巴吉帝亚篇解释(二)
Pācittiyakaṇḍo
全篇 375 段
蒜学处的注释
1. Lasuṇasikkhāpadavaṇṇanā
在巴吉帝亚的蒜品中,先说第一条“蒜”:指的是产于摩揭陀国的整颗生蒜头,不是一瓣、两瓣或三瓣的蒜。如果心想“我要吃”而接受,就犯恶作;每咽下一口,就犯一次巴吉帝亚。
Pācittiyesu lasuṇavaggassa tāva paṭhame lasuṇanti magadharaṭṭhe jātaṃ āmakaṃ bhaṇḍikalasuṇameva, na ekadvitimiñjakaṃ. Tañhi ‘‘khādissāmī’’ti paṭiggaṇhantiyā dukkaṭaṃ, ajjhohāre ajjhohāre pācittiyaṃ.
在舍卫城,因为偷兰难陀比丘尼叫人取蒜这件事而制定:三条巴吉帝亚,不是蒜的时候犯两条恶作。不过,若对蒜生起非蒜想,或食用洋葱、小蒜、姜黄、野蒜、汤煮的东西、肉煮的东西、油煮的东西、酱菜、甜点/副食,以及疯狂者等,则无犯。在这里,生蒜和吞咽,是两条要素。犯相判别等和羊毛学处相同。
Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha lasuṇaṃ harāpanavatthusmiṃ paññattaṃ, tikapācittiyaṃ, alasuṇe dvikadukkaṭaṃ. Tasmiṃ pana alasuṇasaññāya, palaṇḍuke, bhañjanake, haritake, cāpalasuṇe, sūpasampāke, maṃsasampāke, telasampāke, sāḷave, uttaribhaṅge, ummattikādīnañca anāpatti. Āmakalasuṇañceva, ajjhoharaṇañcāti imānettha dve aṅgāni. Samuṭṭhānādīni eḷakalomasadisānīti.
2. 覆障毛学处注释
2. Sambādhalomasikkhāpadavaṇṇanā
在第二条学处中,“隐蔽处”是指被遮挡的地方,即腋下与私处。所谓“使人拔除”,意思是:用剃刀、剪刀等任何工具让人拔除时,按动作的次数来判定巴吉帝亚罪,而不是按毛发的根数来计算。
Dutiye sambādheti paṭicchannokāse, upakacchakesu ca muttakaraṇe cāti attho. Saṃharāpeyyāti ettha khurasaṇḍāsakattariādīsu yena kenaci saṃharāpentiyā payogagaṇanāya pācittiyaṃ, na lomagaṇanāya.
在舍卫城,针对六群比丘尼在隐蔽处让人拔毛这件事而制定。为了自己而命令别人做,犯恶作;没有犯相的区别。因为生病的原因,以及疯狂者等,无犯。没有病,和在隐蔽处拔毛,这里是两个要素。它的等起等,和比丘尼与男子同路而行的学处相同。
Sāvatthiyaṃ chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha sambādhe lomaṃ saṃharāpanavatthusmiṃ paññattaṃ, attano atthāya aññaṃ āṇāpentiyā sāṇattikaṃ, āpattibhedonatthi. Ābādhapaccayā, ummattikādīnañca anāpatti. Ābādhābhāvo, sambādhe lomasaṃharaṇanti imānettha dve aṅgāni. Samuṭṭhānādīni bhikkhuniyā saddhiṃ ekaddhānamaggagamanasikkhāpadasadisānīti.
3. 掌击学处的注释
3. Talaghātakasikkhāpadavaṇṇanā
在第三条“掌击”中,意思是:哪怕只用一根莲花丝来拍打私处,或者对私处施加打击,就犯巴吉帝亚。
Tatiye talaghātaketi antamaso uppalakesarenāpi muttakaraṇassa talaghātane muttakaraṇamhi pahāradāne pācittiyanti attho.
