第6犍度 卧坐具犍度
6. Senāsanakkhandhakaṃ
关于允许住处之谈论的注释
Vihārānujānanakathāvaṇṇanā
294294. 在《卧坐具篇》中,“卧坐具还没有被制定”这句话,是就精舍这一类卧坐具而说的。卧坐具一共有四种(《中部注》1.296):精舍卧坐具、床座卧坐具、铺设卧坐具、场所卧坐具。其中,按照《分别》(527)中的说法:“床也是卧坐具,椅子也是,褥子也是,枕头也是,精舍也是,半檐屋也是,殿堂也是,楼阁也是,石窟也是,台观也是,圆亭也是,洞窟也是,竹林丛也是,树根处也是,凉亭也是卧坐具。凡是比丘们退居的地方,这一切都是卧坐具。”据此,精舍、半檐屋、殿堂、楼阁、石窟,这叫做精舍卧坐具。床、椅子、褥子、枕头,这叫做床座卧坐具。地毯、皮片、草席、叶席,这叫做铺设卧坐具。凡是比丘们退居的地方,这叫做场所卧坐具。
294. Senāsanakkhandhake senāsanaṃ apaññattaṃ hotīti vihārasenāsanaṃ sandhāya vuttaṃ. Catubbidhañhi (ma. ni. aṭṭa. 1.296) senāsanaṃ vihārasenāsanaṃ mañcapīṭhasenāsanaṃ santhatasenāsanaṃ okāsasenāsananti. Tattha ‘‘mañcopi senāsanaṃ, pīṭhampi bhisipi bimbohanampi vihāropi aḍḍhayogopi pāsādopi hammiyampi guhāpi aṭṭopi māḷopi leṇampi veḷugumbopi rukkhamūlampi maṇḍapopi senāsanaṃ. Yattha vā pana bhikkhū paṭikkamanti, sabbametaṃ senāsana’’nti (vibha. 527) vacanato vihāro aḍḍhayogo pāsādo hammiyaṃ guhāti idaṃ vihārasenāsanaṃ nāma. Mañco pīṭhaṃ bhisi bimbohananti idaṃ mañcapīṭhasenāsanaṃ nāma. Cimilikā cammakhaṇḍo tiṇasanthāro paṇṇasanthāroti idaṃ santhatasenāsanaṃ nāma. Yattha vā pana bhikkhū paṭikkamantīti idaṃ okāsasenāsanaṃ nāma.
在“树根处”等说法中,所谓树根住处,是指任何有浓密树荫、幽静的树根处。所谓山,是指岩石山。因为在那种地方,比丘们在水池边做完用水的事后,坐在清凉的树荫下,眺望各个方向,被凉风吹拂着,修习沙门法。所谓溪谷:“ka”是水的意思,被水切割、被水冲开的山地部分就是溪谷,也有人叫它“山腰”或“河曲”。因为在那种地方,有像银片一样的沙子,头顶上像宝石华盖一样的密林,流淌着像宝石块一样的水。比丘们下到这样的溪谷里,喝了水,让身体清凉下来,把沙子堆起来,铺开坐垫,坐在那里修习沙门法。所谓山窟,是指两座山之间,或者在一座山中像隧道一样的大洞穴。
Rukkhamūletiādīsu rukkhamūlasenāsanaṃ nāma yaṃkiñci sandacchāyaṃ vivittaṃ rukkhamūlaṃ. Pabbato nāma selo. Tattha hi udakasoṇḍīsu udakakiccaṃ katvā sītāya rukkhacchāyāya nisinnā nānādisāsu khāyamānāsu sītena vātena bījiyamānā samaṇadhammaṃ karonti. Kandareti kaṃ vuccati udakaṃ, tena dārito udakena bhinno pabbatappadeso kandaraṃ. Yaṃ ‘‘nitamba’’ntipi ‘‘nadīkuñja’’ntipi vadanti. Tattha hi rajatapaṭṭasadisā vālikā hoti, matthake maṇivitānaṃ viya vanagahanaṃ, maṇikkhandhasadisaṃ udakaṃ sandati, evarūpaṃ kandaraṃ oruyha pānīyaṃ pivitvā gattāni sītaṃ katvā vālikaṃ ussāpetvā paṃsukūlacīvaraṃ paññapetvā tattha nisinnā te bhikkhū samaṇadhammaṃ karonti. Giriguhā nāma dvinnaṃ pabbatānaṃ antarā, ekasmiṃyeva vā umaṅgasadisaṃ mahāvivaraṃ.
“林野”是对远离人烟之处的称呼(《分别》531),凡是那里不耕种、不播种,超出人们活动范围而存在的阿兰若住处,就称为“林野”。所谓露天处,是指没有任何遮蔽的地方。不过,如果有人愿意,也可以在那里搭一间衣屋来住。所谓稻草堆,是指在稻草堆里。人们从大稻草堆里抽出稻草,做成像岩洞石窟那样的住处;或者在灌木丛等上面围上稻草,坐在下面修习沙门法,说的就是这种情况。所谓五种洞窟,是指五种可以藏身的地方。比丘们在那里藏身,所以叫洞窟,这是对精舍等的称呼。所谓金翅鸟翼屋,是指做成金翅鸟翅膀形状的房屋。
‘‘Vanapatthanti dūrānametaṃ senāsanānaṃ adhivacana’’ntiādivacanato (vibha. 531) yattha na kasanti na vapanti, tādisaṃ manussānaṃ upacāraṭṭhānaṃ atikkamitvā ṭhitaṃ araññakasenāsanaṃ ‘‘vanapattha’’nti vuccati. Ajjhokāso nāma kenaci acchanno padeso. Ākaṅkhamānā panettha cīvarakuṭiṃ katvā vasanti. Palālapuñjeti palālarāsimhi. Mahāpalālapuñjato hi palālaṃ nikkaḍḍhitvā pabbhāraleṇasadise ālaye karonti, gacchagumbādīnampi upari palālaṃ parikkhipitvā heṭṭhā nisinnā samaṇadhammaṃ karonti, taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Pañca leṇānīti pañca līyanaṭṭhānāni. Nilīyanti ettha bhikkhūti leṇāni, vihārādīnametaṃ adhivacanaṃ. Supaṇṇavaṅkagehanti garuḷapakkhasaṇṭhānena katagehaṃ.
295在随喜偈颂中,“寒冷”是指由内在诸界的扰动或外界时节变化而产生的寒冷。“炎热”是指火的灼热,应知它也可能来自森林火灾等。“遮止”就是阻挡。它让身体和心不因这两者而受到逼恼。因为当身体被寒冷和炎热逼迫时,心意散乱的比丘无法如理精勤。“猛兽”是指狮子、老虎等凶恶的野兽。进入有防护的住处,关上门坐下,就不会有这些危险。“爬虫”是指任何爬行、行走的长身动物。“蚊虫”只是举例,应知虻、蝇等也包含在内。“在寒季”是指因寒季时节以及连续七日大雨等而产生的寒冷触感。“雨”是指随时降下的雨水。
295. Anumodanagāthāsu sītanti ajjhattadhātukkhobhavasena vā bahiddhautuvipariṇāmavasaena vā uppajjanakasītaṃ. Uṇhanti aggisantāpaṃ, tassa vanadāhādīsu vā sambhavo daṭṭhabbo. Paṭihantīti bādhati. Yathā tadubhayavasena kāyacittānaṃ bādhanaṃ na hoti, evaṃ karoti. Sītuṇhabbhāhate hi sarīre vikkhittacitto bhikkhu yoniso padahituṃ na sakkoti. Vāḷamigānīti sīhabyagghādivāḷamige. Guttasenāsanañhi pavisitvā dvāraṃ pidhāya nisinnassa te parissayā na honti. Sarīsapeti ye keci sarante gacchante dīghajātike. Makaseti nidassanamattametaṃ, ḍaṃsādīnampi eteneva saṅgaho daṭṭhabbo. Sisireti sisirakālavasena sattāhavaddhalikādivasena ca uppanne sisirasamphasse. Vuṭṭhiyoti yadā tadā uppannā vassavuṭṭhiyo.
可怕的风与热:风能连根拔起、折断树木等,所以可怕,又分有尘、无尘等不同种类;热在夏季酷暑时生起,所以可怕。这些都被遮止、被挡开。为洞窟,是指把心从种种所缘收回来,乐于独处静修。为安乐,是指因为没有上述那些危险而住得安稳舒适。为禅修,是指在三十八种所缘中,随选一种让心专注。为观修,是指以无常等角度观照诸行。
Vātātapo ghoroti rukkhagacchādīnaṃ ummūlabhañjanādivasena pavattiyā ghoro sarajaarajādibhedo vāto ceva gimhapariḷāhasamayesu uppattiyā ghoro sūriyātapo ca paṭihaññati paṭibāhīyati. Leṇatthanti nānārammaṇato cittaṃ nivattetvā paṭisallānārāmatthaṃ. Sukhatthanti vuttaparissayābhāvena phāsuvihāratthaṃ. Jhāyitunti aṭṭhatiṃsārammaṇesu yattha katthaci cittaṃ upanijjhāyituṃ. Vipassitunti aniccādito saṅkhāre sammasituṃ.
让他住在精舍里。让他建造,就是使人建造。让人愉悦,是指令人欢喜的住处安乐。应当让多闻者住在这里:意思是,建造好之后,应当让多闻、持戒、具足善法的人住在这些精舍里。安置他们住下时,为了让那些多闻者不因为资具而疲惫,应当以正直、意乐具足、对业果和三宝功德有深信而清净的心,布施他们食物、饮料、衣服和卧坐处。
Vihāreti patissaye. Kārayeti kārāpeyya. Rammeti manorame nivāsasukhe. Vāsayettha bahussuteti kāretvā pana ettha vihāresu bahussute sīlavante kalyāṇadhamme nivāseyya. Te nivāsento pana tesaṃ bahussutānaṃ yathā paccayehi kilamatho na hoti, evaṃ annañca pānañca vatthasenāsanāni ca dadeyya ujubhūtesu ajjhāsayasampannesu kammaphalānaṃ ratanattayaguṇānañca saddahanena vippasannena cetasā.
现在,为了说明在家众和出家众互相帮助,说了“他们对他”这首偈颂。其中,“他们”指那些多闻的人。“他”指那位近事男。“宣说法”是指他们宣说能去除一切轮回之苦的正法。“那个人在这里了知此法”:这个人通过在这个教法中正确修行而了知这个正法,证得最上道,成为无漏者,般涅槃。
Idāni gahaṭṭhapabbajitānaṃ aññamaññupakāritaṃ dassetuṃ ‘‘te tassā’’ti gāthamāha. Tattha teti te bahussutā. Tassāti upāsakassa. Dhammaṃ desentīti sakalavaṭṭadukkhāpanūdanaṃ saddhammaṃ desenti. Yaṃ so dhammaṃ idhaññāyāti so puggalo yaṃ saddhammaṃ imasmiṃ sāsane sammā paṭipajjanena jānitvā aggamaggādhigamena anāsavo hutvā parinibbāyati.
