尼萨耆亚篇
Nissaggiyakaṇḍo
一、钵积蓄学处解释
1. Pattasannicayasikkhāpadavaṇṇanā
在舍堕篇中,初品的第一条:“应作钵的积蓄”意为作钵的储藏,即在不作决意或不作净施的情况下,将尚可决意的钵存放超过一夜。
Nissaggiyesu ādivaggassa tāva paṭhame pattasannicayaṃ kareyyāti pattasannidhiṃ kareyya, ekāhaṃ anadhiṭṭhahitvā vā avikappetvā vā adhiṭṭhānupagaṃ pattaṃ ṭhapeyyāti attho.
在舍卫城,针对六群比丘尼,于钵积蓄之事而制定。其余解释的理路,应依比丘巴帝摩卡注释中所说的方法而了知。在那里,超过十夜有犯;在这里,超过一夜有犯,仅此是两者之间的差别,其余则相同。
Sāvatthiyaṃ chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha pattasannicayavatthusmiṃ paññattaṃ, sesakathāmaggo bhikkhupātimokkhavaṇṇanāyaṃ vuttanayeneva veditabbo, tatra hi dasāhātikkame āpatti, idha ekāhātikkameti ettakameva tassa ca imassa ca nānākaraṇaṃ, sesaṃ tādisamevāti.
二、非时衣学处解释
2. Akālacīvarasikkhāpadavaṇṇanā
第二,非时衣:指在已敷展咖提那时,于咖提那月之外;或在未敷展时,于衣月之外的其他时候所生起的衣;或者虽在时内,但为特定对象而施与的衣。所谓为特定对象而施与,即说“让到来的比丘们分配吧”而施与,或说“这是给僧团的,这是给你们的”而施与,或因想布施而放在脚边施与。此即非时衣。若决意为“时衣”而令分配,在运作中有恶作;她个人所得的那一件,成为舍堕。纵使舍出后又重新获得,亦须依所施而如法处理;于其他类似的学处中,此法亦同。
Dutiye akālacīvaranti atthate kathine kathinamāsehi, anatthate cīvaramāsato aññasmiṃ kāle uppannaṃ, yaṃ vā pana kālepi ādissa dinnaṃ. Ādissa dinnaṃ nāma ‘‘sampattā bhājentū’’ti vatvā vā, ‘‘idaṃ gaṇassa, idaṃ tumhākaṃ dammī’’ti vatvā vā, dātukāmatāya pādamūle ṭhapetvā vā dinnaṃ. Iccetaṃ akālacīvaraṃ ‘‘kālacīvara’’nti adhiṭṭhahitvā bhājāpentiyā payoge dukkaṭaṃ, yaṃ attanā laddhaṃ, taṃ nissaggiyaṃ hoti. Nissaṭṭhaṃ paṭilabhitvāpi yathādāneyeva upanetabbaṃ, aññasmimpi evarūpe sikkhāpade eseva nayo.
在舍卫城,因偷兰难陀比丘尼将非时衣决意为“时衣”后分配之事而制定。于非时衣有疑惑者,于时衣作非时衣想及有疑惑者,犯恶作。于二者皆作时衣想者,及疯癫者等,无犯。非时衣性、作如是之想、决意为“时衣”后以借口令分配并获得,此为四要素。其等起等,与不与取相似。
Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha akālacīvaraṃ ‘‘kālacīvara’’nti adhiṭṭhahitvā bhājanavatthusmiṃ paññattaṃ, akālacīvare vematikāya, kālacīvare akālacīvarasaññāya ceva vematikāya ca dukkaṭaṃ. Ubhosu kālacīvarasaññāya, ummattikādīnañca anāpatti. Akālacīvaratā, tathāsaññitā, ‘‘kālacīvara’’nti adhiṭṭhāya lesena bhājāpanaṃ, paṭilābhoti imānettha cattāri aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisānīti.
