1. 巴拉基格篇(比丘尼分别的注释)
1. Pārājikakaṇḍaṃ (bhikkhunīvibhaṅgavaṇṇanā)
1. 第一巴拉基格学处的注释
1. Paṭhamapārājikasikkhāpadavaṇṇanā
656在《比丘尼分别》中,“yo”就是指比丘尼的分别。“Migāranattā”这个说法省略了中间的词,所以注释说“是鹿子母的孙子”。“鹿子母”是毗舍佉的别名。“Navakammādhiṭṭhāyikanti”意思是安排新工程的人。就词句本身来说,需要通达的形态并不太深,只要按照所听到的记住就行,所以在这里念的作用更突出,慧处于次要地位,因此说“以念为先导的慧”。念是它的先导,所以叫“以念为先导”。这里说的“先导”就是主要的意思,就像“以意为先导”等说法一样。但在把握义理的时候,慧的作用更突出,因为所要通达的义理非常深,所以说“以慧为先导的念”。“远离懒惰”就是远离懈怠。不像其他懈怠的人那样,坐着就只是坐着,站着就只是站着,而是以开阔的心完成一切事务。
656. Bhikkhunīvibhaṅge yoti yo bhikkhunīnaṃ vibhaṅgo. Migāranattāti majjhapadalopenetaṃ vuttanti āha ‘‘migāramātuyā pana nattā hotī’’ti. Migāramātāti visākhāyetaṃ adhivacanaṃ. Navakammādhiṭṭhāyikanti navakammasaṃvidhāyikaṃ. Byañjanānaṃ paṭivijjhitabbo ākāro nātigambhīro, yathāsutaṃ dhāraṇameva tattha karaṇīyanti satiyā byāpāro adhiko, paññā tattha guṇībhūtāti vuttaṃ ‘‘satipubbaṅgamāya paññāyā’’ti. Sati pubbaṅgamā etissāti satipubbaṅgamā. Pubbaṅgamatā cettha padhānabhāvo ‘‘manopubbaṅgamā’’tiādīsu viya. Atthaggahaṇe pana paññāya byāpāro adhiko paṭivijjhitabbassa atthassa atigambhīrattāti āha ‘‘paññāpubbaṅgamāya satiyā’’ti. Ālasiyavirahitāti kosajjarahitā. Yathā aññā kusītā nisinnaṭṭhāne nisinnāva honti, ṭhitaṭṭhāne ṭhitāva, evaṃ ahutvā vipphārikena cittena sabbakiccaṃ nipphādeti.
所有比丘尼分为两种:从导师得达上的,和从僧团得达上的。大爱道·果达弥因为是领受敬法而得达上,实际上是在导师面前得戒,所以称为“从导师得达上”。其余所有比丘尼都是从僧团得达上。她们又分两种:一处受达上的和二处受达上的。其中,跟随大爱道·果达弥一起出家的五百位释迦女,是“一处受达上”,因为她们只在比丘僧团中得达上;其余的则是“二处受达上”,因为在两部僧团中受达上。不过,并没有以“来吧,比丘尼”这种方式得达上的比丘尼,因为那种得戒方式并不存在。既然这样,这里为什么说“来吧,比丘尼”呢?因为这是就教说中“落入耳闻之流”的情况而说的。所谓“落入耳闻之流”,有时是虽然可以得到却不采用,比如在《阿毗达摩》讲意界的地方,禅支虽然可以得到,但因为落入五识之流,所以没有列出来;有时是因为教说中根本不存在,比如同一处讲处的地方提到的心所依处;有时是虽然得不到却仍然取用,比如在讲“住劫者”的地方所说的那样。正如说——
Sabbā bhikkhuniyo satthuladdhūpasampadā saṅghato laddhūpasampadāti duvidhā. Garudhammapaaggahaṇena hi laddhūpasampadā mahāpajāpatigotamī satthusantikāva laddhūpasampadattā satthuladdhūpasampadā nāma. Sesā sabbāpi saṅghato laddhūpasampadā. Tāpi ekatoupasampannā ubhatoupasampannāti duvidhā. Tattha yā tā mahāpajāpatigotamiyā saddhiṃ nikkhantā pañcasatā sākiyāniyo, tā ekatoupasampannā bhikkhusaṅghato eva laddhūpasampadattā, itarā ubhatoupasampannā ubhatosaṅghe upasampannattā. Ehibhikkhunībhāvena upasampannā pana bhikkhuniyo na santi tāsaṃ tathā upasampadāya abhāvato. Yadi evaṃ ‘‘ehi bhikkhunī’’ti idha kasmā vuttanti? Desanāya sotapatitabhāvato. Ayañhi sotapatitatā nāma katthaci labbhamānassapi aggahaṇena hoti, yathā abhidhamme manodhātuniddese (dha. sa. 160-161) labbhamānampi jhānaṅgaṃ pañcaviññāṇasote patitāya na uddhaṭaṃ katthaci desanāya asambhavato, yathā tattheva vatthuniddese (dha. sa. 984 ādayo) hadayavatthu. Katthaci alabbhamānassapi gahaṇavasena yathāṭhitakappīniddese. Yathāha –
