中间省略部分
Antarapeyyālaṃ
几问品注释
Katipucchāvāravaṇṇanā
271断除恶意,谓断除贪等恶意,将其灭尽。依此离。出离,即道。身轻率,谓以身轻率为缘而转起的身恶行。
271.Veraṃmaṇatīti rāgādiveraṃ maṇati vināseti. Etāyāti viratiyā. Niyyānanti maggaṃ. Kāyapāgabbiyanti kāyapāgabbiyavasena pavattaṃ kāyaduccaritaṃ.
274“应忆念者”,即值得忆念、应被随念,纵经久远亦不应遗忘。“慈”,即以此而柔软、润泽,是友爱、朋友的状态。具足此慈的身业,为“慈身业”;而此身业因以慈俱心为等起,故说“以慈心所作的身业”。“显”,即公开。此处公开性,指所针对作身业的对象正在面前,故说“面前”。“隐”,即不公开。不公开性,指所针对作业的对象不在面前,故说“背后”。两者,即对新学比丘与长老比丘。作可爱、应被爱之事者,为“作可爱者”。作应被尊重、应被恭敬之事者,为“作尊重者”。“为摄益”者,因为是摄益事的特别状态,即为摄益诸梵行者。“为无诤”者,正因是摄益事的状态,故不为诤论。而当有以无诤为因的摄益行为时,依此,诸梵行者的和合状态、不分裂便自然成就,故说“为和合状态”等。
274.Sāraṇīyāti saritabbayuttā anussaraṇārahā addhāne atikkantepi na sammussitabbā. Mijjati siniyhati etāyāti mettā, mittabhāvo. Mettā etassa atthīti mettaṃ kāyakammaṃ, taṃ pana yasmā mettāsahagatacittasamuṭṭhānaṃ, tasmā vuttaṃ ‘‘mettacittena kataṃ kāyakamma’’nti. Āvīti pakāsaṃ. Pakāsabhāvo cettha yaṃ uddissa taṃ kāyakammaṃ karīyati, tassa sammukhabhāvatoti āha ‘‘sammukhā’’ti. Rahoti apakāsaṃ. Apakāsatā ca yaṃ uddissa taṃ kammaṃ karīyati, tassa apaccakkhabhāvatoti āha ‘‘parammukhā’’ti. Ubhayehīti navakehi therehi ca. Piyaṃ piyāyitabbaṃ karotīti piyakaraṇo. Garuṃ garuṭṭhāniyaṃ karotīti garukaraṇo. Saṅgahāyāti saṅgahavatthuvisesabhāvato sabrahmacārīnaṃ saṅgahaṇatthāya. Avivādāyāti saṅgahavatthubhāvato eva na vivādāya. Sati ca avivādahetubhūtasaṅgahakatte tesaṃ vasena sabrahmacārīnaṃ samaggabhāvo bhedābhāvo siddhoyevāti āha ‘‘samaggabhāvāyā’’tiādi.
高举之称谓,即不单说“天”,而高举“天长老”等功德以显示坚固性,作崇高之称谓。我执告知之语,即执为我所之语。一向隐蔽的意业,其现前性唯依表业的等起而有;而此在世间,为显示身业的明显可知,不依手式等,便说“睁开双眼”等。固然,此处以慈爱、润泽的眼睁开,以及以净信的面容观察,即是慈身业;然而,依其心而眼有慈爱润泽、面有净信,就此而言,说为“慈意业”。
Paggayha vacananti kevalaṃ ‘‘devo’’ti avatvā ‘‘devatthero’’ti guṇehi thirabhāvajotanaṃ paggaṇhitvā uccaṃ katvā vacanaṃ. Mamattabodhanavacanaṃ mamāyanavacanaṃ. Ekantatirokkhassa manokammassa sammukhatā nāma viññattisamuṭṭhāpanavaseneva hoti, tañca kho loke kāyakammanti pākaṭaṃ paññātaṃ hatthavikārādiṃ anāmasitvāyeva dassento ‘‘nayanāni ummīletvā’’tiādimāha. Kāmañcettha mettāsinehasiniddhānaṃ nayanānaṃ ummīlanā pasannena mukhena olokanañca mettaṃ kāyakammameva, yassa pana cittassa vasena nayanānaṃ mettāsinehasiniddhatā mukhassa ca pasannatā, taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘mettaṃ manokammaṃ nāmā’’ti.
这些慈身业等,在经典中是依比丘而说,但在家人中亦可得。对于比丘,以慈心履行师长、和尚的义务等正行法,称为慈身业。应知一切无过失的身业,都包摄在正行之中。对于在家人,为礼敬塔庙、礼敬菩提树、邀请僧团而前往,见到入村乞食的比丘后迎接、接钵、敷座、随行等,如此之类,称为慈身业。对于比丘,以慈心依宣说行仪制、教授业处、说法、遍问、讲说注释的方式,乃至三藏佛语而转起,称为慈语业。对于在家人,在说“我们去礼敬塔庙,去礼敬菩提树,将去听法,将作灯明花鬘供养,将受持三善行而转起,将施舍筹食等,将施雨安居资具,今日将施僧团四资具,邀请僧团后准备嚼食等,敷设座位,提供饮水,迎接僧团请入,请坐于敷设之座,生起欲乐、生起精勤而作服务”等之时,称为慈语业。对于比丘,晨起整理身体、履行塔庙庭院义务等后,坐于闲静处,思惟“愿此住处诸比丘安乐、无怨、无恼害”,称为慈意业。对于在家人,思惟“愿诸圣者安乐、无怨、无恼害”,称为慈意业。
Imāni (dī. ni. aṭṭha. 2.141; ma. ni. aṭṭha. 1.492; a. ni. aṭṭha. 3.6.11) ca mettakāyakammādīni pāḷiyaṃ bhikkhūnaṃ vasena āgatāni gihīsupi labbhantiyeva. Bhikkhūnañhi mettacittena ācariyupajjhāyavattādiābhisamācārikadhammapūraṇaṃ mettaṃ kāyakammaṃ nāma. Sabbañca anavajjakāyakammaṃ ābhisamācārikakammantogadhamevāti veditabbaṃ. Gihīnaṃ cetiyavandanatthāya bodhivandanatthāya saṅghanimantanatthāya gamanaṃ, gāmaṃ vā piṇḍāya paviṭṭhe bhikkhū disvā paccuggamanaṃ, pattapaṭiggahaṇaṃ, āsanapaññāpanaṃ, anugamananti evamādikaṃ mettaṃ kāyakammaṃ nāma. Bhikkhūnaṃ mettacittena ācārapaññattisikkhāpana kammaṭṭhānakathana dhammadesanā paripucchana aṭṭhakathākathanavasena pavattiyamānaṃ tepiṭakampi buddhavacanaṃ mettaṃ vacīkammaṃ nāma. Gihīnaṃ ‘‘cetiyavandanatthāya gacchāma, bodhivandanatthāya gacchāma, dhammassavanaṃ karissāma, dīpamālāpupphapūjaṃ karissāma, tīṇi sucaritāni samādāya vattissāma, salākabhattādīni dassāma, vassāvāsikaṃ dassāma, ajja saṅghassa cattāro paccaye dassāma, saṅghaṃ nimantetvā khādanīyādīni saṃvidahatha, āsanāni paññapetha, pānīyaṃ upaṭṭhāpetha, saṅghaṃ paccuggantvā ānetha, paññattāsane nisīdāpetha, chandajātā ussāhajātā veyyāvaccaṃ karothā’’tiādikathanakāle mettaṃ vacīkammaṃ nāma. Bhikkhūnaṃ pātova uṭṭhāya sarīrapaṭijagganaṃ cetiyaṅgaṇavattādīni ca katvā vivittāsane nisīditvā ‘‘imasmiṃ vihāre bhikkhū sukhī hontu averā abyāpajjā’’ti cintanaṃ mettaṃ manokammaṃ nāma. Gihīnaṃ ‘‘ayyā sukhī hontu averā abyāpajjā’’ti cintanaṃ mettaṃ manokammaṃ nāma.
