尼萨耆亚篇解释(二)
Nissaggiyakaṇḍo
50 段
关于积蓄钵学处的注释
1. Pattasannicayasikkhāpadavaṇṇanā
在尼萨耆亚篇里,先说初品第一条:“应作钵的积蓄”,意思是作钵的储藏,也就是把还能用来作决意的钵,既没有作决意,也没有作净,就这样放置一日以上。
Nissaggiyesu ādivaggassa tāva paṭhame pattasannicayaṃ kareyyāti pattasannidhiṃ kareyya, ekāhaṃ anadhiṭṭhahitvā vā avikappetvā vā adhiṭṭhānupagaṃ pattaṃ ṭhapeyyāti attho.
在舍卫城,针对六群比丘尼,就钵的积蓄一事而制定。其余的解释理路,应依照比丘巴帝摩卡注释中所说的方法来了知。在那里,超过十夜就犯戒;在这里,超过一夜就犯戒。这就是这两者之间的差别,其余都相同。
Sāvatthiyaṃ chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha pattasannicayavatthusmiṃ paññattaṃ, sesakathāmaggo bhikkhupātimokkhavaṇṇanāyaṃ vuttanayeneva veditabbo, tatra hi dasāhātikkame āpatti, idha ekāhātikkameti ettakameva tassa ca imassa ca nānākaraṇaṃ, sesaṃ tādisamevāti.
3. 非时衣学处的注释
2. Akālacīvarasikkhāpadavaṇṇanā
第二,非时衣:在已经敷展咖提那的情况下,是指在咖提那月;在没有敷展咖提那的情况下,是指在衣月之外的其他时候所生起的衣;或者虽然是在适当的时候,但指定对象而布施的衣。所谓指定对象而布施,就是说“让来到的人分配吧”之后布施,或者说“这是给僧团的,这是给你们的”之后布施,或者因为想布施而放在脚边布施。这就是非时衣。如果把它决意为“时衣”而令人分配,在行动时犯恶作;她自己得到的那一件,犯尼萨耆亚。即使舍出之后又重新得到,也应当按照原本布施的方式处理;在其他类似的学处中,也是同样的做法。
Dutiye akālacīvaranti atthate kathine kathinamāsehi, anatthate cīvaramāsato aññasmiṃ kāle uppannaṃ, yaṃ vā pana kālepi ādissa dinnaṃ. Ādissa dinnaṃ nāma ‘‘sampattā bhājentū’’ti vatvā vā, ‘‘idaṃ gaṇassa, idaṃ tumhākaṃ dammī’’ti vatvā vā, dātukāmatāya pādamūle ṭhapetvā vā dinnaṃ. Iccetaṃ akālacīvaraṃ ‘‘kālacīvara’’nti adhiṭṭhahitvā bhājāpentiyā payoge dukkaṭaṃ, yaṃ attanā laddhaṃ, taṃ nissaggiyaṃ hoti. Nissaṭṭhaṃ paṭilabhitvāpi yathādāneyeva upanetabbaṃ, aññasmimpi evarūpe sikkhāpade eseva nayo.
在舍卫城,因为偷兰难陀比丘尼把非时衣决意成“时衣”之后拿来分配,所以制定了这条学处。对非时衣有疑惑的,把时衣当成非时衣想的,以及有疑惑的,犯恶作。对两者都当成时衣想的,以及疯癫者等,无犯。非时衣的性质、作那样的想、决意成“时衣”后用借口让人分配、以及获得,这里是四个要素。它的等起等,跟不与取相似。
Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha akālacīvaraṃ ‘‘kālacīvara’’nti adhiṭṭhahitvā bhājanavatthusmiṃ paññattaṃ, akālacīvare vematikāya, kālacīvare akālacīvarasaññāya ceva vematikāya ca dukkaṭaṃ. Ubhosu kālacīvarasaññāya, ummattikādīnañca anāpatti. Akālacīvaratā, tathāsaññitā, ‘‘kālacīvara’’nti adhiṭṭhāya lesena bhājāpanaṃ, paṭilābhoti imānettha cattāri aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisānīti.
3. 衣交换学处的注释
3. Cīvaraparivattanasikkhāpadavaṇṇanā
第三,“喂,拿去吧”意思是拿取。若她抢夺:自己抢夺时,即使是对捆扎放置的许多物品,也只犯一个罪;对其他物品,则按物品数量犯多个罪。但若令他人抢夺,一个命令即使使许多物品被夺,也只犯一个罪。
Tatiye handāti gaṇha. Acchindeyyāti sayaṃ acchindantiyā bandhitvā ṭhapitesu bahūsupi ekāpatti, itaresu vatthugaṇanāya āpattiyo. Acchindāpane pana ekāya āṇattiyā bahūsu acchinnesupi ekāvāpatti.
