蒜学处的解释
1. Lasuṇasikkhāpadavaṇṇanā
在波逸提的蒜品中,先说第一条“蒜”:指的是产于摩揭陀国的整颗生蒜头,不是一瓣、两瓣或三瓣的蒜。如果心想“我要吃”而接受,就犯恶作;每咽下一口,就犯一次波逸提。
Pācittiyesu lasuṇavaggassa tāva paṭhame lasuṇanti magadharaṭṭhe jātaṃ āmakaṃ bhaṇḍikalasuṇameva, na ekadvitimiñjakaṃ. Tañhi ‘‘khādissāmī’’ti paṭiggaṇhantiyā dukkaṭaṃ, ajjhohāre ajjhohāre pācittiyaṃ.
在舍卫城,因为偷兰难陀比丘尼叫人拿蒜这件事而制定:三条波逸提,不是蒜的时候犯两条恶作。不过,在把不是蒜的东西当成蒜想的情况下,对于洋葱、小蒜、黄姜、野蒜、汤煮的东西、肉煮的东西、油煮的东西、娑罗树叶、北俱卢洲的植物,以及疯狂者等,则无犯。在这里,生蒜和吞咽,是两条要素。犯相判别等和羊毛学处相同。
Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha lasuṇaṃ harāpanavatthusmiṃ paññattaṃ, tikapācittiyaṃ, alasuṇe dvikadukkaṭaṃ. Tasmiṃ pana alasuṇasaññāya, palaṇḍuke, bhañjanake, haritake, cāpalasuṇe, sūpasampāke, maṃsasampāke, telasampāke, sāḷave, uttaribhaṅge, ummattikādīnañca anāpatti. Āmakalasuṇañceva, ajjhoharaṇañcāti imānettha dve aṅgāni. Samuṭṭhānādīni eḷakalomasadisānīti.
第二 覆障处毛学处的注释
2. Sambādhalomasikkhāpadavaṇṇanā
在第二条学处中,“隐蔽处”是指被遮挡的地方,也包括大腿根部与私处。所谓“使人拔除”,意思是:用剃刀、剪刀等任何工具让人拔除时,按动作的次数来判定波逸提罪,而不是按毛发的根数来计算。
Dutiye sambādheti paṭicchannokāse, upakacchakesu ca muttakaraṇe cāti attho. Saṃharāpeyyāti ettha khurasaṇḍāsakattariādīsu yena kenaci saṃharāpentiyā payogagaṇanāya pācittiyaṃ, na lomagaṇanāya.
在舍卫城,针对六群比丘尼在隐蔽处让人拔毛这件事而制定。为了自己而命令别人做,犯恶作;没有犯相的区别。因为生病的原因,以及疯狂者等,无犯。没有病,和在隐蔽处拔毛,这里是两个要素。它的等起等,和比丘尼与男子同路而行的学处相同。
Sāvatthiyaṃ chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha sambādhe lomaṃ saṃharāpanavatthusmiṃ paññattaṃ, attano atthāya aññaṃ āṇāpentiyā sāṇattikaṃ, āpattibhedonatthi. Ābādhapaccayā, ummattikādīnañca anāpatti. Ābādhābhāvo, sambādhe lomasaṃharaṇanti imānettha dve aṅgāni. Samuṭṭhānādīni bhikkhuniyā saddhiṃ ekaddhānamaggagamanasikkhāpadasadisānīti.
3. 掌击学处的解释
3. Talaghātakasikkhāpadavaṇṇanā
在第三条“掌击”中,意思是:哪怕只用一根莲花丝来拍打私处,或者对私处施加打击,就犯波逸提。
Tatiye talaghātaketi antamaso uppalakesarenāpi muttakaraṇassa talaghātane muttakaraṇamhi pahāradāne pācittiyanti attho.
在舍卫城,因为两位比丘尼用手掌击打的事而制定。犯相和前面一样,属于恶作,没有犯相差别。从这里往后,凡是没有的情况,就不说了,直接跳过。因为生病,拍打肿块或伤口,以及疯子等,无犯。其中,无病、在私处击打、感受乐触,这三项是构成要素。它的起因等,和第一条波罗夷相同。
Sāvatthiyaṃ dve bhikkhuniyo ārabbha talaghātakaraṇavatthusmiṃ paññattaṃ, purimanayeneva sāṇattikaṃ, āpattibhedo natthi. Ito paraṃ pana yattha natthi, tattha avatvāva gamissāma. Ābādhapaccayā gaṇḍaṃ vā vaṇaṃ vā paharantiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Ābādhābhāvo, muttakaraṇe pahāradānaṃ, phassasādiyananti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni paṭhamapārājikasadisānīti.
第四项 漆头学处的解释
4. Jatumaṭṭhakasikkhāpadavaṇṇanā
在第四条“漆头”中,指的是用漆做成的光滑棒状物。这是就物品本身说的;但如果因为欲贪而把莲花丝等也放进去,那就犯戒。
Catutthe jatumaṭṭhaketi jatunā kate maṭṭhadaṇḍake. Vatthuvasenetaṃ vuttaṃ, kāmarāgena pana uppalakesarampi pavesentiyā āpatti.
在舍卫城,因某位比丘尼受用漆制阳具一事而制定,其余内容与第三项相同。
Sāvatthiyaṃ aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha jatumaṭṭhakasādiyanavatthusmiṃ paññattaṃ, sesaṃ tatiyasadisamevāti.
第五项,关于用水清洗的学处注释
5. Udakasuddhikasikkhāpadavaṇṇanā
第五项里,水净是指清洗私处。正在取用时,是指正在做的时候。最多取两指节,是指两根手指各算一节,总共最多取两指节。超过这个量,是指如果在清洗时,因为贪欲的缘故,从宽度上让第三根手指的指尖一节伸进去,或者从深度上让同一根手指的第三节伸进去,就犯波逸提。
Pañcame udakasuddhikanti muttakaraṇassa dhovanaṃ. Ādiyamānāyāti karontiyā. Dvaṅgulapabbaparamaṃādātabbanti dvīsu aṅgulīsu ekekaṃ katvā dvaṅgulapabbaparamaṃ ādātabbaṃ. Taṃ atikkāmentiyāti sace dhovanakāle rāgavasena vitthārato tatiyāya aṅguliyā aggapabbaṃ, gambhīrato ekissāva aṅguliyā tatiyapabbaṃ paveseti pācittiyaṃ.
这项学处是因为释迦族的一位比丘尼取用过深的水净而制定的。取用超过(两指节)的,犯三波逸提;不足两指节的,犯两条恶作。不过,如果作“不足”想,取用到最多两指节;或者因为生病的缘故而超过;以及疯狂者等,无犯。其余内容与第三项相同。
Sakkesu aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha atigambhīraṃ udakasuddhikaṃ ādiyanavatthusmiṃ paññattaṃ, tikapācittiyaṃ, ūnakadvaṅgulapabbe dvikadukkaṭaṃ. Tasmiṃ pana ūnakasaññāya, dvaṅgulapabbaparamaṃ ādiyantiyā, ābādhapaccayā atirekampi, ummattikādīnañca anāpatti, sesaṃ tatiyasadisamevāti.
第六项 侍立学处的解释
6. Upatiṭṭhanasikkhāpadavaṇṇanā
第六项中,正在吃,是指正在吃五种食物中的某一种。以水,是指以纯净的水,或者以酪等任何一种。以扇,是指以任何扇子。侍立,是指拿着这两样东西中的某一样,站在伸手能够到的范围内,就犯波逸提。
Chaṭṭhe bhuñjantassāti pañcannaṃ bhojanānaṃ aññataraṃ bhuñjato. Pānīyenāti suddhena vā udakena, takkādīsu vā aññatarena. Vidhūpanenāti yāya kāyaci bījaniyā. Upatiṭṭheyyāti yā etesu dvīsu aññataraṃ gahetvā hatthapāse tiṭṭhati, tassā pācittiyaṃ.
这条学处是因为舍卫城一位比丘尼在正在吃饭的人面前那样站着而制定的,犯三条波逸提;离开伸手可及的范围,站在正在嚼食的人旁边,犯恶作;对未受具足戒的人,犯三条恶作。如果说“喝这个,用这个扇”,这样给予或叫人给予,或者为了叫未受具足戒的人去侍立而下命令,以及疯狂者等,无犯。这里有两个要素:站在正在吃饭的比丘伸手可及之处,以及拿水或扇子。它的等起等,和羊毛学处相同。
Sāvatthiyaṃ aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha bhuñjantassa evaṃ tiṭṭhanavatthusmiṃ paññattaṃ, tikapācittiyaṃ, hatthapāsaṃ vijahitvā khādanīyaṃ khādantassa upatiṭṭhantiyā dukkaṭaṃ, anupasampanne tikadukkaṭaṃ. ‘‘Imaṃ pivatha, iminā bījathā’’ti evaṃ dentiyā vā, dāpentiyā vā, anupasampannaṃ vā upatiṭṭhāpanatthaṃ āṇāpentiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Bhuñjantassa bhikkhuno hatthapāse ṭhānaṃ, pānīyassa vā vidhūpanassa vā gahaṇanti imānettha dve aṅgāni. Samuṭṭhānādīni eḷakalomasadisānīti.
第七,生谷学处的解释
7. Āmakadhaññasikkhāpadavaṇṇanā
第七项里,“乞求后”是指甚至向母亲乞求也算了。“吃”是指吞下去。这里,乞求和食物是判定标准。所以,不管是自己乞求后让别人去煮等等,还是别人乞求后自己去煮等等,从接受那一刻开始,一直到用牙齿咀嚼,这些前面的准备行为都犯恶作;每吞一口,就犯一次波逸提。
Sattame viññatvāti antamaso mātarampi yācitvā. Bhuñjeyyāti ajjhohareyya. Ettha ca viññatti ceva bhojanañca pamāṇaṃ, tasmā sayaṃ viññatvā aññāya bhajjanādīni kārāpetvā vā , aññāya viññāpetvā sayaṃ bhajjanādīni katvā vā paṭiggahaṇato paṭṭhāya yāva dantehi saṃkhādanaṃ, tāva pubbappayogesu dukkaṭāni, ajjhohāre ajjhohāre pācittiyaṃ.
在舍卫城,因为众多比丘尼乞求生谷这件事,制定了这条学处。自己未经乞求,或让别人未经乞求而得到,然后自己拿去炒制等,或让别人炒制等之后再吃,犯恶作。如果是通过别人乞求而得到的,自己拿去炒制等,或让别人炒制等之后再吃,也一样犯恶作。生病时,为了蒸汽疗法等而乞求;未经乞求而得到,为了新工程而接受;在亲戚已邀请的地方乞求绿豆、豆类等非叶菜类食物;以及疯癫者等,不犯。在七种谷物中,对任何一种进行乞求或让别人乞求、获得、自己或让别人炒制等之后吞咽——这里有三项构成犯行的要素。它的等起等,与行路学处相同。
Sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha āmakadhaññaṃ viññāpanavatthusmiṃ paññattaṃ, sayaṃ vā aññāya vā aviññattiyā laddhaṃ bhajjanādīni katvā vā kāretvā vā bhuñjantiyā dukkaṭaṃ, aññāya viññattiyā laddhaṃ pana sayaṃ bhajjanādīni katvāpi kāretvāpi bhuñjantiyā dukkaṭameva. Ābādhe sati sedakammādīnaṃ atthāya viññāpentiyā, aviññattiyā labbhamānaṃ navakammatthāya sampaṭicchantiyā, ñātakappavāritaṭṭhāne muggamāsādiaparaṇṇaṃ viññāpentiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Sattannaṃ dhaññānaṃ aññatarassa viññāpanaṃ vā viññāpāpanaṃ vā, paṭilābho, bhajjanādīni katvā vā kāretvā vā ajjhoharaṇanti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni addhānamaggasikkhāpadasadisānīti.
第八 第一 大小便丢弃学处的注释
8. Paṭhamauccārachaḍḍanasikkhāpadavaṇṇanā
第八条:“垃圾”就是废弃物。“残食”是指任何吃剩的东西,包括漱口水、齿木;至于骨头碎片之类,就更不用说了。“墙外或篱外”是指任何墙或篱笆的另一边。“丢弃或让人丢弃”:如果把这些全部一次性丢掉,一个动作就犯一次罪;如果一次命令,即使多人丢弃,也只犯一次。
Aṭṭhame saṅkāranti kacavaraṃ. Vighāsanti yaṃkiñci paribhuttāvasesaṃ ucchiṭṭhodakampi dantakaṭṭhampi, aṭṭhikacalakesu pana vattabbameva natthi. Tirokuṭṭe vā tiropākāre vāti yassakassaci kuṭṭassa vā pākārassa vā parato. Chaḍḍeyya vā chaḍḍāpeyya vāti sabbānipetāni ekato chaḍḍentiyā ekappayoge ekāpatti, sakiṃ āṇattiyā bahukepi chaḍḍite ekāva.
在舍卫城,因为某位比丘尼把大便扔到墙外这件事,制定了这条学处。带有命令性质的,比丘犯恶作。先看过之后再扔,或者扔在不是使用的地方,以及疯子等人,不算犯。大便等物、没有先看、是使用的地方、墙外或围墙外、自己扔或让别人扔——这里一共有五个构成犯的条件。它的等起等和媒介学处相似,但这里是属于有行作还是无行作的情况。
Sāvatthiyaṃ aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha uccāraṃ tirokuṭṭe chaḍḍanavatthusmiṃ paññattaṃ, sāṇattikaṃ, bhikkhussa dukkaṭaṃ , oloketvā vā avalañje vā chaḍḍentiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Uccārādibhāvo, anolokanaṃ, valañjanaṭṭhānaṃ, tirokuṭṭatiropākāratā, chaḍḍanaṃ vā chaḍḍāpanaṃ vāti imānettha pañca aṅgāni. Samuṭṭhānādīni sañcarittasadisāni, idaṃ pana kiriyākiriyanti.
第九、第二大小便弃舍学处释
9. Dutiyauccārachaḍḍanasikkhāpadavaṇṇanā
第九条:“青绿处”是指在田地、椰子园之类的园林里,或者任何种了东西、长着青绿草木的地方。把那些东西丢到那里,或者叫别人丢,都按前面说的方式犯戒;坐在那种地方,哪怕只是喝了水以后把切掉顶部的椰子壳丢在那里,也一样犯戒。
Navame hariteti khette vā nāḷikerādiārāme vā yatthakatthaci ropimaharitaṭṭhāne. Tāni vatthūni chaḍḍentiyā vā chaḍḍāpentiyā vā purimanayeneva āpatti, tādise ṭhāne nisīditvā antamaso udakaṃ pivitvā matthakacchinnaṃ nāḷikerampi chaḍḍentiyā āpattiyeva.
在舍卫城,因为众多比丘尼把大小便等丢在青绿植物上,所以制定了这条学处。如果是指使别人丢,犯三类波逸提;比丘犯恶作。比丘尼在已经播种的田地里丢弃,只要芽还没长出来,就犯恶作;在非青绿的地方丢,犯两种恶作。不过,如果在那块田里作“这不是青绿处”的想法而丢弃,或者先征得主人同意再丢,以及疯子等人,都不犯。其余内容和第八条相同。
Sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha uccārādīni harite chaḍḍanavatthusmiṃ paññattaṃ, sāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ, bhikkhuno dukkaṭaṃ, bhikkhuniyāpi nikkhittabīje khette yāva aṅkuro na uṭṭhahati, tāva dukkaṭaṃ, aharite dvikadukkaṭaṃ. Tasmiṃ pana aharitasaññāya chaḍḍitakhette vā, sāmike apaloketvā vā chaḍḍentiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Sesaṃ aṭṭhamasadisamevāti.
第十、歌舞学处注释
10. Naccagītasikkhāpadavaṇṇanā
第十条中,“舞蹈”指哪怕只是孔雀舞也算;“歌唱”指哪怕只是说法师唱诵也算;“演奏”指哪怕只是敲水鼓也算。“为了观看”:在前往观看其中任何一种的每一步,都犯恶作;站在某处观看或听闻时,一个动作就犯一次罪;朝各个方向张望时,每做一个动作就犯一次罪。
Dasame naccanti antamaso moranaccampi. Gītanti antamaso dhammabhāṇakagītampi. Vāditanti antamaso udakabherivāditampi. Dassanāyāti etesu yaṃkiñci dassanāya gacchantiyā pade pade dukkaṭaṃ, yattha ṭhitā passati vā suṇāti vā, ekappayoge ekāpatti, taṃ taṃ disaṃ olokentiyā payoge payoge āpatti.
在王舍城,因为六群比丘尼去看舞蹈等事的因缘而制定。自己去做那些事,或者叫别人去做,或者说“请给塔庙供养”这类变通的话,或者有人说“我们给塔庙作供养”时,她回答“善哉”表示同意,这些都只是波逸提——一切注释书里都这么说。比丘在一切情况下都是恶作。不过,如果有人说“我们为你们的塔庙作侍奉”,她回以“侍奉是好事”这类变通说法;或者在寺院里站着看或听;同样,有人来到她站的地方,在迎面走来的路上;有该做的事比如分筹食等时前去;或者在灾难时进入集会场所看或听;以及疯癫者等,都不犯。舞蹈等中任何一种、没有开许原因而前往、观看或听闻——这里这三项是犯行要素。生起等项与羊毛学处相似,但这里是世间所呵责的、不善心的、通于三受的。
Rājagahe chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha naccādīni dassanāya gamanavatthusmiṃ paññattaṃ, sayaṃ tāni vatthūni karontiyā, aññaṃ vā āṇāpentiyā, ‘‘cetiyassa upahāraṃ dethā’’ti īdisena pariyāyena vā bhaṇantiyā, ‘‘cetiyassa upahāraṃ karomā’’ti vā vutte ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchantiyā ca pācittiyamevāti sabbaaṭṭhakathāsu (pāci. aṭṭha. 835-837) vuttaṃ, bhikkhuno sabbattha dukkaṭaṃ. ‘‘Tumhākaṃ cetiyassa upaṭṭhānaṃ karomā’’ti vutte pana ‘‘upaṭṭhānakaraṇaṃ nāma sundara’’nti īdisaṃ pariyāyaṃ bhaṇantiyā, ārāme ṭhatvā passantiyā vā suṇantiyā vā, tathā attano ṭhitokāsaṃ āgantvā payojitaṃ paṭipathaṃ gacchantiyā sammukhībhūtaṃ salākabhattādike sati karaṇīye gantvā, āpadāsu vā samajjaṭṭhānaṃ pavisitvāpi passantiyā vā suṇantiyā vā, ummattikādīnañca anāpatti. Naccādīnaṃ aññataratā, aññatra anuññātakāraṇā gamanaṃ, dassanaṃ vā savanaṃ vāti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni eḷakalomasadisāni, idaṃ pana lokavajjaṃ, akusalacittaṃ, tivedananti.