什么样的人是“劫住者”呢?如果这个人正在为证得入流果而修行,而劫即将毁灭的时刻已经到了,但劫还没有真正毁灭,直到这个人证得入流果为止。
‘‘Katamo ca puggalo ṭhitakappī? Ayañca puggalo sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno assa, kappassa ca uḍḍayhanavelā assa, neva tāva kappo uḍḍayheyya, yāvāyaṃ puggalo na sotāpattiphalaṃ sacchikareyyā’’ti (pu. pa. 17).
在这里也应当按“无法取得”的方式来理解。因为这是一种假设的说法:“如果世尊对某位适合成为比丘尼的女子说‘来吧,比丘尼’,她就会这样成为比丘尼。”
Evamidhāpi alabbhamānagahaṇavasena veditabbaṃ. Parikappavacanañhetaṃ ‘‘sace bhagavā bhikkhunībhāvayogyaṃ kañci mātugāmaṃ ‘ehi bhikkhunī’ti vadeyya, evaṃ bhikkhunībhāvo siyā’’ti.
世尊为什么没有那样说呢?因为没有人具备那样的条件。不过,有人提出这样的理由:“因为不在近前、不常随侍。”他们这样说:“只有比丘们才常常亲近导师、随时在导师身边,所以只有他们才配得上‘来吧,比丘’这个称呼,比丘尼不行。”这只是他们自己的想法而已,因为与导师是近是远,取决于有没有相应的能力。世尊确实这样说过——
Kasmā pana bhagavā evaṃ na kathesīti? Tathā katādhikārānaṃ abhāvato. Ye pana ‘‘anāsannāsannihitabhāvato’’ti kāraṇaṃ vatvā ‘‘bhikkhū eva hi satthu āsannacārino sadā sannihitā ca honti, tasmā te eva ‘ehibhikkhū’ti vattabbataṃ arahanti, na bhikkhuniyo’’ti vadanti, taṃ tesaṃ matimattaṃ satthu āsannadūrabhāvassa bhabbābhabbabhāvasiddhattā. Vuttañhetaṃ bhagavatā –
比丘们,就算有个比丘抓住我桑喀帝的衣角,一步一步紧跟着我,但他要是贪求诸欲、对欲乐有强烈的贪爱、心怀嗔害、意念恶劣、忘失正念、没有正知、心不安定、心思散乱、不守护根门,那他就离我很远,我也离他很远。这是什么原因呢?比丘们,因为这样的比丘没有见到法。没有见到法的人,就见不到我。比丘们,就算有个比丘住在百由旬之外,但他不贪求诸欲、对欲乐没有强烈的贪爱、心无嗔害、意念不恶劣、正念现前、有正知、心得安定、心专一、守护根门,那他就离我很近,我也离他很近。这是什么原因呢?比丘们,因为这样的比丘见到了法。见到法的人,就见到了我。
‘‘Saṅghāṭikaṇṇe cepi me, bhikkhave, bhikkhu gahetvā piṭṭhito piṭṭhito anubandho assa pāde pādaṃ nikkhipanto, so ca hoti abhijjhālu kāmesu tibbasārāgo byāpannacitto paduṭṭhamanasaṅkappo muṭṭhassati asampajāno asamāhito vibbhantacitto pākatindriyo, atha kho so ārakāva mayhaṃ, ahañca tassa. Taṃ kissa hetu? Dhammañhi so, bhikkhave, bhikkhu na passati, dhammaṃ apassanto na maṃ passati. Yojanasate cepi so, bhikkhave, bhikkhu vihareyya, so ca hoti anabhijjhālu kāmesu na tibbasārāgo abyāpannacitto appaduṭṭhamanasaṅkappo upaṭṭhitassati sampajāno samāhito ekaggacitto saṃvutindriyo, atha kho so santikeva mayhaṃ, ahañca tassa. Taṃ kissa hetu? Dhammañhi so, bhikkhave, bhikkhu passati, dhammaṃ passanto maṃ passatī’’ti (itivu. 92).