在舍卫城,因为两位比丘尼用手掌击打的事而制定。按照前面的方式,是带教唆的,没有犯相差别。从这里往后,凡是没有的,就不提,直接跳过。因为生病,拍打肿块或伤口,以及疯子等,无犯。其中,无病、在私处击打、感受乐触,这三项是构成要素。它的起因等,和第一条巴拉基格相同。
Sāvatthiyaṃ dve bhikkhuniyo ārabbha talaghātakaraṇavatthusmiṃ paññattaṃ, purimanayeneva sāṇattikaṃ, āpattibhedo natthi. Ito paraṃ pana yattha natthi, tattha avatvāva gamissāma. Ābādhapaccayā gaṇḍaṃ vā vaṇaṃ vā paharantiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Ābādhābhāvo, muttakaraṇe pahāradānaṃ, phassasādiyananti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni paṭhamapārājikasadisānīti.
4. 项 漆头学处的注释
4. Jatumaṭṭhakasikkhāpadavaṇṇanā
在第四条“漆头”中,指的是用漆做成的光滑棒状物。这是就物品本身说的;但如果因为欲贪而把莲花丝等也放进去,那就犯戒。
Catutthe jatumaṭṭhaketi jatunā kate maṭṭhadaṇḍake. Vatthuvasenetaṃ vuttaṃ, kāmarāgena pana uppalakesarampi pavesentiyā āpatti.
在舍卫城,因某位比丘尼受用漆制阳具一事而制定,其余内容与第三项相同。
Sāvatthiyaṃ aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha jatumaṭṭhakasādiyanavatthusmiṃ paññattaṃ, sesaṃ tatiyasadisamevāti.
5. 项,关于用水清洗的学处注释
5. Udakasuddhikasikkhāpadavaṇṇanā
第五项中,水净是指清洗私处。正在取用时,是指正在做的时候。最多取两指节,是指两根手指各算一节,总共最多取两指节。超过这个量,是指如果在清洗时,因贪欲的缘故,从宽度上让第三根手指的指尖一节伸入,或从深度上让仅仅一根手指的第三节伸入,就犯巴吉帝亚。
Pañcame udakasuddhikanti muttakaraṇassa dhovanaṃ. Ādiyamānāyāti karontiyā. Dvaṅgulapabbaparamaṃādātabbanti dvīsu aṅgulīsu ekekaṃ katvā dvaṅgulapabbaparamaṃ ādātabbaṃ. Taṃ atikkāmentiyāti sace dhovanakāle rāgavasena vitthārato tatiyāya aṅguliyā aggapabbaṃ, gambhīrato ekissāva aṅguliyā tatiyapabbaṃ paveseti pācittiyaṃ.
这项学处是因为释迦族的一位比丘尼取用过深的水净而制定的。取用超过(两指节)的,犯三巴吉帝亚;不足两指节的,犯两条恶作。不过,如果作“不足”想,取用到最多两指节;或者因为生病的缘故而超过;以及疯狂者等,无犯。其余内容与第三项相同。
Sakkesu aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha atigambhīraṃ udakasuddhikaṃ ādiyanavatthusmiṃ paññattaṃ, tikapācittiyaṃ, ūnakadvaṅgulapabbe dvikadukkaṭaṃ. Tasmiṃ pana ūnakasaññāya, dvaṅgulapabbaparamaṃ ādiyantiyā, ābādhapaccayā atirekampi, ummattikādīnañca anāpatti, sesaṃ tatiyasadisamevāti.
6. 项 侍立学处的注释
6. Upatiṭṭhanasikkhāpadavaṇṇanā
第六项中,正在吃,是指正在吃五种食物中的某一种。以水,是指以纯净的水,或者以酪等任何一种。以扇,是指以任何扇子。侍立,是指拿着这两样东西中的某一样,站在伸手能够到的范围内,就犯巴吉帝亚。
Chaṭṭhe bhuñjantassāti pañcannaṃ bhojanānaṃ aññataraṃ bhuñjato. Pānīyenāti suddhena vā udakena, takkādīsu vā aññatarena. Vidhūpanenāti yāya kāyaci bījaniyā. Upatiṭṭheyyāti yā etesu dvīsu aññataraṃ gahetvā hatthapāse tiṭṭhati, tassā pācittiyaṃ.
