9. 遮止巴帝摩卡犍度
9. Pātimokkhaṭṭhapanakkhandhakaṃ
关于请求诵巴帝摩卡的注释
Pātimokkhuddesayācanakathāvaṇṇanā
383383. 在《停止巴帝摩卡犍度》中,“tadahū”的意思是那天、那一日。“Uposathe”在这里,他们在这天近住,所以叫伍波萨他;所谓近住,就是以戒或禁食而住。这个“uposatha”一词,在“我受持具足八支的伍波萨他”等语句中,指的是戒;在“伍波萨他或自恣”等语句中,指的是诵巴帝摩卡等律仪行事;在“牧牛者伍波萨他、尼乾子伍波萨他”等语句中,指的是禁食;在“名为伍波萨他的龙王”等语句中,指的是施设概念;在“今天是十五伍波萨他”等语句中,指的是日期。这里也应理解为日期。因此,“tadahuposathe”的意思是在那个伍波萨他日。他坐着,是指他被大比丘僧团围绕,为了诵说教诫巴帝摩卡而坐在信女的宝殿中。坐下后,他观察比丘们的心,看见一个破戒的人,心想:“如果这个人坐在这里时我诵巴帝摩卡,他的头会裂成七瓣。”出于对他的怜悯,他就默然不语。
383. Pātimokkhaṭṭhapanakkhandhake tadahūti (udā. aṭṭha. 45) tasmiṃ ahani tasmiṃ divase. Uposatheti ettha upavasanti etthāti uposatho, upavasantīti sīlena vā anasanena vā upetā hutvā vasantīti attho. Ayañhi uposatha-saddo ‘‘aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavasāmī’’tiādīsu (a. ni. 3.71; 10.46) sīle āgato. ‘‘Uposatho vā pavāraṇā vā’’tiādīsu (mahāva. 155) pātimokkhuddesādivinayakamme. ‘‘Gopālakūposatho nigaṇṭhūposatho’’tiādīsu (a. ni. 3.71) upavāse. ‘‘Uposatho nāma nāgarājā’’tiādīsu (dī. ni. 2.246; ma. ni. 3.258) paññattiyaṃ. ‘‘Ajjuposatho pannaraso’’tiādīsu (mahāva. 168) divase. Idhāpi divaseyeva daṭṭhabbo. Tasmā tadahuposatheti tasmiṃ uposathadivasabhūte ahanīti attho. Nisinno hotīti mahābhikkhusaṅghaparivuto ovādapātimokkhaṃ uddisituṃ upāsikāya ratanapāsāde nisinno hoti. Nisajja pana bhikkhūnaṃ cittāni olokento ekaṃ dussīlapuggalaṃ disvā ‘‘sacāhaṃ imasmiṃ puggale idha nisinneyeva pātimokkhaṃ uddisissāmi, sattadhāvassa muddhā phalissatī’’ti tasmiṃ anukampāya tuṇhīyeva ahosi.
已过就是已经过去、已经尽了。曙光升起就是太阳已升起、曙光出现的时候。面带喜悦就是满脸高兴。
曙光已经升起之后,长老还是请求世尊说:“尊者,请为比丘们诵巴帝摩卡。”那时候,因为“比丘们,不应当在非伍波萨他日行伍波萨他”这条学处还没有制定。世尊说:“阿难,众不清净。”长老三次请求诵巴帝摩卡,世尊在说明为什么不诵的时候,没有说“某个人不清净”,而是说“阿难,众不清净”。世尊为什么就这样过了三夜呢?因为从那时起,他希望不再诵说教诫巴帝摩卡,以公开说明这件事。
Abhikkantāti atikkantā parikkhīṇā. Uddhaste aruṇeti uggate aruṇasīse. Nandimukhiyāti tuṭṭhimukhiyā. Uddhastaṃ aruṇanti aruṇuggamanaṃ patvāpi ‘‘uddisatu, bhante, bhagavā bhikkhūnaṃ pātimokkha’’nti thero bhagavantaṃ pātimokkhuddesaṃ yāci tasmiṃ kāle ‘‘na, bhikkhave, anuposathe uposatho kātabbo’’ti (mahāva. 183) sikkhāpadassa apaññattattā. Aparisuddhā, ānanda, parisāti tikkhattuṃ therena pātimokkhuddesassa yācitattā anuddesassa kāraṇaṃ kathento ‘‘asukapuggalo aparisuddho’’ti avatvā ‘‘aparisuddhā, ānanda, parisā’’ti āha . Kasmā pana bhagavā tiyāmarattiṃ tathā vītināmesi? Tato paṭṭhāya ovādapātimokkhaṃ anuddisitukāmo tassa vatthuṃ pākaṭaṃ kātuṃ.