“所得”是指已获得的衣服等资具。“如法”是指回避诡诈等邪命,依法、平等地,依乞食行仪而生起。乃至仅入钵中的少许,即最低限度,钵内所容的,哪怕只是两三匙的乞食,他都不作“所施”与“应施者”的分别而受用,所以称为“不分别受用者”。此处有两种分别:食财分别和人分别。其中,心里这样想“我将施与这些,不施与那些”,称为食财分别;心里这样想“我将施与某人,不施与某人”,称为人分别。不存这两种分别,而不作分别地受用者,就称为不分别受用者。因此说“既不分别食财而受用”等。“亦可不施”中的“亦”字是为了显示也可以施与。因为布施并不禁止任何人,所以对于破戒者,如果有需要,也存在可能性,也应当施与,但这仅仅是出于悲悯,而非履行义务。对于圆满应忆念法者,因其具备不分别受用的特质,所以说“应施与一切”。不过,对于病人等的别别施与,由于不存在“我不施与某人”的拒绝,所以仍属于不分别的一类,因为分别主要是以遮遣为主的。因此说“对于病人、看护者……乃至……亦可审察而施与”。
Lābhāti cīvarādayo laddhapaccayā. Dhammikāti kuhanādibhedaṃ micchājīvaṃ vajjetvā dhammena samena bhikkhācariyavattena uppannā. Antamaso pattapariyāpannamattampīti pacchimakoṭiyā patte pariyāpannaṃ pattassa antogataṃ dvattikaṭacchubhikkhāmattampi. Deyyaṃ dakkhiṇeyyañca appaṭivibhattaṃ katvā bhuñjatīti appaṭivibhattabhogī. Ettha hi dve paṭivibhattāni nāma āmisapaṭivibhattaṃ puggalapaṭivibhattañca. Tattha ‘‘ettakaṃ dassāmi, ettakaṃ na dassāmī’’ti evaṃ cittena vibhajanaṃ āmisapaṭivibhattaṃ nāma. ‘‘Asukassa dassāmi, asukassa na dassāmī’’ti evaṃ cittena vibhajanaṃ pana puggalapaṭivibhattaṃ nāma. Tadubhayampi akatvā yo appaṭivibhattaṃ bhuñjati, ayaṃ appaṭivibhattabhogī nāma. Tenāha ‘‘neva āmisaṃ paṭivibhajitvā bhuñjatī’’tiādi. Adātumpīti pi-saddena dātumpi vaṭṭatīti dasseti. Dānañhi nāma na kassaci nivāritaṃ, tena dussīlassapi atthikassa sati sambhave dātabbaṃ, tañca kho karuṇāyanavasena, na vattapūraṇavasena. Sāraṇīyadhammapūrakassa appaṭivibhattabhogitāya ‘‘sabbesaṃ dātabbamevā’’ti vuttaṃ. Gilānādīnaṃ pana odissakaṃ katvā dānaṃ appaṭivibhāgapakkhikaṃ ‘‘asukassa na dassāmī’’ti paṭikkhepassa abhāvato. Byatirekappadhāno hi paṭivibhāgo. Tenāha ‘‘gilānagilānupaṭṭhāka…pe… viceyya dātumpi vaṭṭatī’’ti.
“普遍共享者”:其特相如下——凡得到任何精妙之物,他不以“以利求利”的心态给予在家人,以此守护自己活命的清净;也不自己独享,心想“愿我不要有不共享的过失”。在接受时,他怀着“愿此物与僧团共享”的心而取用,如同对待僧团所属物一般,击钟之后才受用。这显示该所得在三时中都被置于共享状态。其中,“在接受时,怀着‘愿与僧团共享’的心”显示接受时;“取用后,视为……”则显示已接受以后之时。然而,如果没有那样的前行,此二时便不能成立,因此前时依义理得以成就。即在接受之前,他有此念:“我将以‘愿与僧团共享’的心而接受”;正在接受时,有此念:“我正以‘愿与僧团共享’的心而接受”;接受之后,有此念:“我已以‘愿与僧团共享’的心接受了。”如此令所得具足三相,受用时也不舍弃最终之相,这便是普遍共享者,也是不别享者。
Sādhāraṇabhogīti ettha sādhāraṇabhogino idaṃ lakkhaṇaṃ – yaṃ yaṃ paṇītaṃ labhati, taṃ taṃ neva lābhena lābhaṃ nijigīsanamukhena gihīnaṃ deti attano ājīvasuddhiṃ rakkhamāno, na attanāva paribhuñjati ‘‘mayhaṃ asādhāraṇabhogitā mā hotū’’ti. Taṃ paṭiggaṇhanto ca ‘‘saṅghena sādhāraṇaṃ hotū’’ti gahetvā ghaṇṭiṃ paharitvā paribhuñjitabbaṃ saṅghasantakaṃ viya passati. Iminā ca tassa lābhassa tīsupi kālesu sādhāraṇato ṭhapanaṃ dassitaṃ. ‘‘Taṃ paṭiggaṇhanto ca saṅghena sādhāraṇaṃ hotū’’ti iminā paṭiggahaṇakālo dassito, ‘‘gahetvā…pe… passatī’’ti iminā paṭiggahitakālo. Tadubhayaṃ pana tādisena pubbabhāgena vinā na hotīti atthasiddho purimakālo. Tayidampi paṭiggahaṇato pubbevassa hoti ‘‘saṅghena sādhāraṇaṃ hotūti paṭiggahessāmī’’ti, paṭiggaṇhantassa hoti ‘‘saṅghena sādhāraṇaṃ hotūti paṭiggaṇhāmī’’ti, paṭiggahetvā hoti ‘‘saṅghena sādhāraṇaṃ hotūti paṭiggahitaṃ mayā’’ti evaṃ tilakkhaṇasampannaṃ katvā laddhalābhaṃ osānalakkhaṇaṃ avikopetvā paribhuñjanto sādhāraṇabhogī appaṭivibhattabhogī ca hoti.