这条学处是因为舍卫城一位比丘尼在正在吃饭的人面前那样站着而制定的,犯三条巴吉帝亚;离开伸手可及的范围,站在正在嚼食的人旁边,犯恶作;对未受具足戒的人,犯三条恶作。如果说“喝这个,用这个扇”,这样给予或叫人给予,或者为了叫未受具足戒的人去侍立而下命令,以及疯狂者等,无犯。这里有两个要素:站在正在吃饭的比丘伸手可及之处,以及拿水或扇子。它的等起等,和羊毛学处相同。
Sāvatthiyaṃ aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha bhuñjantassa evaṃ tiṭṭhanavatthusmiṃ paññattaṃ, tikapācittiyaṃ, hatthapāsaṃ vijahitvā khādanīyaṃ khādantassa upatiṭṭhantiyā dukkaṭaṃ, anupasampanne tikadukkaṭaṃ. ‘‘Imaṃ pivatha, iminā bījathā’’ti evaṃ dentiyā vā, dāpentiyā vā, anupasampannaṃ vā upatiṭṭhāpanatthaṃ āṇāpentiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Bhuñjantassa bhikkhuno hatthapāse ṭhānaṃ, pānīyassa vā vidhūpanassa vā gahaṇanti imānettha dve aṅgāni. Samuṭṭhānādīni eḷakalomasadisānīti.
7. 生谷学处的注释
7. Āmakadhaññasikkhāpadavaṇṇanā
第七项里,“乞求后”是指甚至向母亲乞求也算了。“吃”是指吞下去。这里,乞求和食物是判定标准。所以,不管是自己乞求后让别人去煮等等,还是别人乞求后自己去煮等等,从接受那一刻开始,一直到用牙齿咀嚼,这些前面的准备行为都犯恶作;每吞一口,就犯一次巴吉帝亚。
Sattame viññatvāti antamaso mātarampi yācitvā. Bhuñjeyyāti ajjhohareyya. Ettha ca viññatti ceva bhojanañca pamāṇaṃ, tasmā sayaṃ viññatvā aññāya bhajjanādīni kārāpetvā vā , aññāya viññāpetvā sayaṃ bhajjanādīni katvā vā paṭiggahaṇato paṭṭhāya yāva dantehi saṃkhādanaṃ, tāva pubbappayogesu dukkaṭāni, ajjhohāre ajjhohāre pācittiyaṃ.
在舍卫城,因众多比丘尼乞求生谷一事,制定了这条学处。自己未经乞求,或让别人未经乞求而得到,然后自己拿去炒制等,或让别人炒制等之后再吃,犯恶作。若是通过别人乞求而得到的,自己拿去炒制等,或让别人炒制等之后再吃,也一样犯恶作。生病时,为了蒸汽疗法等而乞求;未经乞求而得到,为了新工程而接受;在亲戚已邀请的地方乞求绿豆、豆类等非叶菜类食物;以及疯癫者等,不犯。在七种谷物中,对任何一种进行乞求或让别人乞求、获得、自己或让别人炒制等之后吞咽——这里有构成犯行的三项要素。它的等起等,与行路学处相同。
Sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha āmakadhaññaṃ viññāpanavatthusmiṃ paññattaṃ, sayaṃ vā aññāya vā aviññattiyā laddhaṃ bhajjanādīni katvā vā kāretvā vā bhuñjantiyā dukkaṭaṃ, aññāya viññattiyā laddhaṃ pana sayaṃ bhajjanādīni katvāpi kāretvāpi bhuñjantiyā dukkaṭameva. Ābādhe sati sedakammādīnaṃ atthāya viññāpentiyā, aviññattiyā labbhamānaṃ navakammatthāya sampaṭicchantiyā, ñātakappavāritaṭṭhāne muggamāsādiaparaṇṇaṃ viññāpentiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Sattannaṃ dhaññānaṃ aññatarassa viññāpanaṃ vā viññāpāpanaṃ vā, paṭilābho, bhajjanādīni katvā vā kāretvā vā ajjhoharaṇanti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni addhānamaggasikkhāpadasadisānīti.
