一、巴拉基咖篇(比丘尼分别注释)
1. Pārājikakaṇḍaṃ (bhikkhunīvibhaṅgavaṇṇanā)
一、第一巴拉基咖学处注释
1. Paṭhamapārājikasikkhāpadavaṇṇanā
656在《比丘尼分别》中,“yo”即指比丘尼的分别。“Migāranattā”因省略中间词而说,故言“是鹿母的孙女”。“鹿母”是毗舍佉的别名。“Navakammādhiṭṭhāyikanti”意为安排新工作之人。就词句而言,所应通达的形态并不甚深,仅需依所闻而持守;因此念的作用更为显著,慧居次要,故说“以念为先导的慧”。念为其先导,故称“以念为先导”。此处“先导性”即主要性,如“以意为先导”等所说。而在把握义理时,慧的作用更为显著,因为所应通达的义理甚深,故说“以慧为先导的念”。“远离懒惰”即远离懈怠。不像其他懈怠者那样,坐着时仅知坐着,站着时仅知站着,而是以开阔之心成就一切事务。
656. Bhikkhunīvibhaṅge yoti yo bhikkhunīnaṃ vibhaṅgo. Migāranattāti majjhapadalopenetaṃ vuttanti āha ‘‘migāramātuyā pana nattā hotī’’ti. Migāramātāti visākhāyetaṃ adhivacanaṃ. Navakammādhiṭṭhāyikanti navakammasaṃvidhāyikaṃ. Byañjanānaṃ paṭivijjhitabbo ākāro nātigambhīro, yathāsutaṃ dhāraṇameva tattha karaṇīyanti satiyā byāpāro adhiko, paññā tattha guṇībhūtāti vuttaṃ ‘‘satipubbaṅgamāya paññāyā’’ti. Sati pubbaṅgamā etissāti satipubbaṅgamā. Pubbaṅgamatā cettha padhānabhāvo ‘‘manopubbaṅgamā’’tiādīsu viya. Atthaggahaṇe pana paññāya byāpāro adhiko paṭivijjhitabbassa atthassa atigambhīrattāti āha ‘‘paññāpubbaṅgamāya satiyā’’ti. Ālasiyavirahitāti kosajjarahitā. Yathā aññā kusītā nisinnaṭṭhāne nisinnāva honti, ṭhitaṭṭhāne ṭhitāva, evaṃ ahutvā vipphārikena cittena sabbakiccaṃ nipphādeti.
所有比丘尼分为两类:从导师得具足戒者、从僧团得具足戒者。通过领受敬法而得具足戒的摩诃波阇波提瞿昙弥,实从导师面前得戒,故称为“从导师得具足戒者”。其余一切比丘尼,皆从僧团得具足戒。她们又分两种:一处受具者、二处受具者。其中,与摩诃波阇波提瞿昙弥一同出家的五百释迦族女子,为“一处受具者”,唯于比丘僧团中得具足戒;其余则为“二处受具者”,于二部僧中得具足戒。然而,并无以“来,比丘尼”方式得具足戒的比丘尼,因为并无那样的得戒方式。既然如此,为何此处说“来,比丘尼”?当知此语入于教说之流。所谓“入教说之流”,有时虽可得而未采用,如《阿毗达摩》中说明意界时,禅支虽可得,但因其落入五识之流而未列出;有时因教说中不存在,如该处《处说明》中的心所依处;有时虽不可得而取用,如《Ṭhitakappī说明》中所说。即如下述——
Sabbā bhikkhuniyo satthuladdhūpasampadā saṅghato laddhūpasampadāti duvidhā. Garudhammapaaggahaṇena hi laddhūpasampadā mahāpajāpatigotamī satthusantikāva laddhūpasampadattā satthuladdhūpasampadā nāma. Sesā sabbāpi saṅghato laddhūpasampadā. Tāpi ekatoupasampannā ubhatoupasampannāti duvidhā. Tattha yā tā mahāpajāpatigotamiyā saddhiṃ nikkhantā pañcasatā sākiyāniyo, tā ekatoupasampannā bhikkhusaṅghato eva laddhūpasampadattā, itarā ubhatoupasampannā ubhatosaṅghe upasampannattā. Ehibhikkhunībhāvena upasampannā pana bhikkhuniyo na santi tāsaṃ tathā upasampadāya abhāvato. Yadi evaṃ ‘‘ehi bhikkhunī’’ti idha kasmā vuttanti? Desanāya sotapatitabhāvato. Ayañhi sotapatitatā nāma katthaci labbhamānassapi aggahaṇena hoti, yathā abhidhamme manodhātuniddese (dha. sa. 160-161) labbhamānampi jhānaṅgaṃ pañcaviññāṇasote patitāya na uddhaṭaṃ katthaci desanāya asambhavato, yathā tattheva vatthuniddese (dha. sa. 984 ādayo) hadayavatthu. Katthaci alabbhamānassapi gahaṇavasena yathāṭhitakappīniddese. Yathāha –