“看见”是怎么看见的呢?他用自己的他心智,透彻地了解会众中比丘们的心,看见了那个人具有恶戒的心。因为看见了心,就等于说看见了具有那种心的人,所以说“具寿大目犍连看见了那个恶戒的人”。就像获得他心智的人能知道他人未来七天里生起的心一样,也能知道过去的心。恶戒,就是没有戒、远离戒行。恶法,是因为恶戒,意乐低劣,本性下劣。不净,是因为身业等不清净,所以不干净。可疑的行为,是见到某种不合适的事,就想“这一定是他做的”,因此让别人起疑、应当被怀疑的行为;或者,见到比丘们因为某件事在商量,就自己怀疑“他们是不是知道了我的所作所为才商量的”,这样因自己起疑而应当被怀疑的行为。隐瞒的行为,是因为做了应当羞愧、应当遮掩的事,所以有隐瞒的行为。不是沙门,是因为只持着卑劣的沙门样子,所以不是沙门。自称沙门,是在分筹等场合,被问“有多少沙门”时,妄称“我也是沙门”。不是梵行者,是行非殊胜行的人。自称梵行者,是见到别的梵行者穿着整齐、披着黄衣,在村落城镇等地乞食维生,自己虽然不是梵行者,却也照样那样做,还在伍波萨他等场合出现,就好像在承认“我也是梵行者”一样。内里腐烂,是因为恶行和戒行败坏,内部已经腐败。漏泄,是因为通过六门不断漏出贪等烦恼,所以湿漏不净。像粪堆一样,是因为生起了贪等污秽,又因为被有戒行的人所抛弃,所以像粪堆一样。坐在比丘僧团中间,是指他像是属于僧团一样,坐在比丘僧团里面。
Addasāti kathaṃ addasa. Attano cetopariyañāṇena tassaṃ parisati bhikkhūnaṃ cittāni parijānanto tassa purisassa dussīlyacittaṃ passi. Yasmā pana citte diṭṭhe taṃsamaṅgīpuggalo diṭṭho nāma hoti, tasmā ‘‘addasā kho āyasmā mahāmoggallāno taṃ puggalaṃ dussīla’’nti vuttaṃ. Yatheva hi anāgate sattasu divasesu pavattaṃ paresaṃ cittaṃ cetopariyañāṇalābhī pajānāti, evaṃ atītepīti. Dussīlanti nissīlaṃ, sīlavirahitanti attho. Pāpadhammanti dussīlattā eva hīnajjhāsayatāya lāmakasabhāvaṃ. Asucinti aparisuddhehi kāyakammādīhi samannāgatattā na suciṃ. Saṅkassarasamācāranti kiñcideva asāruppaṃ disvā ‘‘idaṃ iminā kataṃ bhavissatī’’ti evaṃ paresaṃ āsaṅkanīyatāya saṅkāya saritabbasamācāraṃ. Atha vā kenacideva karaṇīyena mantayante bhikkhū disvā ‘‘kacci nu kho ime mayā katakammaṃ jānitvā mantentī’’ti attanoyeva saṅkāya saritabbasamācāraṃ. Lajjitabbatāya paṭicchādetabbassa karaṇato paṭicchannaṃ kammantaṃ etassāti paṭicchannakammantaṃ. Kucchitasamaṇavesadhāritāya na samaṇanti assamaṇaṃ. Salākaggahaṇādīsu ‘‘kittakā samaṇā’’ti gaṇanāya ‘‘ahampi samaṇomhī’’ti micchāpaṭiññāya samaṇapaṭiññaṃ. Aseṭṭhacāritāya abrahmacāriṃ. Aññe brahmacārino sunivatthe supārute kusumbhakapaṭadhare gāmanigamādīsu piṇḍāya caritvā jīvikaṃ kappente disvā abrahmacārī samāno sayampi tādisena ākārena paṭipajjanto uposathādīsu ca sandissanto ‘‘ahampi brahmacārī’’ti paṭiññaṃ dento viya hotīti brahmacāripaṭiññaṃ. Pūtinā kammena sīlavipattiyā anto anupaviṭṭhattā antopūtiṃ. Chahi dvārehi rāgādikilesāvassavena tintattā avassutaṃ. Sañjātarāgādikacavarattā sīlavantehi chaḍḍetabbattā ca kasambujātaṃ. Majjhe bhikkhusaṅghassa nisinnanti saṅghapariyāpanno viya bhikkhusaṅghassa anto nisinnaṃ.
“你已被看见了”,意思是:世尊已经看出“这个人不是真正有戒行的人”,你就是这样被世尊看见了。既然你已被这样看见,所以你与比丘们之间就没有同一甘马等的共住。既然那种共住对你来说已不存在,所以说“起来,贤友”——应当这样理解这里句子的连接。那个人被说了很多次,第三次仍然沉默,他的想法可能是:“长老自己会厌烦而停下来,到那时我就知道这些人的行持了。”所谓抓住手臂,意思是:“世尊和我都已如实看见他,甚至三次对他说‘起来’,他都不起来,现在正是把他赶出去的时候,别让他成为僧团伍波萨他的障碍。”于是抓住了他的手臂。推出门外门楼,是指把他从门楼、门厅推出去;“外”是显示被推出的地方。或者“bahidvārakoṭṭhakā”是指从外门楼推出去,而不只是从内门楼。两种解释都是说把他弄到精舍外面。插上门闩,是指安上闩钉和横闩,也就是把门紧紧关上。所谓乃至被抓住手臂,是说当他听到“阿难,众不清净”这句话时,本来就应该离开;他没有离开,乃至被抓住手臂,这个愚人竟然会到这种地步,实在稀奇。应当知道,这是谴责中的稀奇。
Diṭṭhosīti ‘‘ayaṃ na pakatatto’’ti bhagavatā diṭṭho asi. Yasmā ca evaṃ diṭṭho, tasmā natthi te tava bhikkhūhi saddhiṃ ekakammādisaṃvāso. Yasmā pana so saṃvāso tava natthi, tasmā uṭṭhehi āvusoti evamettha padayojanā veditabbā. Tatiyampi kho so puggalo tuṇhī ahosīti anekavāraṃ vatvāpi ‘‘thero sayameva nibbinno oramissati, idāni imesaṃ paṭipattiṃ jānissāmī’’ti vā adhippāyena tuṇhī ahosi. Bāhāyaṃ gahetvāti ‘‘bhagavatā mayā ca yāthāvato diṭṭho, yāvatatiyaṃ ‘uṭṭhehī’ti ca vutto na uṭṭhāti, idānissa nikkaḍḍhanakālo , mā saṅghassa uposathantarāyo ahosī’’ti bāhāyaṃ aggahesi. Bahi dvārakoṭṭhakā nikkhāmetvāti dvārakoṭṭhakā dvārasālato nikkhāmetvā, bahīti pana nikkhāmitaṭṭhānadassanaṃ. Atha vā bahidvārakoṭṭhakāti bahidvārakoṭṭhakatopi nikkhāmetvā, na antodvārakoṭṭhakato eva. Ubhayathāpi vihārato bahikatvāti attho. Sūcighaṭikaṃ datvāti aggaḷasūciñca uparighaṭikañca ādahitvā, suṭṭhu kavāṭaṃ thaketvāti attho. Yāva bāhāgahaṇāpi nāmāti ‘‘aparisuddhā, ānanda, parisā’’ti vacanaṃ sutvā eva hi tena pakkamitabbaṃ siyā, evaṃ apakkamitvā yāva bāhāgahaṇāpi nāma so moghapuriso āgamissati, acchariyamidanti dasseti. Idañca garahaṇacchariyamevāti veditabbaṃ.
