4. 巴吉帝亚篇(比丘尼分别解说)
4. Pācittiyakaṇḍaṃ (bhikkhunīvibhaṅgavaṇṇanā)
1. 蒜品解释
1. Lasuṇavaggavaṇṇanā
793-797793-797节。在波逸提中,蒜品的第一条:能忆念过去生者,即‘宿命通者’。‘仅由自性’是指不添加酸粥等。所谓‘巴达拉沙拉佛’,是将巴达拉果晒干后捣成粉末而制成的嚼食制品。此处其余内容浅显易懂。而‘生蒜’与‘吞咽’,是此处的两个要素。
793-797. Pācittiyesu lasuṇavaggassa paṭhame jātiṃ saratīti jātissaro. Sabhāvenevāti sūpasampākādiṃ vināva. Badarasāḷavaṃ nāma badaraphalāni sukkhāpetvā cuṇṇetvā kattabbā khādanīyavikati. Sesamettha uttānameva. Āmakalasuṇañceva ajjhoharaṇañcāti imāni panettha dve aṅgāni.
798-802798-802节。第二、第三、第四条的意义浅显易懂。
798-802. Dutiyatatiyacatutthāni uttānatthāneva.
812812. 第五条:所谓“两指节之上”,此处是指两根手指一同进入时,每一根手指各算一个指节,而在两指节之上。若仅单指进入,则不应在两指节之上,应当了知。《大护持》中也开示了同样的方法。然而,若以水净为缘,即使有触受之乐,在所述界限内亦不犯。
812. Pañcame dvinnaṃ pabbānaṃ uparīti ettha dvinnaṃ aṅgulīnaṃ saha pavesane ekekāya aṅguliyā ekekaṃ pabbaṃ katvā dvinnaṃ pabbānaṃ upari. Ekaṅgulipavesane dvinnaṃ pabbānaṃ upari na vaṭṭatīti veditabbaṃ. Mahāpaccariyampi ayameva nayo dassito. Udakasuddhipaccayena pana satipi phassasādiyane yathāvuttaparicchede anāpatti.
815-817815-817. 第六条:“倾倒”即倒掉。“乳清”指酸乳中澄清的水。比丘进食时,所处伸手可及之处,以及取饮料或扇子,是此处的两个要素。
815-817. Chaṭṭhe āsumbhitvāti pātetvā. Dadhimatthūti dadhimaṇḍaṃ dadhimhi pasannodakaṃ. Bhuñjantassa bhikkhuno hatthapāse ṭhānaṃ, pānīyassa vā vidhūpanassa vā gahaṇanti imāni panettha dve aṅgāni.
822822. 第七条:“接受,犯恶作”一句,仅是显示前行恶作的示例,故说“并非只在接受时才犯”等。“量”指构成波逸提罪的标准,意思是仅由这两种情况构成波逸提,而非由其他如炒制等构成。为了详细说明已述之义,故说“因此”等。“那前后相违”,是指再次述说之语针对已述之说而言。因为通过其他方式乞求所得,也归属于此无命令乞求的所得范畴,因此在下面不区分无乞求所得的制作与令作的情况下,此处说示区别之言便是前后相违。若在此制作犯波逸提,令作也应是波逸提;若令作是恶作,制作也应是恶作。由于制作与令作并无区别,所以通过其他方式乞求所得,无论自己炒制等或令他人炒制后食用,都只是恶作——这是此处的结论。“无区别而说”,是指对制作与令作共通而说。此处其余内容浅显易懂。七种谷物中任何一种,乞求或令人乞求,获得后,炒制等自作或令作后吞咽,这些是此处的三个要素。
822. Sattame ‘‘paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassā’’ti idaṃ pubbapayogadukkaṭassa nidassanamattanti āha ‘‘na kevalaṃ paṭiggahaṇeyeva hotī’’tiādi. Pamāṇanti pācittiyāpattiyā pamāṇaṃ. Imehiyeva dvīhi pācittiyaṃ hoti, nāññehi bhajjanādīhīti attho. Vuttamevatthaṃ vitthārato dassetuṃ ‘‘tasmā’’tiādimāha. Taṃ pubbāparaviruddhanti punapi vuttanti vuttavādaṃ sandhāyāha. Aññāya viññattiyā