所以,从处所的角度来说,与导师的远近并不是理由。而由于比丘尼们未具资格,应当知道她们不适合以“来,比丘尼”的方式受具足戒。
Tasmā akāraṇaṃ desato satthu āsannānāsannatā. Akatādhikāratāya pana bhikkhunīnaṃ ehibhikkhunūpasampadāya ayogyatā veditabbā.
如果这样的话,那么《长老尼偈》中跋陀军陀罗翅舍所说的那段话——
Yadi evaṃ yaṃ taṃ therīgāthāsu bhaddāya kuṇḍalakesāya vuttaṃ –
“我弯下膝盖,顶礼之后,又当面合掌。
来吧,贤女!他对我说,那就是我的即时具足戒。”
‘‘Nihacca jāṇuṃ vanditvā, sammukhā añjaliṃ akaṃ; Ehi bhaddeti maṃ avaca, sā me āsūpasampadā’’ti. (therīgā. 109);
同样地,在《功德事迹》中也是如此——
Tathā apadānepi –
“那时,导师受到恳请,便说:‘来吧,贤者!’
那时我已经受了具足戒,看见了一点点水。”
‘‘Āyācito tadā āha, ehi bhaddeti nāyako; Tadāhaṃ upasampannā, parittaṃ toyamaddasa’’nti. (apa. therī 2.3.44);
那这是怎么说呢?这里并不是就“来吧,比丘尼”这种方式受达上而说的,而是因为导师的命令本身就成了受达上的因,所以才说“导师的命令就是我的达上”。正如注释书(《长老尼偈注》111)中所说:“来吧,贤女!你去比丘尼的住处,在比丘尼们跟前出家、受达上。”——他这样对我说,这样命令我;导师的这道命令,因为是我受达上的因,所以就成了我的达上。在《譬喻经》的偈颂里,也应该这样理解它的意思。因此,在这里应当得出结论:比丘尼根本没有“来吧,比丘尼”这种方式的达上。就像这里是因为随顺听闻而说“来吧,比丘尼”,同样,“以三皈依受达上而成为比丘尼”这句话,也应该看成只是随顺听闻而说的,因为比丘尼也不可能以三皈依的方式受达上。
Taṃ kathanti? Nayidaṃ ehibhikkhunībhāvena upasampadaṃ sandhāya vuttaṃ, upasampadāya pana hetubhāvato ‘‘yā satthu āṇatti, sā me āsūpasampadā’’ti vuttā. Tathā hi vuttaṃ aṭṭhakathāyaṃ (therīgā. aṭṭha. 111) ‘‘ehi bhadde bhikkhunupassayaṃ gantvā bhikkhunīnaṃ santike pabbaja upasampajjassūti maṃ avaca āṇāpesi, sā satthu āṇā mayhaṃ upasampadāya kāraṇattā upasampadā āsi ahosī’’ti. Apadānagāthāyampi evameva attho gahetabbo. Tasmā bhikkhunīnaṃ ehibhikkhunūpasampadā natthiyevāti niṭṭhamettha gantabbaṃ. Yathā cetaṃ sotapatitavasena ‘‘ehi bhikkhunī’’ti vuttaṃ, evaṃ ‘‘tīhi saraṇagamanehi upasampannāti bhikkhunī’’ti idampi sotapatitavaseneva vuttanti daṭṭhabbaṃ saraṇagamanūpasampadāyapi bhikkhunīnaṃ asambhavato.
