第一偈颂的汇集
Paṭhamagāthāsaṅgaṇikaṃ
七座城市中制定的学处的解释
Sattanagaresu paññattasikkhāpadavaṇṇanā
335三百五十条,就是三百五十条学处。Viggaha,是指人的形体。Atireka,是指超过十天期限的多余衣服。Kāḷaka,是指所说的“纯黑色”的那种黑。Bhūta,是指如实告知。Paramparabhatta,是指辗转受食。关于比丘尼中的骂詈,就是“若比丘尼骂詈或辱骂比丘”所说的那条学处。Antaravāsaka,是指从非亲属比丘尼那里接受衣服。Rūpiya,是指金钱交易。Sutta,就是“自己乞求线后,让织工……”所说的那条学处。Ujjhāpanaka,是指对抱怨者、非难者的波逸提。Pācitapiṇḍa,是指由比丘尼所劝熟的食物。Cīvaraṃ datvā,就是“由和合僧团给予衣服后”所说的那条学处。Vosāsanti,就是“比丘们受俗家邀请而食,若那位比丘尼在那里……”所说的应悔过戒。Giragga,就是“若比丘尼跳舞或唱歌……”所说的那条学处。Cariyā,就是“雨季期间游行”以及“已住雨安居后不得出游”所说的两条学处。Chandadāna,是指别住者的给予同意。
335.Aḍḍhuḍḍhasatānīti tīṇi satāni paññāsañca sikkhāpadāni. Viggahanti manussaviggahaṃ. Atirekanti dasāhaparamaṃ atirekacīvaraṃ. Kāḷakanti ‘‘suddhakāḷakāna’’nti vuttakāḷakaṃ. Bhūtanti bhūtārocanaṃ. Paramparabhattanti paramparabhojanaṃ. Bhikkhunīsu ca akkosoti ‘‘yā pana bhikkhunī bhikkhuṃ akkoseyya vā paribhāseyya vā’’ti (pāci. 1029) vuttasikkhāpadaṃ. Antaravāsakanti aññātikāya bhikkhuniyā cīvarapaṭiggaṇhanaṃ. Rūpiyanti rūpiyasaṃvohāraṃ. Suttanti ‘‘sāmaṃ suttaṃ viññāpetvā tantavāyehī’’ti (pārā. 637) vuttasikkhāpadaṃ. Ujjhāpanaketi ujjhāpanake khiyyanake pācittiyaṃ. Pācitapiṇḍanti bhikkhunīparipācitaṃ. Cīvaraṃ datvāti ‘‘samaggena saṅghena cīvaraṃ datvā’’ti (pāci. 485) vuttasikkhāpadaṃ. Vosāsantīti ‘‘bhikkhū paneva kulesu nimantitā bhuñjanti, tatra cesā bhikkhunī’’ti (pāci. 558) vuttapāṭidesanīyaṃ. Giragganti ‘‘yā pana bhikkhunī naccaṃ vā gītaṃ vā’’ti (pāci. 834) vuttasikkhāpadaṃ. Cariyāti ‘‘antovassaṃ cārikaṃ careyyā’’ti (pāci. 970) ca, ‘‘vassaṃvutthā cārikaṃ na pakkameyyā’’ti (pāci. 974) ca vuttasikkhāpadadvayaṃ. Chandadānenāti pārivāsikena chandadānena.
“四波罗夷”是指比丘尼的四条波罗夷戒。“小屋”是指造小屋学处。“憍奢耶”是指掺杂憍奢耶(蚕丝)学处。“卧具”是指与未受具足戒者同宿学处。“掘”是指掘地。“去吧,天人”是指破坏植物学处。“浇灌”是指浇灌有生命的水。“大精舍”是指宽大的精舍。“他说”是指作他语。“门”是指直到门框的范围。“如法”是指正被如法劝谏时。“饮牛奶时之声”是指发出嘶嘶声。“羊毛”是指洗羊毛。“钵”是指不足五处补缀的钵。“教诫”是指前往比丘尼住处之后所作的教诫。“药”是指更求额外之药。“针”是指骨制等针筒。“阿兰若”是指依据“凡那些阿兰若住处……”等(《波逸提》第五百七十条)所说的应悔过。“教诫”是指依据“若有比丘尼不前往受教诫或不共住……”(《波逸提》第一〇五五条)所说的学处。
Pārājikāni cattārīti bhikkhunīnaṃ cattāri pārājikāni. Kuṭīti kuṭikārasikkhāpadaṃ. Kosiyanti kosiyamissakasikkhāpadaṃ. Seyyāti anupasampannena sahaseyyasikkhāpadaṃ. Khaṇaneti pathavīkhaṇanaṃ. Gaccha devateti bhūtagāmasikkhāpadaṃ. Siñcanti sappāṇakaudakasiñcanaṃ. Mahāvihāroti mahallakavihāro. Aññanti aññavādakaṃ. Dvāranti yāva dvārakosā. Sahadhammoti sahadhammikaṃ vuccamāno. Payopānanti surusurukārakaṃ. Eḷakalomānīti eḷakalomadhovāpanaṃ. Pattoti ūnapañcabandhanapatto. Ovādoti bhikkhunupassayaṃ upasaṅkamitvā ovādo. Bhesajjanti taduttaribhesajjaviññāpanaṃ. Sūcīti aṭṭhimayādisūcigharaṃ. Āraññikoti ‘‘yāni kho pana tāni āraññakāni senāsanānī’’tiādinā (pāci. 570) vuttapāṭidesanīyaṃ . Ovādoti ‘‘yā pana bhikkhunī ovādāya vā saṃvāsāya vā na gaccheyyā’’ti (pāci. 1055) vuttasikkhāpadaṃ.
