释
2. Udakasāṭikasikkhāpadavaṇṇanā
第二,于舍卫城,因六群比丘尼而制定关于持用无尺寸水浴衣之事。其余一切,应依宝品中坐具学处所述之法了知。
Dutiye sāvatthiyaṃ chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha appamāṇikāyo udakasāṭikāyo dhāraṇavatthusmiṃ paññattaṃ, sesamettha sabbaṃ ratanavagge nisīdanasikkhāpade vuttanayeneva veditabbanti.
三、衣缝制学处解释
3. Cīvarasibbanasikkhāpadavaṇṇanā
第三,“拆开”指为重新缝制而将已缝好的拆开。“无阻碍者”指十种障碍中任何一种都不存在。“除了四五日”指从拆开之日起超过五日,若放下责任说“我将不缝,也不努力令人缝”,即犯波逸提。
Tatiye visibbetvāti dussibbitaṃ punasibbanatthāya visibbetvā. Anantarāyikinīti dasasu antarāyesu ekekasmimpi asati. Aññatra catūhapañcāhāti visibbitadivasato pañca divase atikkāmetvā ‘‘neva sibbissāmi , na sibbāpanāya ussukkaṃ karissāmī’’ti dhuraṃ nikkhittamatte pācittiyaṃ.
此事缘起于舍卫城,因偷罗难陀比丘尼拆开衣后不缝制,而制定此学处。对具足戒者,犯三波逸提;对未受具足戒者,犯三恶作;于其他资具,两者亦同。然而,若有障碍,或寻求后未得任何替代,或正缝制时超过五日,以及病人、在危难中、疯狂者等,则无犯。这里的‘衣’指可着可披之衣、属具足戒者所有、为缝制而拆开或令他人拆开、除允许之因缘外超过五日、并放下其责任,此为成为犯行的五项要素。此事的起源等,与‘劝告’的起源相似。
Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha cīvaraṃ visibbetvā na sibbanavatthusmiṃ paññattaṃ, tikapācittiyaṃ, anupasampannāya tikadukkaṭaṃ, tathā ubhinnampi aññasmiṃ parikkhāre. Yā pana antarāyikinī vā hoti, pariyesitvā vā kiñci na labhati, karontī vā pañcāhaṃ atikkāmeti, tassā ca, gilānāya ca, āpadāsu ca, ummattikādīnañca anāpatti. Nivāsanapārupanupagacīvaratā, upasampannāya santakatā, sibbanatthāya visibbanaṃ vā visibbāpanaṃ vā, aññatra anuññātakāraṇā pañcāhātikkamo, dhuranikkhepoti imānettha pañca aṅgāni. Samuṭṭhānādīni samanubhāsanasadisānīti.
四、僧伽帝衣行持学处解释
4. Saṅghāṭicārasikkhāpadavaṇṇanā
第四学处中,‘五日’指五天,‘五日时限’即是五天的期限。‘僧伽梨的更换’意为僧伽梨的替换,此处指依受用或晾晒而得名‘僧伽梨’的三衣,加上浴衣、覆肩衣,此五衣的更换。若超过时限,犯波逸提:在第六日破晓时,若其中一衣未依所说方式更换,则犯一罪;若五衣皆未更换,则犯五罪。
Catutthe pañca ahāni pañcāhaṃ, pañcāhameva pañcāhikaṃ. Saṅghāṭīnaṃ cāro saṅghāṭicāro, paribhogavasena vā otāpanavasena vā saṅghaṭitaṭṭhena ‘saṅghāṭī’ti laddhanāmaṃ ticīvaraṃ, udakasāṭikā, saṃkaccikāti imesaṃ pañcannaṃ cīvarānaṃ parivattananti attho. Atikkāmeyya pācittiyanti chaṭṭhe aruṇuggamane ekasmiṃ cīvare vuttanayena aparivattite ekā āpatti, pañcasu pañca.
此事缘起于舍卫城,因众多比丘尼存放衣后,仅着内衣便出发前往人间游行,而制定此学处。对具足戒者,犯三波逸提;未超过五日者,犯二恶作。然而,若自认为未超时限,或在第五日穿着、披着或晾晒五衣,或为病人,或认为‘此衣贵重,在此盗贼怖畏处不能持’等危难情况,以及疯狂者等,则无犯。五衣中任意一衣、超过五日、无许可之因缘、未作更换,此为成为犯行的四项要素。此事的起源等,与‘咖提那’的起源相似。
Sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha cīvaraṃ nikkhipitvā santaruttarena janapadacārikaṃ pakkamanavatthusmiṃ paññattaṃ, tikapācittiyaṃ, pañcāhānatikkante dvikadukkaṭaṃ. Tasmiṃ pana anatikkantasaññāya, pañcamaṃ divasaṃ pañca cīvarāni nivāsentiyā vā pārupantiyā vā otāpentiyā vā, gilānāya, ‘‘idaṃ me cīvaraṃ mahagghaṃ īdise corabhaye na sakkā dhāretu’’nti evarūpāsu āpadāsu, ummattikādīnañca anāpatti. Pañcannaṃ cīvarānaṃ aññataratā, pañcāhātikkamo, anuññātakāraṇābhāvo, aparivattananti imānettha cattāri aṅgāni. Samuṭṭhānādīni kathinasadisānīti.
五、衣转移学处注释
5. Cīvarasaṅkamanīyasikkhāpadavaṇṇanā
第五:“衣应转移”指应当转移之衣,其含义是:未经询问而取用她人之物,后应归还的五衣之一。“若持”指若穿着或披着该衣,则犯波逸提。
Pañcame cīvarasaṅkamanīyanti saṅkametabbaṃ cīvaraṃ, aññissā santakaṃ anāpucchā gahitaṃ puna paṭidātabbaṃ pañcannaṃ aññataraṃ cīvaranti attho. Dhāreyyāti sace taṃ nivāseti vā pārupati vā pācittiyaṃ.
此事于舍卫城,因某比丘尼为缘,在比丘尼取衣后未经询问而披着的事情上制定。对具足戒者犯三波逸提,对未受具足戒者犯三恶作。然而,若为彼比丘尼所赠,或已经询问,或衣已破损、丢失,或因“此衣贵重,在此盗贼怖畏中不便持”等难处而持,以及疯癫者等,则无犯。衣应转移性、为具足戒者所有、无允许之因、执持,是这里的四项要素。起源等与第一咖提那相似,但此为有行无行。
Sāvatthiyaṃ aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha bhikkhuniyā cīvaraṃ ādāya anāpucchā pārupanavatthusmiṃ paññattaṃ, tikapācittiyaṃ, anupasampannāya tikadukkaṭaṃ. Yā pana tāya vā dinnaṃ, taṃ vā āpucchā, acchinnanaṭṭhacīvarikā vā hutvā, ‘‘idaṃ me cīvaraṃ mahagghaṃ īdise corabhaye na sakkā dhāretu’’nti evarūpāsu āpadāsu vā dhāreti, tassā, ummattikādīnañca anāpatti. Cīvarasaṅkamanīyatā, upasampannāya santakatā, anuññātakāraṇābhāvo, dhāraṇanti imānettha cattāri aṅgāni. Samuṭṭhānādīni paṭhamakathinasadisāni, idaṃ pana kiriyākiriyanti.
六、众衣学处注释
6. Gaṇacīvarasikkhāpadavaṇṇanā
第六:“众”指比丘尼僧团。“衣利”指乃至可作净分配的、最后应得之衣。“作障碍”指如此努力使那些想要布施的人不布施。若因她的话语,那些人不布施,则比丘尼犯波逸提。
Chaṭṭhe gaṇassāti bhikkhunisaṅghassa. Cīvaralābhanti vikappanupagampi pacchimaṃ labhitabbaṃ cīvaraṃ. Antarāyaṃ kareyyāti yathā te dātukāmā na denti, evaṃ parakkameyya. Pācittiyanti sace tassā vacanena te na denti, bhikkhuniyā pācittiyaṃ.
于舍卫城,因偷兰难陀比丘尼障碍僧团得衣利之事而制定。若障碍其他资具,亦犯恶作;若障碍众多比丘尼或一位比丘尼获得衣利,亦同犯恶作。若告知利益说“于适当之时,你们自当看见”而予以阻止者,以及疯癫者等,不犯。可作净的最后衣、已分配给僧团之衣、未显示利益而作障碍——这是此处(犯戒)的三项要素。其缘起等,与不与取戒相同。
Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha gaṇassa cīvaralābhantarāyakaraṇavatthusmiṃ paññattaṃ, aññasmiṃ parikkhāre dukkaṭaṃ, sambahulānaṃ pana ekabhikkhuniyā vā cīvaralābhepi dukkaṭameva. ‘‘Samagghakāle dassathā’’ti evaṃ ānisaṃsaṃ dassetvā nivārentiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Vikappanupagapacchimatā, saṅghassa pariṇatabhāvo, vinā ānisaṃsadassanena antarāyakaraṇanti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisānīti.
7. 拒绝学处注释
7. Paṭibāhanasikkhāpadavaṇṇanā
第七:所谓“如法的衣分配”,是指僧团和合聚集后进行的衣分配。“若拒绝”即遮止;如此遮止者,犯波逸提。
Sattame dhammikaṃ cīvaravibhaṅganti samaggena saṅghena sannipatitvā karīyamānaṃ cīvaravibhaṅga. Paṭibāheyyāti paṭisedheyya, evaṃ paṭisedhentiyā pācittiyaṃ.
于舍卫城,因偷兰难陀比丘尼阻止如法的衣分配一事而制定。若(僧团所行之衣分配)如法,而生疑惑;或于不如法之分配,作“如法”想及疑惑,犯恶作。若对两者皆作“不如法”想,或因显示利益而阻止,以及疯癫者等,不犯。衣分配的如法性、“如法”之想、不显示利益而阻止——这是此处(犯戒)的三项要素。其缘起等,与不与取戒相同。
Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha dhammikaṃ cīvaravibhaṅgaṃ paṭibāhanavatthusmiṃ paññattaṃ, dhammike vematikāya, adhammike dhammikasaññāya ceva vematikāya ca dukkaṭaṃ. Ubhayattha adhammikasaññāya, ānisaṃsaṃ dassetvā paṭibāhantiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Cīvaravibhaṅgassa dhammikatā, dhammikasaññitā, vinā ānisaṃsena paṭibāhananti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisānevāti.
8. 施衣学处注释
8. Cīvaradānasikkhāpadavaṇṇanā
第八条中,“沙门衣”指已作净、堪作下衣或上衣穿着之物。若将此类物品,除五位同法者及父母之外,施予任何在家者或出家者,即犯波逸提。
Aṭṭhame samaṇacīvaranti kappakataṃ nivāsanapārupanupagaṃ, evarūpaṃ ṭhapetvā pañca sahadhammike mātāpitaro ca yassa kassaci gahaṭṭhassa vā pabbajitassa vā pariccajitvā dentiyā pācittiyaṃ.
在舍卫城,因偷兰难陀比丘尼而制定。于施予在家者沙门衣一事,若比丘尼如此作,犯恶作。即使施舍给父母,或仅暂时给与他人,以及疯癫者等,不犯。沙门衣性、除同法者及父母外施与他人、非暂时性,此为此处的三要素。其缘起等与作媒者相同。
Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha agārikassa samaṇacīvaradānavatthusmiṃ paññattaṃ, bhikkhuno dukkaṭaṃ. Mātāpitūnaṃ pariccajitvāpi, aññesaṃ tāvakālikameva dentiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Samaṇacīvaratā, ṭhapetvā sahadhammike ca mātāpitaro ca aññesaṃ dānaṃ, atāvakālikatāti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni sañcarittasadisānīti.
九、过时学处注释
9. Kālaatikkamanasikkhāpadavaṇṇanā
第九条中,“因微弱的衣料期待”指因微弱的衣料期待,即仅听到“若我们办得到,便给”这样的一点话而生起的期待。“令超过衣时”指当雨安居结束的比丘尼们正在分配时衣时,若说:“请等一等,圣尼们,僧团有对衣料的期待”,如此令衣料的分配超过衣时。若在未敷展咖提那时,超过雨安居的最后一个月;在已敷展咖提那时,超过咖提那出离之日,即犯波逸提。
Navame dubbalacīvarapaccāsāyāti dubbalāya cīvarapaccāsāya, ‘‘sace sakkoma dassāmā’’ti ettakamattaṃ sutvā uppāditāya āsāyāti attho . Cīvarakālasamayaṃ atikkāmeyyāti vassaṃvuṭṭhabhikkhunīhi kālacīvare bhājiyamāne ‘‘āgameyyātha, ayye, atthi saṅghassa cīvarapaccāsā’’ti vatvā taṃ cīvaravibhaṅgaṃ cīvarakālaṃ atikkāmeyya, tassā anatthate kathine vassānassa pacchimamāsaṃ, atthate kathine kathinubbhāradivasaṃ atikkāmentiyā pācittiyaṃ.
于舍卫城,因偷兰难陀比丘尼而制:在因期待微弱衣料而过衣时一事上,若对微弱衣料有疑,或对非微弱衣料起“微弱衣料”想及疑,犯恶作。若于二者皆起“非微弱衣料”想;或虽言“我等不能”,然为示利益而遮止,如“今他们将得棉,或具信者当来,来已必施”;乃至痴狂者等,皆无犯。此中三要素:微弱衣料性、“微弱”想、无益而遮止。其缘起等,与不与取戒同。
Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha dubbalacīvarapaccāsāya cīvarakālasamayaṃ atikkamanavatthusmiṃ paññattaṃ, dubbalacīvare vematikāya, adubbalacīvare dubbalacīvarasaññāya ceva vematikāya ca dukkaṭaṃ. Ubhayattha adubbalacīvarasaññāya, kiñcāpi ‘na sakkomā’ti vadanti, ‘‘idāni pana tesaṃ kappāso vā uppajjissati, saddho vā puriso āgamissati, tasmiṃ āgate addhā dassantī’’ti evaṃ ānisaṃsaṃ dassetvā nivārentiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Dubbalacīvaratā, dubbalasaññitā, vinā ānisaṃsena nivāraṇanti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisānīti.
