九、止诵巴帝摩卡犍度
9. Pātimokkhaṭṭhapanakkhandhakaṃ
请求诵巴帝摩卡之论的解释
Pātimokkhuddesayācanakathāvaṇṇanā
383383. 在止诵巴帝摩卡犍度中,“tadahū”意为在那天、在那日。“Uposathe”在此处,upavasanti etthāti uposatho,即他们在此近住,故称布萨;upavasantī意为以戒或禁食近住而住。此uposatha一词,在“我近住具足八支的布萨”等句中,指戒;在“布萨或自恣”等句中,指诵巴帝摩卡等律仪行事;在“牧牛者布萨、尼乾子布萨”等句中,指禁食;在“名为布萨的龙王”等句中,指施设概念;在“今日是十五布萨”等句中,指日期。此处也应视为日期。因此,“tadahuposathe”意为在那布萨日。他坐着,被大比丘僧团围绕,为诵说教诫巴帝摩卡而坐在信女的宝殿中。坐下后,观察比丘们的心,看见一个恶戒人,心想:“若此人坐着时我诵巴帝摩卡,他的头将裂成七瓣。”出于对他的怜悯,便默然不语。
383. Pātimokkhaṭṭhapanakkhandhake tadahūti (udā. aṭṭha. 45) tasmiṃ ahani tasmiṃ divase. Uposatheti ettha upavasanti etthāti uposatho, upavasantīti sīlena vā anasanena vā upetā hutvā vasantīti attho. Ayañhi uposatha-saddo ‘‘aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavasāmī’’tiādīsu (a. ni. 3.71; 10.46) sīle āgato. ‘‘Uposatho vā pavāraṇā vā’’tiādīsu (mahāva. 155) pātimokkhuddesādivinayakamme. ‘‘Gopālakūposatho nigaṇṭhūposatho’’tiādīsu (a. ni. 3.71) upavāse. ‘‘Uposatho nāma nāgarājā’’tiādīsu (dī. ni. 2.246; ma. ni. 3.258) paññattiyaṃ. ‘‘Ajjuposatho pannaraso’’tiādīsu (mahāva. 168) divase. Idhāpi divaseyeva daṭṭhabbo. Tasmā tadahuposatheti tasmiṃ uposathadivasabhūte ahanīti attho. Nisinno hotīti mahābhikkhusaṅghaparivuto ovādapātimokkhaṃ uddisituṃ upāsikāya ratanapāsāde nisinno hoti. Nisajja pana bhikkhūnaṃ cittāni olokento ekaṃ dussīlapuggalaṃ disvā ‘‘sacāhaṃ imasmiṃ puggale idha nisinneyeva pātimokkhaṃ uddisissāmi, sattadhāvassa muddhā phalissatī’’ti tasmiṃ anukampāya tuṇhīyeva ahosi.
“Abhikkantā”意为已过、已尽。“Uddhaste aruṇe”意为曙光升起时。“Nandimukhiyā”意为面带喜悦。曙光升起之后,长老仍请求世尊:“尊者,请为比丘们诵巴帝摩卡。”那时,因为“比丘们,不应在非布萨日行布萨”这条学处尚未制定。世尊说:“阿难,众不清净。”由于长老三次请求诵巴帝摩卡,世尊在说明不诵的理由时,并未说“某人不净”,而是说“阿难,众不清净”。世尊为何如此度过三夜?从那以后,他想不再诵说教诫巴帝摩卡,而将此事公之于众。
Abhikkantāti atikkantā parikkhīṇā. Uddhaste aruṇeti uggate aruṇasīse. Nandimukhiyāti tuṭṭhimukhiyā. Uddhastaṃ aruṇanti aruṇuggamanaṃ patvāpi ‘‘uddisatu, bhante, bhagavā bhikkhūnaṃ pātimokkha’’nti thero bhagavantaṃ pātimokkhuddesaṃ yāci tasmiṃ kāle ‘‘na, bhikkhave, anuposathe uposatho kātabbo’’ti (mahāva. 183) sikkhāpadassa apaññattattā. Aparisuddhā, ānanda, parisāti tikkhattuṃ therena pātimokkhuddesassa yācitattā anuddesassa kāraṇaṃ kathento ‘‘asukapuggalo aparisuddho’’ti avatvā ‘‘aparisuddhā, ānanda, parisā’’ti āha . Kasmā pana bhagavā tiyāmarattiṃ tathā vītināmesi? Tato paṭṭhāya ovādapātimokkhaṃ anuddisitukāmo tassa vatthuṃ pākaṭaṃ kātuṃ.