第二 夜暗品
2. Rattandhakāravaggo
夜暗学处的注释
1. Rattandhakārasikkhāpadavaṇṇanā
夜暗品第一:其中“夜暗”,就是夜晚的黑暗。“无灯”,就是没有被灯、月亮、太阳、火中的任何一种照亮。“与男子”,就是与能站住、能交谈的有智慧的人类男子在一起。“站立”:只要在伸手可及的范围内站着,就犯波逸提。“交谈”:站在那里说在家人的话题,也同样犯波逸提。
Andhakāravaggassa paṭhame rattandhakāreti rattiandhakāre. Appadīpeti pajjotacandasūriyaaggīsu ekekenāpi anobhāsite. Purisenāti santiṭṭhituṃ sallapituñca viññunā manussapurisena saddhiṃ. Santiṭṭheyya vāti hatthapāse ṭhitamattāya pācittiyaṃ. Sallapeyyāti tattha ṭhatvā gehasitakathaṃ kathentiyāpi pācittiyameva.
在舍卫城,针对某位比丘尼,就“站立”这件事而制定学处:离开男子伸手可及的范围,但没有离开夜叉等伸手可及的范围,而站在那里或与人交谈,犯恶作。如果带着任何一位有智慧的人作为同伴而这样做,或者作非隐蔽想,或者心不在焉,或者疯癫等,则无犯。夜暗、在男子伸手可及处站立或交谈、没有同伴、作隐蔽想——这里是四个构成犯戒的要素。等起是有盗贼团伙、有造作、想解脱、有意识、世间所呵责、身业、语业、不善心、三受。
Sāvatthiyaṃ aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha evaṃ santiṭṭhanavatthusmiṃ paññattaṃ, purisassa hatthapāsaṃ vijahitvā, yakkhādīnaṃ hatthapāsaṃ avijahitvāpi santiṭṭhantiyā, sallapentiyā vā dukkaṭaṃ, yaṃkiñci viññuṃ dutiyaṃ gahetvā evaṃ karontiyā, arahopekkhāya, aññavihitāya, ummattikādīnañca anāpatti. Rattandhakāratā, purisassa hatthapāse ṭhānaṃ vā sallapanaṃ vā, sahāyābhāvo, rahopekkhatāti imānettha cattāri aṅgāni. Theyyasatthasamuṭṭhānaṃ, kiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, tivedananti.
第二,隐蔽处学处的注释
2. Paṭicchannokāsasikkhāpadavaṇṇanā
在第二条学处里,“隐蔽处”说的是墙壁之类任何能遮挡的地方,这里唯一的差别就是这个。
Dutiye paṭicchanne okāseti kuṭṭādīsu yena kenaci paṭicchanne, idamevettha nānattaṃ.
3. 露地交谈学处的注释
3. Ajjhokāsasallapanasikkhāpadavaṇṇanā
在第三条里,“在露地”是它的差别;其余两点在两种情况下都和第一条相同。
Tatiye ajjhokāseti nānaṃ, sesaṃ ubhayatthāpi paṭhamasadisamevāti.
第四、遣走同伴学处的注释
4. Dutiyikauyyojanasikkhāpadavaṇṇanā
第四条,“在车道”是指在街巷里。“在死巷”是指在不通的街道里。“在十字路口”是指在广场处。“在耳边低语”是指在耳根旁边说些什么。“遣走”是指因为想要行非法之事,而对同伴说“你去吧”,把她遣走。“波逸提”:按照前面所说的方式,在站立等情况下有三条波逸提;而如果是遣走她,在遣走时以及离开伸手可及的范围时是恶作,完全离开后则是波逸提。
Catutthe rathikāyāti racchāyaṃ. Byūheti anividdharacchāyaṃ . Siṅghāṭaketi caccare. Nikaṇṇikaṃ vā jappeyyāti kaṇṇamūle kiñci jappeyya. Uyyojeyyāti anācāraṃ caritukāmatāya ‘‘gaccha tva’’nti dutiyikaṃ uyyojeyya. Pācittiyanti purimanayeneva tāva santiṭṭhanādīsu tīṇi pācittiyāni, uyyojentiyā pana uyyojane ca hatthapāsavijahane ca dukkaṭaṃ, vijahite pācittiyaṃ.
在舍卫城,针对偷兰难陀比丘尼,就“如此站立”这件事制定了学处;其余部分和前面三条相同。关于无犯的情况,则额外加了一条:“并非想要行非行,在有应作之事时把同伴比丘尼打发走。”这就是多出来的部分。
Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha evaṃ santiṭṭhanavatthusmiṃ paññattaṃ, sesaṃ purimattayasadisameva. Anāpattiyaṃ pana ‘‘na anācāraṃ ācaritukāmā, sati karaṇīye dutiyikaṃ bhikkhuniṃ uyyojetī’’ti (pāci. 852) ettakaṃ adhikanti.
第五条 不告而别学处的注释
5. Anāpucchāpakkamanasikkhāpadavaṇṇanā
第五条中,“食前”是指从天亮开始一直到正午。“在座位上”是指适合盘腿坐的地方。“不告知主人”是指不告诉那户人家中任何一位懂事的人。“离去”在这里是指:在遮蔽处里面坐着,当要越过没有遮挡的露天地带时,迈出第一步就犯恶作,迈出第二步就犯波逸提。
Pañcame purebhattanti aruṇuggamanaṃ upādāya yāva majjhanhikaṃ. Āsaneti pallaṅkassokāsabhūte. Sāmike anāpucchāti tasmiṃ kule yaṃkiñci viññuṃ manussaṃ anāpucchā. Pakkameyyāti ettha channassa anto nisīditvā anovassakaṃ ajjhokāse upacāraṃ atikkāmentiyā paṭhamapāde dukkaṭaṃ, dutiye pācittiyaṃ.
在舍卫城,针对某位比丘尼,就“不告知而离去”这件事制定了学处:三条波逸提;在不能结跏趺坐的地方,犯恶作;同样,已经告知却以为是没告知,或者心里有疑惑,也犯恶作。但如果确实以为已经告知,或者携带不了的东西,或者生病时,或者遇到灾难时,或者疯癫等情况下,则无犯。食前、在村落内坐下、座位可以结跏趺坐、没有获得允许的理由就不告知、超过所说的界限,这里是五个条件。起源等和咖提那学处相似,但这里是行与非行。
Sāvatthiyaṃ aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha anāpucchā pakkamanavatthusmiṃ paññattaṃ, tikapācittiyaṃ, pallaṅkassa anokāse dukkaṭaṃ, tathā āpucchite anāpucchitasaññāya ceva vematikāya ca. Āpucchitasaññāya pana, asaṃhārime, gilānāya, āpadāsu, ummattikādīnañca anāpatti. Purebhattatā, antaraghare nisajjā, āsanassa pallaṅkokāsatā, aññatra anuññātakāraṇā anāpucchanaṃ, vuttaparicchedātikkamoti imānettha pañca aṅgāni. Samuṭṭhānādīni kathinasadisāni, idaṃ pana kiriyākiriyanti.
第六条:不打招呼就坐下的学处注释
6. Anāpucchāabhinisīdanasikkhāpadavaṇṇanā
第六,“食后”是指正午过后一直到太阳落山。说到“坐下或躺下”:一开始先坐下,然后(起身)离开,犯一条罪;没有坐下、只是躺下之后离开,也犯一条罪;先坐下、后来又躺下,犯两条罪。
Chaṭṭhe pacchābhattanti majjhanhike vītivatte yāva sūriyassa atthaṅgamā. Abhinisīdeyya vāti ādimhi nisīditvā gacchantiyā ekā āpatti, anisīditvā nipajjitvāva gacchantiyāpi ekā, nisīditvā nipajjantiyā dve.
在舍卫城,因为偷兰难陀比丘尼坐在座位上这件事而制定。其余内容和第五条相同。不过,就像在那边对不可移动的座位不犯戒一样,在这里对常设的座位也不犯戒。
Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha āsane abhinisīdanavatthusmiṃ paññattaṃ , sesaṃ pañcamasadisameva. Yathā pana tattha asaṃhārime, evamidha dhuvapaññatte anāpattīti.
第七条:不请示就铺设卧具学处的注释
7. Anāpucchāsantharaṇasikkhāpadavaṇṇanā
第七条:“非时”是指太阳落山之后。“床铺”是指哪怕只用树叶铺成的最简陋的铺位。其余内容与第六条相同。
Sattame vikāleti atthaṅgate sūriye. Seyyanti antamaso paṇṇasanthārampi, sesaṃ chaṭṭhasadisameva.
这条学处是在舍卫城制定的,起因是众多比丘尼在非时前往俗家,没有告知主人就铺好床座坐了下来。在这里,并没有所谓“常设许可”的无犯情形。
Idaṃ pana sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha vikāle kulāni upasaṅkamitvā sāmike anāpucchitvā seyyaṃ santharitvā abhinisīdanavatthusmiṃ paññattaṃ, anāpattiyañcettha dhuvapaññattaṃ nāma natthīti.
第八、令他人生讥嫌学处的注释
8. Paraujjhāpanakasikkhāpadavaṇṇanā
第八条里说的“错误执取、错误领会”,是指用不同于正确说法的方式去执取和领会。“他人”则是指,比如用“我确实没有恭敬地侍奉圣者”这类说法,去让已经受具足戒的人心生不满,这就犯波逸提。
Aṭṭhame duggahitena dūpadhāritenāti yaṃ vuttaṃ, tato aññathā gahitena ca upadhāritena ca. Paranti ‘‘ahaṃ kirayye ayyaṃ na sakkaccaṃ upaṭṭhahāmī’’tiādinā (pāci. 869) nayena upasampannaṃ ujjhāpentiyā pācittiyaṃ.
在舍卫城,因某位比丘尼,就“后来使人讥嫌”这件事而制定:三条波逸提,对未受具足戒者三条恶作,只有疯癫者等才无犯。错误执取、使人讥嫌、被讥嫌者已受具足戒——这就是这里的三支。犯戒的起因等与不与取相同,但这一条属于苦受。
Sāvatthiyaṃ aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha evaṃ paraṃ ujjhāpanavatthusmiṃ paññattaṃ, tikapācittiyaṃ, anupasampannāya tikadukkaṭaṃ, ummattikādīnaṃyeva anāpatti. Duggahitatā, ujjhāpanaṃ, yaṃ ujjhāpeti, tassā upasampannatāti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisāni, idaṃ pana dukkhavedananti.
第九条 诅咒他人学处的解释
9. Paraabhisapanasikkhāpadavaṇṇanā
第九条中,诅咒就是发誓。其中,说“我堕地狱,愿你堕地狱”这类话,就是以地狱来诅咒,意思是辱骂。说“我是在家人,愿你是在家人”这类话,就是以梵行来诅咒。她每说一句这样的话,就犯一次波逸提。
Navame abhisapeyyāti sapathaṃ kareyya. Tattha ‘‘niraye upapajjāmi, niraye upapajjatū’’tievamādīni vadamānā nirayena abhisapati nāma, akkosatīti attho. ‘‘Gihinī homi, gihinī hotū’’tievamādīni vadamānā brahmacariyena. Tassā vācāya vācāya pācittiyaṃ.
在舍卫城,针对旃陀迦利比丘尼,就这种诅咒他人的事而制定:有三条波逸提;对未受具足戒者,有三条恶作;如果以畜生道、饿鬼道或人间的厄运来诅咒,是恶作。如果是以利益、说法、教诫为前提,以及疯癫者等,则无犯。以地狱或梵行来诅咒、对方已受具足戒、并非以利益和说法等为前提——这里是三个构成要件。起源等与第八条相同。
Sāvatthiyaṃ caṇḍakāḷiṃ ārabbha evaṃ abhisapanavatthusmiṃ paññattaṃ, tikapācittiyaṃ, anupasampannāya tikadukkaṭaṃ, tiracchānayoniyā vā pettivisayena vā manussadobhaggena vā abhisapane dukkaṭaṃ. Atthadhammānusāsanipurekkhārānaṃ ummattikādīnañca anāpatti. Nirayena vā brahmacariyena vā abhisapanaṃ , upasampannatā, atthadhammapurekkhārādīnaṃ abhāvoti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni aṭṭhamasadisānevāti.
第10条 哭泣学处的解释
10. Rodanasikkhāpadavaṇṇanā
第十条中,“殴打”是指用手等打自己;如果两件事都做,就犯波逸提。
Dasame vadhitvāti hatthādīhi paharitvā, ubhayaṃ karontiyāva pācittiyaṃ.
在舍卫城,针对旃陀迦利比丘尼,因为她殴打自己并哭泣,所以制定了这条学处。如果只是殴打或只是哭泣,那就只是恶作。如果因为亲属、疾病、财产等灾祸而受到打击,只是哭泣而没有殴打,以及疯癫者等,则无犯。殴打自己和哭泣,是这里的两支。起源等与劝告学处相同,但这里只是行为本身。
Sāvatthiyaṃ caṇḍakāḷiṃ ārabbha attānaṃ vadhitvā rodanavatthusmiṃ paññattaṃ, kevalaṃ vadhantiyā vā rodantiyā vā dukkaṭameva. Ñātirogabhogabyasanehi phuṭṭhāya kevalaṃ rodantiyā eva na vadhantiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Attānaṃ vadhanañceva, rodanañcāti imānettha dve aṅgāni. Samuṭṭhānādīni samanubhāsanasadisāni, idaṃ pana kiriyamevāti.
裸形学处的解释
1. Naggasikkhāpadavaṇṇanā
裸体品第一中,“裸体”指的是没穿下裙,或者没披上衣。因为这样,洗澡的人在每一个动作里都犯恶作,洗澡结束时犯波逸提。
Naggavaggassa paṭhame naggāti anivatthā vā apārutā vā. Evañhi nahāyantiyā sabbappayogesu dukkaṭaṃ, nahānapariyosāne pācittiyaṃ.
在舍卫城,因为众多比丘尼的缘故而制定了这条沐浴学处:如果水浴衣被剪破或丢失,或者因为看到“这东西很贵重,盗贼也可能偷走”这类情况而沐浴,以及疯狂者等,都不算犯戒。裸体、没有允许的理由、沐浴结束,这是这里的三个构成要素。起源等项,与羊毛那条学处相似。
Sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha evaṃ nahānavatthusmiṃ paññattaṃ, udakasāṭikacīvare acchinne vā naṭṭhe vā, ‘‘mahagghaṃ idaṃ disvā corāpi hareyyu’’nti evarūpāsu āpadāsu vā nahāyantiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Naggatā, anuññātakāraṇābhāvo, nahānapariyosānanti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni eḷakalomasadisānīti.
2. 水浴衣学处注释
2. Udakasāṭikasikkhāpadavaṇṇanā
第二,在舍卫城,因为六群比丘尼的缘故,制定了关于持用无尺寸水浴衣的规定。这里其余的一切,都应按照宝品中坐具学处所说的方式来了知。
Dutiye sāvatthiyaṃ chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha appamāṇikāyo udakasāṭikāyo dhāraṇavatthusmiṃ paññattaṃ, sesamettha sabbaṃ ratanavagge nisīdanasikkhāpade vuttanayeneva veditabbanti.
6. 缝衣学处注释
3. Cīvarasibbanasikkhāpadavaṇṇanā
第三,“拆开”是指把缝得不好的衣拆开,以便重新缝。“无阻碍”是指在十种障碍里,任何一种都不存在。“除了四五日”是指从拆开那天算起,超过五天以后,只要放下责任说“我不缝了,也不去努力让人缝”,就犯波逸提。
Tatiye visibbetvāti dussibbitaṃ punasibbanatthāya visibbetvā. Anantarāyikinīti dasasu antarāyesu ekekasmimpi asati. Aññatra catūhapañcāhāti visibbitadivasato pañca divase atikkāmetvā ‘‘neva sibbissāmi , na sibbāpanāya ussukkaṃ karissāmī’’ti dhuraṃ nikkhittamatte pācittiyaṃ.
在舍卫城,因为偷兰难陀比丘尼把衣拆开后不缝,所以制定了这条学处。对已受具足戒的人,犯三条波逸提;对未受具足戒的人,犯三条恶作;对其他资具,两者也一样。不过,如果遇到障碍,或者找过却什么也没找到,或者正在做而超过五天,那么对她、对病人、在危难时、对疯狂者等,都不算犯。所谓衣,是指可穿可披的衣、属于已受具足戒者所有、为了缝制而拆开或让人拆开、除了允许的原因以外超过五天、并且放下责任,这里是构成犯行的五个要素。这件事的起因等,和劝告学处相似。
Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha cīvaraṃ visibbetvā na sibbanavatthusmiṃ paññattaṃ, tikapācittiyaṃ, anupasampannāya tikadukkaṭaṃ, tathā ubhinnampi aññasmiṃ parikkhāre. Yā pana antarāyikinī vā hoti, pariyesitvā vā kiñci na labhati, karontī vā pañcāhaṃ atikkāmeti, tassā ca, gilānāya ca, āpadāsu ca, ummattikādīnañca anāpatti. Nivāsanapārupanupagacīvaratā, upasampannāya santakatā, sibbanatthāya visibbanaṃ vā visibbāpanaṃ vā, aññatra anuññātakāraṇā pañcāhātikkamo, dhuranikkhepoti imānettha pañca aṅgāni. Samuṭṭhānādīni samanubhāsanasadisānīti.
第四,僧伽梨衣的受用学处解释
4. Saṅghāṭicārasikkhāpadavaṇṇanā
在第四学处里,“五日”就是五天,“五日时限”就是五天的期限。“僧伽梨的更换”是指僧伽梨的替换,也就是指依受用或晾晒而称为“僧伽梨”的三衣,再加上浴衣和覆肩衣,这五衣的更换。若超过时限,犯波逸提:到第六天破晓时,如果其中一衣没有按所说的方式更换,就犯一条罪;如果五衣都没有更换,就犯五条罪。
Catutthe pañca ahāni pañcāhaṃ, pañcāhameva pañcāhikaṃ. Saṅghāṭīnaṃ cāro saṅghāṭicāro, paribhogavasena vā otāpanavasena vā saṅghaṭitaṭṭhena ‘saṅghāṭī’ti laddhanāmaṃ ticīvaraṃ, udakasāṭikā, saṃkaccikāti imesaṃ pañcannaṃ cīvarānaṃ parivattananti attho. Atikkāmeyya pācittiyanti chaṭṭhe aruṇuggamane ekasmiṃ cīvare vuttanayena aparivattite ekā āpatti, pañcasu pañca.