10. 咖提那出离学处注释
10. Kathinuddhārasikkhāpadavaṇṇanā
第十戒中,“如法出离咖提那”者:有优婆塞欲施非时衣与一切比丘尼,施与等于或胜于敷展所生之利益;所请之和合比丘尼僧团,以此利益而用白二甘马中途出离彼咖提那。如是出离,即名“如法”。此处所谓咖提那出离,即为此义。“若遮止”者:谓加以遮障。若彼遮止如是如法出离咖提那,犯波逸提。
Dasame dhammikaṃ kathinuddhāranti sabbāsaṃ bhikkhunīnaṃ akālacīvaraṃ dātukāmena upāsakena yattako atthāramūliko ānisaṃso, tato adhikaṃ vā samakaṃ vā datvā yācitena samaggena bhikkhunisaṅghena yaṃ kathinaṃ ñattidutiyakammena antarā uddharīyati, tassa so uddhāro ‘dhammiko’ti vuccati, evarūpaṃ kathinuddhāranti attho. Paṭibāheyyāti nivāreyya, tassa evarūpaṃ kathinuddhāraṃ nivārentiyā pācittiyaṃ.
于舍卫城,因偷兰难陀比丘尼遮止咖提那出离事而制;其余细节,当依第七戒所说之法了知。
Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha kathinuddhāraṃ paṭibāhanavatthusmiṃ paññattaṃ, sesaṃ sattame vuttanayeneva veditabbanti.
4. 共卧品
4. Tuvaṭṭavaggo
1. 一床共卧学处注释
1. Ekamañcatuvaṭṭanasikkhāpadavaṇṇanā
共卧品第一中,“共卧”即躺下。若其中一人先躺下,另一人后躺下,或两人同时躺下,两人皆犯波逸提。
Tuvaṭṭavaggassa paṭhame tuvaṭṭeyyunti nipajjeyyuṃ. Tāsu pana ekāya vā nipannāya aparā nipajjatu, dvepi vā saheva nipajjantu, dvinnampi pācittiyaṃ.
于舍卫城,因众多比丘尼而制:在两人同床共卧的事件中,若一人躺下而另一人坐着,或两人都坐着,以及疯癫者等,无犯。同床、两人共卧,这是此处的两个要素。其起源等与羊毛相同。
Sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha dvinnaṃ ekamañce tuvaṭṭanavatthusmiṃ paññattaṃ, sace pana ekāya nipannāya ekā nisīdati, ubho vā nisīdanti, tāsaṃ, ummattikādīnañca anāpatti. Ekamañcatā, dvinnaṃ tuvaṭṭananti imānettha dve aṅgāni. Samuṭṭhānādīni eḷakalomasadisānīti.
2. 同一铺盖共卧学处注释
2. Ekattharaṇatuvaṭṭanasikkhāpadavaṇṇanā
第二条中,“同一铺盖”是指她们共用同一铺具和同一盖具。这是对共用可移动的毯子、铺具、草席等,一件铺在下面、一件盖在上面而共卧者的称呼。“波逸提”是指如此铺盖后躺下者,犯波逸提。
Dutiye ekaṃ attharaṇañceva pāvuraṇañca etāsanti ekattharaṇapāvuraṇā, saṃhārimānaṃ pāvārattharaṇakaṭasārakādīnaṃ ekaṃ antaṃ attharitvā ekaṃ pārupitvā tuvaṭṭentīnametaṃ adhivacanaṃ. Pācittiyanti taṃyeva attharitvā taṃ pārupitvā nipajjantīnaṃ pācittiyaṃ.
在舍卫城,因众多比丘尼而制定:于此共卧的因缘中,此学处有三波逸提。若铺具与盖具其中之一相同,犯一恶作;若铺具与盖具皆不相同,犯二恶作。若心想“铺盖不同”而躺下,或作出示现区别后再躺下,以及疯癫者等,不犯。其余与第一条相同。
Sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha evaṃ tuvaṭṭanavatthusmiṃ paññattaṃ, tikapācittiyaṃ, attharaṇe vā pāvuraṇe vā ekasmiṃ dukkaṭaṃ, nānattharaṇapāvuraṇe dvikadukkaṭaṃ. Tasmiṃ pana nānattharaṇapāvuraṇasaññāya, vavatthānaṃ dassetvā nipajjantiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Sesaṃ paṭhamasadisamevāti.
三、使不安乐学处注释
3. Aphāsukaraṇasikkhāpadavaṇṇanā
第三条中,“不安乐”是指心想“以此将令她不安乐”,而不告知,便在她的经行处、坐处等前面,或进行诵经、教诵、遍问、复习等。在经行处,依回转次数计犯;在站立等处,依动作次数计犯;在诵经等处,依词句次数计犯,犯波逸提。
Tatiye aphāsunti ‘‘iminā imissā aphāsu bhavissatī’’ti anāpucchā purato caṅkamanaṭṭhānanissajjādayo vā uddisauddisāpanaparipucchanasajjhāyaṃ vā karontiyā caṅkamane nivattanagaṇanāya, ṭhānādīsu payogagaṇanāya, uddesādīsu padagaṇanāya pācittiyaṃ.
在舍卫城,因偷兰难陀比丘尼,于故意令不安乐之事而制。对受具戒者犯三波逸提,对未受具戒者犯三恶作。若非出于令不安乐之心,或已先告知而于其前经行等,以及精神失常者等,则不犯。受具戒、欲令不安乐、作不安乐事、未先告知,此是其中四要素。起源等与不与取相似,然此为亦作亦非作,属苦受。
Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha sañcicca aphāsukaraṇavatthusmiṃ paññattaṃ, tikapācittiyaṃ, anupasampannāya tikadukkaṭaṃ, na aphāsukāmatāya, āpucchā purato caṅkamanādīni karontiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Upasampannatā, aphāsukāmatā, aphāsukaraṇaṃ, anāpucchananti imānettha cattāri aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisāni, idaṃ pana kiriyākiriyaṃ, dukkhavedananti.
四、不令侍奉学处注释
4. Naupaṭṭhāpanasikkhāpadavaṇṇanā
第四项中,‘dukkhitā’意为病者。‘sahajīviniṃ’意为共住弟子。‘neva upaṭṭhaheyyā’:若比丘尼不亲自照顾,也不令他人照顾,一旦舍弃责任,即犯波逸提。
Catutthe dukkhitanti gilānaṃ. Sahajīvininti saddhivihāriniṃ. Neva upaṭṭhaheyyāti tassā upaṭṭhānaṃ sayaṃ vā akarontiyā, parehi vā akārentiyā dhuraṃ nikkhittamatte pācittiyaṃ.
在舍卫城,因偷兰难陀比丘尼,于不照顾病苦共住弟子之事而制。对弟子或未受具戒者,犯恶作。若存在十种障碍之一,寻求他人未得,或自己生病,或遭遇灾祸,以及精神失常者等,则不犯。病苦、共住弟子、无认可之理由、于照顾上舍弃责任,此是其中四要素。起源等与呵责相似。
Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha dukkhitaṃ sahajīviniṃ anupaṭṭhānavatthusmiṃ paññattaṃ, antevāsiniyā vā anupasampannāya vā dukkaṭaṃ, dasasu aññatarantarāye sati pariyesitvā alabhantiyā, gilānāya, āpadāsu, ummattikādīnañca anāpatti. Gilānatā, saddhivihāritā, anuññātakāraṇābhāvo, upaṭṭhāne dhuranikkhepoti imānettha cattāri aṅgāni. Samuṭṭhānādīni samanubhāsanasadisānīti.
五、驱出学处注释
5. Nikkaḍḍhanasikkhāpadavaṇṇanā
第五:“upassayaṃ datvā”——将自己配有门栓的私人住处给予之后。“nikkaḍḍheyyā”:若以一次加行从多扇门驱出,犯一罪;以不同加行,则按加行次数犯相应诸罪;教令的情形亦循此理。若教令:“越过此门与彼门”,则一次教令即按门数犯诸罪。
Pañcame upassayaṃ datvāti sakavāṭabaddhaṃ attano puggalikavihāraṃ datvā. Nikkaḍḍheyyāti bahūnipi dvārāni ekappayogena nikkaḍḍhentiyā ekā āpatti, nānāpayogehi payogagaṇanāya āpattiyo, āṇattiyampi eseva nayo. Sace pana ‘‘imañcimañca dvāraṃ atikkāmehī’’ti āṇāpeti, ekāya āṇattiyā eva dvāragaṇanāya āpattiyo.
于舍卫城,因偷兰难陀比丘尼,缘如此之事而制定。三波逸提;从无门栓处(驱出),恶作;对未受具足戒者(驱出),三恶作。无论从有门栓处或无门栓处,对二者驱出资具,唯是恶作。其余与“从僧众住处驱出学处”中所说之理相同。
Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha etādise vatthusmiṃ paññattaṃ, tikapācittiyaṃ, akavāṭabaddhato dukkaṭaṃ, anupasampannāya tikadukkaṭaṃ, sakavāṭabaddhato vā akavāṭabaddhato vā ubhinnampi parikkhāranikkaḍḍhane dukkaṭameva, sesaṃ saṅghikavihāranikkaḍḍhanasikkhāpade vuttanayamevāti.
六、混处学处注释
6. Saṃsaṭṭhasikkhāpadavaṇṇanā
第六,文义显了。于舍卫城,因旃陀迦利比丘尼,缘杂处共住之事而制定。此中其余判定,与第一阿利吒学处所述相似。
Chaṭṭhaṃ uttānapadatthameva. Sāvatthiyaṃ caṇḍakāḷiṃ ārabbha saṃsaṭṭhavihāravatthusmiṃ paññattaṃ, sesamettha paṭhamaariṭṭhasikkhāpade vuttavinicchayasadisamevāti.
七、国内学处注释
7. Antoraṭṭhasikkhāpadavaṇṇanā
第七条中,“antoraṭṭhe”:指她所居住的国王所统治的国土之内。“asatthikā cārikaṃ”:指无武装而游行,若按村落间距计数,若无村落的林野则按半由旬计数,犯波逸提。
Sattame antoraṭṭheti yassa vijite viharati, tassa raṭṭhe. Asatthikā cārikanti vinā satthena gacchantiyā, gāmantaragaṇanāya, agāmake araññe addhayojanagaṇanāya pācittiyaṃ.
于舍卫城,缘众多比丘尼,依如前所说之义,因出行游行之事件而制定。若与武装同行,或在安稳无怖畏处,或遭遇灾祸,及精神失常者等,则不犯。此中四项要素:在国土内、不安全、无认可之理由、出行游行。其起源等与羊毛学处相似。
Sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha vuttanayeneva desacārikaṃ pakkamanavatthusmiṃ paññattaṃ. Satthena saha gacchantiyā, kheme appaṭibhaye, āpadāsu, ummattikādīnañca anāpatti. Antoraṭṭhatā, akhematā, anuññātakāraṇābhāvo, cārikaṃ pakkamananti imānettha cattāri aṅgāni. Samuṭṭhānādīni eḷakalomasadisānīti.
八、越国学处注释
8. Tiroraṭṭhasikkhāpadavaṇṇanā
第八条中,“tiroraṭṭhe”:指除去她所居住的国王所统治的国土之外,其他国王的国土。其余应依第七条中所述的方式了知,然而此处之城是王舍城。
Aṭṭhame tiroraṭṭheti yassa vijite viharati, taṃ ṭhapetvā aññassa raṭṭhe. Sesaṃ sattame vuttanayeneva veditabbaṃ, nagaraṃ panettha rājagahanti.
九、瓦萨期间学处的解释
9. Antovassasikkhāpadavaṇṇanā
第九中,“antovassaṃ”:指未住满前三月或后三月,而正值该雨安居期内。于此,若因七日事,或因事被催促,或因遭遇灾祸而行,乃至痴狂者等,无犯。其余与第八相似。
Navame antovassanti purimaṃ vā temāsaṃ, pacchimaṃ vā temāsaṃ avasitvā tassa vassassa antoyeva. Idha sattāhakaraṇīyena vā kenaci ubbaḷhāya vā āpadāsu vā gacchantiyā ummattikādīnañca anāpatti. Sesaṃ aṭṭhamasadisamevāti.
十、出行游行学处的解释
10. Cārikanapakkamanasikkhāpadavaṇṇanā
第十中,“vassaṃvuṭṭhā”:即已住满前三月或后三月。“chappañcayojanāni”:此处,若在自恣后出行,行至五由旬尚可,行至六由旬则无开许。若行三由旬后循原路返回,则不可;若从另一条路返回,则可。倘若心生“我将不行至所说里程”而舍弃事时,即犯波逸提。
Dasame vassaṃvuṭṭhāti purimaṃ vā temāsaṃ, pacchimaṃ vā temāsaṃ vuṭṭhā. Chappañcayojanānīti ettha pavāretvā pañca yojanāni gantumpi vaṭṭati, chasu vattabbameva natthi. Sace pana tīṇi gantvā teneva maggena paccāgacchati, na vaṭṭati, aññena āgantuṃ vaṭṭati. ‘‘Vuttappamāṇaṃ addhānaṃ na gacchissāmī’’ti dhure nikkhittamatte pācittiyaṃ.