大海中八种希有之事的注释
Mahāsamudde aṭṭhacchariyakathāvaṇṇanā
384“比丘们,大海有这八种……”(《优陀那·八》45)这里的连结是什么?在不清净的僧团中不诵巴帝摩卡,这在此法与律中是稀有、未曾有之法。导师想把这一项和其余七种稀有未曾有法一起分别开示,首先以它们作为譬喻,开示大海中的稀有未曾有之法,因此说道:“比丘们,大海有这八种……”等。阿修罗:如同诸天神一样,不喜、不羡、不光辉,故为阿修罗。所谓“修罗”即是诸天神,与它们敌对者,或称为阿修罗,如毗婆质多击打等类。他们的住处位于须弥山下方,他们在那里出入时,在须弥山脚下化作亭阁等,嬉戏娱乐。那里他们的这种娱乐,见到这些功德后,说道:“见到这些之后,阿修罗们在大海中娱乐。”其中“娱乐”即获得喜乐,无不满而住之义。
384.Aṭṭhime, bhikkhave, mahāsamuddeti (udā. aṭṭha. 45) ko anusandhi? Yvāyaṃ aparisuddhāya parisāya pātimokkhassa anuddeso, so imasmiṃ dhammavinaye acchariyo abbhuto dhammoti taṃ aparehi sattahi acchariyaabbhutadhammehi saddhiṃ vibhajitvā dassetukāmo paṭhamaṃ tāva tesaṃ upamābhāvena mahāsamudde acchariyaabbhutadhamme dassento satthā ‘‘aṭṭhime, bhikkhave, mahāsamudde’’tiādimāha. Asurāti devā viya na suranti na īsanti na virocantīti asurā. Surā nāma devā, tesaṃ paṭipakkhāti vā asurā, vepacittipahārādādayo. Tesaṃ bhavanaṃ sinerussa heṭṭhābhāge, te tattha pavisantā nikkhamantā sinerupāde maṇḍapādīni nimminitvā kīḷantāva abhiramanti. Sā tattha tesaṃ abhirati ime guṇe disvāti āha ‘‘ye disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramantī’’ti. Tattha abhiramantīti ratiṃ vindanti, anukkaṇṭhamānā vasantīti attho.
“次第低斜”等所有这些词,都是“依次低斜”的同义词。并不是一开始就是陡峭的悬崖,不像被切开的崖岸和大深谷那样从一开始就是悬崖。它要说明的是:从岸边开始,依次以一指、二指、一拃、一肘、一杖、二十杖、半牛呼、一牛呼、半由旬、一由旬等深度逐渐变深,一路延伸,到了须弥山脚下时,深度达到八万四千由旬,就停在那里。
Anupubbaninnotiādīni sabbāni anupaṭipāṭiyā ninnabhāvasseva vevacanāni. Na āyatakeneva papātoti nacchinnataṭamahāsobbho viya ādito eva papāto. So hi tīradesato paṭṭhāya ekaṅguladvaṅgulavidatthiratanayaṭṭhiusabhaaḍḍhagāvutagāvutaaḍḍhayojanayojanādivasena gambhīro hutvā gacchanto gacchanto sinerupādamūle caturāsītiyojanasahassagambhīro hutvā ṭhitoti dasseti.
“住法”是指本性稳固、安住不变。“以尸体”是指用任何像大象、马那样的死尸。“冲走”是指就像用手抓住一样,仅凭波浪的冲击就把它抛到岸上。恒河、亚穆纳河:从阿耨达池南口流出的河流,分成五道水流,在流经之处就以恒河等名称分为五支。其中,“河”“向下流者”等是通称,恒河、亚穆纳河等是专名。“流淌着”是指任何正在流动、奔流而去的大河或小河。“汇入”是指靠近、流入。“水流”是指雨水的水流。“充满”是指盈满的状态。因为大海确实有这样的性质:不能说“这时候天上下雨少了,我要拿网之类去捕鱼捉龟”,也不能说“这时候雨下得特别大,我们能不能找到伸展身体的地方”。因为从最初劫初以来,海水冲刷岸边,触及须弥山腰而停住。从那以后,水位连一指节都不下降,也不上涨。“一味”是指味道不混杂。
Ṭhitadhammoti ṭhitasabhāvo avaṭṭhitasabhāvo. Kuṇapenāti yena kenaci hatthiassādikaḷevarena. Vāhetīti hatthena gahetvā viya vīcippahāreneva thale khipati. Gaṅgā yamunāti anotattadahassa dakkhiṇamukhato nikkhantanadī pañcadhārā hutvā pavattaṭṭhāne gaṅgātiādinā pañcadhā saṅkhaṃ gatā. Tattha nadī ninnagātiādikaṃ gottaṃ, gaṅgā yamunātiādikaṃ nāmaṃ. Savantiyoti yā kāci savamānā sandamānā gacchantiyo mahānadiyo vā kunnadiyo vā. Appentīti allīyanti osaranti. Dhārāti vuṭṭhidhārā. Pūrattanti puṇṇabhāvo. Mahāsamuddassa hi ayaṃ dhammatā – ‘‘imasmiṃ kāle devo mando jāto, jālakkhipādīni ādāya macchakacchape gaṇhissāmī’’ti vā ‘‘imasmiṃ kāle atimahantā vuṭṭhi, labhissāma nu kho piṭṭhipasāraṇaṭṭhāna’’nti vā na sakkā vattuṃ. Paṭhamakappikakālato paṭṭhāya hi tīraṃ bhassitvā sinerumekhalaṃ āhacca udakaṃ ṭhitaṃ, tato ekaṅgulamattampi udakaṃ neva heṭṭhā otarati, na uddhaṃ uttarati. Ekarasoti asambhinnaraso.