在舍卫城,因众多比丘尼把衣放下后,只穿着内衣就出发到乡间游行,所以制定了这条学处:犯三条波逸提;超过五天,犯两条恶作。但如果她认为还没超过时限,在第五天穿、披或晾晒五衣,或者她是病人,或者遇到这样的危难——“我这件衣很贵重,在这样的盗贼怖畏中没法保存”——以及疯狂者等,则无犯。五衣中任意一衣、超过五天、没有许可的因缘、没有更换,这是这里的四个构成要素。它的起源等,与咖提那相似。
Sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha cīvaraṃ nikkhipitvā santaruttarena janapadacārikaṃ pakkamanavatthusmiṃ paññattaṃ, tikapācittiyaṃ, pañcāhānatikkante dvikadukkaṭaṃ. Tasmiṃ pana anatikkantasaññāya, pañcamaṃ divasaṃ pañca cīvarāni nivāsentiyā vā pārupantiyā vā otāpentiyā vā, gilānāya, ‘‘idaṃ me cīvaraṃ mahagghaṃ īdise corabhaye na sakkā dhāretu’’nti evarūpāsu āpadāsu, ummattikādīnañca anāpatti. Pañcannaṃ cīvarānaṃ aññataratā, pañcāhātikkamo, anuññātakāraṇābhāvo, aparivattananti imānettha cattāri aṅgāni. Samuṭṭhānādīni kathinasadisānīti.
第五、关于衣转移学处的注释
5. Cīvarasaṅkamanīyasikkhāpadavaṇṇanā
第五,“衣应转移”的意思是:应当转移的衣,如果拿了属于别人的衣而没有先问过,之后就要归还,这属于五种衣中的一种。“若持”是指:如果穿上它或者披上它,就犯波逸提。
Pañcame cīvarasaṅkamanīyanti saṅkametabbaṃ cīvaraṃ, aññissā santakaṃ anāpucchā gahitaṃ puna paṭidātabbaṃ pañcannaṃ aññataraṃ cīvaranti attho. Dhāreyyāti sace taṃ nivāseti vā pārupati vā pācittiyaṃ.
在舍卫城,因某位比丘尼为缘——她拿了另一位比丘尼的衣,没打招呼就披上——这件事上制定了这条学处。对已受具足戒者,犯三条波逸提;对未受具足戒者,犯三条恶作。不过,如果是那位比丘尼给的,或者已经打过招呼,或者衣被抢走、丢失了,或者遇到这类危难时想“我这件衣很贵重,在这种有盗贼危险的地方没法保存”而持用,那么对她,以及疯子等人,都无犯。衣应转移、属于已受具足戒者、没有允许的理由、执持——这里是四个要素。起源等项与第一条咖提那学处相同,但这一条是有行无行。
Sāvatthiyaṃ aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha bhikkhuniyā cīvaraṃ ādāya anāpucchā pārupanavatthusmiṃ paññattaṃ, tikapācittiyaṃ, anupasampannāya tikadukkaṭaṃ. Yā pana tāya vā dinnaṃ, taṃ vā āpucchā, acchinnanaṭṭhacīvarikā vā hutvā, ‘‘idaṃ me cīvaraṃ mahagghaṃ īdise corabhaye na sakkā dhāretu’’nti evarūpāsu āpadāsu vā dhāreti, tassā, ummattikādīnañca anāpatti. Cīvarasaṅkamanīyatā, upasampannāya santakatā, anuññātakāraṇābhāvo, dhāraṇanti imānettha cattāri aṅgāni. Samuṭṭhānādīni paṭhamakathinasadisāni, idaṃ pana kiriyākiriyanti.
第六、众衣学处的注释
6. Gaṇacīvarasikkhāpadavaṇṇanā
第六,“众”指比丘尼僧团。“衣利”指可以作净分配的、最后应得的那件衣。“作障碍”是指她设法让那些本来想布施的人不布施。如果因为她说的话,那些人不布施了,比丘尼就犯波逸提。
Chaṭṭhe gaṇassāti bhikkhunisaṅghassa. Cīvaralābhanti vikappanupagampi pacchimaṃ labhitabbaṃ cīvaraṃ. Antarāyaṃ kareyyāti yathā te dātukāmā na denti, evaṃ parakkameyya. Pācittiyanti sace tassā vacanena te na denti, bhikkhuniyā pācittiyaṃ.
在舍卫城,因偷兰难陀比丘尼妨碍僧团获得衣利一事而制定。若妨碍其他资具,犯恶作;若妨碍众多比丘尼或一位比丘尼获得衣利,也同样只是犯恶作。若她说明利益后加以阻止,说“到了适当的时候你们就会看到”,则无犯;对疯癫者等,也无犯。可作净的最后衣、已归属于僧团的衣、没有说明利益就加以妨碍——这里是三个构成要件。其等起等,与不与取相同。
Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha gaṇassa cīvaralābhantarāyakaraṇavatthusmiṃ paññattaṃ, aññasmiṃ parikkhāre dukkaṭaṃ, sambahulānaṃ pana ekabhikkhuniyā vā cīvaralābhepi dukkaṭameva. ‘‘Samagghakāle dassathā’’ti evaṃ ānisaṃsaṃ dassetvā nivārentiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Vikappanupagapacchimatā, saṅghassa pariṇatabhāvo, vinā ānisaṃsadassanena antarāyakaraṇanti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisānīti.
第七、拒绝学处的注释
7. Paṭibāhanasikkhāpadavaṇṇanā
第七,所谓“如法的衣分配”,就是僧团和合聚集之后进行的衣分配。若拒绝,就是遮止;这样遮止的,犯波逸提。
Sattame dhammikaṃ cīvaravibhaṅganti samaggena saṅghena sannipatitvā karīyamānaṃ cīvaravibhaṅga. Paṭibāheyyāti paṭisedheyya, evaṃ paṭisedhentiyā pācittiyaṃ.
在舍卫城,针对偷兰难陀比丘尼,制定了这条学处:阻止如法的衣分配。如果对如法的衣分配有疑惑,或者把不如法的衣分配当成如法的、或有疑惑,都犯恶作。如果对两种情况都认为是不如法的,或者为了显示利益而阻止,以及疯癫者等,无犯。衣分配的如法性、认为如法、不为了利益而阻止——这是这里的三项要素。其起因等,与不与取相同。
Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha dhammikaṃ cīvaravibhaṅgaṃ paṭibāhanavatthusmiṃ paññattaṃ, dhammike vematikāya, adhammike dhammikasaññāya ceva vematikāya ca dukkaṭaṃ. Ubhayattha adhammikasaññāya, ānisaṃsaṃ dassetvā paṭibāhantiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Cīvaravibhaṅgassa dhammikatā, dhammikasaññitā, vinā ānisaṃsena paṭibāhananti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisānevāti.
5. 施衣学处注释
8. Cīvaradānasikkhāpadavaṇṇanā
第八条里说的“沙门衣”,是指已经作净、可以用来当内衣或外衣穿的那种衣服。把这样的衣服,除了五位同法者以及父母之外,送给任何在家的人或出家的人,就犯波逸提。
Aṭṭhame samaṇacīvaranti kappakataṃ nivāsanapārupanupagaṃ, evarūpaṃ ṭhapetvā pañca sahadhammike mātāpitaro ca yassa kassaci gahaṭṭhassa vā pabbajitassa vā pariccajitvā dentiyā pācittiyaṃ.
在舍卫城,针对偷兰难陀比丘尼制定:在给在家者布施沙门衣这件事上,比丘犯恶作。即使舍弃父母而布施给其他人,只要只是暂时给,以及给疯癫者等,都无犯。沙门衣性、除同法者和父母外布施给其他人、非暂时性,这里是三个要素。其等起等与作媒相同。
Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha agārikassa samaṇacīvaradānavatthusmiṃ paññattaṃ, bhikkhuno dukkaṭaṃ. Mātāpitūnaṃ pariccajitvāpi, aññesaṃ tāvakālikameva dentiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Samaṇacīvaratā, ṭhapetvā sahadhammike ca mātāpitaro ca aññesaṃ dānaṃ, atāvakālikatāti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni sañcarittasadisānīti.
第九条 过时学处的注释
9. Kālaatikkamanasikkhāpadavaṇṇanā
第九条中,因微弱的衣料期待,是指由于微弱的衣料期待——只听到“如果我们办得到,就给”这么一点话就生起的期待,这就是它的意思。令超过衣时,是指当雨安居结束的比丘尼们正在分配时衣时,如果对她们说“请等一等,尊者们,僧团对衣料有期待”,从而使那次衣料分配超过衣时。如果咖提那没有敷展,她超过雨安居的最后一个月;如果咖提那已经敷展,她超过咖提那出离那天,就犯波逸提。
Navame dubbalacīvarapaccāsāyāti dubbalāya cīvarapaccāsāya, ‘‘sace sakkoma dassāmā’’ti ettakamattaṃ sutvā uppāditāya āsāyāti attho . Cīvarakālasamayaṃ atikkāmeyyāti vassaṃvuṭṭhabhikkhunīhi kālacīvare bhājiyamāne ‘‘āgameyyātha, ayye, atthi saṅghassa cīvarapaccāsā’’ti vatvā taṃ cīvaravibhaṅgaṃ cīvarakālaṃ atikkāmeyya, tassā anatthate kathine vassānassa pacchimamāsaṃ, atthate kathine kathinubbhāradivasaṃ atikkāmentiyā pācittiyaṃ.
在舍卫城,因为偷兰难陀比丘尼,就“期待微弱的衣料而过了衣时”这件事制定了学处:对微弱的衣料有怀疑,犯恶作;对不是微弱的衣料,却想成是微弱的衣料并且有怀疑,也犯恶作。在两种情况下,如果认为是非微弱的衣料,即使她们说“我们给不了”,但有人为了说明好处而劝阻,说“现在他们会有棉花,或者有信心的男子会来,他来了肯定会布施”,这样显示好处之后再阻止,不犯。疯狂者等也不犯。这里有三项要素:是微弱的衣料、认为是微弱、没有好处而阻止。它的起因等,与不与取相同。
Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha dubbalacīvarapaccāsāya cīvarakālasamayaṃ atikkamanavatthusmiṃ paññattaṃ, dubbalacīvare vematikāya, adubbalacīvare dubbalacīvarasaññāya ceva vematikāya ca dukkaṭaṃ. Ubhayattha adubbalacīvarasaññāya, kiñcāpi ‘na sakkomā’ti vadanti, ‘‘idāni pana tesaṃ kappāso vā uppajjissati, saddho vā puriso āgamissati, tasmiṃ āgate addhā dassantī’’ti evaṃ ānisaṃsaṃ dassetvā nivārentiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Dubbalacīvaratā, dubbalasaññitā, vinā ānisaṃsena nivāraṇanti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisānīti.
第10章 咖提那出离学处的注释
10. Kathinuddhārasikkhāpadavaṇṇanā
第十条戒中说到“如法地撤除咖提那”:如果有男居士想给所有比丘尼布施非时衣,他布施的利益等于或超过敷展咖提那所生的利益,然后由受请的和合比丘尼僧团通过白二羯磨,在中间把咖提那撤除,那么这种撤除就叫作“如法的”。这里说的“咖提那撤除”就是这个意思。“若遮止”就是阻拦、阻止。如果她阻拦这样如法的咖提那撤除,就犯波逸提。
Dasame dhammikaṃ kathinuddhāranti sabbāsaṃ bhikkhunīnaṃ akālacīvaraṃ dātukāmena upāsakena yattako atthāramūliko ānisaṃso, tato adhikaṃ vā samakaṃ vā datvā yācitena samaggena bhikkhunisaṅghena yaṃ kathinaṃ ñattidutiyakammena antarā uddharīyati, tassa so uddhāro ‘dhammiko’ti vuccati, evarūpaṃ kathinuddhāranti attho. Paṭibāheyyāti nivāreyya, tassa evarūpaṃ kathinuddhāraṃ nivārentiyā pācittiyaṃ.
这条戒是在舍卫城制定的,起因是偷兰难陀比丘尼阻止咖提那出离。其余内容应当依照第七戒所说的方式来理解。
Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha kathinuddhāraṃ paṭibāhanavatthusmiṃ paññattaṃ, sesaṃ sattame vuttanayeneva veditabbanti.
一床共卧学处的注释
1. Ekamañcatuvaṭṭanasikkhāpadavaṇṇanā
共卧品第一中,“共卧”就是躺下。不过,如果其中一人躺下后,另一个人再躺下,或者两个人同时躺下,那么两个人都犯波逸提。
Tuvaṭṭavaggassa paṭhame tuvaṭṭeyyunti nipajjeyyuṃ. Tāsu pana ekāya vā nipannāya aparā nipajjatu, dvepi vā saheva nipajjantu, dvinnampi pācittiyaṃ.
在舍卫城,因众多比丘尼而制定:关于两人同床共卧一事,如果一人躺着而另一人坐着,或者两人都坐着,对她们以及疯癫者等,无犯。同床、两人共卧,这里是两个要素。其起源等与羊毛(学处)相同。
Sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha dvinnaṃ ekamañce tuvaṭṭanavatthusmiṃ paññattaṃ, sace pana ekāya nipannāya ekā nisīdati, ubho vā nisīdanti, tāsaṃ, ummattikādīnañca anāpatti. Ekamañcatā, dvinnaṃ tuvaṭṭananti imānettha dve aṅgāni. Samuṭṭhānādīni eḷakalomasadisānīti.
第二 同一铺盖共卧学处的注释
2. Ekattharaṇatuvaṭṭanasikkhāpadavaṇṇanā
第二条中,“同一铺盖”是指她们共用同一件铺具和同一件盖具。这是对共用可移动的毯子、铺具、草席等,一件铺在下面、一件盖在上面而一起躺卧的人的称呼。“波逸提”是指这样铺好、盖好之后躺下的人,犯波逸提。
Dutiye ekaṃ attharaṇañceva pāvuraṇañca etāsanti ekattharaṇapāvuraṇā, saṃhārimānaṃ pāvārattharaṇakaṭasārakādīnaṃ ekaṃ antaṃ attharitvā ekaṃ pārupitvā tuvaṭṭentīnametaṃ adhivacanaṃ. Pācittiyanti taṃyeva attharitvā taṃ pārupitvā nipajjantīnaṃ pācittiyaṃ.
在舍卫城,因众多比丘尼而制定:在这条“共卧”学处中,属于三波逸提。若铺具或盖具其中一件相同,犯一恶作;若铺具和盖具都不相同,犯二恶作。不过,如果心想“铺盖不同”,先说明界限再躺下,以及疯癫者等,无犯。其余与第一条相同。
Sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha evaṃ tuvaṭṭanavatthusmiṃ paññattaṃ, tikapācittiyaṃ, attharaṇe vā pāvuraṇe vā ekasmiṃ dukkaṭaṃ, nānattharaṇapāvuraṇe dvikadukkaṭaṃ. Tasmiṃ pana nānattharaṇapāvuraṇasaññāya, vavatthānaṃ dassetvā nipajjantiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Sesaṃ paṭhamasadisamevāti.
第三条 令人不安乐学处的注释
3. Aphāsukaraṇasikkhāpadavaṇṇanā
第三条里说的“不安乐”,是指心里想“用这个让她不安乐”,于是不先打招呼,就在她经行、坐下等地方的前面,或者做诵经、教诵、遍问、复习等事。她在经行时,按转身的次数来算犯戒;在站立等处,按动作的次数来算犯戒;在诵经等处,按词句的次数来算犯戒,犯波逸提。
Tatiye aphāsunti ‘‘iminā imissā aphāsu bhavissatī’’ti anāpucchā purato caṅkamanaṭṭhānanissajjādayo vā uddisauddisāpanaparipucchanasajjhāyaṃ vā karontiyā caṅkamane nivattanagaṇanāya, ṭhānādīsu payogagaṇanāya, uddesādīsu padagaṇanāya pācittiyaṃ.
在舍卫城,针对偷兰难陀比丘尼,就故意令人不安乐这件事制定了学处:对已受具足戒者,犯三条波逸提;对未受具足戒者,犯三条恶作。如果不是出于想让人不安乐的心态,或者已经先告知了对方,而在她面前经行等,以及精神失常者等,则无犯。已受具足戒、想令人不安乐、做出令人不安乐的行为、未先告知,这里是四个构成要素。集起等与不与取那条相似,但这条属于有作有止,是苦受。
Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha sañcicca aphāsukaraṇavatthusmiṃ paññattaṃ, tikapācittiyaṃ, anupasampannāya tikadukkaṭaṃ, na aphāsukāmatāya, āpucchā purato caṅkamanādīni karontiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Upasampannatā, aphāsukāmatā, aphāsukaraṇaṃ, anāpucchananti imānettha cattāri aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisāni, idaṃ pana kiriyākiriyaṃ, dukkhavedananti.
第四项:不照顾病人学处的注释
4. Naupaṭṭhāpanasikkhāpadavaṇṇanā
第四条中,“病者”指生病的人。“共住弟子”指同住的弟子。“不亲自照顾,也不让别人照顾”:如果她自己不照顾,也不安排别人照顾,只要一放下这个责任,就犯波逸提。
Catutthe dukkhitanti gilānaṃ. Sahajīvininti saddhivihāriniṃ. Neva upaṭṭhaheyyāti tassā upaṭṭhānaṃ sayaṃ vā akarontiyā, parehi vā akārentiyā dhuraṃ nikkhittamatte pācittiyaṃ.
在舍卫城,因为偷兰难陀比丘尼,针对不照顾生病的共住弟子这件事而制定。对弟子或未受具足戒的人,犯恶作。如果遇到十种障碍中的任何一种,去寻找人帮忙却找不到,或者自己生病,或者遭遇灾祸,以及精神失常等情况,就不犯。生病、是共住弟子、没有获得允许的理由、在照顾这件事上放弃责任,这就是其中的四个要素。起因等与呵责部分相同。
Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha dukkhitaṃ sahajīviniṃ anupaṭṭhānavatthusmiṃ paññattaṃ, antevāsiniyā vā anupasampannāya vā dukkaṭaṃ, dasasu aññatarantarāye sati pariyesitvā alabhantiyā, gilānāya, āpadāsu, ummattikādīnañca anāpatti. Gilānatā, saddhivihāritā, anuññātakāraṇābhāvo, upaṭṭhāne dhuranikkhepoti imānettha cattāri aṅgāni. Samuṭṭhānādīni samanubhāsanasadisānīti.
