几问分注释
Katipucchāvāravaṇṇanā
271“离恶意”是指:把贪等恶意忆念、消灭掉。通过这个,就是“离”。出离,就是道。“身轻率”,是指以身体轻率为因所生起的身恶行。
271.Veraṃmaṇatīti rāgādiveraṃ maṇati vināseti. Etāyāti viratiyā. Niyyānanti maggaṃ. Kāyapāgabbiyanti kāyapāgabbiyavasena pavattaṃ kāyaduccaritaṃ.
274应当忆念的,就是值得忆念、应当随念,即使时间过去很久也不该忘记。通过它而变得柔软、亲切,这就是慈,也就是朋友的状态。具有这种慈的身业,就是慈身业;而这个身业因为是和慈俱行的心所生起的,所以说“以慈心所作的身业”。显,就是公开。这里的公开性,是指为了某个对象而作这个身业时,那个对象就在面前,所以说“面前”。隐,就是不公开。不公开性,是指为了某个对象而作这个业时,那个对象不在眼前,所以说“背后”。两者,就是对新学比丘和长老比丘。做可爱、值得喜爱的事,就是作可爱者。做值得尊重、值得恭敬的事,就是作尊重者。为了摄益,是因为这是摄益事的不同状态,为了摄益同梵行者。为了无诤,正因为是摄益事的状态,所以不是为了争论。而当有以无诤为因的摄益行为时,依靠这些,同梵行者的和合状态、不分裂就自然成就,所以说“为了和合状态”等。
274.Sāraṇīyāti saritabbayuttā anussaraṇārahā addhāne atikkantepi na sammussitabbā. Mijjati siniyhati etāyāti mettā, mittabhāvo. Mettā etassa atthīti mettaṃ kāyakammaṃ, taṃ pana yasmā mettāsahagatacittasamuṭṭhānaṃ, tasmā vuttaṃ ‘‘mettacittena kataṃ kāyakamma’’nti. Āvīti pakāsaṃ. Pakāsabhāvo cettha yaṃ uddissa taṃ kāyakammaṃ karīyati, tassa sammukhabhāvatoti āha ‘‘sammukhā’’ti. Rahoti apakāsaṃ. Apakāsatā ca yaṃ uddissa taṃ kammaṃ karīyati, tassa apaccakkhabhāvatoti āha ‘‘parammukhā’’ti. Ubhayehīti navakehi therehi ca. Piyaṃ piyāyitabbaṃ karotīti piyakaraṇo. Garuṃ garuṭṭhāniyaṃ karotīti garukaraṇo. Saṅgahāyāti saṅgahavatthuvisesabhāvato sabrahmacārīnaṃ saṅgahaṇatthāya. Avivādāyāti saṅgahavatthubhāvato eva na vivādāya. Sati ca avivādahetubhūtasaṅgahakatte tesaṃ vasena sabrahmacārīnaṃ samaggabhāvo bhedābhāvo siddhoyevāti āha ‘‘samaggabhāvāyā’’tiādi.
特意把话说出来,是指不单单说“天人”,而是把“天长老”这个称呼提出来,通过种种功德来显示其坚固,从而说出一个崇高的称呼。表达“我所执”的话,就是执取为我所有的话。完全隐蔽的意业,它的现前只能通过表业引发的方式来实现;而在世间,身业是明显可知的,为了说明这一点,不涉及挥手等动作,而说“睁开双眼”等。当然,这里以慈爱、润泽的双眼睁开,以及以清净信的面容注视,本身就是慈的身业;但如果是依于心而使双眼具有慈爱润泽、面容具有清净信,针对这一点,才说“名为慈的意业”。
Paggayha vacananti kevalaṃ ‘‘devo’’ti avatvā ‘‘devatthero’’ti guṇehi thirabhāvajotanaṃ paggaṇhitvā uccaṃ katvā vacanaṃ. Mamattabodhanavacanaṃ mamāyanavacanaṃ. Ekantatirokkhassa manokammassa sammukhatā nāma viññattisamuṭṭhāpanavaseneva hoti, tañca kho loke kāyakammanti pākaṭaṃ paññātaṃ hatthavikārādiṃ anāmasitvāyeva dassento ‘‘nayanāni ummīletvā’’tiādimāha. Kāmañcettha mettāsinehasiniddhānaṃ nayanānaṃ ummīlanā pasannena mukhena olokanañca mettaṃ kāyakammameva, yassa pana cittassa vasena nayanānaṃ mettāsinehasiniddhatā mukhassa ca pasannatā, taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘mettaṃ manokammaṃ nāmā’’ti.
这些慈身业等,虽然在经典中是按照比丘的情况来说的,但在家人也同样可以具有。对於比丘来说,以慈心履行对师长、和尚的义务等正行法,就叫慈身业。应当知道,一切没有过失的身业,都包含在正行之中。对於在家人来说,为了礼敬塔庙、礼敬菩提树、邀请僧团而前往,或者看到比丘进村乞食时上前迎接、接钵、敷座、随行等,像这一类,就叫慈身业。对於比丘来说,以慈心宣说行仪规定、教授业处、说法、问答、讲说注释,乃至三藏佛语这样运转起来,就叫慈语业。对於在家人来说,在说“我们去礼敬塔庙,去礼敬菩提树,要去听法,要作灯明花鬘供养,要受持三善行而实行,要布施筹食等,要布施雨安居资具,今天要布施僧团四种资具,邀请僧团后准备嚼食等,敷设座位,提供饮水,迎接僧团请进来,请坐在敷设好的座位上,生起欲乐、生起精勤而作服务”等话的时候,就叫慈语业。对於比丘来说,清晨起来料理身体、履行塔庙庭院义务等之后,坐在安静处,思惟“愿这座精舍里的比丘们安乐、无怨、无害”,就叫慈意业。对於在家人来说,思惟“愿圣者们安乐、无怨、无害”,就叫慈意业。
Imāni (dī. ni. aṭṭha. 2.141; ma. ni. aṭṭha. 1.492; a. ni. aṭṭha. 3.6.11) ca mettakāyakammādīni pāḷiyaṃ bhikkhūnaṃ vasena āgatāni gihīsupi labbhantiyeva. Bhikkhūnañhi mettacittena ācariyupajjhāyavattādiābhisamācārikadhammapūraṇaṃ mettaṃ kāyakammaṃ nāma. Sabbañca anavajjakāyakammaṃ ābhisamācārikakammantogadhamevāti veditabbaṃ. Gihīnaṃ cetiyavandanatthāya bodhivandanatthāya saṅghanimantanatthāya gamanaṃ, gāmaṃ vā piṇḍāya paviṭṭhe bhikkhū disvā paccuggamanaṃ, pattapaṭiggahaṇaṃ, āsanapaññāpanaṃ, anugamananti evamādikaṃ mettaṃ kāyakammaṃ nāma. Bhikkhūnaṃ mettacittena ācārapaññattisikkhāpana kammaṭṭhānakathana dhammadesanā paripucchana aṭṭhakathākathanavasena pavattiyamānaṃ tepiṭakampi buddhavacanaṃ mettaṃ vacīkammaṃ nāma. Gihīnaṃ ‘‘cetiyavandanatthāya gacchāma, bodhivandanatthāya gacchāma, dhammassavanaṃ karissāma, dīpamālāpupphapūjaṃ karissāma, tīṇi sucaritāni samādāya vattissāma, salākabhattādīni dassāma, vassāvāsikaṃ dassāma, ajja saṅghassa cattāro paccaye dassāma, saṅghaṃ nimantetvā khādanīyādīni saṃvidahatha, āsanāni paññapetha, pānīyaṃ upaṭṭhāpetha, saṅghaṃ paccuggantvā ānetha, paññattāsane nisīdāpetha, chandajātā ussāhajātā veyyāvaccaṃ karothā’’tiādikathanakāle mettaṃ vacīkammaṃ nāma. Bhikkhūnaṃ pātova uṭṭhāya sarīrapaṭijagganaṃ cetiyaṅgaṇavattādīni ca katvā vivittāsane nisīditvā ‘‘imasmiṃ vihāre bhikkhū sukhī hontu averā abyāpajjā’’ti cintanaṃ mettaṃ manokammaṃ nāma. Gihīnaṃ ‘‘ayyā sukhī hontu averā abyāpajjā’’ti cintanaṃ mettaṃ manokammaṃ nāma.