“何等为Ṭhitakappī人?若有此人,正为证得入流果而修行,而劫将尽之时已至,然劫尚未灭尽,直至此人证得入流果。”(《人施设》17)
‘‘Katamo ca puggalo ṭhitakappī? Ayañca puggalo sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno assa, kappassa ca uḍḍayhanavelā assa, neva tāva kappo uḍḍayheyya, yāvāyaṃ puggalo na sotāpattiphalaṃ sacchikareyyā’’ti (pu. pa. 17).
同样,此处也应当依“以不可得而取用”来理解。因为这是一种假设性的说法:“如果世尊对某位适合成为比丘尼的女子说‘来,比丘尼’,她便以此方式成为比丘尼。”
Evamidhāpi alabbhamānagahaṇavasena veditabbaṃ. Parikappavacanañhetaṃ ‘‘sace bhagavā bhikkhunībhāvayogyaṃ kañci mātugāmaṃ ‘ehi bhikkhunī’ti vadeyya, evaṃ bhikkhunībhāvo siyā’’ti.
然而,世尊为何不这样说呢?因为没有具足如是功德的人。有些人说:“由于不在近前、不常随侍的缘故——只有比丘们常随侍导师、常在左右,因此唯有他们堪得‘来,比丘’之名,比丘尼则不然。”那只是他们自己的一管之见,因为与导师的远近并非根据。世尊曾这样说——
Kasmā pana bhagavā evaṃ na kathesīti? Tathā katādhikārānaṃ abhāvato. Ye pana ‘‘anāsannāsannihitabhāvato’’ti kāraṇaṃ vatvā ‘‘bhikkhū eva hi satthu āsannacārino sadā sannihitā ca honti, tasmā te eva ‘ehibhikkhū’ti vattabbataṃ arahanti, na bhikkhuniyo’’ti vadanti, taṃ tesaṃ matimattaṃ satthu āsannadūrabhāvassa bhabbābhabbabhāvasiddhattā. Vuttañhetaṃ bhagavatā –
“诸比丘,纵有比丘拽着我的僧伽梨衣角,步步紧随,但他若贪著欲乐、欲贪猛烈、心怀嗔恚、意念邪恶、失念不正知、心不专注、心散乱、不护根门,则他实远离我,我亦远离他。何以故?诸比丘,因该比丘不见法。不见法者,不见我。诸比丘,纵有比丘住于百由旬之外,但他若不贪著欲乐、无有猛利欲贪、心无嗔恚、意无恶念、具念正知、心得等持、心专一境、守护根门,则他实近于我,我亦近于他。何以故?诸比丘,因该比丘见法。见法者,见我。”(《如是语》第92经)
‘‘Saṅghāṭikaṇṇe cepi me, bhikkhave, bhikkhu gahetvā piṭṭhito piṭṭhito anubandho assa pāde pādaṃ nikkhipanto, so ca hoti abhijjhālu kāmesu tibbasārāgo byāpannacitto paduṭṭhamanasaṅkappo muṭṭhassati asampajāno asamāhito vibbhantacitto pākatindriyo, atha kho so ārakāva mayhaṃ, ahañca tassa. Taṃ kissa hetu? Dhammañhi so, bhikkhave, bhikkhu na passati, dhammaṃ apassanto na maṃ passati. Yojanasate cepi so, bhikkhave, bhikkhu vihareyya, so ca hoti anabhijjhālu kāmesu na tibbasārāgo abyāpannacitto appaduṭṭhamanasaṅkappo upaṭṭhitassati sampajāno samāhito ekaggacitto saṃvutindriyo, atha kho so santikeva mayhaṃ, ahañca tassa. Taṃ kissa hetu? Dhammañhi so, bhikkhave, bhikkhu passati, dhammaṃ passanto maṃ passatī’’ti (itivu. 92).