7. 驱出学处注释
5. Nikkaḍḍhanasikkhāpadavaṇṇanā
第五项:把住处给了之后——就是把自己那间带门栓的私人住所给了之后。驱出:如果一次动作就把人从多扇门驱赶出去,只犯一个罪;如果用不同的动作,就按动作的次数计算,犯多少个罪;下命令的情况也是同样的道理。但如果她命令说“你要越过这扇门和那扇门”,那么仅仅一次命令,就按门的数量来犯罪。
Pañcame upassayaṃ datvāti sakavāṭabaddhaṃ attano puggalikavihāraṃ datvā. Nikkaḍḍheyyāti bahūnipi dvārāni ekappayogena nikkaḍḍhentiyā ekā āpatti, nānāpayogehi payogagaṇanāya āpattiyo, āṇattiyampi eseva nayo. Sace pana ‘‘imañcimañca dvāraṃ atikkāmehī’’ti āṇāpeti, ekāya āṇattiyā eva dvāragaṇanāya āpattiyo.
在舍卫城,因偷兰难陀比丘尼,就这类事而制定。三条波逸提;从没有门栓的地方驱出,是恶作;对未受具足戒者驱出,三条恶作。无论从有门栓的地方还是从没有门栓的地方,把两者的资具驱出,都只是恶作。其余部分与“从僧众住处驱出学处”中所说的方式相同。
Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha etādise vatthusmiṃ paññattaṃ, tikapācittiyaṃ, akavāṭabaddhato dukkaṭaṃ, anupasampannāya tikadukkaṭaṃ, sakavāṭabaddhato vā akavāṭabaddhato vā ubhinnampi parikkhāranikkaḍḍhane dukkaṭameva, sesaṃ saṅghikavihāranikkaḍḍhanasikkhāpade vuttanayamevāti.
第六,杂处学处的注释
6. Saṃsaṭṭhasikkhāpadavaṇṇanā
第六,只是文义显了。在舍卫城,因旃陀迦利比丘尼而制定,事由是结交共住。这里其余的判定,与第一阿利咤学处所说的相同。
Chaṭṭhaṃ uttānapadatthameva. Sāvatthiyaṃ caṇḍakāḷiṃ ārabbha saṃsaṭṭhavihāravatthusmiṃ paññattaṃ, sesamettha paṭhamaariṭṭhasikkhāpade vuttavinicchayasadisamevāti.
第七条 国境内学处的注释
7. Antoraṭṭhasikkhāpadavaṇṇanā
第七条中,“在国内”:指她所居住的、国王所统治的国土之内。“无商队游行”:指没有结伴同行而出行,按村落与村落之间的距离来算,在没有村落的林野中则按半由旬来算,犯波逸提。
Sattame antoraṭṭheti yassa vijite viharati, tassa raṭṭhe. Asatthikā cārikanti vinā satthena gacchantiyā, gāmantaragaṇanāya, agāmake araññe addhayojanagaṇanāya pācittiyaṃ.
在舍卫城,针对众多比丘尼,依照前面所说的方式,因出行游行的因缘而制定。与武装同行时,或在安稳无怖畏处,或在遭遇灾祸时,以及精神失常者等,都无犯。这里包含四个要素:在国土内、不安全、没有获得许可的理由、出行游行。它的起源等与羊毛学处相似。
Sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha vuttanayeneva desacārikaṃ pakkamanavatthusmiṃ paññattaṃ. Satthena saha gacchantiyā, kheme appaṭibhaye, āpadāsu, ummattikādīnañca anāpatti. Antoraṭṭhatā, akhematā, anuññātakāraṇābhāvo, cārikaṃ pakkamananti imānettha cattāri aṅgāni. Samuṭṭhānādīni eḷakalomasadisānīti.
第八、越国学处注释
8. Tiroraṭṭhasikkhāpadavaṇṇanā
第八条里说的“越国”,是指除了她所住的那个国王统治的国土之外,别的国王的国土。其余内容应当按第七条里已经讲过的方式理解,不过这里说的城是王舍城。
Aṭṭhame tiroraṭṭheti yassa vijite viharati, taṃ ṭhapetvā aññassa raṭṭhe. Sesaṃ sattame vuttanayeneva veditabbaṃ, nagaraṃ panettha rājagahanti.
第九、雨安居期间学处的解释
9. Antovassasikkhāpadavaṇṇanā
第九项,“雨安居期内”:指没有住满前三个月或后三个月,而正好在这段雨安居期间内。在这里,如果因为七天以内能办完的事,或者被某人催促,或者遇到灾祸而离开,以及疯癫者等人,都不犯戒。其余内容和第八项相同。
Navame antovassanti purimaṃ vā temāsaṃ, pacchimaṃ vā temāsaṃ avasitvā tassa vassassa antoyeva. Idha sattāhakaraṇīyena vā kenaci ubbaḷhāya vā āpadāsu vā gacchantiyā ummattikādīnañca anāpatti. Sesaṃ aṭṭhamasadisamevāti.
不出行游化学处的解释
10. Cārikanapakkamanasikkhāpadavaṇṇanā
第十条中,“已住雨安居”是指已经住满前三个月或后三个月。“五六由旬”这里,自恣之后走五由旬还可以,走六由旬就更不必说了。但如果走了三由旬后沿原路返回,就不可以;从另一条路回来,则可以。如果心里想“我不走到所说的距离”,在刚放弃这件事的当下,就犯波逸提。
Dasame vassaṃvuṭṭhāti purimaṃ vā temāsaṃ, pacchimaṃ vā temāsaṃ vuṭṭhā. Chappañcayojanānīti ettha pavāretvā pañca yojanāni gantumpi vaṭṭati, chasu vattabbameva natthi. Sace pana tīṇi gantvā teneva maggena paccāgacchati, na vaṭṭati, aññena āgantuṃ vaṭṭati. ‘‘Vuttappamāṇaṃ addhānaṃ na gacchissāmī’’ti dhure nikkhittamatte pācittiyaṃ.
在王舍城,因众多比丘尼住完雨安居后不出行游方一事而制定。若有障碍,寻找后得不到第二位比丘尼,或生病,或遭遇灾祸,以及疯狂等情形,无犯。已住雨安居、没有获得允许的理由、不超过五由旬,是这里的三项要素。其起源等与第一条波罗夷相同,但此条属于非造作,是苦受。
Rājagahe sambahulā bhikkhuniyo ārabbha vassaṃ vasitvā cārikaṃ apakkamanavatthusmiṃ paññattaṃ. Antarāye sati, pariyesitvā dutiyikaṃ bhikkhuniṃ alabhantiyā, gilānāya, āpadāsu, ummattikādīnañca anāpatti. Vassaṃvuṭṭhatā, anuññātakāraṇābhāvo, pañcayojanānatikkamoti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni paṭhamapārājikasadisāni, idaṃ pana akiriyaṃ, dukkhavedananti.
王宫学处的注释
1. Rājāgārasikkhāpadavaṇṇanā
彩画堂品第一中,“王宫”是指国王游乐的宫殿;“彩画堂”是指游乐的彩画厅;“园”是指游乐的林园;“苑”是指游乐的园林;“池”是指游乐的池塘。“为观看”:心想“我要看看这里面随便哪一处”而前往,每迈一步都犯一个恶作。站在某处观看,如果不抬脚而看完五处,只犯一个罪。但如果转头各处观看,就按转头动作的次数犯罪,不是按睁眼的次数计算。
Cittāgāravaggassa paṭhame rājāgāranti rañño kīḷanagharaṃ. Cittāgāranti kīḷanacittasālaṃ. Ārāmanti kīḷanaupavanaṃ. Uyyānanti kīḷanuyyānaṃ. Pokkharaṇinti kīḷanapokkharaṇiṃ. Dassanāyāti ‘‘etesu yaṃkiñci passissāmī’’ti gacchantiyā pade pade dukkaṭaṃ, yattha ṭhatvā passati, tattha padaṃ anuddharitvā pañcāpi passantiyā ekāva āpatti. Sace pana taṃ taṃ viloketvā passati, gīvaṃ parivattanappayogagaṇanāya āpattiyo, na ummīlanagaṇanāya.
在舍卫城,因为六群比丘尼前往观看彩画堂这件事而制定。比丘无论在哪里都犯恶作。其余的判定,应当依照“观舞学处”里所说的方式来了知。
Sāvatthiyaṃ chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha cittāgāraṃ dassanāya gamanavatthusmiṃ paññattaṃ, bhikkhussa sabbattha dukkaṭaṃ, avaseso vinicchayo naccadassanasikkhāpade vuttanayeneva veditabboti.
2. 受用高床学处解释
2. Āsandiparibhuñjanasikkhāpadavaṇṇanā
第二句里,所谓“高床”,是指超过规定尺寸的床。所谓“长椅”,则是说用可拆装的鬃毛做成的椅子。这里的“受用”,应当理解为:按每一次坐、卧的使用来计数,就犯波逸提罪。
Dutiye āsandī nāma atikkantappamāṇā vuccati. Pallaṅko nāma saṃhārimena vāḷena katoti vutto. Paribhuñjeyyāti ettha pana nisīdananipajjanappayogagaṇanāya pācittiyaṃ veditabbaṃ.
在舍卫城,因众多比丘尼受用高床和长椅一事而制定。如果把高床的脚砍断,或者把长椅的鬃毛拆坏后再用,以及疯癫者等,无犯。具有高床和长椅的性质,以及坐或卧的运用——这里是两个要素。等起等与羊毛学处相似。
Sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha āsandipallaṅkaparibhogavatthusmiṃ paññattaṃ, āsandiyā pāde chinditvā, pallaṅkassa vāḷe bhinditvā paribhuñjantiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Āsandipallaṅkatā, nisīdanaṃ nipajjanaṃ vāti imānettha dve aṅgāni. Samuṭṭhānādīni eḷakalomasadisānīti.
3. 纺线学处的解释
3. Suttakantanasikkhāpadavaṇṇanā
第三句中的“线”,是六种线中的某一种。这里的“纺”,是指用手把线拉出来缠到线锭上,每缠一次就犯一次罪。正是针对这一点,《分别》中说:“在来回拉的时候。”
Tatiye suttanti channaṃ aññataraṃ. Kanteyyāti ettha yattakaṃ hatthena añchitaṃ hoti, tasmiṃ takkamhi veṭhite ekā āpatti. Idañhi sandhāya padabhājanīye (pāci. 988) ‘‘ujjavujjave’’ti vuttaṃ.
在舍卫城,因为六群比丘尼,就纺线这件事制定了这条学处。从拣棉花开始,在纺线之前的所有操作中,每用手动一次就算一次恶作。已经纺好的线再纺,以及疯癫者等,不算犯戒。未纺的状态和纺的行为,是这里的两个构成条件。它的等起等,和羊毛学处相似。
Sāvatthiyaṃ chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha suttaṃ kantanavatthusmiṃ paññattaṃ, kantanato pubbe kappāsavicinanaṃ ādiṃ katvā sabbappayogesu hatthavāragaṇanāya dukkaṭaṃ. Kantitasuttaṃ kantantiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Akantitatā, kantananti imānettha dve aṅgāni. Samuṭṭhānādīni eḷakalomasadisānīti.
为在家人办事学处的注释
4. Gihiveyyāvaccasikkhāpadavaṇṇanā
第四句里,“为在家人办事”就是指为在家人服务。即使比丘尼没有让父母为自己做任何事,却为他们煮粥等,那么在前期的准备动作上,按动作的次数犯恶作罪;在粥等食物上,按容器的数量犯波逸提罪;在嚼食等食物上,按糕饼的数量犯波逸提罪。
Catutthe gihiveyyāvaccanti gihīnaṃ veyyāvaccaṃ. Sacepi hi mātāpitaro attano kiñci kammaṃ akārāpetvā tesaṃ yāgupacanādīni karonti, pubbappayogesu payogagaṇanāya dukkaṭāni āpajjitvā yāguādīsu bhājanagaṇanāya, khādanīyādīsu pūvagaṇanāya pācittiyaṃ āpajjati.
在舍卫城,因为众多比丘尼,就“为在家人服务”这件事制定了这条学处。当人们为僧团提供粥饮或饭食,或者为佛塔举行供养时,比丘尼以帮忙者的身份为他们煮粥等;以及为自己的服务对象做同样这些事;还有疯癫者等,都不犯。为在家人服务,以及没有获得允许的理由,是这里的两个构成要素。它的等起等,和羊毛学处相似。
Sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha gihīnaṃ veyyāvaccakaraṇavatthusmiṃ paññattaṃ, manussehi saṅghassa yāgupāne vā bhatte vā cetiyapūjāya vā karīyamānāya tesaṃ sahāyabhāvena yāgupacanādīni, attano veyyāvaccakarassa ca tāniyeva karontiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Gihiveyyāvaccakaraṇaṃ, anuññātakāraṇābhāvoti imānettha dve aṅgāni. Samuṭṭhānādīni eḷakalomasadisānevāti.
第五,诤事学处的注释
5. Adhikaraṇasikkhāpadavaṇṇanā
第五项里说的“诤事”,是指四种诤事中的任何一种。“波逸提”:这里就像缝衣学处那样,只要一放下责任,就犯波逸提,连一天的宽限都没有。
Pañcame adhikaraṇanti catunnaṃ aññataraṃ. Pācittiyanti idha cīvarasibbane viya dhuraṃ nikkhittamatte pācittiyaṃ, ekāhampi parihāro natthi.
在舍卫城,因为偷兰难陀比丘尼的缘故,针对“诤事尚未平息”这件事制定了这条学处。这里其余的内容,应当依照缝衣学处中所说的方式来理解。
Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha adhikaraṇaṃ navūpasamanavatthusmiṃ paññattaṃ, sesamettha cīvarasibbanasikkhāpade vuttanayeneva veditabbanti.
第六、施食学处的注释
6. Bhojanadānasikkhāpadavaṇṇanā
第六条:“亲手”是指:用身体,或用与身体相连的东西,或除非已舍弃,除了五种同法者以外,如果把任何可以吞下去的东西亲手给其他人,就犯波逸提罪。
Chaṭṭhe sahatthāti kāyena vā kāyappaṭibaddhena vā nissaggiyena vā ṭhapetvā pañcasahadhammike avasesānaṃ aññatra udakadantaponā yaṃkiñci ajjhoharaṇīyaṃ dadantiyā pācittiyaṃ.
在舍卫城,因为偷兰难陀比丘尼把硬食和软食布施给在家人这件事,制定了这条学处;涉及水和齿木时,犯恶作罪。但如果是叫人代给而不是自己给,或者先放下来再给,或者给的是外用涂剂,那么对这位比丘尼,以及疯癫者等,都不犯。除了水和齿木之外,对于可吞咽的食物,除了五种同法者之外,亲手给其他人——这里是两个构成要件。它的等起等,和羊毛学处相似。
Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha agārikassa khādanīyabhojanīyadānavatthusmiṃ paññattaṃ, udakadantapone dukkaṭaṃ. Yā pana dāpeti na deti, upanikkhipitvā deti, bāhiralepaṃ deti, tassā, ummattikādīnañca anāpatti. Aññatra udakadantaponā ajjhoharaṇiyaṃ, ṭhapetvā pañca sahadhammike aññassa sahatthā dānanti imānettha dve aṅgāni. Samuṭṭhānādīni eḷakalomasadisānīti.
第七住处衣学处的注释
7. Āvasathacīvarasikkhāpadavaṇṇanā
第七学处里说的“住处衣”,是指别人为了“让处于经期的比丘尼们使用”而布施的衣服。“不舍弃而”的意思是:到了第四天,洗干净以后,没有交给其他处于经期的比丘尼,哪怕只是沙弥尼。“波逸提”:像这样不舍弃就拿来用,就犯波逸提罪。
Sattame āvasathacīvaranti ‘‘utuniyo bhikkhuniyo paribhuñjantū’’ti dinnacīvaraṃ. Anissajjitvāti catutthe divase dhovitvā aññissā antamaso sāmaṇeriyāpi utuniyā adatvā. Pācittiyanti evaṃ anissajjitvā paribhuñjantiyā pācittiyaṃ.
在舍卫城,因偷兰难陀比丘尼不舍弃住处衣而受用一事制定:不舍弃时犯三条波逸提,已舍弃时犯两条恶作。不过,如果她认为已经舍弃了,或者以轮流的方式,或者因为没有其他处于经期的比丘尼,或者因为衣服被割破或丢失,或者在灾厄之时受用,以及疯癫者等,则无犯。住处衣的状态、第四天的状态、洗净后不舍弃、没有许可的理由,这里是四个构成要件。其等起等与咖提那学处相同,但这个是具足作为与不作为。
Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha āvasathacīvaraṃ anissajjitvā paribhuñjanavatthusmiṃ paññattaṃ, tikapācittiyaṃ, nissajjite dvikadukkaṭaṃ. Tasmiṃ pana nissajjitasaññāya, puna pariyāyena vā, aññāsaṃ utunīnaṃ abhāvena vā, acchinnanaṭṭhacīvarikāya vā, āpadāsu vā paribhuñjantiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Āvasathacīvaratā, catutthadivasatā, dhovitvā anissajjanaṃ, anuññātakāraṇābhāvoti imānettha cattāri aṅgāni. Samuṭṭhānādīni kathinasadisāni, idaṃ pana kiriyākiriyanti.
第八、住处学处的注释
8. Āvasathavihārasikkhāpadavaṇṇanā
第八条里说的“住处”,是指有门板关起来的住所。“没有让出去”,是指没有为了让人看守而交出去,也就是没有这样问过“你要照看这里”,这就是它的意思。如果从自己的村子出发,要到别的村子去,哪怕只是打算住一夜,只要迈出第一步越过有围栏住处的围栏,或者越过没有围栏住处的范围,就犯恶作;迈出第二步时,犯波逸提。
Aṭṭhame āvasathanti kavāṭabaddhavihāraṃ. Anissajjitvāti rakkhaṇatthāya adatvā, ‘‘idaṃ jaggeyyāsī’’ti evaṃ anāpucchitvāti attho. Cārikaṃ pakkameyya pācittiyanti ettha sakagāmato aññaṃ gāmaṃ ekarattivāsatthāyapi pakkamantiyā parikkhittassa āvasathassa parikkhepaṃ, aparikkhittassa upacāraṃ paṭhamapādena atikkantamatte dukkaṭaṃ, dutiyena pācittiyaṃ.