659在《比丘分别》中,因为没有说“接受身相触”,而是说“从事”,所以说到“比丘不应因该罪而被处分”。所谓“以多数来命名”,是因为行为生起占多数。确实可以看到以多数来命名的用法,比如“婆罗门村”。即使在婆罗门村里,也至少还有洗衣工等五种家户。这就是行为生起性。
659. Bhikkhuvibhaṅge ‘‘kāyasaṃsaggaṃ sādiyeyyā’’ti avatvā ‘‘samāpajjeyyā’’ti vuttattā ‘‘bhikkhu āpattiyā na kāretabbo’’ti vuttaṃ. Tabbahulanayenāti kiriyāsamuṭṭhānasseva bahulabhāvato. Dissati hi tabbahulanayena tabbohāro yathā ‘‘brāhmaṇagāmo’’ti. Brāhmaṇagāmepi hi antamaso rajakādīni pañca kulāni santi. Sāti kiriyāsamuṭṭhānatā.
662“同样”的意思是:因为身触之贪而染污的人,就是如此。这里其余的内容很容易明白。
662.Tathevāti kāyasaṃsaggarāgena avassutoyevāti attho. Sesamettha uttānameva.
2. 第二巴拉基格学处注释
2. Dutiyapārājikasikkhāpadavaṇṇanā
666在第二项中,从“大姊,你为何明知而犯巴拉基格法”这句话,以及从“诸位大姊,已诵出八条巴拉基格法”等话来看,到了比丘尼律分别时,对于共通学处,就在比丘们的事缘发生处,以“若任何比丘尼随乐欲而行淫欲法,乃至与畜生行淫,也是巴拉基格,不共住”等方式,列出有差别和无差别的纲目后,依次详尽无余地解说了句分别、罪相差别、三际断除及无犯等一切内容。然而应当知道,结集者们在此处只详细解说了不共制立的部分。
666. Dutiye ‘‘kissa pana tvaṃ ayye jānaṃ pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpanna’’nti vacanato ‘‘uddiṭṭhā kho ayyāyo aṭṭha pārājikā dhammā’’tiādivacanato ca bhikkhunīvibhaṅgaṃ patvā sādhāraṇāni sikkhāpadāni bhikkhūnaṃ uppannavatthusmiṃyeva ‘‘yā pana bhikkhunī chandaso methunaṃ dhammaṃ paṭiseveyya, antamaso tiracchānagatenapi, pārājikā hoti asaṃvāsā’’tiādinā nayena savisesampi avisesampi mātikaṃ ṭhapetvā anukkamena padabhājanaṃ āpattibhedaṃ tikacchedaṃ anāpattivārañca anavasesaṃ vatvā vitthāresi. Saṅgītikārakehi pana asādhāraṇapaññattiyoyeva idha vitthāritāti veditabbā.
那么,对于上面两条还没有制立的条文来说,“八条巴拉基格中的某一条”这种说法就说不通了,所以论主说“而这条巴拉基格是后来才制立的”等等。如果真是这样,那为什么把它放在这里呢?论主回答说“因为和前一条配成一对”等等,意思是它和前一条有同一种关联,所以在这里说。又因为经文说“八条巴拉基格中的某一条”,所以应当这样理解:凡是覆藏那覆藏罪过者的,她也应视为覆藏罪过者。虽然覆藏罪过是出于贪爱,但违犯学处时的心仍然是忧俱的,因此说是“苦受”。这里剩下的内容很容易明白。
Atha uparimesu dvīsu apaññattesu aṭṭhannaṃ pārājikānaṃ aññataranti idaṃ vacanaṃ na yujjatīti āha ‘‘idañca pārājikaṃ pacchā paññatta’’ntiādi. Yadi evaṃ imasmiṃ okāse kasmā ṭhapitanti āha ‘‘purimena pana saddhiṃ yugaḷattā’’tiādi, purimena saddhiṃ ekasambandhabhāvato idha vuttanti adhippāyo. ‘‘Aṭṭhannaṃ pārājikānaṃ aññatara’’nti vacanato ca vajjapaṭicchādikaṃ yā paṭicchādeti, sāpi vajjapaṭicchādikāyevāti daṭṭhabbaṃ. Kiñcāpi vajjapaṭicchādanaṃ pemavasena hoti, tathāpi sikkhāpadavītikkamacittaṃ domanassitameva hotīti katvā ‘‘dukkhavedana’’nti vuttaṃ. Sesamettha uttānameva.