那么,谁能圆满此六和敬法,谁不能圆满呢?首先,破戒者不能圆满,因为有戒德者不会接受他的物品。唯有戒行清净、不坏行仪者,才能圆满。在这里,其行仪如下:如果有人在心中作了指定分配,将物品给予母亲、父亲、师长、戒师等,他可以给予应给之物,但这并非六和敬法,而称为“护持障碍”,因为六和敬法只适用于无特定归属的舍离物。然而,作指定分配者,应当给予病人、看护者、客僧、行脚僧,以及新出家尚不知如何受持僧伽梨与钵的比丘。给予这些之后,剩余之物不应一点点地分给,而是从长老座开始,谁拿取多少,就给他多少。如果没有剩余,则应再次乞食,从长老座开始,将所得的精妙之物一一给予,剩下的才自己食用。
Imaṃ (dī. ni. aṭṭha. 2.141; ma. ni. aṭṭha. 1.492; a. ni. aṭṭha. 3.6.11) pana sāraṇīyadhammaṃ ko pūreti, ko na pūreti? Dussīlo tāva na pūreti. Na hi tassa santakaṃ sīlavanto gaṇhanti. Parisuddhasīlo pana vattaṃ akhaṇḍento pūreti. Tatridaṃ vattaṃ – yo odissakaṃ katvā mātu vā pitu vā ācariyupajjhāyādīnaṃ vā deti, so dātabbaṃ detu, sāraṇīyadhammo panassa na hoti, palibodhajagganaṃ nāma hoti. Sāraṇīyadhammo hi muttapalibodhasseva vaṭṭati. Tena pana odissakaṃ dentena gilānagilānupaṭṭhākaāgantukagamikānañceva navapabbajitassa ca saṅghāṭipattaggahaṇaṃ ajānantassa dātabbaṃ. Etesaṃ datvā avasesaṃ therāsanato paṭṭhāya thokaṃ thokaṃ adatvā yo yattakaṃ gaṇhāti, tassa tattakaṃ dātabbaṃ. Avasiṭṭhe asati puna piṇḍāya caritvā therāsanato paṭṭhāya yaṃ yaṃ paṇītaṃ, taṃ taṃ datvā sesaṃ bhuñjitabbaṃ.
然而,此六和敬法,在精熟于圆满六和敬法之仪轨的僧团中,能得圆满。因为在精熟修习的僧团中,若有人从别处获得,他便不接受。即使从别处无有所得,他也只取适量,不取多余。而且,此六和敬法,即便对于如此反复乞食并将所得一一分与者,也需以十二年方能圆满,未满此限则不能。若在第十二年时,圆满六和敬法者将盛满钵食的钵置于座堂,自行沐浴,此时僧团长老问:“这是谁的钵?”答:“是圆满六和敬法者的。”长老说:“拿来。”便将所有钵食分发食用,仅留下空钵。若那位比丘见到空钵,心生忧恼:“他们竟一点也不剩地吃掉了我的。”则他的六和敬法当即毁坏,须再修十二年方能圆满。如同外道别住,一旦有缺,便须重新圆满。然而,若有人心生欢喜:“我实得利,我实善得,我的同梵行者们竟不告而取用我钵中之食。”则他的六和敬法即名为圆满。
Ayaṃ pana sāraṇīyadhammo sāraṇīyadhammapūraṇavidhimhi susikkhitāya parisāya supūro hoti. Susikkhitāya hi parisāya yo aññato labhati, so na gaṇhāti. Aññato alabhantopi pamāṇayuttameva gaṇhāti, na atirekaṃ. Ayañca pana sāraṇīyadhammo evaṃ punappunaṃ piṇḍāya caritvā laddhaṃ laddhaṃ dentassapi dvādasahi vassehi pūrati, na tato oraṃ. Sace hi dvādasamepi vasse sāraṇīyadhammapūrako piṇḍapātapūraṃ pattaṃ āsanasālāyaṃ ṭhapetvā nahāyituṃ gacchati, saṅghatthero ca ‘‘kasseso patto’’ti vatvā ‘‘sāraṇīyadhammapūrakassā’’ti vutte ‘‘āharatha na’’nti sabbaṃ piṇḍapātaṃ vicāretvā bhuñjitvāva rittapattaṃ ṭhapeti. Atha so bhikkhu rittapattaṃ disvā ‘‘mayhaṃ anavasesetvāva paribhuñjiṃsū’’ti domanassaṃ uppādeti, sāraṇīyadhammo bhijjati, puna dvādasa vassāni pūretabbo hoti. Titthiyaparivāsasadiso hesa, sakiṃ khaṇḍe jāte puna pūretabbova. Yo pana ‘‘lābhā vata me, suladdhaṃ vata me, yassa me pattagataṃ anāpucchāva sabrahmacārino paribhuñjantī’’ti somanassaṃ janeti, tassa puṇṇo nāma hoti.
如此圆满六和敬法者,则既无嫉妒,亦无悭吝,为人所敬爱,资具易得,其钵中之食虽被取用亦不减少,于分配物品处能得最上之物,若遇怖畏或饥馑现前,诸天亦会殷勤相助。
Evaṃ pūritasāraṇīyadhammassa pana neva issā, na macchariyaṃ hoti, manussānaṃ piyo hoti sulabhapaccayo, pattagatamassa diyyamānampi na khīyati, bhājanīyabhaṇḍaṭṭhāne aggabhaṇḍaṃ labhati, bhaye vā chātake vā sampatte devatā ussukkaṃ āpajjanti.