因此,就教示而言,与导师的远近并非理由。然而,由于比丘尼们未具足资粮,应知她们不宜以“来,比丘尼”的方式受具足戒。
Tasmā akāraṇaṃ desato satthu āsannānāsannatā. Akatādhikāratāya pana bhikkhunīnaṃ ehibhikkhunūpasampadāya ayogyatā veditabbā.
既然如此,如《长老尼偈》中跋陀乔达罗拘吒所说——
Yadi evaṃ yaṃ taṃ therīgāthāsu bhaddāya kuṇḍalakesāya vuttaṃ –
屈膝礼拜,当面合掌,
“来,跋达!”他对我说,这便是我的具足戒。
‘‘Nihacca jāṇuṃ vanditvā, sammukhā añjaliṃ akaṃ; Ehi bhaddeti maṃ avaca, sā me āsūpasampadā’’ti. (therīgā. 109);
同样地,《功德事迹》中亦有记载:
Tathā apadānepi –
‘‘Āyācito tadā āha, ehi bhaddeti nāyako; Tadāhaṃ upasampannā, parittaṃ toyamaddasa’’nti. (apa. therī 2.3.44);
为何这样说呢?此处并非针对以‘来,比丘尼’方式受具足戒而言,而是因为它是具足戒的因,故说‘导师的命令即是我的具足戒’。正如注释书(《长老尼偈注》111)中所说:‘善来,贤女!你可前往比丘尼住处,于比丘尼众前出家、受具足戒。’——他这样对我说,这样命令我;导师的这一命令,由于是我具足戒之因,便成为我的具足戒。于《譬喻经》的偈颂,也应如此理解其义。因此应当得出结论:比丘尼绝无‘来,比丘尼’式的具足戒。正如此处因随顺听闻而说‘来,比丘尼’,同样,‘由三皈依受具足戒而成为比丘尼’这句话,也应视为仅随顺听闻而说,因为比丘尼也不可能有三皈依受具足戒。
Taṃ kathanti? Nayidaṃ ehibhikkhunībhāvena upasampadaṃ sandhāya vuttaṃ, upasampadāya pana hetubhāvato ‘‘yā satthu āṇatti, sā me āsūpasampadā’’ti vuttā. Tathā hi vuttaṃ aṭṭhakathāyaṃ (therīgā. aṭṭha. 111) ‘‘ehi bhadde bhikkhunupassayaṃ gantvā bhikkhunīnaṃ santike pabbaja upasampajjassūti maṃ avaca āṇāpesi, sā satthu āṇā mayhaṃ upasampadāya kāraṇattā upasampadā āsi ahosī’’ti. Apadānagāthāyampi evameva attho gahetabbo. Tasmā bhikkhunīnaṃ ehibhikkhunūpasampadā natthiyevāti niṭṭhamettha gantabbaṃ. Yathā cetaṃ sotapatitavasena ‘‘ehi bhikkhunī’’ti vuttaṃ, evaṃ ‘‘tīhi saraṇagamanehi upasampannāti bhikkhunī’’ti idampi sotapatitavaseneva vuttanti daṭṭhabbaṃ saraṇagamanūpasampadāyapi bhikkhunīnaṃ asambhavato.