他之所以被称为“布施一切的人”,是因为布施了住处就等于布施了一切。就像《相应部注》里说的:有人走了两三个村子去乞食,什么都没得到就回来了,走进一个有树荫、有水的园林,洗个澡,在住处躺一会儿,起来坐下时,身体的力量就好像被重新注入了一样。而在外面走动时,身体的色泽会被风吹日晒消耗掉;走进住处,关上门,躺一会儿,不协调的状态就平息了,协调的状态稳定下来,色泽就像被重新注入了一样。在外面走动时,脚会被刺扎到、被树桩撞到,还会遇到蛇之类的危险和盗贼的威胁;走进住处,关上门,躺下来,所有这些危险都没有了。诵经的人会生起法喜之乐,修业处的人会生起寂静之乐,因为没有了外面的散乱。在外面走动时,会流汗、眼睛会眨;进入住处的那一刻,床和椅子都看不清,但坐下片刻之后,眼根的明净就像被重新注入了一样,门窗、床椅等都看得清楚了。而且人们看到他住在这个住处里,就会以四种资具恭敬地供养他。因此说:“布施住处的人,就是布施一切的人。”
So ca sabbadado hotīti āvāsadānasmiṃ dinne sabbadānaṃ dinnameva hotīti katvā vuttaṃ. Tathā hi (saṃ. ni. aṭṭha. 1.1.42) dve tayo gāme piṇḍāya caritvā kiñci aladdhā āgatassapi chāyūdakasampannaṃ ārāmaṃ pavisitvā nahāyitvā patissaye muhuttaṃ nipajjitvā uṭṭhāya nisinnassa kāye balaṃ āharitvā pakkhittaṃ viya hoti, bahi vicarantassa ca kāye vaṇṇadhātu vātātapehi kilamati, patissayaṃ pavisitvā dvāraṃ pidhāya muhuttaṃ nipannassa visabhāgasantati vūpasammati, sabhāgasantati patiṭṭhāti, vaṇṇadhātu āharitvā pakkhittā viya hoti, bahi vicarantassa ca pāde kaṇṭako vijjhati, khāṇu paharati, sarīsapādiparissayā ceva corabhayañca uppajjati, patissayaṃ pavisitvā dvāraṃ pidhāya nipannassa sabbe parissayā na honti, sajjhāyantassa dhammapītisukhaṃ, kammaṭṭhānaṃ manasikarontassa upasamasukhañca uppajjati bahiddhāvikkhepābhāvato, bahi vicarantassa ca sedā muccanti, akkhīni phandanti, senāsanaṃ pavisanakkhaṇe mañcapīṭhāni na paññāyanti, muhuttaṃ nisinnassa pana akkhipasādo āharitvā pakkhitto viya hoti, dvāravātapānamañcapīṭhādīni paññāyanti, etasmiñca āvāse vasantaṃ disvā manussā catūhi paccayehi sakkaccaṃ upaṭṭhahanti. Tena vuttaṃ ‘‘so ca sabbadado hoti, yo dadāti upassaya’’nti.
296296.“拉手孔”是指:把手指伸进去,拉门时让门板相碰的那个地方,这就是它的名称。“拉绳”是指:在门板上穿一个孔,把绳子穿进去,用那根绳子拉着让门板相碰,那就是拉绳。为了说明住处受用之物中没有不可用的皮革,所以说“即使是用豹尾皮做的,也是可以的”。“像塔坛周围的围栏一样”是指:在窗框上,像塔坛的围栏那样,用板条等装饰做成的。“柱窗”是指:不横放木条,只用竖立的竹签等做成的窗。
296.Āviñchanacchiddanti yattha aṅguliṃ pavesetvā dvāraṃ ākaḍḍhantā dvārabāhaṃ phusāpenti, tassetaṃ adhivacanaṃ. Āviñchanarajjunti kavāṭeyeva chiddaṃ katvā tattha pavesetvā yena rajjukena kaḍḍhantā dvāraṃ phusāpenti, taṃ āviñchanarajjukaṃ. Senāsanaparibhoge akappiyacammaṃ nāma natthīti dassanatthaṃ ‘‘sacepi dīpinaṅguṭṭhena katā hoti, vaṭṭatiyevā’’ti vuttaṃ. Cetiye vedikāsadisanti vātapānabāhāsu cetiye vedikāya viya paṭṭikādīhi dassetvā kataṃ. Thambhakavātapānaṃ nāma tiriyaṃ dārūni adatvā ujukaṃ ṭhitehi eva veṇusalākādīhi kataṃ.
允许使用床和椅子等的注释
Mañcapīṭhādianujānanakathāvaṇṇanā
297“草绵”就是芦苇草绵。这里举“草绵”只是用来代表各种草类,所以说“任何种类的草”。五种毛绵等也都可以用,这里也应把“在枕头中”拿来连接理解。有人说“不可以靠在使用绵填充的床垫上”,另一些人说“可以”。“垫放”就是放置。“头量”是指从喉窝处起把整个头部都垫放上去,那就是头量。为了说明它按最大范围横向是一拳尺,所以说“其宽度在三个角……”。“中间部分是一拳尺”是说枕头的中间部分横向有一拳尺的量。“在豆状的皮革床垫中”是指在皮革做的床垫中。“给与点”是为了作标记而点上点。
297.Poṭakitūlanti erakatiṇatūlaṃ. Poṭakigahaṇañcettha tiṇajātīnaṃ nidassanamattanti āha ‘‘yesaṃ kesañci tiṇajātikāna’’nti. Pañcavidhaṃ uṇṇāditūlampi vaṭṭatīti etthāpi ‘‘bimbohane’’ti ānetvā sambandhitabbaṃ. ‘‘Tūlapūritaṃ bhisiṃ apassayituṃ na vaṭṭatī’’ti keci vadanti, vaṭṭatīti apare. Upadahantīti ṭhapenti. Sīsappamāṇanti yattha galavāṭakato paṭṭhāya sabbasīsaṃ upadahanti, taṃ sīsappamāṇaṃ. Tañca ukkaṭṭhaparicchedato tiriyaṃ muṭṭhiratanaṃ hotīti dassetuṃ ‘‘yassa vitthārato tīsu kaṇṇesū’’tiādimāha. Majjhaṭṭhānaṃ muṭṭhiratanaṃ hotīti bimbohanassa majjhaṭṭhānaṃ tiriyato muṭṭhiratanappamāṇaṃ hoti. Masūraketi cammamayabhisiyaṃ. Phusitāni dātunti saññākaraṇatthaṃ bindūni dātuṃ.
298不被系缚,就是不系缚,意思是不粘着。挡开即是弄光滑。
298. Na nibandhatīti anibandhanīyo, na allīyatīti attho. Paṭibāhetvāti maṭṭhaṃ katvā.
关于允许使用砖堆等的注释
Iṭṭhakācayādianujānanakathāvaṇṇanā
300把木头凿穿,就是在木料上凿洞。在木桩上敲打,就是把两根两根木桩敲进去。那“可搬动的墙脚”,是按前面说的方式把木桩敲进去做成之后才说的。立在地上,意思是把根部立在地上,作为墙脚的支撑把它竖起来,再用木桩把墙脚撑起来安放好。从两边把墙伸出去做成的地方,是说为了让坐在门边的人不能直接看到外面,就从两边把墙伸出去,在对面立起墙壁,做成这样一个地方。四周环绕,就是四面都有围起来的部分。上翻的门帘,就是用棍子撑起来放置的门帘。
300.Rukkhaṃ vijjhitvāti rukkhadāruṃ vijjhitvā. Khāṇuke ākoṭetvāti dve dve khāṇuke ākoṭetvā. Taṃ āharimaṃ bhittipādanti vuttanayena khāṇuke ākoṭetvā kataṃyeva sandhāya vuttaṃ. Bhūmiyaṃ patiṭṭhāpetunti mūlena bhūmiyaṃ patiṭṭhāpetvā bhittipādassa upatthambhanavasena ussāpetvā khāṇukehi bhittipādaṃ ussāpetvā ṭhapetunti adhippāyo. Ubhato kuṭṭaṃ nīharitvā katapadesassāti yathā antodvārasamīpe nisinnehi ujukaṃ bahi oloketuṃ na sakkā hoti, evaṃ ubhohi passehi kuṭṭaṃ nīharitvā abhimukhe bhittiṃ upaṭṭhapetvā katapadesassa. Samantā pariyāgāroti samantato āviddhapamukhaṃ. Ugghāṭanakiṭikanti daṇḍehi ukkhipitvā ṭhapanakapadarakiṭikaṃ.
给孤独长者事缘故事的注释
Anāthapiṇḍikavatthukathāvaṇṇanā
304304. 在给孤独长者的事缘中(《相应部注》1.1.242),“因为某件事”指的是做生意。据说,给孤独长者和王舍城的长者是妹夫关系。当王舍城有应时的货物、行情合适时,王舍城的长者就收下那些货物,用几百辆车运到舍卫城,在离城大约一由旬的地方停下来,让人通知自己已经到了。给孤独长者就出城迎接,对他行了大礼,请他坐上一辆车,一起进入舍卫城。如果货物容易卖出去,就卖掉;如果不好卖,就寄放在妹妹家里然后离开。给孤独长者也是同样这么做。那一次,他也是为了同样的事情去的。这段话就是针对这件事说的。
304. Anāthapiṇḍikaseṭṭhivatthumhi (saṃ. ni. aṭṭha. 1.1.242) kenacideva karaṇīyenāti vāṇijjakammaṃ adhippetaṃ. Anāthapiṇḍiko kira rājagahaseṭṭhi ca aññamaññaṃ bhaginipatikā honti. Yadā rājagahe uṭṭhānakabhaṇḍaṃ samagghaṃ hoti, tadā rājagahaseṭṭhi taṃ gahetvā sakaṭasatehi sāvatthiṃ gantvā yojanamatte ṭhito attano āgatabhāvaṃ jānāpeti. Anāthapiṇḍiko paccuggantvā tassa mahāsakkāraṃ katvā ekaṃ yānaṃ āropetvā sāvatthiṃ pavisati. So sace bhaṇḍaṃ lahukaṃ vikkīyati, vikkiṇāti. No ce, bhaginighare ṭhapetvā pakkamati. Anāthapiṇḍikopi tatheva karoti. Svāyaṃ tadāpi teneva karaṇīyena agamāsi. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ.