“Addasā”意为“如何看见”。他以自己的他心智洞彻会众中比丘们的心,看见了那个人的恶戒心。由于看见心即名为看见具有彼心之人,所以说“尊者大目犍连看见了那个恶戒之人”。正如他心智获得者能了知他人未来七日的心,也能了知过去一般。恶戒者,即无戒、远离戒行之人。恶法者,因持恶戒,以低劣意乐而自性下劣。不净者,因身业等不清净而称为不净。可疑行仪者,是指见到某种不适当的事,便想“这一定是他做的”,因而令他人起疑、应被忆念的行仪;又或指见到比丘们因某事商议,便自疑“他们是不是知道了我的所作所为而在商议”,这样由自疑而应被忆念的行仪。隐覆业者,是指作了应当羞愧、应当覆藏之事,故有隐覆之业。非沙门者,因只持有卑劣的沙门相,故非沙门。自称沙门者,是指在取筹等场合被问“有多少沙门”时,虚称“我也是沙门”。非梵行者,是指行于非殊胜行之人。自称梵行者,是指见到其他梵行者衣着齐整、披着黄衣,在村落城镇等处乞食维生,自己虽非梵行,却同样效仿而行,并在布萨等场合出现,如同在宣称“我也是梵行者”。内腐者,因恶行坏戒而内部腐败。漏泄者,因六门漏泄贪等烦恼而湿漏不净。
Addasāti kathaṃ addasa. Attano cetopariyañāṇena tassaṃ parisati bhikkhūnaṃ cittāni parijānanto tassa purisassa dussīlyacittaṃ passi. Yasmā pana citte diṭṭhe taṃsamaṅgīpuggalo diṭṭho nāma hoti, tasmā ‘‘addasā kho āyasmā mahāmoggallāno taṃ puggalaṃ dussīla’’nti vuttaṃ. Yatheva hi anāgate sattasu divasesu pavattaṃ paresaṃ cittaṃ cetopariyañāṇalābhī pajānāti, evaṃ atītepīti. Dussīlanti nissīlaṃ, sīlavirahitanti attho. Pāpadhammanti dussīlattā eva hīnajjhāsayatāya lāmakasabhāvaṃ. Asucinti aparisuddhehi kāyakammādīhi samannāgatattā na suciṃ. Saṅkassarasamācāranti kiñcideva asāruppaṃ disvā ‘‘idaṃ iminā kataṃ bhavissatī’’ti evaṃ paresaṃ āsaṅkanīyatāya saṅkāya saritabbasamācāraṃ. Atha vā kenacideva karaṇīyena mantayante bhikkhū disvā ‘‘kacci nu kho ime mayā katakammaṃ jānitvā mantentī’’ti attanoyeva saṅkāya saritabbasamācāraṃ. Lajjitabbatāya paṭicchādetabbassa karaṇato paṭicchannaṃ kammantaṃ etassāti paṭicchannakammantaṃ. Kucchitasamaṇavesadhāritāya na samaṇanti assamaṇaṃ. Salākaggahaṇādīsu ‘‘kittakā samaṇā’’ti gaṇanāya ‘‘ahampi samaṇomhī’’ti micchāpaṭiññāya samaṇapaṭiññaṃ. Aseṭṭhacāritāya abrahmacāriṃ. Aññe brahmacārino sunivatthe supārute kusumbhakapaṭadhare gāmanigamādīsu piṇḍāya caritvā jīvikaṃ kappente disvā abrahmacārī samāno sayampi tādisena ākārena paṭipajjanto uposathādīsu ca sandissanto ‘‘ahampi brahmacārī’’ti paṭiññaṃ dento viya hotīti brahmacāripaṭiññaṃ. Pūtinā kammena sīlavipattiyā anto anupaviṭṭhattā antopūtiṃ. Chahi dvārehi rāgādikilesāvassavena tintattā avassutaṃ. Sañjātarāgādikacavarattā sīlavantehi chaḍḍetabbattā ca kasambujātaṃ. Majjhe bhikkhusaṅghassa nisinnanti saṅghapariyāpanno viya bhikkhusaṅghassa anto nisinnaṃ.
“Diṭṭhosi”意为“你已被看见”,即世尊已看明“此人并非本性具戒者”。由于你已被如实看见,所以你与比丘们之间不复有同一羯磨等的共住。既然那种共住你已不具,因此说“起来,贤友”——应当这样理解此处的语句关联。那人被说了多次,第三次仍旧默然,他或许想着“长老自己厌烦了便会停下,到那时我就知道他们的行持了”。所谓抓住手臂,是指“世尊与我已如实见到他,乃至三次对他说‘起来’他都不起,此时正应将他驱摈,莫使其成为僧团布萨的障碍”,于是抓住他的手臂。推出门外门楼,是指将他从门楼、门殿推出;“外”是显示推出之处。或者“bahidvārakoṭṭhakā”指从外门楼推出,而非仅从内门楼。两种解释皆意为将其置于精舍之外。插上门闩,即是安上闩钉、横上门闩,意为紧紧关闭门户。所谓乃至被抓住手臂,是指当他听到“阿难,众不清净”这句话时,本就应当离开;因他不离去,乃至被抓住手臂,这个愚人竟会沦落至此,实属稀有。应当了知,这是谴责中的稀有。
Diṭṭhosīti ‘‘ayaṃ na pakatatto’’ti bhagavatā diṭṭho asi. Yasmā ca evaṃ diṭṭho, tasmā natthi te tava bhikkhūhi saddhiṃ ekakammādisaṃvāso. Yasmā pana so saṃvāso tava natthi, tasmā uṭṭhehi āvusoti evamettha padayojanā veditabbā. Tatiyampi kho so puggalo tuṇhī ahosīti anekavāraṃ vatvāpi ‘‘thero sayameva nibbinno oramissati, idāni imesaṃ paṭipattiṃ jānissāmī’’ti vā adhippāyena tuṇhī ahosi. Bāhāyaṃ gahetvāti ‘‘bhagavatā mayā ca yāthāvato diṭṭho, yāvatatiyaṃ ‘uṭṭhehī’ti ca vutto na uṭṭhāti, idānissa nikkaḍḍhanakālo , mā saṅghassa uposathantarāyo ahosī’’ti bāhāyaṃ aggahesi. Bahi dvārakoṭṭhakā nikkhāmetvāti dvārakoṭṭhakā dvārasālato nikkhāmetvā, bahīti pana nikkhāmitaṭṭhānadassanaṃ. Atha vā bahidvārakoṭṭhakāti bahidvārakoṭṭhakatopi nikkhāmetvā, na antodvārakoṭṭhakato eva. Ubhayathāpi vihārato bahikatvāti attho. Sūcighaṭikaṃ datvāti aggaḷasūciñca uparighaṭikañca ādahitvā, suṭṭhu kavāṭaṃ thaketvāti attho. Yāva bāhāgahaṇāpi nāmāti ‘‘aparisuddhā, ānanda, parisā’’ti vacanaṃ sutvā eva hi tena pakkamitabbaṃ siyā, evaṃ apakkamitvā yāva bāhāgahaṇāpi nāma so moghapuriso āgamissati, acchariyamidanti dasseti. Idañca garahaṇacchariyamevāti veditabbaṃ.