659第659条。《比丘分别》中,未说‘接受身体接触’,而说‘从事’,由此说‘比丘不应因该罪而被处分’。所谓‘以多为名的说法’,是因行为生起占多分。确实可见依多分而命名的用法,例如‘婆罗门村’。即使在婆罗门村中,也至少有洗衣工等五种家户存在。此(以行为生起为多分)即指行为生起性。
659. Bhikkhuvibhaṅge ‘‘kāyasaṃsaggaṃ sādiyeyyā’’ti avatvā ‘‘samāpajjeyyā’’ti vuttattā ‘‘bhikkhu āpattiyā na kāretabbo’’ti vuttaṃ. Tabbahulanayenāti kiriyāsamuṭṭhānasseva bahulabhāvato. Dissati hi tabbahulanayena tabbohāro yathā ‘‘brāhmaṇagāmo’’ti. Brāhmaṇagāmepi hi antamaso rajakādīni pañca kulāni santi. Sāti kiriyāsamuṭṭhānatā.
662662.“同样”意为:因身触之欲而漏染者,即是如此。此处其余内容显而易见。
662.Tathevāti kāyasaṃsaggarāgena avassutoyevāti attho. Sesamettha uttānameva.
二、第二巴拉基咖学处解释
2. Dutiyapārājikasikkhāpadavaṇṇanā
666666.在第二条中,由“大姊,你为何明知而犯波罗夷法”一语,以及“诸位大姊,已诵出八条波罗夷法”等语可知,到了比丘尼律分别时,对于共通学处,是在比丘们的事缘发生处,以“若任何比丘尼随乐欲而行淫欲法,乃至与畜生行淫,亦是波罗夷,不共住”等方式,列出共通与不共通的纲目后,依次详尽无余地解说了句分别、罪相差别、三际断除及无犯等一切内容。然而应知,结集者们在此处只详细解说了不共制立的部分。
666. Dutiye ‘‘kissa pana tvaṃ ayye jānaṃ pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpanna’’nti vacanato ‘‘uddiṭṭhā kho ayyāyo aṭṭha pārājikā dhammā’’tiādivacanato ca bhikkhunīvibhaṅgaṃ patvā sādhāraṇāni sikkhāpadāni bhikkhūnaṃ uppannavatthusmiṃyeva ‘‘yā pana bhikkhunī chandaso methunaṃ dhammaṃ paṭiseveyya, antamaso tiracchānagatenapi, pārājikā hoti asaṃvāsā’’tiādinā nayena savisesampi avisesampi mātikaṃ ṭhapetvā anukkamena padabhājanaṃ āpattibhedaṃ tikacchedaṃ anāpattivārañca anavasesaṃ vatvā vitthāresi. Saṅgītikārakehi pana asādhāraṇapaññattiyoyeva idha vitthāritāti veditabbā.
然而,在上述两个尚未制立的情况中,“八条波罗夷中的某一条”这一说法并不合理,因此说“而这条波罗夷是后来制立的”等。若如此,为何安立在此处?答:“因为与前一条成对”等,意为由于与前一条有同一关联,故在此处解说。至于“八条波罗夷中的某一条”这一说法,也应如此看待:凡覆藏彼罪者,她即是覆藏罪者。虽然覆藏罪乃是出于渴爱,但违犯学处时的心则是忧俱的,因此说“苦受”。此处其余内容显而易见。
Atha uparimesu dvīsu apaññattesu aṭṭhannaṃ pārājikānaṃ aññataranti idaṃ vacanaṃ na yujjatīti āha ‘‘idañca pārājikaṃ pacchā paññatta’’ntiādi. Yadi evaṃ imasmiṃ okāse kasmā ṭhapitanti āha ‘‘purimena pana saddhiṃ yugaḷattā’’tiādi, purimena saddhiṃ ekasambandhabhāvato idha vuttanti adhippāyo. ‘‘Aṭṭhannaṃ pārājikānaṃ aññatara’’nti vacanato ca vajjapaṭicchādikaṃ yā paṭicchādeti, sāpi vajjapaṭicchādikāyevāti daṭṭhabbaṃ. Kiñcāpi vajjapaṭicchādanaṃ pemavasena hoti, tathāpi sikkhāpadavītikkamacittaṃ domanassitameva hotīti katvā ‘‘dukkhavedana’’nti vuttaṃ. Sesamettha uttānameva.
