6. 卧坐具篇
6. Senāsanakkhandhakaṃ
允许精舍之语的注释
Vihārānujānanakathāvaṇṇanā
294在《卧坐具篇》中,“卧坐具未被制定”是就精舍卧坐具而说。卧坐具有四种(《中部注》1.296):精舍卧坐具、床座卧坐具、铺设卧坐具、场所卧坐具。其中,如《分别》(527)所说:“床也是卧坐具,座也是,床垫也是,枕头也是,精舍也是,半檐屋也是,殿堂也是,楼阁也是,石窟也是,台观也是,圆亭也是,洞窟也是,竹林丛也是,树根处也是,凉亭也是卧坐具。凡是比丘们所退居之处,这一切都是卧坐具。”据此,精舍、半檐屋、殿堂、楼阁、石窟,这称为精舍卧坐具。床、座、床垫、枕头,这称为床座卧坐具。地毯、皮片、草席、叶席,这称为铺设卧坐具。凡是比丘们所退居之处,这称为场所卧坐具。
294. Senāsanakkhandhake senāsanaṃ apaññattaṃ hotīti vihārasenāsanaṃ sandhāya vuttaṃ. Catubbidhañhi (ma. ni. aṭṭa. 1.296) senāsanaṃ vihārasenāsanaṃ mañcapīṭhasenāsanaṃ santhatasenāsanaṃ okāsasenāsananti. Tattha ‘‘mañcopi senāsanaṃ, pīṭhampi bhisipi bimbohanampi vihāropi aḍḍhayogopi pāsādopi hammiyampi guhāpi aṭṭopi māḷopi leṇampi veḷugumbopi rukkhamūlampi maṇḍapopi senāsanaṃ. Yattha vā pana bhikkhū paṭikkamanti, sabbametaṃ senāsana’’nti (vibha. 527) vacanato vihāro aḍḍhayogo pāsādo hammiyaṃ guhāti idaṃ vihārasenāsanaṃ nāma. Mañco pīṭhaṃ bhisi bimbohananti idaṃ mañcapīṭhasenāsanaṃ nāma. Cimilikā cammakhaṇḍo tiṇasanthāro paṇṇasanthāroti idaṃ santhatasenāsanaṃ nāma. Yattha vā pana bhikkhū paṭikkamantīti idaṃ okāsasenāsanaṃ nāma.
在“树根处”等之中,所谓树根卧坐具,是指任何有浓密树荫的、幽静的树根处。所谓山,是指岩石山。在那里,比丘们在水池处处理好用水事务后,坐在清凉的树荫下,眺望着各个方向,被凉风吹拂着,修习沙门法。所谓溪谷:ka意为水,被水切割、被水破开的山地处,称为溪谷,也称之为“山腰”或“河曲”。在那里,有如同银片般的沙地,头顶上如同宝石华盖般的密林,流淌着如同宝石碎片般的水。比丘们下到这样的溪谷中,饮水,清凉肢体,堆起沙堆,铺开粪扫衣,坐在那里修习沙门法。所谓山窟,是指两座山之间,或者就在一座山中的、如同隧道般的大洞穴。
Rukkhamūletiādīsu rukkhamūlasenāsanaṃ nāma yaṃkiñci sandacchāyaṃ vivittaṃ rukkhamūlaṃ. Pabbato nāma selo. Tattha hi udakasoṇḍīsu udakakiccaṃ katvā sītāya rukkhacchāyāya nisinnā nānādisāsu khāyamānāsu sītena vātena bījiyamānā samaṇadhammaṃ karonti. Kandareti kaṃ vuccati udakaṃ, tena dārito udakena bhinno pabbatappadeso kandaraṃ. Yaṃ ‘‘nitamba’’ntipi ‘‘nadīkuñja’’ntipi vadanti. Tattha hi rajatapaṭṭasadisā vālikā hoti, matthake maṇivitānaṃ viya vanagahanaṃ, maṇikkhandhasadisaṃ udakaṃ sandati, evarūpaṃ kandaraṃ oruyha pānīyaṃ pivitvā gattāni sītaṃ katvā vālikaṃ ussāpetvā paṃsukūlacīvaraṃ paññapetvā tattha nisinnā te bhikkhū samaṇadhammaṃ karonti. Giriguhā nāma dvinnaṃ pabbatānaṃ antarā, ekasmiṃyeva vā umaṅgasadisaṃ mahāvivaraṃ.
依据“所谓林野,即是对远处卧坐处的称呼”等语(《分别》531),凡是那不耕种、不播种,超出人们活动范围而存在的阿兰若卧坐处,就称为“林野”。所谓露天处,是指没有任何遮蔽的地方。然而,比丘们若愿意,可以在此搭建衣屋居住。所谓稻草堆,是指位于稻草堆中:从大稻草堆取出稻草,做成类似岩阴洞窟的住所;或者在灌木丛等上覆盖稻草,坐在下面修习沙门法,这是就此而言。所谓五种洞窟,是指五种隐蔽之处。比丘们在此处隐蔽,故称洞窟,这是对精舍等的称呼。所谓金翅鸟翼屋,是指制成金翅鸟翅膀形状的房屋。
‘‘Vanapatthanti dūrānametaṃ senāsanānaṃ adhivacana’’ntiādivacanato (vibha. 531) yattha na kasanti na vapanti, tādisaṃ manussānaṃ upacāraṭṭhānaṃ atikkamitvā ṭhitaṃ araññakasenāsanaṃ ‘‘vanapattha’’nti vuccati. Ajjhokāso nāma kenaci acchanno padeso. Ākaṅkhamānā panettha cīvarakuṭiṃ katvā vasanti. Palālapuñjeti palālarāsimhi. Mahāpalālapuñjato hi palālaṃ nikkaḍḍhitvā pabbhāraleṇasadise ālaye karonti, gacchagumbādīnampi upari palālaṃ parikkhipitvā heṭṭhā nisinnā samaṇadhammaṃ karonti, taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Pañca leṇānīti pañca līyanaṭṭhānāni. Nilīyanti ettha bhikkhūti leṇāni, vihārādīnametaṃ adhivacanaṃ. Supaṇṇavaṅkagehanti garuḷapakkhasaṇṭhānena katagehaṃ.
295在随喜偈颂中:寒冷,是指由于内在诸界的扰动或外界时节的变化而生起的寒冷。炎热,是指火的灼热,应知这可能来自森林火灾等。遮止,意为阻止。它令身体与心念不因那两者的逼迫而受到恼害。因为当身体被寒热所逼时,心意散乱的比丘无法如理地精勤。猛兽,是指狮子、老虎等凶恶的野兽。由于进入有防护的卧坐处,关上门而坐,便无这些灾患。爬虫,是指任何爬行、行走的长身动物。蚊虫仅是举例,当知蝇虻等也包含在内。在寒季,是指因寒季时节以及持续七日大雨等而生起的寒冷触感。雨,是指随时降下的雨水。
295. Anumodanagāthāsu sītanti ajjhattadhātukkhobhavasena vā bahiddhautuvipariṇāmavasaena vā uppajjanakasītaṃ. Uṇhanti aggisantāpaṃ, tassa vanadāhādīsu vā sambhavo daṭṭhabbo. Paṭihantīti bādhati. Yathā tadubhayavasena kāyacittānaṃ bādhanaṃ na hoti, evaṃ karoti. Sītuṇhabbhāhate hi sarīre vikkhittacitto bhikkhu yoniso padahituṃ na sakkoti. Vāḷamigānīti sīhabyagghādivāḷamige. Guttasenāsanañhi pavisitvā dvāraṃ pidhāya nisinnassa te parissayā na honti. Sarīsapeti ye keci sarante gacchante dīghajātike. Makaseti nidassanamattametaṃ, ḍaṃsādīnampi eteneva saṅgaho daṭṭhabbo. Sisireti sisirakālavasena sattāhavaddhalikādivasena ca uppanne sisirasamphasse. Vuṭṭhiyoti yadā tadā uppannā vassavuṭṭhiyo.
“可怕的风与热”:风因能拔起、折断树木等而可畏,又分有尘、无尘等类别;热因在夏季酷热时生起而可畏。它们被遮止、被阻挡。“为洞窟”,是指为了将心从种种所缘回转向内,乐于宴默独处。“为安乐”,是指因无上述诸患而获得安乐住。“为禅修”,是指在三十八种所缘中,于任一所缘令心专注。“为观修”,是指以无常等角度观照诸行。
Vātātapo ghoroti rukkhagacchādīnaṃ ummūlabhañjanādivasena pavattiyā ghoro sarajaarajādibhedo vāto ceva gimhapariḷāhasamayesu uppattiyā ghoro sūriyātapo ca paṭihaññati paṭibāhīyati. Leṇatthanti nānārammaṇato cittaṃ nivattetvā paṭisallānārāmatthaṃ. Sukhatthanti vuttaparissayābhāvena phāsuvihāratthaṃ. Jhāyitunti aṭṭhatiṃsārammaṇesu yattha katthaci cittaṃ upanijjhāyituṃ. Vipassitunti aniccādito saṅkhāre sammasituṃ.
“精舍”,指依止之处。“令建造”,指令人建造。“令人愉悦”,指住处安乐、令人心悦。“应令多闻者住于此”:建造之后,应让那些多闻、持戒、具足善法的比丘们安住在这些精舍中。当安置他们居住时,应以清净心——对业果与三宝功德深信不疑、正直而具足意乐的心——供给他们食物、饮料、衣物与卧坐具,使那些多闻者不因资具而生疲苦。
Vihāreti patissaye. Kārayeti kārāpeyya. Rammeti manorame nivāsasukhe. Vāsayettha bahussuteti kāretvā pana ettha vihāresu bahussute sīlavante kalyāṇadhamme nivāseyya. Te nivāsento pana tesaṃ bahussutānaṃ yathā paccayehi kilamatho na hoti, evaṃ annañca pānañca vatthasenāsanāni ca dadeyya ujubhūtesu ajjhāsayasampannesu kammaphalānaṃ ratanattayaguṇānañca saddahanena vippasannena cetasā.