于此有诸事例:据说,住于勒那山的长老帝沙依大乳村而住。约五十位长老为礼拜塔庙而往那伽岛,在大乳村乞食,一无所获而出。长老入村时见到他们,问:“诸位尊者,有得到吗?”答:“贤友,我们已行乞了。”他得知未得后说:“尊者,请在这些我回来。”众长老说:“贤友,我们五十人连沾湿钵底的一点也没得到。”长老说:“尊者,常住者是有能力的,即使未得,也知乞食行道的相应之处。”众长老便等待。长老入村。就在村首之家,一位大优婆夷备好乳饭,正望着长老,长老一到门口,她便盛满钵供养。长老持此食至众长老处,对僧团长老说:“尊者,请取用。”僧团长老心想:“我们这么多人一点未得,他却很快取来,这是怎么回事?”便看向其余长老。长老从其眼神便知,说道:“尊者,这是依法如法所得的钵食,请勿迟疑,取用吧。”便从首位开始,令所有人饱足取用,自己也饱足食用。饭食毕,众长老问他:“贤友,你何时证悟出世间法?”答:“尊者,我无出世间法。”“贤友,你得禅定吗?”答:“尊者,此亦无。”“贤友,难道这是神通?”答:“尊者,我圆满六和敬法,自圆满之时起,纵有十万比丘,我钵中之食亦不减少。”众长老赞叹:“善哉,善哉,善士,此于你实为相应。”此即“钵中之食不减少”的事例。
Tatrimāni vatthūni – leṇagirivāsī tissatthero kira mahākhīragāmaṃ upanissāya vasati. Paññāsamattā therā nāgadīpaṃ cetiyavandanatthāya gacchantā khīragāme piṇḍāya caritvā kiñci aladdhā nikkhamiṃsu. Thero pavisanto te disvā pucchi ‘‘laddhaṃ, bhante’’ti. Vicarimha, āvusoti. So aladdhabhāvaṃ ñatvā āha ‘‘bhante, yāvāhaṃ āgacchāmi, tāva idheva hothā’’ti . Mayaṃ, āvuso, paññāsa janā pattatemanamattampi na labhimhāti. Bhante, nevāsikā nāma paṭibalā honti, alabhantāpi bhikkhācāramaggasabhāgaṃ jānantīti. Therā āgamiṃsu. Thero gāmaṃ pāvisi. Dhurageheyeva mahāupāsikā khīrabhattaṃ sajjetvā theraṃ olokayamānā ṭhitā therassa dvāraṃ sampattasseva pattaṃ pūretvā adāsi. So taṃ ādāya therānaṃ santikaṃ gantvā ‘‘gaṇhatha, bhante’’ti saṅghattheraṃ āha. Thero ‘‘amhehi ettakehi kiñci na laddhaṃ, ayaṃ sīghameva gahetvā āgato, kiṃ nu kho’’ti sesānaṃ mukhaṃ olokesi. Thero olokanākāreneva ñatvā ‘‘bhante, dhammena samena laddho piṇḍapāto, nikkukkuccā gaṇhathā’’tiādito paṭṭhāya sabbesaṃ yāvadatthaṃ datvā attanāpi yāvadatthaṃ bhuñji. Atha naṃ bhattakiccāvasāne therā pucchiṃsu ‘‘kadā, āvuso, lokuttaradhammaṃ paṭivijjhī’’ti? Natthi me, bhante, lokuttaradhammoti. Jhānalābhīsi āvusoti? Etampi me, bhante, natthīti. Nanu, āvuso, pāṭihāriyanti? Sāraṇīyadhammo me, bhante, pūrito, tassa me pūritakālato paṭṭhāya sacepi bhikkhusatasahassaṃ hoti, pattagataṃ na khīyatīti. Sādhu sādhu sappurisa anucchavikamidaṃ tuyhanti. Idaṃ tāva pattagataṃ na khīyatīti ettha vatthu.
这位长老在支提山参加山货大供养时,来到布施处问道:“这次供养中,哪一件是最上之宝?”答:“两件衣料,尊者。”长老说:“这些应当归我。”大臣听后,禀报国王:“一位年轻的比丘这样说。”国王说:“年轻比丘有此心愿,但细软之衣更适合大长老们。”便说着“我将给予大长老们”,将那衣放在一旁。当国王按次第向比丘僧团布施时,原本放在顶端的衣却没有落到大长老手上,反而落在了其他比丘手里。轮到这位年轻比丘受施时,那衣却正好落在他手上。国王将衣放在他手中后,看着大臣的脸,让年轻比丘坐下,完成了布施。待僧团离开后,国王坐到年轻比丘近处,问道:“尊者,您何时证悟了此法?”年轻比丘不作妄语,答道:“大王,我并没有出世间法。”国王说:“尊者,您先前不是那样说了吗?”答:“是的,大王。我正在修习应忆念法,自从我修满此法的那一刻起,在应受供养之处,最上之宝便会归我。”国王说:“善哉,善哉,尊者!这对您来说恰如其分。”礼敬之后便离开了。这便是“在应得供养之处,最上之宝归于他”这段话的由来。
Ayameva pana thero cetiyapabbate giribhaṇḍamahāpūjāya dānaṭṭhānaṃ gantvā ‘‘imasmiṃ dāne kiṃ varabhaṇḍa’’nti pucchi. Dve sāṭakā, bhanteti. Ete mayhaṃ pāpuṇissantīti. Taṃ sutvā amacco rañño ārocesi ‘‘eko daharo evaṃ vadatī’’ti. ‘‘Daharassa evaṃ cittaṃ, mahātherānaṃ pana sukhumā sāṭakā vaṭṭantī’’ti vatvā ‘‘mahātherānaṃ dassāmī’’ti ṭhapesi. Tassa bhikkhusaṅghe paṭipāṭiyā ṭhite dentassa matthake ṭhapitāpi te sāṭakā hatthaṃ nārohanti, aññeva ārohanti. Daharassa dānakāle pana hatthaṃ āruḷhā. So tassa hatthe ṭhapetvā amaccassa mukhaṃ oloketvā daharaṃ nisīdāpetvā dānaṃ datvā saṅghaṃ vissajjetvā daharassa santike nisīditvā ‘‘bhante, imaṃ dhammaṃ kadā paṭivijjhitthā’’ti āha. So pariyāyenapi asantaṃ avadanto ‘‘natthi mayhaṃ, mahārāja, lokuttaradhammo’’ti āha. Nanu, bhante, pubbeva avacutthāti. Āma mahārāja, sāraṇīyadhammapūrako ahaṃ, tassa me dhammassa pūritakālato paṭṭhāya bhājanīyaṭṭhāne aggabhaṇḍaṃ pāpuṇātīti. ‘‘Sādhu sādhu bhante, anucchavikamidaṃ tumhāka’’nti vanditvā pakkāmi. Idaṃ bhājanīyaṭṭhāne aggabhaṇḍaṃ pāpuṇātīti ettha vatthu.