“所得”是指衣服等已经得到的资具。“如法”是指避开诡诈等邪命方式,以符合正法、平等的方式,通过乞食的行仪而获得。乃至仅仅落入钵中的一点点,也就是最低限度,钵内所装的、只有两三匙那么少的乞食,他也不去区分“这是要布施的”和“这是应受施的人”而直接受用,所以叫“不分别受用者”。这里其实有两种分别:财物分别和人分别。其中,心里想“这些我要给,这些我不给”,这叫财物分别;心里想“我要给某人,不给某人”,这叫人的分别。两种分别都不作,只是不分别地受用,这就叫不分别受用者。因此说“既不分别财物而受用”等等。“也可以不施”中的“也”字,是在说明也可以施与。因为布施并不对任何人设限,所以对破戒者,只要他有需要、又有条件,也应当布施,但这只是出于悲悯,而不是为了履行义务。对于具足应忆念法的人,因为他不分别受用,所以说“应当布施给一切人”。不过,对病人等作特定对象的布施,仍然属于不分别这一类,因为其中并没有“我不给某人”这种拒绝。分别主要是以排斥某方为主的。因此说“对病人、照顾病人者……乃至也可以审察之后布施”。
Lābhāti cīvarādayo laddhapaccayā. Dhammikāti kuhanādibhedaṃ micchājīvaṃ vajjetvā dhammena samena bhikkhācariyavattena uppannā. Antamaso pattapariyāpannamattampīti pacchimakoṭiyā patte pariyāpannaṃ pattassa antogataṃ dvattikaṭacchubhikkhāmattampi. Deyyaṃ dakkhiṇeyyañca appaṭivibhattaṃ katvā bhuñjatīti appaṭivibhattabhogī. Ettha hi dve paṭivibhattāni nāma āmisapaṭivibhattaṃ puggalapaṭivibhattañca. Tattha ‘‘ettakaṃ dassāmi, ettakaṃ na dassāmī’’ti evaṃ cittena vibhajanaṃ āmisapaṭivibhattaṃ nāma. ‘‘Asukassa dassāmi, asukassa na dassāmī’’ti evaṃ cittena vibhajanaṃ pana puggalapaṭivibhattaṃ nāma. Tadubhayampi akatvā yo appaṭivibhattaṃ bhuñjati, ayaṃ appaṭivibhattabhogī nāma. Tenāha ‘‘neva āmisaṃ paṭivibhajitvā bhuñjatī’’tiādi. Adātumpīti pi-saddena dātumpi vaṭṭatīti dasseti. Dānañhi nāma na kassaci nivāritaṃ, tena dussīlassapi atthikassa sati sambhave dātabbaṃ, tañca kho karuṇāyanavasena, na vattapūraṇavasena. Sāraṇīyadhammapūrakassa appaṭivibhattabhogitāya ‘‘sabbesaṃ dātabbamevā’’ti vuttaṃ. Gilānādīnaṃ pana odissakaṃ katvā dānaṃ appaṭivibhāgapakkhikaṃ ‘‘asukassa na dassāmī’’ti paṭikkhepassa abhāvato. Byatirekappadhāno hi paṭivibhāgo. Tenāha ‘‘gilānagilānupaṭṭhāka…pe… viceyya dātumpi vaṭṭatī’’ti.
“共享受用者”在这里的特相是这样的:无论得到什么精美的东西,他都不会怀着“用所得去换取更多所得”的心态把它送给在家人,以此来守护自己谋生的清净;他也不会想“愿我不要有独享的过失”而自己享用。接受时,他想着“愿这东西与僧团共享”而拿,拿后就像对待僧团所属之物一样,敲钟之后才受用。这就说明,这份所得在三个阶段都被置于共享的状态。“接受时,想着‘愿与僧团共享’”——这显示的是接受的时候;“拿了之后……看待”——这显示的是已经接受之后。但这两个阶段若没有那样的前行状态就不可能成立,所以前一个阶段依义理自然成立。也就是说,在接受之前他就有这样的心念:“我要以‘愿与僧团共享’的心来接受”;正在接受时有这样的心念:“我正以‘愿与僧团共享’的心在接受”;接受之后有这样的心念:“我已以‘愿与僧团共享’的心接受了。”这样让所得具足三个阶段,受用时也不破坏最后那个状态,他就是共享受用者,也是不分别受用者。
Sādhāraṇabhogīti ettha sādhāraṇabhogino idaṃ lakkhaṇaṃ – yaṃ yaṃ paṇītaṃ labhati, taṃ taṃ neva lābhena lābhaṃ nijigīsanamukhena gihīnaṃ deti attano ājīvasuddhiṃ rakkhamāno, na attanāva paribhuñjati ‘‘mayhaṃ asādhāraṇabhogitā mā hotū’’ti. Taṃ paṭiggaṇhanto ca ‘‘saṅghena sādhāraṇaṃ hotū’’ti gahetvā ghaṇṭiṃ paharitvā paribhuñjitabbaṃ saṅghasantakaṃ viya passati. Iminā ca tassa lābhassa tīsupi kālesu sādhāraṇato ṭhapanaṃ dassitaṃ. ‘‘Taṃ paṭiggaṇhanto ca saṅghena sādhāraṇaṃ hotū’’ti iminā paṭiggahaṇakālo dassito, ‘‘gahetvā…pe… passatī’’ti iminā paṭiggahitakālo. Tadubhayaṃ pana tādisena pubbabhāgena vinā na hotīti atthasiddho purimakālo. Tayidampi paṭiggahaṇato pubbevassa hoti ‘‘saṅghena sādhāraṇaṃ hotūti paṭiggahessāmī’’ti, paṭiggaṇhantassa hoti ‘‘saṅghena sādhāraṇaṃ hotūti paṭiggaṇhāmī’’ti, paṭiggahetvā hoti ‘‘saṅghena sādhāraṇaṃ hotūti paṭiggahitaṃ mayā’’ti evaṃ tilakkhaṇasampannaṃ katvā laddhalābhaṃ osānalakkhaṇaṃ avikopetvā paribhuñjanto sādhāraṇabhogī appaṭivibhattabhogī ca hoti.