珍珠,有小颗、大颗、圆形、长形等种种差别,所以珍珠有很多种。宝,有红色、蓝色等种种差别,所以宝有很多种。猫眼石,从形状上看,有竹色、尸利沙花色等种种差别,所以有很多种。螺,有右旋螺、葫芦螺、有孔螺、吹奏螺等种种差别,所以有很多种。岩石,有白色、黑色、绿豆色等种种差别,所以有很多种。珊瑚也有小颗、大颗、浅红、深红等种种差别,所以有很多种。红宝石,有莲花红等种种差别,所以有很多种。玛瑙是杂色宝珠,也有人叫它彩水晶。诸大有情,就是体型巨大的众生。提弥、提弥伽罗、提弥提弥伽罗,这是三种鱼。能吞下提弥的,叫提弥伽罗;能吞下提弥和提弥伽罗的,叫提弥提弥伽罗。龙,既包括住在波浪上的,也包括住在天宫里的龙。
Muttāti khuddakamahantavaṭṭadīghādibhedā anekavidhamuttā. Maṇīti rattanīlādibhedo anekavidho maṇi. Veḷuriyoti vaṃsavaṇṇasirīsapupphavaṇṇādisaṇṭhānato anekavidho. Saṅkhoti dakkhiṇāvaṭṭakatumbakucchidhamanasaṅkhādibhedo anekavidho. Silāti setakāḷamuggavaṇṇādibhedā anekavidhā. Pavāḷampi khuddakamahantarattaghanarattādibhedaṃ anekavidhaṃ. Lohitako padumarāgādibhedo anekavidho. Masāragallaṃ kabaramaṇi. Cittaphalikantipi vadanti. Mahataṃ bhūtānanti mahantānaṃ sattānaṃ. Timi timiṅgalo timitimiṅgaloti tisso macchajātiyo. Timiṃ gilanasamattho timiṅgalo, timiñca timiṅgalañca gilanasamattho timitimiṅgaloti vadanti. Nāgāti ūmipiṭṭhivāsinopi vimānaṭṭhakanāgāpi.
在这法与律之中,关于八种稀有之事的注释
Imasmiṃ dhammavinaye aṭṭhacchariyakathāvaṇṇanā
385“同样地”这句话是这样:导师虽然能在法和律中分别开示十六种、三十二种乃至更多的稀有未曾有法,但为了配合以譬喻方式所领解的八种法,就只开示与这八种法相应的所喻之法,因此说:“同样地,比丘们,在此法和律中有八种稀有未曾有法。”其中,“次第学”指三学;“次第行”指十三头陀支;“次第行道”指七种随观、十八种大观、三十八种所缘分别以及三十七菩提分法。“并非一开始就证得究竟智”的意思是:就像青蛙一跃而起那样,如果不先完成持戒等修行,就不可能一开始就证得阿拉汉果;必须依次第圆满戒、定、慧之后,才能证得阿拉汉果。
385.Evamevakhoti kiñcāpi satthā imasmiṃ dhammavinaye soḷasapi bāttiṃsapi tato bhiyyopi acchariyabbhutadhamme vibhajitvā dassetuṃ sakkoti, upamābhāvena pana gahitānaṃ aṭṭhannaṃ anurūpavasena aṭṭheva te upametabbadhamme vibhajitvā dassanto ‘‘evameva kho, bhikkhave, imasmiṃ dhammavinaye aṭṭha acchariyā abbhutā dhammā’’ti āha. Tattha anupubbasikkhāya tisso sikkhā gahitā, anupubbakiriyāya terasa dhutadhammā, anupubbapaṭipadāya satta anupassanā aṭṭhārasa mahāvipassanā aṭṭhatiṃsa ārammaṇavibhattiyo sattatiṃsa bodhipakkhiyadhammā ca gahitā. Na āyatakeneva aññāpaṭivedhoti maṇḍūkassa uppatitvā gamanaṃ viya āditova sīlapūraṇādīni akatvā arahattapaṭivedho nāma natthi, paṭipāṭiyā pana sīlasamādhipaññāyo pūretvāva arahattappattīti attho.
“我的弟子们”:这是针对入流者等圣弟子说的。“不共住”:指不参与伍波萨他甘马等共住事务。“驱逐”:指把他赶出去。“远离”:指在很远的地方。“如来所宣说”:指由如来、世尊对弟子们所宣说、开示、阐明的法。“涅槃界不会因此减少或增多”:即使经过无数大劫、诸佛都不出世,也没有任何一个众生能证入般涅槃,那时也不能说“涅槃界是空的”;而在佛陀在世时,每一场集会中都有无数众生证得不死,那时也不能说“涅槃界满了”。“解脱味”:指从烦恼中解脱的味道。因为一切教法的成就,最终都是为了心不执取、从诸漏中解脱。
Mamasāvakāti sotāpannādike ariyapuggale sandhāya vadati. Na saṃvasatīti uposathakammādivasena saṃvāsaṃ na karoti. Ukkhipatīti apaneti. Ārakāvāti dūre eva. Tathāgatappavediteti tathāgatena bhagavatā sāvakesu desite akkhāte pakāsite. Na tena nibbānadhātuyā ūnattaṃ vā pūrattaṃ vāti asaṅkhyeyyepi mahākappe buddhesu anuppajjantesu ekasattopi parinibbātuṃ na sakkoti, tadāpi ‘‘tucchā nibbānadhātū’’ti na sakkā vattuṃ, buddhakāle pana ekekasmiṃ samāgame asaṅkhyeyyāpi sattā amataṃ ārādhenti, tadāpi na sakkā vattuṃ ‘‘pūrā nibbānadhātū’’ti. Vimuttirasoti kilesehi vimuccanaraso. Sabbā hi sāsanasampatti yāvadeva anupādāya āsavehi cittassa vimuttīti attho.