现在,为了显示在家者与出家者相互利益,而说“他们对他”等偈颂。其中,“他们”指那些多闻者;“对他”指对那位优婆塞。“说法”,是指他们宣说能断除一切轮回之苦的正法。“那个人在此处了知此法后”:即此人通过在此教法中正确地修行而了知此正法,证得最上道,成为无漏者,般涅槃。
Idāni gahaṭṭhapabbajitānaṃ aññamaññupakāritaṃ dassetuṃ ‘‘te tassā’’ti gāthamāha. Tattha teti te bahussutā. Tassāti upāsakassa. Dhammaṃ desentīti sakalavaṭṭadukkhāpanūdanaṃ saddhammaṃ desenti. Yaṃ so dhammaṃ idhaññāyāti so puggalo yaṃ saddhammaṃ imasmiṃ sāsane sammā paṭipajjanena jānitvā aggamaggādhigamena anāsavo hutvā parinibbāyati.
“他即是一切施者”:意指布施了住所,即等于布施了一切。正如(《相应部注》1.1.42)所说:即使有人行乞两三个村庄后一无所获地回来,进入有树荫、有水的园林,沐浴后在住所中躺卧片刻,再起身坐下时,体力便仿佛重新注入一般恢复;在户外行走时,身体色泽会被风热所损,进入住所关门躺卧片刻后,不调和的相续便平息,调和的相续得以安立,色泽仿佛再度注入;在外行走时,脚会被刺扎伤、被树桩碰伤,还会遭遇蛇等危险以及盗贼的怖畏,进入住所关门躺下后,一切危险便消失;诵经者生起法喜之乐,作意业处者生起寂静之乐,因为不再有外部的散乱;在外行走时,汗水流淌、眼睛眨动,进入住所时床椅都看不清楚,但坐下片刻后,眼根的明净便像重新注入一般,门窗、床椅等清晰可见;并且,人们见他住在此住所中,便会以四资具恭敬地服侍。因此说:“施与住处者,即是一切施者。”
So ca sabbadado hotīti āvāsadānasmiṃ dinne sabbadānaṃ dinnameva hotīti katvā vuttaṃ. Tathā hi (saṃ. ni. aṭṭha. 1.1.42) dve tayo gāme piṇḍāya caritvā kiñci aladdhā āgatassapi chāyūdakasampannaṃ ārāmaṃ pavisitvā nahāyitvā patissaye muhuttaṃ nipajjitvā uṭṭhāya nisinnassa kāye balaṃ āharitvā pakkhittaṃ viya hoti, bahi vicarantassa ca kāye vaṇṇadhātu vātātapehi kilamati, patissayaṃ pavisitvā dvāraṃ pidhāya muhuttaṃ nipannassa visabhāgasantati vūpasammati, sabhāgasantati patiṭṭhāti, vaṇṇadhātu āharitvā pakkhittā viya hoti, bahi vicarantassa ca pāde kaṇṭako vijjhati, khāṇu paharati, sarīsapādiparissayā ceva corabhayañca uppajjati, patissayaṃ pavisitvā dvāraṃ pidhāya nipannassa sabbe parissayā na honti, sajjhāyantassa dhammapītisukhaṃ, kammaṭṭhānaṃ manasikarontassa upasamasukhañca uppajjati bahiddhāvikkhepābhāvato, bahi vicarantassa ca sedā muccanti, akkhīni phandanti, senāsanaṃ pavisanakkhaṇe mañcapīṭhāni na paññāyanti, muhuttaṃ nisinnassa pana akkhipasādo āharitvā pakkhitto viya hoti, dvāravātapānamañcapīṭhādīni paññāyanti, etasmiñca āvāse vasantaṃ disvā manussā catūhi paccayehi sakkaccaṃ upaṭṭhahanti. Tena vuttaṃ ‘‘so ca sabbadado hoti, yo dadāti upassaya’’nti.
296“拉手孔”是指:将手指伸入其中,拉门时使门闩相触之处,即称此名。“拉绳”是指:在门扇上穿孔,将绳索穿入,拉动绳索而使门闩相触,这就是拉绳。为显明住处受用之物中并无不可用皮革,故说“即使是用豹尾皮做的,也是可以的”。“如塔坛周围的围栏”是指:在窗框上,像塔坛的围栏那样,用板条等装饰而做成。“柱窗”是指:不横放木条,只以竖立的竹签等做成的窗。
296.Āviñchanacchiddanti yattha aṅguliṃ pavesetvā dvāraṃ ākaḍḍhantā dvārabāhaṃ phusāpenti, tassetaṃ adhivacanaṃ. Āviñchanarajjunti kavāṭeyeva chiddaṃ katvā tattha pavesetvā yena rajjukena kaḍḍhantā dvāraṃ phusāpenti, taṃ āviñchanarajjukaṃ. Senāsanaparibhoge akappiyacammaṃ nāma natthīti dassanatthaṃ ‘‘sacepi dīpinaṅguṭṭhena katā hoti, vaṭṭatiyevā’’ti vuttaṃ. Cetiye vedikāsadisanti vātapānabāhāsu cetiye vedikāya viya paṭṭikādīhi dassetvā kataṃ. Thambhakavātapānaṃ nāma tiriyaṃ dārūni adatvā ujukaṃ ṭhitehi eva veṇusalākādīhi kataṃ.
允许床椅等之语的解释
Mañcapīṭhādianujānanakathāvaṇṇanā
297“草绵”是指芦苇草的绵。此处举“草绵”只为草类之例,故说“任何种类的草”。“五种毛绵等亦为许可”,此处也应联系“在枕头中”来理解。有言“不可倚靠填满绵的床垫”,余者言“可”。“垫放”即是放置。“头量”是指:从喉窝以上,垫放整个头部之处,这便是头量。为显示其最大尺寸在横向上为一拳尺,故说“其宽度在三个耳际……”。“中间部分为一拳尺”是指:枕头的中间部分,横向为一拳尺的量。“于皮革床垫中”是指在皮革制的床垫中。“给与触点”是指为作标记而施以点状触印。
297.Poṭakitūlanti erakatiṇatūlaṃ. Poṭakigahaṇañcettha tiṇajātīnaṃ nidassanamattanti āha ‘‘yesaṃ kesañci tiṇajātikāna’’nti. Pañcavidhaṃ uṇṇāditūlampi vaṭṭatīti etthāpi ‘‘bimbohane’’ti ānetvā sambandhitabbaṃ. ‘‘Tūlapūritaṃ bhisiṃ apassayituṃ na vaṭṭatī’’ti keci vadanti, vaṭṭatīti apare. Upadahantīti ṭhapenti. Sīsappamāṇanti yattha galavāṭakato paṭṭhāya sabbasīsaṃ upadahanti, taṃ sīsappamāṇaṃ. Tañca ukkaṭṭhaparicchedato tiriyaṃ muṭṭhiratanaṃ hotīti dassetuṃ ‘‘yassa vitthārato tīsu kaṇṇesū’’tiādimāha. Majjhaṭṭhānaṃ muṭṭhiratanaṃ hotīti bimbohanassa majjhaṭṭhānaṃ tiriyato muṭṭhiratanappamāṇaṃ hoti. Masūraketi cammamayabhisiyaṃ. Phusitāni dātunti saññākaraṇatthaṃ bindūni dātuṃ.
298“不系缚”是指不被系缚,即不粘着之义。“挡开后”是指弄光滑后。
298. Na nibandhatīti anibandhanīyo, na allīyatīti attho. Paṭibāhetvāti maṭṭhaṃ katvā.
允许砖堆等之语的解释
Iṭṭhakācayādianujānanakathāvaṇṇanā
300“穿孔于木”指在木料上穿孔。“钉入木桩”指将木桩两两钉入。“那可移动的墙板”即依前述方式,钉入木桩而作成,正是指此而言。“立于地面”指以根部立于地面,作为墙板的支撑而竖起,并用木桩将墙板竖起安立,这是其意趣。“从两侧伸出墙壁而做成的处所”,是指为了使坐在门边的人不能直接看见外面,而从两侧伸出墙,在对面竖起墙壁而做成的处所。“四周环绕”指四周有围墙。“上翻门帘”指用棍子撑起而安放的门帘。
300.Rukkhaṃ vijjhitvāti rukkhadāruṃ vijjhitvā. Khāṇuke ākoṭetvāti dve dve khāṇuke ākoṭetvā. Taṃ āharimaṃ bhittipādanti vuttanayena khāṇuke ākoṭetvā kataṃyeva sandhāya vuttaṃ. Bhūmiyaṃ patiṭṭhāpetunti mūlena bhūmiyaṃ patiṭṭhāpetvā bhittipādassa upatthambhanavasena ussāpetvā khāṇukehi bhittipādaṃ ussāpetvā ṭhapetunti adhippāyo. Ubhato kuṭṭaṃ nīharitvā katapadesassāti yathā antodvārasamīpe nisinnehi ujukaṃ bahi oloketuṃ na sakkā hoti, evaṃ ubhohi passehi kuṭṭaṃ nīharitvā abhimukhe bhittiṃ upaṭṭhapetvā katapadesassa. Samantā pariyāgāroti samantato āviddhapamukhaṃ. Ugghāṭanakiṭikanti daṇḍehi ukkhipitvā ṭhapanakapadarakiṭikaṃ.
给孤独事缘之语的解释
Anāthapiṇḍikavatthukathāvaṇṇanā
304在给孤独长者的事缘中(《相应部注》1.1.242),“以某种事务”是指商业事务。据说,给孤独长者和王舍城长者互为妹夫。当王舍城有应时货物且价格合适时,王舍城长者便收取货物,用数百辆车运往舍卫城,在距城约一由旬处停下,使人告知自己已抵达。给孤独长者便出城迎接,对他极为恭敬,请他乘上一辆车,进入舍卫城。如果货物容易售出,便卖掉;若不易售出,便存放在妹妹家中后离去。给孤独长者也同样如此行事。那时,他也是以同样的事务前往。即就此而言。
304. Anāthapiṇḍikaseṭṭhivatthumhi (saṃ. ni. aṭṭha. 1.1.242) kenacideva karaṇīyenāti vāṇijjakammaṃ adhippetaṃ. Anāthapiṇḍiko kira rājagahaseṭṭhi ca aññamaññaṃ bhaginipatikā honti. Yadā rājagahe uṭṭhānakabhaṇḍaṃ samagghaṃ hoti, tadā rājagahaseṭṭhi taṃ gahetvā sakaṭasatehi sāvatthiṃ gantvā yojanamatte ṭhito attano āgatabhāvaṃ jānāpeti. Anāthapiṇḍiko paccuggantvā tassa mahāsakkāraṃ katvā ekaṃ yānaṃ āropetvā sāvatthiṃ pavisati. So sace bhaṇḍaṃ lahukaṃ vikkīyati, vikkiṇāti. No ce, bhaginighare ṭhapetvā pakkamati. Anāthapiṇḍikopi tatheva karoti. Svāyaṃ tadāpi teneva karaṇīyena agamāsi. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ.