那么,谁能圆满这种六和敬法,谁不能圆满呢?首先,破戒的人不能圆满,因为有戒德的人不会接受他的东西。只有戒行清净、不破坏行仪的人才能圆满。这里的行仪是这样的:如果有人特意指定对象,把东西送给母亲、父亲、师长、戒师等人,他当然可以把该给的东西给出去,但这不算六和敬法,而是叫“护持障碍”。因为六和敬法只适用于没有特定归属、已舍离的东西。不过,这位作指定分配的人,应当给病人、看护病人的人、客僧、行脚僧,以及新出家还不懂得怎样受持僧伽梨和钵的比丘。给了这些人之后,剩下的不应该从长老座开始一点一点地分,而是谁拿多少,就给他多少。如果没有剩余了,就再去乞食,从长老座开始,得到什么好的就一一给出去,剩下的自己才吃。
Imaṃ (dī. ni. aṭṭha. 2.141; ma. ni. aṭṭha. 1.492; a. ni. aṭṭha. 3.6.11) pana sāraṇīyadhammaṃ ko pūreti, ko na pūreti? Dussīlo tāva na pūreti. Na hi tassa santakaṃ sīlavanto gaṇhanti. Parisuddhasīlo pana vattaṃ akhaṇḍento pūreti. Tatridaṃ vattaṃ – yo odissakaṃ katvā mātu vā pitu vā ācariyupajjhāyādīnaṃ vā deti, so dātabbaṃ detu, sāraṇīyadhammo panassa na hoti, palibodhajagganaṃ nāma hoti. Sāraṇīyadhammo hi muttapalibodhasseva vaṭṭati. Tena pana odissakaṃ dentena gilānagilānupaṭṭhākaāgantukagamikānañceva navapabbajitassa ca saṅghāṭipattaggahaṇaṃ ajānantassa dātabbaṃ. Etesaṃ datvā avasesaṃ therāsanato paṭṭhāya thokaṃ thokaṃ adatvā yo yattakaṃ gaṇhāti, tassa tattakaṃ dātabbaṃ. Avasiṭṭhe asati puna piṇḍāya caritvā therāsanato paṭṭhāya yaṃ yaṃ paṇītaṃ, taṃ taṃ datvā sesaṃ bhuñjitabbaṃ.
这个六和敬法,在熟悉六和敬法圆满仪轨的僧团里,是很容易圆满的。因为在训练有素的僧团里,如果有人从别处得到东西,他不会接受。即使从别处得不到,他也只拿适量,不会多拿。而且这个六和敬法,即使有人一次又一次去乞食,把每次得到的东西都分给别人,也要十二年才能圆满,不能少于这个时间。如果在第十二年时,一个正在圆满六和敬法的人把装满食物的钵放在集会厅里,然后去洗澡,僧团的长老问:“这是谁的钵?”有人回答:“是那位正在圆满六和敬法的人的。”长老说:“拿来。”于是把所有的食物都分给大家吃了,只留下一个空钵。那位比丘回来看到空钵,心里生起不满:“他们一点都不给我留,全吃光了。”这样他的六和敬法就破了,必须重新再修十二年才能圆满。这就像外道的别住一样,一旦有了缺口,就得从头再来。但如果他想:“我真是有福气,真是幸运,我的同梵行者们连问都不问一声,就把我钵里的食物吃了。”心里生起欢喜,那他的六和敬法就算圆满了。
Ayaṃ pana sāraṇīyadhammo sāraṇīyadhammapūraṇavidhimhi susikkhitāya parisāya supūro hoti. Susikkhitāya hi parisāya yo aññato labhati, so na gaṇhāti. Aññato alabhantopi pamāṇayuttameva gaṇhāti, na atirekaṃ. Ayañca pana sāraṇīyadhammo evaṃ punappunaṃ piṇḍāya caritvā laddhaṃ laddhaṃ dentassapi dvādasahi vassehi pūrati, na tato oraṃ. Sace hi dvādasamepi vasse sāraṇīyadhammapūrako piṇḍapātapūraṃ pattaṃ āsanasālāyaṃ ṭhapetvā nahāyituṃ gacchati, saṅghatthero ca ‘‘kasseso patto’’ti vatvā ‘‘sāraṇīyadhammapūrakassā’’ti vutte ‘‘āharatha na’’nti sabbaṃ piṇḍapātaṃ vicāretvā bhuñjitvāva rittapattaṃ ṭhapeti. Atha so bhikkhu rittapattaṃ disvā ‘‘mayhaṃ anavasesetvāva paribhuñjiṃsū’’ti domanassaṃ uppādeti, sāraṇīyadhammo bhijjati, puna dvādasa vassāni pūretabbo hoti. Titthiyaparivāsasadiso hesa, sakiṃ khaṇḍe jāte puna pūretabbova. Yo pana ‘‘lābhā vata me, suladdhaṃ vata me, yassa me pattagataṃ anāpucchāva sabrahmacārino paribhuñjantī’’ti somanassaṃ janeti, tassa puṇṇo nāma hoti.
这样,对于圆满具足六和敬法的人,既没有嫉妒,也没有悭吝,为人所喜爱,容易获得生活所需,钵里的食物即使被分给别人也不会减少,在分配物品时能得到最好的那份,遇到恐怖或饥荒时,天神也会热心相助。
Evaṃ pūritasāraṇīyadhammassa pana neva issā, na macchariyaṃ hoti, manussānaṃ piyo hoti sulabhapaccayo, pattagatamassa diyyamānampi na khīyati, bhājanīyabhaṇḍaṭṭhāne aggabhaṇḍaṃ labhati, bhaye vā chātake vā sampatte devatā ussukkaṃ āpajjanti.
