第4篇 巴吉帝亚篇(比丘尼分别的注释)
4. Pācittiyakaṇḍaṃ (bhikkhunīvibhaṅgavaṇṇanā)
蒜品注释
1. Lasuṇavaggavaṇṇanā
793-797793-797. 在巴吉帝亚的蒜品第一条中,“记得前世”就是有宿命通。“纯粹以它的本性”是指不加酸粥之类的东西。“枣子酱”是把枣子晒干、磨成粉之后做成的一种嚼食。这里剩下的内容都很浅显。生蒜和吞下去,就是这里说的两个构成要件。
793-797. Pācittiyesu lasuṇavaggassa paṭhame jātiṃ saratīti jātissaro. Sabhāvenevāti sūpasampākādiṃ vināva. Badarasāḷavaṃ nāma badaraphalāni sukkhāpetvā cuṇṇetvā kattabbā khādanīyavikati. Sesamettha uttānameva. Āmakalasuṇañceva ajjhoharaṇañcāti imāni panettha dve aṅgāni.
798-802第798到802条:第二、第三、第四条本身意思就很清楚。
798-802. Dutiyatatiyacatutthāni uttānatthāneva.
812第五项:这里说的“两指节之上”,是指两根手指一起进入时,把每根手指各算一个指节,也就是在两个指节之上。如果只有一根手指进入,就不允许超过两个指节,这一点应当知道。《大护持》里也是这么说的。不过,如果是因为用水清洗的缘故,即使有接触的快感,只要在所说的范围内,就不犯戒。
812. Pañcame dvinnaṃ pabbānaṃ uparīti ettha dvinnaṃ aṅgulīnaṃ saha pavesane ekekāya aṅguliyā ekekaṃ pabbaṃ katvā dvinnaṃ pabbānaṃ upari. Ekaṅgulipavesane dvinnaṃ pabbānaṃ upari na vaṭṭatīti veditabbaṃ. Mahāpaccariyampi ayameva nayo dassito. Udakasuddhipaccayena pana satipi phassasādiyane yathāvuttaparicchede anāpatti.
815-817第六项:“倾倒”就是倒下去。“乳清”指酸奶里澄清的水。比丘吃饭时,手能够到的范围内,拿取饮料或扇子,这些是这里的两个要点。
815-817. Chaṭṭhe āsumbhitvāti pātetvā. Dadhimatthūti dadhimaṇḍaṃ dadhimhi pasannodakaṃ. Bhuñjantassa bhikkhuno hatthapāse ṭhānaṃ, pānīyassa vā vidhūpanassa vā gahaṇanti imāni panettha dve aṅgāni.
822第七条中,“接受,犯恶作罪”这句话,只是用来举例说明前方便已构成恶作,所以接着说“并不只是在接受的时候才犯”等等。“量”是指构成巴吉帝亚罪的标准。意思是:只有通过这两种情况才构成巴吉帝亚,而不是通过其他诸如炒制等方式。“因此”等语,是为了把已经说过的内容详细展开说明。“那前后相违”,是针对再次说到的与之前所说相矛盾的话而说的。因为通过其他方式乞求而得到的东西,也归入这种没有命令而乞求的范畴,所以前面在讲没有乞求而得到的情况下,对自作和令作没有加以区分,而这里却特别加以区分,这就前后相违了。如果在这里自作是巴吉帝亚,那么令作也应当是巴吉帝亚;如果令作是恶作,那么自作也应当是恶作。因为自作和令作之间并没有差别。所以,通过其他方式乞求得到之后,无论自己炒制等,还是让别人炒制后食用,都只是恶作——这是这里的结论。“无区别而说”,是指对自作和令作笼统地一起说。这里其余的内容浅显易懂。七种谷物中的任何一种,乞求或让人乞求,获得之后,炒制等自作或令作后吞咽下去,这些就是这里的三个要素。
822. Sattame ‘‘paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassā’’ti idaṃ pubbapayogadukkaṭassa nidassanamattanti āha ‘‘na kevalaṃ paṭiggahaṇeyeva hotī’’tiādi. Pamāṇanti pācittiyāpattiyā pamāṇaṃ. Imehiyeva dvīhi pācittiyaṃ hoti, nāññehi bhajjanādīhīti attho. Vuttamevatthaṃ vitthārato dassetuṃ ‘‘tasmā’’tiādimāha. Taṃ pubbāparaviruddhanti punapi vuttanti vuttavādaṃ sandhāyāha. Aññāya