可是那天,王舍城长者没有听到那封由站在约一由旬处的给孤独长者为了告知自己已抵达而送来的信——因为他去精舍听法了。他听完法后,邀请以佛陀为首的比丘僧团第二天到自己家应供,并让人在家里挖灶、劈柴等等。给孤独长者心里想:“现在他该来迎接我了,现在他该来迎接我了。”可是他在门口没等到迎接,走进屋里也没得到多少招待。只有这么一句:“大长者,孩子们都好吗?路上不累吧?”招待就仅此而已。因此说“那时,给孤独居士心中这样想……”等等。
Taṃ divasaṃ pana rājagahaseṭṭhi yojanamatte ṭhitena anāthapiṇḍikena āgatabhāvajānanatthaṃ pesitaṃ paṇṇaṃ na suṇi, dhammassavanatthāya vihāraṃ agamāsi. So dhammakathaṃ sutvā svātanāya buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ nimantetvā attano ghare uddhanakhaṇāpanadāruphālanādīni kāresi. Anāthapiṇḍikopi ‘‘idāni mayhaṃ paccuggamanaṃ karissati, idāni karissatī’’ti gharadvārepi paccuggamanaṃ alabhitvā antogharaṃ paviṭṭho paṭisanthārampi na bahuṃ alattha. ‘‘Kiṃ mahāseṭṭhi kusalaṃ dārakarūpānaṃ, nasi magge kilanto’’ti ettakova paṭisanthāro ahosi. Tena vuttaṃ ‘‘atha kho anāthapiṇḍikassa gahapatissa etadahosī’’tiādi.
“居士,你说‘佛’?”据说,给孤独长者一听到对方口中说出“佛”这个词,就生起了五种喜悦。那喜悦从他头部生起,一直遍到脚底;又从脚底生起,一直遍到头顶;又从两头同时生起,汇入中间;又从中间生起,扩散到两头。他全身被喜悦不间断地充满,于是又问道:“居士,你说‘佛’?”这样问了三次。那人回答说:“居士,现在不是时候,此刻不该去拜见世尊。”他心里想:“诸佛难亲近,就像毒蛇一样;而且导师现在住在坟场附近,这个时间不可能到那里去。”于是就这样说了。长者怀着对佛的忆念躺下,心里不再想别的事,只以对佛的忆念而卧。据说那一天,他对运货的牛车也好,对侍从也好,连一丝念头都没有生起,连晚饭也没吃。他登上七层楼阁,在铺设精美、装饰华丽的殊胜床榻上,一直念着“佛、佛”而卧,渐渐睡着了。他醒来三次,都以为天亮了:初夜刚过,他醒来忆念佛,那时心中生起了强烈的净信,喜悦之光出现,一切黑暗消失,就像千盏灯同时点亮,又像月亮升起、太阳升起一样。他心想:“我放逸了!我被骗了!太阳已经出来了。”于是起身站在露台上,看了看月亮,知道“才过了一个夜分,还有两个夜分”,就又进去躺下。就这样,在中夜结束时、后夜结束时,他也各醒来一次。到了后夜结束时,天刚破晓,他起身来到露台上,面向大门,七层楼阁的大门自己打开了。他下了楼阁,走上中间街道。
Buddhoti tvaṃ gahapati vadesīti tassa kira mukhato buddhasaddaṃ sutvā anāthapiṇḍiko pañcavaṇṇaṃ pītiṃ paṭilabhati, sā tassa sīse uṭṭhahitvā yāva pādapiṭṭhiyā, pādapiṭṭhiyā uṭṭhāya yāva sīsā gacchati, ubhato uṭṭhāya majjhe osarati, majjhe uṭṭhāya ubhato gacchati. So pītiyā nirantaraṃ phuṭo ‘‘buddhoti tvaṃ gahapati vadesī’’ti evaṃ tikkhattuṃ pucchi. Akālo kho, gahapati, imaṃ kālaṃ taṃ bhagavantaṃdassanāya upasaṅkamitunti ‘‘buddhā nāma durāsadā āsīvisasadisā honti, satthā ca sivathikāya samīpe vasati, na sakkā tattha imāya velāya iminā gantu’’nti maññamāno evamāha. Buddhagatāya satiyā nipajjīti aññaṃ kiñci acintetvā buddhagatāya eva satiyā nipajji. Taṃ divasaṃ kirassa bhaṇḍasakaṭesu vā upaṭṭhākesu vā cittampi nuppajji, sāyamāsampi na akāsi. Sattabhūmikaṃ pana pāsādaṃ āruyha supaññattālaṅkatavarasayane ‘‘buddho buddho’’ti sajjhāyaṃ karontova nipajjitvā niddaṃ okkami. Tikkhattuṃ vuṭṭhāsi pabhātaṃ maññamānoti paṭhamayāme tāva vītivatte uṭṭhāya buddhaṃ anussari, athassa balavappasādo udapādi, pītiāloko ahosi, sabbatamaṃ vigacchi, dīpasahassujjalanaṃ viya canduṭṭhānasūriyuṭṭhānaṃ viya ca jātaṃ. So ‘‘pamādaṃ āpannomhi, vañcitomhi, sūriyo uggato’’ti uṭṭhāya ākāsatale ṭhatvā candaṃ oloketvā ‘‘ekova yāmo gato, aññe dve atthī’’ti puna pavisitvā nipajji, etenupāyena majjhimayāmāvasānepi pacchimayāmāvasānepi tikkhattuṃ uṭṭhāsi. Pacchimayāmāvasāne pana balavapaccūseyeva uṭṭhāya ākāsatalaṃ āgantvā mahādvārābhimukho ahosi, sattabhūmikadvāraṃ sayameva vivaṭaṃ ahosi, pāsādā oruyha antaravīthiṃ paṭipajji.
305天神,是指已经证得殊胜成就的天神。那些天神以现前可见的方式,预见这位大富长者未来将要获得的成就,心里想:“这位大富长者说‘我要去侍奉佛陀’就出了门,他会在第一次见到佛陀时就安立在入流果上,成为三宝最上等的侍奉者,建起无与伦比的僧园,成为向四方圣僧团敞开大门、毫无阻挡的人。为他关上门是不合适的。”于是他们打开了门。消失,据说王舍城人口稠密,内城有九千万人,外城有九千万人,加上依附而住的,共有一亿八千万人。人们在不合适的时间无法把尸体运出城外,就站在高台上往城门外扔。大富长者刚走出城外,就用脚踩到了湿漉漉的尸体,又用另一只脚的脚背踩踏,苍蝇飞起来四散,恶臭打到鼻孔,他对佛陀的净信变得微弱。因此,他的光明消失了,黑暗出现了;因为喜悦之力减弱,由喜悦所生的色法也变得虚弱无力。发出声音,是说那位天神为了激发长者的勇气,像摇动金铃一样,用甜美的声音发出了呼唤。
305.Amanussāti adhigatavisesā devatā. Tathā hi tā seṭṭhissa bhāvinisampattiṃ paccakkhato sampassamānā ‘‘ayaṃ mahāseṭṭhi ‘buddhupaṭṭhānaṃ gamissāmī’ti nikkhanto paṭhamadassaneneva sotāpattiphale patiṭṭhāya tiṇṇaṃ ratanānaṃ aggupaṭṭhāko hutvā asadisaṃ saṅghārāmaṃ katvā cātuddisassa ariyasaṅghassa anāvaṭadvāro bhavissati, na yuttamassa dvāraṃ pidahitu’’nti cintetvā dvāraṃ vivariṃsu. Antaradhāyīti rājagahaṃ kira ākiṇṇamanussaṃ, antonagare nava koṭiyo bahinagare navāti taṃ upanissāya aṭṭhārasa manussakoṭiyo vasanti. Avelāya matamanusse bahi nīharituṃ asakkontā aṭṭālake ṭhatvā bahidvāre khipanti. Mahāseṭṭhi nagarato bahi nikkhantamattova allasarīraṃ pādena akkami, aparampi piṭṭhipādena pahari, makkhikā uppatitvā pakiriṃsu, duggandho nāsāpuṭaṃ abhihani, buddhappasādo tanuttaṃ gato. Tenassa āloko antaradhāyi andhakāro pāturahosi pītivegassa tanubhāve taṃsamuṭṭhitarūpānaṃ paridubbalabhāvato . Saddamanussāvesīti ‘‘seṭṭhissa ussāhaṃ janessāmī’’ti suvaṇṇakiṅkiṇikaṃ ghaṭṭento viya madhurassarena saddaṃ anussāvesi.
“一百千名少女”这里的“百”也要和后面的“千”连在一起理解。也就是说,就像有一百千名少女一样,也有一百千头象、一百千匹马、一百千辆车,这就是这段话的意思,每一项都表示一百个千。“步距”就是一步跨过去的距离。在不快不慢、平稳行走的时候,两步之间只隔一个拳头大小的距离。“不值十六分之一分”:把那样一个步距分成十六份,取其中一份,再把这一份分成十六份,这样一直分十六次,最后得到的那一份,就叫十六分之一分。那四种各一百千——象、马、车、少女——加起来都比不上这十六分之一分的价值。这里要表达的是:一百千头象、一百千匹马、一百千辆车、一百千名少女,而且这些少女都戴着宝石耳环,就像整个赡部洲国王的女儿一样——比起这些,前往寺院时,为了跨过那仅仅十六分之一分那么小的一段路而生起的思心所,功德还要更大。也有人这样说:“步距”是指以一步跨过去而生起的善思心所,它的果报可以分成十六份。那么,这里说的前往寺院,是以谁为对象来说的呢?是以那些前往寺院后,毫无障碍地安立在入流果上的人为对象来说的。即使只是带着这样的心念前往——“我要用香、花等作供养,我要礼敬佛塔,我要听法,我要供灯,我要邀请僧团来布施,我要安立在学处或皈依中”——这也是适用的。
Sataṃ kaññāsahassānīti purimapadānipi imināva sahassa-padena saddhiṃ sambandhitabbāni. Yatheva hi sataṃ kaññāsahassāni, evaṃ sataṃ sahassāni hatthī, sataṃ sahassāni assā, sataṃ sahassāni rathāti ayamettha attho, iti ekekaṃ satasahassaṃ dīpitaṃ hoti. Padavītihārassāti padaṃ vītiharati etthāti padavītihāro. So dutavilambitaṃ akatvā samagamane dvinnaṃ padānaṃ antare muṭṭhiratanamattaṃ. Kalaṃ nāgghanti soḷasinti taṃ ekaṃ padavītihāraṃ soḷasa bhāge katvā tato eko koṭṭhāso puna soḷasadhā, tato eko soḷasadhāti evaṃ soḷasa vāre soḷasadhā bhinnassa eko koṭṭhāso soḷasī kalā nāma, taṃ soḷasiṃ kalaṃ etāni cattāri satasahassāni na agghanti. Idaṃ vuttaṃ hoti – sataṃ hatthisahassāni sataṃ assasahassāni sataṃ rathasahassāni sataṃ kaññāsahassāni, tā ca kho āmukkamaṇikuṇḍalā sakalajambudīparājadhītarovāti imasmā ettakā lābhā vihāraṃ gacchantassa tasmiṃ soḷasikalāsaṅkhāte padese laṅghanasādhanavasena pavattacetanāva uttaritarāti. Padaṃ vā vītiharati etenāti padavītihāro, tathāpavattā kusalacetanā, tassā phalaṃ soḷasadhā katvāti ca vadanti. Idaṃ pana vihāragamanaṃ kassa vasena gahitanti? Vihāraṃ gantvā anantarāyena sotāpattiphale patiṭṭhahantassa vasena gahitaṃ. ‘‘Gandhamālādīhi pūjaṃ karissāmi, cetiyaṃ vandissāmi, dhammaṃ sossāmi, dīpapūjaṃ karissāmi, saṅghaṃ nimantetvā dānaṃ dassāmi, sikkhāpadesu vā saraṇesu vā patiṭṭhahissāmī’’ti gacchatopi vasena vaṭṭatiyeva.