此戒于王舍城,因众多比丘尼住雨安居后,却不行外出游行而制定。若有障碍,经寻找而未得同伴比丘尼,或自身患病,或遭遇灾祸,以及痴狂者等,无犯。已住雨安居、无应允的理由、未超过五由旬,是此处的三要素。其起源等与第一波罗夷相似,然此为非作,属苦受。
Rājagahe sambahulā bhikkhuniyo ārabbha vassaṃ vasitvā cārikaṃ apakkamanavatthusmiṃ paññattaṃ. Antarāye sati, pariyesitvā dutiyikaṃ bhikkhuniṃ alabhantiyā, gilānāya, āpadāsu, ummattikādīnañca anāpatti. Vassaṃvuṭṭhatā, anuññātakāraṇābhāvo, pañcayojanānatikkamoti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni paṭhamapārājikasadisāni, idaṃ pana akiriyaṃ, dukkhavedananti.
五、彩画堂品
5. Cittāgāravaggo
一、王宫学处注释
1. Rājāgārasikkhāpadavaṇṇanā
彩画堂品第一中:“rājāgāraṃ”意为国王的游戏宫殿;“cittāgāraṃ”意为游戏彩画堂;“ārāmaṃ”意为游戏园;“uyyānaṃ”意为游戏苑;“pokkharaṇiṃ”意为游戏池。“dassanāya”:若心想“我将观看其中任何一处”而前往,步步犯恶作。于站立处不抬脚而观看五处,唯犯一罪。若转动颈部各处观看,则按转动颈部的次数犯诸罪,非依睁眼次数。
Cittāgāravaggassa paṭhame rājāgāranti rañño kīḷanagharaṃ. Cittāgāranti kīḷanacittasālaṃ. Ārāmanti kīḷanaupavanaṃ. Uyyānanti kīḷanuyyānaṃ. Pokkharaṇinti kīḷanapokkharaṇiṃ. Dassanāyāti ‘‘etesu yaṃkiñci passissāmī’’ti gacchantiyā pade pade dukkaṭaṃ, yattha ṭhatvā passati, tattha padaṃ anuddharitvā pañcāpi passantiyā ekāva āpatti. Sace pana taṃ taṃ viloketvā passati, gīvaṃ parivattanappayogagaṇanāya āpattiyo, na ummīlanagaṇanāya.
在舍卫城,因六群比丘尼前往观看彩画堂一事而制定。比丘于一切处犯恶作。其余判定,应依“观舞学处”中所说的道理了知。
Sāvatthiyaṃ chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha cittāgāraṃ dassanāya gamanavatthusmiṃ paññattaṃ, bhikkhussa sabbattha dukkaṭaṃ, avaseso vinicchayo naccadassanasikkhāpade vuttanayeneva veditabboti.
二、受用卧榻学处解释
2. Āsandiparibhuñjanasikkhāpadavaṇṇanā
第二句所说的“高床”(āsandī),指超过规定尺寸者。“长椅”(pallaṅko)则指以可拆卸的鬃毛制成者。于此,“受用”一词应如此了知:随每一次坐、卧的运用,即犯波逸提罪。
Dutiye āsandī nāma atikkantappamāṇā vuccati. Pallaṅko nāma saṃhārimena vāḷena katoti vutto. Paribhuñjeyyāti ettha pana nisīdananipajjanappayogagaṇanāya pācittiyaṃ veditabbaṃ.
于舍卫城,因众多比丘尼,就受用高床与长椅之事而制定此学处。若将高床之脚砍断,或将长椅之鬃毛拆毁后再受用者,以及疯癫人等,无犯。具高床与长椅之性,并有坐或卧的运用——这是此处的两支。其等起等,与羊毛学处相似。
Sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha āsandipallaṅkaparibhogavatthusmiṃ paññattaṃ, āsandiyā pāde chinditvā, pallaṅkassa vāḷe bhinditvā paribhuñjantiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Āsandipallaṅkatā, nisīdanaṃ nipajjanaṃ vāti imānettha dve aṅgāni. Samuṭṭhānādīni eḷakalomasadisānīti.
三、纺线学处解释
3. Suttakantanasikkhāpadavaṇṇanā
第三句中的“线”(sutta),是六种线中的任何一种。所谓“纺”(kanteyyā),在此是指:每当用手将线拉出并缠到线锭上时,每缠一次即犯一次罪。正是针对此,《分别》中说:“于拉来拉去时”。
Tatiye suttanti channaṃ aññataraṃ. Kanteyyāti ettha yattakaṃ hatthena añchitaṃ hoti, tasmiṃ takkamhi veṭhite ekā āpatti. Idañhi sandhāya padabhājanīye (pāci. 988) ‘‘ujjavujjave’’ti vuttaṃ.
在舍卫城,因六群比丘尼而就纺线之事制定此学处。于纺线之前,凡从拣棉开始等一切运作中,以手动操作的次数累计,即犯恶作罪。若已纺之线再纺者,及疯癫者等,则无犯。未纺的状态与纺的行为,是此处的二支。其等起等,与羊毛学处相似。
Sāvatthiyaṃ chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha suttaṃ kantanavatthusmiṃ paññattaṃ, kantanato pubbe kappāsavicinanaṃ ādiṃ katvā sabbappayogesu hatthavāragaṇanāya dukkaṭaṃ. Kantitasuttaṃ kantantiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Akantitatā, kantananti imānettha dve aṅgāni. Samuṭṭhānādīni eḷakalomasadisānīti.
4. 为在家人办事学处注释
4. Gihiveyyāvaccasikkhāpadavaṇṇanā
第四句中,“为在家人办事”即指为在家人服务。即使比丘尼并没有让父母为自己做任何事,却为他们煮粥等,在前行的运作中,依运作次数犯恶作罪;在粥等中,依容器的数量犯波逸提罪;在嚼食等中,依糕饼的数量犯波逸提罪。
Catutthe gihiveyyāvaccanti gihīnaṃ veyyāvaccaṃ. Sacepi hi mātāpitaro attano kiñci kammaṃ akārāpetvā tesaṃ yāgupacanādīni karonti, pubbappayogesu payogagaṇanāya dukkaṭāni āpajjitvā yāguādīsu bhājanagaṇanāya, khādanīyādīsu pūvagaṇanāya pācittiyaṃ āpajjati.
在舍卫城,因众多比丘尼而就为在家人服务之事制定此学处。若人们为僧团施设粥饮或饭食,或为塔庙作供养时,比丘尼以助手的身份为他们煮粥等,以及为自己的服务者做同样的这些事者,及疯癫者等,均无犯。为在家人服务的行为,与未被许可的理由,是此处的二支。其等起等,与羊毛学处相似。
Sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha gihīnaṃ veyyāvaccakaraṇavatthusmiṃ paññattaṃ, manussehi saṅghassa yāgupāne vā bhatte vā cetiyapūjāya vā karīyamānāya tesaṃ sahāyabhāvena yāgupacanādīni, attano veyyāvaccakarassa ca tāniyeva karontiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Gihiveyyāvaccakaraṇaṃ, anuññātakāraṇābhāvoti imānettha dve aṅgāni. Samuṭṭhānādīni eḷakalomasadisānevāti.
5. 诤事学处注释
5. Adhikaraṇasikkhāpadavaṇṇanā
第五句:“诤事”是指四种诤事中的任何一种。“波逸提”:此处如同缝衣学处,一旦放下责任,即犯波逸提罪,不得有一日之搁置。
Pañcame adhikaraṇanti catunnaṃ aññataraṃ. Pācittiyanti idha cīvarasibbane viya dhuraṃ nikkhittamatte pācittiyaṃ, ekāhampi parihāro natthi.
于舍卫城,因偷兰难陀比丘尼,就未平息诤事之事而制立此学处。其余内容,应依缝衣学处中所说的方法了知。
Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha adhikaraṇaṃ navūpasamanavatthusmiṃ paññattaṃ, sesamettha cīvarasibbanasikkhāpade vuttanayeneva veditabbanti.
6. 施食学处注释
6. Bhojanadānasikkhāpadavaṇṇanā
第六句:“亲手”是指以身、以身所系属之物,或以抛掷的方式施与。除水、齿木及五种同法者外,若将任何可吞咽的食物施与其余人者,犯波逸提罪。
Chaṭṭhe sahatthāti kāyena vā kāyappaṭibaddhena vā nissaggiyena vā ṭhapetvā pañcasahadhammike avasesānaṃ aññatra udakadantaponā yaṃkiñci ajjhoharaṇīyaṃ dadantiyā pācittiyaṃ.
此学处是在舍卫城,因偷兰难陀比丘尼给予在家人硬食与软食之事而制定。若涉及水与齿木,则犯恶作罪。然而,若比丘尼差人代给而非亲手给,或放置后给,或给与外用涂剂,以及疯癫者等,则不犯。除水与齿木之外可吞咽的食物,以及除五种共住者之外亲手给与他人,是此处的两支。其等起等,与羊毛学处相似。
Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha agārikassa khādanīyabhojanīyadānavatthusmiṃ paññattaṃ, udakadantapone dukkaṭaṃ. Yā pana dāpeti na deti, upanikkhipitvā deti, bāhiralepaṃ deti, tassā, ummattikādīnañca anāpatti. Aññatra udakadantaponā ajjhoharaṇiyaṃ, ṭhapetvā pañca sahadhammike aññassa sahatthā dānanti imānettha dve aṅgāni. Samuṭṭhānādīni eḷakalomasadisānīti.
7. 住处衣学处注释
7. Āvasathacīvarasikkhāpadavaṇṇanā
第七学处中,“住处衣”是指为“让月经期的比丘尼们受用”而施与的衣服。“不舍弃而”:在第四天,洗净之后,即使有其他月经期的比丘尼,乃至对沙弥尼,也不给予。“波逸提”:如此不舍弃而受用者,即犯波逸提罪。
Sattame āvasathacīvaranti ‘‘utuniyo bhikkhuniyo paribhuñjantū’’ti dinnacīvaraṃ. Anissajjitvāti catutthe divase dhovitvā aññissā antamaso sāmaṇeriyāpi utuniyā adatvā. Pācittiyanti evaṃ anissajjitvā paribhuñjantiyā pācittiyaṃ.
此学处是在舍卫城,因偷兰难陀比丘尼不舍弃住处衣而受用之事制定。若不舍弃,则有三重波逸提罪;若已舍弃,则有两重恶作罪。然而,若对已舍弃有想,或以轮流方式,或因无其他月经期比丘尼,或因衣服被割破或丢失,或在灾厄时受用者,以及疯癫者等,皆不犯。住处衣的状态、第四天的状态、洗净后不舍弃,以及无许可理由,是此处的四支。其等起等,与咖提那学处相似,但此为具足作为与不作为。
Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha āvasathacīvaraṃ anissajjitvā paribhuñjanavatthusmiṃ paññattaṃ, tikapācittiyaṃ, nissajjite dvikadukkaṭaṃ. Tasmiṃ pana nissajjitasaññāya, puna pariyāyena vā, aññāsaṃ utunīnaṃ abhāvena vā, acchinnanaṭṭhacīvarikāya vā, āpadāsu vā paribhuñjantiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Āvasathacīvaratā, catutthadivasatā, dhovitvā anissajjanaṃ, anuññātakāraṇābhāvoti imānettha cattāri aṅgāni. Samuṭṭhānādīni kathinasadisāni, idaṃ pana kiriyākiriyanti.
8. 住处精舍学处注释
8. Āvasathavihārasikkhāpadavaṇṇanā
第八句中,“住处”指装有门扉的住所。“不舍弃”:指不为了守护而给予,即不这样问:“你应照看此处”的意思。“出行游方者,波逸提”:在此,从自己的村庄前往他村,即使仅为住一夜而出发,对于有围墙的住处,当以第一只脚越出围墙时,犯恶作罪;以第二只脚越出时,犯波逸提罪。对于无围墙的住处,当以第一只脚越过其界区时,犯恶作罪;以第二只脚越过时,犯波逸提罪。
Aṭṭhame āvasathanti kavāṭabaddhavihāraṃ. Anissajjitvāti rakkhaṇatthāya adatvā, ‘‘idaṃ jaggeyyāsī’’ti evaṃ anāpucchitvāti attho. Cārikaṃ pakkameyya pācittiyanti ettha sakagāmato aññaṃ gāmaṃ ekarattivāsatthāyapi pakkamantiyā parikkhittassa āvasathassa parikkhepaṃ, aparikkhittassa upacāraṃ paṭhamapādena atikkantamatte dukkaṭaṃ, dutiyena pācittiyaṃ.
于舍卫城,因偷兰难陀比丘尼,不舍住处而出行游方之事,制立此学处。于有门扉住处,犯三重波逸提;于无门扉住处,犯恶作;若已舍弃,则犯两重恶作。然而,若于已舍弃有想,若有障碍,寻找看护者而未得,因病,遇灾厄,以及疯狂者等,则无罪。住处有门扉、依所说方式出行、无开许之理,这是此处之三支。其等起等与咖提那学处相似,但此为有作为与不作为。
Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha āvasathaṃ anissajjitvā cārikaṃ pakkamanavatthusmiṃ paññattaṃ, tikapācittiyaṃ, akavāṭabaddhe dukkaṭaṃ, nissajjite dvikadukkaṭaṃ. Tasmiṃ pana nissajjitasaññāya, sati antarāye, paṭijaggikaṃ pariyesitvā alabhantiyā, gilānāya, āpadāsu, ummattikādīnañca anāpatti. Sakavāṭabaddhatā, vuttanayena pakkamanaṃ, anuññātakāraṇābhāvoti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni kathinasadisānīti, idaṃ pana kiriyākiriyanti.
9. 畜生明学习学处注释
9. Tiracchānavijjāpariyāpuṇanasikkhāpadavaṇṇanā
第九条中,所谓“畜生明”,是指任何外在的、无益的、能伤害他者的明,包括象、马、车、弓、箭、杖、阿塔巴那(咒术)、奇拉那(咒术)、瓦西卡兰那(咒术)、索萨帕那(咒术)、曼塔(咒语)、医药应用等类。“学习”:此处,若于任何人处,以词句等方式学习此明,依所计词数与字数,皆犯波逸提。
Navame tiracchānavijjanti yaṃkiñci bāhirakaṃ anatthasaṃhitaṃ hatthiassarathadhanutharusippaāthabbaṇakhilanavasīkaraṇasosāpanamantāgadappayogādibhedaṃ parūpaghātakaraṃ vijjaṃ. Pariyāpuṇeyyāti ettha yassa kassaci santike taṃ padādivasena pariyāpuṇantiyā padagaṇanāya ceva akkharagaṇanāya ca pācittiyanti.