三、衣交换学处解释
3. Cīvaraparivattanasikkhāpadavaṇṇanā
第三,“喂,拿去吧”意指取。若她抢夺:自己抢夺时,即使是对捆扎放置的众多物品,也犯一个罪;对其他物品,则随物品数目犯多个罪。然而,令他人抢夺时,由一个命令而使众多物品被夺,也唯犯一个罪。
Tatiye handāti gaṇha. Acchindeyyāti sayaṃ acchindantiyā bandhitvā ṭhapitesu bahūsupi ekāpatti, itaresu vatthugaṇanāya āpattiyo. Acchindāpane pana ekāya āṇattiyā bahūsu acchinnesupi ekāvāpatti.
在舍卫城,因偷兰难陀比丘尼交换衣后抢夺之事而制定。有指使者,三句波逸提罪;于其他资具,三句恶作罪;于未受具足戒者之衣,亦唯三句恶作罪。然而,若她取用所施与之物,或取用对彼之信任物,以及疯癫者等,则无犯。受具足戒者、所交换之衣已作净施、以己物想而抢夺或令抢夺,此为此处三要素。其等起等,与不与取相似,唯此为苦受。
Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha cīvaraṃ parivattetvā acchindanavatthusmiṃ paññattaṃ, sāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ, aññasmiṃ parikkhāre tikadukkaṭaṃ, anupasampannāya cīvarepi tikadukkaṭameva. Yā pana tāya vā diyyamānaṃ, tassā vā vissāsaṃ gaṇhāti, tassā, ummattikādīnañca anāpatti. Upasampannatā, parivattitacīvarassa vikappanupagatā, sakasaññāya acchindanaṃ vā acchindāpanaṃ vāti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisāni, idaṃ pana dukkhavedananti.
四、为他乞学处解释
4. Aññaviññāpanasikkhāpadavaṇṇanā
第四,“已乞求”意为已告知对方,或已请求说“请把名为某某的东西拿来”。“应乞求他物”意为:先前当有人说“圣者,您有什么不适?该拿什么来呢?”之后,她乞求了某物;拒绝该物后,又想取得那物及其他物品,从而乞求他物。此乞求行为犯恶作;若获得物品,即犯舍堕。
Catutthe viññāpetvāti jānāpetvā, ‘‘idaṃ nāma āharā’’ti yācitvā vā. Aññaṃ viññāpeyyāti yaṃ pubbe ‘‘kinte, ayye, aphāsu, kiṃ āhariyatū’’ti vuttāya viññāpitaṃ, taṃ paṭikkhipitvā tañceva aññañca gahetukāmā tato aññaṃ viññāpeyya, tassā viññattiyā dukkaṭaṃ, paṭilābhena nissaggiyaṃ hoti.
于舍卫城,针对偷兰难陀比丘尼,因乞求一物后又乞求他物一事而制定。三句波逸提;于非他物的情况,二句恶作。然而,若非他物而作非他物想;若该物不够时,再次乞求同一物;若另有需要,连同该物一起乞求他物;若所乞求的他物价值等于或低于原先之物,在说明此利益后,只乞求纯粹的他物;以及疯癫者等,皆无犯。以借口想取得、乞求他物、获得,是此处的三要素。其等起等,与作媒相似。
Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha aññaṃ viññāpetvā aññaṃ viññāpanavatthusmiṃ paññattaṃ, tikapācittiyaṃ, anaññe dvikadukkaṭaṃ. Anaññe anaññasaññāya pana, tasmiṃ appahonte puna taññeva, aññenapi atthe sati tena saddhiṃ aññañca, yañca viññattaṃ, tato ce aññaṃ samagghataraṃ hoti, imaṃ ānisaṃsaṃ dassetvā suddhaṃ aññameva ca viññāpentiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Lesena gahetukāmatā, aññassa viññāpanaṃ, paṭilābhoti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni sañcarittasadisānīti.
五、使他乞学处解释
5. Aññacetāpanasikkhāpadavaṇṇanā
第五,“已令交换他物”意为:用自己的如法物品,说“请把名为某某的东西拿来”,从而令其交换为他物。“应令交换他物”意为:她心想“这样给了我此物之后,还会再拿其他物品来”,于是说“我不需要这个,请给我把名为某某的东西拿来”,从而令其交换他物。于她进行交换的运作中,犯恶作;若获得物品,则无论以原价或他价所取得之物,均犯舍堕。其余与第四相同。
Pañcame aññaṃ cetāpetvāti attano kappiyabhaṇḍena ‘‘idaṃ nāma āharā’’ti aññaṃ parivattāpetvā. Aññaṃ cetāpeyyāti ‘‘evaṃ me idaṃ datvā aññampi āharissatī’’ti maññamānā ‘‘na me iminā attho, idaṃ nāma me āharā’’ti tato aññaṃ cetāpeyya. Tassā cetāpanappayoge dukkaṭaṃ, paṭilābhena tena vā aññena vā mūlena āhaṭaṃ nissaggiyaṃ hoti, sesaṃ catutthasadisamevāti.