8. 第一大小便丢弃学处的注释
8. Paṭhamauccārachaḍḍanasikkhāpadavaṇṇanā
第八条:“垃圾”就是废弃物。“残食”是指任何吃剩的东西,包括残水、齿木;至于骨头碎片之类,就更不用说了。“墙外或篱外”是指任何墙或篱笆的另一边。“丢弃或让人丢弃”:如果把这些全部一次性丢掉,一个动作就犯一次罪;如果一次命令,即使丢弃许多,也只犯一次。
Aṭṭhame saṅkāranti kacavaraṃ. Vighāsanti yaṃkiñci paribhuttāvasesaṃ ucchiṭṭhodakampi dantakaṭṭhampi, aṭṭhikacalakesu pana vattabbameva natthi. Tirokuṭṭe vā tiropākāre vāti yassakassaci kuṭṭassa vā pākārassa vā parato. Chaḍḍeyya vā chaḍḍāpeyya vāti sabbānipetāni ekato chaḍḍentiyā ekappayoge ekāpatti, sakiṃ āṇattiyā bahukepi chaḍḍite ekāva.
在舍卫城,因为某位比丘尼把大便扔到墙外这件事,制定了这条学处。带有命令性质的,比丘犯恶作。先看过之后再扔,或者扔在不是使用的地方,以及疯子等人,不算犯。大便等物、没有先看、是使用的地方、墙外或围墙外、自己扔或让别人扔——这里一共有五个构成犯的条件。它的等起等和媒介学处相似,但这里是属于有行作还是无行作的情况。
Sāvatthiyaṃ aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha uccāraṃ tirokuṭṭe chaḍḍanavatthusmiṃ paññattaṃ, sāṇattikaṃ, bhikkhussa dukkaṭaṃ , oloketvā vā avalañje vā chaḍḍentiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Uccārādibhāvo, anolokanaṃ, valañjanaṭṭhānaṃ, tirokuṭṭatiropākāratā, chaḍḍanaṃ vā chaḍḍāpanaṃ vāti imānettha pañca aṅgāni. Samuṭṭhānādīni sañcarittasadisāni, idaṃ pana kiriyākiriyanti.
9. 第二大小便弃舍学处注释
9. Dutiyauccārachaḍḍanasikkhāpadavaṇṇanā
第九条:“青绿处”是指在田地、椰子园之类的园林里,或者任何种了东西、长着青绿草木的地方。把那些东西丢到那里,或者叫别人丢,都按前面说的方式犯戒;坐在那种地方,哪怕只是喝了水以后把切掉顶部的椰子壳丢在那里,也一样犯戒。
Navame hariteti khette vā nāḷikerādiārāme vā yatthakatthaci ropimaharitaṭṭhāne. Tāni vatthūni chaḍḍentiyā vā chaḍḍāpentiyā vā purimanayeneva āpatti, tādise ṭhāne nisīditvā antamaso udakaṃ pivitvā matthakacchinnaṃ nāḷikerampi chaḍḍentiyā āpattiyeva.
