第3品 尼萨耆亚品(比丘尼分别的注释)
3. Nissaggiyakaṇḍaṃ (bhikkhunīvibhaṅgavaṇṇanā)
733在尼萨耆亚中,第一项是浅显明白的。
733. Nissaggiyesu paṭhamaṃ uttānameva.
740第二项中,“我对圣尼说‘我施与您’,这样得到”,就是指舍出去之后又拿回来。因此,《论母注释》里也说:“即使把舍出去的物品又拿回来,也应当按施主当初布施的方式处理。”所谓按施主当初布施的方式处理,意思是说,施主怎样布施的,就应当照样处理,应当把它归入非时衣那一类。这里,只有从分配者那里得到的衣才是舍出物,即使做了甘马,自己也不能拿来用。其余部分在这里很清楚。非时衣性、作非时衣想、以时衣的名义借手段使人分配、获得,这就是这里的四个要素。
740. Dutiye ‘‘ayyāya dammīti evaṃ paṭiladdhanti nissaṭṭhapaṭiladdhaṃ. Teneva mātikāṭṭhakathāyampi ‘‘nissaṭṭhaṃ paṭilabhitvāpi yathādāneyeva upanetabba’’nti vuttaṃ. Yathādāneyeva upanetabbanti yathā dāyakena dinnaṃ, tathā upanetabbaṃ, akālacīvarapakkheyeva ṭhapetabbanti vuttaṃ hoti. Ettha ca bhājāpitāya laddhacīvarameva nissaggiyaṃ hoti, taṃ vinayakammaṃ katvāpi attanā na labhati. Sesamettha uttānameva. Akālacīvaratā, tathāsaññitā, kālacīvaranti adhiṭṭhāya lesena bhājāpanaṃ, paṭilābhoti imāni panettha cattāri aṅgāni.
743在第三条里,“我的”意思就是“这是我的”。因为是把东西当成自己的而拿走,所以说到犯巴吉帝亚罪和恶作罪。如果不是这样,就应当按物品的价值来处罚。已经受具足戒、所交换的衣服已经作过分配、以当成自己东西的想法去夺取或者叫人夺取,这就是这里说的三个要素。
743. Tatiye metanti me etaṃ. Sakasaññāya gahitattā pācittiyaṃ dukkaṭañca vuttaṃ. Itarathā bhaṇḍagghena kāretabbaṃ. Upasampannatā, parivattitacīvarassa vikappanupagatā, sakasaññāya acchindanaṃ vā acchindāpanaṃ vāti imāni panettha tīṇi aṅgāni.
748-752在第四条里,“给了带来的酥油”是指给了自己的酥油。“应煮成双份”是指把酥油和油合在一起煮。用计谋想得到、让别人去说、最终得到,这就是这里的三个要素。
748-752. Catutthe āhaṭasappiṃ datvāti attano datvā. Yamakaṃ pacitabbanti sappiñca telañca ekato katvā pacitabbaṃ. Lesena gahetukāmatā, aññassa viññāpanaṃ, paṭilābhoti imāni panettha tīṇi aṅgāni.
753在第五条中,“她”指偷兰难陀。“这位”指这位在学尼。“令交换后”在这里被解释为“令其知晓后”的意思。但在《论母注释》(《疑惑度释·令他交换学处注释》)中则说:“‘令交换其他’是指用自己的如法物品,说‘请拿这个来’,而令交换其他物品。”因此应当知道,“令交换后”这个词也有“令转换后”的意思。若令交换其他,就是指心想“她这样给了我这个,还会拿其他来”,于是说“我不需要这个,请给我拿那个来”,从而令其交换其他物品。
753. Pañcame sāti thullanandā. Ayanti ayaṃ sikkhamānā. Cetāpetvāti jānāpetvā icceva atthoti idha vuttaṃ, mātikāṭṭhakathāyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. aññacetāpanasikkhāpadavaṇṇanā) pana ‘‘aññaṃ cetāpetvāti attano kappiyabhaṇḍena idaṃ nāma āharāti aññaṃ parivattāpetvā’’ti vuttaṃ, tasmā ‘‘cetāpetvā’’ti imassa parivattāpetvātipi attho daṭṭhabbo. Aññaṃ cetāpeyyāti ‘‘evaṃ me idaṃ datvā aññampi āharissatī’’ti maññamānā ‘‘na me iminā attho, idaṃ nāma me āharā’’ti tato aññaṃ cetāpeyya.
758第六项中,“法务”指福德业。“对布商”指对卖布匹的商人。由那位比丘尼让人交换所得的那件物品,其舍出及舍出后重新获得,都归她本人。所以,那位比丘尼拿到所舍之物后,应当按原施主所施的方式供养,不应自己拿来用。“为其他目的”指为衣服等物品中某种目的。“以指定给其他者的”是对前一句含义的说明。“以资具”指以如法物品。
758. Chaṭṭhe dhammakiccanti puññakammaṃ. Pāvārikassāti dussavāṇijakassa. Yāya cetāpitaṃ, tassāyeva nissaggiyaṃ nissaṭṭhapaṭilābho ca, tasmā tāya bhikkhuniyā nissaṭṭhaṃ paṭilabhitvā yathādāne upanetabbaṃ, na attanā gahetabbaṃ. Aññassatthāyāti cīvarādīsu aññatarassatthāya. Aññuddisikenāti purimassevatthadīpanaṃ. Parikkhārenāti kappiyabhaṇḍena.
764在第七条的注释里,“自己乞求所得的”意思就是“即使是自己乞求所得的”。正因如此,圣典中说:“用那件资具,即使自己乞求之后”;也正因如此,《论母注释》中说:“‘以所乞求的’,意思就是‘即使是自己乞求所得的’。”
764. Sattame sayaṃ yācitakenāti sayaṃ yācitakenāpīti attho. Teneva pāḷiyaṃ ‘‘tena ca parikkhārena sayampi yācitvā’’ti vuttaṃ, tatoyeva mātikāṭṭhakathāyaṃ ‘‘saññācikenāti sayaṃ yācitakenāpī’’ti attho vutto.
768-773第八、第九、第十条,意思都很浅显易懂。
768-773. Aṭṭhamanavamadasamāni uttānatthāneva.
784第十一条:在被邀请的场合,所谓“表”是不应拒绝的,所以世尊按照以法邀请的方式,针对在被邀请处所说的“你说需要什么”,开示了“最多可以请求四迦舍”这一限定,应当这样理解。正因如此,《论母注释》(《疑惑度释·重衣学处注解》)中说:“‘应令交换’,是指除了同法者和亲戚等已邀请者之外,有其他因某种功德而满意的人说‘你说需要什么’时,应当请求。”
784. Ekādasame yasmā pavāritaṭṭhāne viññatti nāma na paṭisedhetabbā, tasmā bhagavā dhammanimantanavasena pavāritaṭṭhāne ‘‘vadeyyāsi yenattho’’ti vuttāya ‘‘catukkaṃsaparamaṃ viññāpetabba’’nti paricchedaṃ dassetīti veditabbaṃ. Teneva mātikāṭṭhakathāyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. garupāvuraṇasikkhāpadavaṇṇanā) ‘‘cetāpetabbanti ṭhapetvā sahadhammike ca ñātakapavārite ca aññena kismiñcideva guṇe parituṭṭhena vadeyyāsi yenatthoti vuttāya viññāpetabba’’nti vuttaṃ.
788第十二条本身意思很浅显。
788. Dvādasamaṃ uttānatthameva.