在舍卫城,因偷兰难陀比丘尼交换衣服后抢夺一事而制定。对受具足戒者,就交换后的衣服,含指使,犯三句巴吉帝亚罪;对其他资具,犯三句恶作罪;对未受具足戒者的衣服,也唯犯三句恶作罪。但若是她取用别人施与她的,或者取用她所信任者所给的,对她,以及疯癫者等,则无犯。受具足戒者、所交换的衣服已作净施、以自己之物想而抢夺或令他人抢夺,这里是三个构成要素。其等起等与不与取相似,但这个是苦受。
Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha cīvaraṃ parivattetvā acchindanavatthusmiṃ paññattaṃ, sāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ, aññasmiṃ parikkhāre tikadukkaṭaṃ, anupasampannāya cīvarepi tikadukkaṭameva. Yā pana tāya vā diyyamānaṃ, tassā vā vissāsaṃ gaṇhāti, tassā, ummattikādīnañca anāpatti. Upasampannatā, parivattitacīvarassa vikappanupagatā, sakasaññāya acchindanaṃ vā acchindāpanaṃ vāti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisāni, idaṃ pana dukkhavedananti.
乞求别物学处的注释
4. Aññaviññāpanasikkhāpadavaṇṇanā
第四,“告知”是指让对方知道,或者请求说“请把某某东西拿来”。“应乞求别的东西”是指:先前有人问她“尊者,您哪里不舒服?该拿什么来呢?”她乞求了某样东西;拒绝那样东西后,又想拿那样东西和别的东西,于是乞求别的东西。她这样乞求,犯恶作;拿到东西后,犯尼萨耆亚。
Catutthe viññāpetvāti jānāpetvā, ‘‘idaṃ nāma āharā’’ti yācitvā vā. Aññaṃ viññāpeyyāti yaṃ pubbe ‘‘kinte, ayye, aphāsu, kiṃ āhariyatū’’ti vuttāya viññāpitaṃ, taṃ paṭikkhipitvā tañceva aññañca gahetukāmā tato aññaṃ viññāpeyya, tassā viññattiyā dukkaṭaṃ, paṭilābhena nissaggiyaṃ hoti.
在舍卫城,针对偷兰难陀比丘尼,因为先乞求一样东西、又乞求另一样东西这件事,制定了这条学处。三句是巴吉帝亚;在非别物(同一物)的情况下有双恶作。不过,如果对于非别物(同一物)有非别物想;当那样东西不够时,再次乞求同一样东西;另有需要时,连同那样东西一起再乞求别的东西;如果所乞求的别的东西价值更低或相等,通过显示这个好处,只乞求纯粹是别的东西;以及疯癫者等,都无犯。想用借口取得、乞求别的东西、获得,是这里的三要素。等起等,与作媒那条相似。
Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha aññaṃ viññāpetvā aññaṃ viññāpanavatthusmiṃ paññattaṃ, tikapācittiyaṃ, anaññe dvikadukkaṭaṃ. Anaññe anaññasaññāya pana, tasmiṃ appahonte puna taññeva, aññenapi atthe sati tena saddhiṃ aññañca, yañca viññattaṃ, tato ce aññaṃ samagghataraṃ hoti, imaṃ ānisaṃsaṃ dassetvā suddhaṃ aññameva ca viññāpentiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Lesena gahetukāmatā, aññassa viññāpanaṃ, paṭilābhoti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni sañcarittasadisānīti.
其他刺激学处的注释
5. Aññacetāpanasikkhāpadavaṇṇanā
第五,“换得别的东西”是指:用自己的如法物品,说“请把某某东西拿来”,让对方换成别的东西。“可以换得别的东西”是指:她心里想“这样把我的东西给了他之后,他还会再拿别的东西来”,于是说“我不要这个,请把某某东西拿来给我”,就这样让对方换成别的东西。在她进行这种换取的运作时,犯恶作;一旦得到,不论是用那个价钱还是别的价钱换来的东西,都犯尼萨耆亚。其余与第四条相同。
Pañcame aññaṃ cetāpetvāti attano kappiyabhaṇḍena ‘‘idaṃ nāma āharā’’ti aññaṃ parivattāpetvā. Aññaṃ cetāpeyyāti ‘‘evaṃ me idaṃ datvā aññampi āharissatī’’ti maññamānā ‘‘na me iminā attho, idaṃ nāma me āharā’’ti tato aññaṃ cetāpeyya. Tassā cetāpanappayoge dukkaṭaṃ, paṭilābhena tena vā aññena vā mūlena āhaṭaṃ nissaggiyaṃ hoti, sesaṃ catutthasadisamevāti.