由于对旃陀罗提舍的恐惧,兄弟村的居民没有告知那伽长老尼便纷纷逃走了。清晨时分,长老尼对年轻比丘尼们说:“村子里异常寂静,你们去察看一下。”她们前去,发现所有人都已离去,便回来禀告长老尼。长老尼听后说:“你们不必挂念他们的离去,只要在自己的诵经、提问和如理作意上用功。”到了乞食时,她披上外衣,与另外十一位比丘尼共十二人,站在村口的榕树下。住在树上的天神为这十二位比丘尼供养了食物,并说:“圣尼们,请不要去别处,常来这里吧。”长老尼的幼弟名为那伽长老,他想:“恐惧太大,难以生活,我要到对岸去。”于是也与另外十一人共十二人,离开自己的住处,心想先见长老尼一面再走,便来到兄弟村。长老尼听说“长老们来了”,便到近前问道:“尊者,有什么事吗?”那伽长老讲述了事情经过。长老尼说:“请在寺中留宿一日,明天再走吧。”于是长老们便来到寺中。
Caṇḍālatissabhayena pana bhātaragāmavāsino nāgattheriyā anārocetvāva palāyiṃsu. Therī paccūsasamaye ‘‘ati viya appanigghoso gāmo, upadhāretha tāvā’’ti daharabhikkhuniyo āha. Tā gantvā sabbesaṃ gatabhāvaṃ ñatvā āgamma theriyā ārocesuṃ. Sā sutvā ‘‘mā tumhe tesaṃ gatabhāvaṃ cintayittha, attano uddesaparipucchāyonisomanasikāresuyeva yogaṃ karothā’’ti vatvā bhikkhācāravelāyaṃ pārupitvā attadvādasamā gāmadvāre nigrodhamūle aṭṭhāsi. Rukkhe adhivatthā devatā dvādasannampi bhikkhunīnaṃ piṇḍapātaṃ datvā ‘‘ayye aññattha mā gacchatha, niccaṃ idheva ethā’’ti āha. Theriyā pana kaniṭṭhabhātā nāgatthero nāma atthi, so ‘‘mahantaṃ bhayaṃ, na sakkā yāpetuṃ, paratīraṃ gamissāmī’’ti attadvādasamo attano vasanaṭṭhānā nikkhanto ‘‘theriṃ disvā gamissāmī’’ti bhātaragāmaṃ āgato. Therī ‘‘therā āgatā’’ti sutvā tesaṃ santikaṃ gantvā ‘‘kiṃ ayyā’’ti pucchi. So taṃ pavattiṃ ācikkhi. Sā ‘‘ajja ekadivasaṃ vihāre vasitvā sveva gamissathā’’ti āha. Therā vihāraṃ āgamaṃsu.
第二天,长老尼在树下乞食后,来到长老跟前,说:“请用这钵饭吧。”长老说:“长老尼,这已经够了。”便默然站着。长老尼说:“贤者,这是如法所得的乞食,请不要迟疑,用吧。”长老说:“长老尼,真的足够了。”于是长老尼拿起钵,抛向空中,钵便停在了空中。长老说:“长老尼,即使它停在七棵多罗树那么高的地方,这也只是比丘尼的食物。”又说:“恐惧不会永远存在。等到恐惧平息后,当有人宣说圣者传承时,若内心被指责:‘喂,你这个靠乞食为生的人,曾靠吃比丘尼的饭食度日’,我将无法安住。各位长老尼,请勿放逸。”说完便上路了。树神心想:“如果这位长老从长老尼手中接受了乞食,我就不让他返回;如果不接受,我就让他返回。”此时,他站在一旁看见长老离去,便从树上下来,说:“尊者,请把钵给我。”接过钵后,他把长老带回树下,铺设座位,供养乞食,使长老用完斋饭并作了承诺。此后七年中,这位树神一直供养这十二位比丘尼和十二位比丘。这是“天神生起殷勤”这段记载的来历。其中,那位长老尼正是修习应忆念法的人。
Therī punadivase rukkhamūle piṇḍāya caritvā theraṃ upasaṅkamitvā ‘‘imaṃ piṇḍapātaṃ paribhuñjathā’’ti āha. Thero ‘‘vaṭṭissati therī’’ti vatvā tuṇhī aṭṭhāsi. Dhammiko tāta piṇḍapāto, kukkuccaṃ akatvā paribhuñjathāti. Vaṭṭissati therīti. Sā pattaṃ gahetvā ākāse khipi. Patto ākāse aṭṭhāsi. Thero ‘‘sattatālamatte ṭhitampi bhikkhunībhattameva therī’’ti vatvā ‘‘bhayaṃ nāma sabbakālaṃ na hoti, bhaye vūpasante ariyavaṃsaṃ kathayamāno ‘bho piṇḍapātika bhikkhunībhattaṃ bhuñjitvā vītināmayitthā’ti cittena anuvadiyamāno santhambhituṃ na sakkhissāmi, appamattā hotha theriyo’’ti maggaṃ āruhi. Rukkhadevatāpi ‘‘sace thero theriyā hatthato piṇḍapātaṃ paribhuñjissati, na naṃ nivattessāmi, sace na paribhuñjissati, nivattessāmī’’ti cintayamānā ṭhatvā therassa gamanaṃ disvā rukkhā oruyha ‘‘pattaṃ, bhante, dethā’’ti pattaṃ gahetvā theraṃ rukkhamūlaṃyeva ānetvā āsanaṃ paññapetvā piṇḍapātaṃ datvā katabhattakiccaṃ paṭiññaṃ kāretvā dvādasa bhikkhuniyo dvādasa ca bhikkhū satta vassāni upaṭṭhahi . Idaṃ devatā ussukkaṃ āpajjantīti ettha vatthu. Tatra hi therī sāraṇīyadhammapūrikā ahosi.
它们无有破碎,故为“不破碎的”。然而,为了显示其破碎,便说了“谁的”等语句。其中,已受具足戒者的戒,当依布萨诵戒的次第,从开端至末尾来理解,因此说“七条”等。而未受具足戒者的戒,也可依受持的次第获得其首尾。如同边缘被割破的布,即布边或布端被割裂的布——这是一个不相似的譬喻,因为“不破碎的”一词更为殊胜。其余诸譬喻也是如此。“破碎的”意指有破碎或被破碎者;“有孔的”等也是如此。如毛色不同的牛,这是关联。毛色不同,指一半或三分之一部分的毛色混杂,成为花斑;而由不同毛色的斑点处处交织,则成为杂色。这就是它们之间的差别。
Natthi etesaṃ khaṇḍanti akhaṇḍāni, taṃ pana nesaṃ khaṇḍaṃ dassetuṃ ‘‘yassā’’tiādi vuttaṃ. Tattha upasampannasīlānaṃ uddesakkamena ādiantā veditabbā. Tenāha ‘‘sattasū’’tiādi. Anupasampannasīlānaṃ pana samādānakkamenapi ādiantā labbhanti. Pariyante chinnasāṭako viyāti vatthante dasante vā chinnavatthaṃ viya. Visadisudāharaṇañcetaṃ ‘‘akhaṇḍānī’’ti imassa adhikatattā. Evaṃ sesānipi udāharaṇāni. Khaṇḍanti khaṇḍavantaṃ, khaṇḍitaṃ vā. Chiddantiādīsupi eseva nayo. Visabhāgavaṇṇena gāvī viyāti sambandho. Visabhāgavaṇṇena upaḍḍhaṃ tatiyabhāgaṃ vā sambhinnavaṇṇaṃ sabalaṃ, visabhāgavaṇṇeheva pana bindūhi antarantarā vimissaṃ kammāsaṃ. Ayaṃ imesaṃ viseso.