在舍卫城,因为偷兰难陀比丘尼不舍弃住处就出行游方,所以制定了这条学处:犯三条波逸提;在门扇已关好的情况下犯恶作;已经舍弃了住处的情况下犯两条恶作。不过,如果她以为已经舍弃了,或者有障碍,或者去找看护的人却找不到,或者生病了,或者遇到灾难,或者疯了等等,那就无犯。住处门扇已关好、按所说的方式出行、没有开许的理由,这里是三个构成要件。它的等起等和咖提那学处相似,但这个是关于作为与不作为的。
Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha āvasathaṃ anissajjitvā cārikaṃ pakkamanavatthusmiṃ paññattaṃ, tikapācittiyaṃ, akavāṭabaddhe dukkaṭaṃ, nissajjite dvikadukkaṭaṃ. Tasmiṃ pana nissajjitasaññāya, sati antarāye, paṭijaggikaṃ pariyesitvā alabhantiyā, gilānāya, āpadāsu, ummattikādīnañca anāpatti. Sakavāṭabaddhatā, vuttanayena pakkamanaṃ, anuññātakāraṇābhāvoti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni kathinasadisānīti, idaṃ pana kiriyākiriyanti.
第九、学畜生明学处注释
9. Tiracchānavijjāpariyāpuṇanasikkhāpadavaṇṇanā
第九条里说的“畜生明”,是指任何外道的、没有意义的、用来伤害别人的法术,包括象术、马术、车术、弓术、箭术、杖术,以及阿塔巴那咒、奇拉那咒、瓦西卡兰那咒、索萨帕那咒、曼塔咒、医药应用等这一类。“应当学习”:在这里,如果有人在任何人面前,按词句等方式学习这种明,按照所数的词数和字数,都犯波逸提。
Navame tiracchānavijjanti yaṃkiñci bāhirakaṃ anatthasaṃhitaṃ hatthiassarathadhanutharusippaāthabbaṇakhilanavasīkaraṇasosāpanamantāgadappayogādibhedaṃ parūpaghātakaraṃ vijjaṃ. Pariyāpuṇeyyāti ettha yassa kassaci santike taṃ padādivasena pariyāpuṇantiyā padagaṇanāya ceva akkharagaṇanāya ca pācittiyanti.
第十条:畜生明诵说学处的注释
10. Tiracchānavijjāvācanasikkhāpadavaṇṇanā
第十条中,“诵说”这个词是词义上的差别。这两条学处都是在舍卫城,因六群比丘尼和众多比丘尼而起,针对学习并诵说畜生明这件事而制定的。对于书写、受持,以及为了护身而念的夜叉护咒、那伽曼陀罗等一切护咒,还有对疯癫者等情形,都无犯。畜生明性、学习与诵说、没有开许的理由——这两条学处都具备这三个要素。其起因等与词句纯正学处相同。
Dasame vāceyyāti padaṃ viseso. Ubhayampi sāvatthiyaṃ chabbaggiyā ceva sambahulā bhikkhuniyo ca ārabbha tiracchānavijjaṃ pariyāpuṇanavācanavatthusmiṃ paññattaṃ. Lekhe, dhāraṇāya ca, guttatthāya ca yakkhaparittanāgamaṇḍalādike sabbaparitte, ummattikādīnañca anāpatti. Tiracchānavijjatā, pariyāpuṇanavācanā, anuññātakāraṇābhāvoti imānettha dvīsupi tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni padasodhammasadisānīti.
进入园林学处的注释
1. Ārāmapavisanasikkhāpadavaṇṇanā
在园林品的第一条里,“有比丘的园林”是指比丘们即使只在树下住的地方,那片区域也算。“没有事先请问”在这里是说,没有向比丘、沙弥、园民中的任何一位请问。进入有围墙的园林时,越过围墙;进入没有围墙的园林时,踏入它的范围内,第一步犯恶作,第二步犯波逸提。
Ārāmavaggassa paṭhame sabhikkhukaṃ ārāmanti yattha bhikkhū rukkhamūlepi vasanti, taṃ padesaṃ. Anāpucchāti ettha bhikkhusāmaṇeraārāmikesu yaṃkiñci anāpucchā, parikkhittassa ārāmassa parikkhepaṃ atikkamantiyā, aparikkhittassa upacāraṃ okkamantiyā paṭhamapāde dukkaṭaṃ, dutiyapāde pācittiyaṃ.
在舍卫城,因众多比丘尼没有事先请问就进入园林这件事而制定。“有比丘而不请问”以及“明知有比丘”,是这里的两条随制。对有比丘的园林心存疑惑,对没有比丘的园林作有比丘想或心存疑惑,都犯恶作。但在没有比丘想等两种情况下,如果先请问在场的比丘再进入,或者比丘尼们刚进入时低头而行,或者心想“我去她们那里”而前往比丘尼聚集之处,或者道路穿过园林而顺路经过,或者遇到灾难时,以及对疯狂者等,都不犯。有比丘的园林、作有比丘想、越过所说的界限、没有开许的理由,这是这里的四个要素。共犯的起因、有犯与无犯、想解脱、有痴心、制罪、身业、语业、三心、三受。
Sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha anāpucchā ārāmaṃ pavisanavatthusmiṃ paññattaṃ, ‘‘santaṃ bhikkhuṃ anāpucchā’’ti ca ‘‘jānaṃ sabhikkhuka’’nti ca imānettha dve anupaññattiyo, sabhikkhuke vematikāya, abhikkhuke sabhikkhukasaññāya ceva vematikāya ca dukkaṭaṃ. Tasmiṃ pana duvidhepi abhikkhukasaññāya, santaṃ bhikkhuṃ āpucchā pavisantiyā, paṭhamappaviṭṭhānaṃ vā bhikkhunīnaṃ sīsaṃnulokikāya, yattha vā bhikkhuniyo sannipatitā, tattha ‘‘tāsaṃ santikaṃ gacchāmī’’ti saññāya, ārāmena vā maggo hoti, tena gacchantiyā, āpadāsu, ummattikādīnañca anāpatti. Sabhikkhukārāmatā , sabhikkhukasaññitā, vuttaparicchedātikkamo, anuññātakāraṇābhāvoti imānettha cattāri aṅgāni. Samanubhāsanasamauṭṭhānaṃ, kiriyākiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedananti.
第二 骂比丘学处注释
2. Bhikkhuakkosanasikkhāpadavaṇṇanā
第二项中,“辱骂”是指用十种辱骂事中的任何一种,当面或背后骂人。“诽谤”是指让他产生恐惧。如果她这样做,就犯波逸提。
Dutiye akkoseyyāti dasannaṃ akkosavatthūnaṃ aññatarena sammukhā vā parammukhā vā akkoseyya. Paribhāseyyāti bhayamassa upadaṃseyya. Pācittiyanti tassā evaṃ karontiyā pācittiyaṃ.
在毗舍离,因六群比丘尼辱骂具寿优波离这件事而制定。对已受具足戒者,犯波逸提;对未受具足戒者,犯三恶作。若以教导法义为先,以及对疯狂者等,则无犯。已受具足戒、辱骂与诽谤、不以义为先等,是这里的三个构成要素。起因等与不与取学处相同,但此条属于苦受。
Vesāliyaṃ chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha āyasmantaṃ upāliṃ akkosanavatthusmiṃ paññattaṃ, tikapācittiyaṃ, anupasampanne tikadukkaṭaṃ, atthadhammaanusāsanipurekkhārāya, ummattikādīnañca anāpatti. Upasampannatā, akkosanaparibhāsanaṃ, atthapurekkhāratādīnaṃ abhāvoti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisāni, idaṃ pana dukkhavedananti.
3. 诽谤僧团学处的注释
3. Gaṇaparibhāsanasikkhāpadavaṇṇanā
第三条中,“忿怒”就是发怒。“僧团”指比丘尼僧团。“诽谤”在这里是说:‘这些是愚人,这些是无能的人,她们不懂业,不懂业的过失,不懂业的成就,不懂业的败坏。’无论在哪里这样诽谤,都犯波逸提。
Tatiye caṇḍikatāti kuddhā. Gaṇanti bhikkhunisaṅghaṃ. Paribhāseyyāti ettha ‘‘bālā etā abyattā etā, netā jānanti kammaṃ vā kammadosaṃ vā kammasampattiṃ vā kammavipattiṃ vā’’ti evaṃ yattha katthaci paribhāsantiyā pācittiyaṃ.
在舍卫城,因偷兰难陀比丘尼诽谤僧众一事而制定。诽谤众多比丘尼或一位比丘尼,或诽谤未受具足戒者,犯恶作。其余与第二条相同。
Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha gaṇaṃ paribhāsanavatthusmiṃ paññattaṃ, sambahulā vā ekaṃ vā anupasampannaṃ vā paribhāsantiyā dukkaṭaṃ. Sesaṃ dutiyasadisamevāti.
第四条 谢绝学处注释
4. Pavāritasikkhāpadavaṇṇanā
在第四条(众食学处)里,被邀请的情况应当按众食学处所说的方式来理解,已谢绝的情况应当按谢绝学处所说的方式来理解。波逸提:除了午前允许的粥以及另外三种时分允许的饮食之外,如果为了吞咽而接受任何其他食物,在接受时犯恶作;每咽下一口,就犯一次波逸提。
Catutthe gaṇabhojane vuttanayena nimantitā, pavāraṇāsikkhāpade vuttanayena pavāritā veditabbā. Pācittiyanti tassā purebhattaṃ ṭhapetvā yāguñceva sesāni ca tīṇi kālikāni aññaṃ yaṃkiñci āmisaṃ ajjhoharaṇatthāya paṭiggaṇhantiyā gahaṇe dukkaṭaṃ, ajjhohāre ajjhohāre pācittiyaṃ.
在舍卫城,因众多比丘尼而制定:在别处进食的事例中,为了吃而接受或吞下三种时分食物,都犯恶作。但如果是被邀请而未曾谢绝的人喝粥,或者先问过主人再吃,或者因为有因缘而食用三种时分食物,对她以及疯狂者等,则无犯。被邀请、已谢绝、或两者兼具,在午前吞下上述特征的嚼食而不问主人——这里是三个构成要素。由于被邀请者不问而食可能生罪,所以有犯与无犯两种情况;已谢绝者无论作净或未作净而食,都可能生罪,所以只有犯。非想解脱,无心,制罪,身业、语业,三心,三受。
Sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha aññatra bhuñjanavatthusmiṃ paññattaṃ, tīṇi kālikāni āhāratthāya paṭiggaṇhantiyāpi ajjhoharantiyāpi dukkaṭaṃ. Yā pana nimantitā appavāritā yāguṃ pivati, sāmike apaloketvā bhuñjati, tīṇi kālikāni sati paccaye paribhuñjati, tassā, ummattikādīnañca anāpatti. Nimantitā vā pavāritā vā taṃ ubhayaṃ vā, purebhattaṃ vuttalakkhaṇassa āmisassa ajjhohāro, sāmikānaṃ anāpucchananti imānettha tīṇi aṅgāni. Addhānasamuṭṭhānaṃ, nimantitāya anāpucchā bhuñjantiyā āpattisambhavato siyā kiriyākiriyaṃ, pavāritāya kappiyaṃ kāretvāpi akāretvāpi paribhuñjantiyā āpattisambhavato siyā kiriyaṃ, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedananti.
第五,家悭学处的注释
5. Kulamaccharinīsikkhāpadavaṇṇanā
第五戒里,对俗家悭吝叫“家悭”;有这种家悭的人就是“家悭女”,或者说她悭吝俗家,所以叫家悭女。“是”指如果有这样的人。波逸提:如果她在这户人家想供养比丘尼资具时,到比丘尼们面前说“这户人家想供养比丘尼资具,比丘尼们怎么不去那里呢”,以此贬损俗家;或者到这户人家面前说“他们怎么什么都不给那些比丘尼呢”,以此贬损比丘尼,就犯波逸提。
Pañcame kule maccharo kulamaccharo, kulamaccharo etissā atthi, kulaṃ vā maccharāyatīti kulamaccharinī. Assāti yā īdisī bhaveyya. Pācittiyanti tassā ‘‘yaṃ kulaṃ bhikkhunīnaṃ paccaye dātukāmaṃ, kathaṃ nāma tattha bhikkhuniyo na gaccheyyu’’nti bhikkhunīnaṃ vā santike kulassa, ‘‘kathaṃ nāma ime tāsaṃ kiñci na dajjeyyu’’nti kulassa vā santike bhikkhunīnaṃ avaṇṇaṃ bhāsantiyā pācittiyaṃ.
在舍卫城,因某位比丘尼而制立,事由是悭惜施主家。如果不是出于悭惜,只是如实说明过患,以及对疯狂者等,则无犯。想让比丘尼们得不到利养,以及在施主家面前说比丘尼们的坏话,或在比丘尼们面前说施主家的坏话——这里有两个构成条件。等起等与不与取相同,但这里是苦受。
Sāvatthiyaṃ aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha kulamaccharāyanavatthusmiṃ paññattaṃ. Amaccharāyitvā santaṃyeva ādīnavaṃ ācikkhantiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Bhikkhunīnaṃ alābhakāmatā, kulassa vā santike bhikkhunīnaṃ bhikkhunīnaṃ vā santike kulassa avaṇṇabhaṇananti imānettha dve aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisāni, idaṃ pana dukkhavedananti.
第六条 无比丘住处学处的注释
6. Abhikkhukāvāsasikkhāpadavaṇṇanā
第六条:如果在比丘尼住处半由旬之内,没有能给予教诫的比丘居住,或者道路不安全、无法没有障碍地前往,这样的住处就叫作“无比丘住处”。在那里,比丘尼心想“我要在这里住雨安居”,而铺设坐卧具、准备饮用水等,犯恶作;一到天亮,就犯波逸提。这里是简略说明,详细解释见于《一切善见》(波逸提义注第144条等)。
Chaṭṭhe sace bhikkhunupassayato addhayojanabbhantare ovādadāyakā bhikkhū na vasanti, maggo vā akhemo hoti na sakkā anantarāyena gantuṃ , ayaṃ abhikkhuko nāma āvāso. Tattha ‘‘vassaṃ vasissāmī’’ti senāsanapaññāpanapānīyaupaṭṭhāpanādīni karontiyā dukkaṭaṃ , saha aruṇuggamanā pācittiyaṃ. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana samantapāsādikāyaṃ (pāci. aṭṭha. 144 ādayo) vutto.
在舍卫城,因为众多比丘尼的缘故而制定:事缘是在没有比丘的住处住雨安居。不过,如果已经入雨安居的比丘们离开了、还俗了、命终了,或者转到别的部派去了,而比丘尼还住在那里;或者在遇到灾难时,或者对精神失常之类的人,就不犯。没有比丘的住处、入雨安居、天亮,这是这里的三个条件。等起等和羊毛学处相同。
Sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha abhikkhuke āvāse vassaṃ vasanavatthusmiṃ paññattaṃ, yattha pana vassūpagatā bhikkhū pakkantā vā honti vibbhantā vā kālaṅkatā vā pakkhasaṅkantā vā tattha vasantiyā, āpadāsu, ummattikādīnañca anāpatti. Abhikkhukāvāsatā, vassūpagamanaṃ, aruṇuggamananti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni eḷakalomasadisānevāti.
第七、不自恣学处的解释
7. Apavāraṇāsikkhāpadavaṇṇanā
第七条里说的“已住雨安居”,是指已经住完前三个月或后三个月。“于二部僧中”,是指在比丘尼僧团和比丘僧团两边。这里面的判定说明是这样的:比丘尼们应当在十四日集会,作全体总告白:“大姊们,请僧团听我说,今天是十四日自恣日,如果僧团已经到了合适的时候,僧团应当行自恣。”或者作三语告白:“应当以三语行自恣。”如果有障碍,就作二语、一语或同夏自恣的告白:“应当以二语、一语、同夏行自恣。”如果已经定下全体总告白,就应当依次说一次:“大姊们,我向僧团自恣,依所见、所闻或所疑,请大姊们出于悲悯告诉我,我若见到自己的过失,就会如法忏悔。”或者说两遍、三遍:“大姊们,第二遍我向僧团……第三遍我向僧团……我若见到自己的过失,就会如法忏悔。”如果定下的是三语告白,就不能减少话语;如果是二语等告白,则可以增加,不可以减少。比丘尼僧团这样自恣之后,就应当在那里由一位比丘尼,依据比丘尼犍度所说的白二羯磨,为了比丘尼僧团的事,受任命前往比丘僧团自恣。受任命的那位比丘尼,应当在十五日带领比丘尼僧团前往比丘僧团,偏袒上衣,合掌,这样说道:“尊者,比丘尼僧团向比丘僧团自恣,依所见、所闻或所疑,请比丘僧团出于悲悯告诉比丘尼僧团,她们若见到自己的过失,就会如法忏悔。第二遍,尊者……第三遍,尊者……若见到自己的过失,就会如法忏悔。”应当这样行自恣。
Sattame vassaṃvuṭṭhāti purimaṃ vā pacchimaṃ vā temāsaṃ vuṭṭhā. Ubhatosaṅgheti bhikkhunisaṅghe ceva bhikkhusaṅghe ca. Ayaṃ panettha vinicchayakathā – bhikkhunīhi cātuddaseyeva sannipatitvā ‘‘suṇātu me, ayye, saṅgho, ajja pavāraṇā cātuddasī, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho pavāreyyā’’ti evaṃ sabbasaṅgāhikañattiṃ vā, ‘‘tevācikaṃ pavāreyyā’’ti evaṃ tevācikañattiṃ vā, sati antarāye ‘‘dvevācikaṃ, ekavācikaṃ, samānavassikaṃ pavāreyyā’’ti evaṃ dvevācikādiñattiṃ vā ṭhapetvā sabbasaṅgāhikañatti ce ṭhapitā, ‘‘saṅghaṃ, ayye, pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadantu maṃ ayyāyo anukampaṃ upādāya, passantī paṭikarissāmī’’ti (cūḷava. 427) evaṃ sakiṃ vā, ‘‘dutiyampi, ayye, saṅghaṃ…pe… tatiyampi, ayye, saṅghaṃ…pe… paṭikarissāmī’’ti evaṃ dvattikkhattuṃ vā vatvā paṭipāṭiyā pavāretabbaṃ. Tevācikāya ñattiyā vacanaṃ na hāpetabbaṃ, dvevācikādīsu vaḍḍhetuṃ vaṭṭati, hāpetuṃ na vaṭṭati. Evaṃ bhikkhunisaṅghe pavāretvā tattheva ekā bhikkhunī bhikkhunikkhandhake (cūḷava. 427) vuttena ñattidutiyakammena bhikkhunisaṅghassatthāya bhikkhusaṅghaṃ pavāretuṃ sammannitabbā. Tāya sammatāya bhikkhuniyā pannarase bhikkhunisaṅghaṃ ādāya bhikkhusaṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo ‘‘bhikkhunisaṅgho ayya bhikkhusaṅghaṃ pavāreti diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadatāyya bhikkhusaṅgho bhikkhunisaṅghaṃ anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissati, dutiyampi ayya…pe… tatiyampi ayya…pe… passanto paṭikarissatī’’ti evaṃ pavāretabbaṃ.