laddhampi hi anāṇattiyā viññattiyā imissā aviññattiyā laddhapakkhaṃ bhajati, tasmā heṭṭhā aviññattiyā laddhe karaṇakārāpanesu visesaṃ avatvā idha visesavacanaṃ pubbāparaviruddhaṃ. Yadi cettha karaṇe pācittiyaṃ, kārāpanepi pācittiyeneva bhavitabbaṃ. Atha kārāpane dukkaṭaṃ, karaṇepi dukkaṭeneva bhavitabbaṃ. Na hi karaṇe vā kārāpane vā viseso atthi, tasmā aññāya viññattiyā laddhaṃ sayaṃ bhajjanādīni katvāpi kārāpetvāpi bhuñjantiyā dukkaṭamevāti idamettha sanniṭṭhānaṃ. Avisesena vuttanti karaṇakārāpanānaṃ sāmaññato vuttaṃ. Sesamettha uttānameva. Sattannaṃ dhaññānaṃ aññatarassa viññāpanaṃ vā viññāpāpanaṃ vā, paṭilābho, bhajjanādīni katvā vā kāretvā vā ajjhoharaṇanti imāni panettha tīṇi aṅgāni.
824第八条中,“已安置”指已确立。“Keṇī”指应交给国王的收入。“处所之间”指村庄、国土等不同处所之间。这里其余内容浅显易懂。变成粪便等排泄物、不观察、使用之处、有墙或围墙遮挡、丢弃或令人丢弃——这些是此处的五个要素。
824. Aṭṭhame nibbiṭṭhoti patiṭṭhāpito. Keṇīti rañño dātabbassa āyassetaṃ adhivacanaṃ. Ṭhānantaranti gāmajanapadādiṭhānantaraṃ. Sesamettha uttānameva. Uccārādibhāvo, anavalokanaṃ, vaḷañjanaṭṭhānaṃ, tirokuṭṭapākāratā, chaḍḍanaṃ vā chaḍḍāpanaṃ vāti imāni panettha pañca aṅgāni.
830第九条中,“所有”指比丘与比丘尼的。在这里,田地守护者、园丁等守护者即是主人。
830. Navame sabbesanti bhikkhussa bhikkhuniyā ca. Idha khettapālakā ārāmādigopakā ca sāmikā eva.
836第十条中,“以一次动作”指仅朝一个方向看的动作。“那些”指所观看的舞蹈等。虽然律藏正文未说自己在进行舞蹈等时犯波逸提,但为了显示须依注释书的标准来持守,所以论中说“在所有注释书中都说”。“站在寺院内”并非仅仅站立,而是从各处前往,以一切威仪均可获得;说“站在寺院内”是为了表明属于寺院范围内的情形,否则即使坐着也不可得。三部《结文》中都这样讲。这里其余内容浅显易懂。舞蹈等中任何一种,除非有许可的原因,前往观看或听闻——这些是此处的三个要素。
836. Dasame ekapayogenāti ekadisāvalokanapayogena. Tesaṃyevāti yesaṃ naccaṃ passati. Kiñcāpi sayaṃ naccanādīsu pācittiyaṃ pāḷiyaṃ na vuttaṃ, tathāpi aṭṭhakathāpamāṇena gahetabbanti dassetuṃ ‘‘sabbaaṭṭhakathāsu vutta’’nti āha. ‘‘Ārāme ṭhatvāti na kevalaṃ ṭhatvā, tato tato gantvāpi sabbiriyāpathehi labhati, ‘ārāme ṭhitā’ti pana ārāmapariyāpannabhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Itarathā nisinnāpi na labheyyā’’ti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Sesamettha uttānameva. Naccādīnaṃ aññataratā, aññatra anuññātakāraṇā gamanaṃ, dassanaṃ vā savanaṃ vāti imāni panettha tīṇi aṅgāni.