10. 畜生明诵说学处注释
10. Tiracchānavijjāvācanasikkhāpadavaṇṇanā
在第十条中,“诵说”一词有其特定的词义差别。这两条学处皆于舍卫城,因六群比丘尼和众多比丘尼而起,在学习与诵说畜生明的事缘中制定。对于书写、受持,以及为保护而作的夜叉护咒、那伽曼陀罗等一切护咒,以及对疯狂者等,不犯。畜生明性、学习与诵说、无开许因由——这两条学处皆具此三要素。其起因等则与词义及法义的判定相同。
Dasame vāceyyāti padaṃ viseso. Ubhayampi sāvatthiyaṃ chabbaggiyā ceva sambahulā bhikkhuniyo ca ārabbha tiracchānavijjaṃ pariyāpuṇanavācanavatthusmiṃ paññattaṃ. Lekhe, dhāraṇāya ca, guttatthāya ca yakkhaparittanāgamaṇḍalādike sabbaparitte, ummattikādīnañca anāpatti. Tiracchānavijjatā, pariyāpuṇanavācanā, anuññātakāraṇābhāvoti imānettha dvīsupi tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni padasodhammasadisānīti.
1. 入园林学处注释
1. Ārāmapavisanasikkhāpadavaṇṇanā
在园林品第一条中,“有比丘的园林”是指比丘们即使仅在树下居住的地方。“未请问”是指,未请问比丘、沙弥、园民中的任何一位。进入有围墙的园林,越过其围墙;或进入无围墙园林的界内,第一步犯恶作,第二步犯波逸提。
Ārāmavaggassa paṭhame sabhikkhukaṃ ārāmanti yattha bhikkhū rukkhamūlepi vasanti, taṃ padesaṃ. Anāpucchāti ettha bhikkhusāmaṇeraārāmikesu yaṃkiñci anāpucchā, parikkhittassa ārāmassa parikkhepaṃ atikkamantiyā, aparikkhittassa upacāraṃ okkamantiyā paṭhamapāde dukkaṭaṃ, dutiyapāde pācittiyaṃ.
在舍卫城,因众多比丘尼未事先请问便进入园林的事缘而制定。“有比丘而不请问”与“明知有比丘”,是为此处二种随制。于有比丘之园林生疑,或于无比丘之园林作有比丘想及生疑,皆犯恶作。然而,于无比丘想等两种情况下,若请问在场比丘而后入,或比丘尼们初入时低头俯视而行,或欲往比丘尼集会处而想“我往彼处”前往,或道路穿过园林顺道经过,或遭遇灾难时,乃至对疯狂者等,不犯。有比丘之园林、作有比丘想、越过所说界限、无开许因由,此是此处四要素。共犯起因、有犯与不犯、想解脱、有痴心、制罪、身业、语业、三心、三受。
Sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha anāpucchā ārāmaṃ pavisanavatthusmiṃ paññattaṃ, ‘‘santaṃ bhikkhuṃ anāpucchā’’ti ca ‘‘jānaṃ sabhikkhuka’’nti ca imānettha dve anupaññattiyo, sabhikkhuke vematikāya, abhikkhuke sabhikkhukasaññāya ceva vematikāya ca dukkaṭaṃ. Tasmiṃ pana duvidhepi abhikkhukasaññāya, santaṃ bhikkhuṃ āpucchā pavisantiyā, paṭhamappaviṭṭhānaṃ vā bhikkhunīnaṃ sīsaṃnulokikāya, yattha vā bhikkhuniyo sannipatitā, tattha ‘‘tāsaṃ santikaṃ gacchāmī’’ti saññāya, ārāmena vā maggo hoti, tena gacchantiyā, āpadāsu, ummattikādīnañca anāpatti. Sabhikkhukārāmatā , sabhikkhukasaññitā, vuttaparicchedātikkamo, anuññātakāraṇābhāvoti imānettha cattāri aṅgāni. Samanubhāsanasamauṭṭhānaṃ, kiriyākiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedananti.
2. 骂詈比丘学处注释
2. Bhikkhuakkosanasikkhāpadavaṇṇanā
“骂詈”者,以十种骂詈事之一,当面或背后辱骂。“诽谤”者,令他生起怖畏。若她如此而行,波逸提。
Dutiye akkoseyyāti dasannaṃ akkosavatthūnaṃ aññatarena sammukhā vā parammukhā vā akkoseyya. Paribhāseyyāti bhayamassa upadaṃseyya. Pācittiyanti tassā evaṃ karontiyā pācittiyaṃ.
在毗舍离,因六群比丘尼骂詈尊者优波离的事缘而制定。对具足戒者犯波逸提,对未具足戒者犯三恶作。若以教授法义为先导,以及对疯狂者等,不犯。具足戒者、骂詈与诽谤、不以义为先导等,是为此处三要素。起因等与不与取学处相同,然此为苦受。
Vesāliyaṃ chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha āyasmantaṃ upāliṃ akkosanavatthusmiṃ paññattaṃ, tikapācittiyaṃ, anupasampanne tikadukkaṭaṃ, atthadhammaanusāsanipurekkhārāya, ummattikādīnañca anāpatti. Upasampannatā, akkosanaparibhāsanaṃ, atthapurekkhāratādīnaṃ abhāvoti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisāni, idaṃ pana dukkhavedananti.
3. 诽谤僧团学处注释
3. Gaṇaparibhāsanasikkhāpadavaṇṇanā
第三条中,“忿怒”即愤怒。“僧团”指比丘尼僧团。“诽谤”是说:‘这些愚人、这些无智者,她们不了知业、不了知业过、不了知业成、不了知业坏。’无论于何处,以如是语诽谤者,即犯波逸提。
Tatiye caṇḍikatāti kuddhā. Gaṇanti bhikkhunisaṅghaṃ. Paribhāseyyāti ettha ‘‘bālā etā abyattā etā, netā jānanti kammaṃ vā kammadosaṃ vā kammasampattiṃ vā kammavipattiṃ vā’’ti evaṃ yattha katthaci paribhāsantiyā pācittiyaṃ.
在舍卫城,因偷兰难陀比丘尼诽谤僧众的因缘而制定。若诽谤众多比丘尼、或一位比丘尼,或诽谤未受具足戒者,犯恶作。其余与第二条相同。
Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha gaṇaṃ paribhāsanavatthusmiṃ paññattaṃ, sambahulā vā ekaṃ vā anupasampannaṃ vā paribhāsantiyā dukkaṭaṃ. Sesaṃ dutiyasadisamevāti.
4. 谢绝(再受食)学处注释
4. Pavāritasikkhāpadavaṇṇanā
第四条中,“受邀”应依众食学处所说的方式理解;“已谢绝”应依谢绝学处所说的方式理解。波逸提:除午前之粥及另外三种时分(所许可的饮食)外,若为吞咽而接受任何其他嚼食,于接受时犯恶作;于每咽下一口时犯波逸提。
Catutthe gaṇabhojane vuttanayena nimantitā, pavāraṇāsikkhāpade vuttanayena pavāritā veditabbā. Pācittiyanti tassā purebhattaṃ ṭhapetvā yāguñceva sesāni ca tīṇi kālikāni aññaṃ yaṃkiñci āmisaṃ ajjhoharaṇatthāya paṭiggaṇhantiyā gahaṇe dukkaṭaṃ, ajjhohāre ajjhohāre pācittiyaṃ.
在舍卫城,因众多比丘尼而制,于额外食用之事缘中制定:为了食用而接受或吞咽三种时分食物,皆犯恶作。然而,若被邀请而未谢绝者饮粥、请问主人后而食、因有因缘而食用三种时分食物,以及疯狂者等,则不犯。被邀请、或已谢绝、或二者兼备,吞咽前文所述特征的嚼食而未请问主人——此是此处三要素。因时分之故,被邀请者未请问而食可能生罪,故有犯与不犯;已谢绝者无论作淨或未作淨而食,可能生罪故唯有犯。非想解脱,无痴心,制罪,身业、语业所摄,三心,三受。
Sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha aññatra bhuñjanavatthusmiṃ paññattaṃ, tīṇi kālikāni āhāratthāya paṭiggaṇhantiyāpi ajjhoharantiyāpi dukkaṭaṃ. Yā pana nimantitā appavāritā yāguṃ pivati, sāmike apaloketvā bhuñjati, tīṇi kālikāni sati paccaye paribhuñjati, tassā, ummattikādīnañca anāpatti. Nimantitā vā pavāritā vā taṃ ubhayaṃ vā, purebhattaṃ vuttalakkhaṇassa āmisassa ajjhohāro, sāmikānaṃ anāpucchananti imānettha tīṇi aṅgāni. Addhānasamuṭṭhānaṃ, nimantitāya anāpucchā bhuñjantiyā āpattisambhavato siyā kiriyākiriyaṃ, pavāritāya kappiyaṃ kāretvāpi akāretvāpi paribhuñjantiyā āpattisambhavato siyā kiriyaṃ, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedananti.
5. 家悭学处注释
5. Kulamaccharinīsikkhāpadavaṇṇanā
第五戒中,对俗家的悭吝名为‘家悭’,有家悭者即‘家悭女’,或以家为悭吝之依处故称家悭女。‘是’指若有如是之人。波逸提:若她说‘这户人家想要供养比丘尼们资具,为何比丘尼们不去那里’——在比丘尼面前贬损俗家;或说‘为何他们不给她们任何东西’——在俗家面前贬损比丘尼,即犯波逸提。
Pañcame kule maccharo kulamaccharo, kulamaccharo etissā atthi, kulaṃ vā maccharāyatīti kulamaccharinī. Assāti yā īdisī bhaveyya. Pācittiyanti tassā ‘‘yaṃ kulaṃ bhikkhunīnaṃ paccaye dātukāmaṃ, kathaṃ nāma tattha bhikkhuniyo na gaccheyyu’’nti bhikkhunīnaṃ vā santike kulassa, ‘‘kathaṃ nāma ime tāsaṃ kiñci na dajjeyyu’’nti kulassa vā santike bhikkhunīnaṃ avaṇṇaṃ bhāsantiyā pācittiyaṃ.
在舍卫城,因某比丘尼而制立,事缘为悭惜俗家。若非出于悭惜,而只是如实指出过患,及对疯狂者等,则不犯。‘欲使比丘尼们不得利养’,以及‘在俗家面前说比丘尼们过失,或在比丘尼们面前说俗家过失’——此中具足二支。其等起等与不与取相似,但此处为苦受。
Sāvatthiyaṃ aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha kulamaccharāyanavatthusmiṃ paññattaṃ. Amaccharāyitvā santaṃyeva ādīnavaṃ ācikkhantiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Bhikkhunīnaṃ alābhakāmatā, kulassa vā santike bhikkhunīnaṃ bhikkhunīnaṃ vā santike kulassa avaṇṇabhaṇananti imānettha dve aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisāni, idaṃ pana dukkhavedananti.
六、无僧住处学处注释
6. Abhikkhukāvāsasikkhāpadavaṇṇanā
第六条中,若在比丘尼住处半由旬的范围内,没有能给予教诫的比丘居住,或者道路不安全、无法无障碍地前往,则此住处名为‘无比丘住处’。在那里,若比丘尼心想‘我将在此处住雨安居’而铺设坐卧具、准备饮用水等,犯恶作;待黎明出现时,即犯波逸提。此是此处略说,广解见于《一切善见》(波逸提义注第144条等)。
Chaṭṭhe sace bhikkhunupassayato addhayojanabbhantare ovādadāyakā bhikkhū na vasanti, maggo vā akhemo hoti na sakkā anantarāyena gantuṃ , ayaṃ abhikkhuko nāma āvāso. Tattha ‘‘vassaṃ vasissāmī’’ti senāsanapaññāpanapānīyaupaṭṭhāpanādīni karontiyā dukkaṭaṃ , saha aruṇuggamanā pācittiyaṃ. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana samantapāsādikāyaṃ (pāci. aṭṭha. 144 ādayo) vutto.
在舍卫城,由于众多比丘尼的缘故而制立,事缘为在无比丘的住处住雨安居。然而,若已入雨安居的比丘们离去、还俗、命终或转投其他部派,而比丘尼仍在那里居住;以及在遭遇灾难时,或对于精神失常者等,则无犯。须具足三支:‘无比丘住处性’、‘入雨安居’、‘黎明出现’。其等起等与羊毛学处相似。
Sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha abhikkhuke āvāse vassaṃ vasanavatthusmiṃ paññattaṃ, yattha pana vassūpagatā bhikkhū pakkantā vā honti vibbhantā vā kālaṅkatā vā pakkhasaṅkantā vā tattha vasantiyā, āpadāsu, ummattikādīnañca anāpatti. Abhikkhukāvāsatā, vassūpagamanaṃ, aruṇuggamananti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni eḷakalomasadisānevāti.