大海中八种希有事之论的解释
Mahāsamudde aṭṭhacchariyakathāvaṇṇanā
384“诸比丘,大海有八种……”(《优陀那·八》45)这一句的衔接(因缘)是什么?那位导师为了将“在不净的僧团中不诵巴帝摩卡,这在此法、律中是稀有、未曾有之法”这一项,与其余七种稀有未曾有法一并分别开示,首先以它们作为譬喻,开示大海中的稀有未曾有之法,因而说道:“诸比丘,大海有八种……”。阿修罗,意为不像天人那样闪耀、不能主宰、不发光,因此称为阿修罗。所谓天人名为“修罗”,与他们互相敌对者便是阿修罗,如吠波质底、巴哈拉达等。他们的住处位于须弥山的下方,在那里出入时,便在须弥山脚幻化出凉亭等,游戏娱乐。他们见到这些殊胜之处,便在那里生起喜乐,因此说“阿修罗们反复见到大海而喜乐”。其中,“喜乐”是指获得喜悦,无悔厌地安住。
384.Aṭṭhime, bhikkhave, mahāsamuddeti (udā. aṭṭha. 45) ko anusandhi? Yvāyaṃ aparisuddhāya parisāya pātimokkhassa anuddeso, so imasmiṃ dhammavinaye acchariyo abbhuto dhammoti taṃ aparehi sattahi acchariyaabbhutadhammehi saddhiṃ vibhajitvā dassetukāmo paṭhamaṃ tāva tesaṃ upamābhāvena mahāsamudde acchariyaabbhutadhamme dassento satthā ‘‘aṭṭhime, bhikkhave, mahāsamudde’’tiādimāha. Asurāti devā viya na suranti na īsanti na virocantīti asurā. Surā nāma devā, tesaṃ paṭipakkhāti vā asurā, vepacittipahārādādayo. Tesaṃ bhavanaṃ sinerussa heṭṭhābhāge, te tattha pavisantā nikkhamantā sinerupāde maṇḍapādīni nimminitvā kīḷantāva abhiramanti. Sā tattha tesaṃ abhirati ime guṇe disvāti āha ‘‘ye disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramantī’’ti. Tattha abhiramantīti ratiṃ vindanti, anukkaṇṭhamānā vasantīti attho.
“次第低斜”等词,皆是依据次第表示低斜状态的同义词。并非一开始就是陡峭的悬崖,不像那被切开的崖岸、大深谷那样从一开始便是悬崖。它显示的是:从岸边开始,依次以一指、二指、一拃、一肘、一杖、一牛呼、半牛呼、一牛呼、半由旬、一由旬等深度逐渐倾斜变深,行至须弥山脚下时,深度便达八万四千由旬而安住。
Anupubbaninnotiādīni sabbāni anupaṭipāṭiyā ninnabhāvasseva vevacanāni. Na āyatakeneva papātoti nacchinnataṭamahāsobbho viya ādito eva papāto. So hi tīradesato paṭṭhāya ekaṅguladvaṅgulavidatthiratanayaṭṭhiusabhaaḍḍhagāvutagāvutaaḍḍhayojanayojanādivasena gambhīro hutvā gacchanto gacchanto sinerupādamūle caturāsītiyojanasahassagambhīro hutvā ṭhitoti dasseti.
“住立法”指具有固定的本性、安住不变的性质。“以尸体”指以任何如象、马等的死尸。“冲走”指如同用手抓住一般,仅凭波浪的冲击力便将其抛到岸上。恒河、亚穆纳河:从阿耨达池南口流出的河,分成五道水流,在其流经之处,以恒河等名称分为五支。其中,“河”“流向低处者”等是通称,恒河、亚穆纳河等是专名。“流淌者”指任何正在流动、正在奔流而去的水,无论大河还是小河。“汇入”指靠近、流入。“水流”指雨水形成的水流。“充满”指盈满的状态。因为大海有这样的性质:不能说“此时天雨稀少,我要拿着网等去捕捉鱼龟”,也不能说“此时雨量极大,我们能否有地方舒展背部呢?”从最初劫初以来,海水便冲刷岸边,触及须弥山腰而安住。从那以后,水位既不下降一指节,也不上涨一指节。“一味”指味道不混杂。
Ṭhitadhammoti ṭhitasabhāvo avaṭṭhitasabhāvo. Kuṇapenāti yena kenaci hatthiassādikaḷevarena. Vāhetīti hatthena gahetvā viya vīcippahāreneva thale khipati. Gaṅgā yamunāti anotattadahassa dakkhiṇamukhato nikkhantanadī pañcadhārā hutvā pavattaṭṭhāne gaṅgātiādinā pañcadhā saṅkhaṃ gatā. Tattha nadī ninnagātiādikaṃ gottaṃ, gaṅgā yamunātiādikaṃ nāmaṃ. Savantiyoti yā kāci savamānā sandamānā gacchantiyo mahānadiyo vā kunnadiyo vā. Appentīti allīyanti osaranti. Dhārāti vuṭṭhidhārā. Pūrattanti puṇṇabhāvo. Mahāsamuddassa hi ayaṃ dhammatā – ‘‘imasmiṃ kāle devo mando jāto, jālakkhipādīni ādāya macchakacchape gaṇhissāmī’’ti vā ‘‘imasmiṃ kāle atimahantā vuṭṭhi, labhissāma nu kho piṭṭhipasāraṇaṭṭhāna’’nti vā na sakkā vattuṃ. Paṭhamakappikakālato paṭṭhāya hi tīraṃ bhassitvā sinerumekhalaṃ āhacca udakaṃ ṭhitaṃ, tato ekaṅgulamattampi udakaṃ neva heṭṭhā otarati, na uddhaṃ uttarati. Ekarasoti asambhinnaraso.