然而那一天,王舍城长者没有听到给孤独长者在约一由旬处为告知自己抵达而送来的信,因为他去寺院听法了。他听法之后,邀请以佛陀为首的比丘僧团次日应供,并在家中让人挖灶、劈柴等。给孤独长者心想“现在他会来迎我,现在会来迎我”,却在门口未得迎接,进入屋内也未得多少款待。仅有一句:“大长者,孩子们都好吗?路上不累吧?”这便是全部的招待。因此说“那时,给孤独居士心中这样想……”等。
Taṃ divasaṃ pana rājagahaseṭṭhi yojanamatte ṭhitena anāthapiṇḍikena āgatabhāvajānanatthaṃ pesitaṃ paṇṇaṃ na suṇi, dhammassavanatthāya vihāraṃ agamāsi. So dhammakathaṃ sutvā svātanāya buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ nimantetvā attano ghare uddhanakhaṇāpanadāruphālanādīni kāresi. Anāthapiṇḍikopi ‘‘idāni mayhaṃ paccuggamanaṃ karissati, idāni karissatī’’ti gharadvārepi paccuggamanaṃ alabhitvā antogharaṃ paviṭṭho paṭisanthārampi na bahuṃ alattha. ‘‘Kiṃ mahāseṭṭhi kusalaṃ dārakarūpānaṃ, nasi magge kilanto’’ti ettakova paṭisanthāro ahosi. Tena vuttaṃ ‘‘atha kho anāthapiṇḍikassa gahapatissa etadahosī’’tiādi.
“居士,你说‘佛’?”据说,给孤独长者一听到对方口中说出“佛”这个词,便获得了五种喜悦。那喜悦从他头部生起,向下遍至脚背;从脚背生起,向上遍至头顶;又从两端同时生起,汇入中间;从中间生起,扩散至两端。他的全身被这喜悦持续地触动,于是追问道:“居士,你说‘佛’?”这样问了三次。那人心想:“居士,现在不是时候,此刻不宜去拜见彼世尊。诸佛难遇,犹如毒蛇;况且导师现住在坟场附近,这个时间绝不可能去。”于是便这样说了。长者怀着佛随念躺下,心中不思虑任何其他事情,唯以佛随念而卧。据说那一天,他连对运货的牛车或随从们都没有生起一丝念想,连晚饭也没有吃。他登上七层楼阁,在铺设精美、装饰华丽的殊胜床榻上,口中一直念着“佛、佛”而卧,渐渐进入睡眠。他三次醒来,都以为是天亮了:初夜分刚过,他醒来忆念佛,那时心中生起了强大的净信,喜悦之光出现,一切黑暗消失,仿佛千盏灯同时点亮,又如明月东升、太阳初照。他心想:“我放逸了!我被骗了!太阳已经升起了。”便起身站在露台上,望见月亮后才知道:“才过了一夜分,还有两夜分。”于是他又进……
Buddhoti tvaṃ gahapati vadesīti tassa kira mukhato buddhasaddaṃ sutvā anāthapiṇḍiko pañcavaṇṇaṃ pītiṃ paṭilabhati, sā tassa sīse uṭṭhahitvā yāva pādapiṭṭhiyā, pādapiṭṭhiyā uṭṭhāya yāva sīsā gacchati, ubhato uṭṭhāya majjhe osarati, majjhe uṭṭhāya ubhato gacchati. So pītiyā nirantaraṃ phuṭo ‘‘buddhoti tvaṃ gahapati vadesī’’ti evaṃ tikkhattuṃ pucchi. Akālo kho, gahapati, imaṃ kālaṃ taṃ bhagavantaṃdassanāya upasaṅkamitunti ‘‘buddhā nāma durāsadā āsīvisasadisā honti, satthā ca sivathikāya samīpe vasati, na sakkā tattha imāya velāya iminā gantu’’nti maññamāno evamāha. Buddhagatāya satiyā nipajjīti aññaṃ kiñci acintetvā buddhagatāya eva satiyā nipajji. Taṃ divasaṃ kirassa bhaṇḍasakaṭesu vā upaṭṭhākesu vā cittampi nuppajji, sāyamāsampi na akāsi. Sattabhūmikaṃ pana pāsādaṃ āruyha supaññattālaṅkatavarasayane ‘‘buddho buddho’’ti sajjhāyaṃ karontova nipajjitvā niddaṃ okkami. Tikkhattuṃ vuṭṭhāsi pabhātaṃ maññamānoti paṭhamayāme tāva vītivatte uṭṭhāya buddhaṃ anussari, athassa balavappasādo udapādi, pītiāloko ahosi, sabbatamaṃ vigacchi, dīpasahassujjalanaṃ viya canduṭṭhānasūriyuṭṭhānaṃ viya ca jātaṃ. So ‘‘pamādaṃ āpannomhi, vañcitomhi, sūriyo uggato’’ti uṭṭhāya ākāsatale ṭhatvā candaṃ oloketvā ‘‘ekova yāmo gato, aññe dve atthī’’ti puna pavisitvā nipajji, etenupāyena majjhimayāmāvasānepi pacchimayāmāvasānepi tikkhattuṃ uṭṭhāsi. Pacchimayāmāvasāne pana balavapaccūseyeva uṭṭhāya ākāsatalaṃ āgantvā mahādvārābhimukho ahosi, sattabhūmikadvāraṃ sayameva vivaṭaṃ ahosi, pāsādā oruyha antaravīthiṃ paṭipajji.
305非人,指证得殊胜成就的天神。确实,那些天神以天眼预见这位大富长者未来的成就,心中思惟:“这位大富长者说‘我要去侍奉佛陀’而出行,他将在初次见面时就安立于须陀洹果,成为三宝的最上侍奉者,建造无与伦比的僧园,成为四方圣僧团敞开无阻之门的人。为他关上门是不合适的。”于是他们便打开了门。接着,光明消失。据说,王舍城人口稠密,内城有九千万人,外城有九千万人,依此而住者共有一亿八千万人。在不适当的时候,人们无法将尸体运出城外,只能站在瞭望台上扔到城门外。大富长者刚走出城外,脚便踩在湿滑的尸体上,另一只脚的脚背也碰到了;苍蝇飞起散开,恶臭冲入鼻孔,他对佛陀的净信变得微弱。因此,他的光明消失,黑暗出现;由于喜悦之力减弱,由喜悦所生的色法也变得羸弱。此时,为了激发长者的勇气,那位天神发出悦耳的声音——如同摇动金铃一般,以甜美而和雅的音声呼唤了他。
305.Amanussāti adhigatavisesā devatā. Tathā hi tā seṭṭhissa bhāvinisampattiṃ paccakkhato sampassamānā ‘‘ayaṃ mahāseṭṭhi ‘buddhupaṭṭhānaṃ gamissāmī’ti nikkhanto paṭhamadassaneneva sotāpattiphale patiṭṭhāya tiṇṇaṃ ratanānaṃ aggupaṭṭhāko hutvā asadisaṃ saṅghārāmaṃ katvā cātuddisassa ariyasaṅghassa anāvaṭadvāro bhavissati, na yuttamassa dvāraṃ pidahitu’’nti cintetvā dvāraṃ vivariṃsu. Antaradhāyīti rājagahaṃ kira ākiṇṇamanussaṃ, antonagare nava koṭiyo bahinagare navāti taṃ upanissāya aṭṭhārasa manussakoṭiyo vasanti. Avelāya matamanusse bahi nīharituṃ asakkontā aṭṭālake ṭhatvā bahidvāre khipanti. Mahāseṭṭhi nagarato bahi nikkhantamattova allasarīraṃ pādena akkami, aparampi piṭṭhipādena pahari, makkhikā uppatitvā pakiriṃsu, duggandho nāsāpuṭaṃ abhihani, buddhappasādo tanuttaṃ gato. Tenassa āloko antaradhāyi andhakāro pāturahosi pītivegassa tanubhāve taṃsamuṭṭhitarūpānaṃ paridubbalabhāvato . Saddamanussāvesīti ‘‘seṭṭhissa ussāhaṃ janessāmī’’ti suvaṇṇakiṅkiṇikaṃ ghaṭṭento viya madhurassarena saddaṃ anussāvesi.
“一百千少女”:前面的词(象、马、车等)也应与此处的“千”字关联。正如有一百千少女,同样也有一百千头象、一百千匹马、一百千辆车,这就是此处的意思,每一项都表明为一百千。“步距”:指一步所跨越的距离,即步距。在不急不缓的平稳行走中,两步之间仅相隔一拃手的宽度。“不值十六分之一分”:将那一步距分为十六份,取其中一份再分为十六份,再如此十六次等分后所得的一份,称为十六分之一分。这四种各一百千(象、马、车、少女),其价值也不及那十六分之一分。这是说:一百千头象、一百千匹马、一百千辆车、一百千名佩戴宝石耳环如同全赡部洲国王之女般的少女——在前往寺院时,为了跨越仅仅以十六分之一分所计量的地段而生起的思心所,其功德更为殊胜。或者说,“步距”是指以此跨越一步而生起的善思心所,其果报可分为十六份,有人这样解释。那么,此处所说前往寺院是以何人为标准的呢?是以那些前往寺院后无障碍地安立于须陀洹果的人为标准而说的。即使只是以“我将用香花等作供养、我将礼敬塔庙、我将听法、我将作灯供养、我将邀请僧团并布施、我将安立于学处”等心念……
Sataṃ kaññāsahassānīti purimapadānipi imināva sahassa-padena saddhiṃ sambandhitabbāni. Yatheva hi sataṃ kaññāsahassāni, evaṃ sataṃ sahassāni hatthī, sataṃ sahassāni assā, sataṃ sahassāni rathāti ayamettha attho, iti ekekaṃ satasahassaṃ dīpitaṃ hoti. Padavītihārassāti padaṃ vītiharati etthāti padavītihāro. So dutavilambitaṃ akatvā samagamane dvinnaṃ padānaṃ antare muṭṭhiratanamattaṃ. Kalaṃ nāgghanti soḷasinti taṃ ekaṃ padavītihāraṃ soḷasa bhāge katvā tato eko koṭṭhāso puna soḷasadhā, tato eko soḷasadhāti evaṃ soḷasa vāre soḷasadhā bhinnassa eko koṭṭhāso soḷasī kalā nāma, taṃ soḷasiṃ kalaṃ etāni cattāri satasahassāni na agghanti. Idaṃ vuttaṃ hoti – sataṃ hatthisahassāni sataṃ assasahassāni sataṃ rathasahassāni sataṃ kaññāsahassāni, tā ca kho āmukkamaṇikuṇḍalā sakalajambudīparājadhītarovāti imasmā ettakā lābhā vihāraṃ gacchantassa tasmiṃ soḷasikalāsaṅkhāte padese laṅghanasādhanavasena pavattacetanāva uttaritarāti. Padaṃ vā vītiharati etenāti padavītihāro, tathāpavattā kusalacetanā, tassā phalaṃ soḷasadhā katvāti ca vadanti. Idaṃ pana vihāragamanaṃ kassa vasena gahitanti? Vihāraṃ gantvā anantarāyena sotāpattiphale patiṭṭhahantassa vasena gahitaṃ. ‘‘Gandhamālādīhi pūjaṃ karissāmi, cetiyaṃ vandissāmi, dhammaṃ sossāmi, dīpapūjaṃ karissāmi, saṅghaṃ nimantetvā dānaṃ dassāmi, sikkhāpadesu vā saraṇesu vā patiṭṭhahissāmī’’ti gacchatopi vasena vaṭṭatiyeva.