如果比丘尼僧团不足五人,那就由四人或三人安立众告白,由两人互相自恣,不作告白。只有一人时,应当决意:“今天是我的自恣日。”
Sace pañcavaggo bhikkhunisaṅgho na pūrati, catūhi vā tīhi vā gaṇañattiṃ ṭhapetvā, dvīhi vinā ñattiyā aññamaññaṃ pavāretabbaṃ. Ekāya ‘‘ajja me pavāraṇā’’ti adhiṭṭhātabbaṃ.
到了精舍后,应当这样说三遍:尊者,比丘尼众向比丘僧团自恣,以所见、所闻或所疑,请比丘僧团出于悲悯举说比丘尼众,她们见到罪就会忏悔。以及:尊者,我向比丘僧团自恣,以所见、所闻或所疑,请比丘僧团出于悲悯举说我,我见到罪就会忏悔。
Vihāraṃ pana gantvā ‘‘bhikkhuniyo, ayya, bhikkhusaṅghaṃ pavārenti diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadatāyya bhikkhusaṅgho bhikkhuniyo anukampaṃ upādāya, passantiyo paṭikarissantī’’ti ca, ‘‘ahaṃ, ayya, bhikkhusaṅghaṃ pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadatu maṃ, ayya, bhikkhusaṅgho anukampaṃ upādāya, passantī paṭikarissāmī’’ti ca evaṃ tikkhattuṃ vattabbaṃ.
如果比丘僧团人数不够,就应当这样说三遍:尊者们,比丘尼僧团向诸位尊者自恣,以所见、所闻或所疑,请尊者们出于悲悯指出比丘尼僧团的问题,她们见到自己的过失就会改正。以及:尊者,比丘尼僧团向这位尊者自恣,以所见、所闻或所疑,请尊者出于悲悯指出比丘尼僧团的问题,她们见到自己的过失就会改正。
Sace bhikkhusaṅgho na pūrati, ‘‘bhikkhunisaṅgho, ayya, ayye pavāreti diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadantu ayyā bhikkhunisaṅghaṃ anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissatī’’ti ca, ‘‘bhikkhunisaṅgho, ayya, ayyaṃ pavāreti diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadatāyyo bhikkhunisaṅghaṃ anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissatī’’ti ca evaṃ tikkhattuṃ vattabbaṃ.
如果两方僧团都不满员,就应该这样说三遍:尊者们,比丘尼们向诸位尊者自恣,以所见、所闻或所疑。请诸位尊者出于悲悯指出比丘尼们的过失,她们见到自己的罪就会忏悔。以及:尊者,比丘尼们向这位尊者自恣,以所见、所闻或所疑。请这位尊者出于悲悯指出比丘尼们的过失,她们见到自己的罪就会忏悔。以及:诸位尊者,我向诸位尊者自恣,以所见、所闻或所疑。请诸位尊者出于悲悯指出我的过失,我见到自己的罪就会忏悔。以及:尊者,我向这位尊者自恣,以所见、所闻或所疑。请这位尊者出于悲悯指出我的过失,我见到自己的罪就会忏悔。确实,按这个方法,就在两部僧众中都完成了自恣。但是,如果有已经住完雨安居的比丘尼,心想“我不在二部僧中这样自恣”,从而放弃这个责任,那么她一放弃责任,就犯波逸提。
Ubhinnaṃ aparipūriyā ‘‘bhikkhuniyo, ayyā, ayye pavārenti diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadantāyyā bhikkhuniyo anukampaṃ upādāya, passantiyo paṭikarissantī’’ti ca, ‘‘bhikkhuniyo, ayya, ayyaṃ pavārenti diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadatāyyo bhikkhuniyo anukampaṃ upādāya, passantiyo paṭikarissantī’’ti ca, ‘‘ahaṃ, ayyā, ayye pavāremi diṭṭhena vā sutena vā…pe… vadantu maṃ, ayyā, anukampaṃ upādāya, passantī paṭikarissāmī’’ti ca, ‘‘ahaṃ, ayya, ayyaṃ pavāremi diṭṭhena vā sutena vā…pe… vadatu maṃ, ayyo, anukampaṃ upādāya, passantī paṭikarissāmī’’ti ca evaṃ tikkhattuṃ vattabbaṃ. Sabbāheva hi iminā nayena ubhatosaṅghe pavāritā hoti, yā pana vassaṃvuṭṭhā ‘‘ubhatosaṅghe evaṃ na pavāressāmī’’ti dhuraṃ nikkhipati, tassā saha dhuranikkhepena pācittiyaṃ.
在舍卫城,因众多比丘尼的事而制定:住完雨安居后不举行自恣。但如果有障碍,或者虽然去寻找却找不到比丘,或者生病,或者遇到灾难,或者精神失常等,就不犯。已住雨安居、未在二部僧中自恣、没有开许的理由——这里具备这三个条件。其等起等与劝告学处相似。
Sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha vassaṃ vasitvā na pavāraṇāvatthusmiṃ paññattaṃ. Antarāye pana sati, pariyesitvā bhikkhū alabhantiyā, gilānāya, āpadāsu, ummattikādīnañca anāpatti. Vassaṃvuṭṭhatā, na ubhatosaṅghe pavāraṇā, anuññātakāraṇābhāvoti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni samanubhāsanasadisānīti.
第八 教诫学处的解释
8. Ovādasikkhāpadavaṇṇanā
第八条:为了教诫,意思是去听尊长法。为了共住,意思是去问布萨和去自恣。波逸提:只要心里放下“我不为这些目的去”这个责任,当下就犯波逸提。
Aṭṭhame ovādāyāti garudhammassavanatthāya. Saṃvāsāyāti uposathapucchanatthāya ceva pavāraṇatthāya ca. Pācittiyanti ‘‘etesaṃ atthāya na gacchāmī’’ti dhuraṃ nikkhittamatte pācittiyaṃ.
针对释迦族的六群比丘尼不去接受教诫这件事,制定了这条学处。但如果有障碍、去寻找第二位比丘尼却找不到、生病、遇到灾难、精神失常等情况,则不算犯戒。不去为了教诫和共住,以及没有开许的理由,是这里的两项构成要素。它的起因等与第一条波罗夷相同,不过这条属于不作为,是苦受。
Sakkesu chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha ovādāya agamanavatthusmiṃ paññattaṃ. Antarāye pana sati, pariyesitvā dutiyikaṃ alabhantiyā, gilānāya, āpadāsu, ummattikādīnañca anāpatti. Ovādasaṃvāsānaṃ atthāya agamanaṃ, anuññātakāraṇābhāvoti imānettha dve aṅgāni. Samuṭṭhānādīni paṭhamapārājikasadisāni, idaṃ pana akiriyaṃ, dukkhavedananti.
第九、关于前往教诫的学处注释
9. Ovādūpasaṅkamanasikkhāpadavaṇṇanā
第九条:“每半月”就是每半个月。“问布萨”就是询问布萨。“前往教诫”就是为了求教诫而前去。关于“她逾越于此”:在这里,比丘尼们应该在十三日或十四日到寺院去,问:“这次布萨是十四日还是十五日?”到了布萨那天,应该按照因缘注释里所说的方法,请求前往教诫。如果比丘尼在所说的时间不做这两件事,就叫作“她逾越于此”。当她一放下“我不问布萨,也不请求教诫”这个责任,就犯波逸提。
Navame anvaddhamāsanti addhamāse addhamāse. Uposathapucchakanti uposathapucchanaṃ. Ovādūpasaṅkamananti ovādatthāya upasaṅkamanaṃ. Taṃ atikkāmentiyāti ettha bhikkhunīhi terase vā cātuddase vā ārāmaṃ gantvā ‘‘ayaṃ uposatho cātuddaso pannaraso’’ti pucchitabbaṃ, uposathadivase nidānavaṇṇanāyaṃ vuttanayena ovādūpasaṅkamanaṃ yācitabbaṃ. Yā bhikkhunī vuttappakāre kāle tadubhayaṃ na karoti, sā taṃ atikkāmeti nāma, tassā ‘‘uposathampi na pucchissāmi, ovādampi na yācissāmī’’ti dhuraṃ nikkhittamatte pācittiyaṃ.
在舍卫城,因为众多比丘尼不问、不请求布萨和教诫这件事而制定。无犯的情况和第八条一样。不问、不请求布萨和教诫时放弃责任,以及没有开许的理由,是这里的两项要素。起源等与劝告相同。
Sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha uposathaovādānaṃ apucchanaayācanavatthusmiṃ paññattaṃ , anāpatti aṭṭhamasadisāyeva. Uposathovādānaṃ apucchanaayācanāyaṃ dhuranikkhepo, anuññātakāraṇābhāvoti imānettha dve aṅgāni. Samuṭṭhānādīni samanubhāsanasadisānīti.
第十、关于在分叉处(下身)的学处注释
10. Pasākhejātasikkhāpadavaṇṇanā
第十项:所谓“分叉处”,是指肚脐以下、膝盖以上的部位。因为两条大腿从那里分开,就像树枝一样,所以那个部位就叫作“分叉处”;“在分叉处”就是在这个地方。“疮”指任何一种疮。“出血”指伤口。在“若她命令‘破开、切开’”等这一段里,如果她把“破开、切开”等所有事情都吩咐下去,而对方也完全照做,那就犯六个恶作和六个波逸提。如果她这样吩咐:“这里该做的任何事,你全都做”,而对方也把破开等所有事情都做了,那么仅凭这一句话,就犯六个恶作和六个波逸提。但如果她只在破开等事情中吩咐其中一件,说“你做这件叫某某的事”,而对方却把所有事情都做了,那么只有在她所吩咐的那件事被做时,才犯波逸提。
Dasame pasākheti nābhiyā heṭṭhā jāṇumaṇḍalānaṃ uparipadese. Tato hi yasmā rukkhassa sākhā viya ubho ūrū pabhijjitvā gatā, tasmā so ‘‘pasākho’’ti vuccati, tasmiṃ pasākhe. Gaṇḍanti yaṃkiñci gaṇḍaṃ. Rudhitanti vaṇaṃ. Bhedāpeyya vātiādīsu sace ‘‘bhinda phālehī’’ti sabbāni āṇāpeti, so ca tatheva karoti, cha dukkaṭāni cha ca pācittiyāni. Athāpi ‘‘yaṃkiñci ettha kattabbaṃ, taṃ sabbaṃ karohī’’ti evaṃ āṇāpeti, so ca sabbānipi bhedanādīni karoti, ekavācāya cha dukkaṭāni cha ca pācittiyāni. Sace pana bhedanādīsu ekaṃyeva ‘‘idaṃ nāma karohī’’ti āṇāpeti, so ca sabbāni karoti. Yaṃ āṇattaṃ, tasseva karaṇe pācittiyaṃ.
这件事是因为舍卫城某位比丘尼,让人用男子来割开她分叉部位长出的疮而制定的。如果她事先告知了有智慧的人,或者带了任何一位女伴一起去,这样做的话,以及疯狂者等,都不算犯戒。分叉部位长出的疮、没有事先告知、没有女伴陪同、让男子来割开等,这里是四个构成要件。它的起因等和咖提那学处相似,但这一条讲的是做与不做的情况。
Sāvatthiyaṃ aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha pasākhe jātaṃ gaṇḍaṃ purisena bhedāpanavatthusmiṃ paññattaṃ, apaloketvā vā viññuṃ vā yaṃkañci dutiyikaṃ gahetvā evaṃ karontiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Pasākhe jātatā, anapalokanaṃ, dutiyikābhāvo, purisena bhedādīnaṃ kārāpananti imānettha cattāri aṅgāni. Samuṭṭhānādīni kathinasadisāni, idaṃ pana kiriyākiriyanti.
孕妇学处的注释
1. Gabbhinīsikkhāpadavaṇṇanā
怀孕品第一:已经知道对方是怀孕者,还让戒师为她主持受具足戒,在寻找僧团成员等阶段以及两次白羯磨语时,犯恶作;在羯磨语结束时,犯波逸提。
Gabbhinivaggassa paṭhame ‘‘gabbhinī’’ti jānitvā upajjhāyāya vuṭṭhāpentiyā gaṇapariyesanādīsu ca ñattikammavācādvaye ca dukkaṭaṃ, kammavācāpariyosāne pācittiyaṃ.
在舍卫城,因为众多比丘尼让怀孕的人受具足戒这件事而制定。比丘尼对怀孕的人有怀疑,对没怀孕的人作怀孕想,或者有怀疑,都犯恶作。对两者都作没怀孕想,以及疯狂者等,则无犯。怀孕、知道是怀孕、令受具足戒,这里是三个要素。起源等与不与取戒相同,但这条属于制教罪,有三种心,三种受。
Sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha gabbhiniṃ vuṭṭhāpanavatthusmiṃ paññattaṃ, gabbhiniyā vematikāya agabbhiniyā gabbhinisaññāya ceva vematikāya ca dukkaṭaṃ. Ubhosu agabbhinisaññāya, ummattikādīnañca anāpatti. Gabbhinitā, ‘gabbhinī’ti jānanaṃ, vuṭṭhāpananti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisāni, idaṃ pana paṇṇattivajjaṃ, ticittaṃ, tivedananti.
2. 哺乳学处的注释
2. Pāyantīsikkhāpadavaṇṇanā
在第二条学处里,“正在哺乳的人”指正在喂奶的母亲或乳母,她喂的是吃奶的婴儿。这里只有事情本身这一点差别,其余都和第一条学处一样。
Dutiye pāyantinti thaññaṃ pāyamānaṃ, yaṃ pāyeti, tassa mātā vā, dhāti vā. Idaṃ vatthumattamevettha viseso, sesaṃ paṭhamasikkhāpadasadisamevāti.
第一在学尼学处的注释
3. Paṭhamasikkhamānasikkhāpadavaṇṇanā
第三句里说的“两年”,是按自恣来算的两个雨安居。“在六法中”,是指在离杀生等、直到离非时食这六条学处中。“未学之学”,按照分别(pāci. 1077)里所说的方式,就是指没有受学的学,或者被破坏的学。“让在学尼受具足戒”,是因为她在六法中修学,或者是因为她尊重这些叫作学处的法,所以得到“在学尼”这个名称;让这样的未受具足戒者受具足戒。“波逸提”,就像第一条学处所说的那样,在羯磨语结束时犯波逸提。
Tatiye dve vassānīti pavāraṇāvasena dve saṃvaccharāni. Chasu dhammesūti pāṇātipātāveramaṇiādīsu vikālabhojanāveramaṇipariyosānesu chasu sikkhāpadesu. Asikkhitasikkhanti padabhājane (pāci. 1077) vuttanayeneva adinnasikkhaṃ vā kupitasikkhaṃ vā. Sikkhamānaṃ vuṭṭhāpeyyāti tesu chasu dhammesu sikkhanato, te vā sikkhāsaṅkhāte dhamme mānanato evaṃladdhanāmaṃ anupasampannaṃ upasampādeyya. Pācittiyanti paṭhamasikkhāpade vuttanayeneva kammavācāpariyosāne pācittiyaṃ.
在舍卫城,因为众多比丘尼让这样一位在学尼受具足戒这件事而制定。在如法羯磨中,犯三条波逸提;在非法羯磨中,犯三条恶作。如果让一位已经在六法上修学了两年的在学尼受具足戒,以及对于疯狂者等,则无犯。按照前面所说的方式,未学之学、如法羯磨、羯磨语结束,就是这里的三项要素。起源等项与第一句所说相同。
Sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha evarūpaṃ sikkhamānaṃ vuṭṭhāpanavatthusmiṃ paññattaṃ, dhammakamme tikapācittiyaṃ, adhammakamme tikadukkaṭaṃ. Dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaṃ sikkhamānaṃ vuṭṭhāpentiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Vuttanayena asikkhitasikkhatā, dhammakammatā, kammavācāpariyosānanti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni paṭhame vuttanayānevāti.
第四,第二在学尼学处的注释
4. Dutiyasikkhamānasikkhāpadavaṇṇanā
第四句:“未被僧团认可”是指:如果僧团没有给予某位在学尼认可——哪怕只是在授具足戒的坛场中依照《分别》(Pāc. 1086)所说的那种授具足戒认可——那么这两种情况都叫做“大在学尼”。在这里,如果让已经得到僧团认可的在学尼去授具足戒,以及对疯狂者等,都不犯。其余内容和第三句所说的一样,不过这一条同时涉及“做”和“不做”。
Catutthe saṅghena asammatanti yassā saṅghena antamaso upasampadāmāḷakepi padabhājane (pāci. 1086) vuttā upasampadāsammuti na dinnā hoti, taṃ imā dvepi mahāsikkhamānā nāma. Idha saṅghena sammataṃ vuṭṭhāpentiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Sesaṃ tatiye vuttasadisameva, idaṃ pana kiriyākiriyaṃ hotīti.
第五,第一已嫁女学处的注释
5. Paṭhamagihigatasikkhāpadavaṇṇanā
第五项里,“已嫁女”指已经跟男人发生过关系的女人,这里也只是事情本身不同而已。如果对方未满十二岁,而比丘尼以为她已经满十二岁,于是给她授具足戒,虽然不算犯戒,但那个人仍然不算真正受了具足戒。其余内容和第一条学处相同。
Pañcame gihigatanti purisantaragataṃ, idhāpi idaṃ vatthumattameva viseso. Ūnadvādasavassañca paripuṇṇasaññāya vuṭṭhāpentiyā kiñcāpi anāpatti, sā pana anupasampannāva hoti. Sesaṃ paṭhamasikkhāpadasadisamevāti.