珍珠者,有小有大、有圆有长等种种差别,珍珠种类繁多。宝石者,有红色、蓝色等种种差别,宝石种类繁多。猫眼石者,依其形状,有竹色者、尸利沙花色者等种种差别,种类繁多。螺者,有右旋螺、葫芦螺、有孔螺、吹奏螺等种种差别,种类繁多。岩石者,有白色、黑色、绿豆色等种种差别,种类繁多。珊瑚亦有小有大、浅红深红等种种差别,种类繁多。红宝石者,有莲花红等种种差别,种类繁多。玛瑙者,是杂色宝石,亦称彩水晶。诸大有情者,即体型巨大之众生。提弥、提弥伽喇、提弥提弥伽喇,此为三种鱼类。能吞食提弥者,称为提弥伽喇;能同时吞食提弥与提弥伽喇者,称为提弥提弥伽喇。龙者,既包括栖居波浪之背者,也包括住于天宫之龙。
Muttāti khuddakamahantavaṭṭadīghādibhedā anekavidhamuttā. Maṇīti rattanīlādibhedo anekavidho maṇi. Veḷuriyoti vaṃsavaṇṇasirīsapupphavaṇṇādisaṇṭhānato anekavidho. Saṅkhoti dakkhiṇāvaṭṭakatumbakucchidhamanasaṅkhādibhedo anekavidho. Silāti setakāḷamuggavaṇṇādibhedā anekavidhā. Pavāḷampi khuddakamahantarattaghanarattādibhedaṃ anekavidhaṃ. Lohitako padumarāgādibhedo anekavidho. Masāragallaṃ kabaramaṇi. Cittaphalikantipi vadanti. Mahataṃ bhūtānanti mahantānaṃ sattānaṃ. Timi timiṅgalo timitimiṅgaloti tisso macchajātiyo. Timiṃ gilanasamattho timiṅgalo, timiñca timiṅgalañca gilanasamattho timitimiṅgaloti vadanti. Nāgāti ūmipiṭṭhivāsinopi vimānaṭṭhakanāgāpi.
此法、律中八种希有事之论的解释
Imasmiṃ dhammavinaye aṭṭhacchariyakathāvaṇṇanā
385“同样地,诸比丘……”:导师虽然能够在此法、律中分别开示十六种、三十二种乃至更多稀有未曾有法,但为了配合以譬喻方式领解的八种法,便仅开示与这八种法相应的所喻之义,因此说道:“同样地,诸比丘,在此法、律中有八种稀有未曾有法。”其中,“次第学”是指三学;“次第行”是指十三头陀支;“次第行道”则是指七种随观、十八种大观、三十八种所缘分别以及三十七菩提分法。“并非一开始就证得究竟智”的意思是:如同青蛙一跃而去那样,若不先修习持戒等功行,便想一开始就证得阿罗汉果,这是不可能的事;也就是说,必须依次第圆满戒、定、慧之后,方能证得阿罗汉果。
385.Evamevakhoti kiñcāpi satthā imasmiṃ dhammavinaye soḷasapi bāttiṃsapi tato bhiyyopi acchariyabbhutadhamme vibhajitvā dassetuṃ sakkoti, upamābhāvena pana gahitānaṃ aṭṭhannaṃ anurūpavasena aṭṭheva te upametabbadhamme vibhajitvā dassanto ‘‘evameva kho, bhikkhave, imasmiṃ dhammavinaye aṭṭha acchariyā abbhutā dhammā’’ti āha. Tattha anupubbasikkhāya tisso sikkhā gahitā, anupubbakiriyāya terasa dhutadhammā, anupubbapaṭipadāya satta anupassanā aṭṭhārasa mahāvipassanā aṭṭhatiṃsa ārammaṇavibhattiyo sattatiṃsa bodhipakkhiyadhammā ca gahitā. Na āyatakeneva aññāpaṭivedhoti maṇḍūkassa uppatitvā gamanaṃ viya āditova sīlapūraṇādīni akatvā arahattapaṭivedho nāma natthi, paṭipāṭiyā pana sīlasamādhipaññāyo pūretvāva arahattappattīti attho.
