第一偈颂汇集
Paṭhamagāthāsaṅgaṇikaṃ
七城中制定的学处之解释
Sattanagaresu paññattasikkhāpadavaṇṇanā
335335.「Aḍḍhuḍḍhasatāni」者,即三百五十条学处。「Viggaha」者,指人像。「Atireka」者,指超过十日期限的多余衣。「Kāḷaka」者,即所谓“纯黑色”的黑色。「Bhūta」者,指说真实语。「Paramparabhatta」者,指辗转食。「于比丘尼中,若骂詈」者,即“若比丘尼骂詈或毁訾比丘”所说之学处。「Antaravāsaka」者,指接受非亲属比丘尼之衣。「Rūpiya」者,指金钱交易。「Sutta」者,即“自己求线后,令织工……”所说之学处。「Ujjhāpanaka」者,指嫌恨者、抱怨者之巴吉帝亚。「Pācitapiṇḍa」者,指被比丘尼所劝熟之食。「授衣已」者,即“和合僧团授衣已”所说之学处。「Vosāsanti」者,即“诸比丘受请于俗家食,若彼比丘尼于此处……”所说之应悔过。「Giragga」者,即“若比丘尼跳舞或唱歌……”所说之学处。
335.Aḍḍhuḍḍhasatānīti tīṇi satāni paññāsañca sikkhāpadāni. Viggahanti manussaviggahaṃ. Atirekanti dasāhaparamaṃ atirekacīvaraṃ. Kāḷakanti ‘‘suddhakāḷakāna’’nti vuttakāḷakaṃ. Bhūtanti bhūtārocanaṃ. Paramparabhattanti paramparabhojanaṃ. Bhikkhunīsu ca akkosoti ‘‘yā pana bhikkhunī bhikkhuṃ akkoseyya vā paribhāseyya vā’’ti (pāci. 1029) vuttasikkhāpadaṃ. Antaravāsakanti aññātikāya bhikkhuniyā cīvarapaṭiggaṇhanaṃ. Rūpiyanti rūpiyasaṃvohāraṃ. Suttanti ‘‘sāmaṃ suttaṃ viññāpetvā tantavāyehī’’ti (pārā. 637) vuttasikkhāpadaṃ. Ujjhāpanaketi ujjhāpanake khiyyanake pācittiyaṃ. Pācitapiṇḍanti bhikkhunīparipācitaṃ. Cīvaraṃ datvāti ‘‘samaggena saṅghena cīvaraṃ datvā’’ti (pāci. 485) vuttasikkhāpadaṃ. Vosāsantīti ‘‘bhikkhū paneva kulesu nimantitā bhuñjanti, tatra cesā bhikkhunī’’ti (pāci. 558) vuttapāṭidesanīyaṃ. Giragganti ‘‘yā pana bhikkhunī naccaṃ vā gītaṃ vā’’ti (pāci. 834) vuttasikkhāpadaṃ. Cariyāti ‘‘antovassaṃ cārikaṃ careyyā’’ti (pāci. 970) ca, ‘‘vassaṃvutthā cārikaṃ na pakkameyyā’’ti (pāci. 974) ca vuttasikkhāpadadvayaṃ. Chandadānenāti pārivāsikena chandadānena.
“四波罗夷”:即比丘尼的四条波罗夷戒。“小屋”:即建造小屋学处。“憍奢耶”:即掺杂憍奢耶(蚕丝)学处。“卧具”:即与未受具足戒者同宿学处。“掘”:即掘地之戒。“去吧,天人”:即破坏植物学处。“浇灌”:即浇灌有虫之水之戒。“大精舍”:即宽大精舍。“他说”:即作他语者。“乃至门框”:即乃至门框的范围。“如法”:即正被如法劝谏时。“饮牛奶时之声”:即发出嘶嘶声。“羊毛”:即令洗羊毛之戒。“钵”:即不足五处补缀之钵。“教诫”:即前往比丘尼住处之后所作之教诫。“药”:即更求额外之药。“针”:即骨制等针筒。“阿兰若”:依据“凡他们阿兰若住处……”等(《波逸提》第五百七十条)所说之应悔过。“教诫”:依据“若有比丘尼不前往受教诫或不共住……”(《波逸提》第一〇五五条)所说之学处。
Pārājikāni cattārīti bhikkhunīnaṃ cattāri pārājikāni. Kuṭīti kuṭikārasikkhāpadaṃ. Kosiyanti kosiyamissakasikkhāpadaṃ. Seyyāti anupasampannena sahaseyyasikkhāpadaṃ. Khaṇaneti pathavīkhaṇanaṃ. Gaccha devateti bhūtagāmasikkhāpadaṃ. Siñcanti sappāṇakaudakasiñcanaṃ. Mahāvihāroti mahallakavihāro. Aññanti aññavādakaṃ. Dvāranti yāva dvārakosā. Sahadhammoti sahadhammikaṃ vuccamāno. Payopānanti surusurukārakaṃ. Eḷakalomānīti eḷakalomadhovāpanaṃ. Pattoti ūnapañcabandhanapatto. Ovādoti bhikkhunupassayaṃ upasaṅkamitvā ovādo. Bhesajjanti taduttaribhesajjaviññāpanaṃ. Sūcīti aṭṭhimayādisūcigharaṃ. Āraññikoti ‘‘yāni kho pana tāni āraññakāni senāsanānī’’tiādinā (pāci. 570) vuttapāṭidesanīyaṃ . Ovādoti ‘‘yā pana bhikkhunī ovādāya vā saṃvāsāya vā na gaccheyyā’’ti (pāci. 1055) vuttasikkhāpadaṃ.