黑暗消失:据说,他当时这样思惟:‘我生起“我是独自一人”的想法,但有非人作为随从同伴,我为何要害怕?’于是变得勇敢。那时,他生起了强大的对佛的净信,因此黑暗消失。其余诸节也是同样的道理。光明出现:由于过去长久亲近诸佛而生起的强大净信,他生起了以佛为所缘的殊胜喜悦;由这种喜悦引生的、类似观照光明的殊胜光明便出现了,此光明由心生起、由时节生起。也有说是由诸天所造,但前一种说法更为合理。‘来,须达多!’:据说,那位富商边走边思惟:‘这世间有很多像富兰那·迦叶那样的外道师自称“我是佛,我是佛”,我怎样才能知道大师确实是佛呢?’接着他又想:‘我的名字是因功德而生,大众都知道,但我的家族名“须达多”除了我自己之外无人知晓。如果他是佛,就会用我的家族名“须达多”来称呼我。’大师知道他的心意,便这样说了。
Andhakāro antaradhāyīti so kira cintesi ‘‘ahaṃ ekakoti saññaṃ karomi, amanussā ca me anugāmino sahāyā atthi, kasmā bhāyāmī’’ti sūro ahosi. Athassa balavā buddhappasādo udapādi, tasmā andhakāro antaradhāyi. Sesavāresupi eseva nayo. Āloko pāturahosīti purimabuddhesu cirakālaparicayasambhūtassa balavato pasādassa vasena uppannāya uḷārāya buddhārammaṇāya pītiyā samuṭṭhāpito vipassanobhāsasadiso sātisayo cittapaccayautusamuṭṭhāno āloko pāturahosi. Devatāhi katotipi vadanti, purimoyevettha yuttataro. Ehi sudattāti so kira seṭṭhi gacchamānova cintesi ‘‘imasmiṃ loke bahū pūraṇakassapādayo titthiyā ‘mayaṃ buddhā, mayaṃ buddhā’ti vadanti, kathaṃ nu kho ahaṃ satthu buddhabhāvaṃ jāneyya’’nti. Athassa etadahosi ‘‘mayhaṃ guṇavasena uppannaṃ nāmaṃ mahājano jānāti, kuladattiyaṃ pana me nāmaṃ aññatra mayā na koci jānāti, sace buddho bhavissati, kuladattikanāmena maṃ ālapissatī’’ti. Satthā tassa cittaṃ ñatvā evamāha.
‘般涅槃’:即是以烦恼的灭尽而般涅槃。‘执著’:因对色等对象黏着之义,故称执著,也即渴爱。‘寂静’:指烦恼的止息。‘达到’:即以最上道达到。此处其余内容应随经文脉络理解;其中若有不明了的意义,注释书中已作说明。
Parinibbutoti kilesaparinibbānena parinibbuto. Āsattiyoti rūpādīsu āsañjanaṭṭhena āsattiyo, taṇhāyo. Santinti kilesavūpasamaṃ. Pappuyyāti aggamaggena patvā. Sesamettha pāḷianusāreneva veditabbaṃ. Yañcettha anuttānamatthaṃ, taṃ aṭṭhakathāyaṃ vuttameva.
306第306条:‘我们自己做工’——此中解释说:‘veyyāyika’即是指做工的行为。
306. Vayameva veyyāyikanti āha ‘‘veyyāyikanti vayakaraṇaṃ vuccatī’’ti.
准许上座等事论注释
Aggāsanādianujānanakathāvaṇṇanā
310-311“右水”:指从前方递上的供养水。那时,世尊对诸比丘说(见《本生经注·鹧鸪本生注》):当那些比丘各随己意谈论上座座位、上座水、上座食等不应得之事时,世尊说道:“比丘们,在我的教法中,并非以从刹帝利家族出家者为标准,亦非以从婆罗门家族出家、从居士家族出家者为标准,也非以持律者、经师、论师为标准,并非以证得初禅等者为标准,乃至不是以须陀洹等圣者为标准。然而,比丘们,于此教法中,正是依戒腊长幼而行礼敬、起迎、合掌、恭敬,应得最上座、最上水、最上食——这才是此处的标准。因此,戒腊较高的比丘才适合获得这些。可是,比丘们,如今舍利弗是我的上首弟子,是续转法轮者,理应获得仅次于我的住处。他这一夜未得住处,便在树下度过。你们现在就这样不恭敬、不顺从,随着时间流逝,你们将如何安住?”接着,为了教导他们,世尊便说:“比丘们,过去即使是畜生道的有情也曾这样想:‘我们这样相互不恭敬、不顺从、行事不协调地生活,实在不合宜。我们应当辨别出我们中最年长的,对他行礼致敬等。’他们便找出其中最年长者,对他行礼致敬,然后他们妥善地……”
},
{
310-311.Dakkhiṇodakanti aggato upanīyamānaṃ dakkhiṇodakaṃ. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesīti (jā. aṭṭha. 1.1.36 tittirajātakavaṇṇanā) tehi bhikkhūhi attano attano rucivasena aggāsanādirahānaṃ kathitakāle ‘‘na, bhikkhave, mayhaṃ sāsane aggāsanādīni patvā khattiyakulā pabbajito pamāṇaṃ, na brāhmaṇakulā, na gahapatikulā pabbajito, na vinayadharo, na suttantiko, na ābhidhammiko, na paṭhamajjhānādilābhino, na sotāpannādayo pamāṇaṃ, atha kho, bhikkhave, imasmiṃ sāsane yathāvuḍḍhaṃ abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ kattabbaṃ, aggāsanaṃ aggodakaṃ aggapiṇḍo laddhabbo, idamettha pamāṇaṃ, tasmā vuḍḍhataro bhikkhu etesaṃ anucchaviko. Idāni kho pana, bhikkhave, sāriputto mayhaṃ aggasāvako anudhammacakkappavattako mamānantarasenāsanaṃ laddhuṃ arahati. So imaṃ rattiṃ senāsanaṃ alabhanto rukkhamūle vītināmesi. Tumhe idāneva evaṃ agāravā appatissā, gacchante gacchante kāle kinti katvā viharissathā’’ti vatvā atha nesaṃ ovādadānatthāya ‘‘pubbe, bhikkhave, tiracchānagatāpi ‘na kho panetaṃ amhākaṃ patirūpaṃ, yaṃ mayaṃ aññamaññaṃ agāravā appatissā asabhāgavuttino vihareyyāma, amhesu mahallakataraṃ jānitvā tassa abhivādanādīni karissāmā’ti sādhukaṃ vīmaṃsitvā ‘ayaṃ mahallako’ti ñatvā tassa abhivādanādīni katvā devapathaṃ pūrayamānā gatā’’ti vatvā atītaṃ āharitvā dassetuṃ bhikkhū āmantesi.
‘那些尊敬长者的人’:有三种长者:生年长者、年龄长者、功德长者。其中,出身高贵者称为生年长者,年岁高者称为年龄长者,具足功德者称为功德长者。在此处,具足功德者和年龄长者被理解为‘长者’。‘尊敬’:即以尊长之礼来恭敬。‘通达法者’:即通达、善巧于尊长之法者。‘于现法’:即在此生本身。‘应得称赞’:即值得称赞。‘于来世得善趣’:即在此身坏灭、舍弃此世间而应前往的他世,他们也得生善趣,这是其义。此处总义为:比丘们,无论是刹帝利、婆罗门、吠舍、首陀罗,是在家人、出家人,还是畜生道的众生,任何有情若能善巧、熟练于尊长之礼,对具足功德、年岁高的长者行尊敬,他们在此生中便以行尊长之礼而得称赞、褒扬、赞叹,身坏命终后则生于天界。
Ye vuḍḍhamapacāyantīti jātivuḍḍho vayovuḍḍho guṇavuḍḍhoti tayo vuḍḍhā. Tesu jātisampanno jātivuḍḍho nāma, vaye ṭhito vayovuḍḍho nāma, guṇasampanno guṇavuḍḍho nāma. Tesu guṇasampanno vayovuḍḍho imasmiṃ ṭhāne vuḍḍhoti adhippeto. Apacāyantīti jeṭṭhāpacāyikakammena pūjenti. Dhammassa kovidāti jeṭṭhāpacāyanadhammassa kovidā kusalā. Diṭṭheva dhammeti imasmiṃyeva attabhāve. Pāsaṃsāti pasaṃsārahā. Samparāye ca suggatīti samparetabbe imaṃ lokaṃ hitvā gantabbe paralokepi tesaṃ sugatiyeva hotīti attho. Ayaṃ panettha piṇḍattho – bhikkhave, khattiyā vā hontu brāhmaṇā vā vessā vā suddā vā gahaṭṭhā vā pabbajitā vā tiracchānagatā vā, ye keci sattā jeṭṭhāpacitikamme chekā kusalā guṇasampannānaṃ vayovuḍḍhānaṃ apacitiṃ karonti, te imasmiñca attabhāve jeṭṭhāpacitikārakāti pasaṃsaṃ vaṇṇanaṃ thomanaṃ labhanti, kāyassa ca bhedā sagge nibbattantīti.