这里有几个事例:据说,住在勒那山的长老帝沙,依大乳村而住。大约五十位长老为了礼拜佛塔,前往那伽岛,途中在大乳村乞食,结果什么都没得到就出来了。帝沙长老进村时看见他们,就问:“尊者,得到了吗?”他们回答:“贤友,我们乞食走了一圈。”他知道他们没得到食物,就说:“尊者,等我回来之前,请你们就待在这里。”他们说:“贤友,我们五十个人连沾湿钵底那么一点都没得到。”长老说:“尊者,常住这里的人是有本事的,就算乞不到食,也知道乞食路线上合适的地方。”长老们就留下了。帝沙长老进了村。就在村头第一户人家,一位大近事女已经准备好了乳饭,正望着长老,长老一到门口,她就把钵盛满供养了他。长老拿着这些食物来到长老们那里,对僧团长老说:“尊者,请拿吧。”那位长老心想:“我们这么多人什么都没得到,这个人却这么快就拿着食物回来了,这是怎么回事?”就看了看其他长老的脸色。帝沙长老从他们看他的神情就明白了,说道:“尊者,这是依法如法得到的钵食,不必犹豫,请拿吧。”于是从首位开始,让所有人都吃饱,自己也吃饱了。饭后,长老们问他:“贤友,你是什么时候证悟出世间法的?”他答:“尊者,我没有出世间法。”又问:“贤友,你得禅定了吗?”答:“尊者,这个我也没有。”又问:“贤友,难道这是神通吗?”答:“尊者,我圆满的是六和敬法,自从我圆满这个法的那一刻起,就算有十万比丘,我钵里的食物也不会减少。”长老们赞叹:“善哉,善哉,善士,这确实和你相称。”以上就是“钵里的食物不会减少”这个事例。
Tatrimāni vatthūni – leṇagirivāsī tissatthero kira mahākhīragāmaṃ upanissāya vasati. Paññāsamattā therā nāgadīpaṃ cetiyavandanatthāya gacchantā khīragāme piṇḍāya caritvā kiñci aladdhā nikkhamiṃsu. Thero pavisanto te disvā pucchi ‘‘laddhaṃ, bhante’’ti. Vicarimha, āvusoti. So aladdhabhāvaṃ ñatvā āha ‘‘bhante, yāvāhaṃ āgacchāmi, tāva idheva hothā’’ti . Mayaṃ, āvuso, paññāsa janā pattatemanamattampi na labhimhāti. Bhante, nevāsikā nāma paṭibalā honti, alabhantāpi bhikkhācāramaggasabhāgaṃ jānantīti. Therā āgamiṃsu. Thero gāmaṃ pāvisi. Dhurageheyeva mahāupāsikā khīrabhattaṃ sajjetvā theraṃ olokayamānā ṭhitā therassa dvāraṃ sampattasseva pattaṃ pūretvā adāsi. So taṃ ādāya therānaṃ santikaṃ gantvā ‘‘gaṇhatha, bhante’’ti saṅghattheraṃ āha. Thero ‘‘amhehi ettakehi kiñci na laddhaṃ, ayaṃ sīghameva gahetvā āgato, kiṃ nu kho’’ti sesānaṃ mukhaṃ olokesi. Thero olokanākāreneva ñatvā ‘‘bhante, dhammena samena laddho piṇḍapāto, nikkukkuccā gaṇhathā’’tiādito paṭṭhāya sabbesaṃ yāvadatthaṃ datvā attanāpi yāvadatthaṃ bhuñji. Atha naṃ bhattakiccāvasāne therā pucchiṃsu ‘‘kadā, āvuso, lokuttaradhammaṃ paṭivijjhī’’ti? Natthi me, bhante, lokuttaradhammoti. Jhānalābhīsi āvusoti? Etampi me, bhante, natthīti. Nanu, āvuso, pāṭihāriyanti? Sāraṇīyadhammo me, bhante, pūrito, tassa me pūritakālato paṭṭhāya sacepi bhikkhusatasahassaṃ hoti, pattagataṃ na khīyatīti. Sādhu sādhu sappurisa anucchavikamidaṃ tuyhanti. Idaṃ tāva pattagataṃ na khīyatīti ettha vatthu.
这位长老在支提山参加山货大供养时,来到布施的地方,问道:“这次布施里,什么是上等物品?”回答说:“两块衣料,尊者。”他说:“这些应该归我。”大臣听了以后,向国王报告说:“有一个年轻比丘这样说。”国王说:“年轻比丘有这样的心意,不过细软的衣料适合大长老们。”说完“我要给大长老们”,就把衣料放在一边。当国王按顺序向比丘僧团布施时,原本放在最上面的那些衣料却没有落到大长老们手里,而是落到了别的比丘手里。轮到那位年轻比丘受施的时候,衣料却落到了他手里。国王把衣料放在他手中后,看了看大臣的脸,让年轻比丘坐下,完成布施,等僧团离开后,坐到年轻比丘身边,问道:“尊者,您是什么时候证悟这个法的?”年轻比丘不说妄语,答道:“大王,我没有出世间法。”国王说:“尊者,您之前不是那样说了吗?”他答道:“是的,大王。我是在圆满应忆念法,自从我圆满那个法的时候起,在应受供养的位置上,就能得到上等物品。”国王说:“善哉,善哉,尊者!这对您来说很相称。”礼敬之后便离开了。这就是“在应受供养的位置上,能得到上等物品”这一说法的由来。
Ayameva pana thero cetiyapabbate giribhaṇḍamahāpūjāya dānaṭṭhānaṃ gantvā ‘‘imasmiṃ dāne kiṃ varabhaṇḍa’’nti pucchi. Dve sāṭakā, bhanteti. Ete mayhaṃ pāpuṇissantīti. Taṃ sutvā amacco rañño ārocesi ‘‘eko daharo evaṃ vadatī’’ti. ‘‘Daharassa evaṃ cittaṃ, mahātherānaṃ pana sukhumā sāṭakā vaṭṭantī’’ti vatvā ‘‘mahātherānaṃ dassāmī’’ti ṭhapesi. Tassa bhikkhusaṅghe paṭipāṭiyā ṭhite dentassa matthake ṭhapitāpi te sāṭakā hatthaṃ nārohanti, aññeva ārohanti. Daharassa dānakāle pana hatthaṃ āruḷhā. So tassa hatthe ṭhapetvā amaccassa mukhaṃ oloketvā daharaṃ nisīdāpetvā dānaṃ datvā saṅghaṃ vissajjetvā daharassa santike nisīditvā ‘‘bhante, imaṃ dhammaṃ kadā paṭivijjhitthā’’ti āha. So pariyāyenapi asantaṃ avadanto ‘‘natthi mayhaṃ, mahārāja, lokuttaradhammo’’ti āha. Nanu, bhante, pubbeva avacutthāti. Āma mahārāja, sāraṇīyadhammapūrako ahaṃ, tassa me dhammassa pūritakālato paṭṭhāya bhājanīyaṭṭhāne aggabhaṇḍaṃ pāpuṇātīti. ‘‘Sādhu sādhu bhante, anucchavikamidaṃ tumhāka’’nti vanditvā pakkāmi. Idaṃ bhājanīyaṭṭhāne aggabhaṇḍaṃ pāpuṇātīti ettha vatthu.