第6至7条:第二和第三已嫁女学处的注释
6-7. Dutiyatatiyagihigatasikkhāpadavaṇṇanā
第六句里的一切,按照第三句所说的方法来理解。第七句里的一切,也应当依照第四句所说的方法来理解。
Chaṭṭhe sabbaṃ tatiye vuttanayena. Sattamepi sabbaṃ catutthe vuttanayeneva veditabbanti.
第一共住女学处的注释
8. Paṭhamasahajīvinisikkhāpadavaṇṇanā
第八条中,“共住女”指的是同住的女弟子。“不亲自教导”是指不亲自用诵经等方式来教导。“不令他人教导”是指不这样让别人去教导:“尊者,请您给这位比丘尼传授诵经等教导。”波逸提:当教导的责任一放下,就犯了波逸提。
Aṭṭhame sahajīvininti saddhivihāriniṃ. Neva anuggaṇheyyāti sayaṃ uddesādīhi nānuggaṇheyya. Na anuggaṇhāpeyyāti ‘‘imissā, ayye, uddesādīni dehī’’ti evaṃ na aññāya anuggaṇhāpeyya. Pācittiyanti dhure nikkhittamatte pācittiyaṃ.
在舍卫城,因为偷兰难陀尼而针对这类事情制定。这里剩下的内容,和《斗诤篇》中“使共住女苦恼学处”里所说的完全一样。
Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha evarūpe vatthusmiṃ paññattaṃ, sesamettha tuvaṭṭavagge dukkhitasahajīvinisikkhāpade vuttasadisamevāti.
第九、不随行学处的注释
9. Nānubandhanasikkhāpadavaṇṇanā
第九条里说的“已出家的亲教师”,是指那位为她授具足戒的已出家亲教师,也就是和尚的意思。“不应随行”是指:不应用粉末、泥土、齿木、漱口水等,以这些种种所需之物去侍奉她。波逸提:当“我不随行”的念头一放下,就犯波逸提。
Navame vuṭṭhāpitaṃ pavattininti vuṭṭhāpitaṃ pavattiniṃ yāya upasampāditā, taṃ upajjhāyininti attho. Nānubandheyyāti cuṇṇena mattikāya dantakaṭṭhena mukhodakenāti evaṃ tena tena karaṇīyena na upaṭṭhaheyya. Pācittiyanti nānubandhissanti dhure nikkhittamatte pācittiyaṃ.
在舍卫城,针对众多比丘尼,就“不随行”一事而制定。不过,如果是不随行愚痴者或无惭者,或者因为生病、遭遇灾祸、疯癫等情况,则无犯。这里有三支:已出家的亲教师、两年内不随行而放弃责任、没有获得许可的理由。其等起等与第一波罗夷相同,但这是无所作,苦受。
Sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha nānubandhanavatthusmiṃ paññattaṃ. Bālaṃ pana alajjiniṃ vā ananubandhantiyā, gilānāya, āpadāsu, ummattikādīnañca anāpatti. Vuṭṭhāpitappavattinitā, dve vassāni ananubandhane dhuranikkhepo, anuññātakāraṇābhāvoti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni paṭhamapārājikasadisāni, idaṃ pana akiriyaṃ, dukkhavedananti.
第十,第二共住女学处的注释
10. Dutiyasahajīvinisikkhāpadavaṇṇanā
第十条学处中,“不带走”是指不带着她离开。“不让人带走”是指不吩咐别人说:“尊者,你带她走吧。”当带人的责任一放下,就犯波逸提。
Dasame neva vūpakāseyyāti na gahetvā gaccheyya. Na vūpakāsāpeyyāti ‘‘imaṃ, ayye, gahetvā gacchāhī’’ti aññaṃ na āṇāpeyya. Pācittiyanti dhure nikkhittamatte pācittiyaṃ.
这件事是在舍卫城,因为偷兰难陀尼而制定的:事由是她不把共住女带走。不过,如果遇到障碍,或者她去找第二位同伴却找不到,或者她生病了,或者遇到灾厄,或者她疯了等等,那就无犯。这里有三项要素:是共住女;在带走或让人带走这件事上放下责任;没有许可的理由。它的等起等,和劝告学处相同。
Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha sahajīviniyā avūpakāsanavatthusmiṃ paññattaṃ. Sati pana antarāye, pariyesitvā dutiyikaṃ alabhantiyā, gilānāya , āpadāsu, ummattikādīnañca anāpatti. Sahajīvinitā, vūpakāsavūpakāsāpane dhuranikkhepo, anuññātakāraṇābhāvoti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni samanubhāsanasadisānīti.
第八 童女品
8. Kumāribhūtavaggo
第一童女等学处的注释
1-2-3. Paṭhamakumāribhūtādisikkhāpadavaṇṇanā
童女品的第一、第二、第三学处,和三项已嫁女学处完全相同。不过,最初那两位大在学尼,应当知道是已经超过二十岁的人。因为她们不管是不是已嫁女,在认可羯磨等仪轨中,只应该称为“在学尼”,不应该称为“已嫁女”或“童女”。对已嫁女来说,十岁时给予学处认可,十二岁时应当授具足戒;十一岁时给予,十三岁时应当授;十二、十三、十四、十五、十六、十七、十八岁时给予学处认可,二十岁时应当授具足戒。而从十八岁开始,她既可以称为“已嫁女”,也可以称为“童女”。至于被称为“童女”的沙弥尼,不应该称为“已嫁女”,只应该称为“童女”。但就给予学处认可而言,一切都可以称为“在学尼”。
Kumāribhūtavaggassa paṭhamadutiyatatiyāni tīhi gihigatasikkhāpadehi sadisāneva. Yā pana tā sabbapaṭhamā dve mahāsikkhamānā, tā atikkantavīsativassāti veditabbā. Tā hi gihigatā vā hontu, agihigatā vā, sammutikammādīsu ‘‘sikkhamānā’’icceva vattabbā, ‘‘gihigatā’’ti vā ‘‘kumāribhūtā’’ti vā na vattabbā. Gihigatāya dasavassakāle sikkhāsammutiṃ datvā dvādasavassakāle upasampadā kātabbā, ekādasavassakāle datvā terasavassakāle kātabbā, dvādasaterasacuddasapannarasasoḷasasattarasaaṭṭhārasavassakāle sikkhāsammutiṃ datvā vīsativassakāle upasampadā kātabbā. Aṭṭhārasavassakālato paṭṭhāya ca panāyaṃ ‘‘gihigatā’’tipi ‘‘kumāribhūtā’’tipi vattuṃ vaṭṭati. Yā panāyaṃ ‘‘kumāribhūtā’’ti vuttā sāmaṇerī , sā ‘‘gihigatā’’ti na vattabbā, ‘‘kumāribhūtā’’icceva vattabbā. Sikkhāsammutidānavasena pana sabbāpi ‘‘sikkhamānā’’ti vattuṃ vaṭṭatīti.
未满十二岁学处注释
4. Ūnadvādasavassasikkhāpadavaṇṇanā
第四项中,“未满十二岁”是指从受具足戒的资格来说,还没满十二岁。波逸提:做了亲教师而让人受具足戒,中间过程如前所说,都是恶作;羯磨语结束时,是波逸提。
Catutthe ūnadvādasavassāti upasampadāvasena aparipuṇṇadvādasavassā. Pācittiyanti upajjhāyā hutvā vuṭṭhāpentiyā vuttanayeneva dukkaṭāni antarā, kammavācāpariyosāne pācittiyanti.
第五项:满十二岁学处注释
5. Paripuṇṇadvādasavassasikkhāpadavaṇṇanā
第五项里,“未被僧团认可”是指:僧团没有按照《分别》(Pāc. 1132)中所说的那样,把度人(为他人授具)的认可给她。其余部分,在这两种情况下都和两条大在学尼学处一样。
Pañcame saṅghena asammatāti yassā saṅghena padabhājane (pāci. 1132) vuttā vuṭṭhāpanasammuti na dinnā. Sesaṃ ubhayatthāpi mahāsikkhamānāsikkhāpadadvayasadisamevāti.
第六、嫌责法学处的注释
6. Khīyanadhammasikkhāpadavaṇṇanā
第六句里说“尊者,你给她授具足戒,已经够了”——这是指她请求受具足戒的认可时,僧团经过审察,用“因为她是愚痴、不熟练又无惭愧的人,所以你给她授具足戒已经够了”这样的话来阻止她。后面的“嫌责法”,是指后来看到别人——那些熟练又有惭愧的人——得到授具足戒的认可时,就说“看来我确实是愚痴”之类的话,到处嫌责。这样犯嫌责法的,就是波逸提。
Chaṭṭhe alaṃ tāva te ayye vuṭṭhāpitenāti vuccamānāti vuṭṭhāpanasammutiyā yācitāya saṅghena upaparikkhipitvā ‘‘yasmā bālā abyattā ca alajjinī ca hoti, tasmā alaṃ tāva tuyhaṃ upasampāditenā’’ti evaṃ nivārīyamānā. Pacchā khīyanadhammanti pacchā aññāsaṃ byattānaṃ lajjinīnaṃ vuṭṭhāpanasammutiṃ diyyamānaṃ disvā ‘‘ahameva nūna bālā’’tiādīni bhaṇamānā yattha katthaci khīyeyya. Pācittiyanti evaṃ khīyanadhammaṃ āpajjantiyā pācittiyaṃ.
在舍卫城,针对旃陀迦利,在发生嫌责法的事件中制定。若对出于本性以意欲等行事的人嫌责,以及疯癫者等,无犯。请求受具足戒认可,审察后并非因意欲等而拒绝,答“善哉”而承诺,事后嫌责——这是此中的三项构成要素。其起源等与不与取戒相似,但此为苦受。
Sāvatthiyaṃ caṇḍakāḷiṃ ārabbha evaṃ khīyanadhammaṃ āpajjanavatthusmiṃ paññattaṃ, pakatiyā chandādīnaṃ vasena karontīnaṃ khīyantiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Vuṭṭhāpanasammutiyā yācanaṃ, upaparikkhitvā na chandādivasena paṭikkhittāya ‘‘sādhū’’ti paṭissavo, pacchākhīyananti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisāni, idaṃ pana dukkhavedananti.
第七至第八:关于令在学尼受具足戒的第一条和第二条学处的解释
7-8. Sikkhamānanavuṭṭhāpanapaṭhamadutiyasikkhāpadavaṇṇanā
第七条:“后来”是指:当被在学尼(式叉摩那)请求给予受具戒时,这位比丘尼这样说了之后,得到了衣服,后来在还没有障碍的时候,却放下责任,说:“我不让她受具足戒,也不为让她受具足戒而努力。”她一放下责任,就犯波逸提。第八条也是同样的道理。
Sattame sā pacchāti sikkhamānāya upasampadāya yāciyamānāya sā bhikkhunī evaṃ vatvā laddhe cīvare pacchā asati antarāye ‘‘neva vuṭṭhāpessāmi , na vuṭṭhāpanāya ussukkaṃ karissāmī’’ti dhuraṃ nikkhipeyya, tassā saha dhuranikkhepena pācittiyanti. Aṭṭhamepi eseva nayo.
这两条都是在舍卫城,因偷兰难陀比丘尼而针对这些事制定的。在这两条中,如果存在障碍、寻找后得不到、生病、遭遇灾难,以及疯癫等情况,都不算犯戒。在这两条中,“我要这样让她受具足戒”的承诺、所期望之事的完成、事后推卸责任、没有获得允许的理由——这就是这里的四个构成条件。其起因等,与劝说部分相同。
Ubhayampi sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha etesu vatthūsu paññattaṃ, dvīsupi sati antarāye, pariyesitvā alabhantiyā, gilānāya, āpadāsu, ummattikādīnañca anāpatti. Ubhayattha ‘‘evāhaṃ taṃ vuṭṭhāpessāmī’’ti paṭiññā, ākaṅkhitanipphatti, pacchā dhuranikkhepo, anuññātakāraṇābhāvoti imānettha cattāri aṅgāni. Samuṭṭhānādīni samanubhāsanasadisānīti.
第九、忧居学处的解释
9. Sokāvāsasikkhāpadavaṇṇanā
第九条,“忧居”:把约定前来的男子们引向内在的忧愁,所以叫“忧居”,也就是那种以忧为居的状态。或者,就像家宅有家主一样,她因为得不到与男子相会,就进入忧愁;她所进入的那个状态,就成了她的住处,所以叫“忧居”。因此,在相应的分别(《波逸提》1160)中说:“所谓‘忧居’,就是使他人产生苦,进入忧”,这是从两个方面解释其含义。“波逸提”:让这样的在学尼受具戒的人,按照所说的方式,在羯磨语结束时,其亲教师犯波逸提。
Navame sokāvāsanti saṅketaṃ katvā āgacchamānā purisānaṃ antosokaṃ pavesetīti sokāvāsā, taṃ sokāvāsaṃ. Atha vā gharaṃ viya gharasāmikā ayampi purisasamāgamaṃ alabhamānā sokaṃ āvisati, iti yaṃ āvisati, svāssā āvāso hotīti sokāvāsā. Tenevassa padabhājane (pāci. 1160) ‘‘sokāvāsā nāma paresaṃ dukkhaṃ uppādeti, sokaṃ āvisatī’’ti dvidhā attho vutto. Pācittiyanti evarūpaṃ vuṭṭhāpentiyā vuttanayeneva kammavācāpariyosāne upajjhāyāya pācittiyaṃ.
在舍卫城,因偷兰难陀比丘尼而制定:令这样的在学尼受具足戒的事件。不知情的,以及疯癫者等,无犯。忧居性、知、令受具足戒——这里有三项构成要素。其起源等,与令孕妇受具足戒相似。
Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha evarūpaṃ sikkhamānaṃ vuṭṭhāpanavatthusmiṃ paññattaṃ. Ajānantiyā , ummattikādīnañca anāpatti. Sokāvāsatā, jānanaṃ, vuṭṭhāpananti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni gabbhinivuṭṭhāpanasadisānevāti.
第十条 未经许可学处解释
10. Ananuññātasikkhāpadavaṇṇanā
第十条:“父母”是指生她的母亲和生她的父亲。“丈夫”是指她已经归属的那个人。“未许可”是指为了受具足戒而没有得到许可。比丘尼必须问两次:出家的时候和受具足戒的时候;但比丘那边,即使只问一次也可以。因此,如果在受具足戒时没有问就给她授具足戒,按照上面所说的方式,她就犯波逸提。
Dasame mātāpitūhīti vijātamātarā ca janakapitarā ca. Sāmikenāti yena pariggahitā, tena. Ananuññātanti upasampadatthāya ananuññātaṃ. Dvikkhattuñhi bhikkhunīhi āpucchitabbaṃ, pabbajjākāle ca upasampadākāle ca, bhikkhūnaṃ pana sakiṃ āpucchitepi vaṭṭati . Tasmā yā upasampadākāle anāpucchā upasampādeti, tassā vuttanayeneva pācittiyaṃ.
在舍卫城,针对偷兰难陀比丘尼,就“令未获许可者受具足戒”这件事而制定。
已经征询过而让对方受具足戒的,不知道她们存在而受具足戒的,以及疯癫者等,无犯。
未征询、知道她们存在、让对方受具足戒——这里有三项构成要素。
从“未获许可”而生起,有作与无作,不是想解脱,不是有心,是制戒所犯,属于身业、语业,具三种心、三种受。
Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha ananuññātavuṭṭhāpanavatthusmiṃ paññattaṃ. Apaloketvā vuṭṭhāpentiyā, tesaṃ atthibhāvaṃ ajānantiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Anapalokanaṃ, atthibhāvajānanaṃ, vuṭṭhāpananti imānettha tīṇi aṅgāni. Ananuññātasamuṭṭhānaṃ, kiriyākiriyaṃ, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedananti.
第11章 别住者学处的解释
11. Pārivāsikasikkhāpadavaṇṇanā
在第十一条中,“以别住者的欲的给予”是指由别住者给予欲。其中,别住有四种:众别住、夜别住、欲别住、意乐别住。
Ekādasame pārivāsikachandadānenāti pārivāsiyena chandadānena. Tattha catubbidhaṃ pārivāsiyaṃ parisapārivāsiyaṃ rattipārivāsiyaṃ chandapārivāsiyaṃ ajjhāsayapārivāsiyanti.
在这里,“众别住”是指:比丘们因为某件事务聚在一起,这时或者下起雨来,或者有人在做驱赶的事,或者人们拥挤着过来。比丘们心想:“我们这里没地方了,去别处吧。”于是没有舍弃欲就起身离开——这就叫“众别住”。虽然算是众别住,但因为欲没有舍弃,仍然可以作羯磨。
Tattha parisapārivāsiyaṃ nāma bhikkhū kenacideva karaṇīyena sannipatitā honti, atha megho vā uṭṭhahati, ussāraṇā vā karīyati, manussā vā ajjhottharantā āgacchanti, bhikkhū ‘‘anokāsā mayaṃ, aññatra gacchāmā’’ti chandaṃ avissajjitvāva uṭṭhahanti, idaṃ parisapārivāsiyaṃ nāma, kiñcāpi parisapārivāsiyaṃ, chandassa pana avissaṭṭhattā kammaṃ kātuṃ vaṭṭati.
比丘们又在夜里聚在一起,打算做布萨等事,心想:“趁大家还没到齐,我们先听法吧。”于是请一位比丘说法。那位比丘正在说法时,天就亮了。如果他们当初坐下来是为了做十四日的布萨,那可以改成十五日来举行。如果他们当初坐下来是为了做十五日的布萨,那到了第二天,也就是非布萨日的初一,就不可以做布萨,但可以做其他僧团事务。这叫作“夜别住”。
Puna bhikkhū ‘‘uposathādīni karissāmā’’ti rattiṃ sannipatitvā ‘‘yāva sabbe sannipatanti, tāva dhammaṃ suṇissāmā’’ti ekaṃ ajjhesanti, tasmiṃ dhammakathaṃ kathenteyeva aruṇo uggacchati. Sace ‘‘cātuddasikaṃ uposathaṃ karissāmā’’ti nisinnā, ‘‘pannaraso’’ti kātuṃ vaṭṭati. Sace pannarasikaṃ kātuṃ nisinnā, pāṭipade anuposathe uposathaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Aññaṃ pana saṅghakiccaṃ kātuṃ vaṭṭati, idaṃ rattipārivāsiyaṃ nāma.