七、未自恣学处解释
7. Apavāraṇāsikkhāpadavaṇṇanā
第七条中,‘已住雨安居’指已住前三月或后三月。‘于二部僧中’指在比丘尼僧团及比丘僧团。此中抉择之说如下:比丘尼们应在十四日集会,作全体总告白:‘大姊们,请僧团听我说,今日是十四日自恣日,若僧团已到适当时机,僧团应行自恣。’或者作三语告白:‘应以三语自恣。’若有障碍,则作二语、一语或同夏自恣告白:‘应以二语、一语、同夏自恣。’若已定下全体总告白,则应依次说一次:‘大姊们,我向僧团自恣,依所见、所闻或所疑,请大姊们出于悲悯告语于我,我若见罪,当如法忏悔。’或说二遍、三遍:‘大姊们,第二遍我向僧团……乃至……第三遍我向僧团……我若见罪,当如法忏悔。’若定下三语告白,则不可减少言语;若为二语等告白,则可增加,不可减少。比丘尼僧团如此自恣后,应即于彼处,由一位比丘尼依据比丘尼犍度(《小品》427)所说的白二甘马,为处理比丘尼僧团事务而受任命,前往比丘僧团自恣。受任命的比丘尼应于十五日带领比丘尼僧团前往比丘僧团,偏袒上衣,合掌,作如是说:‘尊者,比丘尼僧团向比丘僧团自恣,依所见、所闻或所疑,祈请比丘僧团出于悲悯告语比丘尼僧团,她们若见罪,当如法忏悔。’
Sattame vassaṃvuṭṭhāti purimaṃ vā pacchimaṃ vā temāsaṃ vuṭṭhā. Ubhatosaṅgheti bhikkhunisaṅghe ceva bhikkhusaṅghe ca. Ayaṃ panettha vinicchayakathā – bhikkhunīhi cātuddaseyeva sannipatitvā ‘‘suṇātu me, ayye, saṅgho, ajja pavāraṇā cātuddasī, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho pavāreyyā’’ti evaṃ sabbasaṅgāhikañattiṃ vā, ‘‘tevācikaṃ pavāreyyā’’ti evaṃ tevācikañattiṃ vā, sati antarāye ‘‘dvevācikaṃ, ekavācikaṃ, samānavassikaṃ pavāreyyā’’ti evaṃ dvevācikādiñattiṃ vā ṭhapetvā sabbasaṅgāhikañatti ce ṭhapitā, ‘‘saṅghaṃ, ayye, pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadantu maṃ ayyāyo anukampaṃ upādāya, passantī paṭikarissāmī’’ti (cūḷava. 427) evaṃ sakiṃ vā, ‘‘dutiyampi, ayye, saṅghaṃ…pe… tatiyampi, ayye, saṅghaṃ…pe… paṭikarissāmī’’ti evaṃ dvattikkhattuṃ vā vatvā paṭipāṭiyā pavāretabbaṃ. Tevācikāya ñattiyā vacanaṃ na hāpetabbaṃ, dvevācikādīsu vaḍḍhetuṃ vaṭṭati, hāpetuṃ na vaṭṭati. Evaṃ bhikkhunisaṅghe pavāretvā tattheva ekā bhikkhunī bhikkhunikkhandhake (cūḷava. 427) vuttena ñattidutiyakammena bhikkhunisaṅghassatthāya bhikkhusaṅghaṃ pavāretuṃ sammannitabbā. Tāya sammatāya bhikkhuniyā pannarase bhikkhunisaṅghaṃ ādāya bhikkhusaṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo ‘‘bhikkhunisaṅgho ayya bhikkhusaṅghaṃ pavāreti diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadatāyya bhikkhusaṅgho bhikkhunisaṅghaṃ anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissati, dutiyampi ayya…pe… tatiyampi ayya…pe… passanto paṭikarissatī’’ti evaṃ pavāretabbaṃ.
若比丘尼僧团不满五人,则四人或三人应作众告白而自恣;若仅二人,则不作告白,互相自恣;若仅一人,则应决意:‘今日是我自恣日。’
Sace pañcavaggo bhikkhunisaṅgho na pūrati, catūhi vā tīhi vā gaṇañattiṃ ṭhapetvā, dvīhi vinā ñattiyā aññamaññaṃ pavāretabbaṃ. Ekāya ‘‘ajja me pavāraṇā’’ti adhiṭṭhātabbaṃ.
前往寺院后,应三遍如是说:‘尊者,比丘尼众向比丘僧团自恣,以所见、所闻或所疑故,祈请比丘僧团悲悯举说诸比丘尼,她们见罪当忏悔。’以及:‘尊者,我向比丘僧团自恣,以所见、所闻或所疑故,祈请比丘僧团悲悯举说我,我见罪当忏悔。’
Vihāraṃ pana gantvā ‘‘bhikkhuniyo, ayya, bhikkhusaṅghaṃ pavārenti diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadatāyya bhikkhusaṅgho bhikkhuniyo anukampaṃ upādāya, passantiyo paṭikarissantī’’ti ca, ‘‘ahaṃ, ayya, bhikkhusaṅghaṃ pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadatu maṃ, ayya, bhikkhusaṅgho anukampaṃ upādāya, passantī paṭikarissāmī’’ti ca evaṃ tikkhattuṃ vattabbaṃ.
若比丘僧团不满众,则应三遍如是说:‘诸位尊者,比丘尼僧团向诸尊者自恣,以所见、所闻或所疑故,祈请诸尊者悲悯举说比丘尼僧团,彼见罪当忏悔。’以及:‘尊者,比丘尼僧团向此尊者自恣,以所见、所闻或所疑故,祈请此尊者悲悯举说比丘尼僧团,彼见罪当忏悔。’
Sace bhikkhusaṅgho na pūrati, ‘‘bhikkhunisaṅgho, ayya, ayye pavāreti diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadantu ayyā bhikkhunisaṅghaṃ anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissatī’’ti ca, ‘‘bhikkhunisaṅgho, ayya, ayyaṃ pavāreti diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadatāyyo bhikkhunisaṅghaṃ anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissatī’’ti ca evaṃ tikkhattuṃ vattabbaṃ.
若二部僧皆不满众,则应如是三遍说:‘尊者们,比丘尼们向诸位尊女自恣,以所见、所闻或所疑。请尊女们出于悲悯指出比丘尼们的过失,见罪则当忏悔。’以及:‘尊者们,比丘尼们向此尊者自恣,以所见、所闻或所疑。请此尊者出于悲悯指出比丘尼们的过失,见罪则当忏悔。’以及:‘诸位尊女,我向诸位尊女自恣,以所见、所闻或所疑。请尊女们出于悲悯指出我的过失,见罪则当忏悔。’以及:‘尊者,我向此尊者自恣,以所见、所闻或所疑。请此尊者出于悲悯指出我的过失,见罪则当忏悔。’确实,依此方法,便于二部僧中完成自恣。然而,若有已住雨安居的比丘尼,心生‘我当不于二部僧中如法自恣’之念而放弃责任,则于放弃责任之时即犯波逸提。
Ubhinnaṃ aparipūriyā ‘‘bhikkhuniyo, ayyā, ayye pavārenti diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadantāyyā bhikkhuniyo anukampaṃ upādāya, passantiyo paṭikarissantī’’ti ca, ‘‘bhikkhuniyo, ayya, ayyaṃ pavārenti diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadatāyyo bhikkhuniyo anukampaṃ upādāya, passantiyo paṭikarissantī’’ti ca, ‘‘ahaṃ, ayyā, ayye pavāremi diṭṭhena vā sutena vā…pe… vadantu maṃ, ayyā, anukampaṃ upādāya, passantī paṭikarissāmī’’ti ca, ‘‘ahaṃ, ayya, ayyaṃ pavāremi diṭṭhena vā sutena vā…pe… vadatu maṃ, ayyo, anukampaṃ upādāya, passantī paṭikarissāmī’’ti ca evaṃ tikkhattuṃ vattabbaṃ. Sabbāheva hi iminā nayena ubhatosaṅghe pavāritā hoti, yā pana vassaṃvuṭṭhā ‘‘ubhatosaṅghe evaṃ na pavāressāmī’’ti dhuraṃ nikkhipati, tassā saha dhuranikkhepena pācittiyaṃ.
在舍卫城,因众多比丘尼之事而制立——事缘:住雨安居后不举行自恣。然若有障碍,或虽寻求而不能得比丘,或因病、灾难、精神失常等,则无犯。‘已住雨安居’、‘未于二部僧中自恣’、‘无开许之因’——此中具足三支。其等起等分与劝告学处相似。
Sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha vassaṃ vasitvā na pavāraṇāvatthusmiṃ paññattaṃ. Antarāye pana sati, pariyesitvā bhikkhū alabhantiyā, gilānāya, āpadāsu, ummattikādīnañca anāpatti. Vassaṃvuṭṭhatā, na ubhatosaṅghe pavāraṇā, anuññātakāraṇābhāvoti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni samanubhāsanasadisānīti.
8. 教诫学处注释
8. Ovādasikkhāpadavaṇṇanā
第八:‘为了教诫’意为为了听闻敬法。‘为了共住’意为为了问布萨及为了自恣。波逸提:一旦放下‘我不为这些目的前往’的责任,当下即犯波逸提。
Aṭṭhame ovādāyāti garudhammassavanatthāya. Saṃvāsāyāti uposathapucchanatthāya ceva pavāraṇatthāya ca. Pācittiyanti ‘‘etesaṃ atthāya na gacchāmī’’ti dhuraṃ nikkhittamatte pācittiyaṃ.
于释迦族,针对六群比丘尼不去受教诫之事而制。然若有障碍、寻求同伴而未得、患病、遭遇灾难、疯狂者等,则无不犯。不去受教诫及共住的目的,加上无开许的理由,是此处的二项要素。其起源等与第一波罗夷相似,唯此为不作为,属苦受。
Sakkesu chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha ovādāya agamanavatthusmiṃ paññattaṃ. Antarāye pana sati, pariyesitvā dutiyikaṃ alabhantiyā, gilānāya, āpadāsu, ummattikādīnañca anāpatti. Ovādasaṃvāsānaṃ atthāya agamanaṃ, anuññātakāraṇābhāvoti imānettha dve aṅgāni. Samuṭṭhānādīni paṭhamapārājikasadisāni, idaṃ pana akiriyaṃ, dukkhavedananti.
九、前往教诫学处注释
9. Ovādūpasaṅkamanasikkhāpadavaṇṇanā
第九:“每半月”即每半个月。“问布萨”即询问布萨。“前往教诫”即为了求教诫而往。若她逾越于此:此处,比丘尼们应在十三日或十四日前往寺院,问:“这次布萨是十四日还是十五日?”于布萨当日,应依因缘注释中所说的方法请求前往教诫。若比丘尼于所说之时不作此二事,便名为“她逾越此”。当她放下“我将不问布萨,亦不请求教诫”的职责时,即犯波逸提。
Navame anvaddhamāsanti addhamāse addhamāse. Uposathapucchakanti uposathapucchanaṃ. Ovādūpasaṅkamananti ovādatthāya upasaṅkamanaṃ. Taṃ atikkāmentiyāti ettha bhikkhunīhi terase vā cātuddase vā ārāmaṃ gantvā ‘‘ayaṃ uposatho cātuddaso pannaraso’’ti pucchitabbaṃ, uposathadivase nidānavaṇṇanāyaṃ vuttanayena ovādūpasaṅkamanaṃ yācitabbaṃ. Yā bhikkhunī vuttappakāre kāle tadubhayaṃ na karoti, sā taṃ atikkāmeti nāma, tassā ‘‘uposathampi na pucchissāmi, ovādampi na yācissāmī’’ti dhuraṃ nikkhittamatte pācittiyaṃ.
于舍卫城,针对众多比丘尼,因不问、不请求布萨及教诫之事而制。无犯情况与第八条相同。在不问、不请求布萨与教诫时放下责任,以及无开许的理由,是此处的二项要素。起源等与劝告相同。
Sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha uposathaovādānaṃ apucchanaayācanavatthusmiṃ paññattaṃ , anāpatti aṭṭhamasadisāyeva. Uposathovādānaṃ apucchanaayācanāyaṃ dhuranikkhepo, anuññātakāraṇābhāvoti imānettha dve aṅgāni. Samuṭṭhānādīni samanubhāsanasadisānīti.
10. 胁下所生学处注释
10. Pasākhejātasikkhāpadavaṇṇanā
第十:“分叉处”即肚脐以下、膝盖以上的部位。因两腿从此处分开而出,犹如树枝,故称此部位为“分叉处”。於此分叉处。“疮”指任何疮肿。“出血”指伤口。若她命令“破开、切开”等一切事项,而他也照此执行,则犯六个恶作与六个波逸提。若她如此命令:“凡应做之事,悉皆行之”,而他完成了所有破开等事,则一句命令便招致六个恶作与六个波逸提。然而,若她仅就破开等事项中的一项命令:“你来做这件名为某某的事”,而他却做了所有事项,则仅在所命令之事完成时犯波逸提。
Dasame pasākheti nābhiyā heṭṭhā jāṇumaṇḍalānaṃ uparipadese. Tato hi yasmā rukkhassa sākhā viya ubho ūrū pabhijjitvā gatā, tasmā so ‘‘pasākho’’ti vuccati, tasmiṃ pasākhe. Gaṇḍanti yaṃkiñci gaṇḍaṃ. Rudhitanti vaṇaṃ. Bhedāpeyya vātiādīsu sace ‘‘bhinda phālehī’’ti sabbāni āṇāpeti, so ca tatheva karoti, cha dukkaṭāni cha ca pācittiyāni. Athāpi ‘‘yaṃkiñci ettha kattabbaṃ, taṃ sabbaṃ karohī’’ti evaṃ āṇāpeti, so ca sabbānipi bhedanādīni karoti, ekavācāya cha dukkaṭāni cha ca pācittiyāni. Sace pana bhedanādīsu ekaṃyeva ‘‘idaṃ nāma karohī’’ti āṇāpeti, so ca sabbāni karoti. Yaṃ āṇattaṃ, tasseva karaṇe pācittiyaṃ.