“作自在者”:即从渴爱的奴役中解脱,令得自在。而戒从渴爱的奴役中解脱,即是令其成为还灭的亲依止,由此显示了戒的还灭亲依止性。又以“作自在者”这一表述,是通过省略后半部分而作的略说,意为“作自在者即是自在者”。又因具足此戒之人,成为自己的主人,于己自在,故称为自在者,此戒也因此称为自在。由于极其清净、应受称赞,故为智者所称叹。因愚者的称赞无足轻重,故特取“智者”而说。由于不被渴爱与邪见所执取——即不被“我持此戒将成为天神或某类天神”这样的渴爱执取所执,也不被“我以此戒成为天神后,将在彼处常恒、稳固、永恒”这样的邪见执取所执。或者,因为不可能被任何人以“你于戒上是奴仆”等语,指出四种退堕中的任何一种退堕,并说“你曾犯过如此这般的过失”来执取、推翻,故为“不被执取者”——此处应如此理解其义。戒实则以无懊悔等为次第,以成就三昧为目的,故说“能引生三昧者”。“能引生三昧者”即是以引生三昧为用者。
Bhujissabhāvakaraṇatoti taṇhādāsabyato mocetvā bhujissabhāvakaraṇato. Sīlassa ca taṇhādāsabyato mocanaṃ vivaṭṭūpanissayabhāvāpādanaṃ, tenassa vivaṭṭūpanissayatā dassitā. ‘‘Bhujissabhāvakaraṇato’’ti ca iminā bhujissakarāni bhujissānīti uttarapadalopenāyaṃ niddesoti dasseti. Yasmā ca taṃsamaṅgīpuggalo serī sayaṃvasī bhujisso nāma hoti, tasmāpi bhujissāni. Suparisuddhabhāvena pāsaṃsattā viññupasatthāni. Aviññūnaṃ pasaṃsāya appamāṇabhāvato viññūgahaṇaṃ kataṃ. Taṇhādiṭṭhīhi aparāmaṭṭhattāti ‘‘imināhaṃ sīlena devo vā bhavissāmi devaññataro vā’’ti taṇhāparāmāsena ‘‘imināhaṃ sīlena devo hutvā tattha nicco dhuvo sassato bhavissāmī’’ti diṭṭhiparāmāsena ca aparāmaṭṭhattā. Atha vā ‘‘ayaṃ te sīlesu dāso’’ti catūsu vipattīsu yaṃ vā taṃ vā vipattiṃ dassetvā ‘‘imaṃ nāma tvaṃ āpannapubbo’’ti kenaci parāmaṭṭhuṃ anuddhaṃsetuṃ asakkuṇeyyattā aparāmaṭṭhānīti evamettha attho daṭṭhabbo. Sīlaṃ nāma avippaṭisārādipārampariyena yāvadeva samādhisampādanatthanti āha ‘‘samādhisaṃvattanikānī’’ti. Samādhisaṃvattanappayojanāni samādhisaṃvattanikāni.
“平等性”即共通性。由于具足圆满的四遍净戒,如同无有裂痕的纯金一般无有差别,故由戒而有的平等性,称为“戒平等性”。已到达、已证得此者,为“已到达戒平等性者”。因此说“已到达平等性之戒者”,意思是:通过戒的成就而到达平等性、具有相同行持的戒者。因为,即使须陀洹等圣者远隔重洋,或住在天界,他们的戒与其他须陀洹等圣者的戒依然是平等的,在道戒上并无差异。虽然凡夫的四遍净戒也可能没有差异,但那并非决定性的,故此处不取;而道戒则是决定性的、固定性的,因此正是针对此而说“那些戒……”等语。
Samānabhāvo sāmaññaṃ, paripuṇṇacatupārisuddhibhāvena majjhe bhinnasuvaṇṇassa viya bhedābhāvato sīlena sāmaññaṃ sīlasāmaññaṃ, taṃ gato upagatoti sīlasāmaññagato. Tenāha ‘‘samānabhāvūpagatasīlo’’ti, sīlasampattiyā samānabhāvaṃ upagatasīlo sabhāgavuttikoti attho. Sotāpannādīnañhi sīlaṃ samuddantarepi devalokepi vasantānaṃ aññesaṃ sotāpannādīnaṃ sīlena samānameva hoti, natthi maggasīle nānattaṃ. Kāmañhi puthujjanānampi catupārisuddhisīle nānattaṃ na siyā, taṃ pana na ekantikanti idha nādhippetaṃ, maggasīlaṃ pana ekantikaṃ niyatabhāvatoti tameva sandhāya ‘‘yāni tāni sīlānī’’tiādi vuttaṃ.
“Yāyanti”——此于我及汝等皆现量可见。“见”即道正见。“无过失”谓已去除过失,断除贪等不善法。“出离”即从轮回之苦中出离、超越。正因为此道本身能出离,故说它能令行于此道的人从轮回之苦中出离。“彼作”指依师长之教诫而行,意谓遵照教诫修行。“已到达见平等性者”即通过现证真理而达到见解平等的状态。
Yāyanti yā ayaṃ mayhañceva tumhākañca paccakkhabhūtā. Diṭṭhīti maggasammādiṭṭhi. Niddosāti niddhutadosā, samucchinnarāgādipāpadhammāti attho. Niyyātīti vaṭṭadukkhato nissarati nigacchati. Sayaṃ niyantīyeva hi taṃmaggasamaṅgīpuggalaṃ vaṭṭadukkhato niyyāpetīti vuccati. Yā satthu anusiṭṭhi, taṃ karotīti takkaro, tassa, yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjanakassāti attho. Diṭṭhisāmaññagatoti saccasampaṭivedhena samānadiṭṭhibhāvaṃ upagato.
六犯缘起品解说
Chaāpattisamuṭṭhānavārakathāvaṇṇanā
276276.“以第一犯缘起”等一切,依循以总说、分说等方式展开的圣典即可了知。
276.Paṭhamena āpattisamuṭṭhānenātiādi sabbaṃ uddesaniddesādivasena pavattapāḷiṃ anusāreneva sakkā viññātuṃ.
诤事同义品解说
Adhikaraṇapariyāyavārakathāvaṇṇanā
293在“以贪为先导”等表述中,因以贪为因而争论,故说“贪为先导”。其余也是如此。“处”即原因。“它们在此立足,故名处”——什么在此立足?即争论诤事等。“它们在此安住,故名为事”;“它们在此存在,故名为地”。因具足善、不善、无记心者而争论,故说“九种因”。“十二根本”即“有忿怒者、有怨恨者”等十二种根本。
293.Lobhopubbaṅgamotiādīsu pana lobhahetu vivadanato ‘‘lobho pubbaṅgamo’’ti vuttaṃ. Evaṃ sesesupi. Ṭhānānīti kāraṇāni. Tiṭṭhanti etthāti ṭhānaṃ. Ke tiṭṭhanti? Vivādādhikaraṇādayo. Vasanti etthāti vatthu. Bhavanti etthāti bhūmi. Kusalākusalābyākatacittasamaṅgino vivadanato ‘‘nava hetū’’ti vuttaṃ. Dvādasa mūlānīti ‘‘kodhano hoti upanāhī’’tiādīni dvādasa mūlāni.