“宝”:因为能让人生起喜悦,所以叫宝。四念处等法在修习的时候,还在前期阶段就能产生种种喜悦和欢欣,到了后期阶段就更不用说了。经里确实这样说过:
Ratanānīti ratijananaṭṭhena ratanāni. Satipaṭṭhānādayo hi bhāviyamānā pubbabhāgepi anekavidhaṃ pītipāmojjaṃ nibbattenti, pageva aparabhāge. Vuttañhetaṃ –
“无论从哪个方面正念观照诸蕴的生起与灭尽,
他能获得喜悦和欢欣,那对于了知者来说就是不死。”
‘‘Yato yato sammasati, khandhānaṃ udayabbayaṃ; Labhatī pītipāmojjaṃ, amataṃ taṃ vijānata’’nti. (dha. pa. 374);
不过,世间珍宝的特征——喜悦欢欣,连它的一丁点都比不上。再者——
Lokiyaratananimittaṃ pana pītipāmojjaṃ na tassa kalabhāgampi agghati. Apica –
受人尊崇,极为珍贵,无与伦比,希有难见;
为无上士所受用者,是名为宝。
Cittīkataṃ mahagghañca, atulaṃ dullabhadassanaṃ; Anomasattaparibhogaṃ, ratananti pavuccati. (dī. ni. aṭṭha. 2.33);
如果因为“被尊重”等意义而成为宝,那么只有念处等法才真正具备宝的性质。为什么呢?因为诸菩提分法具有这样的威力:声闻弟子依靠它证得声闻巴拉密智,独觉佛依靠它证得独觉菩提智,正自觉者依靠它证得正等菩提,因为它是最直接的原因。而布施等则是间接原因,属于资助缘。这样一来,从能生起喜悦的意义以及被尊重等意义来说,诸菩提分法的宝性更加殊胜。因此说:“此中这些宝,就是四念处等。”
Yadi ca cittīkatādibhāvena ratanaṃ nāma hoti, satipaṭṭhānādīnaññeva bhūto ratanabhāvo. Bodhipakkhiyadhammānañhi so ānubhāvo, yaṃ sāvakā sāvakapāramīñāṇaṃ, paccekasambuddhā paccekabodhiñāṇaṃ, sammāsambuddhā sammāsambodhiṃ adhigacchanti āsannakāraṇattā. Paramparakāraṇañhi dānādiupanissayoti evaṃ ratijananaṭṭhena cittīkatādiatthena ca ratanabhāvo bodhipakkhiyadhammānaṃ sātisayo. Tena vuttaṃ ‘‘tatrimāni ratanāni, seyyathidaṃ – cattāro satipaṭṭhānā’’tiādi.
心念投向所缘,以现前的意义而成为建立;也就是念本身就是建立,所以叫念处。不过,所缘按身体等可以分成四类,因此说“四念处”。因为这样,在身、受、心、法当中,断除了对净、乐、常、我的想,并且把握了不净、苦、无常、无我,所以把它们分别安立为身随观等。
Ārammaṇe okkanditvā upaṭṭhānaṭṭhena paṭṭhānaṃ, satiyeva paṭṭhānaṃ satipaṭṭhānaṃ. Ārammaṇassa pana kāyādivasena catubbidhattā vuttaṃ ‘‘cattāro satipaṭṭhānā’’ti. Tathā hi kāyavedanācittadhammesu subhasukhaniccaattasaññānaṃ pahānato asubhadukkhāniccānattabhāvaggahaṇato ca nesaṃ kāyānupassanādibhāvo vibhatto.
以正确的方式精勤,或者自己正确地精勤,又或者这种精勤是值得称赞的、善妙的,所以叫正勤;又因为能让一个人真正地处于精勤的状态,所以叫正勤,这是精进的同义词。它之所以被称为“四正勤”,是因为它能完成四种作用:让尚未生起与已经生起的不善不再生起并断除,让尚未生起与已经生起的善得以生起并保持。
Sammā padahanti etena, sayaṃ vā sammā padahati, pasatthaṃ sundaraṃ vā padahananti sammappadhānaṃ, puggalassa vā sammadeva padhānabhāvakaraṇato sammappadhānaṃ, vīriyassetaṃ adhivacanaṃ. Tampi anuppannuppannānaṃ akusalānaṃ anuppādanapahānavasena anuppannuppannānaṃ kusalānaṃ uppādanaṭhāpanavasena ca catukiccasādhakattā vuttaṃ ‘‘cattāro sammappadhānā’’ti.