“我的弟子们”:这是针对须陀洹等圣弟子而言。“不共住”:指不进行布萨羯磨等共住的行事。“驱逐”:指将其摈出。“远离”:即说处于远处。“如来所宣说”:指由如来、世尊在弟子中所宣说、所开示、所阐明的。“涅槃界并不因此而有减损或增盈”:即使在不可计数的漫长劫中诸佛不出世,也没有一个众生能证入般涅槃,那时也不能说“涅槃界是空虚的”;而当佛陀出现于世,每一次集会中都有不可计数的众生证得不死甘露,那时也不能说“涅槃界已经充满”。“解脱味”:指从烦恼中解脱之味。因为一切教法的成就,其究竟意义无非是心无执取,从诸漏中解脱。
Mamasāvakāti sotāpannādike ariyapuggale sandhāya vadati. Na saṃvasatīti uposathakammādivasena saṃvāsaṃ na karoti. Ukkhipatīti apaneti. Ārakāvāti dūre eva. Tathāgatappavediteti tathāgatena bhagavatā sāvakesu desite akkhāte pakāsite. Na tena nibbānadhātuyā ūnattaṃ vā pūrattaṃ vāti asaṅkhyeyyepi mahākappe buddhesu anuppajjantesu ekasattopi parinibbātuṃ na sakkoti, tadāpi ‘‘tucchā nibbānadhātū’’ti na sakkā vattuṃ, buddhakāle pana ekekasmiṃ samāgame asaṅkhyeyyāpi sattā amataṃ ārādhenti, tadāpi na sakkā vattuṃ ‘‘pūrā nibbānadhātū’’ti. Vimuttirasoti kilesehi vimuccanaraso. Sabbā hi sāsanasampatti yāvadeva anupādāya āsavehi cittassa vimuttīti attho.
“宝”:由于能令人生起喜悦,因此称为宝。因为四念处等法在修习的时候,于前分阶段就能产生种种喜乐,更不必说在后分阶段了。正如经中所说:
Ratanānīti ratijananaṭṭhena ratanāni. Satipaṭṭhānādayo hi bhāviyamānā pubbabhāgepi anekavidhaṃ pītipāmojjaṃ nibbattenti, pageva aparabhāge. Vuttañhetaṃ –
无论何处,若能正念观照诸蕴的生起与灭尽;
他便获得喜与悦,这便是了知不死(涅槃)者。
‘‘Yato yato sammasati, khandhānaṃ udayabbayaṃ; Labhatī pītipāmojjaṃ, amataṃ taṃ vijānata’’nti. (dha. pa. 374);
然而,以世间珍宝为因所生的喜与悦,亦不及其十六分之一。再者——
Lokiyaratananimittaṃ pana pītipāmojjaṃ na tassa kalabhāgampi agghati. Apica –
为世尊重、价值巨高、无可比拟、难可得见,
无上士所受用者,故称之为宝。
Cittīkataṃ mahagghañca, atulaṃ dullabhadassanaṃ; Anomasattaparibhogaṃ, ratananti pavuccati. (dī. ni. aṭṭha. 2.33);
若依被尊重等义而名为宝,则唯有念处等方具真实宝性。何以故?诸菩提分法有此威力:声闻弟子依此得声闻波罗蜜智,独觉佛依此得独觉菩提智,正自觉者依此得正等菩提,以其为近因故。布施等则为远因,是资助缘。如是,以能生喜悦之义及被尊重等义,诸菩提分法之宝性最为殊胜。是故言:“此中诸宝者,即四念处等。”
Yadi ca cittīkatādibhāvena ratanaṃ nāma hoti, satipaṭṭhānādīnaññeva bhūto ratanabhāvo. Bodhipakkhiyadhammānañhi so ānubhāvo, yaṃ sāvakā sāvakapāramīñāṇaṃ, paccekasambuddhā paccekabodhiñāṇaṃ, sammāsambuddhā sammāsambodhiṃ adhigacchanti āsannakāraṇattā. Paramparakāraṇañhi dānādiupanissayoti evaṃ ratijananaṭṭhena cittīkatādiatthena ca ratanabhāvo bodhipakkhiyadhammānaṃ sātisayo. Tena vuttaṃ ‘‘tatrimāni ratanāni, seyyathidaṃ – cattāro satipaṭṭhānā’’tiādi.
以跃入所缘而现起之义,称为“住”;念即是住,故为念住。然而,所缘依身等而有四种,故说“四念住”。的确,于身、受、心、法中,由于断除了净、乐、常、我想,并把握了不净、苦、无常、无我之实相,才分别安立了“身随观”等名目。
Ārammaṇe okkanditvā upaṭṭhānaṭṭhena paṭṭhānaṃ, satiyeva paṭṭhānaṃ satipaṭṭhānaṃ. Ārammaṇassa pana kāyādivasena catubbidhattā vuttaṃ ‘‘cattāro satipaṭṭhānā’’ti. Tathā hi kāyavedanācittadhammesu subhasukhaniccaattasaññānaṃ pahānato asubhadukkhāniccānattabhāvaggahaṇato ca nesaṃ kāyānupassanādibhāvo vibhatto.
“正确精勤”——以此而正确精勤,或自身正确精勤,又或精勤是殊胜、善妙的,故名正勤;又因能令个人正确成就精勤之状态,故名正勤,这是精进的同义词。正勤能依未生与已生之不善令其不生、断除,并依未生与已生之善令其生起、安住,以此成就四种作用,故说“四正勤”。
Sammā padahanti etena, sayaṃ vā sammā padahati, pasatthaṃ sundaraṃ vā padahananti sammappadhānaṃ, puggalassa vā sammadeva padhānabhāvakaraṇato sammappadhānaṃ, vīriyassetaṃ adhivacanaṃ. Tampi anuppannuppannānaṃ akusalānaṃ anuppādanapahānavasena anuppannuppannānaṃ kusalānaṃ uppādanaṭhāpanavasena ca catukiccasādhakattā vuttaṃ ‘‘cattāro sammappadhānā’’ti.