viññattiyā laddhampi hi anāṇattiyā viññattiyā imissā aviññattiyā laddhapakkhaṃ bhajati, tasmā heṭṭhā aviññattiyā laddhe karaṇakārāpanesu visesaṃ avatvā idha visesavacanaṃ pubbāparaviruddhaṃ. Yadi cettha karaṇe pācittiyaṃ, kārāpanepi pācittiyeneva bhavitabbaṃ. Atha kārāpane dukkaṭaṃ, karaṇepi dukkaṭeneva bhavitabbaṃ. Na hi karaṇe vā kārāpane vā viseso atthi, tasmā aññāya viññattiyā laddhaṃ sayaṃ bhajjanādīni katvāpi kārāpetvāpi bhuñjantiyā dukkaṭamevāti idamettha sanniṭṭhānaṃ. Avisesena vuttanti karaṇakārāpanānaṃ sāmaññato vuttaṃ. Sesamettha uttānameva. Sattannaṃ dhaññānaṃ aññatarassa viññāpanaṃ vā viññāpāpanaṃ vā, paṭilābho, bhajjanādīni katvā vā kāretvā vā ajjhoharaṇanti imāni panettha tīṇi aṅgāni.
824第八条中,“已安置”是指已确立。“Keṇī”是应交国王的收入这一说法的名称。“处所之间”是指村庄、国土等不同处所之间。这里其余的内容都很浅显易懂。变成粪便等排泄物、不观察、使用之处、有墙或围墙遮挡、丢弃或让人丢弃——这些就是这里的五个要素。
824. Aṭṭhame nibbiṭṭhoti patiṭṭhāpito. Keṇīti rañño dātabbassa āyassetaṃ adhivacanaṃ. Ṭhānantaranti gāmajanapadādiṭhānantaraṃ. Sesamettha uttānameva. Uccārādibhāvo, anavalokanaṃ, vaḷañjanaṭṭhānaṃ, tirokuṭṭapākāratā, chaḍḍanaṃ vā chaḍḍāpanaṃ vāti imāni panettha pañca aṅgāni.
830第九条里说的“所有”,是指比丘和比丘尼的。这里,田地看护人和园林等看护人,本身就是主人。
830. Navame sabbesanti bhikkhussa bhikkhuniyā ca. Idha khettapālakā ārāmādigopakā ca sāmikā eva.
836第十条中,“以一次加行”是指只朝一个方向看的加行。“那些”是指他看见其舞蹈等的那些人。虽然律藏正文没有说自己在跳舞等时犯巴吉帝亚,但为了说明应当依据注释书的标准来理解,所以说“在所有注释书中都有说”。“站在寺院里”并不只是站着,从各处走过去,以一切行住坐卧的姿势都可以获得;说“站在寺院里”是为了表明属于寺院范围之内的情况,否则即使是坐着也不能获得。三部句解里都这样说。这里其余的内容浅显易懂。属于舞蹈等中的任何一种,没有许可的原因而前往,或者去看,或者去听——这些是这里的三个构成要素。
836. Dasame ekapayogenāti ekadisāvalokanapayogena. Tesaṃyevāti yesaṃ naccaṃ passati. Kiñcāpi sayaṃ naccanādīsu pācittiyaṃ pāḷiyaṃ na vuttaṃ, tathāpi aṭṭhakathāpamāṇena gahetabbanti dassetuṃ ‘‘sabbaaṭṭhakathāsu vutta’’nti āha. ‘‘Ārāme ṭhatvāti na kevalaṃ ṭhatvā, tato tato gantvāpi sabbiriyāpathehi labhati, ‘ārāme ṭhitā’ti pana ārāmapariyāpannabhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Itarathā nisinnāpi na labheyyā’’ti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Sesamettha uttānameva. Naccādīnaṃ aññataratā, aññatra anuññātakāraṇā gamanaṃ, dassanaṃ vā savanaṃ vāti imāni panettha tīṇi aṅgāni.