此事緣於舍衛城一位比丘尼,因讓男子破開其分叉處所生之瘡而制定。若她已事先說明,或攜任何有智識的女伴同行而如此做,以及瘋狂者等,則無犯。分叉處所生、未事先說明、無女伴同行、令男子進行破開等事,這是此處的四項要素。其起源等與咖提那學處相似,但此處是關於既操作亦不作爲的情況。
Sāvatthiyaṃ aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha pasākhe jātaṃ gaṇḍaṃ purisena bhedāpanavatthusmiṃ paññattaṃ, apaloketvā vā viññuṃ vā yaṃkañci dutiyikaṃ gahetvā evaṃ karontiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Pasākhe jātatā, anapalokanaṃ, dutiyikābhāvo, purisena bhedādīnaṃ kārāpananti imānettha cattāri aṅgāni. Samuṭṭhānādīni kathinasadisāni, idaṃ pana kiriyākiriyanti.
第七 孕妇品
7. Gabbhinīvaggo
一、孕妇学处注释
1. Gabbhinīsikkhāpadavaṇṇanā
怀孕品第一:明知其为孕妇而令依止和尚为其受具戒者,于寻求僧众等及二种白甘马语时犯恶作,于甘马语结束时犯波逸提。
Gabbhinivaggassa paṭhame ‘‘gabbhinī’’ti jānitvā upajjhāyāya vuṭṭhāpentiyā gaṇapariyesanādīsu ca ñattikammavācādvaye ca dukkaṭaṃ, kammavācāpariyosāne pācittiyaṃ.
于舍卫城,缘于众多比丘尼令孕妇受具戒之事而制定。若比丘尼于孕妇有疑,于非孕妇作孕妇想,或于非孕妇有疑,犯恶作。若于孕妇及非孕妇皆作非孕妇想,以及疯狂者等,则无犯。孕妇、明知其为孕妇、令受具戒,这是此处的三项要素。起源等与不与取戒相似,但此为制教罪,具三心,具三受。
Sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha gabbhiniṃ vuṭṭhāpanavatthusmiṃ paññattaṃ, gabbhiniyā vematikāya agabbhiniyā gabbhinisaññāya ceva vematikāya ca dukkaṭaṃ. Ubhosu agabbhinisaññāya, ummattikādīnañca anāpatti. Gabbhinitā, ‘gabbhinī’ti jānanaṃ, vuṭṭhāpananti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisāni, idaṃ pana paṇṇattivajjaṃ, ticittaṃ, tivedananti.
二、授乳学处注释
2. Pāyantīsikkhāpadavaṇṇanā
第二学处中,‘哺乳者’指正在哺乳的人,即其母亲或乳母。此处唯有事相差别,其余均与第一学处相同。
Dutiye pāyantinti thaññaṃ pāyamānaṃ, yaṃ pāyeti, tassa mātā vā, dhāti vā. Idaṃ vatthumattamevettha viseso, sesaṃ paṭhamasikkhāpadasadisamevāti.
三、第一在学尼学处释
3. Paṭhamasikkhamānasikkhāpadavaṇṇanā
第三句:“两年”:依自恣而计的两个雨安居。“于六法中”:于离杀生等乃至离非时食为终的六学处中。“未学之学”:即依分别中所说,指未受之学或坏失之学。“令在学尼受具戒”:即令因于六法中修学、或因尊重这些名为学处的法而得“在学尼”之名的未受具戒者受具足戒。“波逸提”:如第一学处所说,于甘马语结束时犯波逸提。
Tatiye dve vassānīti pavāraṇāvasena dve saṃvaccharāni. Chasu dhammesūti pāṇātipātāveramaṇiādīsu vikālabhojanāveramaṇipariyosānesu chasu sikkhāpadesu. Asikkhitasikkhanti padabhājane (pāci. 1077) vuttanayeneva adinnasikkhaṃ vā kupitasikkhaṃ vā. Sikkhamānaṃ vuṭṭhāpeyyāti tesu chasu dhammesu sikkhanato, te vā sikkhāsaṅkhāte dhamme mānanato evaṃladdhanāmaṃ anupasampannaṃ upasampādeyya. Pācittiyanti paṭhamasikkhāpade vuttanayeneva kammavācāpariyosāne pācittiyaṃ.
在舍卫城,因众多比丘尼令如此之在学尼受具戒的事件而制定。于如法羯磨有三波逸提,于非法羯磨有三恶作。若令已于六法中修学两年、学有所成的在学尼受具戒,以及对于疯狂者等,则无犯。依所说,未学之学、如法羯磨、甘马语结束,是此处的三项要素。起源等与第一句所说相同。
Sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha evarūpaṃ sikkhamānaṃ vuṭṭhāpanavatthusmiṃ paññattaṃ, dhammakamme tikapācittiyaṃ, adhammakamme tikadukkaṭaṃ. Dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaṃ sikkhamānaṃ vuṭṭhāpentiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Vuttanayena asikkhitasikkhatā, dhammakammatā, kammavācāpariyosānanti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni paṭhame vuttanayānevāti.
4. 第二在学尼学处注释
4. Dutiyasikkhamānasikkhāpadavaṇṇanā
第四句:“未被僧团认可”是指:对于某位在学尼,僧团未曾给予《分别》(Pāc. 1086)中所说的、哪怕在授具足戒坛场中的授具足戒认可。这两种情况都称为“大在学尼”。此处,若令已得僧团认可的在学尼受具戒,及对疯狂者等,无犯。其余与第三句所述相同,唯此学处兼具“作”与“不作”(有所作与无所作)。
Catutthe saṅghena asammatanti yassā saṅghena antamaso upasampadāmāḷakepi padabhājane (pāci. 1086) vuttā upasampadāsammuti na dinnā hoti, taṃ imā dvepi mahāsikkhamānā nāma. Idha saṅghena sammataṃ vuṭṭhāpentiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Sesaṃ tatiye vuttasadisameva, idaṃ pana kiriyākiriyaṃ hotīti.
5. 第一已嫁女学处注释
5. Paṭhamagihigatasikkhāpadavaṇṇanā
第五句中,“已嫁女”是指已入于男子(怀抱)者,此处这也仅是事由的不同。若对未满十二岁者,以满龄想而令其出罪,虽不犯戒,但她仍是非受具戒者。其余内容与第一学处相似。
Pañcame gihigatanti purisantaragataṃ, idhāpi idaṃ vatthumattameva viseso. Ūnadvādasavassañca paripuṇṇasaññāya vuṭṭhāpentiyā kiñcāpi anāpatti, sā pana anupasampannāva hoti. Sesaṃ paṭhamasikkhāpadasadisamevāti.
6-7. 第二第三已嫁女学处注释
6-7. Dutiyatatiyagihigatasikkhāpadavaṇṇanā
第六句中,一切依第三句所说的方法了知。第七句中,一切亦当依第四句所说的方法了知。
Chaṭṭhe sabbaṃ tatiye vuttanayena. Sattamepi sabbaṃ catutthe vuttanayeneva veditabbanti.
8. 第一共住女学处注释
8. Paṭhamasahajīvinisikkhāpadavaṇṇanā
第八句中,“共住女”是指同住一处的女弟子。“不亲自教导”是指不亲自以诵经等予以教导。“不令他人教导”是指不这样令他人教导:“圣尼,请您为这位比丘尼授以诵经教导等。”波逸提:当(教导的)职责放下时,即犯波逸提。
Aṭṭhame sahajīvininti saddhivihāriniṃ. Neva anuggaṇheyyāti sayaṃ uddesādīhi nānuggaṇheyya. Na anuggaṇhāpeyyāti ‘‘imissā, ayye, uddesādīni dehī’’ti evaṃ na aññāya anuggaṇhāpeyya. Pācittiyanti dhure nikkhittamatte pācittiyaṃ.
于舍卫城,因偷罗难陀尼而制立。在此类事中,其余内容与《斗诤篇》中“使共住女苦恼学处”所述相似。
Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha evarūpe vatthusmiṃ paññattaṃ, sesamettha tuvaṭṭavagge dukkhitasahajīvinisikkhāpade vuttasadisamevāti.
9. 不随行学处注释
9. Nānubandhanasikkhāpadavaṇṇanā
第九句中的“已出家的亲教师”,是指那为她授具足戒的已出家的亲教师,也就是和尚的意思。“不应随行”是指:不应以灰土、黏土、齿木、漱口水等,用这些所需之物来侍奉。波逸提:当“我将不随行”的责任被放下时,便犯波逸提。
Navame vuṭṭhāpitaṃ pavattininti vuṭṭhāpitaṃ pavattiniṃ yāya upasampāditā, taṃ upajjhāyininti attho. Nānubandheyyāti cuṇṇena mattikāya dantakaṭṭhena mukhodakenāti evaṃ tena tena karaṇīyena na upaṭṭhaheyya. Pācittiyanti nānubandhissanti dhure nikkhittamatte pācittiyaṃ.
于舍卫城,因众多比丘尼而于不随行事由中制立。然而,若不随行于愚痴者或不惭者,或因生病、灾祸,以及疯癫者等,则无犯。此中具三支:已出家的亲教师、两年内不随行而放下责任、无许可的理由。其等起等与第一波罗夷相似,但此是无所作,苦受。
Sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha nānubandhanavatthusmiṃ paññattaṃ. Bālaṃ pana alajjiniṃ vā ananubandhantiyā, gilānāya, āpadāsu, ummattikādīnañca anāpatti. Vuṭṭhāpitappavattinitā, dve vassāni ananubandhane dhuranikkhepo, anuññātakāraṇābhāvoti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni paṭhamapārājikasadisāni, idaṃ pana akiriyaṃ, dukkhavedananti.
10. 第二共住女学处注释
10. Dutiyasahajīvinisikkhāpadavaṇṇanā
第十学处中,“不带走”是指不带着(她)而离去。“不令带走”是指不指使他人说:“圣尼,你带她走吧”。当(带人)的责任被放下时,即犯波逸提。
Dasame neva vūpakāseyyāti na gahetvā gaccheyya. Na vūpakāsāpeyyāti ‘‘imaṃ, ayye, gahetvā gacchāhī’’ti aññaṃ na āṇāpeyya. Pācittiyanti dhure nikkhittamatte pācittiyaṃ.
此事缘于舍卫城,因偷罗难陀尼而制立,事涉共住女不带走的事由。然而,若遇障碍,或寻觅同伴而未得,或因患病、遭遇灾厄,以及疯癫者等,则无犯。此处具三要素:共住女;在“带走”与“令带走”中放下责任;及无许可事由。其等起等,与劝告学处相同。
Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha sahajīviniyā avūpakāsanavatthusmiṃ paññattaṃ. Sati pana antarāye, pariyesitvā dutiyikaṃ alabhantiyā, gilānāya , āpadāsu, ummattikādīnañca anāpatti. Sahajīvinitā, vūpakāsavūpakāsāpane dhuranikkhepo, anuññātakāraṇābhāvoti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni samanubhāsanasadisānīti.
第八 童女品
8. Kumāribhūtavaggo
第一童女等学处注释
1-2-3. Paṭhamakumāribhūtādisikkhāpadavaṇṇanā
童女品第一、第二、第三学处,与三项已嫁女学处相似。然而,最初的两位大在学尼,应知是年逾二十者。因为她们不论是否曾为已嫁女,在认可羯磨等仪轨中,只应称为“在学尼”,不应称作“已嫁女”或“童女”。至于已嫁女,若十岁时给予学处认可,应于十二岁时授具足戒;十一岁时给予,应于十三岁时授;十二、十三、十四、十五、十六、十七、十八岁时给予学处认可,则应于二十岁时授具足戒。不过,从十八岁开始,她既可称为“已嫁女”,也可称为“童女”。而那位被称为“童女”的沙弥尼,则不可称为“已嫁女”,只应称为“童女”。但就给予学处认可而言,一切皆可称为“在学尼”。
Kumāribhūtavaggassa paṭhamadutiyatatiyāni tīhi gihigatasikkhāpadehi sadisāneva. Yā pana tā sabbapaṭhamā dve mahāsikkhamānā, tā atikkantavīsativassāti veditabbā. Tā hi gihigatā vā hontu, agihigatā vā, sammutikammādīsu ‘‘sikkhamānā’’icceva vattabbā, ‘‘gihigatā’’ti vā ‘‘kumāribhūtā’’ti vā na vattabbā. Gihigatāya dasavassakāle sikkhāsammutiṃ datvā dvādasavassakāle upasampadā kātabbā, ekādasavassakāle datvā terasavassakāle kātabbā, dvādasaterasacuddasapannarasasoḷasasattarasaaṭṭhārasavassakāle sikkhāsammutiṃ datvā vīsativassakāle upasampadā kātabbā. Aṭṭhārasavassakālato paṭṭhāya ca panāyaṃ ‘‘gihigatā’’tipi ‘‘kumāribhūtā’’tipi vattuṃ vaṭṭati. Yā panāyaṃ ‘‘kumāribhūtā’’ti vuttā sāmaṇerī , sā ‘‘gihigatā’’ti na vattabbā, ‘‘kumāribhūtā’’icceva vattabbā. Sikkhāsammutidānavasena pana sabbāpi ‘‘sikkhamānā’’ti vattuṃ vaṭṭatīti.
未满十二岁学处注释
4. Ūnadvādasavassasikkhāpadavaṇṇanā
第四项中,“未满十二岁”是指由于受具足戒的资格而言,尚未满十二岁。波逸提:若成为戒师而令其出罪者,其间如前所述有诸恶作,甘马语结束时为波逸提。
Catutthe ūnadvādasavassāti upasampadāvasena aparipuṇṇadvādasavassā. Pācittiyanti upajjhāyā hutvā vuṭṭhāpentiyā vuttanayeneva dukkaṭāni antarā, kammavācāpariyosāne pācittiyanti.
五、满十二岁学处注释
5. Paripuṇṇadvādasavassasikkhāpadavaṇṇanā
第五项中,“未被僧团认可”是指:僧团未曾将《分别》(Pāc. 1132)中所说的出罪认可赋予该人。其余内容,在两方面皆与两项大在学尼学处相似。
Pañcame saṅghena asammatāti yassā saṅghena padabhājane (pāci. 1132) vuttā vuṭṭhāpanasammuti na dinnā. Sesaṃ ubhayatthāpi mahāsikkhamānāsikkhāpadadvayasadisamevāti.