294-295这十二种与身、语合在一起,称为“十四根本”。七犯聚以为处——此处当知:犯戒后加以覆藏者,其所犯的罪,是以之前所犯之罪为处。由于说“无犯诤事是善”,故于犯诤事中,依不善与无记而建立六种因。善心则属支分,不是因。
294-295. Imāneva dvādasa kāyavācāhi saddhiṃ ‘‘cuddasa mūlānī’’ti vuttāni. Satta āpattikkhandhā ṭhānānīti ettha āpattiṃ āpajjitvā paṭicchādentassa yā āpatti, tassā pubbe āpannā āpattiyo ṭhānānīti veditabbaṃ. ‘‘Natthi āpattādhikaraṇaṃ kusala’’nti vacanato āpattādhikaraṇe akusalābyākatavasena cha hetū vuttā. Kusalacittaṃ pana aṅgaṃ hoti, na hetu.
296四种羯磨为处——这里,以显示“应如此作”的方式而展开的圣典,名为羯磨;依现存律典而行事者的所作,名为义务诤事。白、白二、白四甘马从白而生,白告羯磨从白告而生,故说“从白或从白告”。义务诤事以一种止而平息与成就,这便是其义。然而,它又须由这些止而平息,故说“为争论诤事所共通”。
296.Cattāri kammāni ṭhānānīti ettha ‘‘evaṃ kattabba’’nti itikattabbatādassanavasena pavattapāḷi kammaṃ nāma, yathāṭhitapāḷivasena karontānaṃ kiriyā kiccādhikaraṇaṃ nāma. Ñattiñattidutiyañatticatutthakammāni ñattito jāyanti, apalokanakammaṃ apalokanatovāti āha ‘‘ñattito vā apalokanato vā’’ti. Kiccādhikaraṇaṃ ekena samathena sammati, sampajjatīti attho. Tehi sametabbattā ‘‘vivādādhikaraṇassa sādhāraṇā’’ti vuttaṃ.
同分品解说
Tabbhāgiyavārakathāvaṇṇanā
298298. 争论诤事的同分:即从平息争论诤事的角度,属于彼一方者。
298.Vivādādhikaraṇassa tabbhāgiyāti vivādādhikaraṇassa vūpasamato tappakkhikā.
止与止共通品解说
Samathā samathassa sādhāraṇavārakathāvaṇṇanā
299299. 问:一个诤事,一切止能否合在一处而令平息?答:“止与止有共通者,止与止有不共通者。”因以多数决平息,若离现前毗奈耶则不得成,故说“多数决为现前毗奈耶所共通”。因以念毗奈耶等平息,多数决即无其作用,故说“念毗奈耶等为不共通”。其余亦同此理。于同分品中,亦是此理。
299. Ekaṃ adhikaraṇaṃ sabbe samathā ekato hutvā sametuṃ sakkonti na sakkontīti pucchanto ‘‘samathā samathassa sādhāraṇā, samathāsamathassa asādhāraṇā’’ti āha. Yebhuyyasikāya samanaṃ sammukhāvinayaṃ vinā na hotīti āha ‘‘yebhuyyasikā sammukhāvinayassa sādhāraṇā’’ti. Sativinayādīhi samanassa yebhuyyasikāya kiccaṃ natthīti āha ‘‘sativinayassa…pe… asādhāraṇā’’ti. Evaṃ sesesupi. Tabbhāgiyavārepi eseva nayo.
毗奈耶品解说
Vinayavārakathāvaṇṇanā
302302. 因一切止皆可得毗奈耶之同义语,故以“毗奈耶、现前毗奈耶”等举出毗奈耶品。若言“或许不是现前毗奈耶”,此处意指除现前毗奈耶外,以念毗奈耶等其余诸止为所期。于其余处,亦同此理。
302. Sabbesampi samathānaṃ vinayapariyāyo labbhatīti ‘‘vinayo sammukhāvinayo’’tiādinā vinayavāro uddhaṭo. Siyā na sammukhāvinayoti ettha sammukhāvinayaṃ ṭhapetvā sativinayādayo sesasamathā adhippetā. Esa nayo sesesupi.
善品解说
Kusalavārakathāvaṇṇanā
303当在僧团面前承认时,对该承认的认可,即名为“僧团现前”。基于这种认可之心,故有“善巧现前调伏”等说。“没有不善的现前调伏”——由法现前、律现前、人现前组成的三支现前调伏,离此则无。其中,以善心进行时为善,由阿罗汉进行时则为无记。由于这些僧团现前等是恶的对立面,不善心无从生起,因此说“没有不善的现前调伏”。在多数决调伏中,若由非法说者平息,而令非法说者执筹,则对法说者也成不善。忆念调伏,若故意对非阿罗汉施与忆念调伏,则是不善。不痴调伏,若施与非狂者;承诺所作,若对痴迷无知者依其承诺而作;恶见调伏,若对清净者施行;覆草调伏,若于大斗诤中故意施行,这些情况均是不善。唯在一切处由阿罗汉施行,方成无记。以上一切,于结文处有说。
303. Saṅghassa sammukhā paṭiññāte taṃ paṭijānanaṃ saṅghasammukhatā nāma. Tassa paṭijānanacittaṃ sandhāya ‘‘sammukhāvinayo kusalo’’tiādi vuttanti vadanti. Natthi sammukhāvinayo akusaloti dhammavinayapuggalasammukhatāhi tivaṅgiko sammukhāvinayo etehi vinā natthi. Tattha kusalacittehi karaṇakāle kusalo, arahantehi karaṇakāle abyākato. Etesaṃ saṅghasammukhatādīnaṃ akusalapaṭipakkhattā akusalassa sambhavo natthi, tasmā ‘‘natthi sammukhāvinayo akusalo’’ti vuttaṃ. ‘‘Yebhuyyasikā adhammavādīhi vūpasamanakāle, dhammavādīnampi adhammavādimhi salākaggāhāpake jāte akusalā. Sativinayo anarahato sañcicca sativinayadāne akusalo. Amūḷhavinayo anummattakassa dāne, paṭiññātakaraṇaṃ mūḷhassa ajānato paṭiññāya karaṇe, tassapāpiyasikā suddhassa karaṇe, tiṇavatthārakaṃ mahākalahe sañcicca karaṇe ca akusalaṃ. Sabbattha arahato vaseneva abyākata’’nti sabbametaṃ gaṇṭhipadesu vuttaṃ.