第2品 黑暗品的注释
2. Andhakāravaggavaṇṇanā
841841. 在黑暗品的第一条中,“在布施时或在供养时”指的是为了布施或者为了供养。“商议”就是交谈。夜晚黑暗、处在男人一臂之内的地方或者和他交谈、没有同伴、期望隐蔽之处——这些就是这里所说的四个要素。
841. Andhakāravaggassa paṭhame dāne vā pūjāya vāti dānanimittaṃ vā pūjānimittaṃ vā. Mantetīti katheti. Rattandhakāratā, purisassa hatthapāse ṭhānaṃ vā sallapanaṃ vā, sahāyābhāvo, rahopekkhatāti imāni panettha cattāri aṅgāni.
842-846第842至846条:第二、第三、第四条本身意思就很清楚。
842-846. Dutiyatatiyacatutthāni uttānatthāneva.
856-857856-857. 第五项“越过无遮盖处”,是针对坐在遮蔽处里面之后又离开的人说的。他们说:“界内范围是十二肘。” “没有盘坐的空间”,是指结跏趺坐的地方不够。在食前、在村落内坐、座位能结跏趺坐、除了已开许的因缘之外没有请假、越过所说的界限——这些就是这里的五个要素。
856-857. Pañcame anovassakaṃ atikkāmentiyāti channassa anto nisīditvā pakkamantiṃ sandhāya vuttaṃ. ‘‘Upacāro dvādasahattho’’ti vadanti. Pallaṅkassa anokāseti ūrubaddhāsanassa anokāse appahonte. Purebhattatā, antaraghare nisajjā, āsanassa pallaṅkokāsatā, aññatra anuññātakāraṇā anāpucchanaṃ, vuttaparicchedātikkamoti imāni panettha pañca aṅgāni.
859-864第859至864节:第六项、第七项等,含义都很浅显易懂。
859-864. Chaṭṭhasattamādīni uttānatthāneva.
3. 裸形品注释
3. Naggavaggavaṇṇanā
883-887883到887节。裸形品的第一项和第二项,意思本身就很清楚。
883-887. Naggavaggassa paṭhamadutiyāni uttānatthāneva.
893893. 在第三条中,“拆开”是指把缝得不好的地方重新拆开、解开,以便再缝。“除了四五天以外”是指从拆开那天算起超过五天。属于已受具足戒者所有的下衣、上衣或披衣,为了缝制而拆开或让人拆开,除了有允许的理由之外超过五天,以及放弃责任,这些就是这里的五个要素。
893. Tatiye visibbetvāti dussibbitaṃ puna sibbanatthāya visibbetvā vijaṭetvā. Aññatra catūhapañcāhāti visibbitadivasato pañca divase atikkamitvā. Nivāsanapāvuraṇūpagacīvaratā, upasampannāya santakatā, sibbanatthāya visibbanaṃ vā visibbāpanaṃ vā, aññatra anuññātakāraṇā pañcāhātikkamo, dhuranikkhepoti imāni panettha pañca aṅgāni.
898第四项里说的“五种衣”,是指三衣、浴衣、覆肩衣这五种衣。在这五种衣当中,属于其中任何一种,超过五天,没有获得允许的理由,没有进行交换,这些就是这里的四个要素。
898. Catutthe pañcannaṃ cīvarānanti ticīvaraṃ udakasāṭikā saṅkaccikāti imesaṃ pañcannaṃ cīvarānaṃ. Pañcannaṃ cīvarānaṃ aññataratā, pañcāhātikkamo, anuññātakāraṇābhāvo, aparivattananti imāni panettha cattāri aṅgāni.
902第五条的义理本身就很浅显。
902. Pañcamaṃ uttānatthameva.
907第六项,衣服的获得,是指应当得到的衣服。可以被分配的最终性、已经归属僧团的性质,以及不因为看到利益而制造障碍——这里一共有这三支。
907. Chaṭṭhe cīvaralābhanti labhitabbacīvaraṃ. Vikappanupagapacchimatā, saṅghassa pariṇatabhāvo, vinā ānisaṃsadassanena antarāyakaraṇanti imāni panettha tīṇi aṅgāni.