“成就”就是神通,意思是圆满达成、产生。或者说,众生依靠它而成就、增长、达到殊胜,所以叫神足。按第一种含义,神通本身就是足,所以叫神足,意思是神通的一部分。按第二种含义,神通的足,也就是安立处、证得的方法,叫神足。依靠这个足,他们到达、证得被称为越来越殊胜的神通。而这个神足,因为是以欲等四种增上法为主导、为最上而生起的,所以说“四神足”。
Ijjhatīti iddhi, samijjhati nipphajjatīti attho. Ijjhanti tāya vā sattā iddhā vuddhā ukkaṃsagatā hontīti iddhi. Paṭhamena atthena iddhi eva pādo iddhipādo, iddhikoṭṭhāsoti attho. Dutiyena atthena iddhiyā pādo patiṭṭhā adhigamupāyoti iddhipādo. Tena hi uparūparivisesasaṅkhātaṃ iddhiṃ pajjanti pāpuṇanti. Svāyaṃ iddhipādo yasmā chandādike cattāro adhipatidhamme dhure jeṭṭhake katvā nibbattīyati, tasmā vuttaṃ ‘‘cattāro iddhipādo’’ti.
五根,就是信等五种根。其中,信能克服不信,在决意的特相上发挥根的作用,所以是信根;精进能克服懈怠,在策励的特相上发挥根的作用,所以是精进根;念能克服放逸,在现前的特相上发挥根的作用,所以是念根;定能克服散乱,在不散乱的特相上发挥根的作用,所以是定根;慧能克服无知,在见的特相上发挥根的作用,所以是慧根。
Pañcindriyānīti saddhādīni pañca indriyāni. Tattha assaddhiyaṃ abhibhavitvā adhimokkhalakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti saddhā indriyaṃ. Kosajjaṃ abhibhavitvā paggahalakkhaṇe, pamādaṃ abhibhavitvā upaṭṭhānalakkhaṇe, vikkhepaṃ abhibhavitvā avikkhepalakkhaṇe, aññāṇaṃ abhibhavitvā dassanalakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti paññā indriyaṃ.
这些本身就是五力,因为不被不信等所压倒,以不可动摇之义,并且在相应诸法中具有坚固性,所以应知为力。
Tāniyeva assaddhiyādīhi anabhibhavanīyato akampiyaṭṭhena sampayuttadhammesu thirabhāvena ca balāni veditabbāni.
七觉支,就是菩提的支分,或者说觉悟者的支分,所以叫觉支。当出世间道生起的那一刹那,有一种叫做“法聚”的状态,它由念、择法、精进、喜、轻安、定、舍组成,能对治昏沉、掉举、停滞、过度用力、贪著欲乐、自我折磨、断见、常见等种种过患。圣弟子依靠这个法聚而觉悟,从烦恼的沉睡中醒来,通达四圣谛,现证涅槃,所以它被称为“菩提”。它是这个由法聚构成的菩提的支分,所以叫觉支,就像禅支、道支那样。或者说,依靠这种法聚而觉悟的圣弟子被称为“菩提”,那么他的支分也是觉支,就像军队的支分、战车的支分那样。因此古人说:“觉悟之人的支分,就是觉支”,又说“它们导向菩提,所以叫觉支”。通过这种方式,也应该理解觉支的含义。
Satta bojjhaṅgāti bodhiyā, bodhissa vā aṅgāti bojjhaṅgā. Yā hi esā dhammasāmaggī, yāya lokuttaramaggakkhaṇe uppajjamānāya līnuddhaccapatiṭṭhānāyūhanakāmasukhattakilamathānuyogaucchedasassatābhinivesādīnaṃ anekesaṃ upaddavānaṃ paṭipakkhabhūtāya satidhammavicayavīriyapītipassaddhisamādhiupekkhāsaṅkhātāya dhammasāmaggiyā ariyasāvako bujjhati kilesaniddāya uṭṭhahati, cattāri vā ariyasaccāni paṭivijjhati, nibbānameva vā sacchikarotīti ‘‘bodhī’’ti vuccati, tassā dhammasāmaggisaṅkhātāya bodhiyā aṅgāti bojjhaṅgā jhānaṅgamaggaṅgādayo viya. Yopesa vuttappakārāya dhammasāmaggiyā bujjhatīti katvā ariyasāvako ‘‘bodhī’’ti vuccati, tassa bodhissa vā aṅgātipi bojjhaṅgā senaṅgarathaṅgādayo viya. Tenāhu porāṇā ‘‘bujjhanakassa puggalassa aṅgāti bojjhaṅgā’’ti (saṃ. ni. aṭṭha. 3.5.182; vibha. aṭṭha. 466; paṭi. ma. aṭṭha. 1.1.25), ‘‘bodhāya saṃvattantīti bojjhaṅgā’’tiādinā (paṭi. ma. 2.17) nayenapi bojjhaṅgaṭṭho veditabbo.
称为圣八支道,是因为它远离了各自道支所应对治的烦恼,能成就圣者的品质,能获得圣果,所以是“圣”。它具备正见等八个道支,或者这八个道支本身就是“八支”。它能灭除烦恼而前行,或者被追求涅槃的人所寻求,或者它自身趋向涅槃,所以是“道”。应当这样理解念处等法的含义区分。
Ariyo aṭṭhaṅgiko maggoti taṃtaṃmaggavajjhehi kilesehi ārakattā ariyabhāvakarattā ariyaphalapaṭilābhakarattā ca ariyo. Sammādiṭṭhiādīni aṭṭhaṅgāni assa atthi, aṭṭhaṅgāniyeva vā aṭṭhaṅgiko. Mārento kilese gacchati, nibbānatthikehi vā maggīyati, sayaṃ vā nibbānaṃ maggatīti maggoti evametesaṃ satipaṭṭhānādīnaṃ atthavibhāgo veditabbo.
