第四 灭诤犍度
4. Samathakkhandhakaṃ
现前调伏论注释
Sammukhāvinayakathāvaṇṇanā
187在《灭诤犍度》中,“saññāpeti”一词:此处,前缀“saṃ”与词根“ñā”结合,表示伴随满足的觉知,故说“令满足后,使其了知”。
187. Samathakkhandhake saññāpetīti ettha saṃ-saddūpapado ñā-saddo tosanavisiṭṭhe avabodhane vattatīti āha ‘‘paritosetvā jānāpetī’’ti.
忆念调伏等论注释
Sativinayādikathāvaṇṇanā
195-200“仅是教示而已”——“此五种”只是教示。对于念力增广、已尽诸漏者应施设的调伏,名为忆念调伏;对于非愚痴者应施设的调伏,名为非愚痴调伏;依所承认而作,名为依承认所作。
195-200.Desanāmattamevetanti ‘‘pañcimānī’’ti etaṃ desanāmattaṃ. Sativepullappattassa khīṇāsavassa dātabbo vinayo sativinayo. Amūḷhassa dātabbo vinayo amūḷhavinayo. Paṭiññātena karaṇaṃ paṭiññātakaraṇaṃ.
212212. 因其与覆草法相似,故以彼相似而用其名,如说“此是梵授”。
212.Tiṇavatthārakasadisattāti taṃsadisatāya tabbohāroti dasseti yathā ‘‘esa brahmadatto’’ti.
诤事论注释
Adhikaraṇakathāvaṇṇanā
216216. 关于“诤论诤事以何为根”等:诤论之根即诤论的根源。“忿怒者”指具足忿怒相、有嗔恚者。“怀恨者”指具足不舍怨敌相、有恨意者。“无敬者”指远离恭敬者。“无顺从者”指无依从、不谦卑者。这里,若有比丘于师在世时,三时不去侍奉;师赤足经行时,他却着鞋经行;师在低处经行时,他在高处经行;师住下处时,他住上处;在可见师之处,他披覆双肩、持伞、着鞋、沐浴、大小便;或于师般涅槃后,不去礼拜塔庙;在可见塔庙之处,做一切于可见师之处所述之事;当其他比丘说“为何如此做?这不合适,对正自觉者应知惭愧”时,他说:“住口!你总说佛、佛,佛是什么?”——此即名为对师不敬。
216.Vivādādhikaraṇassa kiṃ mūlantiādīsu vivādamūlānīti vivādassa mūlāni. Kodhanoti kujjhanalakkhaṇena kodhena samannāgato. Upanāhīti veraappaṭinissaggalakkhaṇena upanāhena samannāgato. Agāravoti (dī. ni. aṭṭha. 3.323; ma. ni. aṭṭha. 3.44) gāravavirahito. Appatissoti appatissayo anīcavutti. Ettha pana yo bhikkhu satthari dharamāne tīsu kālesu upaṭṭhānaṃ na yāti, satthari anupāhane caṅkamante saupāhano caṅkamati, nīce caṅkame caṅkamante ucce caṅkamati, heṭṭhā vasante upari vasati, satthu dassanaṭṭhāne ubho aṃse pārupati, chattaṃ dhāreti, upāhanaṃ dhāreti, nahāyati, uccāraṃ vā passāvaṃ vā karoti, parinibbute vā pana cetiyaṃ vandituṃ na gacchati, cetiyassa paññāyanaṭṭhāne satthudassanaṭṭhāne vuttaṃ sabbaṃ karoti, aññehi ca bhikkhūhi ‘‘kasmā evaṃ karosi, na idaṃ vaṭṭati, sammāsambuddhassa nāma lajjituṃ vaṭṭatī’’ti vutte ‘‘tuṇhī hohi, buddho buddhoti vadasi, kiṃ buddho nāmā’’ti bhaṇati, ayaṃ satthari agāravo nāma.
若有人于宣告听法时,不恭敬前往,不恭敬听法,或睡眠,或交谈而坐,不恭敬领受、不读诵;当被说“你为何对法不恭敬?”时,便说:“住口!你总说法、法,法是什么?”——此即名为对法不敬。若有人未被长老比丘邀请而说法、诵经、解答问题;碰撞上座比丘而行、立、坐;作衣偏覆或手偏覆;于僧众中披覆双肩、持伞、着鞋;当被说“应对比丘僧团知惭愧”时,仍说:“住口!你总说僧、僧,僧是什么?是鹿群、羊群吗?”等语——此即名为对僧不敬。即使对一位比丘不敬,也即是对僧不敬。若三学未圆满修习,则名为于学非圆满行者。
Yo pana dhammasavane saṅghuṭṭhe sakkaccaṃ na gacchati, sakkaccaṃ dhammaṃ na suṇāti, niddāyati vā sallapanto vā nisīdati, sakkaccaṃ na gaṇhāti na vāceti, ‘‘kiṃ dhamme agāravaṃ karosī’’ti vutte ‘‘tuṇhī hohi, dhammo dhammoti vadasi, kiṃ dhammo nāmā’’ti vadati, ayaṃ dhamme agāravo nāma. Yo pana therena bhikkhunā anajjhiṭṭho dhammaṃ deseti uddisati pañhaṃ katheti, vuḍḍhe bhikkhū ghaṭṭento gacchati tiṭṭhati nisīdati, dussapallatthikaṃ vā hatthapallatthikaṃ vā karoti, saṅghamajjhe ubho aṃse pārupati, chattupāhanaṃ dhāreti, ‘‘bhikkhusaṅghassa lajjituṃ vaṭṭatī’’ti vuttepi ‘‘tuṇhī hohi, saṅgho saṅghoti vadasi, kiṃ saṅgho, migasaṅgho ajasaṅgho’’tiādīni vadati, ayaṃ saṅghe agāravo nāma. Ekabhikkhusmimpi hi agārave kate saṅghe katoyeva hoti. Tisso sikkhā pana apūrayamāno sikkhāya na paripūrakārī nāma.