因为害怕旃陀罗提舍,兄弟村的居民连那伽长老尼都没告诉就逃走了。长老尼在清晨时分对年轻比丘尼们说:“这个村子实在太安静了,你们先去查看一下。”她们去了之后,发现所有人都已经离开了,就回来告诉长老尼。长老尼听后说:“你们不用惦记他们离开的事,只管在自己的诵经、问法和如理作意上用功就好。”到了乞食的时候,她披好外衣,和另外十一位比丘尼一起,共十二人,站在村口的榕树下。住在树上的天神为这十二位比丘尼布施了食物,并说:“尊者们,请不要去别处,以后常来这里吧。”长老尼有个弟弟,名叫那伽长老。他想:“这里太危险了,没法继续住下去,我要到对岸去。”于是他也和另外十一人一起,共十二人,离开自己的住处,心想先见长老尼一面再走,便来到了兄弟村。长老尼听说“长老们来了”,就走到他们跟前,问:“尊者,有什么事吗?”那伽长老把事情经过告诉了她。长老尼说:“今天请在寺院里住一天,明天再走吧。”于是长老们就去了寺院。
Caṇḍālatissabhayena pana bhātaragāmavāsino nāgattheriyā anārocetvāva palāyiṃsu. Therī paccūsasamaye ‘‘ati viya appanigghoso gāmo, upadhāretha tāvā’’ti daharabhikkhuniyo āha. Tā gantvā sabbesaṃ gatabhāvaṃ ñatvā āgamma theriyā ārocesuṃ. Sā sutvā ‘‘mā tumhe tesaṃ gatabhāvaṃ cintayittha, attano uddesaparipucchāyonisomanasikāresuyeva yogaṃ karothā’’ti vatvā bhikkhācāravelāyaṃ pārupitvā attadvādasamā gāmadvāre nigrodhamūle aṭṭhāsi. Rukkhe adhivatthā devatā dvādasannampi bhikkhunīnaṃ piṇḍapātaṃ datvā ‘‘ayye aññattha mā gacchatha, niccaṃ idheva ethā’’ti āha. Theriyā pana kaniṭṭhabhātā nāgatthero nāma atthi, so ‘‘mahantaṃ bhayaṃ, na sakkā yāpetuṃ, paratīraṃ gamissāmī’’ti attadvādasamo attano vasanaṭṭhānā nikkhanto ‘‘theriṃ disvā gamissāmī’’ti bhātaragāmaṃ āgato. Therī ‘‘therā āgatā’’ti sutvā tesaṃ santikaṃ gantvā ‘‘kiṃ ayyā’’ti pucchi. So taṃ pavattiṃ ācikkhi. Sā ‘‘ajja ekadivasaṃ vihāre vasitvā sveva gamissathā’’ti āha. Therā vihāraṃ āgamaṃsu.
长老尼第二天在树下乞食后,来到长老面前,说:“请把这钵饭用了吧。”长老说:“长老尼,够了。”说完就默默地站着。长老尼说:“贤者,这是如法得来的乞食,不要有顾虑,请用吧。”长老说:“长老尼,真的够了。”于是长老尼拿起钵,抛向空中,钵停在了空中。长老说:“长老尼,就算它停在七棵多罗树那么高的地方,那也还是比丘尼的食物。”接着又说:“恐惧并不是任何时候都存在的。等恐惧平息了,当有人宣说圣者传承时,心里会这样责备我:‘喂,你这个常行乞食的人,曾经靠吃比丘尼的饭食过日子。’到那时我将无法安住。各位长老尼,不要放逸。”说完就上路了。树神心想:“如果这位长老从长老尼手里接受了乞食,我就不让他回去;如果不接受,我就让他回去。”她站在那里,看见长老离去,就从树上下来,说:“尊者,请把钵给我。”她接过钵,把长老带回树下,铺好座位,供养乞食,等长老吃完饭、作了承诺之后,在七年里一直供养这十二位比丘尼和十二位比丘。这就是“天神生起殷勤”这段记载的来历。其中,那位长老尼正是修满应忆念法的人。
Therī punadivase rukkhamūle piṇḍāya caritvā theraṃ upasaṅkamitvā ‘‘imaṃ piṇḍapātaṃ paribhuñjathā’’ti āha. Thero ‘‘vaṭṭissati therī’’ti vatvā tuṇhī aṭṭhāsi. Dhammiko tāta piṇḍapāto, kukkuccaṃ akatvā paribhuñjathāti. Vaṭṭissati therīti. Sā pattaṃ gahetvā ākāse khipi. Patto ākāse aṭṭhāsi. Thero ‘‘sattatālamatte ṭhitampi bhikkhunībhattameva therī’’ti vatvā ‘‘bhayaṃ nāma sabbakālaṃ na hoti, bhaye vūpasante ariyavaṃsaṃ kathayamāno ‘bho piṇḍapātika bhikkhunībhattaṃ bhuñjitvā vītināmayitthā’ti cittena anuvadiyamāno santhambhituṃ na sakkhissāmi, appamattā hotha theriyo’’ti maggaṃ āruhi. Rukkhadevatāpi ‘‘sace thero theriyā hatthato piṇḍapātaṃ paribhuñjissati, na naṃ nivattessāmi, sace na paribhuñjissati, nivattessāmī’’ti cintayamānā ṭhatvā therassa gamanaṃ disvā rukkhā oruyha ‘‘pattaṃ, bhante, dethā’’ti pattaṃ gahetvā theraṃ rukkhamūlaṃyeva ānetvā āsanaṃ paññapetvā piṇḍapātaṃ datvā katabhattakiccaṃ paṭiññaṃ kāretvā dvādasa bhikkhuniyo dvādasa ca bhikkhū satta vassāni upaṭṭhahi . Idaṃ devatā ussukkaṃ āpajjantīti ettha vatthu. Tatra hi therī sāraṇīyadhammapūrikā ahosi.
这些戒没有残缺,所以叫“不残缺”。不过,为了说明它们怎样才算残缺,才说了“谁的……”等话。其中,已受具足戒者的戒,应当按诵戒的先后次第来理解它的开头和结尾,所以说“七条”等。而未受具足戒者的戒,也可以按受持的次第知道它的开头和结尾。就像边缘被割破的布一样,也就是布边或布端被割破的布。这是一个不太贴切的比喻,因为“不残缺”这个词的含义更广。其余的比喻也是这样。“残缺”是指有残缺,或者被弄残缺了。“有孔”等说法也是同样的道理。就像毛色不同的母牛一样,这是它们的关联。毛色不同,是指一半或三分之一的毛色混杂,成了花斑;而由不同毛色的斑点处处交织在一起,则成了杂色。这就是它们之间的差别。
Natthi etesaṃ khaṇḍanti akhaṇḍāni, taṃ pana nesaṃ khaṇḍaṃ dassetuṃ ‘‘yassā’’tiādi vuttaṃ. Tattha upasampannasīlānaṃ uddesakkamena ādiantā veditabbā. Tenāha ‘‘sattasū’’tiādi. Anupasampannasīlānaṃ pana samādānakkamenapi ādiantā labbhanti. Pariyante chinnasāṭako viyāti vatthante dasante vā chinnavatthaṃ viya. Visadisudāharaṇañcetaṃ ‘‘akhaṇḍānī’’ti imassa adhikatattā. Evaṃ sesānipi udāharaṇāni. Khaṇḍanti khaṇḍavantaṃ, khaṇḍitaṃ vā. Chiddantiādīsupi eseva nayo. Visabhāgavaṇṇena gāvī viyāti sambandho. Visabhāgavaṇṇena upaḍḍhaṃ tatiyabhāgaṃ vā sambhinnavaṇṇaṃ sabalaṃ, visabhāgavaṇṇeheva pana bindūhi antarantarā vimissaṃ kammāsaṃ. Ayaṃ imesaṃ viseso.
