3. 尼萨耆耶品(比丘尼分别注释)
3. Nissaggiyakaṇḍaṃ (bhikkhunīvibhaṅgavaṇṇanā)
733在舍堕中,第一项是浅显明白的。
733. Nissaggiyesu paṭhamaṃ uttānameva.
740在第二项中,“对圣尼说‘我施与您’而这样获得”即指舍后所得。因此,《论母注释》中也说:“即使获得舍出的物品后,也应如施主所施的方式使用。”所谓如施主所施的方式使用,意思是如同施主所施的那样使用,即应将其归入非时衣一类。在此,由分配者处获得的衣方为舍出物;即使作了羯磨,自己也不能取得。其余在此是浅显的。非时衣性、如是想、以非时衣的名义藉由计谋使分配、获得,这是此处的四个要素。
740. Dutiye ‘‘ayyāya dammīti evaṃ paṭiladdhanti nissaṭṭhapaṭiladdhaṃ. Teneva mātikāṭṭhakathāyampi ‘‘nissaṭṭhaṃ paṭilabhitvāpi yathādāneyeva upanetabba’’nti vuttaṃ. Yathādāneyeva upanetabbanti yathā dāyakena dinnaṃ, tathā upanetabbaṃ, akālacīvarapakkheyeva ṭhapetabbanti vuttaṃ hoti. Ettha ca bhājāpitāya laddhacīvarameva nissaggiyaṃ hoti, taṃ vinayakammaṃ katvāpi attanā na labhati. Sesamettha uttānameva. Akālacīvaratā, tathāsaññitā, kālacīvaranti adhiṭṭhāya lesena bhājāpanaṃ, paṭilābhoti imāni panettha cattāri aṅgāni.
743在第三项中,“我的”指“这是我的”。由于以己物之想而取,故说犯忏悔罪和恶作罪。若非如此,则应按物品价值处罚。比丘尼身份、所交换之衣已作持分之想、以己物想而夺取或令人夺取,这是此处的三个要素。
743. Tatiye metanti me etaṃ. Sakasaññāya gahitattā pācittiyaṃ dukkaṭañca vuttaṃ. Itarathā bhaṇḍagghena kāretabbaṃ. Upasampannatā, parivattitacīvarassa vikappanupagatā, sakasaññāya acchindanaṃ vā acchindāpanaṃ vāti imāni panettha tīṇi aṅgāni.
748-752在第四条中,“给了带来的酥油”是指给了自己的(酥油)。“应煮成双份”指应将酥油与油合在一起煮。以计谋而欲获取、令他人告知、获得,这是此处的三个要素。
748-752. Catutthe āhaṭasappiṃ datvāti attano datvā. Yamakaṃ pacitabbanti sappiñca telañca ekato katvā pacitabbaṃ. Lesena gahetukāmatā, aññassa viññāpanaṃ, paṭilābhoti imāni panettha tīṇi aṅgāni.
753在第五条中,“她”指偷罗难陀。“此”指这位在学尼。“令交换后”在此处被解释为“令其知晓后”的意思。但在《母论注释》(《疑惑度释·令他交换学处注释》)中则说:“‘令交换其他’是指用自己的如法物品,说‘请拿这个来’,而令交换其他物品”。因此应知,“令交换后”一词也有“令交换后”的意思。若令交换其他,即指心想“她这样给了我这个,还会拿其他来”,于是说“我不需要这个,请给我拿那个来”,从而令其交换其他物品。
753. Pañcame sāti thullanandā. Ayanti ayaṃ sikkhamānā. Cetāpetvāti jānāpetvā icceva atthoti idha vuttaṃ, mātikāṭṭhakathāyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. aññacetāpanasikkhāpadavaṇṇanā) pana ‘‘aññaṃ cetāpetvāti attano kappiyabhaṇḍena idaṃ nāma āharāti aññaṃ parivattāpetvā’’ti vuttaṃ, tasmā ‘‘cetāpetvā’’ti imassa parivattāpetvātipi attho daṭṭhabbo. Aññaṃ cetāpeyyāti ‘‘evaṃ me idaṃ datvā aññampi āharissatī’’ti maññamānā ‘‘na me iminā attho, idaṃ nāma me āharā’’ti tato aññaṃ cetāpeyya.
758在第六条中,“法务”指福德业。“对布商”指对布匹商人。由那位比丘尼令其交换所得的物品,其舍出与舍后所得都归于她。因此,那位比丘尼获得所舍之物后,应按原施主所施的方式使用,不应自己取用。“为其他目的”指为衣等物品中的某一目的。“以指定给其他者的”是说明前者的含义。“以资具”指以如法物品。
758. Chaṭṭhe dhammakiccanti puññakammaṃ. Pāvārikassāti dussavāṇijakassa. Yāya cetāpitaṃ, tassāyeva nissaggiyaṃ nissaṭṭhapaṭilābho ca, tasmā tāya bhikkhuniyā nissaṭṭhaṃ paṭilabhitvā yathādāne upanetabbaṃ, na attanā gahetabbaṃ. Aññassatthāyāti cīvarādīsu aññatarassatthāya. Aññuddisikenāti purimassevatthadīpanaṃ. Parikkhārenāti kappiyabhaṇḍena.
764在第七条中,“自己以乞求所得”意为“纵然是自己乞求所得”。因此,圣典中说:“以此资具,即使自己乞求后”,同样在《论母注释》中也说:“‘以所乞求的’,意思是纵然是自己乞求所得。”
764. Sattame sayaṃ yācitakenāti sayaṃ yācitakenāpīti attho. Teneva pāḷiyaṃ ‘‘tena ca parikkhārena sayampi yācitvā’’ti vuttaṃ, tatoyeva mātikāṭṭhakathāyaṃ ‘‘saññācikenāti sayaṃ yācitakenāpī’’ti attho vutto.
768-773第八、第九、第十条,义理浅显易明。
768-773. Aṭṭhamanavamadasamāni uttānatthāneva.
784在第十一条中,因为在被邀请之处,所谓的请求是不应拒绝的,所以世尊以法邀请的方式,对于在被邀请处说出“你可以说需要什么”之人,开示了“最多可请求四指量”的限定,应如此理解。因此,在《论母注释》(《疑惑度释·重衣学处注解》)中说:“‘应令交换’,是指除了同法者和亲戚等已邀请者之外,有其他由某种功德而满意者说“你可以说需要什么”时,应当请求。”
784. Ekādasame yasmā pavāritaṭṭhāne viññatti nāma na paṭisedhetabbā, tasmā bhagavā dhammanimantanavasena pavāritaṭṭhāne ‘‘vadeyyāsi yenattho’’ti vuttāya ‘‘catukkaṃsaparamaṃ viññāpetabba’’nti paricchedaṃ dassetīti veditabbaṃ. Teneva mātikāṭṭhakathāyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. garupāvuraṇasikkhāpadavaṇṇanā) ‘‘cetāpetabbanti ṭhapetvā sahadhammike ca ñātakapavārite ca aññena kismiñcideva guṇe parituṭṭhena vadeyyāsi yenatthoti vuttāya viññāpetabba’’nti vuttaṃ.
788788. 第十二条的意义浅显易懂。
788. Dvādasamaṃ uttānatthameva.