“四波罗夷”等,即把于六座城市所制者合为一类,另将舍卫城所制者别计一类,以两组总摄一切学处。
Pārājikāni cattārītiādinā chasu nagaresu paññattaṃ ekato sampiṇḍitvā sāvatthiyā paññattaṃ visuṃ gaṇetvā sabbāneva sikkhāpadāni dvīhi rāsīhi saṅgaṇhāti.
四种败坏之解释
Catuvipattivaṇṇanā
336336.“三十一重罪”:即双方共八条波罗夷,比丘的十三条、比丘尼的十条桑喀地谢沙。其中“八无余”:于上述重罪中,依共通与不共通之别,八条波罗夷称为无余。
336.Ekatiṃsa garukā nāma ubhato aṭṭha pārājikā, bhikkhūnaṃ terasa, bhikkhunīnaṃ dasa saṅghādisesā. Aṭṭhettha anavasesāti etesu yathāvuttagarukesu sādhāraṇāsādhāraṇavasena aṭṭha pārājikā anavasesā nāma.
不共等之解释
Asādhāraṇādivaṇṇanā
338338.「洗涤与受持」此偈为诸注疏师所造。其中,「洗涤与受持」者,指令非亲属比丘尼浣洗衣裳及受取其衣也。「憍奢耶……乃至……二毛」者,即羊毛品中最初所说之七条学处也。「雨衣」者,即雨衣学处也。「及以阿兰若」者,所说为有怖畏处学处也。「胜妙」者,指索求胜妙之食也。「不足」者,指未满二十岁之学处也。「于坐具之学处、于雨衣之学处」者,即坐具与雨衣之过量作也。
338. ‘‘Dhovanañca paṭiggaho’’ti gāthā aṭṭhakathācariyānaṃ. Tattha dhovanañca paṭiggahoti aññātikāya bhikkhuniyā cīvaradhovāpanaṃ cīvarapaṭiggahaṇañca. Koseyya…pe… dve lomāti eḷakalomavagge ādito satta sikkhāpadāni vuttāni. Vassikāti vassikasāṭikasikkhāpadaṃ. Āraññakena cāti sāsaṅkasikkhāpadaṃ vuttaṃ. Paṇītanti paṇītabhojanaviññatti. Ūnanti ūnavīsativassasikkhāpadaṃ. Nisīdane ca yā sikkhā, vassikā yā ca sāṭikāti nisīdanavassikasāṭikānaṃ pamāṇātikkamo.
罪聚与布萨等,因以「波罗夷、僧伽底沙」等分别解说故,称为「分别」。二十三僧伽底沙者,即比丘尼所摄之十条、比丘之十三条,合为二十三。四十二尼萨耆等,亦同此理。以二……乃至……事由一人平息者,即以二人平息诤论事,以四人平息非难事,以三人平息罪过事,以一人平息应办事,此是其义。
Āpattikkhandhā ceva uposathādīni ca ‘‘pārājikasaṅghādisesā’’tiādinā vibhattattā ‘‘vibhattiyo’’ti vuttāni. Tevīsati saṅghādisesāti bhikkhunīnaṃ āgatāni dasa, bhikkhūnaṃ terasāti tevīsati. Dvecattālīsa nissaggiyātiādīsupi eseva nayo. Dvīhi…pe… kiccaṃ ekena sammatīti dvīhi vivādādhikaraṇaṃ, catūhi anuvādādhikaraṇaṃ, tīhi āpattādhikaraṇaṃ, ekena kiccādhikaraṇaṃ sammatīti attho.
339339.「被驱摈」者,谓从僧团中被逐出者。
339.Niraṅkatoti saṅghamhā apasārito.