从“作自在者”这一说法,是指从渴爱的奴役中解脱出来,从而成为自在者。而戒能从渴爱的奴役中解脱,也就是令它成为还灭的亲依止,由此显示了戒具有还灭的亲依止性。又说“作自在者”,这是通过省略后半个词来说明的,即“作自在者即是自在者”。因为具足这种戒的人,成为自己的主人,能自主支配自己,所以称为自在者,因此这戒也叫自在。由于极其清净而值得称赞,所以是智者所称赞的。因为愚者的称赞没有分量,所以特别举出“智者”。由于不被渴爱和邪见所执取——不被“我靠这戒将成为天人,或成为某位天人”这种渴爱执取所执,也不被“我靠这戒成为天人后,将在那里常恒、稳固、永恒”这种邪见执取所执。或者,因为不可能被任何人用“你在戒上是奴仆”这样的话,指出四种退堕中的任何一种退堕,并说“你曾犯过这样的过失”来执取和推翻,所以是“不被执取”。这里的含义应当这样理解。戒,实际上是以无懊悔等为次第,直到成就三昧为目的,所以说“能引生三昧”。以引生三昧为作用,就是能引生三昧。
Bhujissabhāvakaraṇatoti taṇhādāsabyato mocetvā bhujissabhāvakaraṇato. Sīlassa ca taṇhādāsabyato mocanaṃ vivaṭṭūpanissayabhāvāpādanaṃ, tenassa vivaṭṭūpanissayatā dassitā. ‘‘Bhujissabhāvakaraṇato’’ti ca iminā bhujissakarāni bhujissānīti uttarapadalopenāyaṃ niddesoti dasseti. Yasmā ca taṃsamaṅgīpuggalo serī sayaṃvasī bhujisso nāma hoti, tasmāpi bhujissāni. Suparisuddhabhāvena pāsaṃsattā viññupasatthāni. Aviññūnaṃ pasaṃsāya appamāṇabhāvato viññūgahaṇaṃ kataṃ. Taṇhādiṭṭhīhi aparāmaṭṭhattāti ‘‘imināhaṃ sīlena devo vā bhavissāmi devaññataro vā’’ti taṇhāparāmāsena ‘‘imināhaṃ sīlena devo hutvā tattha nicco dhuvo sassato bhavissāmī’’ti diṭṭhiparāmāsena ca aparāmaṭṭhattā. Atha vā ‘‘ayaṃ te sīlesu dāso’’ti catūsu vipattīsu yaṃ vā taṃ vā vipattiṃ dassetvā ‘‘imaṃ nāma tvaṃ āpannapubbo’’ti kenaci parāmaṭṭhuṃ anuddhaṃsetuṃ asakkuṇeyyattā aparāmaṭṭhānīti evamettha attho daṭṭhabbo. Sīlaṃ nāma avippaṭisārādipārampariyena yāvadeva samādhisampādanatthanti āha ‘‘samādhisaṃvattanikānī’’ti. Samādhisaṃvattanappayojanāni samādhisaṃvattanikāni.
“平等状态”就是共通性。因为具备圆满的四遍净戒,就像没有裂痕的纯金一样没有差别,所以由戒而来的平等性,就是戒平等性。已经到达、进入这种状态的人,就是已到达戒平等性者。因此说“已到达平等性之戒者”,意思是:通过戒的圆满成就而达到平等状态、具有相同行持的戒者。因为,即使入流者等圣者远隔重洋,或住在天界,他们的戒与其他入流者等圣者的戒依然是平等的,在道戒上并没有差异。虽然凡夫的四遍净戒也可能没有差异,但那并非决定性的,所以这里不取;而道戒则是决定性的、固定不变的,因此正是针对这一点而说“那些戒……”等语。
Samānabhāvo sāmaññaṃ, paripuṇṇacatupārisuddhibhāvena majjhe bhinnasuvaṇṇassa viya bhedābhāvato sīlena sāmaññaṃ sīlasāmaññaṃ, taṃ gato upagatoti sīlasāmaññagato. Tenāha ‘‘samānabhāvūpagatasīlo’’ti, sīlasampattiyā samānabhāvaṃ upagatasīlo sabhāgavuttikoti attho. Sotāpannādīnañhi sīlaṃ samuddantarepi devalokepi vasantānaṃ aññesaṃ sotāpannādīnaṃ sīlena samānameva hoti, natthi maggasīle nānattaṃ. Kāmañhi puthujjanānampi catupārisuddhisīle nānattaṃ na siyā, taṃ pana na ekantikanti idha nādhippetaṃ, maggasīlaṃ pana ekantikaṃ niyatabhāvatoti tameva sandhāya ‘‘yāni tāni sīlānī’’tiādi vuttaṃ.
这个正见,是你我都能亲自见到的。“见”就是道正见。“无过失”是说已经去除了过失,断除了贪等恶法。“出离”是从轮回之苦中脱离、超出。因为道本身就能出离,所以说它能让具足此道的人从轮回之苦中出离。“彼作”是指依照导师的教导去做,意思是遵照教导修行。“已到达见平等性者”是指通过现证真理而达到见解平等。
Yāyanti yā ayaṃ mayhañceva tumhākañca paccakkhabhūtā. Diṭṭhīti maggasammādiṭṭhi. Niddosāti niddhutadosā, samucchinnarāgādipāpadhammāti attho. Niyyātīti vaṭṭadukkhato nissarati nigacchati. Sayaṃ niyantīyeva hi taṃmaggasamaṅgīpuggalaṃ vaṭṭadukkhato niyyāpetīti vuccati. Yā satthu anusiṭṭhi, taṃ karotīti takkaro, tassa, yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjanakassāti attho. Diṭṭhisāmaññagatoti saccasampaṭivedhena samānadiṭṭhibhāvaṃ upagato.
六种犯戒起因分别解说
Chaāpattisamuṭṭhānavārakathāvaṇṇanā
276“以第一种犯戒的起因”等等,所有这些内容,只要顺着按照总说、分说等方式展开的经文本身,就能够理解。
276.Paṭhamena āpattisamuṭṭhānenātiādi sabbaṃ uddesaniddesādivasena pavattapāḷiṃ anusāreneva sakkā viññātuṃ.
诤事同义品解说
Adhikaraṇapariyāyavārakathāvaṇṇanā
293在“以贪为先导”这类说法里,因为是以贪为因而起争论,所以就说“贪是先导”。其余几种也是这样。“处”就是原因。它们在这里立足,所以叫“处”。谁在这里立足?就是争论、诤事等。“事”是它们安住的地方。“地”是它们存在的地方。因为具足善心、不善心、无记心的人会起争论,所以就说“九种因”。“十二根本”就是“有忿怒、有怨恨”等十二种根本。
293.Lobhopubbaṅgamotiādīsu pana lobhahetu vivadanato ‘‘lobho pubbaṅgamo’’ti vuttaṃ. Evaṃ sesesupi. Ṭhānānīti kāraṇāni. Tiṭṭhanti etthāti ṭhānaṃ. Ke tiṭṭhanti? Vivādādhikaraṇādayo. Vasanti etthāti vatthu. Bhavanti etthāti bhūmi. Kusalākusalābyākatacittasamaṅgino vivadanato ‘‘nava hetū’’ti vuttaṃ. Dvādasa mūlānīti ‘‘kodhano hoti upanāhī’’tiādīni dvādasa mūlāni.