2. 黑暗品解释
2. Andhakāravaggavaṇṇanā
841第841节。黑暗品第一条中,“于布施时或供养时”即为了布施或为了供养。“商议”指交谈。夜晚黑暗、与男子同处一臂之距内或与之交谈、无同伴、期待隐蔽处——这些是此处的四个要素。
841. Andhakāravaggassa paṭhame dāne vā pūjāya vāti dānanimittaṃ vā pūjānimittaṃ vā. Mantetīti katheti. Rattandhakāratā, purisassa hatthapāse ṭhānaṃ vā sallapanaṃ vā, sahāyābhāvo, rahopekkhatāti imāni panettha cattāri aṅgāni.
842-846第842-846节。第二、第三、第四条的意义浅显明了。
842-846. Dutiyatatiyacatutthāni uttānatthāneva.
856-857第856-857节。第五条“越过无遮盖处”是针对先坐于遮蔽处内而后离去者而说的。据称:“界内范围为十二肘”。“无盘坐空间”指结跏趺坐的空间不足。于食前、在村落内坐、座位可结跏趺坐、除已开许的因缘外未请假、逾越所述界限——这些是此处的五个要素。
856-857. Pañcame anovassakaṃ atikkāmentiyāti channassa anto nisīditvā pakkamantiṃ sandhāya vuttaṃ. ‘‘Upacāro dvādasahattho’’ti vadanti. Pallaṅkassa anokāseti ūrubaddhāsanassa anokāse appahonte. Purebhattatā, antaraghare nisajjā, āsanassa pallaṅkokāsatā, aññatra anuññātakāraṇā anāpucchanaṃ, vuttaparicchedātikkamoti imāni panettha pañca aṅgāni.
859-864859-864节。第六、第七等项,其义显而易见。
859-864. Chaṭṭhasattamādīni uttānatthāneva.
3. 裸形品解释
3. Naggavaggavaṇṇanā
883-887883-887节。裸形品的第一、第二项,其义显而易见。
883-887. Naggavaggassa paṭhamadutiyāni uttānatthāneva.
893893节。第三项中,“拆开”是指为了重新缝制而将已缝之处拆开、解开。“除了四五天”是指从拆开之日起,超过五天。成为下衣、上衣或披覆衣,属于已受具足戒者所有,为缝制而拆开或令人拆开,除了特许的理由之外超过五天,以及放弃责任,这些是此处的五个要素。
893. Tatiye visibbetvāti dussibbitaṃ puna sibbanatthāya visibbetvā vijaṭetvā. Aññatra catūhapañcāhāti visibbitadivasato pañca divase atikkamitvā. Nivāsanapāvuraṇūpagacīvaratā, upasampannāya santakatā, sibbanatthāya visibbanaṃ vā visibbāpanaṃ vā, aññatra anuññātakāraṇā pañcāhātikkamo, dhuranikkhepoti imāni panettha pañca aṅgāni.
898第四条中的‘五种衣’,指三衣、浴衣、覆肩衣这五种衣。这五种衣中的任何一种,超过五天,没有许可的原因,未作交换,这些便是此处的四要素。
898. Catutthe pañcannaṃ cīvarānanti ticīvaraṃ udakasāṭikā saṅkaccikāti imesaṃ pañcannaṃ cīvarānaṃ. Pañcannaṃ cīvarānaṃ aññataratā, pañcāhātikkamo, anuññātakāraṇābhāvo, aparivattananti imāni panettha cattāri aṅgāni.
902第五条意义浅显易懂。
902. Pañcamaṃ uttānatthameva.
907第六项,‘衣服的获得’是指应当被获取的衣服。此处有三支:可被分配的最终性、已归属僧团的性质,以及不因见到利益而制造障碍。
907. Chaṭṭhe cīvaralābhanti labhitabbacīvaraṃ. Vikappanupagapacchimatā, saṅghassa pariṇatabhāvo, vinā ānisaṃsadassanena antarāyakaraṇanti imāni panettha tīṇi aṅgāni.