黑暗消失了。据说他当时这样想:“我产生‘我是独自一人’的念头,但有非人作为随从同伴跟着我,我为什么要害怕?”于是他变得勇敢。那时,他心中生起了对佛的强烈净信,因此黑暗消失。其余各节也是同样的道理。光明出现了:由于过去长久亲近诸佛而生的强大净信,他生起了以佛为所缘的殊胜喜悦;由这种喜悦引生的、类似观照光明的殊胜光明便出现了,这光明由心生起、由时节生起。也有人说是诸天神所造,但这里前一种说法更合理。“来,苏达达!”据说那位长者在走去的路上就想:“这世间有很多像布拉纳·咖萨巴那样的外道师,自称‘我是佛,我是佛’,我怎样才能知道大师确实是佛呢?”接着他又想:“我的名字是因功德而生的,大众都知道;但我的家族名‘苏达达’,除了我自己没人知道。如果他是佛,就会用我的家族名来称呼我。”大师知道他的心意,便这样说了。
Andhakāro antaradhāyīti so kira cintesi ‘‘ahaṃ ekakoti saññaṃ karomi, amanussā ca me anugāmino sahāyā atthi, kasmā bhāyāmī’’ti sūro ahosi. Athassa balavā buddhappasādo udapādi, tasmā andhakāro antaradhāyi. Sesavāresupi eseva nayo. Āloko pāturahosīti purimabuddhesu cirakālaparicayasambhūtassa balavato pasādassa vasena uppannāya uḷārāya buddhārammaṇāya pītiyā samuṭṭhāpito vipassanobhāsasadiso sātisayo cittapaccayautusamuṭṭhāno āloko pāturahosi. Devatāhi katotipi vadanti, purimoyevettha yuttataro. Ehi sudattāti so kira seṭṭhi gacchamānova cintesi ‘‘imasmiṃ loke bahū pūraṇakassapādayo titthiyā ‘mayaṃ buddhā, mayaṃ buddhā’ti vadanti, kathaṃ nu kho ahaṃ satthu buddhabhāvaṃ jāneyya’’nti. Athassa etadahosi ‘‘mayhaṃ guṇavasena uppannaṃ nāmaṃ mahājano jānāti, kuladattiyaṃ pana me nāmaṃ aññatra mayā na koci jānāti, sace buddho bhavissati, kuladattikanāmena maṃ ālapissatī’’ti. Satthā tassa cittaṃ ñatvā evamāha.
已般涅槃:就是通过烦恼的般涅槃而般涅槃。执著:因为对色等对象有黏附之义,所以是执著,也就是种种渴爱。寂静:指烦恼的平息。达到:以最上之道到达。这里剩下的内容应依照经文本身来了知。而这里若有未明说的含义,那在注释书中已经说过了。
Parinibbutoti kilesaparinibbānena parinibbuto. Āsattiyoti rūpādīsu āsañjanaṭṭhena āsattiyo, taṇhāyo. Santinti kilesavūpasamaṃ. Pappuyyāti aggamaggena patvā. Sesamettha pāḷianusāreneva veditabbaṃ. Yañcettha anuttānamatthaṃ, taṃ aṭṭhakathāyaṃ vuttameva.
306“应当精进”本身,就是“veyyāyika”(应作之事)——这里解释说:“所谓veyyāyika,指的就是精进的行为。”
306. Vayameva veyyāyikanti āha ‘‘veyyāyikanti vayakaraṇaṃ vuccatī’’ti.
准许上座座位等事的注释
Aggāsanādianujānanakathāvaṇṇanā
310-311“施水”是指从前方递上来的施水。那时,世尊对比丘们说(见《本生经注·鹧鸪本生注释》):当那些比丘各自按照自己的喜好,谈论上座座位等资格时,世尊说:“比丘们,在我的教法里,从刹帝利家族出家的人不是标准,从婆罗门家族、从居士家族出家的人也不是标准,持律者不是,经师不是,论师不是,证得初禅等的人不是,入流者等圣者也不是标准。比丘们,在这个教法里,应当按照戒腊长幼来行礼敬、起迎、合掌、恭敬,应当得到上座座位、上座水、上座食物——这才是这里的标准。所以,戒腊更高的比丘才适合得到这些。可是,比丘们,如今舍利弗是我的上首弟子,是续转法轮的人,理应得到仅次于我的住处。他这一夜没有得到住处,就在树下过夜。你们现在就这样不恭敬、不顺从,随着时间一天天过去,你们要怎么安住呢?”说完之后,为了给他们教导,世尊又说:“比丘们,过去即使是畜生道的众生也想过:‘我们互相不恭敬、不顺从、行为不协调地生活,这实在不合适。我们应当认出我们当中最年长的,然后对他行礼敬等。’他们仔细考察后,知道‘这位最年长’,就对他行礼敬等,从而充实了天界之路。”世尊为了引用过去的事来说明,便对比丘们说了这番话。
310-311.Dakkhiṇodakanti aggato upanīyamānaṃ dakkhiṇodakaṃ. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesīti (jā. aṭṭha. 1.1.36 tittirajātakavaṇṇanā) tehi bhikkhūhi attano attano rucivasena aggāsanādirahānaṃ kathitakāle ‘‘na, bhikkhave, mayhaṃ sāsane aggāsanādīni patvā khattiyakulā pabbajito pamāṇaṃ, na brāhmaṇakulā, na gahapatikulā pabbajito, na vinayadharo, na suttantiko, na ābhidhammiko, na paṭhamajjhānādilābhino, na sotāpannādayo pamāṇaṃ, atha kho, bhikkhave, imasmiṃ sāsane yathāvuḍḍhaṃ abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ kattabbaṃ, aggāsanaṃ aggodakaṃ aggapiṇḍo laddhabbo, idamettha pamāṇaṃ, tasmā vuḍḍhataro bhikkhu etesaṃ anucchaviko. Idāni kho pana, bhikkhave, sāriputto mayhaṃ aggasāvako anudhammacakkappavattako mamānantarasenāsanaṃ laddhuṃ arahati. So imaṃ rattiṃ senāsanaṃ alabhanto rukkhamūle vītināmesi. Tumhe idāneva evaṃ agāravā appatissā, gacchante gacchante kāle kinti katvā viharissathā’’ti vatvā atha nesaṃ ovādadānatthāya ‘‘pubbe, bhikkhave, tiracchānagatāpi ‘na kho panetaṃ amhākaṃ patirūpaṃ, yaṃ mayaṃ aññamaññaṃ agāravā appatissā asabhāgavuttino vihareyyāma, amhesu mahallakataraṃ jānitvā tassa abhivādanādīni karissāmā’ti sādhukaṃ vīmaṃsitvā ‘ayaṃ mahallako’ti ñatvā tassa abhivādanādīni katvā devapathaṃ pūrayamānā gatā’’ti vatvā atītaṃ āharitvā dassetuṃ bhikkhū āmantesi.
“尊敬长者的人”:长者有三种,即出身尊贵的长者、年岁高的长者、具足功德的长者。其中,出身尊贵的人叫出身尊贵的长者,年岁大的人叫年岁高的长者,具足功德的人叫具足功德的长者。在这里,指的是具足功德且年岁高的长者。“尊敬”:就是以敬重长者的行为来恭敬。“通达法的人”:就是通达、善巧于敬重长者之法的人。“就在这一世”:就是在这同一个生命体当中。“值得称赞”:就是值得被称赞。“来世也得善趣”:意思是说,在来世,也就是离开这个世界之后应当前往的他方世界,他们同样会投生到善趣。这里总的含义是:比丘们,不论是刹帝利、婆罗门、吠舍、首陀罗,还是在家人、出家人,甚至是畜生道的众生,任何众生只要善巧、熟练于敬重长者的行为,对具足功德、年岁高的长者表达敬意,他们在这一世就会因为敬重长者而得到称赞、赞扬、称颂,身体坏灭之后则会投生到天界。
Ye vuḍḍhamapacāyantīti jātivuḍḍho vayovuḍḍho guṇavuḍḍhoti tayo vuḍḍhā. Tesu jātisampanno jātivuḍḍho nāma, vaye ṭhito vayovuḍḍho nāma, guṇasampanno guṇavuḍḍho nāma. Tesu guṇasampanno vayovuḍḍho imasmiṃ ṭhāne vuḍḍhoti adhippeto. Apacāyantīti jeṭṭhāpacāyikakammena pūjenti. Dhammassa kovidāti jeṭṭhāpacāyanadhammassa kovidā kusalā. Diṭṭheva dhammeti imasmiṃyeva attabhāve. Pāsaṃsāti pasaṃsārahā. Samparāye ca suggatīti samparetabbe imaṃ lokaṃ hitvā gantabbe paralokepi tesaṃ sugatiyeva hotīti attho. Ayaṃ panettha piṇḍattho – bhikkhave, khattiyā vā hontu brāhmaṇā vā vessā vā suddā vā gahaṭṭhā vā pabbajitā vā tiracchānagatā vā, ye keci sattā jeṭṭhāpacitikamme chekā kusalā guṇasampannānaṃ vayovuḍḍhānaṃ apacitiṃ karonti, te imasmiñca attabhāve jeṭṭhāpacitikārakāti pasaṃsaṃ vaṇṇanaṃ thomanaṃ labhanti, kāyassa ca bhedā sagge nibbattantīti.