294-295这十二种和身、语一起,被称为“十四根本”。七种犯戒聚是处——这里要理解成:犯了戒之后加以覆藏的人,他所犯的那个罪,是以之前所犯的罪为处。因为说过“罪诤事没有善”,所以在犯诤事中,按不善和无记来说有六种因。而善心则是支分,不是因。
294-295. Imāneva dvādasa kāyavācāhi saddhiṃ ‘‘cuddasa mūlānī’’ti vuttāni. Satta āpattikkhandhā ṭhānānīti ettha āpattiṃ āpajjitvā paṭicchādentassa yā āpatti, tassā pubbe āpannā āpattiyo ṭhānānīti veditabbaṃ. ‘‘Natthi āpattādhikaraṇaṃ kusala’’nti vacanato āpattādhikaraṇe akusalābyākatavasena cha hetū vuttā. Kusalacittaṃ pana aṅgaṃ hoti, na hetu.
296四种羯磨和四种处:在这里,按照“应当这样做”的方式而展开的圣典,叫做羯磨;依照现存律典行事的人所做的行为,叫做义务诤事。白羯磨、白二羯磨、白四羯磨都是从白产生的,白告羯磨则是从白告产生的,所以说“从白或从白告”。义务诤事通过一种止而达成,也就是成就的意思。因为必须由这些止来达成,所以说“是争论诤事所共通的”。
296.Cattāri kammāni ṭhānānīti ettha ‘‘evaṃ kattabba’’nti itikattabbatādassanavasena pavattapāḷi kammaṃ nāma, yathāṭhitapāḷivasena karontānaṃ kiriyā kiccādhikaraṇaṃ nāma. Ñattiñattidutiyañatticatutthakammāni ñattito jāyanti, apalokanakammaṃ apalokanatovāti āha ‘‘ñattito vā apalokanato vā’’ti. Kiccādhikaraṇaṃ ekena samathena sammati, sampajjatīti attho. Tehi sametabbattā ‘‘vivādādhikaraṇassa sādhāraṇā’’ti vuttaṃ.
与彼分相关的品类的解说
Tabbhāgiyavārakathāvaṇṇanā
298属于争论诤事那一方的:从平息争论诤事的角度说,就是站在那一方的人。
298.Vivādādhikaraṇassa tabbhāgiyāti vivādādhikaraṇassa vūpasamato tappakkhikā.
止与止共通品的解说
Samathā samathassa sādhāraṇavārakathāvaṇṇanā
299有人问:一个诤事,能不能靠所有的止合在一起让它平息?回答说:“止和止之间有共通的,止和止之间也有不共通的。”因为靠多数决来平息,离开现前毗尼就办不成,所以说“多数决和现前毗尼是共通的”。因为靠念毗尼等来平息时,多数决起不了作用,所以说“和念毗尼等是不共通的”。其余的也这样类推。在同分品里,也是同样的道理。
299. Ekaṃ adhikaraṇaṃ sabbe samathā ekato hutvā sametuṃ sakkonti na sakkontīti pucchanto ‘‘samathā samathassa sādhāraṇā, samathāsamathassa asādhāraṇā’’ti āha. Yebhuyyasikāya samanaṃ sammukhāvinayaṃ vinā na hotīti āha ‘‘yebhuyyasikā sammukhāvinayassa sādhāraṇā’’ti. Sativinayādīhi samanassa yebhuyyasikāya kiccaṃ natthīti āha ‘‘sativinayassa…pe… asādhāraṇā’’ti. Evaṃ sesesupi. Tabbhāgiyavārepi eseva nayo.
律藏篇章的注释
Vinayavārakathāvaṇṇanā
302302. 因为一切止(samatha)都能获得“律”的同义说法,所以以“律、现前律……”等方式引出了律这一门类。如果说“或许不是现前律”,这里的意思是:除了现前律之外,指的是念律等其余的止。其余各处也是同样的道理。
302. Sabbesampi samathānaṃ vinayapariyāyo labbhatīti ‘‘vinayo sammukhāvinayo’’tiādinā vinayavāro uddhaṭo. Siyā na sammukhāvinayoti ettha sammukhāvinayaṃ ṭhapetvā sativinayādayo sesasamathā adhippetā. Esa nayo sesesupi.
善品章的详细解说
Kusalavārakathāvaṇṇanā
303303. 在僧团面前承认时,那个承认行为就叫作“僧团现前”。他们说,正是针对这个承认之心,才说了“善巧的现前毗尼”等话。没有不善的现前毗尼——由法现前、律现前、人现前构成的三支现前毗尼,离开这些就不存在。其中,以善心来做时是善,由阿拉汉来做时是无记。因为僧团现前等这些是不善的对立面,所以不善不可能产生,因此说“没有不善的现前毗尼”。多数决毗尼,在非法说者平息争端时,如果让非法说者来收筹,那么对法说者来说也是不善。忆念毗尼,如果故意对不是阿拉汉的人给予忆念毗尼,就是不善。不痴毗尼,如果给予的不是疯子;自言毗尼,如果对痴迷无知的人依其承认而执行;觅罪相毗尼,如果对清净的人执行;草覆地毗尼,如果在大诤论中故意执行——这些情况都是不善。只有在一切场合由阿拉汉来做,才是无记。以上这些都是结文部分所说的。
303. Saṅghassa sammukhā paṭiññāte taṃ paṭijānanaṃ saṅghasammukhatā nāma. Tassa paṭijānanacittaṃ sandhāya ‘‘sammukhāvinayo kusalo’’tiādi vuttanti vadanti. Natthi sammukhāvinayo akusaloti dhammavinayapuggalasammukhatāhi tivaṅgiko sammukhāvinayo etehi vinā natthi. Tattha kusalacittehi karaṇakāle kusalo, arahantehi karaṇakāle abyākato. Etesaṃ saṅghasammukhatādīnaṃ akusalapaṭipakkhattā akusalassa sambhavo natthi, tasmā ‘‘natthi sammukhāvinayo akusalo’’ti vuttaṃ. ‘‘Yebhuyyasikā adhammavādīhi vūpasamanakāle, dhammavādīnampi adhammavādimhi salākaggāhāpake jāte akusalā. Sativinayo anarahato sañcicca sativinayadāne akusalo. Amūḷhavinayo anummattakassa dāne, paṭiññātakaraṇaṃ mūḷhassa ajānato paṭiññāya karaṇe, tassapāpiyasikā suddhassa karaṇe, tiṇavatthārakaṃ mahākalahe sañcicca karaṇe ca akusalaṃ. Sabbattha arahato vaseneva abyākata’’nti sabbametaṃ gaṇṭhipadesu vuttaṃ.