“成就”故为神通,意为圆满成就、产生。或说,众生依之而成就、增长、达至殊胜,故名神通。依第一种含义,神通本身即是足,故称神足,意指神通的部分。依第二种含义,神通的足,即安立处、证得之方法,是为神足。因依此足,众生可到达、证得名为“上上殊胜”的神通。而此神足,由于是以欲等四种增上法为增上、为主导而生起的,故说“四神足”。
Ijjhatīti iddhi, samijjhati nipphajjatīti attho. Ijjhanti tāya vā sattā iddhā vuddhā ukkaṃsagatā hontīti iddhi. Paṭhamena atthena iddhi eva pādo iddhipādo, iddhikoṭṭhāsoti attho. Dutiyena atthena iddhiyā pādo patiṭṭhā adhigamupāyoti iddhipādo. Tena hi uparūparivisesasaṅkhātaṃ iddhiṃ pajjanti pāpuṇanti. Svāyaṃ iddhipādo yasmā chandādike cattāro adhipatidhamme dhure jeṭṭhake katvā nibbattīyati, tasmā vuttaṃ ‘‘cattāro iddhipādo’’ti.
五根,即信等五根。其中,信克服不信,于决意之相中行使根的作用,故为信根;精进克服懈怠,于策励之相中行使根的作用,故为精进根;念克服放逸,于现起之相中行使根的作用,故为念根;定克服散乱,于不散乱之相中行使根的作用,故为定根;慧克服无明,于见之相中行使根的作用,故为慧根。
Pañcindriyānīti saddhādīni pañca indriyāni. Tattha assaddhiyaṃ abhibhavitvā adhimokkhalakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti saddhā indriyaṃ. Kosajjaṃ abhibhavitvā paggahalakkhaṇe, pamādaṃ abhibhavitvā upaṭṭhānalakkhaṇe, vikkhepaṃ abhibhavitvā avikkhepalakkhaṇe, aññāṇaṃ abhibhavitvā dassanalakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti paññā indriyaṃ.
这些根,由于不为不信等所克服,以不可动摇为义,并在相应法中坚固安住,故应知为力。
Tāniyeva assaddhiyādīhi anabhibhavanīyato akampiyaṭṭhena sampayuttadhammesu thirabhāvena ca balāni veditabbāni.
七觉支者,是菩提的支分,或觉者的支分,故称觉支。当出世间道刹那生起时,有一种名为‘法合’的状态,它由念、择法、精进、喜、轻安、定、舍所构成,能对治昏沉、掉举、停滞、用力、欲乐、苦行、断见、常见等众多灾患。圣弟子依此法合而觉悟,从烦恼睡眠中醒来,通达四圣谛,现证涅槃,因此称为‘菩提’。此菩提的支分,即是觉支,如同禅支、道支等。或者,依此法合而觉悟的圣弟子,即称为‘菩提’,此菩提的支分,也是觉支,如同军队的支分、车的支分等。因此,古德说:‘觉悟者的支分,故为觉支’,‘它们导向菩提,故为觉支’等。依此义趣,当知觉支之含义。
Satta bojjhaṅgāti bodhiyā, bodhissa vā aṅgāti bojjhaṅgā. Yā hi esā dhammasāmaggī, yāya lokuttaramaggakkhaṇe uppajjamānāya līnuddhaccapatiṭṭhānāyūhanakāmasukhattakilamathānuyogaucchedasassatābhinivesādīnaṃ anekesaṃ upaddavānaṃ paṭipakkhabhūtāya satidhammavicayavīriyapītipassaddhisamādhiupekkhāsaṅkhātāya dhammasāmaggiyā ariyasāvako bujjhati kilesaniddāya uṭṭhahati, cattāri vā ariyasaccāni paṭivijjhati, nibbānameva vā sacchikarotīti ‘‘bodhī’’ti vuccati, tassā dhammasāmaggisaṅkhātāya bodhiyā aṅgāti bojjhaṅgā jhānaṅgamaggaṅgādayo viya. Yopesa vuttappakārāya dhammasāmaggiyā bujjhatīti katvā ariyasāvako ‘‘bodhī’’ti vuccati, tassa bodhissa vā aṅgātipi bojjhaṅgā senaṅgarathaṅgādayo viya. Tenāhu porāṇā ‘‘bujjhanakassa puggalassa aṅgāti bojjhaṅgā’’ti (saṃ. ni. aṭṭha. 3.5.182; vibha. aṭṭha. 466; paṭi. ma. aṭṭha. 1.1.25), ‘‘bodhāya saṃvattantīti bojjhaṅgā’’tiādinā (paṭi. ma. 2.17) nayenapi bojjhaṅgaṭṭho veditabbo.
所谓圣八支道:因为能远离各别道所应断的烦恼,能成就圣性,能获得圣果,故名为“圣”;具足正见等八支,或此八支本身即为“八支”;能杀灭烦恼而行,或被求证涅槃者所寻求,或自身寻求涅槃,故名为“道”。如是,当知念处等之义亦应如此分别。
Ariyo aṭṭhaṅgiko maggoti taṃtaṃmaggavajjhehi kilesehi ārakattā ariyabhāvakarattā ariyaphalapaṭilābhakarattā ca ariyo. Sammādiṭṭhiādīni aṭṭhaṅgāni assa atthi, aṭṭhaṅgāniyeva vā aṭṭhaṅgiko. Mārento kilese gacchati, nibbānatthikehi vā maggīyati, sayaṃ vā nibbānaṃ maggatīti maggoti evametesaṃ satipaṭṭhānādīnaṃ atthavibhāgo veditabbo.