911第七项,其义自明。
911. Sattamaṃ uttānatthameva.
916第八项中,“kumbhathūṇa”即是“壶”这个词;他们以此嬉戏游走,或以此为技艺,故名为“kumbhathūṇikā”。因此说“以陶罐嬉戏者”。然而,《长部注疏》中则说:“kumbhathūṇa”是指一种四方形的板状乐器。所谓四方板状乐器,即用树心、象牙等物制成四方形板,四面蒙上皮革而做成的乐器。“bimbisaka”亦是其同义词,他们演奏此乐器,或以此为技艺,故得名“kumbhathūṇikā”。因此说“亦称bimbisaka演奏者”。此处有三层含义:沙门衣的状态、除同法者与父母之外对他人的布施,以及非暂时性。
916. Aṭṭhame kumbhathūṇaṃ nāma kumbhasaddo, tena caranti kīḷanti, taṃ vā sippaṃ etesanti kumbhathūṇikā. Tenāha ‘‘ghaṭakena kīḷanakā’’ti. Dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ (dī. ni. aṭṭha. 1.13) pana ‘‘kumbhathūṇaṃ nāma caturassaambaṇakatāḷa’’nti vuttaṃ. Caturassaambaṇakatāḷaṃ nāma rukkhasāradantādīsu yena kenaci caturassaambaṇaṃ katvā catūsu passesu cammena onandhitvā katavāditabhaṇḍaṃ. Bimbisakantipi tasseva vevacanaṃ, taṃ vādenti, taṃ vā sippaṃ etesanti kumbhathūṇikā. Tenāha ‘‘bimbisakavādakātipi vadantī’’ti. Samaṇacīvaratā, ṭhapetvā sahadhammike mātāpitaro ca aññesaṃ dānaṃ, atāvakālikatāti imāni panettha tīṇi aṅgāni.
920第九项,其义自明。
920. Navamaṃ uttānatthameva.
927第十项中,“如法的迦提那出离”:一位优婆塞欲施予所有比丘尼非时衣,他布施了相当于乃至超过敷展迦提那衣之利益的物品,和合的比丘尼僧团应其所请,以白二甘马在众中出离迦提那——这样的出离便称为“如法”。这就是如法的迦提那出离。余下诸义皆明。
927. Dasame dhammikaṃ kathinuddhāranti sabbāsaṃ bhikkhunīnaṃ akālacīvaraṃ dātukāmena upāsakena yattako atthāramūlako ānisaṃso, tato adhikaṃ vā samakaṃ vā datvā yācitakena samaggena bhikkhunisaṅghena yaṃ kathinaṃ ñattidutiyena kammena antarā uddharīyati, tassa so uddhāro dhammikoti vuccati, evarūpaṃ kathinuddhāranti attho. Sesaṃ uttānatthameva.
932于Tuvaṭṭa品中,诸义易解。
932. Tuvaṭṭavagge sabbaṃ uttānameva.
五、彩绘堂品注释
5. Cittāgāravaggavaṇṇanā
978彩绘堂品第一项中,“嬉戏林苑”是就位于城内者而言,“嬉戏园林”是就位于城外者而言。“各别的罪”是指依转动颈部的动作次数而计的罪,并非依睁眼次数而计。由于有言:“在寺内建造王宫等处,比丘尼观看他们无犯”,故可成立:“在寺内前往各处观看舞蹈等,是许可的。”
978. Cittāgāravaggassa paṭhame kīḷanaupavananti antonagare ṭhitaṃ sandhāya vuttaṃ, kīḷanuyyānanti bahinagare ṭhitaṃ sandhāya. Pāṭekkā āpattiyoti gīvāya parivaṭṭanappayogagaṇanāya āpattiyo, na ummīlanagaṇanāya. ‘‘Ajjhārāme rājāgārādīni karonti, tāni passantiyā anāpattī’’ti vacanato ‘‘antoārāme tattha tattha gantvā naccādīni passituṃ labhatī’’tipi siddhaṃ.
982第二项等,其义自明。
982. Dutiyādīni uttānatthāneva.
1015第九项中,‘象’等应与‘技艺’一词分别结合;同样,‘阿闼婆’等应与‘咒语’一词结合。其中,‘阿闼婆咒语’指依据阿闼婆吠陀所立、能伤害他人的咒语;‘钉咒语’指对木心柱持咒后插入大地以杀人的咒语;‘药方应用’即配制毒药。‘龙圈’是为阻止蛇类进入而结成的咒圈。
1015. Navame hatthiādīsu sippa-saddo paccekaṃ yojetabbo, tathā āthabbaṇādīsu manta-saddo. Tattha āthabbaṇamanto nāma āthabbaṇavedavihito parūpaghātakaro manto, khīlanamanto nāma dārusārakhīlaṃ mantetvā pathaviyaṃ pavesetvā māraṇamanto, agadappayogo visayojanaṃ. Nāgamaṇḍalanti sappānaṃ pavesanivāraṇatthaṃ maṇḍalabaddhamanto.