止诤篇中解答品注释
Samathavāravissajjanāvārakathāvaṇṇanā
304-305304-305. 问:在哪里能得到多数决,那里就能得到现前毗尼,等等。答:在某时,以现前毗尼……等等,这是对那个问题的回答。在某时,以现前毗尼和多数决平息诤事,在那时,哪里能得到多数决,那里就能得到现前毗尼——这样在一切处都成立关联。哪里能得到自言毗尼,那里就能得到现前毗尼——在这里,当一位、两位或许多比丘被问“你犯了某某罪吗”,他们回答“是”而承认时,自言毗尼和现前毗尼两种都得到。其中,如果在僧团面前承认,就是僧团现前;如果就在那里说罪,也就得到了法与律现前。如果争论的双方互相承认,就是人现前;如果就在那个人面前说罪,也就得到了法与律现前。或者,在一个人对一个人说罪的时候,问“你见到罪了吗”,回答“见到了”,这时就得到了名为法、律、人现前的现前毗尼以及自言毗尼。
304-305.Yattha yebhuyyasikā labbhati, tattha sammukhāvinayo labbhatītiādi pucchā. Yasmiṃsamaye sammukhāvinayena cātiādi tassā vissajjanaṃ, yasmiṃ samaye sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca adhikaraṇaṃ vūpasammati, tasmiṃ samaye yattha yebhuyyasikā labbhati, tattha sammukhāvinayo labbhatīti evaṃ sabbattha sambandho. Yattha paṭiññātakaraṇaṃ labbhati, tattha sammukhāvinayo labbhatīti ettha ekaṃ vā dve vā bahū vā bhikkhū ‘‘imaṃ nāma āpattiṃ āpannosī’’ti pucchite sati ‘‘āmā’’ti paṭijānane dvepi paṭiññātakaraṇasammukhāvinayā labbhanti. Tattha ‘‘saṅghasammukhatā dhammavinayapuggalasammukhatā’’ti evaṃ vuttasammukhāvinaye saṅghassa purato paṭiññātaṃ ce, saṅghasammukhatā. Tattheva desitaṃ ce, dhammavinayasammukhatāyopi laddhā honti. Atha vivadantā aññamaññaṃ paṭijānanti ce, puggalasammukhatā. Tasseva santike desitaṃ ce, dhammavinayasammukhatāyopi laddhā honti. Ekasseva vā ekassa santike āpattidesanakāle ‘‘passasi, passāmī’’ti vutte tattha dhammavinayapuggalasammukhatāsaññito sammukhāvinayo ca paṭiññātakaraṇañca laddhaṃ hoti.
关于混杂分(相杂分)的讨论注释
Saṃsaṭṭhavārakathāvaṇṇanā
306306. 诤事的平息本身就是“止”,所以离开诤事就没有止。因此说:“不应这样对她说……中略……应当分析之后指出差别。”
306. Adhikaraṇānaṃ vūpasamova samatho nāma, tasmā adhikaraṇena vinā samathā natthīti āha ‘‘mā hevantissa vacanīyo…pe… vinibbhujitvā nānākaraṇaṃ paññāpetu’’nti.
平息诤事的讨论章节的注释
Samathādhikaraṇavārakathāvaṇṇanā
309-310问:诸止被诸止平息等等。答:或许诸止被诸止平息等等。其中,诸止被诸止平息——这里的平息是指成就,或者指诸诤事被平息、归于寂灭。因此,多数决止被现前止平息,意思是多数决止与现前止一同成就,而不是与忆念止等一同成就,因为忆念止等对它没有帮助。应当这样理解其中的含义。
309-310.Samathā samathehi sammantītiādi pucchā. Siyā samathā samathehi sammantītiādi vissajjanaṃ. Tattha samathā samathehi sammantīti ettha sammantīti sampajjanti, adhikaraṇā vā pana sammanti vūpasamaṃ gacchanti, tasmā yebhuyyasikā sammukhāvinayena sammatīti ettha sammukhāvinayena saddhiṃ yebhuyyasikā sampajjati, na sativinayādīhi saddhiṃ tesaṃ tassā anupakārattāti evamattho daṭṭhabbo.
311311. “现前止由争论诤事所平息”,这是文句。因为末尾说“现前止不由任何所平息”,所以现前止本身并不需要再通过止或诤事来平息。
311. ‘‘Sammukhāvinayo vivādādhikaraṇena sammatī’’ti pāṭho. ‘‘Sammukhāvinayo na kenaci sammatī’’ti hi avasāne vuttattā sammukhāvinayo sayaṃ samathena vā adhikaraṇena vā sametabbo na hoti.
313关于“争论诤事……中略……由义务诤事所平息”这里,应当理解为:就像“请尊者听我说……中略……我投下第一筹”这样,争论诤事就是由义务诤事来平息的。
313.Vivādādhikaraṇaṃ…pe… kiccādhikaraṇena sammatīti ettha ‘‘suṇātu me bhante …pe… paṭhamaṃ salākaṃ nikkhipāmī’’ti evaṃ vivādādhikaraṇaṃ kiccādhikaraṇena sammatīti daṭṭhabbaṃ.
等起建立分论的解释
Samuṭṭhāpanavārakathāvaṇṇanā
314“争论诤事不令任何诤事生起”这句话的意思是:仅仅说出“这是非法”这句话,并不会引起任何诤事。
314.Vivādādhikaraṇaṃ na katamaṃ adhikaraṇaṃ samuṭṭhāpetīti ‘‘nāyaṃ dhammo’’ti vuttamatteneva kiñci adhikaraṇaṃ na samuṭṭhāpetīti attho.
关于“随属”这一部分的详细解说。
Bhajativārakathāvaṇṇanā
318-9哪一种诤事所包含?就是被哪一种诤事所包含,或者正是这个文句。争论诤事随属争论诤事:后来生起的争论随属最初生起的争论。争论诤事随属两种止:就像有人说“你们有能力让我平息”那样随属。被两种止所摄:就像有人说“我们要把那件事平息”那样,被两种止所摄。
318-9.Katamaṃ adhikaraṇaṃ pariyāpannanti katamādhikaraṇapariyāpannaṃ, ayameva vā pāṭho. Vivādādhikaraṇaṃ vivādādhikaraṇaṃ bhajatīti paṭhamuppannavivādaṃ pacchā uppanno bhajati. Vivādādhikaraṇaṃ dve samathe bhajatīti ‘‘maṃ vūpasametuṃ samatthā tumhe’’ti vadantaṃ viya bhajati. Dvīhi samathehi saṅgahitanti ‘‘mayaṃ taṃ vūpasamessāmā’’ti vadantehi viya dvīhi samathehi saṅgahitaṃ.
蕴品提问篇
Khandhakapucchāvāro
问答解说
Pucchāvissajjanāvaṇṇanā
320在“以缘起和以解说”这一句里,“缘起”指的是被称为制戒因缘的那种缘起;“解说”指的是对补特伽罗等的解说。这两者都显示了每一学处的事由,所以这里的意思是“我要连同事由一起来问篇章”。“在那里”就是指在那个具足戒篇章里。“最上之句已说”,是指像“诸比丘,未满二十岁的人不得受具足戒”这样,以这种方式说出了最上之句。“皮革相应”就是皮革篇章。
320.Nidānenaca niddesena ca saddhinti ettha nidānenāti sikkhāpadapaññattidesasaṅkhātena nidānena. Niddesenāti puggalādiniddesena. Ubhayenapi tassa tassa sikkhāpadassa vatthu dassitaṃ, tasmā vatthunā saddhiṃ khandhakaṃ pucchissāmīti ayamettha attho. Tatthāti tasmiṃ upasampadakkhandhake. Uttamāni padāni vuttānīti ‘‘na, bhikkhave, ūnavīsativasso puggalo upasampādetabbo’’tiādinā (mahāva. 99, 124) nayena uttamapadāni vuttāni. Cammasaṃyutteti cammakkhandhake.