阻止座位等事论注释
Āsanappaṭibāhanādikathāvaṇṇanā
313-4313-314.‘为僧团指定而作’:即在家人为僧团而指定所作。‘在家人所施设’:即在家人所作、所施设,意思是属于在家人所有。‘不前往太近处’:即不前往比丘们较近的地方。
313-4.Uddissakatanti gihīhi saṅghaṃ uddissa kataṃ. Gihivikatanti gihīhi kataṃ paññattaṃ, gihisantakanti vuttaṃ hoti. Atisamīpaṃ agantvāti bhikkhūnaṃ āsannataraṃ ṭhānaṃ agantvā.
差派住处分配者事论注释
Senāsanaggāhāpakasammutikathāvaṇṇanā
318‘以此因缘,他将得到照顾’:意思是,在那住处,大长老们因该资具的缘故,不到别处去而就住在那儿,便会照顾他。‘将会成为散落各处之物’:即物品将被丢弃,意思是比丘们将各自拿着自己的资具到处游走。‘长厅’:即经行堂。‘圆亭’:即集会堂。‘压迫’:即折磨。‘在赡部洲洲’:这是针对圣域(印度)的比丘们而说。据说他们那样施设。‘不应侵扰行乞村落’:以‘不应在那里对人说话’等语句阐明已说之义。‘断除寻思’:即不生起这样的寻思:‘看到以这种方式前往的人,就阻止他,然后给予他资具。’‘若其中有一人’:若那些人中有一位智者。‘物品遮盖’:即遮盖物品,指遮盖身体的衣服,这是其义。
318.Paccayenevahi taṃ paṭijagganaṃ labhissatīti tasmiṃ senāsane mahātherā tassa paccayassa kāraṇā aññattha agantvā vasantāyeva naṃ paṭijaggissantīti attho. Ubbhaṇḍikā bhavissantīti ukkhittabhaṇḍā bhavissanti, attano attano parikkhāre gahetvā tattha tattha vicarissantīti attho. Dīghasālāti caṅkamanasālā. Maṇḍalamāḷo upaṭṭhānasālā. Anudahatīti pīḷeti. Jambudīpe panāti ariyadese bhikkhū sandhāya vuttaṃ. Te kira tathā paññāpenti. Na gocaragāmo ghaṭṭetabboti vuttamevatthaṃ vibhāveti ‘‘na tattha manussā vattabbā’’tiādinā. Vitakkaṃ chinditvāti ‘‘iminā nīhārena gacchantaṃ disvā nivāretvā paccaye dassantī’’ti evarūpaṃ vitakkaṃ anuppādetvā. Tesu ce ekoti tesu manussesu eko paṇḍitapuriso. Bhaṇḍapaṭicchādananti paṭicchādanakabhaṇḍaṃ, sarīrapaṭicchādanaṃ cīvaranti attho.
‘应照料者’:指应以扫地等方式加以照料者。‘剃度坛’:指塔庙的殿堂平台。而‘殿堂平台’是指塔庙上方的四方形平台。‘退避’:指从寺院退开。‘寄存’:指将田地、椰子园等园圃,或钱币等,交付给净人等人后,说‘由此产生的增益,作为雨安居资具之用’而给予。‘履行义务后’:指在该住所履行了应尽的义务之后。
Paṭijaggitabbānīti sammajjanādīhi paṭijaggitabbāni. Muṇḍavedikāyāti cetiyassa hammiyavedikāya. Hammiyavedikāti ca cetiyassa upari caturassavediyo vuccati. Paṭikkammāti vihārato apasakkitvā. Upanikkhepanti khettaṃ vā nāḷikerādiārāmaṃ vā kahāpaṇādīni vā ārāmikādīnaṃ niyyātetvā ‘‘ito uppannā vaḍḍhi vassāvāsikatthāya hotū’’ti dinnaṃ. Vattaṃ katvāti tasmiṃ senāsane kattabbavattaṃ katvā.
‘应依人而作’:指应如后文所说的方法,以‘比丘们因衣而困苦,同意为比丘们制作衣料而取如此多的米份’等,依针对个人的执取方式而作;而不应以‘僧团因衣而困苦’等,依针对僧团的执取方式而作。‘衣资具’:指称为衣的资具。‘所说’:指在《大注疏》中所说。为何如此说?答:‘如此,新学比丘将为较年长者,而年长比丘将为新学比丘执取’,因为自己不能将资具给予自己,所以在这两者都被选任的情况下,新学比丘为较年长者、年长比丘为新学比丘,两者互相执取——这是意旨。应知:即使由他人依被选任的住所分配者的指示而执取,执取也是有效的。八人或十六人都可被选任,是应各自分别选任,还是一起选任?一起选任也可以。因为僧团不对僧团作呵责羯磨,但给予选任则可以多人一起进行,正因如此,在《七百犍度》中,关于仲裁选任,八人也一起被选任。
Puggalavaseneva kātabbanti parato vakkhamānanayena ‘‘bhikkhū cīvarena kilamanti, ettakaṃ nāma taṇḍulabhāgaṃ bhikkhūnaṃ cīvaraṃ kātuṃ ruccatī’’tiādinā puggalaparāmāsavaseneva kātabbaṃ, ‘‘saṅgho cīvarena kilamatī’’tiādinā pana saṅghaparāmāsavasena na kātabbaṃ. Cīvarapaccayanti cīvarasaṅkhātaṃ paccayaṃ. Vuttanti mahāaṭṭhakathāyaṃvuttaṃ. Kasmā evaṃ vuttanti āha ‘‘evañhi navako vuḍḍhatarassa, vuḍḍho ca navakassa gāhessatī’’ti, yasmā attanāva attano pāpetuṃ na sakkā, tasmā dvīsu sammatesu navako vuḍḍhatarassa, vuḍḍho ca navakassāti ubho aññamaññaṃ gāhessantīti adhippāyo. Sammatasenāsanaggāhāpakassa āṇattiyā aññena gāhitepi gāho ruhatiyevāti veditabbaṃ. Aṭṭhapi soḷasapi janesammannituṃ vaṭṭatīti kiṃ visuṃ visuṃ sammannituṃ vaṭṭati, udāhu ekatoti? Ekatopi vaṭṭati. Niggahakammameva hi saṅgho saṅghassa na karoti, sammutidānaṃ pana bahūnampi ekato kātuṃ vaṭṭati, teneva sattasatikakkhandhake ubbāhikasammutiyaṃ aṭṭhapi janā ekato sammatāti.
“道路”指沿路建造的长屋。“池塘”指为沐浴者于池塘处建造的屋舍。树根等处,有覆盖、装有门扇的,才称为住所。“分开”指分离,即令各自分开之意。“在住所中”指在诸住所中。“投入”在此指将由此产生的雨安居资具给予住在那些住所的比丘们。“应进入”意指:其他比丘应先住入利养丰厚的住所,于塔庙履行义务后,方可受取利养,这是本意。
Maggoti magge katadīghasālā. Pokkharaṇīti nahāyantānaṃ pokkharaṇiyaṃ katasālā. Rukkhamūlādayo channā kavāṭabaddhāva senāsanaṃ. Vijaṭetvāti viyojetvā, visuṃ visuṃ katvāti attho. Āvāsesūti senāsanesu. Pakkhipitvāti ettha pakkhipanaṃ nāma tesu vasantānaṃ ito uppannavassāvāsikadānaṃ. Pavisitabbanti aññehi bhikkhūhi tasmiṃ mahālābhe pariveṇe vasitvā cetiye vattaṃ katvāva lābho gahetabboti adhippāyo.
“舍弃资具”指不接受衣资具。“此亦”意指:那被舍弃的资具也包含在内。“应绑定后执取”指应如此指定后执取:“安住于此树或此帐幕,并于塔庙履行义务后而受用。”“我应住在何处?住在何处得安乐?何处会有资具?”如此寻思而行游者,称为“寻思游行者”。因为在林野寺院中,为令了知危险,所以说“应五支五支地敲击火炬”。
Paccayaṃ vissajjetīti cīvarapaccayaṃ nādhivāseti. Ayampīti tena vissaṭṭhapaccayopi. Upanibandhitvā gāhetabbanti ‘‘imasmiṃ rukkhe vā maṇḍape vā vasitvā cetiye vattaṃ katvā gaṇhathā’’ti evaṃ upanibandhitvā gāhetabbaṃ. ‘‘Kattha nu kho vasissāmi, kattha vasantassa phāsu bhavissati, kattha vā paccayo bhavissatī’’ti evaṃ uppannena vitakkena caratīti vitakkacāriko. Araññavihāresu parissayavijānanatthaṃ icchitabbattā ‘‘pañca pañca ukkā koṭṭetabbā’’ti vuttaṃ.
“义务”指共住规约。“三种”指依教、行、证而有的三种。“净化后令出家”指先审查有能、有良家子弟,再令其出家。“十事论”即少欲论、知足论、远离论、不交际论、勤精进论、戒论、定论、慧论、解脱论、解脱知见论。
Vattanti katikavattaṃ. Tividhampīti pariyattipaṭipattipaṭivedhavasena tividhampi. Sodhetvā pabbājethāti bhabbe ācārakulaputte upaparikkhitvā pabbājetha. Dasavatthukakathā nāma appicchakathā santuṭṭhikathā pavivekakathā asaṃsaggakathā vīriyārambhakathā sīlakathā samādhikathā paññākathā vimuttikathā vimuttiñāṇadassanakathā.