须陀洹者:已进入、已达于名为“道”的流,并安住其中,意思是住于须陀洹果。为现证须陀洹果而修行者:即为了亲自证得须陀洹果而正在行道者,是初道位者,也称为第八位者。斯陀含者:唯以一次结生受生的方式,有再来此世间之习性者,是第二果位者。阿那含者:以结生受生的方式,有不来欲界之习性者,是第三果位者。至于信随行、法随行、一种子等圣者的分类,只是这些人的差别而已。其余如前所述。
Sotāpannoti maggasaṅkhātaṃ sotaṃ āpajjitvā pāpuṇitvā ṭhito, sotāpattiphalaṭṭhoti attho. Sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipannoti sotāpattiphalassa attapaccakkhakaraṇatthāya paṭipajjamāno paṭhamamaggaṭṭho , yo aṭṭhamakotipi vuccati. Sakadāgāmīti sakideva imaṃ lokaṃ paṭisandhiggahaṇavasena āgamanasīlo dutiyaphalaṭṭho. Anāgāmīti paṭisandhiggahaṇavasena kāmalokaṃ anāgamanasīlo tatiyaphalaṭṭho. Yo pana saddhānusārī dhammānusārī ekabījīti evamādiko ariyapuggalavibhāgo, so tesaṃyeva bhedoti. Sesaṃ vuttanayameva.
了知此义者:即了知此义——在自己的法与律中,与犹如死尸般的破戒者无有共住。他便发出此优陀那,即阐明不应共住与可共住之原因的优陀那。
Etamatthaṃ viditvāti etaṃ attano dhammavinaye matakuṇapasadisena dussīlapuggalena saddhiṃ saṃvāsābhāvasaṅkhātaṃ atthaṃ viditvā. Imaṃ udānanti imaṃ asaṃvāsārahasaṃvāsārahabhāvānaṃ kāraṇaparidīpanaṃ udānaṃ udānesi.
其中,‘覆藏者被雨淋’者,是说犯了罪后覆藏时,又犯另一新的罪。
Tattha channamativassatīti āpattiṃ āpajjitvā paṭicchādento aññaṃ navaṃ āpattiṃ
他犯戒之后,从此,这样的犯戒之雨、烦恼之雨便猛烈地倾泻。而已显露的则不会猛烈倾泻:犯戒后,若不覆藏而显露,向同梵行者说明,依法依律对治、发露、出罪,便不再犯新的戒罪,因此他那已显露的,便不再有犯戒之雨、烦恼之雨倾泻。正因如此,应当把所覆藏的六种犯戒显露出来。如此,它便不猛烈倾泻:如此,那犯戒便不会以烦恼之雨穿透犯戒者自身而倾泻、浸湿;如此,他不会被烦恼之雨所漏,戒清净,得定后,建立观,遍察,次第证得涅槃——这是意旨。
Āpajjati, tato aparanti evaṃ āpattivassaṃ kilesavassaṃ ativiya vassati. Vivaṭaṃ nātivassatīti āpattiṃ āpanno taṃ appaṭicchādetvā vivaranto sabrahmacārīnaṃ pakāsento yathādhammaṃ yathāvinayaṃ paṭikaronto desento vuṭṭhahanto aññaṃ navaṃ āpattiṃ nāpajjati, tenassa taṃ vivaṭaṃ puna āpattivassaṃ kilesavassaṃ na vassati. Yasmā ca etadeva, tasmā channaṃ chāditaṃ āpattiṃ vivaretha. Evaṃ taṃ nātivassatīti evaṃ sante taṃ āpattiṃ āpajjanapuggalānaṃ attabhāvaṃ ativijjhitvā kilesavassanena na vassati na temeti, evaṃ so kilesehi anavassuto parisuddhasīlo samāhito hutvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā sammasanto anukkamena nibbānaṃ pāpuṇātīti adhippāyo.
应听闻巴帝摩卡者之论的注释
Pātimokkhasavanārahakathāvaṇṇanā
386那时,世尊思惟:“如今比丘僧团中出现了污点,不清净的人前来参加布萨,而如来不为不清净的众会诵布萨;若不诵,比丘僧团的布萨便会中断。我何不从此以后,只允许比丘们诵巴帝摩卡?”如此思惟后,便只允许比丘们诵巴帝摩卡。因此说:“那时,世尊……你们应诵巴帝摩卡。”其中,“nadānāhaṃ”即“如今我不”。“我不行布萨,不诵巴帝摩卡”——各自与否定词“na”相连。巴帝摩卡有两种:教诫巴帝摩卡与威仪巴帝摩卡。其中,“请尊者听我……”等为威仪巴帝摩卡,是声闻弟子所诵,而非诸佛所诵,每半月诵一次。而“忍辱是最高的……乃至……不造一切恶……乃至……不诽谤、不伤害……乃至……这是诸佛的教诫”这三偈,名为教诫巴帝摩卡,那是诸佛亲自诵,而非声闻弟子。他们也在六年过后才诵此。因为,在长寿诸佛住世期间,只有这种巴帝摩卡的诵法;而短寿诸佛只在最初成道时诵此,此后便诵另一种,而且那只是比丘们诵,而非诸佛。因此,我们的世尊也大约诵了二十年这种教诫巴帝摩卡,见到此障碍后,从此便不再诵。
386. Atha bhagavā cintesi ‘‘idāni bhikkhusaṅghe abbudo jāto, aparisuddhā puggalā uposathaṃ āgacchanti, na ca tathāgato aparisuddhāya parisāya uposathaṃ uddisati, anuddisante ca bhikkhusaṅghassa uposatho pacchijjati, yannūnāhaṃ ito paṭṭhāya bhikkhūnaññeva pātimokkhuddesaṃ anujāneyya’’nti, evaṃ pana cintetvā bhikkhūnaññeva pātimokkhuddesaṃ anujāni . Tena vuttaṃ ‘‘atha kho bhagavā…pe… pātimokkhaṃ uddiseyyāthā’’ti. Tattha nadānāhanti na idāni ahaṃ. Uposathaṃ na karissāmi, pātimokkhaṃ na uddisissāmīti paccekaṃ na-kārena sambandho. Duvidhaṃ pātimokkhaṃ āṇāpātimokkhaṃ ovādapātimokkhanti. Tesu ‘‘suṇātu me bhante’’tiādikaṃ āṇāpātimokkhaṃ, taṃ sāvakāva uddisanti, na buddhā, yaṃ anvaddhamāsaṃ uddisīyati. ‘‘Khantī paramaṃ…pe… sabbapāpassa akaraṇaṃ…pe… anupavādo anupaghāto…pe… etaṃ buddhāna sāsana’’nti (dī. ni. 2.90; dha. pa. 183-185) imā pana tisso gāthā ovādapātimokkhaṃ nāma, taṃ buddhāva uddisanti, na sāvakā. Channampi vassānaṃ accayena uddisanti. Dīghāyukabuddhānañhi dharamānakāle ayameva pātimokkhuddeso, appāyukabuddhānaṃ pana paṭhamabodhiyaṃyeva, tato paraṃ itaro, tañca kho bhikkhū eva uddisanti, na buddhā. Tasmā amhākampi bhagavā vīsativassamattaṃ imaṃ ovādapātimokkhaṃ uddisitvā imaṃ antarāyaṃ disvā tato paraṃ na uddisi.