关于阻挡座位等事的注释
Āsanappaṭibāhanādikathāvaṇṇanā
313-4313-4.“指定而作”:就是在家人为了僧团而指定做的。“在家人所作”:就是在家人做的、安排的,意思是属于在家人的东西。“不前往太近处”:就是不走到离比丘们太近的地方。
313-4.Uddissakatanti gihīhi saṅghaṃ uddissa kataṃ. Gihivikatanti gihīhi kataṃ paññattaṃ, gihisantakanti vuttaṃ hoti. Atisamīpaṃ agantvāti bhikkhūnaṃ āsannataraṃ ṭhānaṃ agantvā.
分配住处者任命事的注释
Senāsanaggāhāpakasammutikathāvaṇṇanā
318“靠着这些资具,他就会得到照顾。”意思是:在那个住处,大长老们因为这份资具的缘故,不跑到别处去,就住在那里照顾他。“将会成为散落各处的东西。”意思是:物品会被丢下不管,比丘们各自拿着自己的随身用品,到处游走。“长厅”就是经行堂。“圆亭”就是集会堂。“压迫”就是折磨。“在赡部洲”这句话,是针对圣地的比丘们说的。据说他们是那样安排的。“不应侵扰行乞的村落”这句话,是用“不应在那里对人说话”等说法,把已经说过的意思讲清楚。“断除寻思”就是:不生起这样的念头——“看到有人这样走过来,就拦住他,然后给他资具。”“如果那些人当中有一个”就是:在那些人当中,有一个有智慧的人。“遮盖物品”就是遮盖用的东西,这里指的是遮盖身体的衣服。
318.Paccayenevahi taṃ paṭijagganaṃ labhissatīti tasmiṃ senāsane mahātherā tassa paccayassa kāraṇā aññattha agantvā vasantāyeva naṃ paṭijaggissantīti attho. Ubbhaṇḍikā bhavissantīti ukkhittabhaṇḍā bhavissanti, attano attano parikkhāre gahetvā tattha tattha vicarissantīti attho. Dīghasālāti caṅkamanasālā. Maṇḍalamāḷo upaṭṭhānasālā. Anudahatīti pīḷeti. Jambudīpe panāti ariyadese bhikkhū sandhāya vuttaṃ. Te kira tathā paññāpenti. Na gocaragāmo ghaṭṭetabboti vuttamevatthaṃ vibhāveti ‘‘na tattha manussā vattabbā’’tiādinā. Vitakkaṃ chinditvāti ‘‘iminā nīhārena gacchantaṃ disvā nivāretvā paccaye dassantī’’ti evarūpaṃ vitakkaṃ anuppādetvā. Tesu ce ekoti tesu manussesu eko paṇḍitapuriso. Bhaṇḍapaṭicchādananti paṭicchādanakabhaṇḍaṃ, sarīrapaṭicchādanaṃ cīvaranti attho.
应当照料:就是应当用扫地等方式来照料。光头平台:指塔庙的殿堂平台。而殿堂平台,说的是塔庙上面的四方形平台。退避:指从寺院退开。寄存:指把田地、椰子园等园圃,或者钱币等,交给园民等人之后,说“由此产生的增长,用作雨安居的资具”而给予。履行义务后:指在那个住所履行了应尽的义务之后。
Paṭijaggitabbānīti sammajjanādīhi paṭijaggitabbāni. Muṇḍavedikāyāti cetiyassa hammiyavedikāya. Hammiyavedikāti ca cetiyassa upari caturassavediyo vuccati. Paṭikkammāti vihārato apasakkitvā. Upanikkhepanti khettaṃ vā nāḷikerādiārāmaṃ vā kahāpaṇādīni vā ārāmikādīnaṃ niyyātetvā ‘‘ito uppannā vaḍḍhi vassāvāsikatthāya hotū’’ti dinnaṃ. Vattaṃ katvāti tasmiṃ senāsane kattabbavattaṃ katvā.
应当只按个人来指派。也就是说,要依照后面将说到的方式,像“比丘们因为衣而辛苦,同意给比丘们做衣,取这么多的一份米”这样,只以针对个人的方式来指派;但不应像“僧团因为衣而辛苦”这样,以针对僧团的方式来指派。衣资具,就是称为衣的资具。所说,是指在《大义注》中所说的。为什么这样说呢?回答说:“因为这样,新比丘就会为较年长的比丘拿,年长的比丘也会为新比丘拿。”因为自己不能把东西给自己,所以在两位被选任的人当中,新比丘为较年长的比丘拿,年长的比丘为新比丘拿,两人互相拿——这就是这里的意旨。应当知道:即使是由别人按照被选任的住所分配者的指示去拿,所拿的也仍然成立。八个人或十六个人都可以被选任,那么是应当各别各别地选任,还是一起选任呢?一起选任也可以。因为僧团不会对僧团作呵责甘马,但授予选任则可以多人一起作,正因如此,在《七百犍度》中关于断事人的选任,八个人也是一起被选任的。
Puggalavaseneva kātabbanti parato vakkhamānanayena ‘‘bhikkhū cīvarena kilamanti, ettakaṃ nāma taṇḍulabhāgaṃ bhikkhūnaṃ cīvaraṃ kātuṃ ruccatī’’tiādinā puggalaparāmāsavaseneva kātabbaṃ, ‘‘saṅgho cīvarena kilamatī’’tiādinā pana saṅghaparāmāsavasena na kātabbaṃ. Cīvarapaccayanti cīvarasaṅkhātaṃ paccayaṃ. Vuttanti mahāaṭṭhakathāyaṃvuttaṃ. Kasmā evaṃ vuttanti āha ‘‘evañhi navako vuḍḍhatarassa, vuḍḍho ca navakassa gāhessatī’’ti, yasmā attanāva attano pāpetuṃ na sakkā, tasmā dvīsu sammatesu navako vuḍḍhatarassa, vuḍḍho ca navakassāti ubho aññamaññaṃ gāhessantīti adhippāyo. Sammatasenāsanaggāhāpakassa āṇattiyā aññena gāhitepi gāho ruhatiyevāti veditabbaṃ. Aṭṭhapi soḷasapi janesammannituṃ vaṭṭatīti kiṃ visuṃ visuṃ sammannituṃ vaṭṭati, udāhu ekatoti? Ekatopi vaṭṭati. Niggahakammameva hi saṅgho saṅghassa na karoti, sammutidānaṃ pana bahūnampi ekato kātuṃ vaṭṭati, teneva sattasatikakkhandhake ubbāhikasammutiyaṃ aṭṭhapi janā ekato sammatāti.
“道路”是指在路上建的长形会堂。“池塘”是指为洗澡的人在池塘边建的房舍。树根下等处,要有遮盖、装上门的,才算住所。“分开”就是隔开,意思是各自分开。“在住所中”就是在各个住所里。“投入”在这里指的是:把由此产生的雨安居供养,投入到居住在那里的比丘处。“应当进入”的意思是:其他比丘要先住进那个利养丰厚的大住所,在佛塔完成职责之后,才能接受利养。
Maggoti magge katadīghasālā. Pokkharaṇīti nahāyantānaṃ pokkharaṇiyaṃ katasālā. Rukkhamūlādayo channā kavāṭabaddhāva senāsanaṃ. Vijaṭetvāti viyojetvā, visuṃ visuṃ katvāti attho. Āvāsesūti senāsanesu. Pakkhipitvāti ettha pakkhipanaṃ nāma tesu vasantānaṃ ito uppannavassāvāsikadānaṃ. Pavisitabbanti aññehi bhikkhūhi tasmiṃ mahālābhe pariveṇe vasitvā cetiye vattaṃ katvāva lābho gahetabboti adhippāyo.
“舍弃资具”是指不接受衣资具。“此亦”是指:那被舍弃的资具也包括在内。“应绑定后执取”是指应当这样指定后执取:“住在这棵树下或这座亭子里,在塔庙履行义务后,再接受。”心里生起这样的念头而行游——“我该住在哪里?住在哪里才安稳?哪里会有资具?”——这样的人就叫寻思游行者。因为在林野住处中,为了能知道危险,所以需要这样,才说“应五处五处地敲击火炬”。
Paccayaṃ vissajjetīti cīvarapaccayaṃ nādhivāseti. Ayampīti tena vissaṭṭhapaccayopi. Upanibandhitvā gāhetabbanti ‘‘imasmiṃ rukkhe vā maṇḍape vā vasitvā cetiye vattaṃ katvā gaṇhathā’’ti evaṃ upanibandhitvā gāhetabbaṃ. ‘‘Kattha nu kho vasissāmi, kattha vasantassa phāsu bhavissati, kattha vā paccayo bhavissatī’’ti evaṃ uppannena vitakkena caratīti vitakkacāriko. Araññavihāresu parissayavijānanatthaṃ icchitabbattā ‘‘pañca pañca ukkā koṭṭetabbā’’ti vuttaṃ.
行持共住规约。三种,是指依教、依行、依证而分的三种。净化后令出家,是指先审查合适、有良好家世的人,然后让他出家。所谓十事论,就是少欲论、知足论、远离论、不交际论、勤精进论、戒论、定论、慧论、解脱论、解脱知见论。
Vattanti katikavattaṃ. Tividhampīti pariyattipaṭipattipaṭivedhavasena tividhampi. Sodhetvā pabbājethāti bhabbe ācārakulaputte upaparikkhitvā pabbājetha. Dasavatthukakathā nāma appicchakathā santuṭṭhikathā pavivekakathā asaṃsaggakathā vīriyārambhakathā sīlakathā samādhikathā paññākathā vimuttikathā vimuttiñāṇadassanakathā.