在舍卫城,因为众多比丘尼把大小便等丢在青绿植物上,所以制定了这条学处:有指使的,犯三类巴吉帝亚;比丘犯恶作。比丘尼在已经播种的田地里丢弃,只要芽还没长出来,就犯恶作;在非青绿的地方丢,犯两种恶作。不过,如果在那块田里作“这不是青绿处”的想法而丢弃,或者在废弃的田里丢弃,或者先征得主人同意再丢,以及疯子等人,都不犯。其余内容和第八条相同。
Sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha uccārādīni harite chaḍḍanavatthusmiṃ paññattaṃ, sāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ, bhikkhuno dukkaṭaṃ, bhikkhuniyāpi nikkhittabīje khette yāva aṅkuro na uṭṭhahati, tāva dukkaṭaṃ, aharite dvikadukkaṭaṃ. Tasmiṃ pana aharitasaññāya chaḍḍitakhette vā, sāmike apaloketvā vā chaḍḍentiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Sesaṃ aṭṭhamasadisamevāti.
10. 歌舞学处注释
10. Naccagītasikkhāpadavaṇṇanā
第十条中,“舞蹈”指哪怕只是孔雀舞也算;“歌唱”指哪怕只是说法师唱诵也算;“演奏”指哪怕只是敲水鼓也算。“为了观看”:在前往观看其中任何一种的每一步,都犯恶作;站在某处观看或听闻时,一个动作就犯一次罪;朝各个方向张望时,每做一个动作就犯一次罪。
Dasame naccanti antamaso moranaccampi. Gītanti antamaso dhammabhāṇakagītampi. Vāditanti antamaso udakabherivāditampi. Dassanāyāti etesu yaṃkiñci dassanāya gacchantiyā pade pade dukkaṭaṃ, yattha ṭhitā passati vā suṇāti vā, ekappayoge ekāpatti, taṃ taṃ disaṃ olokentiyā payoge payoge āpatti.
在王舍城,因为六群比丘尼去看舞蹈等事的因缘而制定。自己去做那些事,或者叫别人去做,或者说“请给塔庙供养”这类变通的话,或者有人说“我们给塔庙作供养”时,她回答说“好”表示同意,这些都只是巴吉帝亚——一切注释书里都这么说。比丘在一切情况下都是恶作。不过,如果有人说“我们为你们的塔庙作侍奉”,她回以“侍奉是好事”这类变通说法;或者在寺院里站着看或听;同样,被安排来表演的人来到她站的地方,迎面走来、出现在面前时;有该做的事比如分筹食等时前去;或者在灾难时进入集会场所看或听;以及疯癫者等,都不犯。舞蹈等中任何一种、没有开许原因而前往、观看或听闻——这里这三项是犯行要素。生起等项与羊毛学处相似,但这里是世间所呵责的、不善心的、通于三受的。
Rājagahe chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha naccādīni dassanāya gamanavatthusmiṃ paññattaṃ, sayaṃ tāni vatthūni karontiyā, aññaṃ vā āṇāpentiyā, ‘‘cetiyassa upahāraṃ dethā’’ti īdisena pariyāyena vā bhaṇantiyā, ‘‘cetiyassa upahāraṃ karomā’’ti vā vutte ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchantiyā ca pācittiyamevāti sabbaaṭṭhakathāsu (pāci. aṭṭha. 835-837) vuttaṃ, bhikkhuno sabbattha dukkaṭaṃ. ‘‘Tumhākaṃ cetiyassa upaṭṭhānaṃ karomā’’ti vutte pana ‘‘upaṭṭhānakaraṇaṃ nāma sundara’’nti īdisaṃ pariyāyaṃ bhaṇantiyā, ārāme ṭhatvā passantiyā vā suṇantiyā vā, tathā attano ṭhitokāsaṃ āgantvā payojitaṃ paṭipathaṃ gacchantiyā sammukhībhūtaṃ salākabhattādike sati karaṇīye gantvā, āpadāsu vā samajjaṭṭhānaṃ pavisitvāpi passantiyā vā suṇantiyā vā, ummattikādīnañca anāpatti. Naccādīnaṃ aññataratā, aññatra anuññātakāraṇā gamanaṃ, dassanaṃ vā savanaṃ vāti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni eḷakalomasadisāni, idaṃ pana lokavajjaṃ, akusalacittaṃ, tivedananti.