6. 第一僧物交换学处的注释
6. Paṭhamasaṅghikacetāpanasikkhāpadavaṇṇanā
第六,“为其他目的而给的”,是指为了别的用途而布施。“指定给别的而给的”,是指先指定给别的用途,然后布施。“属于僧团的”,是指已经奉献给僧团的。“以资具”,是指以如法的物品。“应令交换别的”,是指:有人先指定并限定“请你们受用这个”,然后把某件资具布施出去;如果他又让人把这件资具换成别的,那么在这个运作过程中犯恶作;因为拿到了换来的东西,就构成尼萨耆亚。
Chaṭṭhe aññadatthikenāti aññassatthāya dinnena. Aññuddisikenāti aññaṃ uddisitvā dinnena. Saṅghikenāti saṅghassa pariccattena. Parikkhārenāti kappiyabhaṇḍena. Aññaṃ cetāpeyyāti ‘‘idaṃ nāma paribhuñjeyyāthā’’ti yaṃ uddisitvā niyametvā yo parikkhāro dinno, tato aññaṃ parivattāpeyya, tassā payoge dukkaṭaṃ, paṭilābhena nissaggiyaṃ.
在舍卫城,因众多比丘尼的缘故而制定:用那样的资具对别的东西进行转交,有三条巴吉帝亚;对不是为特定目的而给的东西,有两条恶作。不过,如果把它想成不是为特定目的而给的,把剩下的交上去;或者先向施主说明“这是你们为这个目的给的,而我们正好需要这个”,然后再交上去;或者比丘尼们连精舍都舍弃离开,在这样的灾难情况下交上去;以及疯子等人,都不算犯戒。其余部分和第四条一样。
Sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha tādisena parikkhārena aññaṃ cetāpanavatthusmiṃ paññattaṃ, tikapācittiyaṃ, anaññadatthike dvikadukkaṭaṃ. Tasmiṃ pana anaññadatthikasaññāya, sesakaṃ upanentiyā, ‘‘tumhehi etadatthāya dinno, amhākañca iminā nāma attho’’ti sāmike apaloketvā upanentiyā, yadā bhikkhuniyo vihārampi chaḍḍetvā pakkamanti, evarūpāsu āpadāsu upanentīnaṃ, ummattikādīnañca anāpatti. Sesaṃ catutthasadisamevāti.
7. 第七项:第二僧伽兑换学处的注释
7. Dutiyasaṅghikacetāpanasikkhāpadavaṇṇanā
在第七项里,“由自己求来的”是指即使那是自己求来的。这里只有这一点差别,其余都和第六项相同。
Sattame saññācikenāti sayaṃ yācitakenāpi. Etadevettha nānākaraṇaṃ, sesaṃ chaṭṭhasadisamevāti.
8. 第一妓女赎取学处注释
8. Paṭhamagaṇikacetāpanasikkhāpadavaṇṇanā
在第八项中,“由大众”是指由团体所布施的。这一点与第六项有所不同。
Aṭṭhame mahājanikenāti gaṇassa pariccattena, idamettha chaṭṭhato nānākaraṇaṃ.
9. 第二娼妓使人供养学处注释
9. Dutiyagaṇikacetāpanasikkhāpadavaṇṇanā
第九项里,“依请求而得”这一条是第八项之外多出来的,其余部分在这两项里都和第六学处一样。
Navame saññācikenāti idaṃ aṭṭhamato atirittaṃ, sesaṃ dvīsupi chaṭṭhasikkhāpadasadisamevāti.
10. 项:个人使人供养学处的注释
10. Puggalikacetāpanasikkhāpadavaṇṇanā
第十条中,“个人所施”是指由一位比丘尼个人施舍的。“依请求而施”是指由她自己请求来的。若叫人受取别的东西:对于指定后布施出去的物品,如果比丘尼叫人受取别的,在动手操作时就犯恶作,拿到换来的物品时就犯尼萨耆亚。
Dasame puggalikenāti ekabhikkhuniyā pariccattena. Saññācikenāti sayaṃ yācitakena ca. Aññaṃ cetāpeyyāti yaṃ uddisitvā dinnaṃ, tato aññaṃ cetāpentiyā payoge dukkaṭaṃ, paṭilābhena nissaggiyaṃ hoti.