导致争执的话就是纷争语。不放弃四种护卫,就是指不放弃佛随念、慈、不净、死随念这四种护卫。应当说明嚼齿木的规矩,这里说的是:对于嚼齿木的规矩,每天进入僧团中间的人,应由沙弥等取来齿木,放在齿木台上,让比丘们随意使用,每天只应拿一根齿木。如果不是每天进入僧团,而是住在精勤堂,或者在听法处、伍波萨他堂出现,就应估量好数量,拿四五根齿木放在自己住处嚼用。这些用完了,如果齿木台上还有很多,就应再取来嚼用。但如果不好好估量数量就拿,那些还没用完,台上的齿木就已经耗尽了,于是有些长老会说:“谁拿的,谁还回来。”有些则说:“让他们嚼吧,沙弥们会再拿来的。”所以,为了避免争执,应当估量好数量。不过,拿的时候并没有过失,即使是走在路上的人,也应把一根或两根放进袋子里带着走。乞食的规矩将在《义务犍度》的乞食义务中说明。
Viggahasaṃvattanikavacanaṃ viggāhikaṃ. Caturārakkhaṃ ahāpentāti buddhānussati mettā asubhaṃ maraṇassatīti imaṃ caturārakkhaṃ aparihāpentā. Dantakaṭṭhakhādanavattaṃ ācikkhitabbanti ettha dantakaṭṭhakhādanavattaṃ yo devasikaṃ saṅghamajjhe osarati, tena sāmaṇerādīhi āharitvā bhikkhūnaṃ yathāsukhaṃ paribhuñjanatthāya dantakaṭṭhamāḷake nikkhittesu dantakaṭṭhesu divase divase ekameva dantakaṭṭhaṃ gahetabbaṃ. Yo pana devasikaṃ na osarati, padhānaghare vasitvā dhammassavane vā uposathagge vā dissati, tena pamāṇaṃ sallakkhetvā cattāri pañca dantakaṭṭhāni attano vasanaṭṭhāne ṭhapetvā khāditabbāni. Tesu khīṇesu sace punapi dantakaṭṭhamāḷake bahūni hontiyeva, punapi āharitvā khāditabbāni. Yadi pana pamāṇaṃ asallakkhetvā āharati, tesu akhīṇesuyeva māḷake khīyati, tato keci therā ‘‘yehi gahitāni, te paṭiharantū’’ti vadeyyuṃ, keci ‘‘khādantu, puna sāmaṇerā āharissantī’’ti. Tasmā vivādaparihāratthaṃ pamāṇaṃ sallakkhetabbaṃ. Gahaṇe pana doso natthi, maggaṃ gacchantenapi ekaṃ vā dve vā thavikāya pakkhipitvā gantabbanti. Bhikkhācāravattaṃ vattakkhandhake piṇḍacārikavatte āvi bhavissati.
在钵位这里,是指依雨安居的分配,客比丘的钵位。因为他们已中断雨安居,所以说“即使他们接受,也不是雨安居资具的所有者”;又说,因为最初就已制定规约,即使他们抱怨,常住比丘也不得不给予。“如雇佣而住立”是指像雇工一样住下来、被指派到那里。“而僧团的,作告白甘马后执取”是就当地产生的物品而说。“依资具而执取”是就施主们依雨安居资具而执取的情况说。依据“诸比丘,在此处,已住雨安居的比丘还俗,这属于僧团”(《大品》374-375)这句话,所以说“在所去之处……属于僧团”。“人”指施主们。“最胜份给沙弥”是因为已经执取了第一份而说。
Pattaṭṭhāneti vassaggena āgantukabhikkhuno pattaṭṭhāne. Tesaṃ chinnavassattā ‘‘sādiyantāpi hi te neva vassāvāsikassa sāmino’’ti vuttaṃ, paṭhamaṃyeva katikāya katattā khīyantāpi ca āvāsikā neva adātuṃ labhantīti vuttaṃ. Bhatiniviṭṭhanti bhatiṃ katvā viya niviṭṭhaṃ pariyiṭṭhaṃ. Saṅghikaṃ pana apalokanakammaṃ katvā gāhitanti tatruppādaṃ sandhāya vuttaṃ. Paccayavasena gāhitanti dāyakānaṃ vassāvāsikapaccayavasena gāhitaṃ sandhāya vuttaṃ. ‘‘Idha, bhikkhave, vassaṃvuttho bhikkhu vibbhamati, saṅghasseveta’’nti (mahāva. 374-375) vacanato ‘‘gataṭṭhāne…pe… saṅghikaṃ hotī’’ti vuttaṃ. Manusseti dāyakamanusse. Varabhāgaṃ sāmaṇerassāti paṭhamabhāgassa gāhitattā vuttaṃ.
伍巴南达事论注释
Upanandavatthukathāvaṇṇanā
319你在那里取了坐卧处……在这里则已放开:意思是,当你在那个村落住处后来取了坐卧处时,就在你取它的当下,你在舍卫城先前所取的坐卧处就已经放开了。这里我现在……在那里也已放开:意思是,当你说“贤友,我现在放开在这个村落住处所取的坐卧处”时,在那里,即在舍卫城所取的坐卧处也就放开了。
319.Yaṃ tayā tattha senāsanaṃ gahitaṃ…pe… idha muttaṃ hotīti yaṃ tayā tattha gāmakāvāse pacchā senāsanaṃ gahitaṃ, taṃ te gaṇhanteneva idha sāvatthiyaṃ paṭhamagahitasenāsanaṃ muttaṃ hoti. Idha dānāhaṃ…pe… tatrāpi muttanti ‘‘idānāhaṃ, āvuso, imasmiṃ gāmakāvāse gahitasenāsanaṃ muñcāmī’’ti vadantena tatrāpi gāmakāvāse gahitasenāsanaṃ muttaṃ.
320所谓“长坐具”,是指除了床和椅子之外,任何一种能让人舒适地并排坐下的坐具。“象爪”,就是象的趾甲。字词注解里说:“殿堂的‘爪’,指的是底部的边缘,它安立在象的额瘤上。”以在家人的制作方式获得,意思是能按在家人的制作方式来使用;只有他们铺设好之后施与的,才可以坐,不是自己铺设的,也不是让别人铺设的。
320.Dīghāsanaṃ nāma mañcapīṭhavinimuttaṃ yaṃ kiñci ekato sukhaṃ nisīdituṃ pahoti. Hatthimhi nakho assāti hatthinakho. ‘‘Pāsādassa nakho nāma heṭṭhimaparicchedo, so ca hatthikumbhe patiṭṭhito’’ti gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Gihivikatanīhārena labbhantīti gihivikatanīhārena paribhuñjituṃ labbhanti, tehi attharitvā dinnāneva nisīdituṃ labbhanti, na sayaṃ atthatāni attharāpitāni vā.
关于不可舍物的注释
Avissajjiyavatthukathāvaṇṇanā
321321. “阿兰迦罗”(arañjara)是指能盛大量水的大缸。能盛水,所以叫 arañjara。《义释》里说:“做成像圆缸那样,口部稍微长一点,中间显出一道分界。”具五清净眼,是指依肉眼、天眼、法眼、佛眼和普眼而具备五眼。
321.Arañjaroti bahuudakagaṇhanakā mahācāṭi. Jalaṃ gaṇhituṃ alanti arañjaro. ‘‘Vaṭṭacāṭi viya hutvā thokaṃ dīghamukho majjhe paricchedaṃ dassetvā kato’’ti gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Pañcanimmalalocanoti maṃsadibbadhammabuddhasamantacakkhuvasena pañcalocano.
以固定物换固定物、以重物换重物:在这里,五类物品中,前两类是固定物,后三类是重物,应当这样理解。告知,就是告知比丘僧团。应当接受如法的卧具——这是就“我们布施给僧团”这种布施而言的。但如果他们说“我们布施给精舍”,那么即使是金、银等制成的、不如法的卧具,也可以接受。不只是……乃至……可以交换:这句话说明,用非固定物可以交换固定物,也可以交换非固定物。因为用固定物只能交换非固定物,不能交换固定物。不如法的,或价值昂贵的、如法的:这里,不如法的,指的是金制卧具等不如法的坐垫和枕头;价值昂贵的如法的,指的是象牙制卧具等,以及毛毯等如法的敷具。
Thāvarenaca thāvaraṃ garubhaṇḍena ca garubhaṇḍanti ettha pañcasu koṭṭhāsesu purimadvayaṃ thāvaraṃ, pacchimattayaṃ garubhaṇḍanti veditabbaṃ. Jānāpetvāti bhikkhusaṅghaṃ jānāpetvā. Kappiyamañcā sampaṭicchitabbāti ‘‘saṅghassa demā’’ti dinnaṃ sandhāya vuttaṃ. Sace pana ‘‘vihārassa demā’’ti vadanti, suvaṇṇarajatamayādiakappiyamañcepi sampaṭicchituṃ vaṭṭati. Na kevalaṃ…pe… parivattetuṃ vaṭṭantīti iminā athāvarena thāvarampi athāvarampi parivattetuṃ vaṭṭatīti dasseti. Thāvarena athāvarameva hi parivattetuṃ na vaṭṭati. Akappiyaṃ vā mahagghaṃ kappiyaṃ vāti ettha akappiyaṃ nāma suvaṇṇamayamañcādi akappiyabhisibimbohanāni ca. Mahagghaṃ kappiyaṃ nāma dantamayamañcādi pāvārādikappiyaattharaṇādīni ca.
“不可随身携带”的意思是:不能把它当成自己的东西一样拿来带着走。“应当以在家人所制作的方式来使用”,这句话说明:如果净人等人把它整理好再送来,那就可以使用。《大义释》里说:“叶针,就是书写用的笔。”
Pārihāriyaṃ na vaṭṭatīti attano santakaṃ viya gahetvā pariharituṃ na vaṭṭati. ‘‘Gihivikatanīhāreneva paribhuñjitabba’’nti iminā sace ārāmikādayo paṭisāmetvā paṭidenti, paribhuñjituṃ vaṭṭatīti dasseti. ‘‘Paṇṇasūci nāma lekhanī’’ti mahāgaṇṭhipade vuttaṃ.
从“半臂”开始,一直到肩头,这是《义释》里说的。所谓半臂,也有人说是张开拇指与中指的一拃再加四指的长度。那里生长的,是指在僧团土地上长出来的。八指长的针杆量,是说长度有八个手指宽,粗细则像贝叶针的针杆。因为律文里单独提到了文若草和灯心草,所以才说“除了文若草和灯心草”。八指量,就是长度有八个手指那么大。拍衣板,是指把染好的衣放在上面,用手拍打的木板。拍衣槌,据说是为了顺着风拍打等用途而做的。水槽,是用木板做成像水池一样的饮水容器。染槽,是把煮好的染料倒进去放着的地方。可以用来铺在地上,这是针对不合法的皮革说的。可以作为坐垫用,这句话表明在床和椅子上也可以铺。毛毯之类的坐垫,有些人说是重物,有些人说不是,要考察清楚再决定。一把叶,指的是棕榈叶。
‘‘Aḍḍhabāhūti kapparato paṭṭhāya yāva aṃsakūṭa’’nti gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Aḍḍhabāhu nāma vidatthicaturaṅgulantipi vadanti. Tatthajātakāti saṅghikabhūmiyaṃ jātā. Aṭṭhaṅgulasūcidaṇḍamattoti dīghato aṭṭhaṅgulamatto pariṇāhato paṇṇasūcidaṇḍamatto. Muñjapabbajānaṃyeva pāḷiyaṃ visuṃ āgatattā ‘‘muñjaṃ pabbajañca ṭhapetvā’’ti vuttaṃ. Aṭṭhaṅgulappamāṇoti dīghato aṭṭhaṅgulappamāṇo. Ghaṭṭanaphalakaṃ nāma yattha ṭhapetvā rajitacīvaraṃ hatthena ghaṭṭenti. Ghaṭṭanamuggaro nāma anuvātādighaṭṭanatthaṃ katoti vadanti. Ambaṇanti phalakehi pokkharaṇīsadisaṃ katapānīyabhājanaṃ. Rajanadoṇīti yattha pakkarajanaṃ ākiritvā ṭhapenti. Bhūmattharaṇaṃ kātuṃ vaṭṭatīti akappiyacammaṃ sandhāya vuttaṃ. Paccattharaṇagatikanti iminā mañcapīṭhepi attharituṃ vaṭṭatīti dīpeti. Pāvārādipaccattharaṇampi garubhaṇḍanti eke, noti apare, vīmaṃsitvā gahetabbaṃ. Muṭṭhipaṇṇanti tālapaṇṇaṃ sandhāya vuttaṃ.