入流者,就是已经进入、达到并安住在被称为“道”的流中,意思是安住在入流果。为现证入流果而修行的人,就是为了亲自证得入流果而正在修行,是初道位的人,也被称为第八位者。一来者,就是只以一次结生受生的方式,还会再来这个世间的人,是第二果位者。不来者,就是以结生受生的方式,不再来欲界的人,是第三果位者。至于随信行、随法行、一种子等圣者的分类,只是这些人的差别而已。其余如前所述。
Sotāpannoti maggasaṅkhātaṃ sotaṃ āpajjitvā pāpuṇitvā ṭhito, sotāpattiphalaṭṭhoti attho. Sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipannoti sotāpattiphalassa attapaccakkhakaraṇatthāya paṭipajjamāno paṭhamamaggaṭṭho , yo aṭṭhamakotipi vuccati. Sakadāgāmīti sakideva imaṃ lokaṃ paṭisandhiggahaṇavasena āgamanasīlo dutiyaphalaṭṭho. Anāgāmīti paṭisandhiggahaṇavasena kāmalokaṃ anāgamanasīlo tatiyaphalaṭṭho. Yo pana saddhānusārī dhammānusārī ekabījīti evamādiko ariyapuggalavibhāgo, so tesaṃyeva bhedoti. Sesaṃ vuttanayameva.
他明白了这个道理——也就是明白了:在自己的法与律中,不能和像死尸一样的破戒之人共同生活。于是他说出了这段优陀那,这段优陀那说明了什么情况不该共住、什么情况可以共住。
Etamatthaṃ viditvāti etaṃ attano dhammavinaye matakuṇapasadisena dussīlapuggalena saddhiṃ saṃvāsābhāvasaṅkhātaṃ atthaṃ viditvā. Imaṃ udānanti imaṃ asaṃvāsārahasaṃvāsārahabhāvānaṃ kāraṇaparidīpanaṃ udānaṃ udānesi.
在这里,所谓“覆藏者被雨淋”,是指犯了罪之后加以覆藏,又犯下另一条新罪。
Tattha channamativassatīti āpattiṃ āpajjitvā paṭicchādento aññaṃ navaṃ āpattiṃ
他犯了戒之后,从此,这样的犯戒之雨、烦恼之雨就会猛烈地倾泻下来。而已经公开的就不会再猛烈倾泻:犯了戒之后,如果不覆藏而公开,向同梵行者说明,依法依律对治、发露、出罪,就不会再犯新的戒罪,因此他那已经公开的,就不会再有犯戒之雨、烦恼之雨倾泻下来。正因为如此,应当把覆藏的、被覆藏的犯戒公开出来。这样一来,它就不会猛烈倾泻:在这种情况下,那犯戒就不会以烦恼之雨穿透犯戒者的身心而倾泻、浸湿;这样,他不被烦恼所染污,戒清净,入定之后,建立观,遍察,次第证得涅槃——这是意旨。
Āpajjati, tato aparanti evaṃ āpattivassaṃ kilesavassaṃ ativiya vassati. Vivaṭaṃ nātivassatīti āpattiṃ āpanno taṃ appaṭicchādetvā vivaranto sabrahmacārīnaṃ pakāsento yathādhammaṃ yathāvinayaṃ paṭikaronto desento vuṭṭhahanto aññaṃ navaṃ āpattiṃ nāpajjati, tenassa taṃ vivaṭaṃ puna āpattivassaṃ kilesavassaṃ na vassati. Yasmā ca etadeva, tasmā channaṃ chāditaṃ āpattiṃ vivaretha. Evaṃ taṃ nātivassatīti evaṃ sante taṃ āpattiṃ āpajjanapuggalānaṃ attabhāvaṃ ativijjhitvā kilesavassanena na vassati na temeti, evaṃ so kilesehi anavassuto parisuddhasīlo samāhito hutvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā sammasanto anukkamena nibbānaṃ pāpuṇātīti adhippāyo.
关于适合听诵巴帝摩卡者的讨论的注释
Pātimokkhasavanārahakathāvaṇṇanā
386386. 那时,世尊心里想:“现在比丘僧团里出现了污点,不清净的人来参加伍波萨他,而如来不会为不清净的大众诵伍波萨他。如果不诵,比丘僧团的伍波萨他就会中断。不如我从今以后,只允许比丘们诵巴帝摩卡。”这样想过之后,他就只允许比丘们诵巴帝摩卡。因此说:“那时,世尊……你们应当诵巴帝摩卡。”其中,“nadānāhaṃ”意思是“如今我不”。“我不行伍波萨他,不诵巴帝摩卡”——这里分别用否定词“na”来连接。巴帝摩卡有两种:教令巴帝摩卡和教诫巴帝摩卡。其中,“请尊者听我……”等是教令巴帝摩卡,那是声闻弟子诵的,不是诸佛诵的,每半月诵一次。而“忍辱是最高的……不造一切恶……不诽谤、不伤害……这是诸佛的教诫”这三首偈颂,名为教诫巴帝摩卡,那是诸佛亲自诵的,不是声闻弟子诵的。他们也是在六年之后才诵。因为长寿诸佛住世时,只有这一种巴帝摩卡的诵法;而短寿诸佛只在最初成道时诵这个,此后就诵另一种,而且那只是比丘们诵,不是诸佛诵。所以,我们的世尊也大约诵了二十年这种教诫巴帝摩卡,见到这个障碍之后,从此就不再诵了。
386. Atha bhagavā cintesi ‘‘idāni bhikkhusaṅghe abbudo jāto, aparisuddhā puggalā uposathaṃ āgacchanti, na ca tathāgato aparisuddhāya parisāya uposathaṃ uddisati, anuddisante ca bhikkhusaṅghassa uposatho pacchijjati, yannūnāhaṃ ito paṭṭhāya bhikkhūnaññeva pātimokkhuddesaṃ anujāneyya’’nti, evaṃ pana cintetvā bhikkhūnaññeva pātimokkhuddesaṃ anujāni . Tena vuttaṃ ‘‘atha kho bhagavā…pe… pātimokkhaṃ uddiseyyāthā’’ti. Tattha nadānāhanti na idāni ahaṃ. Uposathaṃ na karissāmi, pātimokkhaṃ na uddisissāmīti paccekaṃ na-kārena sambandho. Duvidhaṃ pātimokkhaṃ āṇāpātimokkhaṃ ovādapātimokkhanti. Tesu ‘‘suṇātu me bhante’’tiādikaṃ āṇāpātimokkhaṃ, taṃ sāvakāva uddisanti, na buddhā, yaṃ anvaddhamāsaṃ uddisīyati. ‘‘Khantī paramaṃ…pe… sabbapāpassa akaraṇaṃ…pe… anupavādo anupaghāto…pe… etaṃ buddhāna sāsana’’nti (dī. ni. 2.90; dha. pa. 183-185) imā pana tisso gāthā ovādapātimokkhaṃ nāma, taṃ buddhāva uddisanti, na sāvakā. Channampi vassānaṃ accayena uddisanti. Dīghāyukabuddhānañhi dharamānakāle ayameva pātimokkhuddeso, appāyukabuddhānaṃ pana paṭhamabodhiyaṃyeva, tato paraṃ itaro, tañca kho bhikkhū eva uddisanti, na buddhā. Tasmā amhākampi bhagavā vīsativassamattaṃ imaṃ ovādapātimokkhaṃ uddisitvā imaṃ antarāyaṃ disvā tato paraṃ na uddisi.