六、第一僧伽使乞学处解释
6. Paṭhamasaṅghikacetāpanasikkhāpadavaṇṇanā
第六,“为其他目的而施与的”指为他人利益所施与。“指定其他而施与的”指指定其他后所施与。“僧团的”指施与僧众的。“以资具”指以如法物品。“应令交换其他”指:若有人指定“请你们受用某某”并限定后施与某资具,却令将此资具调换为其他物品,于这运作中有恶作,以取得而成为舍堕。
Chaṭṭhe aññadatthikenāti aññassatthāya dinnena. Aññuddisikenāti aññaṃ uddisitvā dinnena. Saṅghikenāti saṅghassa pariccattena. Parikkhārenāti kappiyabhaṇḍena. Aññaṃ cetāpeyyāti ‘‘idaṃ nāma paribhuñjeyyāthā’’ti yaṃ uddisitvā niyametvā yo parikkhāro dinno, tato aññaṃ parivattāpeyya, tassā payoge dukkaṭaṃ, paṭilābhena nissaggiyaṃ.
在舍卫城,因众多比丘尼而就此事制定:以那样的资具要求交换其他物品。有三句波逸提;于非为其他目的而施与的,有两句恶作。然而,若对该物作非为其他目的而施与之想,若上交剩余物品,若向施主告白“这是你们为此目的所施,而我们以此有某种需要”后上交,在比丘尼们甚至弃舍精舍离去等灾难情况下,上交者无罪;乃至疯癫者等,亦无罪。其余与第四相同。
Sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha tādisena parikkhārena aññaṃ cetāpanavatthusmiṃ paññattaṃ, tikapācittiyaṃ, anaññadatthike dvikadukkaṭaṃ. Tasmiṃ pana anaññadatthikasaññāya, sesakaṃ upanentiyā, ‘‘tumhehi etadatthāya dinno, amhākañca iminā nāma attho’’ti sāmike apaloketvā upanentiyā, yadā bhikkhuniyo vihārampi chaḍḍetvā pakkamanti, evarūpāsu āpadāsu upanentīnaṃ, ummattikādīnañca anāpatti. Sesaṃ catutthasadisamevāti.
7. 第二僧团使人供养学处注释
7. Dutiyasaṅghikacetāpanasikkhāpadavaṇṇanā
第七项中,“依记识施舍”指即使是自己乞求而得的施与。唯此差别,其余皆与第六项相同。
Sattame saññācikenāti sayaṃ yācitakenāpi. Etadevettha nānākaraṇaṃ, sesaṃ chaṭṭhasadisamevāti.
8. 第一众使人供养学处注释
8. Paṭhamagaṇikacetāpanasikkhāpadavaṇṇanā
第八项中,“由大众”是指由团体所施舍的。这一点与第六项不同。
Aṭṭhame mahājanikenāti gaṇassa pariccattena, idamettha chaṭṭhato nānākaraṇaṃ.
9. 第二众使人供养学处注释
9. Dutiyagaṇikacetāpanasikkhāpadavaṇṇanā
第九项中,“依记识施舍”这一项是第八项所没有的,其余部分在这两项中皆与第六学处相同。
Navame saññācikenāti idaṃ aṭṭhamato atirittaṃ, sesaṃ dvīsupi chaṭṭhasikkhāpadasadisamevāti.
10. 个人使人供养学处注释
10. Puggalikacetāpanasikkhāpadavaṇṇanā
第十项中,“个人所施”是指由一位比丘尼所施舍的。“依记识施舍”是指自己请求而得。若使人换取他物:对于他人指定而施舍的物品,若比丘尼叫人换取其他物品,在操作时即犯恶作,得到物品时犯舍堕。
Dasame puggalikenāti ekabhikkhuniyā pariccattena. Saññācikenāti sayaṃ yācitakena ca. Aññaṃ cetāpeyyāti yaṃ uddisitvā dinnaṃ, tato aññaṃ cetāpentiyā payoge dukkaṭaṃ, paṭilābhena nissaggiyaṃ hoti.