新业布施论注释
Navakammadānakathāvaṇṇanā
323主人自己劝请某位比丘之后让他去做。在寒季和热季,不能拒绝其他前来的比丘。三分之一,就是第三份。如果他想给自己的共住弟子,意思是:如果他不想把僧团存放物品的地方或新比丘居住的地方给出去,而只想给自己的共住弟子,那么这三分之一或一半是可以给共住弟子的。在未作之处,指在坐卧处之外没有铺设台基等的地方。在墙外,指在墙壁之外。
323.Kiñcideva samādapetvā kāressatīti sāmikoyeva kañci bhikkhuṃ samādapetvā kāressati. Utukāle paṭibāhituṃ na labhatīti hemantagimhesu aññe sampattabhikkhū paṭibāhituṃ na labhati. Tibhāganti tatiyabhāgaṃ. Sace saddhivihārikānaṃ dātukāmo hotīti sace so saṅghassa bhaṇḍakaṭhapanaṭṭhānaṃ vā navakānaṃ vā vasanaṭṭhānaṃ dātuṃ na icchati, attano saddhivihārikānaññeva dātukāmo hotīti attho. Etañhi saddhivihārikānaṃ dātuṃ labhatīti etaṃ tatiyabhāgaṃ upaḍḍhabhāgaṃ vā dātuṃ labhati. Akataṭṭhāneti senāsanato bahi cayādīnaṃ akataṭṭhāne. Bahikuṭṭeti kuṭṭato bahi.
关于别处受用禁止等论说的注释
Aññatraparibhogapaṭikkhepādikathāvaṇṇanā
324324.“轮状擦脚布”是指用毛毯等物包裹起来,做成轮子形状、可以用来擦脚的用具。“有涂饰的地面”是指用细泥等做成的黑色等地面。“坐卧处”就是床、椅子等。“可以同样使用”,是说可以按照其他常住比丘使用的方式去使用。在《义释》中说:“如果非常住比丘把它放在平常没有铺整过的地面上,他们也没有犯戒。”“门等”,就是所说的门、窗等,即使没有修饰过,也不应该倚靠。“在毛发上”,是指毛发接触的时候。
324.Cakkalikanti kambalādīhi veṭhetvā cakkasaṇṭhānena pādapuñchanayoggaṃ kataṃ. Paribhaṇḍakatā bhūmi nāma saṇhamattikāhi katā kāḷavaṇṇādibhūmi. Senāsanaṃ mañcapīṭhādi. Tatheva vaḷañjetuṃ vaṭṭatīti aññehi āvāsikabhikkhūhi paribhuttanīhārena paribhuñjituṃ vaṭṭati. ‘‘Nevāsikā pakatiyā anatthatāya bhūmiyā ṭhapenti ce, tesampi anāpattiyevā’’ti gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Dvārampītiādinā vuttadvāravātapānādayo aparikammakatāpi na apassayitabbā. Lomesūti lomesu phusantesu.
关于允许僧团食等的注释
Saṅghabhattādianujānanakathāvaṇṇanā
325325. “指定食、邀请”是指已经获得了这种称呼。这里“iti”这个词是“等等”的意思,也就是已经获得了“指定食、邀请”等等称呼。“把那个也包括在内”,是为了消除将来比丘们的疑惑,把那种僧团食也包括在内。
325.Uddesabhattaṃnimantananti imaṃ vohāraṃ pattānīti ettha iti-saddo ādiattho, ‘‘uddesabhattaṃ nimantana’’ntiādivohāraṃ pattānīti ayamettha attho. Tampi anto katvāti āyatiṃ bhikkhūnaṃ kukkuccavinodanatthāya tampi saṅghabhattaṃ anto katvā.
指定餐食的注释
Uddesabhattakathāvaṇṇanā
在自己精舍门口,这是指精舍门楼附近。食堂,是指作为分配食物场所的食堂。说了“然而,所施的……”之后,为了说明那位施主布施的方式,而说“从僧团,尊者……”等。在内室,是指在屋内。进入内院范围内的:这里,在村门、街道、广场中,十二肘以内的范围叫作内院。为了说明在内室范围内可得到的差别,而说“此处即宅院范围……”等。单门通行,是指只能通过一个门通行使用。在不同住宅中,是指在各个家族的住宅中。有惭耻心、品行端正的人,避开不应去的地方,有智慧的人审察之后才指定,所以说“应寻求品行端正、有惭耻心、有智慧的人”。即使坐着、即使睡着,这是表示不敬意的属格用法。三衣围绕,这里《结文》中说:“就像得到水钵的人一样,其他人如果没得到指定食,却得到衣物等多种物品,那也归他。”随意使者,是因为被允许随自己喜好说任何话而派去取来,所以叫随意使者。凡所希望,是指说“请给指定钵食”等时,凡所希求的。以询问相似的方式,是指以类似询问的方式。
Attano vihāradvāreti vihārassa dvārakoṭṭhakasamīpaṃ sandhāya vuttaṃ. Bhojanasālāyāti bhattuddesaṭṭhānabhūtāya bhojanasālāya. ‘‘Dinnaṃ panā’’ti vatvā yathā so dāyako deti, taṃ vidhiṃ dassetuṃ ‘‘saṅghato bhante’’tiādimāha. Antaraghareti antogehe. Antoupacāragatānanti ettha gāmadvāravīthicatukkesu dvādasahatthabbhantaraṃ antoupacāro nāma. Antaragharassa upacāre pana labbhamānavisesaṃ dassetuṃ ‘‘gharūpacāro cetthā’’tiādimāha. Ekavaḷañjanti ekena dvārena vaḷañjitabbaṃ. Nānānivesanesūti nānākulassa nivesanesu. Lajjī pesalo agatigamanaṃ vajjetvā medhāvī ca upaparikkhitvā uddisissatīti āha ‘‘pesalo lajjī medhāvī icchitabbo’’ti. Nisinnassapi niddāyantassapīti anādare sāmivacanaṃ. Ticīvaraparivāranti ettha ‘‘udakapattalābhī viya aññopi uddesabhattaṃ alabhitvā vatthādimanekappakārakaṃ labhati ce, tasseva ta’’nti gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Attano rucivasena yaṃ kiñci vatvā āharituṃ vissajjitattā vissaṭṭhadūto nāma. Yaṃ icchatīti ‘‘uddesapattaṃ dethā’’tiādīni vadanto yaṃ icchati. Pucchāsabhāgenāti pucchāsadisena.
说了“有一种叫作‘一固定处’的”之后,为了解释这个固定处,就说了“或国王的……”等话。因为要与其他指定食不混在一起、单独从固定处领取,所以说“各别行食”。以偷盗方式拿走,是指持钵者拿走。成为负担,是指成为下命令者的负担。那些比丘因为“可以听从人们的话”而前往,所以说“因‘可以听从人们的话’而被那位比丘告知后前往”。未分配份,就是客僧份。关于“全体僧团应受用”这一句,《结文》中说:即使最初说了“请把所有僧团的钵食拿来”,后来没有说“全体僧团应受用”,也应当在分配之后受用。
‘‘Ekā kūṭaṭṭhitikā nāma hotī’’ti vatvā tameva ṭhitikaṃ vibhāvento ‘‘rañño vā hī’’tiādimāha. Aññehi uddesabhattehi amissetvā visuṃyeva ṭhitikāya gahetabbattā ‘‘ekacārikabhattānī’’ti vuttaṃ. Theyyāya harantīti pattahārakā haranti. Gīvā hotīti āṇāpakassa gīvā hoti. ‘‘Manussānaṃ vacanaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti gacchantīti ‘‘manussānaṃ vacanaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti tena bhikkhunā vuttā gacchanti. Akatabhāgo nāmāti āgantukabhāgo nāma. ‘‘Sabbo saṅgho paribhuñjatū’’tivutteti ettha ‘‘paṭhamameva ‘sabbaṃ saṅghikaṃ pattaṃ dethā’ti vatvā pacchā ‘sabbo saṅgho paribhuñjatū’ti avuttepi bhājetvāva paribhuñjitabba’’nti gaṇṭhipadesu vuttaṃ.
邀请食的注释
Nimantanabhattakathāvaṇṇanā
没有说“从僧团中指定这么多比丘后请给”,而是说“请拿这么多比丘的食物”之后所布施的,就叫作僧团邀请食。对常行乞食的人也适用,因为这是按乞食的同义说法来讲的,所以适用。按次第,就是按已经得到的顺序。中断,是指没有说“请拿食物”这句话。因此他说“即没有说‘食物’的人”。按一口之量,就是按每一团食物来算。而这个规则只适用于邀请食,不适用于指定食。因为在指定食中,只应分配够一个人吃的量,所以指定食中没有所谓按一口量固定的做法。停留,就是住着。“一次”在《结文》中说:“是指只要比丘们住在那住处,所有人都能获得。”不过这里的意思是:一次并不是指一天,而是指凡住在那住处的所有比丘。在一天里已经取过食物的比丘,别的日子就不再取,直到所有比丘都受食一次为止;凡是知道的人,就应该取食后前往。
‘‘Ettake bhikkhū saṅghato uddisitvā dethā’’tiādīni avatvā ‘‘ettakānaṃ bhikkhūnaṃ bhattaṃ gaṇhathā’’ti vatvā dinnaṃ saṅghikaṃ nimantanaṃ nāma. Piṇḍapātikānampi vaṭṭatīti bhikkhāpariyāyena vuttattā vaṭṭati. Paṭipāṭiyāti laddhapaṭipāṭiyā. Vicchinditvāti ‘‘bhattaṃ gaṇhathā’’ti padaṃ avatvā. Tenevāha ‘‘bhattanti avadantenā’’ti. Ālopasaṅkhepenāti ekekapiṇḍavasena. Ayañca nayo nimantaneyeva, na uddesabhatte. Tattha hi ekassa pahonakappamāṇaṃyeva bhājetabbaṃ, tasmā uddesabhatte ālopaṭṭhitikā nāma natthi. Acchatīti tiṭṭhati. ‘‘Ekavāranti yāva tasmiṃ āvāse vasanti bhikkhū, sabbe labhantī’’ti gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Ayaṃ panettha adhippāyo – ekavāranti na ekadivasaṃ sandhāya vuttaṃ, yattakā pana bhikkhū tasmiṃ āvāse vasanti, te sabbe. Ekasmiṃ divase gahitabhikkhū aññadā aggahetvā yāva ekavāraṃ sabbe bhikkhū bhojitā honti, tāva ye jānanti, te gahetvā gantabbanti.