“Aṭṭhānaṃ”就是没有原因、不可能。“Anavakāso”是它的同义词。因为因在这里安立果,果依因而生起,所以称为“处”,同样也称为“机会”。“Yaṃ”是指代动作。“诸比丘,有罪者不应听巴帝摩卡”等,从字义上很容易理解。但从判别来说,这里应当说的内容,注释书中已经说过了。其中,“在前或在后”,是指在动议之前或之后。
Aṭṭhānanti akāraṇaṃ. Anavakāsoti tasseva vevacanaṃ. Kāraṇañhi tiṭṭhati ettha phalaṃ tadāyattavuttitāyāti ‘‘ṭhāna’’nti vuccati, evaṃ ‘‘avakāso’’tipi vuccati. Yanti kiriyāparāmasanaṃ. Na ca, bhikkhave, sāpattikena pātimokkhaṃ sotabbantiādi padatthato suviññeyyaṃ. Vinicchayato panettha yaṃ vattabbaṃ, taṃ aṭṭhakathāya vuttameva. Tattha pure vā pacchā vāti ñattito pubbe vā pacchā vā.
关于如法与非法而搁置巴帝摩卡的讨论之注释
Dhammikādhammikapātimokkhaṭṭhapanakathāvaṇṇanā
387把已作和未作两者都拿来:对于某人来说,确实有已作的,也有未作的,那就把这两者都拿来。
387.Katañca akatañca ubhayaṃ gahetvāti yassa ekantena katāpi atthi, akatāpi atthi, tassa tadubhayaṃ gahetvā.
关于如法建立巴帝摩卡的讨论的注释
Dhammikapātimokkhaṭṭhapanakathāvaṇṇanā
389“从众中起立”:如果在某个事由中,巴帝摩卡已被搁置,而还没有对该事由作出裁决,他就因为某种障碍而起身离开。
389.Parisāvuṭṭhātīti yasmiṃ vatthusmiṃ pātimokkhaṃ ṭhapitaṃ, taṃ vatthuṃ avinicchinitvā kenaci antarāyena vuṭṭhāti.
393“再取回”(paccādiyati):就是重新拿起来,意思是:用“业还没有作”这类说法作理由,又再开始。
393.Paccādiyatīti pati ādiyati, ‘‘akataṃ kamma’’ntiādinā puna ārabhatīti attho.
关于“自取”这一项的注释
Attādānaaṅgakathāvaṇṇanā
398398. 为了举发别人,自己所应取、应持的诤事,就是“自取事”。因此说“想要清净教法”等。Vassāratto 就是雨季时节。
398. Paraṃ codetuṃ attanā ādātabbaṃ gahetabbaṃ adhikaraṇaṃ attādānaṃ. Tenāha ‘‘sāsanaṃ sodhetukāmo’’tiādi. Vassārattoti vassakālo.
举罪者应当省察的诸法之论的注释
Codakena paccavekkhitabbadhammakathāvaṇṇanā
399Paṭimāsituṃ 就是执取、触摸。断除障碍……已证得慈心:用这句话显示达到安止的慈心修习。因此说以镇伏而断除嗔恚。
399.Paṭimāsitunti parāmasituṃ. Palibodhe chinditvā…pe… adhigataṃ mettacittanti iminā appanāppattaṃ mettābhāvanaṃ dasseti. Tenevāha ‘‘vikkhambhanavasena vihatāghāta’’nti.
举罪者应当确立的法的注释
Codakena upaṭṭhāpetabbadhammakathāvaṇṇanā
400400.“No dosantaro”(非内怀瞋恚)在这里,“antara”一词是心的同义词,所以(注释者)说“不是以嗔恨之心”。
400.No dosantaroti ettha cittapariyāyo antara-saddoti āha ‘‘na duṭṭhacitto hutvā’’ti.
关于指控者与被指控者的论述注释
Codakacuditakapaṭisaṃyuttakathāvaṇṇanā
401悲,是指达到安止的悲禅那。悲的前分,是指依遍作与近行而运作的悲。慈与慈的前分,在这里也是同样的道理。其余的内容在这里很容易理解。
401.Karuṇanti appanāppattaṃ karuṇajjhānaṃ. Karuṇāpubbabhāganti parikammupacāravasappavattaṃ karuṇaṃ. Mettañca mettāpubbabhāgañcāti etthāpi eseva nayo. Sesamettha suviññeyyamevāti.