668第三项本身意思很浅显。
668. Tatiyaṃ uttānatthameva.
4. 第四巴拉基格学处的注释
4. Catutthapārājikasikkhāpadavaṇṇanā
675第六七五条:在第四条里,“依世间味著之友伴关系的力量”是指依称为世间味著的友伴关系的力量。为了用另一种方式把已经说过的意思讲清楚,所以说“以身触之贪欲”。
675. Catutthe lokassādamittasanthavavasenāti lokassādasaṅkhātassa mittasanthavassa vasena. Vuttamevatthaṃ pariyāyantarena vibhāvetuṃ ‘‘kāyasaṃsaggarāgenā’’ti vuttaṃ.
对三种女人,也不实行那个淫法(《无碍解道注》481):对于所说的三种女人,也不实行那所谓的淫法。对三种男人:也亲近三种男人,不实行淫法。对三种非圣般荼迦:即被称为双性人的三种非圣者;对三种般荼迦:也亲近这六种人,不实行淫法。不以根门行淫法:即使以顺巴拉基格的方式,也不在自己的根门上实行淫法。若因淫法缘而可断:若因淫法缘而有巴拉基格,这个问是针对八事而说的。因为她努力从事淫法前分的身触时,因淫法缘而成为可断。断就是可断。
Tissitthiyo methunaṃ taṃ na seveti (pari. aṭṭha. 481) yā tisso itthiyo vuttā, tāsupi yaṃ taṃ methunaṃ nāma, taṃ na sevati. Tayo puriseti tayo purisepi upagantvā methunaṃ na sevati. Tayo ca anariyapaṇḍaketi ubhatobyañjanasaṅkhāte tayo anariye, tayo ca paṇḍaketi imepi cha jane upagantvā methunaṃ na sevati. Na cācare methunaṃ byañjanasminti anulomapārājikavasenapi attano nimitte methunaṃ nācarati. Chejjaṃ siyā methunadhammapaccayāti siyā methunadhammapaccayā pārājikanti ayaṃ pañho aṭṭhavatthukaṃva sandhāya vutto. Tassā hi methunadhammassa pubbabhāgakāyasaṃsaggaṃ āpajjituṃ vāyamantiyā methunadhammapaccayā chejjaṃ hoti. Chedoyeva chejjaṃ.
“淫欲法的前分”这句话说明:在这里,作为淫欲法前分的身触,就是被“淫欲法”这个词所指的,而不是指男女交合。“好色与不好色”这两种,说的是出精。“往来传递”就是做媒。“在一切处”是指“接受抓握桑喀帝衣角”等说法中的那些情况。这里剩下的内容很容易理解。在这里,身触的贪欲、有勤勇、第八事的圆满,就是这里的三个支。
Methunadhammassa pubbabhāgattāti iminā methunadhammassa pubbabhāgabhūto kāyasaṃsaggoyeva tattha methunadhamma-saddena vutto, na dvayaṃdvayasamāpattīti dīpeti. Vaṇṇāvaṇṇoti dvīhi sukkavissaṭṭhi vuttā. Gamanuppādananti sañcarittaṃ. Sabbapadesūti ‘‘saṅghāṭikaṇṇaggahaṇaṃ sādiyeyyā’’tiādīsu. Sesamettha uttānameva. Kāyasaṃsaggarāgo, saussāhatā, aṭṭhamassa vatthussa pūraṇanti imāni panettha tīṇi aṅgāni.