筹食论的注释
Salākabhattakathāvaṇṇanā
“系属”是指写下来。“以压制而给予”是指即使对方不愿意,也以压制的方式让他接受。“依一家”是指依着一排房屋。“指定后”是指说了“这是给你的,这也是给你的”之后。因为距离远,即使以压制的方式,也应按轮次去领取的村庄,就是轮值村。被安排做精舍轮值的人,叫精舍轮值者,也就是按轮次守护精舍的人。“变易”是指净信的变化。“成为增益业”是指为了守护精舍,僧团应当给予的额外所得成为增益业。在由僧团新参者获得的时段,即每天逐一送达的两三份各别行食,以同样的规定,在自己应得之处由僧团新参者获得的时候。对于“交付给任何一位现前者”,这里《结文》中说:“如果大多数比丘已经到了界外,就应交付给任何一位现前者,因为同属一类,一人所得即属于全体;如果没有现前者,就应交付给自己然后再给予。”“味筹”是指甘蔗味筹。
Upanibandhitvāti likhitvā. Niggahena datvāti anicchantampi niggahena sampaṭicchāpetvā . Ekagehavasenāti ekāya gharapāḷiyā vasena. Uddisitvāti ‘‘tuyhañca tuyhañca pāpuṇātī’’ti vatvā. Dūrattā niggahetvāpi vārena gāhetabbagāmo vāragāmo. Vihāravāre niyuttā vihāravārikā, vārena vihārarakkhaṇakā. Aññathattanti pasādaññathattaṃ. Phātikammameva bhavantīti vihārarakkhaṇatthāya saṅghena dātabbaatirekalābhā honti. Saṅghanavakena laddhakāleti divase divase ekekassa pāpitāni dve tīṇi ekacārikabhattāni teneva niyāmena attano pāpuṇanaṭṭhāne saṅghanavakena laddhakāle. Yassa kassaci sammukhībhūtassa pāpetvāti ettha ‘‘yebhuyyena ce bhikkhū bahisīmagatā honti, sammukhībhūtassa yassa kassaci pāpetabbaṃ sabhāgattā ekena laddhaṃ sabbesaṃ hoti, tasmimpi asati attano pāpetvā dātabba’’nti gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Rasasalākanti ucchurasasalākaṃ.
从僧团得到的,即使是无财食筹,在精舍里煮好的饭也是可以的。因为《清净道论》把它作为共通的规定来说,却没有特别区分“这样取受时可以享用,这样取受时不可以享用”。在这里,药物等食筹虽然对常行乞食的比丘们也是可以的,但因为是作为食筹而取受的,所以不应该享用——这里的意趣需要考察。如果药物等食筹作为食筹取受后就不应该享用,那么就不会说“从僧团得到的无财食筹是可以的”。而且依据“额外所得、僧团食、指定食”等说法,以食筹形式取受而加以拒绝的只是食物,不是药物。因为僧团食等十四种食才被说为不可享用,这是持诵犍度者的主张,在这里应当这样理解。应从最上座开始依次给予的食物,就是最上食。已得或未得,就是得到或没得到。由于固定的最上食即使只有一点点也仍然存在,所以说即使已经得到了,也允许在第二天再拿。因为这里“仅最上食”中的“仅”字,否定了数量多的可能。
‘‘Saṅghato nirāmisasalākāpi vihāre pakkabhattampi vaṭṭatiyevā’’ti sādhāraṇaṃ katvā visuddhimagge (visuddhi. 1.26) vuttattā ‘‘evaṃ gāhite sāditabbaṃ, evaṃ na sāditabba’’nti visesetvā avuttattā ca bhesajjādisalākāyo cettha kiñcāpi piṇḍapātikānampi vaṭṭanti, salākavasena gāhitattā pana na sāditabbāti ettha adhippāyo vīmaṃsitabbo. Yadi hi bhesajjādisalākā salākavasena gāhitā na sāditabbā siyā, saṅghato nirāmisasalākā vaṭṭatiyevāti na vadeyya, ‘‘atirekalābho saṅghabhattaṃ uddesabhatta’’ntiādivacanato (mahāva. 128) ‘‘atirekalābhaṃ paṭikkhipāmī’’ti salākavasena gāhetabbaṃ bhattameva paṭikkhittaṃ, na bhesajjaṃ. Saṅghabhattādīni hi cuddasa bhattāniyeva tena na sāditabbānīti vuttāni, khandhakabhāṇakānaṃ vā matena idha evaṃ vuttanti gahetabbaṃ. Aggato dātabbabhikkhā aggabhikkhā. Laddhā vā aladdhā vāti labhitvā vā alabhitvā vā. Nibaddhāya aggabhikkhāya appamattikāya eva sambhavato labhitvāpi punadivase gaṇhituṃ vuttaṃ. Aggabhikkhāmattanti hi ettha matta-saddo bahubhāvaṃ nivatteti.
所谓“筹食”,是指只在僧园里指定、并且只针对僧园而布施的,所以经文说“未送到僧园者”等等。其中“座堂”,是指那个村子里的座堂。要取来僧园之后再授予:这样说之后,就在当天把布施的食物取来僧园,站在僧园里授予。“在那里”,是指在那一个方向、那一片地方。“取了那个”,是指自己取走那份轮值村的筹。“由他”,是指那位把自己所得的轮值村筹给了远行比丘的人。“在他还没有越过时,就应该收回他的筹”:因为筹只属于住在近行界内的人,所以当那位远行比丘还没有越过近行界时,就应该把那位远行者所得的筹归于自己而取走。
Salākabhattaṃ nāma vihāreyeva uddisīyati vihārameva sandhāya diyyamānattāti āha ‘‘vihāre apāpitaṃ panā’’tiādi. Tatra āsanasālāyāti tasmiṃ gāme āsanasālāya. Vihāraṃ ānetvā gāhetabbanti tathā vatvā tasmiṃ divase dinnabhattaṃ vihārameva ānetvā ṭhitikāya gāhetabbaṃ. Tatthāti tasmiṃ disābhāge. Taṃ gahetvāti taṃ vāragāmasalākaṃ attanā gahetvā. Tenāti yo attano pattaṃ vāragāmasalākaṃ disaṃgamikassa adāsi, tena. Anatikkanteyeva tasmiṃ tassa salākā gāhetabbāti yasmā upacārasīmaṭṭhasseva salākā pāpuṇāti, tasmā tasmiṃ disaṃgamike upacārasīmaṃ anatikkanteyeva tassa disaṃgamikassa pattasalākā attano pāpetvā gahetabbā.
“在没来的那一天”这句话里,怎么知道那些比丘是已经来了还是还没来呢?因为从各个地方来的比丘都会聚到那个村子的座堂里,所以能知道他们来了还是没来。“在我们的行境村”,指的是供给筹食的施主们所在的村子。“前来吃饭”:他们心里想“大长老一个人留在精舍里,肯定早就把所有的筹都弄到手、稳稳占着了”,于是就来了。
Anāgatadivaseti ettha kathaṃ tesaṃ bhikkhūnaṃ āgatānāgatabhāvo viññāyatīti ce? Yasmā tato tato āgatā bhikkhū tasmiṃ gāme āsanasālāya sannipatanti, tasmā tesaṃ āgatānāgatabhāvo sakkā viññātuṃ. Amhākaṃ gocaragāmeti salākabhattadāyakānaṃ gāme. Bhuñjituṃ āgacchantīti ‘‘mahāthero ekakova vihāre ohīno avassaṃ sabbasalākā attano pāpetvā ṭhito’’ti maññamānā āgacchanti.
半月食等论的注释
Pakkhikabhattādikathāvaṇṇanā
在四个被指定的半月日里,应当施予的食物叫作半月食。这里“被指定的”当中,“abhi”只是一个前缀,意思就是“应当被标记的”;也就是说,为了伍波萨他、受持戒律、听闻佛法、供养恭敬等事,那些应当被标记、应当被记住、应当被注意的日子,这样说就是这个意思。“明天是半月日”这句话,是因为半月食还没有确定下来,所以才说“今天不应该取半月食”。有些书写本里写作“明天我们家里会有粗劣的食物”,但应该以“会有半月食”这个文本为准。在伍波萨他日应当施予的食物叫作伍波萨他食。“已制定”是指已经规定为“某某僧园”。取来之后应当食用,是指住在那个住处的人,依既定规则取来之后应当食用。米等物……乃至……是允许的,因为是被送来的,所以允许。同样,因为已被接受,所以是由比丘名义接受的。将钵装满、盖好之后施予,是指说“我们施予糖球饭”而给的。即使是糖团……乃至……应当施予,这里应当知道糖团是棕榈果大小。其余在这里是很容易理解的。
Abhilakkhitesu catūsu pakkhadivasesu dātabbabhattaṃ pakkhikaṃ. Abhilakkhitesūti ettha abhīti upasaggamattaṃ, lakkhaṇīyesu icceva attho, uposathasamādānadhammassavanapūjāsakkārādikaraṇatthaṃ lakkhitabbesu sallakkhetabbesu upalakkhetabbesūti vuttaṃ hoti. Sve pakkhoti ‘‘ajja pakkhikaṃ na gāhetabba’’nti pakkhikassa aniyamattā vuttaṃ. ‘‘Sve amhākaṃ ghare lūkhabhattaṃ bhavissatī’’ti potthakesu likhanti, ‘‘pakkhabhattaṃ bhavissatī’’ti pāṭhena bhavitabbaṃ. Uposathe dātabbaṃ bhattaṃ uposathikaṃ. Nibandhāpitanti ‘‘asukavihārassā’’ti niyamitaṃ. Gāhetvā bhuñjitabbanti tasmiṃ senāsane vasantehi ṭhitikāya gāhetvā bhuñjitabbaṃ. Taṇḍulādīnipesenti…pe… vaṭṭatīti abhihaṭabhikkhattā vaṭṭati. Tathā paṭiggahitattāti bhikkhānāmena paṭiggahitattā. Pattaṃ pūretvā thaketvā dinnanti ‘‘guḷakabhattaṃ demā’’ti dinnaṃ. Guḷapiṇḍepi…pe… dātabboti ettha guḷapiṇḍaṃ tālapakkappamāṇanti veditabbaṃ. Sesamettha suviññeyyamevāti.