六、嫌责法学处注释
6. Khīyanadhammasikkhāpadavaṇṇanā
第六句所说“圣尼,你被她出罪已是足够了”:她请求出罪认可时,僧团审察后,以“她是愚痴、不熟练、无惭愧者,所以你被她授具足戒已是足够了”这样加以阻止。其后的“嫌责法”是指,随后见到出罪认可给予其他熟练、有惭愧者时,便说“我确是愚痴”等,随处嫌责。凡如此犯嫌责法者,波逸提。
Chaṭṭhe alaṃ tāva te ayye vuṭṭhāpitenāti vuccamānāti vuṭṭhāpanasammutiyā yācitāya saṅghena upaparikkhipitvā ‘‘yasmā bālā abyattā ca alajjinī ca hoti, tasmā alaṃ tāva tuyhaṃ upasampāditenā’’ti evaṃ nivārīyamānā. Pacchā khīyanadhammanti pacchā aññāsaṃ byattānaṃ lajjinīnaṃ vuṭṭhāpanasammutiṃ diyyamānaṃ disvā ‘‘ahameva nūna bālā’’tiādīni bhaṇamānā yattha katthaci khīyeyya. Pācittiyanti evaṃ khīyanadhammaṃ āpajjantiyā pācittiyaṃ.
于舍卫城,因旃陀迦利而在发生嫌责法的事件中制定。若对出于本性的意欲等而行事的人嫌责,及疯癫者等,无犯。请求出罪认可,审察后并非因意欲等而拒绝,答“善”而承诺,事后嫌责——这是此中的三项构成要素。其起源等与不与取戒相似,唯此为苦受。
Sāvatthiyaṃ caṇḍakāḷiṃ ārabbha evaṃ khīyanadhammaṃ āpajjanavatthusmiṃ paññattaṃ, pakatiyā chandādīnaṃ vasena karontīnaṃ khīyantiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Vuṭṭhāpanasammutiyā yācanaṃ, upaparikkhitvā na chandādivasena paṭikkhittāya ‘‘sādhū’’ti paṭissavo, pacchākhīyananti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisāni, idaṃ pana dukkhavedananti.
七至八、使在学尼出罪第一、第二学处解释
7-8. Sikkhamānanavuṭṭhāpanapaṭhamadutiyasikkhāpadavaṇṇanā
第七:“她后来”是指:这位比丘尼在在学尼请求具足戒时,如此说后得到衣服,后来在没有障碍时却放弃责任,说:“我将不令她出罪,亦不为出罪精勤。”当她放弃责任之时,即犯波逸提。第八的方法同此。
Sattame sā pacchāti sikkhamānāya upasampadāya yāciyamānāya sā bhikkhunī evaṃ vatvā laddhe cīvare pacchā asati antarāye ‘‘neva vuṭṭhāpessāmi , na vuṭṭhāpanāya ussukkaṃ karissāmī’’ti dhuraṃ nikkhipeyya, tassā saha dhuranikkhepena pācittiyanti. Aṭṭhamepi eseva nayo.
这两条都是在舍卫城因偷罗难陀比丘尼而于诸事件中制定的。于这两条中,若存在障碍、寻求后未能获得、因病、因灾难,以及疯癫者等情况,则无犯。于这两条中,“我将如此使她出罪”的承诺、期望的达成、随后放下责任、无允许的理由——此中这四项为其构成要素。其起源等,与劝说相似。
Ubhayampi sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha etesu vatthūsu paññattaṃ, dvīsupi sati antarāye, pariyesitvā alabhantiyā, gilānāya, āpadāsu, ummattikādīnañca anāpatti. Ubhayattha ‘‘evāhaṃ taṃ vuṭṭhāpessāmī’’ti paṭiññā, ākaṅkhitanipphatti, pacchā dhuranikkhepo, anuññātakāraṇābhāvoti imānettha cattāri aṅgāni. Samuṭṭhānādīni samanubhāsanasadisānīti.
9. 忧居学处解释
9. Sokāvāsasikkhāpadavaṇṇanā
第九条,“忧居”:她将约定前来的男子引向内在的忧,故称“忧居”,即那忧居。或者,又如家宅有家主,她因得不到与男子的聚会而进入忧愁;她所进入的,即是她的住处,因此称为“忧居”。所以,在其分别(pāci. 1160)中说:“‘忧居’者,令他人产生苦,进入忧”,以两种方式解释了含义。“波逸提”:令如此的在学尼出罪者,依所说的方法,在甘马语结束时,其亲教师犯波逸提。
Navame sokāvāsanti saṅketaṃ katvā āgacchamānā purisānaṃ antosokaṃ pavesetīti sokāvāsā, taṃ sokāvāsaṃ. Atha vā gharaṃ viya gharasāmikā ayampi purisasamāgamaṃ alabhamānā sokaṃ āvisati, iti yaṃ āvisati, svāssā āvāso hotīti sokāvāsā. Tenevassa padabhājane (pāci. 1160) ‘‘sokāvāsā nāma paresaṃ dukkhaṃ uppādeti, sokaṃ āvisatī’’ti dvidhā attho vutto. Pācittiyanti evarūpaṃ vuṭṭhāpentiyā vuttanayeneva kammavācāpariyosāne upajjhāyāya pācittiyaṃ.
在舍卫城,因偷罗难陀比丘尼而于令如此在学尼出罪的事件中制定。不知者、疯癫者等,无犯。忧居性、知、出罪——此中这三项为构成要素。其起源等,与令孕妇出罪相似。
Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha evarūpaṃ sikkhamānaṃ vuṭṭhāpanavatthusmiṃ paññattaṃ. Ajānantiyā , ummattikādīnañca anāpatti. Sokāvāsatā, jānanaṃ, vuṭṭhāpananti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni gabbhinivuṭṭhāpanasadisānevāti.
10. 未经许可学处解释
10. Ananuññātasikkhāpadavaṇṇanā
第十条:“父母”指生母与生父。“丈夫”指她所归属的丈夫。“未许可”指为受具足戒而未得许可。比丘尼应询问两次:出家时与受具足戒时;而比丘即使只询问一次,也是可行的。因此,若在受具足戒时未加询问便授予具足戒,依所说之法,她即犯波逸提。
Dasame mātāpitūhīti vijātamātarā ca janakapitarā ca. Sāmikenāti yena pariggahitā, tena. Ananuññātanti upasampadatthāya ananuññātaṃ. Dvikkhattuñhi bhikkhunīhi āpucchitabbaṃ, pabbajjākāle ca upasampadākāle ca, bhikkhūnaṃ pana sakiṃ āpucchitepi vaṭṭati . Tasmā yā upasampadākāle anāpucchā upasampādeti, tassā vuttanayeneva pācittiyaṃ.
在舍卫城,因偷罗难陀比丘尼,于令未得许可者出罪的事件中制定。已征询而令出罪者、不知其存在者、疯癫者等,无犯。未征询、知其存在、令出罪——此为其中三项构成要素。由此未许可而生起,有作、无作,非想解脱,非有心,是制戒犯,由身、语造作,具三心、三受。
Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha ananuññātavuṭṭhāpanavatthusmiṃ paññattaṃ. Apaloketvā vuṭṭhāpentiyā, tesaṃ atthibhāvaṃ ajānantiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Anapalokanaṃ, atthibhāvajānanaṃ, vuṭṭhāpananti imānettha tīṇi aṅgāni. Ananuññātasamuṭṭhānaṃ, kiriyākiriyaṃ, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedananti.
11. 别住者学处解释
11. Pārivāsikasikkhāpadavaṇṇanā
第十一条:“以别住者之欲的给予”指由别住者给予欲。其中,别住有四种:众别住、夜别住、欲别住、意乐别住。
Ekādasame pārivāsikachandadānenāti pārivāsiyena chandadānena. Tattha catubbidhaṃ pārivāsiyaṃ parisapārivāsiyaṃ rattipārivāsiyaṃ chandapārivāsiyaṃ ajjhāsayapārivāsiyanti.
其中,“众别住”者:比丘们因有事务而聚集,此时或乌云密布,或正被驱散,或众人蜂拥而至。比丘们心想:“此处无地容身,我们去别处吧。”未舍欲便起身离去——这称为“众别住”。虽说是众别住,但因欲未舍,仍可作羯磨。
Tattha parisapārivāsiyaṃ nāma bhikkhū kenacideva karaṇīyena sannipatitā honti, atha megho vā uṭṭhahati, ussāraṇā vā karīyati, manussā vā ajjhottharantā āgacchanti, bhikkhū ‘‘anokāsā mayaṃ, aññatra gacchāmā’’ti chandaṃ avissajjitvāva uṭṭhahanti, idaṃ parisapārivāsiyaṃ nāma, kiñcāpi parisapārivāsiyaṃ, chandassa pana avissaṭṭhattā kammaṃ kātuṃ vaṭṭati.
再者,比丘们于夜间聚集,准备举行布萨等事,他们想:“在众人到齐之前,我们先听法吧。”便请一位比丘说法。正当他说法时,黎明了。若座中是为举行十四日布萨而坐,则可改作十五日布萨举行;若原本是为举行十五日布萨而坐,则不可在非布萨日的初一举行布萨,但可作其他僧团事务。这称为“夜别住”。
Puna bhikkhū ‘‘uposathādīni karissāmā’’ti rattiṃ sannipatitvā ‘‘yāva sabbe sannipatanti, tāva dhammaṃ suṇissāmā’’ti ekaṃ ajjhesanti, tasmiṃ dhammakathaṃ kathenteyeva aruṇo uggacchati. Sace ‘‘cātuddasikaṃ uposathaṃ karissāmā’’ti nisinnā, ‘‘pannaraso’’ti kātuṃ vaṭṭati. Sace pannarasikaṃ kātuṃ nisinnā, pāṭipade anuposathe uposathaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Aññaṃ pana saṅghakiccaṃ kātuṃ vaṭṭati, idaṃ rattipārivāsiyaṃ nāma.
再者,比丘们聚集而坐,心想:“我们来作出罪等僧团羯磨。”其中一位通晓星象的比丘说道:“今日星象凶险,莫作此羯磨。”他们听从其言,便舍了欲,仍坐在那里。随后另一人前来说道:“等待星象,利益越过愚人(《本生》1.1.49),你们凭星象能做什么?”这既是欲别住,也是意乐别住。在此别住中,若不重新带来欲清净,则不可作羯磨。正是为此而说“以别住者欲之给予”。“波逸提”:如此令出罪者,依所说的方法,于甘马语结束时犯波逸提。
Puna bhikkhū ‘‘kiñcideva abbhānādisaṅghakammaṃ karissāmā’’ti sannisinnā honti, tatreko nakkhattapāṭhako bhikkhu evaṃ vadati ‘‘ajja nakkhattaṃ dāruṇaṃ, mā idaṃ kammaṃ karothā’’ti. Te tassa vacanena chandaṃ vissajjetvā tattheva nisinnā honti, athañño āgantvā ‘‘nakkhattaṃ patimānentaṃ, attho bālaṃ upajjhagā (jā. 1.1.49), kiṃ nakkhattena karothā’’ti vadati, idaṃ chandapārivāsiyañceva ajjhāsayapārivāsiyañca. Etasmiṃ pārivāsiye puna chandapārisuddhiṃ anāharitvā kammaṃ kātuṃ na vaṭṭati, idaṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘pārivāsikachandadānenā’’ti. Pācittiyanti evaṃ vuṭṭhāpentiyā vuttanayeneva kammavācāpariyosāne pācittiyaṃ.
在王舍城,因偷兰难陀而于如此出罪之事中制定。于未舍弃欲而大众尚未起身时便令出罪者,以及疯癫者等,无犯。别住者给予欲、出罪——此中有二要素。其起源等与孕妇学处相似。
Rājagahe thullanandaṃ ārabbha evaṃ vuṭṭhāpanavatthusmiṃ paññattaṃ. Chandaṃ avissajjetvāva avuṭṭhitāya parisāya vuṭṭhāpentiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Pārivāsikachandadānatā, vuṭṭhāpananti imānettha dve aṅgāni. Samuṭṭhānādīni gambhinisikkhāpadasadisānevāti.
12. 随雨季学处解释
12. Anuvassasikkhāpadavaṇṇanā
第十二条中,“anuvassaṃ”意为“每年”。如此令出罪者,亦如前说而犯波逸提。
Dvādasame anuvassanti anusaṃvaccharaṃ. Evaṃ vuṭṭhāpentiyāpi vuttanayeneva pācittiyaṃ.
在舍卫城,因众多比丘尼而于每年出罪之事而制定。令隔年出罪者、疯癫者等,无犯。“每年性”与“令出罪”是此处的二要素。起源等与第十一条所述相同。
Sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha anuvassaṃ vuṭṭhāpanavatthusmiṃ paññattaṃ. Ekantarikaṃ vuṭṭhāpentiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Anuvassatā, vuṭṭhāpananti imānettha dve aṅgāni. Samuṭṭhānādīni ekādasame vuttanayānevāti.
13. 一瓦萨学处注释
13. Ekavassasikkhāpadavaṇṇanā
第十三条中,令隔一年出罪者与疯狂者等无犯。其余与第十二条相同。
Terasame ekantarikaṃ ekaṃ vuṭṭhāpentiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Sesaṃ dvādasamena sadisamevāti.