“Aṭṭhānaṃ”即无因、不可能。“Anavakāso”是其同义词。因为因在此处安立果,果依于因,故称为“处”,同样也称为“机会”。“Yaṃ”是对动作的指代。“诸比丘,有罪者不应听巴帝摩卡”等,从字义上说容易理解。从判别而言,此处应说的内容,在注释书中已有说明。其中,“在前或在后”,是指在动议之前或之后。
Aṭṭhānanti akāraṇaṃ. Anavakāsoti tasseva vevacanaṃ. Kāraṇañhi tiṭṭhati ettha phalaṃ tadāyattavuttitāyāti ‘‘ṭhāna’’nti vuccati, evaṃ ‘‘avakāso’’tipi vuccati. Yanti kiriyāparāmasanaṃ. Na ca, bhikkhave, sāpattikena pātimokkhaṃ sotabbantiādi padatthato suviññeyyaṃ. Vinicchayato panettha yaṃ vattabbaṃ, taṃ aṭṭhakathāya vuttameva. Tattha pure vā pacchā vāti ñattito pubbe vā pacchā vā.
如法与非法中止巴帝摩卡之论的注释
Dhammikādhammikapātimokkhaṭṭhapanakathāvaṇṇanā
387“已作与未作两者合取”:对于某人,既有完全已作的,也有未作的,即取此二者。
387.Katañca akatañca ubhayaṃ gahetvāti yassa ekantena katāpi atthi, akatāpi atthi, tassa tadubhayaṃ gahetvā.
如法中止巴帝摩卡之论的注释
Dhammikapātimokkhaṭṭhapanakathāvaṇṇanā
389“从众中起立”:在某种因事遮止巴帝摩卡的事件中,尚未决断该事,便因某种障碍而起身。
389.Parisāvuṭṭhātīti yasmiṃ vatthusmiṃ pātimokkhaṃ ṭhapitaṃ, taṃ vatthuṃ avinicchinitvā kenaci antarāyena vuṭṭhāti.
393“复取”(paccādiyati):即重新取回,意思是:以“业未作”等为由,再次开始。
393.Paccādiyatīti pati ādiyati, ‘‘akataṃ kamma’’ntiādinā puna ārabhatīti attho.
自任举罪各要素之论的注释
Attādānaaṅgakathāvaṇṇanā
398‘自取事’:为举发他人,自己所应取、应持的诤事,名为自取事。故说‘欲清净教法’等。‘Vassāratto’即雨季时节。
398. Paraṃ codetuṃ attanā ādātabbaṃ gahetabbaṃ adhikaraṇaṃ attādānaṃ. Tenāha ‘‘sāsanaṃ sodhetukāmo’’tiādi. Vassārattoti vassakālo.
举罪者应省察诸法之论的注释
Codakena paccavekkhitabbadhammakathāvaṇṇanā
399‘Paṭimāsituṃ’即触、执取。‘断除障碍……已证得慈心’:以此显示达到安止的慈心修习。故说‘以镇伏而断除嗔恚’。
399.Paṭimāsitunti parāmasituṃ. Palibodhe chinditvā…pe… adhigataṃ mettacittanti iminā appanāppattaṃ mettābhāvanaṃ dasseti. Tenevāha ‘‘vikkhambhanavasena vihatāghāta’’nti.
举罪者应确立诸法之论的注释
Codakena upaṭṭhāpetabbadhammakathāvaṇṇanā
400‘无嗔心’:此处‘antara’一词为心的同义词,故说‘非以嗔心’。
400.No dosantaroti ettha cittapariyāyo antara-saddoti āha ‘‘na duṭṭhacitto hutvā’’ti.
关于指控者与被指控者的论述注释
Codakacuditakapaṭisaṃyuttakathāvaṇṇanā
401‘悲’:指达到安止的悲禅那。‘悲的前分’:指依遍作与近行而生起的悲。‘慈与慈的前分’:此处同理。其余的内容于此易明。
401.Karuṇanti appanāppattaṃ karuṇajjhānaṃ. Karuṇāpubbabhāganti parikammupacāravasappavattaṃ karuṇaṃ. Mettañca mettāpubbabhāgañcāti etthāpi eseva nayo. Sesamettha suviññeyyamevāti.