比丘们又聚在一起,心想:“我们来做某某出罪之类的僧团羯磨吧。”这时,一个会看星相的比丘说:“今天星相凶险,别做这个羯磨。”他们听了他的话,就放下了欲,仍然坐在那里。接着另一个人来了,说:“等星相的人,利益被愚人赶上了(《本生》1.1.49),你们跟星相有什么关系?”这既是欲别住,也是意乐别住。在这种别住中,如果不重新带来欲清净,就不可以作羯磨。针对这一点,才说“以别住者给予欲”。波逸提:像这样给人受具足戒时,按照前面所说的方式,在羯磨语结束时犯波逸提。
Puna bhikkhū ‘‘kiñcideva abbhānādisaṅghakammaṃ karissāmā’’ti sannisinnā honti, tatreko nakkhattapāṭhako bhikkhu evaṃ vadati ‘‘ajja nakkhattaṃ dāruṇaṃ, mā idaṃ kammaṃ karothā’’ti. Te tassa vacanena chandaṃ vissajjetvā tattheva nisinnā honti, athañño āgantvā ‘‘nakkhattaṃ patimānentaṃ, attho bālaṃ upajjhagā (jā. 1.1.49), kiṃ nakkhattena karothā’’ti vadati, idaṃ chandapārivāsiyañceva ajjhāsayapārivāsiyañca. Etasmiṃ pārivāsiye puna chandapārisuddhiṃ anāharitvā kammaṃ kātuṃ na vaṭṭati, idaṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘pārivāsikachandadānenā’’ti. Pācittiyanti evaṃ vuṭṭhāpentiyā vuttanayeneva kammavācāpariyosāne pācittiyaṃ.
在王舍城,因为偷兰难陀而制定了这个“令受具戒”的事例。如果大众还没有舍弃同意(欲),还没有起身离场,就给他们受具戒;以及给疯癫者等人受具戒,都不犯戒。别住者给予同意、令受具戒——这里面有两个要素。它的起因等和孕妇学处相似。
Rājagahe thullanandaṃ ārabbha evaṃ vuṭṭhāpanavatthusmiṃ paññattaṃ. Chandaṃ avissajjetvāva avuṭṭhitāya parisāya vuṭṭhāpentiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Pārivāsikachandadānatā, vuṭṭhāpananti imānettha dve aṅgāni. Samuṭṭhānādīni gambhinisikkhāpadasadisānevāti.
12. 每年学处的解释
12. Anuvassasikkhāpadavaṇṇanā
第十二条中,“anuvassaṃ”的意思是“每年”。像这样让人受具足戒,也按照前面所说的方式犯波逸提。
Dvādasame anuvassanti anusaṃvaccharaṃ. Evaṃ vuṭṭhāpentiyāpi vuttanayeneva pācittiyaṃ.
在舍卫城,针对众多比丘尼,就“每年令受具戒”这件事而制定。令隔年受具戒者,以及疯癫者等,无犯。“每年性”和“令受具戒”,是这里的两项要素。起源等项,与第十一条所说相同。
Sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha anuvassaṃ vuṭṭhāpanavatthusmiṃ paññattaṃ. Ekantarikaṃ vuṭṭhāpentiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Anuvassatā, vuṭṭhāpananti imānettha dve aṅgāni. Samuṭṭhānādīni ekādasame vuttanayānevāti.
13. 一雨安居学处的注释
13. Ekavassasikkhāpadavaṇṇanā
第十三条:让隔一年(受具足戒)的人、以及疯狂者等人(受具足戒),都无犯。其余内容与第十二条相同。
Terasame ekantarikaṃ ekaṃ vuṭṭhāpentiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Sesaṃ dvādasamena sadisamevāti.
第九 伞和鞋品
9. Chattupāhanavaggo
关于伞和鞋的学处注释
1. Chattupāhanasikkhāpadavaṇṇanā
在“伞品”第一项中,“伞与鞋”是指在分别(《巴利律藏》1178-1182)里所说的特征——伞和鞋。所谓“持”,是指以受用的方式,在走路时以同一次动作持用,即使持用一整天,也只犯一个罪。但如果到了那样的地方之后,把伞收起来、把鞋脱掉,之后又反复持用,那就按动作的次数来计算,每次犯一个波逸提。
Chattavaggassa paṭhame chattupāhananti padabhājane (pāci. 1178-1182) vuttalakkhaṇaṃ chattañca upāhanāyo ca. Dhāreyyāti paribhogavasena maggagamane ekappayogeneva divasampi dhārentiyā ekā āpatti. Sace pana tādisaṃ ṭhānaṃ patvā chattampi apanāmetvā upāhanāpi omuñcitvā punappunaṃ dhāreti, payogagaṇanāya pācittiyaṃ.
在舍卫城,因六群比丘尼而制定了关于持伞和穿鞋的事件。“无病”是这里的补充规定。只持伞或只穿鞋,犯恶作;无病者犯三条波逸提,有病者犯两条恶作。但若作病想,在寺院内或寺院附近持用,遇到灾难时,以及疯狂者等,无犯。两者都持用,而没有开许的理由,是这里的两个要素。犯缘等与羊毛品相同。
Sāvatthiyaṃ chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha chattupāhanadhāraṇavatthusmiṃ paññattaṃ, ‘‘agilānā’’ti ayamettha anupaññatti , chattasseva upāhanānaṃyeva vā dhāraṇe dukkaṭaṃ, agilānāya tikapācittiyaṃ, gilānāya dvikadukkaṭaṃ. Gilānasaññāya pana, ārāme ārāmūpacāre dhārentiyā, āpadāsu, ummattikādīnañca anāpatti. Ubhinnaṃ dhāraṇaṃ, anuññātakāraṇābhāvoti imānettha dve aṅgāni. Samuṭṭhānādīni eḷakalomasadisānīti.
2. 车乘学处的注释
2. Yānasikkhāpadavaṇṇanā
第二句中,“以车乘”是指轿子之类的交通工具。在这里,如果下来之后又再三登上去,按每次动作计数犯波逸提。在无犯的情形里,没有“在寺院内、寺院附近”这一条,其余部分应当依照第一句所说的方式来理解。
Dutiye yānenāti vayhādinā. Etthāpi orohitvā punappunaṃ abhiruhantiyā payogagaṇanāya pācittiyaṃ. Anāpattiyaṃ ‘‘ārāme ārāmūpacāre’’ti natthi, sesaṃ paṭhame vuttanayeneva veditabbanti.
3. 腰带学处注释
3. Saṅghāṇisikkhāpadavaṇṇanā
在第三条学处中,“腰带”是指任何用来系在腰上的东西。“应当系持”是指系在腰上。在这里,如果解下来又解下来之后再系持,就按她系持的每一次动作来算,犯波逸提。
Tatiye saṅghāṇinti yaṃkiñci kaṭūpagaṃ. Dhāreyyāti kaṭiyaṃ paṭimuñceyya. Etthāpi omuñcitvā omuñcitvā dhārentiyā payogagaṇanāya pācittiyaṃ.
在舍卫城,因某位比丘尼而制定了关于持用腰带的学处。因为生病而系着腰绳,以及疯狂者等,无犯。其余内容应依照前面所说的方法理解。不过,这里说的是不善心。
Sāvatthiyaṃ aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha saṅghāṇiṃ dhāraṇavatthusmiṃ paññattaṃ. Ābādhapaccayā kaṭisuttaṃ dhārentiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Sesaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ, idaṃ pana akusalacittanti.
第四,女饰学处的注释
4. Itthālaṅkārasikkhāpadavaṇṇanā
第四项中,“女饰”是指头饰等装饰品中的任何一种。在这里,应当根据每一种具体物品,按物品的数量来了知犯戒情况。
Catutthe itthālaṅkāranti sīsūpagādīsu aññataraṃ yaṃkiñci piḷandhanaṃ. Idha tassa tassa vasena vatthugaṇanāya āpatti veditabbā.
在舍卫城,针对六群比丘尼,就“佩戴女人装饰”这件事制定了学处。如果是因生病的原因而佩戴某种东西,以及疯狂者等,不算犯戒。其余内容和前面所说的一样。
Sāvatthiyaṃ chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha itthālaṅkāraṃ dhāraṇavatthusmiṃ paññattaṃ, ābādhapaccayā kiñcideva dhārentiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Sesaṃ vuttasadisamevāti.
第五项 香与颜料学处的注释
5. Gandhavaṇṇakasikkhāpadavaṇṇanā
第五项中,“以香和颜料”是指用任何一种香和颜料。在这里,从调配香等开始,前方便犯恶作;沐浴结束时犯波逸提。因为生病等因缘,以及疯狂者等,无犯。其余与第四项相同。
Pañcame gandhavaṇṇakenāti yenakenaci gandhena ca vaṇṇakena ca. Idha gandhādiyojanato paṭṭhāya pubbapayoge dukkaṭaṃ, nahānapariyosāne pācittiyaṃ. Ābādhapaccayā, ummattikādīnañca anāpatti. Sesaṃ catutthasadisamevāti.
第六、关于薰香物学处的注释
6. Vāsitakasikkhāpadavaṇṇanā
第六项中,“用熏香物”是指用香料熏过的东西。“用粉”是指芝麻粉。其余内容和第五项相同。
Chaṭṭhe vāsitakenāti gandhavāsitakena. Piññākenāti tilapiṭṭhena. Sesaṃ pañcamasadisamevāti.
第七项:令比丘尼搓揉学处的注释
7. Bhikkhuniummaddāpanasikkhāpadavaṇṇanā
第七项中,“令搓揉”是指令揉擦。“令按摩”是指令推拿。在这里,如果没有放手就搓揉,只犯一条罪;如果放手之后再搓揉,就按每次动作来计数犯罪。按摩也是同样的道理。
Sattame ummaddāpeyyāti ubbaṭṭāpeyya. Parimaddāpeyyāti sambāhāpeyya. Ettha ca hatthaṃ amuñcitvā ubbaṭṭane ekāva āpatti, mocetvā mocetvā ubbaṭṭane payogagaṇanāya āpattiyo. Sambāhanepi eseva nayo.
在舍卫城,针对众多比丘尼,就比丘尼让人搓揉、让人按摩这件事制定了学处。生病时、遇到危难时、精神失常等情况,不算犯戒。这里,走路赶路的疲劳也算病;因为盗贼等恐惧而导致身体发抖等,也算危难。其余内容应当依照第四项所说的方式来了知。
Sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha bhikkhuniyā ummaddāpanaparimaddāpanavatthusmiṃ paññattaṃ, gilānāya, āpadāsu, ummattikādīnañca anāpatti. Idha maggagamanaparissamopi gelaññaṃ, corabhayādīhi sarīrakampanādayopi āpadā. Sesaṃ catutthe vuttanayeneva veditabbanti.
第八至第十:令学尼搓揉等学处的注释
8-9-10. Sikkhamānaummaddāpanādisikkhāpadavaṇṇanā
在第八、第九、第十条里,只是对式叉摩那、沙弥尼、在家女这一点有差别。其余和第七条一样。
Aṭṭhamanavamadasamesupi sikkhamānāya sāmaṇeriyā gihiniyāti ettakameva nānaṃ. Sesaṃ sattamasadisamevāti.
第11条 不请示学处注释
11. Anāpucchāsikkhāpadavaṇṇanā
第十一条里说的“在比丘面前”,并不是指正对着比丘的脸,这个意思应当理解为指比丘的附近范围。因此,如果在一个比丘的附近范围内,哪怕是在地上,一个比丘尼没有先开口说“尊者,我要坐下”,就直接坐下去,那就犯波逸提。
Ekādasame bhikkhussa puratoti na abhimukhamevāti attho, idaṃ pana upacāraṃ sandhāya kathitanti veditabbaṃ. Tasmā bhikkhussa upacāre antamaso chamāyapi ‘‘nisīdāmi, ayyā’’ti anāpucchitvā nisīdantiyā pācittiyaṃ.
在舍卫城,因众多比丘尼的缘故,就“未告知而坐下”这件事制定了学处:未告知而坐,犯三条波逸提;已告知而坐,犯两条恶作。若想成已经告知、生病时、遇到灾难时、精神失常等情况下,无犯。这里有三项构成要素:未告知比丘、在比丘的附近范围内坐下、没有开许的理由。它的等起等与咖提那篇相同,但这一条属于“作与不作”类。
Sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha anāpucchā nisīdanavatthusmiṃ paññattaṃ, tikapācittiyaṃ, āpucchite dvikadukkaṭaṃ. Tasmiṃ āpucchitasaññāya, gilānāya, āpadāsu, ummattikādīnañca anāpatti. Bhikkhussa anāpucchā, upacāre nisajjā, anuññātakāraṇābhāvoti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni kathinasadisāni, idaṃ pana kiriyākiriyanti.
第十二条 问问题学处的注释
12. Pañhāpucchanasikkhāpadavaṇṇanā
第十二条中,“未作邀请”是指没有像这样说:“我要在某处提问。”所以,如果在经里先作了邀请,然后向比丘问律或问阿毗达摩,就犯波逸提。其余情况也是同样的道理。如果完全没有作邀请,那就更不用说了。
Dvādasame anokāsakatanti ‘‘asukasmiṃ nāma ṭhāne pucchāmī’’ti evaṃ akataokāsaṃ, tasmā suttante okāsaṃ kārāpetvā vinayaṃ vā abhidhammaṃ vā pucchantiyā pācittiyaṃ. Sesesupi eseva nayo, sabbaso akārite pana vattabbameva natthi.
在舍卫城,因众多比丘尼的缘故,就“向未作邀请的比丘提问”这件事而制定。若在每一处都先作了邀请再问,或作了不指定的邀请之后随处而问,则无犯;疯癫者等也无犯。这里有两个要素:比丘未作邀请、提问。其等起等与“句法”学处相同,但这一条属于“作与不作”的类别。
Sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha anokāsakataṃ bhikkhuṃ pañhaṃ pucchanavatthusmiṃ paññattaṃ. Tattha tattha okāsaṃ kārāpetvā pucchantiyā, anodissa okāsaṃ kārāpetvā yattha katthaci pucchantiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Bhikkhussa anokāsakārāpanaṃ, pañhaṃ pucchananti imānettha dve aṅgāni. Samuṭṭhānādīni padasodhammasadisāni, idaṃ pana kiriyākiriyanti.
第13条 不穿僧祇支学处的解释
13. Asaṃkaccikasikkhāpadavaṇṇanā
第十三条里说的“不穿僧祇支”,是指没有穿那种用来遮住锁骨以下、肚脐以上身体的、被允许穿的僧祇支。说到“进村”,就是:如果村子有围栏,就越过围栏;如果村子没有围栏,就越过村子的近行范围。在跨入或进入的时候,第一脚犯恶作,第二脚犯波逸提。
Terasame asaṃkaccikāti adhakkhakaubbhanābhimaṇḍalasaṅkhātassa sarīrassa paṭicchādanatthaṃ anuññātasaṃkaccikavirahitā. Gāmaṃ paviseyyāti ettha parikkhittassa gāmassa parikkhepaṃ, aparikkhittassa upacāraṃ atikkamantiyā vā okkamantiyā vā paṭhamapāde dukkaṭaṃ, dutiye pācittiyaṃ.
在舍卫城,因为一位比丘尼不穿僧祇支进入村落的事情而制定。如果她的僧祇支被抢走或丢失,或者她生病了、遇到灾难,以及精神失常等情况下,都不算犯戒。这里有三项要素:不穿僧祇支、越过规定的界限、没有开许的理由。它的等起等,和羊毛戒相同。
Sāvatthiyaṃ aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha asaṃkaccikāya gāmaṃ pavisanavatthusmiṃ paññattaṃ. Yassā pana saṃkaccikacīvaraṃ acchinnaṃ vā naṭṭhaṃ vā, tassā, gilānāya, āpadāsu, ummattikādīnañca anāpatti. Asaṃkaccikatā, vuttaparicchedātikkamo, anuññātakāraṇābhāvoti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni eḷakalomasadisānīti.
第十品……第十六品,妄语等品
10…Pe…16. musāvādādivaggo
妄语等学处的注释
Musāvādādisikkhāpadavaṇṇanā
从这之后,在妄语品等七个品里,应该按照比丘波罗提木叉注释中已经讲过的方法来理解判定。
Ito paresu musāvādavaggādīsu sattasu vaggesu bhikkhupātimokkhavaṇṇanāyaṃ vuttanayeneva vinicchayo veditabboti.
“各位尊者,一百六十六条波逸提法已经诵出。”其中,针对比丘而制定的有七十条,是共通的;不共通的有九十六条。这样一共一百六十六条。其余部分,在各方面都清楚明了。
Uddiṭṭhākho ayyāyo chasaṭṭhisatā pācittiyā dhammāti bhikkhū ārabbha paññattā sādhāraṇā sattati, asādhāraṇā channavutīti evaṃ chasaṭṭhisatā. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
这里简要说明不共学处的等起判断:歌舞集会、画堂学处、僧伽尼、妇女装饰、香涂、香粉、与比丘尼等一起按摩揉压——这十条学处是无心、性罪、不善心。这里的要点是:因为即使没有心也能违犯,所以是无心;但如果有心,就只可能以不善心违犯,所以是性罪,也是不善心。其余的学处是有心、唯遮罪。令贼住、至他村、寺院学处、孕妇品中从开头起七条、童女品中从开头起五条、与男子等杂处、与别住者授欲、依年受具、隔年受具——这十九条学处是有心、唯遮罪。其余的学处则是有心、唯性罪。
Tatrāyaṃ saṅkhepato asādhāraṇasikkhāpadesu samuṭṭhānavinicchayo – giraggasamajjā cittāgārasikkhāpadaṃ saṅghāṇī itthālaṅkāro gandhavaṇṇako vāsitakapiññāko bhikkhuniādīhi ummaddanaparimaddanāti imāni dasa sikkhāpadāni acittakāni lokavajjāni akusalacittāni. Ayaṃ panettha adhippāyo, vināpi cittena āpajjitabbattā acittakāni, citte pana sati akusaleneva āpajjitabbattā lokavajjāni ceva akusalacittāni cāti. Avasesāni sacittakāni paṇṇattivajjāneva. Corivuṭṭhāpanaṃ gāmantaraṃ ārāmasikkhāpadaṃ gabbhinivagge ādito paṭṭhāya satta, kumāribhūtavagge ādito paṭṭhāya pañca purisādisaṃsaṭṭhaṃ pārivāsikachandadānaṃ anuvassavuṭṭhāpanaṃ ekantarikavuṭṭhāpananti imāni ekūnavīsati sikkhāpadāni sacittakāni paṇṇattivajjāni. Avasesāni sacittakāni lokavajjānevāti.