把在六座城市制定的“四波罗夷”等学处合在一起,再把在舍卫城制定的单独算作一类,这样就用两组涵盖了一切学处。
Pārājikāni cattārītiādinā chasu nagaresu paññattaṃ ekato sampiṇḍitvā sāvatthiyā paññattaṃ visuṃ gaṇetvā sabbāneva sikkhāpadāni dvīhi rāsīhi saṅgaṇhāti.
四种败坏的解说
Catuvipattivaṇṇanā
336三十一种重罪,就是双方共有的八条波罗夷,比丘的十三条僧残,比丘尼的十条僧残。这里面的“八无余”是指:在上述这些重罪当中,按共通和不共通来分,八条波罗夷叫作无余。
336.Ekatiṃsa garukā nāma ubhato aṭṭha pārājikā, bhikkhūnaṃ terasa, bhikkhunīnaṃ dasa saṅghādisesā. Aṭṭhettha anavasesāti etesu yathāvuttagarukesu sādhāraṇāsādhāraṇavasena aṭṭha pārājikā anavasesā nāma.
不共与共等的解说
Asādhāraṇādivaṇṇanā
338338. “洗涤与接受”这个偈颂是注疏师们的说法。其中,“洗涤与接受”指的是让非亲属比丘尼洗衣和接受衣服。“丝……省略……两种毛”指的是在羊毛篇开头所说的七条学处。“雨浴衣”指的是雨浴衣学处。“与林野者”说的是有怖畏处的学处。“殊胜”是指索求殊胜食物。“不足”是指未满二十岁学处。“在坐具方面以及雨浴衣方面的学处”是指坐具和雨浴衣超出规定尺寸。
338. ‘‘Dhovanañca paṭiggaho’’ti gāthā aṭṭhakathācariyānaṃ. Tattha dhovanañca paṭiggahoti aññātikāya bhikkhuniyā cīvaradhovāpanaṃ cīvarapaṭiggahaṇañca. Koseyya…pe… dve lomāti eḷakalomavagge ādito satta sikkhāpadāni vuttāni. Vassikāti vassikasāṭikasikkhāpadaṃ. Āraññakena cāti sāsaṅkasikkhāpadaṃ vuttaṃ. Paṇītanti paṇītabhojanaviññatti. Ūnanti ūnavīsativassasikkhāpadaṃ. Nisīdane ca yā sikkhā, vassikā yā ca sāṭikāti nisīdanavassikasāṭikānaṃ pamāṇātikkamo.
罪聚以及布萨等法,因为按照“波罗夷、僧伽婆尸沙”等类别加以分别解说,所以被称为“分别”。二十三僧伽婆尸沙,是指比丘尼的十条加上比丘的十三条,合起来就是二十三。四十二尼萨耆波逸提等也是如此理解。以两种……(中略)……以一种方式平息的事,就是说:以两种方式平息诤论事,以四种方式平息非难事,以三种方式平息罪过事,以一种方式平息应办事,这就是其中的含义。
Āpattikkhandhā ceva uposathādīni ca ‘‘pārājikasaṅghādisesā’’tiādinā vibhattattā ‘‘vibhattiyo’’ti vuttāni. Tevīsati saṅghādisesāti bhikkhunīnaṃ āgatāni dasa, bhikkhūnaṃ terasāti tevīsati. Dvecattālīsa nissaggiyātiādīsupi eseva nayo. Dvīhi…pe… kiccaṃ ekena sammatīti dvīhi vivādādhikaraṇaṃ, catūhi anuvādādhikaraṇaṃ, tīhi āpattādhikaraṇaṃ, ekena kiccādhikaraṇaṃ sammatīti attho.
339被驱摈,就是从僧团中被赶出去。
339.Niraṅkatoti saṅghamhā apasārito.