于舍卫城,因偷兰难陀比丘尼以同类资具换取他物而制定,其余与第六项相同。
Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha tādisena parikkhārena aññaṃ cetāpanavatthusmiṃ paññattaṃ, sesaṃ chaṭṭhasadisamevāti.
11. 重覆衣学处注释
11. Garupāvuraṇasikkhāpadavaṇṇanā
第二品第一项中,“重覆衣”是指寒冷时所穿的覆衣。“以四迦沙为最上”是说一迦沙值四迦哈巴那,因此价值十六迦哈巴那。“应使人换取”是指:除了同法者与亲属邀请的情形之外,若有某人因某种功德而欢喜地说“尊者,请说您需要什么”,此时可以提出请求。若超过此限请求,犯恶作;所得之物为舍堕。
Dutiyassa paṭhame garupāvuraṇanti sītakāle pāvuraṇaṃ. Catukkaṃsaparamanti kaṃso nāma catukkahāpaṇiko hoti, tasmā soḷasakahāpaṇagghanakaṃ. Cetāpetabbanti ṭhapetvā sahadhammike ca ñātakappavārite ca aññena kismiñcideva guṇe parituṭṭhena ‘‘vadethāyye, yenattho’’ti vuttāya viññāpetabbaṃ. Tato ce uttarīti tatuttari viññāpentiyā dukkaṭaṃ, paṭiladdhaṃ nissaggiyaṃ hoti.
于舍卫城,因偷兰难陀比丘尼向国王乞毯而制定。犯三波逸提;不足四迦沙时,犯二恶作。然而,若起不足想而使人换取以四迦沙为最上者,或对亲属邀请者,或为他人,或以自己财物,或使人换取高价物却得低价物,以及精神失常者等,则不犯。此处的四要素是:重覆衣性、超过四迦沙性、于未许可处请求、获得。起源等与媒介学处相同。
Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha rājānaṃ kambalaṃ viññāpanavatthusmiṃ paññattaṃ, tikapācittiyaṃ, ūnakacatukkaṃse dvikadukkaṭaṃ. Tasmiṃ pana ūnakasaññāya, catukkaṃsaparamaṃ cetāpentiyā, ñātakappavārite vā, aññassa vā atthāya, attano vā dhanena, mahagghaṃ cetāpentaṃ appagghaṃ cetāpentiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Garupāvuraṇatā, atirekacatukkaṃsatā, ananuññātaṭṭhāne viññatti, paṭilābhoti imānettha cattāri aṅgāni. Samuṭṭhānādīni sañcarittasadisānīti.
12. 轻覆衣学处注释
12. Lahupāvuraṇasikkhāpadavaṇṇanā
第二项中,“轻覆衣”是指暑热时所用的覆衣。“以二迦沙半为最上”意指其价值为十迦哈巴那,其余与第一项相同。
Dutiye lahupāvuraṇanti uṇhakāle pāvuraṇaṃ. Aḍḍhateyyakaṃsaparamanti dasakahāpaṇagghanakaṃ, sesaṃ paṭhamasadisamevāti.
此后,此品中有八条,第三品中有十条,这十八条学处应依比丘巴帝摩卡注释中所说的方法来理解。
Ito parāni imasmiṃ vagge aṭṭha, tatiyavagge dasāti imāni aṭṭhārasa sikkhāpadāni bhikkhupātimokkhavaṇṇanāyaṃ vuttanayeneva veditabbānīti.
“诸位圣者,三十条舍堕波逸提法已诵出。”其中,为比丘们制定的共通学处有十八条,不共通的十二条,如此共三十条。其余各处皆浅显明了。
Uddiṭṭhā kho ayyāyo tiṃsa nissaggiyā pācittiyā dhammāti bhikkhū ārabbha paññattā sādhāraṇā aṭṭhārasa, asādhāraṇā dvādasāti evaṃ tiṃsa. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.