导致纷争的言语称为“纷争语”。“不疏忽四护卫”指不疏忽佛随念、慈、不净、死随念这四护卫。“应告知嚼齿木的义务”是说:对于嚼齿木的义务,每日进入僧团者,应由沙弥等取来齿木,放置在齿木台上,为了令比丘们随意使用,每日只应取一根齿木。若有人并非每日进入,而是住在精勤堂,在听法或布萨堂中出现,则应善加注意数量,取四五根齿木放在自己的住处嚼用。当这些齿木用尽时,若齿木台上还有,应再取来嚼用。但若未注意数量而取来,在那些齿木尚未用尽时,台上的齿木已耗尽,于是有些长老会说:“取用者应归还”,有些则会说:“让他们嚼吧,沙弥们会再取来”。因此,为了避免纷争,应注意数量。然而,在取用时并无过失,即使是行路者,也应将一根或两根放入袋中而行。乞食的义务将在《义务蕴》的乞食义务中阐明。
Viggahasaṃvattanikavacanaṃ viggāhikaṃ. Caturārakkhaṃ ahāpentāti buddhānussati mettā asubhaṃ maraṇassatīti imaṃ caturārakkhaṃ aparihāpentā. Dantakaṭṭhakhādanavattaṃ ācikkhitabbanti ettha dantakaṭṭhakhādanavattaṃ yo devasikaṃ saṅghamajjhe osarati, tena sāmaṇerādīhi āharitvā bhikkhūnaṃ yathāsukhaṃ paribhuñjanatthāya dantakaṭṭhamāḷake nikkhittesu dantakaṭṭhesu divase divase ekameva dantakaṭṭhaṃ gahetabbaṃ. Yo pana devasikaṃ na osarati, padhānaghare vasitvā dhammassavane vā uposathagge vā dissati, tena pamāṇaṃ sallakkhetvā cattāri pañca dantakaṭṭhāni attano vasanaṭṭhāne ṭhapetvā khāditabbāni. Tesu khīṇesu sace punapi dantakaṭṭhamāḷake bahūni hontiyeva, punapi āharitvā khāditabbāni. Yadi pana pamāṇaṃ asallakkhetvā āharati, tesu akhīṇesuyeva māḷake khīyati, tato keci therā ‘‘yehi gahitāni, te paṭiharantū’’ti vadeyyuṃ, keci ‘‘khādantu, puna sāmaṇerā āharissantī’’ti. Tasmā vivādaparihāratthaṃ pamāṇaṃ sallakkhetabbaṃ. Gahaṇe pana doso natthi, maggaṃ gacchantenapi ekaṃ vā dve vā thavikāya pakkhipitvā gantabbanti. Bhikkhācāravattaṃ vattakkhandhake piṇḍacārikavatte āvi bhavissati.
“在钵位”指依雨安居计算,客比丘的钵位。因为他们已中断雨安居,所以说“即使他们接受,也非雨安居资具的所有者”;又说,由于最初已制定了规约,即使他们抱怨,住寺比丘们也绝不能给予。“如雇佣而住立”指如同受雇佣而住立、为寻求所得而住。而“僧团的,作告白羯磨后执取”是就当地产生的资具而说。“依资具而执取”是就施主们执取雨安居资具的情况而说。依“诸比丘,在此处,雨安居已住的比丘还俗,此资具属于僧团”(《大品》374-375)一语,说“在所去之处……属于僧团”。“人”指施主们。“最胜份给予沙弥”是因为已执取了第一份而说。
Pattaṭṭhāneti vassaggena āgantukabhikkhuno pattaṭṭhāne. Tesaṃ chinnavassattā ‘‘sādiyantāpi hi te neva vassāvāsikassa sāmino’’ti vuttaṃ, paṭhamaṃyeva katikāya katattā khīyantāpi ca āvāsikā neva adātuṃ labhantīti vuttaṃ. Bhatiniviṭṭhanti bhatiṃ katvā viya niviṭṭhaṃ pariyiṭṭhaṃ. Saṅghikaṃ pana apalokanakammaṃ katvā gāhitanti tatruppādaṃ sandhāya vuttaṃ. Paccayavasena gāhitanti dāyakānaṃ vassāvāsikapaccayavasena gāhitaṃ sandhāya vuttaṃ. ‘‘Idha, bhikkhave, vassaṃvuttho bhikkhu vibbhamati, saṅghasseveta’’nti (mahāva. 374-375) vacanato ‘‘gataṭṭhāne…pe… saṅghikaṃ hotī’’ti vuttaṃ. Manusseti dāyakamanusse. Varabhāgaṃ sāmaṇerassāti paṭhamabhāgassa gāhitattā vuttaṃ.
伍波难德事缘之释
Upanandavatthukathāvaṇṇanā
319319. “你在那里后取的坐卧处……这里已放开”,意为:当你在那个村落后取的坐卧处,在执取它的同时,你在舍卫城先取的坐卧处便已放开。“这里,我现在……那里也已放开”,意为:当说“朋友,我现在放开在此村舍所取的坐卧处”时,在那个村舍所取的坐卧处也已放开。
319.Yaṃ tayā tattha senāsanaṃ gahitaṃ…pe… idha muttaṃ hotīti yaṃ tayā tattha gāmakāvāse pacchā senāsanaṃ gahitaṃ, taṃ te gaṇhanteneva idha sāvatthiyaṃ paṭhamagahitasenāsanaṃ muttaṃ hoti. Idha dānāhaṃ…pe… tatrāpi muttanti ‘‘idānāhaṃ, āvuso, imasmiṃ gāmakāvāse gahitasenāsanaṃ muñcāmī’’ti vadantena tatrāpi gāmakāvāse gahitasenāsanaṃ muttaṃ.
320第三二〇条:“长坐具”是指除床和椅子之外,任何能舒适并排而坐的坐具。“象爪”,即象的趾甲。《义释》中说:“殿堂的‘爪’是指底部的边缘,它安立在象的肚子上。”以在家人的制作方式获得,意指可以按在家人的制作方式来使用,只有在他们铺设好后施与时,才可坐,而非自行铺设或令他人铺设。
320.Dīghāsanaṃ nāma mañcapīṭhavinimuttaṃ yaṃ kiñci ekato sukhaṃ nisīdituṃ pahoti. Hatthimhi nakho assāti hatthinakho. ‘‘Pāsādassa nakho nāma heṭṭhimaparicchedo, so ca hatthikumbhe patiṭṭhito’’ti gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Gihivikatanīhārena labbhantīti gihivikatanīhārena paribhuñjituṃ labbhanti, tehi attharitvā dinnāneva nisīdituṃ labbhanti, na sayaṃ atthatāni attharāpitāni vā.
不舍事缘之释
Avissajjiyavatthukathāvaṇṇanā
321第三二一条:Arañjara 是指能盛大量水的大缸。所谓“能盛水者”,即 arañjara。《义释》中说:“它被做成如同圆缸,口部稍长,中间显现出分界。”具五清净眼者,即依肉眼、天眼、法眼、佛眼与普眼而成就五眼者。
321.Arañjaroti bahuudakagaṇhanakā mahācāṭi. Jalaṃ gaṇhituṃ alanti arañjaro. ‘‘Vaṭṭacāṭi viya hutvā thokaṃ dīghamukho majjhe paricchedaṃ dassetvā kato’’ti gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Pañcanimmalalocanoti maṃsadibbadhammabuddhasamantacakkhuvasena pañcalocano.
以固定物换固定物,以重物换重物:于此,五类中前两类为固定物,后三类为重物,应如此了知。告知,即告知比丘僧团。应接受如法卧具,这是针对说“我们施与僧团”而布施的情况而言。但如果他们说“我们施与精舍”,那么即使是不如法的金、银等所成卧具,也可以接受。不仅可作这样的交换,以此显示:以非固定物可以交换固定物和非固定物。因为以固定物只能交换非固定物,不可交换固定物。不如法者与价值昂贵的如法者:此处,不如法者,指金制卧具等不如法的坐垫与枕头。价值昂贵的如法者,指象牙制卧具等,以及毛毯等如法的敷具。
Thāvarenaca thāvaraṃ garubhaṇḍena ca garubhaṇḍanti ettha pañcasu koṭṭhāsesu purimadvayaṃ thāvaraṃ, pacchimattayaṃ garubhaṇḍanti veditabbaṃ. Jānāpetvāti bhikkhusaṅghaṃ jānāpetvā. Kappiyamañcā sampaṭicchitabbāti ‘‘saṅghassa demā’’ti dinnaṃ sandhāya vuttaṃ. Sace pana ‘‘vihārassa demā’’ti vadanti, suvaṇṇarajatamayādiakappiyamañcepi sampaṭicchituṃ vaṭṭati. Na kevalaṃ…pe… parivattetuṃ vaṭṭantīti iminā athāvarena thāvarampi athāvarampi parivattetuṃ vaṭṭatīti dasseti. Thāvarena athāvarameva hi parivattetuṃ na vaṭṭati. Akappiyaṃ vā mahagghaṃ kappiyaṃ vāti ettha akappiyaṃ nāma suvaṇṇamayamañcādi akappiyabhisibimbohanāni ca. Mahagghaṃ kappiyaṃ nāma dantamayamañcādi pāvārādikappiyaattharaṇādīni ca.
“不可携带”,意即不得将它当作自己的东西一样取来随身携带。“应以在家人制作的方式使用”,以此说明:如果净人等整理好而供养,则可受用。在《大义释》中说:“叶针,即是书写工具。”
Pārihāriyaṃ na vaṭṭatīti attano santakaṃ viya gahetvā pariharituṃ na vaṭṭati. ‘‘Gihivikatanīhāreneva paribhuñjitabba’’nti iminā sace ārāmikādayo paṭisāmetvā paṭidenti, paribhuñjituṃ vaṭṭatīti dasseti. ‘‘Paṇṇasūci nāma lekhanī’’ti mahāgaṇṭhipade vuttaṃ.
在《义释》中说:“半臂,指从肘部至肩头的距离。”也有人说,半臂是指一拃四指的长度。“那里生长的”,是指在僧团土地上生长的。八指针杆量,指长度为八指,粗细如贝叶针杆。因为律文中单独提到了文若草与灯心草,所以说“除了文若草与灯心草”。八指量,即长度为八指。拍衣板,是将染好的衣放在上面,用手拍打的木板。拍衣槌,据说是为了顺风等情况拍打衣而制作的。水槽,是用木板做成类似于水池的饮水器。染槽,是将煮好的染料倒入并放置之处。“可以作地敷”,这是针对不如法的皮革而说。“作为坐垫用”,以此表明在床与椅子上也可铺设。毛毯等坐垫,有些说是重物,有些说不是,应审察后采纳。一把叶,是针对棕榈叶而说。
‘‘Aḍḍhabāhūti kapparato paṭṭhāya yāva aṃsakūṭa’’nti gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Aḍḍhabāhu nāma vidatthicaturaṅgulantipi vadanti. Tatthajātakāti saṅghikabhūmiyaṃ jātā. Aṭṭhaṅgulasūcidaṇḍamattoti dīghato aṭṭhaṅgulamatto pariṇāhato paṇṇasūcidaṇḍamatto. Muñjapabbajānaṃyeva pāḷiyaṃ visuṃ āgatattā ‘‘muñjaṃ pabbajañca ṭhapetvā’’ti vuttaṃ. Aṭṭhaṅgulappamāṇoti dīghato aṭṭhaṅgulappamāṇo. Ghaṭṭanaphalakaṃ nāma yattha ṭhapetvā rajitacīvaraṃ hatthena ghaṭṭenti. Ghaṭṭanamuggaro nāma anuvātādighaṭṭanatthaṃ katoti vadanti. Ambaṇanti phalakehi pokkharaṇīsadisaṃ katapānīyabhājanaṃ. Rajanadoṇīti yattha pakkarajanaṃ ākiritvā ṭhapenti. Bhūmattharaṇaṃ kātuṃ vaṭṭatīti akappiyacammaṃ sandhāya vuttaṃ. Paccattharaṇagatikanti iminā mañcapīṭhepi attharituṃ vaṭṭatīti dīpeti. Pāvārādipaccattharaṇampi garubhaṇḍanti eke, noti apare, vīmaṃsitvā gahetabbaṃ. Muṭṭhipaṇṇanti tālapaṇṇaṃ sandhāya vuttaṃ.