灭诤品中解答品论述的注释
Samathavāravissajjanāvārakathāvaṇṇanā
304-305问:“何处得多数决调伏,彼处即得现前调伏”等。答:“于某时,以现前调伏……”等,是为此问的解答。于某时,以现前调伏与多数决调伏平息诤事,在彼时,何处得多数决调伏,彼处即得现前调伏——如此于一切处连结。“何处得承诺所作,彼处得现前调伏”——在此,若问一位、两位或多位比丘:“你犯此某罪否?”他们回答“是”而承认时,两种——承诺所作与现前调伏——皆得。其中,若于僧团前承认,则为“僧团现前”;若即于彼处说罪,则也得“法与律现前”。若诤论者互相承认,则为“人现前”;若即于彼人面前说罪,则也得“法与律现前”。或者在一人对一人说罪时,问:“你见罪否?”答:“见。”此时,即得名为“法、律、人现前”的现前调伏及承诺所作。
304-305.Yattha yebhuyyasikā labbhati, tattha sammukhāvinayo labbhatītiādi pucchā. Yasmiṃsamaye sammukhāvinayena cātiādi tassā vissajjanaṃ, yasmiṃ samaye sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca adhikaraṇaṃ vūpasammati, tasmiṃ samaye yattha yebhuyyasikā labbhati, tattha sammukhāvinayo labbhatīti evaṃ sabbattha sambandho. Yattha paṭiññātakaraṇaṃ labbhati, tattha sammukhāvinayo labbhatīti ettha ekaṃ vā dve vā bahū vā bhikkhū ‘‘imaṃ nāma āpattiṃ āpannosī’’ti pucchite sati ‘‘āmā’’ti paṭijānane dvepi paṭiññātakaraṇasammukhāvinayā labbhanti. Tattha ‘‘saṅghasammukhatā dhammavinayapuggalasammukhatā’’ti evaṃ vuttasammukhāvinaye saṅghassa purato paṭiññātaṃ ce, saṅghasammukhatā. Tattheva desitaṃ ce, dhammavinayasammukhatāyopi laddhā honti. Atha vivadantā aññamaññaṃ paṭijānanti ce, puggalasammukhatā. Tasseva santike desitaṃ ce, dhammavinayasammukhatāyopi laddhā honti. Ekasseva vā ekassa santike āpattidesanakāle ‘‘passasi, passāmī’’ti vutte tattha dhammavinayapuggalasammukhatāsaññito sammukhāvinayo ca paṭiññātakaraṇañca laddhaṃ hoti.
杂合品论述的注释
Saṃsaṭṭhavārakathāvaṇṇanā
306诸诤事的平息即是“止”,因此,若无诤事,则无止。所以说:“莫令彼成可责……乃至……应分别后令知差别。”
306. Adhikaraṇānaṃ vūpasamova samatho nāma, tasmā adhikaraṇena vinā samathā natthīti āha ‘‘mā hevantissa vacanīyo…pe… vinibbhujitvā nānākaraṇaṃ paññāpetu’’nti.
灭诤与诤事品论述的注释
Samathādhikaraṇavārakathāvaṇṇanā
309-310问:“诸止为诸止所平息”等。答:“或有诸止为诸止所平息”等,是其解答。其中,“诸止为诸止所平息”——此处的“平息”意为成就,或指诸诤事被平息、归于息灭。因此,“多数决止为现前止所平息”者,是说多数决止与现前止一同成就,而非与忆念止等一同成就,因忆念止等于此并无助益。应当如此理解其义。
309-310.Samathā samathehi sammantītiādi pucchā. Siyā samathā samathehi sammantītiādi vissajjanaṃ. Tattha samathā samathehi sammantīti ettha sammantīti sampajjanti, adhikaraṇā vā pana sammanti vūpasamaṃ gacchanti, tasmā yebhuyyasikā sammukhāvinayena sammatīti ettha sammukhāvinayena saddhiṃ yebhuyyasikā sampajjati, na sativinayādīhi saddhiṃ tesaṃ tassā anupakārattāti evamattho daṭṭhabbo.
311“现前止由诤论诤事所平息”,这是文句。然而,因末尾说“现前止不由任何所平息”,故现前止自身不须再由诸止或诤事来平息。
311. ‘‘Sammukhāvinayo vivādādhikaraṇena sammatī’’ti pāṭho. ‘‘Sammukhāvinayo na kenaci sammatī’’ti hi avasāne vuttattā sammukhāvinayo sayaṃ samathena vā adhikaraṇena vā sametabbo na hoti.
313“诤论诤事……乃至……由义务诤事所平息”——此处应知:如同“请尊者听我……乃至……我投第一筹”这样,诤论诤事即由义务诤事所平息。
313.Vivādādhikaraṇaṃ…pe… kiccādhikaraṇena sammatīti ettha ‘‘suṇātu me bhante …pe… paṭhamaṃ salākaṃ nikkhipāmī’’ti evaṃ vivādādhikaraṇaṃ kiccādhikaraṇena sammatīti daṭṭhabbaṃ.
等起建立分论义注释
Samuṭṭhāpanavārakathāvaṇṇanā
314“诤论诤事不令任何诤事生起”——其含义是:仅凭说出“此非法”一语,并不足以引生任何诤事。
314.Vivādādhikaraṇaṃ na katamaṃ adhikaraṇaṃ samuṭṭhāpetīti ‘‘nāyaṃ dhammo’’ti vuttamatteneva kiñci adhikaraṇaṃ na samuṭṭhāpetīti attho.
归属分论义注释
Bhajativārakathāvaṇṇanā
318-9“何诤事被包含”——意为被哪一种诤事所包含,或即此文句。“诤论诤事随属诤论诤事”:后起的诤论随属于最初生起的诤论。“诤论诤事随属二止”:如同声称“你们有能力平息我”那样随属。“为二止所摄”:如同声称“我们将平息那事”那样,为二止所摄。
318-9.Katamaṃ adhikaraṇaṃ pariyāpannanti katamādhikaraṇapariyāpannaṃ, ayameva vā pāṭho. Vivādādhikaraṇaṃ vivādādhikaraṇaṃ bhajatīti paṭhamuppannavivādaṃ pacchā uppanno bhajati. Vivādādhikaraṇaṃ dve samathe bhajatīti ‘‘maṃ vūpasametuṃ samatthā tumhe’’ti vadantaṃ viya bhajati. Dvīhi samathehi saṅgahitanti ‘‘mayaṃ taṃ vūpasamessāmā’’ti vadantehi viya dvīhi samathehi saṅgahitaṃ.
犍度问分
Khandhakapucchāvāro
问答注释
Pucchāvissajjanāvaṇṇanā
320“与缘起及解说一起”——此处“缘起”是指称为制戒处所之缘起;“解说”是指以补特伽罗等所作的解说。这两者显示了每一学处的事由,因此“我将以事由询问篇章”是此处的意思。“于彼处”即在于那具足戒篇章中。“最上之句已说”,如“诸比丘,未满二十岁之人不得受具足戒”等,以如是方式,最上之句已说。“皮革相应”即皮革犍度章。
320.Nidānenaca niddesena ca saddhinti ettha nidānenāti sikkhāpadapaññattidesasaṅkhātena nidānena. Niddesenāti puggalādiniddesena. Ubhayenapi tassa tassa sikkhāpadassa vatthu dassitaṃ, tasmā vatthunā saddhiṃ khandhakaṃ pucchissāmīti ayamettha attho. Tatthāti tasmiṃ upasampadakkhandhake. Uttamāni padāni vuttānīti ‘‘na, bhikkhave, ūnavīsativasso puggalo upasampādetabbo’’tiādinā (mahāva. 99, 124) nayena uttamapadāni vuttāni. Cammasaṃyutteti cammakkhandhake.