第九 伞履品
9. Chattupāhanavaggo
1. 伞履学处注释
1. Chattupāhanasikkhāpadavaṇṇanā
伞品第一中,“伞履”指分别(《巴利律藏》1178-1182)中所说特征的伞与鞋履。“持”指以受用为目的,于行路时以一次努力,纵持用一整天,亦犯一罪。若到某处后将伞移开、鞋履脱下,之后又反复持用,则按努力次数犯波逸提。
Chattavaggassa paṭhame chattupāhananti padabhājane (pāci. 1178-1182) vuttalakkhaṇaṃ chattañca upāhanāyo ca. Dhāreyyāti paribhogavasena maggagamane ekappayogeneva divasampi dhārentiyā ekā āpatti. Sace pana tādisaṃ ṭhānaṃ patvā chattampi apanāmetvā upāhanāpi omuñcitvā punappunaṃ dhāreti, payogagaṇanāya pācittiyaṃ.
在舍卫城,因六群比丘尼而制定持伞、鞋之戒。“无病”是此处的随制。仅持伞或仅持鞋,犯恶作;无病者犯三波逸提,病者犯二恶作。然而,若作病想、于寺院内及寺院界内持用、值遇灾难、疯狂者等,无犯。具足二物且无开许之因,是此处的两个要素。犯缘等与羊毛品相同。
Sāvatthiyaṃ chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha chattupāhanadhāraṇavatthusmiṃ paññattaṃ, ‘‘agilānā’’ti ayamettha anupaññatti , chattasseva upāhanānaṃyeva vā dhāraṇe dukkaṭaṃ, agilānāya tikapācittiyaṃ, gilānāya dvikadukkaṭaṃ. Gilānasaññāya pana, ārāme ārāmūpacāre dhārentiyā, āpadāsu, ummattikādīnañca anāpatti. Ubhinnaṃ dhāraṇaṃ, anuññātakāraṇābhāvoti imānettha dve aṅgāni. Samuṭṭhānādīni eḷakalomasadisānīti.
二、车乘学处注释
2. Yānasikkhāpadavaṇṇanā
第二句中,“以车乘”指轿舆等。在此,若下来后又反复登乘,亦按作持次数犯波逸提。无犯的情形中,不包含“于寺院内及寺院界内”之说,其余应依第一句所述了知。
Dutiye yānenāti vayhādinā. Etthāpi orohitvā punappunaṃ abhiruhantiyā payogagaṇanāya pācittiyaṃ. Anāpattiyaṃ ‘‘ārāme ārāmūpacāre’’ti natthi, sesaṃ paṭhame vuttanayeneva veditabbanti.
三、腰带学处注释
3. Saṅghāṇisikkhāpadavaṇṇanā
第三句中,“腰带”指任何可系于腰之物。“持”指系于腰部。在此,若解下后又反复系持,亦按作持次数犯波逸提。
Tatiye saṅghāṇinti yaṃkiñci kaṭūpagaṃ. Dhāreyyāti kaṭiyaṃ paṭimuñceyya. Etthāpi omuñcitvā omuñcitvā dhārentiyā payogagaṇanāya pācittiyaṃ.
在舍卫城,因某位比丘尼持用腰带之事而制定。若因病缘持用腰绳,以及疯狂者等,不犯。其余应依前述方式了知;然而,此为不善心。
Sāvatthiyaṃ aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha saṅghāṇiṃ dhāraṇavatthusmiṃ paññattaṃ. Ābādhapaccayā kaṭisuttaṃ dhārentiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Sesaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ, idaṃ pana akusalacittanti.
四、女饰学处注释
4. Itthālaṅkārasikkhāpadavaṇṇanā
于第四中,“女饰”指头饰等任何一种装饰物。在此,应依各各物品,按物品数量而了知犯戒。
Catutthe itthālaṅkāranti sīsūpagādīsu aññataraṃ yaṃkiñci piḷandhanaṃ. Idha tassa tassa vasena vatthugaṇanāya āpatti veditabbā.
在舍卫城,因六群比丘尼持用女饰之事而制定。若因病缘持用少许物品,以及疯狂者等,不犯。其余与前述相同。
Sāvatthiyaṃ chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha itthālaṅkāraṃ dhāraṇavatthusmiṃ paññattaṃ, ābādhapaccayā kiñcideva dhārentiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Sesaṃ vuttasadisamevāti.
五、香料妆粉学处注释
5. Gandhavaṇṇakasikkhāpadavaṇṇanā
第五项中,“以香、颜料”指以任何香与颜料。从调配香等开始,前方便犯恶作;沐浴结束时犯波逸提。因病因缘、疯狂者等,不犯。其余与第四相同。
Pañcame gandhavaṇṇakenāti yenakenaci gandhena ca vaṇṇakena ca. Idha gandhādiyojanato paṭṭhāya pubbapayoge dukkaṭaṃ, nahānapariyosāne pācittiyaṃ. Ābādhapaccayā, ummattikādīnañca anāpatti. Sesaṃ catutthasadisamevāti.
六、薰香物学处注释
6. Vāsitakasikkhāpadavaṇṇanā
第六项中,“以薰香物”指以香所薰之物。“以粉”指以芝麻粉。其余与第五相同。
Chaṭṭhe vāsitakenāti gandhavāsitakena. Piññākenāti tilapiṭṭhena. Sesaṃ pañcamasadisamevāti.
七、令比丘尼搓揉学处注释
7. Bhikkhuniummaddāpanasikkhāpadavaṇṇanā
第七项中,“令搓揉”指令揉擦。“令按摩”指令推拿。于此,若未放手而搓揉,唯犯一罪;若放手后再搓揉,则随其动作次数而犯诸罪。按摩的道理亦同。
Sattame ummaddāpeyyāti ubbaṭṭāpeyya. Parimaddāpeyyāti sambāhāpeyya. Ettha ca hatthaṃ amuñcitvā ubbaṭṭane ekāva āpatti, mocetvā mocetvā ubbaṭṭane payogagaṇanāya āpattiyo. Sambāhanepi eseva nayo.
于舍卫城,因众多比丘尼,在使比丘尼搓揉、按摩一事上制定。病者、遭遇灾难者、疯狂者等无犯。其中,行路疲劳亦属病;因盗贼怖畏等而身体颤抖等亦属灾难。其余应依第四项所述方式了知。
Sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha bhikkhuniyā ummaddāpanaparimaddāpanavatthusmiṃ paññattaṃ, gilānāya, āpadāsu, ummattikādīnañca anāpatti. Idha maggagamanaparissamopi gelaññaṃ, corabhayādīhi sarīrakampanādayopi āpadā. Sesaṃ catutthe vuttanayeneva veditabbanti.
八至十:令在学尼搓揉等学处注释
8-9-10. Sikkhamānaummaddāpanādisikkhāpadavaṇṇanā
第八、第九、第十条中,唯有“对于学尼、沙弥尼、在家女”这一点为差别。其余与第七条相同。
Aṭṭhamanavamadasamesupi sikkhamānāya sāmaṇeriyā gihiniyāti ettakameva nānaṃ. Sesaṃ sattamasadisamevāti.
11. 不告而问学处的注释
11. Anāpucchāsikkhāpadavaṇṇanā
第十一条中,“于比丘前”并非指正对面,应知这是就比丘的界内而说。因此,若在比丘的界内,乃至在地上,未先请问“圣者,我坐”便坐下者,犯波逸提。
Ekādasame bhikkhussa puratoti na abhimukhamevāti attho, idaṃ pana upacāraṃ sandhāya kathitanti veditabbaṃ. Tasmā bhikkhussa upacāre antamaso chamāyapi ‘‘nisīdāmi, ayyā’’ti anāpucchitvā nisīdantiyā pācittiyaṃ.
在舍卫城,因众多比丘尼而就未问而坐之事制定。未问而坐,犯三波逸提;若已问,则犯二恶作。若以为已问、病者、遇灾难、疯狂者等,无犯。此处的三要素为:未问比丘、于界内坐、无开许之因。其等起等与咖提那品相同,但此为‘作与不作’。
Sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha anāpucchā nisīdanavatthusmiṃ paññattaṃ, tikapācittiyaṃ, āpucchite dvikadukkaṭaṃ. Tasmiṃ āpucchitasaññāya, gilānāya, āpadāsu, ummattikādīnañca anāpatti. Bhikkhussa anāpucchā, upacāre nisajjā, anuññātakāraṇābhāvoti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni kathinasadisāni, idaṃ pana kiriyākiriyanti.
12. 问问题学处的注释
12. Pañhāpucchanasikkhāpadavaṇṇanā
第十二条中,“未作邀请者”是指没有这样作邀请:“我将在某处提问。”因此,若在经中作了邀请之后,向比丘问律或问阿毗达摩,犯波逸提。其余情况同理,若完全未作邀请,则无犯。
Dvādasame anokāsakatanti ‘‘asukasmiṃ nāma ṭhāne pucchāmī’’ti evaṃ akataokāsaṃ, tasmā suttante okāsaṃ kārāpetvā vinayaṃ vā abhidhammaṃ vā pucchantiyā pācittiyaṃ. Sesesupi eseva nayo, sabbaso akārite pana vattabbameva natthi.
在舍卫城,因众多比丘尼而就“向未作邀请的比丘问问题”一事制定。若每处都作了邀请而问,或作了不指定的邀请之后随处而问,则无犯;疯癫者等亦无犯。此处有二要素:比丘未作邀请、问问题。其等起等与“句法”相同,但此为‘作与不作’。
Sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha anokāsakataṃ bhikkhuṃ pañhaṃ pucchanavatthusmiṃ paññattaṃ. Tattha tattha okāsaṃ kārāpetvā pucchantiyā, anodissa okāsaṃ kārāpetvā yattha katthaci pucchantiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Bhikkhussa anokāsakārāpanaṃ, pañhaṃ pucchananti imānettha dve aṅgāni. Samuṭṭhānādīni padasodhammasadisāni, idaṃ pana kiriyākiriyanti.
13. 不著僧祇支学处注释
13. Asaṃkaccikasikkhāpadavaṇṇanā
第十三条中,“不著僧祇支”是指未穿著为遮蔽锁骨以下、肚脐以上的身体部位所开许的僧祇支。“入村”是指:对于有围墙的村落,越过围墙;对于无围墙的村落,越过近行范围。在踏入或进入时,第一脚犯恶作,第二脚犯波逸提。
Terasame asaṃkaccikāti adhakkhakaubbhanābhimaṇḍalasaṅkhātassa sarīrassa paṭicchādanatthaṃ anuññātasaṃkaccikavirahitā. Gāmaṃ paviseyyāti ettha parikkhittassa gāmassa parikkhepaṃ, aparikkhittassa upacāraṃ atikkamantiyā vā okkamantiyā vā paṭhamapāde dukkaṭaṃ, dutiye pācittiyaṃ.
于舍卫城,因一位比丘尼未著僧祇支入村之事而制定。若该比丘尼的僧祇支衣破损或丢失,或她患病、遭遇灾难,以及疯癫等,则不犯。此处有三要素:不著僧祇支、逾越所述界限、无开许之因。其等起等,与“羊毛”戒相同。
Sāvatthiyaṃ aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha asaṃkaccikāya gāmaṃ pavisanavatthusmiṃ paññattaṃ. Yassā pana saṃkaccikacīvaraṃ acchinnaṃ vā naṭṭhaṃ vā, tassā, gilānāya, āpadāsu, ummattikādīnañca anāpatti. Asaṃkaccikatā, vuttaparicchedātikkamo, anuññātakāraṇābhāvoti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni eḷakalomasadisānīti.
第十品……第十六品,妄语等品。
10…Pe…16. musāvādādivaggo
妄语等学处的注释
Musāvādādisikkhāpadavaṇṇanā
此后,于妄语品等七品中,当依比丘巴帝摩卡注释中所说的方法来了解其决断。
Ito paresu musāvādavaggādīsu sattasu vaggesu bhikkhupātimokkhavaṇṇanāyaṃ vuttanayeneva vinicchayo veditabboti.
“诸尊者尼!一百六十六条波逸提法已诵出。”其中,与比丘共制的有七十条,不共制的有九十六条,如是共一百六十六条。其余各处,皆显而易见。
Uddiṭṭhākho ayyāyo chasaṭṭhisatā pācittiyā dhammāti bhikkhū ārabbha paññattā sādhāraṇā sattati, asādhāraṇā channavutīti evaṃ chasaṭṭhisatā. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
这里略说不共学处的等起判断:歌舞、画堂学处、僧伽尼、妇女装饰、香涂、有香粉、与比丘尼等一起按摩与按压——这十条学处是无心意、性罪、不善心。此处的意思是:即使没有心意也会违犯,故为无心意;但若是有心意,则唯以不善心违犯,故为性罪及不善心。余下的学处是有心意、唯遮罪。令贼住、至他村、寺院学处、孕妇品中最初七条、童女品中最初五条、与男子等杂处、与别住者许欲、依年受具、隔年受具——这十九学处是有心意、唯遮罪。此外的学处则是有心意、唯性罪。
Tatrāyaṃ saṅkhepato asādhāraṇasikkhāpadesu samuṭṭhānavinicchayo – giraggasamajjā cittāgārasikkhāpadaṃ saṅghāṇī itthālaṅkāro gandhavaṇṇako vāsitakapiññāko bhikkhuniādīhi ummaddanaparimaddanāti imāni dasa sikkhāpadāni acittakāni lokavajjāni akusalacittāni. Ayaṃ panettha adhippāyo, vināpi cittena āpajjitabbattā acittakāni, citte pana sati akusaleneva āpajjitabbattā lokavajjāni ceva akusalacittāni cāti. Avasesāni sacittakāni paṇṇattivajjāneva. Corivuṭṭhāpanaṃ gāmantaraṃ ārāmasikkhāpadaṃ gabbhinivagge ādito paṭṭhāya satta, kumāribhūtavagge ādito paṭṭhāya pañca purisādisaṃsaṭṭhaṃ pārivāsikachandadānaṃ anuvassavuṭṭhāpanaṃ ekantarikavuṭṭhāpananti imāni ekūnavīsati sikkhāpadāni sacittakāni paṇṇattivajjāni. Avasesāni sacittakāni lokavajjānevāti.