新作施与事缘之释
Navakammadānakathāvaṇṇanā
323第三二三条:“劝请某人后让他做”,即主人自己劝请某位比丘后让他去做。“在时节期间不得拒绝”,即于冬季和夏季中,不得拒绝其他前来的比丘。“三分之一”,即第三份。“如果他想给给自己的共住弟子”,如果他不愿将此给僧团作为储藏物品之处或新比丘的住处,而只想给自己的共住弟子,则可以将这三分之一或一半给予共住弟子。“在未作之处”,即在坐卧处之外,并未铺设台基等的地方。“在墙外”,即在墙壁之外。
323.Kiñcideva samādapetvā kāressatīti sāmikoyeva kañci bhikkhuṃ samādapetvā kāressati. Utukāle paṭibāhituṃ na labhatīti hemantagimhesu aññe sampattabhikkhū paṭibāhituṃ na labhati. Tibhāganti tatiyabhāgaṃ. Sace saddhivihārikānaṃ dātukāmo hotīti sace so saṅghassa bhaṇḍakaṭhapanaṭṭhānaṃ vā navakānaṃ vā vasanaṭṭhānaṃ dātuṃ na icchati, attano saddhivihārikānaññeva dātukāmo hotīti attho. Etañhi saddhivihārikānaṃ dātuṃ labhatīti etaṃ tatiyabhāgaṃ upaḍḍhabhāgaṃ vā dātuṃ labhati. Akataṭṭhāneti senāsanato bahi cayādīnaṃ akataṭṭhāne. Bahikuṭṭeti kuṭṭato bahi.
除受用拒绝等事缘之释
Aññatraparibhogapaṭikkhepādikathāvaṇṇanā
324第三二四条:“轮状擦脚布”是指用毛毯等包裹,做成轮子形状的擦脚用具。“有涂饰的地面”是指以细泥制成的黑色等地面装饰。“坐卧处”即床、椅子等。“可以同样使用”,是指可以按照其他常住比丘使用的方式使用。在《义释》中说:“如果常住比丘们将其置于平常未敷设的地面上,他们也无犯。”“门等”,即所说的门、窗等,即使未加装饰也不应倚靠。“在毛发上”,是指当毛发接触时。
324.Cakkalikanti kambalādīhi veṭhetvā cakkasaṇṭhānena pādapuñchanayoggaṃ kataṃ. Paribhaṇḍakatā bhūmi nāma saṇhamattikāhi katā kāḷavaṇṇādibhūmi. Senāsanaṃ mañcapīṭhādi. Tatheva vaḷañjetuṃ vaṭṭatīti aññehi āvāsikabhikkhūhi paribhuttanīhārena paribhuñjituṃ vaṭṭati. ‘‘Nevāsikā pakatiyā anatthatāya bhūmiyā ṭhapenti ce, tesampi anāpattiyevā’’ti gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Dvārampītiādinā vuttadvāravātapānādayo aparikammakatāpi na apassayitabbā. Lomesūti lomesu phusantesu.
僧团食等开许事缘之释
Saṅghabhattādianujānanakathāvaṇṇanā
325第三二五条:“获得了‘指定食、邀请’等名称”——在此,“iti”一词为“等”义,意思是获得了“指定食、邀请”等名称。“也将那包括在内”,即为了消除未来比丘们的疑惑,也将那种僧团食包括在内。
325.Uddesabhattaṃnimantananti imaṃ vohāraṃ pattānīti ettha iti-saddo ādiattho, ‘‘uddesabhattaṃ nimantana’’ntiādivohāraṃ pattānīti ayamettha attho. Tampi anto katvāti āyatiṃ bhikkhūnaṃ kukkuccavinodanatthāya tampi saṅghabhattaṃ anto katvā.
指定食事缘之释
Uddesabhattakathāvaṇṇanā
“在自己精舍的门处”,是指精舍的门楼附近。“食堂”,是指作为指定食物分配处的食堂。说了“然而,所施的……”之后,为显示那位施主布施的方式,而说“从僧团,尊者……”等。“在内室”,是指在屋内。“进入内院范围内的”:在此,村门、街道、广场中十二肘以内的范围称为内院。为显示在内室范围内可获得的差别,而说“此处即宅院范围……”等。“单门通行”,是指可通过一个门通行使用。“在不同住宅中”,是指在各个家族的住宅中。说“应寻求有惭、善行、有智者”,是指有惭耻且善行,避开不应去之处,由智者审察后指定。对于“即使坐着、即使睡着”,这是表不敬意的属格用法。“三衣围绕”在此,如《结文》中所说:“如同得水钵者,其他若未得指定食而得到衣物等多种物品,那也属于他。”“随意使者”,是指因被允许随自己喜好说任何话而取来,故称为随意使者。“凡所希望”,是指说“请给指定钵”等时,凡所希求者。“以询问相似的方式”,是指以类似询问的方式。
Attano vihāradvāreti vihārassa dvārakoṭṭhakasamīpaṃ sandhāya vuttaṃ. Bhojanasālāyāti bhattuddesaṭṭhānabhūtāya bhojanasālāya. ‘‘Dinnaṃ panā’’ti vatvā yathā so dāyako deti, taṃ vidhiṃ dassetuṃ ‘‘saṅghato bhante’’tiādimāha. Antaraghareti antogehe. Antoupacāragatānanti ettha gāmadvāravīthicatukkesu dvādasahatthabbhantaraṃ antoupacāro nāma. Antaragharassa upacāre pana labbhamānavisesaṃ dassetuṃ ‘‘gharūpacāro cetthā’’tiādimāha. Ekavaḷañjanti ekena dvārena vaḷañjitabbaṃ. Nānānivesanesūti nānākulassa nivesanesu. Lajjī pesalo agatigamanaṃ vajjetvā medhāvī ca upaparikkhitvā uddisissatīti āha ‘‘pesalo lajjī medhāvī icchitabbo’’ti. Nisinnassapi niddāyantassapīti anādare sāmivacanaṃ. Ticīvaraparivāranti ettha ‘‘udakapattalābhī viya aññopi uddesabhattaṃ alabhitvā vatthādimanekappakārakaṃ labhati ce, tasseva ta’’nti gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Attano rucivasena yaṃ kiñci vatvā āharituṃ vissajjitattā vissaṭṭhadūto nāma. Yaṃ icchatīti ‘‘uddesapattaṃ dethā’’tiādīni vadanto yaṃ icchati. Pucchāsabhāgenāti pucchāsadisena.
说了“有一种称为‘一固定处’”之后,为解释该固定处而说“或国王的……”等。应与其他指定食不混杂,单独从固定处领取,故称为“各别行食”。“以偷盗方式带走”指持钵者带走。“成为负担”指成为命令者的负担。那些比丘因“可以听从人们的话”而前往,故说“因‘可以听从人们的话’而被那位比丘告知后前往”。“未分配份”即客僧份。关于“全体僧团应受用”一句,《结文》中说:“即使最初说了‘请给所有僧团钵食’,后来未说‘全体僧团应受用’,也应在分配后受用。”
‘‘Ekā kūṭaṭṭhitikā nāma hotī’’ti vatvā tameva ṭhitikaṃ vibhāvento ‘‘rañño vā hī’’tiādimāha. Aññehi uddesabhattehi amissetvā visuṃyeva ṭhitikāya gahetabbattā ‘‘ekacārikabhattānī’’ti vuttaṃ. Theyyāya harantīti pattahārakā haranti. Gīvā hotīti āṇāpakassa gīvā hoti. ‘‘Manussānaṃ vacanaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti gacchantīti ‘‘manussānaṃ vacanaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti tena bhikkhunā vuttā gacchanti. Akatabhāgo nāmāti āgantukabhāgo nāma. ‘‘Sabbo saṅgho paribhuñjatū’’tivutteti ettha ‘‘paṭhamameva ‘sabbaṃ saṅghikaṃ pattaṃ dethā’ti vatvā pacchā ‘sabbo saṅgho paribhuñjatū’ti avuttepi bhājetvāva paribhuñjitabba’’nti gaṇṭhipadesu vuttaṃ.
邀请供食论注释
Nimantanabhattakathāvaṇṇanā
未说“从僧团指定这么多比丘后请给”等语,而说了“请取这么多比丘的食物”后所施的食物,称为僧团邀请食。对于常行乞食者也适用,因为是依乞食的同义语而说。按次第,即按已得的顺序。中断,是指未说“请取食物”这句话。因此他说“即未说‘食物’者”。按一口之量,即按每一团食。而此方法仅适用于邀请食,不适用于指定食。因为在指定食中,只应分配足够一人的量,故指定食中没有按一口量固定之法。停留,即居住。“一次”在《结文》中说:“是指只要比丘们住在那住处,所有人都可获得。”然而在此处的意思是:一次并非指一天,而是指凡住在那住处的所有比丘。在一天中已取食的比丘,他日不再取,直到所有比丘都受食一次为止;凡知道者,应取食后前往。
‘‘Ettake bhikkhū saṅghato uddisitvā dethā’’tiādīni avatvā ‘‘ettakānaṃ bhikkhūnaṃ bhattaṃ gaṇhathā’’ti vatvā dinnaṃ saṅghikaṃ nimantanaṃ nāma. Piṇḍapātikānampi vaṭṭatīti bhikkhāpariyāyena vuttattā vaṭṭati. Paṭipāṭiyāti laddhapaṭipāṭiyā. Vicchinditvāti ‘‘bhattaṃ gaṇhathā’’ti padaṃ avatvā. Tenevāha ‘‘bhattanti avadantenā’’ti. Ālopasaṅkhepenāti ekekapiṇḍavasena. Ayañca nayo nimantaneyeva, na uddesabhatte. Tattha hi ekassa pahonakappamāṇaṃyeva bhājetabbaṃ, tasmā uddesabhatte ālopaṭṭhitikā nāma natthi. Acchatīti tiṭṭhati. ‘‘Ekavāranti yāva tasmiṃ āvāse vasanti bhikkhū, sabbe labhantī’’ti gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Ayaṃ panettha adhippāyo – ekavāranti na ekadivasaṃ sandhāya vuttaṃ, yattakā pana bhikkhū tasmiṃ āvāse vasanti, te sabbe. Ekasmiṃ divase gahitabhikkhū aññadā aggahetvā yāva ekavāraṃ sabbe bhikkhū bhojitā honti, tāva ye jānanti, te gahetvā gantabbanti.