1018第十项,其义自明。
1018. Dasamaṃ uttānatthameva.
1021园林品中,一切其义自明。
1021. Ārāmavagge sabbaṃ uttānatthameva.
1067孕妇品中,一切亦皆易明了。
1067. Gabbhinivaggepi sabbaṃ suviññeyyameva.
八、童女品注释
8. Kumāribhūtavaggavaṇṇanā
1119童女品之首所说“最初两位大学戒尼”,即于孕妇品中最初提及的两位学戒尼。“应称为学戒尼”,谓于授戒羯磨等事中,应以此名称之。若称“已嫁者”或“童女”,则不可如此称说;若如是说,羯磨即告失效,这是此处的意旨。自此以下至第九项终,其义自明。
1119. Kumāribhūtavaggassa paṭhame sabbapaṭhamā dve mahāsikkhamānāti gabbhinivagge sabbapaṭhamaṃ vuttā dve sikkhamānā. Sikkhamānā icceva vattabbāti sammutikammādīsu evaṃ vattabbā. Gihigatāti vā kumāribhūtāti vā na vattabbāti sace vadanti, kammaṃ kuppatīti adhippāyo. Ito paraṃ navamapariyosānaṃ uttānatthameva.
1163第十项中,“前所未有之生起始端”是就十三种生起(如第一波罗夷生起等)中,未被允许的生起而说。由于在此之前未曾有过这样的生起始端,故称“前所未有之生起始端”。
1163. Dasame apubbasamuṭṭhānasīsanti paṭhamapārājikasamuṭṭhānādīsu terasasu samuṭṭhānesu ananuññātasamuṭṭhānaṃ sandhāya vuttaṃ. Tañhi ito pubbe tādisassa samuṭṭhānasīsassa anāgatattā ‘‘apubbasamuṭṭhānasīsa’’nti vuttaṃ.
1166第十一项等,其义自明。
1166. Ekādasamādīni uttānatthāneva.
九、伞与鞋履品注释
9. Chattupāhanavaggavaṇṇanā
1214伞与鞋履品第十一项中,“就界内区域而言”是指四周十二肘范围内的界内区域。其余各处,其义自明。
1214. Chattupāhanavaggassa ekādasame upacāraṃ sandhāyāti samantā dvādasahatthupacāraṃ sandhāya. Sesaṃ sabbattha uttānameva.
既然说“山顶聚会等是无心之罪、世间罪”,因此应知:因不知“这是舞蹈”或“这是色彩”而观看或沐浴时,由于不知事之心而生罪,故为无心之罪;因知“这是舞蹈”或“这是色彩”而观看或沐浴时,唯以不善心生罪,故为世间罪。盗贼出罪等,因了知“这是盗贼”等事而作时方生罪,故为有心之罪;授具足戒等,唯以一向不善之心则不可作,故为制戒之罪。三部《结文》中说:“此处有心与无心,不应依知制戒或不知制戒而取,应依知事或不知事而取。”余义于此自明。
Giraggasamajjādīni acittakāni lokavajjānīti vuttattā naccanti vā vaṇṇakanti vā ajānitvāva passantiyā vā nahāyantiyā vā āpattisambhavato vatthuajānanacittena acittakāni, naccanti vā vaṇṇakanti vā jānitvā passantiyā vā nahāyantiyā vā akusaleneva āpajjanato lokavajjānīti veditabbāni. Corīvuṭṭhāpanādīni corītiādinā vatthuṃ jānitvā karaṇe eva āpattisambhavato sacittakāni, upasampadādīnaṃ ekantaakusalacitteneva akattabbattā paṇṇattivajjāni. ‘‘Idha sacittakācittakatā paṇṇattijānanājānanatāya aggahetvā vatthujānanājānanatāya gahetabbā’’ti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Sesamettha uttānatthameva.