在舍卫城,针对偷兰难陀比丘尼,以同类资具换取他物这件事而制定,其余部分与第六项相同。
Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha tādisena parikkhārena aññaṃ cetāpanavatthusmiṃ paññattaṃ, sesaṃ chaṭṭhasadisamevāti.
第11条 厚重覆衣学处的注释
11. Garupāvuraṇasikkhāpadavaṇṇanā
第二项第一条中,“厚重覆衣”是指天冷时穿的覆衣。“以四迦沙为上限”是说,所谓一迦沙,就是值四迦哈巴那的,所以(四迦沙)价值十六迦哈巴那。“应使人求取”是指:除了同法者和亲属及已被邀请者之外,如果有某个人因为某种功德而很满意,说“尊者,您需要什么就说吧”,这时才可以提出请求。如果超出这个范围去请求,就犯恶作;所得到的东西犯尼萨耆亚。
Dutiyassa paṭhame garupāvuraṇanti sītakāle pāvuraṇaṃ. Catukkaṃsaparamanti kaṃso nāma catukkahāpaṇiko hoti, tasmā soḷasakahāpaṇagghanakaṃ. Cetāpetabbanti ṭhapetvā sahadhammike ca ñātakappavārite ca aññena kismiñcideva guṇe parituṭṭhena ‘‘vadethāyye, yenattho’’ti vuttāya viññāpetabbaṃ. Tato ce uttarīti tatuttari viññāpentiyā dukkaṭaṃ, paṭiladdhaṃ nissaggiyaṃ hoti.
这条学处是在舍卫城制定的,起因是偷兰难陀比丘尼向国王索要毛毯。犯三巴吉帝亚;不足四迦沙时,犯二恶作。不过,如果心里认为不足四迦沙,而让人换取最多值四迦沙的东西,或者对方是亲属、已受邀者,或者是为了别人,或者是用自己的财物,或者让人换取高价物却得到低价物,以及精神失常者等人,则无犯。这里共有四个要素:是厚重的覆衣、超过四迦沙、在未被允许的场合索要、获得了。它的起源等与散乱学处相同。
Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha rājānaṃ kambalaṃ viññāpanavatthusmiṃ paññattaṃ, tikapācittiyaṃ, ūnakacatukkaṃse dvikadukkaṭaṃ. Tasmiṃ pana ūnakasaññāya, catukkaṃsaparamaṃ cetāpentiyā, ñātakappavārite vā, aññassa vā atthāya, attano vā dhanena, mahagghaṃ cetāpentaṃ appagghaṃ cetāpentiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Garupāvuraṇatā, atirekacatukkaṃsatā, ananuññātaṭṭhāne viññatti, paṭilābhoti imānettha cattāri aṅgāni. Samuṭṭhānādīni sañcarittasadisānīti.
12. 轻覆衣学处的注释
12. Lahupāvuraṇasikkhāpadavaṇṇanā
第二项中,“轻覆衣”是指天热时穿的覆衣。“以两个半迦沙为最高限度”是指价值十个迦哈巴那,其余部分和第一项完全相同。
Dutiye lahupāvuraṇanti uṇhakāle pāvuraṇaṃ. Aḍḍhateyyakaṃsaparamanti dasakahāpaṇagghanakaṃ, sesaṃ paṭhamasadisamevāti.
从这之后,在这个品里有八条,在第三品里有十条,这十八条学处应当依照比丘巴帝摩卡注释中所说的方式来理解。
Ito parāni imasmiṃ vagge aṭṭha, tatiyavagge dasāti imāni aṭṭhārasa sikkhāpadāni bhikkhupātimokkhavaṇṇanāyaṃ vuttanayeneva veditabbānīti.
诸位圣者,三十条尼萨耆亚巴吉帝亚法已经诵出。其中,针对比丘们制定的共通戒条有十八条,不共通的有十二条,这样一共三十条。其余部分在各处都已清楚明了。
Uddiṭṭhā kho ayyāyo tiṃsa nissaggiyā pācittiyā dhammāti bhikkhū ārabbha paññattā sādhāraṇā aṭṭhārasa, asādhāraṇā dvādasāti evaṃ tiṃsa. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.