筹食论注释
Salākabhattakathāvaṇṇanā
“Upanibandhitvā”意为书写记录。“以强制给予”是指即使不情愿,也强行使其接受。“依一家”即依于一列房屋。“指定后”是指说了“这是给你的,这也是给你的”之后。即使因距离远而强制,也应按轮次领取的村庄,称为轮值村。被安排在精舍轮值者,称为精舍轮值者,即按轮次守护精舍者。“变易”是指净信的变化。“成为增益业”是指为了守护精舍,僧团应给的额外所得成为增益业。当由僧团新参者获得时,即每日逐一送达的两三份各别行食,依同一方式,在自己应受之处由僧团新参者获得。对于“交付给任何一位现前者”,《结文》中说:“如果多数比丘到了界外,应交付给任何一位现前者,因为同分故,一人所得即属于全体;若没有现前者,则应交付给自己然后再给予。”“味筹”是指甘蔗味筹。
Upanibandhitvāti likhitvā. Niggahena datvāti anicchantampi niggahena sampaṭicchāpetvā . Ekagehavasenāti ekāya gharapāḷiyā vasena. Uddisitvāti ‘‘tuyhañca tuyhañca pāpuṇātī’’ti vatvā. Dūrattā niggahetvāpi vārena gāhetabbagāmo vāragāmo. Vihāravāre niyuttā vihāravārikā, vārena vihārarakkhaṇakā. Aññathattanti pasādaññathattaṃ. Phātikammameva bhavantīti vihārarakkhaṇatthāya saṅghena dātabbaatirekalābhā honti. Saṅghanavakena laddhakāleti divase divase ekekassa pāpitāni dve tīṇi ekacārikabhattāni teneva niyāmena attano pāpuṇanaṭṭhāne saṅghanavakena laddhakāle. Yassa kassaci sammukhībhūtassa pāpetvāti ettha ‘‘yebhuyyena ce bhikkhū bahisīmagatā honti, sammukhībhūtassa yassa kassaci pāpetabbaṃ sabhāgattā ekena laddhaṃ sabbesaṃ hoti, tasmimpi asati attano pāpetvā dātabba’’nti gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Rasasalākanti ucchurasasalākaṃ.
“从僧团所得,即使是无财筹,于僧园中烹煮之食亦属如法”,此说乃是作为共通原则,在《清净道论》中已有提及,但未特别说明“如此被取时应受用,如此则不应受用”。在此,药物等筹即使对常行乞食者而言,亦可适用,但因其是以筹的形式被执受,故不应受用,此中意趣应加审察。若以筹的形式执受的药物等筹确实不应受用,便不会说“从僧团所得,无财筹亦适用”。而根据“额外所得、僧团食、指定食”等语,以筹的形式所应执受的,仅限于被拒绝的“额外所得”之食,而非药物。因为僧团食等十四种食才被说为不应受用,这是持诵《犍度》者的主张,在此应如是了知。应从最上处给予的食物,即为最上食。不论得或未得,即得到或未得到。由于固定的最上食即使分量很少也仍存在,所以即使已经得到,也允许在次日再取。因为此处所言“仅最上食”,其中的“仅”字否定了多数的可能。
‘‘Saṅghato nirāmisasalākāpi vihāre pakkabhattampi vaṭṭatiyevā’’ti sādhāraṇaṃ katvā visuddhimagge (visuddhi. 1.26) vuttattā ‘‘evaṃ gāhite sāditabbaṃ, evaṃ na sāditabba’’nti visesetvā avuttattā ca bhesajjādisalākāyo cettha kiñcāpi piṇḍapātikānampi vaṭṭanti, salākavasena gāhitattā pana na sāditabbāti ettha adhippāyo vīmaṃsitabbo. Yadi hi bhesajjādisalākā salākavasena gāhitā na sāditabbā siyā, saṅghato nirāmisasalākā vaṭṭatiyevāti na vadeyya, ‘‘atirekalābho saṅghabhattaṃ uddesabhatta’’ntiādivacanato (mahāva. 128) ‘‘atirekalābhaṃ paṭikkhipāmī’’ti salākavasena gāhetabbaṃ bhattameva paṭikkhittaṃ, na bhesajjaṃ. Saṅghabhattādīni hi cuddasa bhattāniyeva tena na sāditabbānīti vuttāni, khandhakabhāṇakānaṃ vā matena idha evaṃ vuttanti gahetabbaṃ. Aggato dātabbabhikkhā aggabhikkhā. Laddhā vā aladdhā vāti labhitvā vā alabhitvā vā. Nibaddhāya aggabhikkhāya appamattikāya eva sambhavato labhitvāpi punadivase gaṇhituṃ vuttaṃ. Aggabhikkhāmattanti hi ettha matta-saddo bahubhāvaṃ nivatteti.
所谓“筹食”,因其仅针对僧园而指定、纯为僧园而施与,故说“未送至僧园者”等语。其“座堂”者,指该村中的座堂。应取来僧园后方予以授予:如此说已,即应于当日将所施之食取来僧园,依常住所而授予。“于彼处”,指在那一个方位。取彼,即自己取走该轮值村的筹。彼,指那位将自己所得的轮值村筹给予远行比丘的比丘。彼、即那位远行比丘,在其尚未越过近行界时,应将筹授予他:因为筹仅归属于住于近行界内者,所以当那位远行比丘尚未越过近行界时,应将远行者所得的筹归于自己而取走。
Salākabhattaṃ nāma vihāreyeva uddisīyati vihārameva sandhāya diyyamānattāti āha ‘‘vihāre apāpitaṃ panā’’tiādi. Tatra āsanasālāyāti tasmiṃ gāme āsanasālāya. Vihāraṃ ānetvā gāhetabbanti tathā vatvā tasmiṃ divase dinnabhattaṃ vihārameva ānetvā ṭhitikāya gāhetabbaṃ. Tatthāti tasmiṃ disābhāge. Taṃ gahetvāti taṃ vāragāmasalākaṃ attanā gahetvā. Tenāti yo attano pattaṃ vāragāmasalākaṃ disaṃgamikassa adāsi, tena. Anatikkanteyeva tasmiṃ tassa salākā gāhetabbāti yasmā upacārasīmaṭṭhasseva salākā pāpuṇāti, tasmā tasmiṃ disaṃgamike upacārasīmaṃ anatikkanteyeva tassa disaṃgamikassa pattasalākā attano pāpetvā gahetabbā.
“于未来之日”:若问如何能知那些比丘的已来或未来?因为从各处前来的比丘聚集在该村的座堂中,故而他们的来与未到,是可以了知的。“在我们的行境村”:指筹食施主们所在的村落。“前来受食”:他们心想“大长老独自留在僧园,必定将所有筹都归于自己而安住”,于是便前来。
Anāgatadivaseti ettha kathaṃ tesaṃ bhikkhūnaṃ āgatānāgatabhāvo viññāyatīti ce? Yasmā tato tato āgatā bhikkhū tasmiṃ gāme āsanasālāya sannipatanti, tasmā tesaṃ āgatānāgatabhāvo sakkā viññātuṃ. Amhākaṃ gocaragāmeti salākabhattadāyakānaṃ gāme. Bhuñjituṃ āgacchantīti ‘‘mahāthero ekakova vihāre ohīno avassaṃ sabbasalākā attano pāpetvā ṭhito’’ti maññamānā āgacchanti.
半月供食等论注释
Pakkhikabhattādikathāvaṇṇanā
于四个指定的半月日应施之食,称为半月食。“于指定”:此处“abhi”仅为前缀,义即“应标记的”,指为了布萨、受戒、闻法、供养恭敬等事而应标记、应忆念、应观察的日子。“明日是半月日”这说的是:因为半月食尚未固定,所以“今日不应取半月食”。有些写本中有“明日我家将有粗食”的文句,但应以“将有半月食”的文句为准。于布萨日应施之食为布萨食。“已指定”:指已固定为“某僧园”。取已而食:指住于该住所的比丘依常住所取食。施米等……乃至……是合适的:因为是已持来之食,故为合适。因已如法接受:因是以食的名义而接受。装满钵、盖好而施:指说“我们施糖团食”而施。于糖团……乃至……应施:此处应知糖团以棕榈果大小为量。其余内容于此易解。
Abhilakkhitesu catūsu pakkhadivasesu dātabbabhattaṃ pakkhikaṃ. Abhilakkhitesūti ettha abhīti upasaggamattaṃ, lakkhaṇīyesu icceva attho, uposathasamādānadhammassavanapūjāsakkārādikaraṇatthaṃ lakkhitabbesu sallakkhetabbesu upalakkhetabbesūti vuttaṃ hoti. Sve pakkhoti ‘‘ajja pakkhikaṃ na gāhetabba’’nti pakkhikassa aniyamattā vuttaṃ. ‘‘Sve amhākaṃ ghare lūkhabhattaṃ bhavissatī’’ti potthakesu likhanti, ‘‘pakkhabhattaṃ bhavissatī’’ti pāṭhena bhavitabbaṃ. Uposathe dātabbaṃ bhattaṃ uposathikaṃ. Nibandhāpitanti ‘‘asukavihārassā’’ti niyamitaṃ. Gāhetvā bhuñjitabbanti tasmiṃ senāsane vasantehi ṭhitikāya gāhetvā bhuñjitabbaṃ. Taṇḍulādīnipesenti…pe… vaṭṭatīti abhihaṭabhikkhattā vaṭṭati. Tathā paṭiggahitattāti bhikkhānāmena paṭiggahitattā. Pattaṃ pūretvā thaketvā dinnanti ‘‘guḷakabhattaṃ demā’’ti dinnaṃ. Guḷapiṇḍepi…pe… dātabboti ettha guḷapiṇḍaṃ tālapakkappamāṇanti veditabbaṃ. Sesamettha suviññeyyamevāti.