911第七项本身意思就很清楚。
911. Sattamaṃ uttānatthameva.
916第八项中,kumbhathūṇa 指的是鼓声,人们跟着它游行嬉戏,或者把它当作一门技艺,所以叫 kumbhathūṇikā。因此说“以陶罐嬉戏者”。不过《长部注疏》里说:kumbhathūṇa 是一种四方形的板状乐器。所谓四方形板状乐器,就是用树心、象牙等材料做成四方形的板,四面蒙上皮革而制成的乐器。bimbisaka 也是它的另一个名称,他们演奏它,或者把它当作一门技艺,所以叫 kumbhathūṇikā。因此说“也有人称之为 bimbisakavādaka”。沙门衣者、除同法者父母外施与他人、非暂时性,这里这三项是要素。
916. Aṭṭhame kumbhathūṇaṃ nāma kumbhasaddo, tena caranti kīḷanti, taṃ vā sippaṃ etesanti kumbhathūṇikā. Tenāha ‘‘ghaṭakena kīḷanakā’’ti. Dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ (dī. ni. aṭṭha. 1.13) pana ‘‘kumbhathūṇaṃ nāma caturassaambaṇakatāḷa’’nti vuttaṃ. Caturassaambaṇakatāḷaṃ nāma rukkhasāradantādīsu yena kenaci caturassaambaṇaṃ katvā catūsu passesu cammena onandhitvā katavāditabhaṇḍaṃ. Bimbisakantipi tasseva vevacanaṃ, taṃ vādenti, taṃ vā sippaṃ etesanti kumbhathūṇikā. Tenāha ‘‘bimbisakavādakātipi vadantī’’ti. Samaṇacīvaratā, ṭhapetvā sahadhammike mātāpitaro ca aññesaṃ dānaṃ, atāvakālikatāti imāni panettha tīṇi aṅgāni.
920第九项本身意思很清楚。
920. Navamaṃ uttānatthameva.
927第十项,“如法的咖提那出离”:有位近事男想给所有比丘尼布施非时衣,他布施了相当于或超过敷展咖提那衣之利益的物品,和合的比丘尼僧团应他所请,以白二甘马在中间出离咖提那——那个出离就称为“如法”。意思就是这样的咖提那出离。其余内容都浅显易懂。
927. Dasame dhammikaṃ kathinuddhāranti sabbāsaṃ bhikkhunīnaṃ akālacīvaraṃ dātukāmena upāsakena yattako atthāramūlako ānisaṃso, tato adhikaṃ vā samakaṃ vā datvā yācitakena samaggena bhikkhunisaṅghena yaṃ kathinaṃ ñattidutiyena kammena antarā uddharīyati, tassa so uddhāro dhammikoti vuccati, evarūpaṃ kathinuddhāranti attho. Sesaṃ uttānatthameva.
932在Tuvaṭṭa品中,一切都很容易理解。
932. Tuvaṭṭavagge sabbaṃ uttānameva.
第5品 彩绘堂品的注释
5. Cittāgāravaggavaṇṇanā
978978. 在彩绘堂品的第一项中,“嬉戏林苑”是就位于城内的地方说的,“嬉戏园林”是就位于城外的地方说的。“各别的罪”是按转动颈部的动作次数来计算的罪,不是按睁眼的次数来计算的。因为有这样的话:“在寺内建造王宫等,比丘尼观看那些没有犯”,所以也可以成立:“在寺内各处走去观看舞蹈等,是允许的。”
978. Cittāgāravaggassa paṭhame kīḷanaupavananti antonagare ṭhitaṃ sandhāya vuttaṃ, kīḷanuyyānanti bahinagare ṭhitaṃ sandhāya. Pāṭekkā āpattiyoti gīvāya parivaṭṭanappayogagaṇanāya āpattiyo, na ummīlanagaṇanāya. ‘‘Ajjhārāme rājāgārādīni karonti, tāni passantiyā anāpattī’’ti vacanato ‘‘antoārāme tattha tattha gantvā naccādīni passituṃ labhatī’’tipi siddhaṃ.
982第二项等,意思本来就很清楚。
982. Dutiyādīni uttānatthāneva.
1015第九项里,对“象”等各项,应分别配上“技艺”一词;同样,对“阿闼婆”等各项,应分别配上“咒语”一词。其中,所谓“阿闼婆咒语”,就是依照阿闼婆吠陀所制、能伤害他人的咒语;所谓“钉咒语”,就是对木心柱念咒后插入地里来杀人的咒语;所谓“药方应用”,就是配制毒药。所谓“龙圈”,就是为了阻止蛇类进入而结成的咒圈。
1015. Navame hatthiādīsu sippa-saddo paccekaṃ yojetabbo, tathā āthabbaṇādīsu manta-saddo. Tattha āthabbaṇamanto nāma āthabbaṇavedavihito parūpaghātakaro manto, khīlanamanto nāma dārusārakhīlaṃ mantetvā pathaviyaṃ pavesetvā māraṇamanto, agadappayogo visayojanaṃ. Nāgamaṇḍalanti sappānaṃ pavesanivāraṇatthaṃ maṇḍalabaddhamanto.