668第668条。第三项意义浅显。
668. Tatiyaṃ uttānatthameva.
四、第四巴拉基咖学处解释
4. Catutthapārājikasikkhāpadavaṇṇanā
675第675条。在第四条中,“依世间味著之友伴关系的力量”是指依称为世间味著的友伴关系的力量。为了以不同方式阐明已说之义,而说“以身触之贪欲”。
675. Catutthe lokassādamittasanthavavasenāti lokassādasaṅkhātassa mittasanthavassa vasena. Vuttamevatthaṃ pariyāyantarena vibhāvetuṃ ‘‘kāyasaṃsaggarāgenā’’ti vuttaṃ.
“三女,不践行彼淫法”(《无碍解道注》481):即使对所说的三种女人,也不实行所谓的淫法。“三男”:即使亲近三种男子,也不实行淫法。“三非圣般荼迦”与“三般荼迦”:即称为双性人的三种非圣者及三种般荼迦,即使亲近这六种人,也不实行淫法。“不以根门行淫法”:即使以顺巴拉基咖的方式,也不在自己的相上实行淫法。“若因淫法缘而可断”:若因淫法缘而有巴拉基咖,此问题是针对八事而说。对于她,在努力从事淫法前分的身触时,因淫法缘而成为可断。断即可断。
Tissitthiyo methunaṃ taṃ na seveti (pari. aṭṭha. 481) yā tisso itthiyo vuttā, tāsupi yaṃ taṃ methunaṃ nāma, taṃ na sevati. Tayo puriseti tayo purisepi upagantvā methunaṃ na sevati. Tayo ca anariyapaṇḍaketi ubhatobyañjanasaṅkhāte tayo anariye, tayo ca paṇḍaketi imepi cha jane upagantvā methunaṃ na sevati. Na cācare methunaṃ byañjanasminti anulomapārājikavasenapi attano nimitte methunaṃ nācarati. Chejjaṃ siyā methunadhammapaccayāti siyā methunadhammapaccayā pārājikanti ayaṃ pañho aṭṭhavatthukaṃva sandhāya vutto. Tassā hi methunadhammassa pubbabhāgakāyasaṃsaggaṃ āpajjituṃ vāyamantiyā methunadhammapaccayā chejjaṃ hoti. Chedoyeva chejjaṃ.
“淫欲法的前分”这一表述表明,在那里,身触作为淫欲法的前分,是以“淫欲法”一词来说的,而非指双双入定。“好色与不好色”指两种出精。“往来传递”即做媒。“在一切处”指“接受抓握僧伽梨衣角”等处。此处其余内容显而易见。于此处,身触的贪欲、有勤勇、第八事的圆满,是此处的三支。
Methunadhammassa pubbabhāgattāti iminā methunadhammassa pubbabhāgabhūto kāyasaṃsaggoyeva tattha methunadhamma-saddena vutto, na dvayaṃdvayasamāpattīti dīpeti. Vaṇṇāvaṇṇoti dvīhi sukkavissaṭṭhi vuttā. Gamanuppādananti sañcarittaṃ. Sabbapadesūti ‘‘saṅghāṭikaṇṇaggahaṇaṃ sādiyeyyā’’tiādīsu. Sesamettha uttānameva. Kāyasaṃsaggarāgo, saussāhatā, aṭṭhamassa vatthussa pūraṇanti imāni panettha tīṇi aṅgāni.