1018第十,内容本身浅显易懂。
1018. Dasamaṃ uttānatthameva.
1021在园林品里,一切内容本来就都很容易理解。
1021. Ārāmavagge sabbaṃ uttānatthameva.
1067在孕妇品里,一切也都很容易理解。
1067. Gabbhinivaggepi sabbaṃ suviññeyyameva.
第8品 童女品注释
8. Kumāribhūtavaggavaṇṇanā
1119童女品的第一项中,“最初两位大在学尼”,就是孕妇品里最先提到的那两位在学尼。应当称呼她们为“在学尼”,在授戒甘马等场合就该这样称呼。如果称她们为“已嫁女”或“童女”,那就不该这样称呼;如果这样说了,甘马就失效,这是这里的用意。从这里往后到第九项结束,意思都很浅显易懂。
1119. Kumāribhūtavaggassa paṭhame sabbapaṭhamā dve mahāsikkhamānāti gabbhinivagge sabbapaṭhamaṃ vuttā dve sikkhamānā. Sikkhamānā icceva vattabbāti sammutikammādīsu evaṃ vattabbā. Gihigatāti vā kumāribhūtāti vā na vattabbāti sace vadanti, kammaṃ kuppatīti adhippāyo. Ito paraṃ navamapariyosānaṃ uttānatthameva.
1163第十项里说的“前所未有的生起始端”,是指十三种生起(比如第一巴拉基格的生起等)当中,那种没有被允许过的生起。因为在这之前,还没有出现过这样的生起始端,所以叫“前所未有的生起始端”。
1163. Dasame apubbasamuṭṭhānasīsanti paṭhamapārājikasamuṭṭhānādīsu terasasu samuṭṭhānesu ananuññātasamuṭṭhānaṃ sandhāya vuttaṃ. Tañhi ito pubbe tādisassa samuṭṭhānasīsassa anāgatattā ‘‘apubbasamuṭṭhānasīsa’’nti vuttaṃ.
1166第十一项等,含义本身就很清楚。
1166. Ekādasamādīni uttānatthāneva.
第9品 伞与鞋履品注释
9. Chattupāhanavaggavaṇṇanā
12141214. 在“伞与鞋履品”第十一颂中,所谓“界内区域”,是指四周十二肘范围内的界内区域。其余各处,意思都很清楚。
1214. Chattupāhanavaggassa ekādasame upacāraṃ sandhāyāti samantā dvādasahatthupacāraṃ sandhāya. Sesaṃ sabbattha uttānameva.
说“山顶聚会等是无心、世间罪”,是因为在不知道是在跳舞或装饰、或观看、或沐浴的情况下,由于不知事之心而生起罪,所以是无心;在知道是在跳舞或装饰、或观看、或沐浴的情况下,唯以不善心生起罪,所以应知是世间罪。令贼女受达上等,因为是在知道“这是贼女”等事之后才作而生起罪,所以是有心;授达上等,因为并非唯以一向不善心而作,所以是制戒罪。三部《结文》中说:“这里的有心与无心,不应依知制戒或不知制戒来取,应依知事或不知事来取。”其余在此自明。
Giraggasamajjādīni acittakāni lokavajjānīti vuttattā naccanti vā vaṇṇakanti vā ajānitvāva passantiyā vā nahāyantiyā vā āpattisambhavato vatthuajānanacittena acittakāni, naccanti vā vaṇṇakanti vā jānitvā passantiyā vā nahāyantiyā vā akusaleneva āpajjanato lokavajjānīti veditabbāni. Corīvuṭṭhāpanādīni corītiādinā vatthuṃ jānitvā karaṇe eva āpattisambhavato sacittakāni, upasampadādīnaṃ ekantaakusalacitteneva akattabbattā paṇṇattivajjāni. ‘‘Idha sacittakācittakatā paṇṇattijānanājānanatāya aggahetvā vatthujānanājānanatāya gahetabbā’’ti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Sesamettha uttānatthameva.