“为诸天、人之不利与痛苦”:同一寺院中,二比丘若起诤论,如何导致诸天、人的不利与痛苦?如《憍赏弥犍度》中所述:二比丘陷入诤论时,寺中他们的弟子等亦起诤论;受其教诫的比丘尼众也随而诤论;接着,他们的护持者亦起诤论;接着,人间的守护天神也分为两派。其中,护持如法说者一方的守护天神成为如法说者,护持非法说者一方的则成为非法说者。继而守护天神的友伴——地居天神也随之分裂。如此辗转,乃至梵天界,除圣弟子外,一切天、人分为两派。然而,非法说者比如法说者更多。于是,认为“多数人所持便是真实”,他们便舍弃正法,多数人执取非法。他们以非法为先导而住,死后生于恶趣。如此,同一寺院中二比丘所起的诤论,便会导致众多人的不利与痛苦。“内”指自身或自众;“外”指他人或他众;“未来不再生起”指未来不再产生。
Ahitāya dukkhāya devamanussānanti (dī. ni. aṭṭha. 3.325; ma. ni. aṭṭha. 3.42; a. ni. aṭṭha. 3.6.36) ekasmiṃ vihāre dvinnaṃ bhikkhūnaṃ uppannavivādo kathaṃ devamanussānaṃ ahitāya dukkhāya saṃvattati? Kosambakakkhandhake viya hi dvīsu bhikkhūsu vivādaṃ āpannesu tasmiṃ vihāre tesaṃ antevāsikā vivadanti, tesaṃ ovādaṃ gaṇhanto bhikkhunisaṅgho vivadati, tato tesaṃ upaṭṭhākā vivadanti, atha manussānaṃ ārakkhadevatā dve koṭṭhāsā honti. Tattha dhammavādīnaṃ ārakkhadevatā dhammavādiniyo honti, adhammavādīnaṃ adhammavādiniyo. Tato ārakkhadevatānaṃ mittā bhummadevatā bhijjanti. Evaṃ paramparāya yāva brahmalokā ṭhapetvā ariyasāvake sabbe devamanussā dve koṭṭhāsā honti. Dhammavādīhi pana adhammavādinova bahutarā honti. Tato ‘‘yaṃ bahukehi gahitaṃ, taṃ taccha’’nti dhammaṃ vissajjetvā bahutarā adhammaṃ gaṇhanti. Te adhammaṃ purakkhatvā viharantā apāyesu nibbattanti. Evaṃ ekasmiṃ vihāre dvinnaṃ bhikkhūnaṃ uppanno vivādo bahūnaṃ ahitāya dukkhāya hoti. Ajjhattaṃ vāti attani vā attano parisāya vā. Bahiddhā vāti parasmiṃ vā parassa parisāya vā. Āyatiṃ anavassavāyāti āyatiṃ anuppādāya.
“覆藏者”指具足覆藏他人功德相之覆藏者。“悭傲者”指具足执取两端相之悭傲者。“嫉妒者”指具足嫉妒他人所得恭敬等相之嫉妒者。“悭吝者”指具足住处悭等之悭吝者。“诈伪者”指狡猾者。“诳惑者”指覆藏已作之恶者。“恶欲者”指欲求不实名声之破戒者。“邪见者”指持无有说、无因说、无作说者。“执著己见者”指唯执取己所见者。“固执者”指坚执者。“难舍者”指不能令其舍弃所执者。此处,以“忿怒者、怀恨者”等依人施设之理,显示忿、恨等不善法为诤论之根;同样,以“恶心而诤论”等显示贪、嗔、痴;以“非恶心而诤论”等显示无贪等为诤论之根。
Makkhīti paresaṃ guṇamakkhanalakkhaṇena makkhena samannāgato. Paḷāsīti yugaggāhalakkhaṇena paḷāsena samannāgato. Issukīti parasakkārādīnaṃ issāyanalakkhaṇāya issāya samannāgato. Maccharīti āvāsamacchariyādīhi samannāgato. Saṭhoti kerāṭiko. Māyāvīti katapāpapaṭicchādako. Pāpicchoti asantasambhāvanicchako dussīlo. Micchādiṭṭhīti natthikavādī ahetukavādī akiriyavādī. Sandiṭṭhiparāmāsīti sayaṃ diṭṭhameva parāmasati gaṇhāti. Ādhānaggāhīti daḷhaggāhī. Duppaṭinissaggīti na sakkā hoti gahitaṃ nissajjāpetuṃ. Ettha ca kodhano hoti upanāhītiādinā puggalādhiṭṭhānanayena kodhūpanāhādayo akusaladhammā vivādamūlānīti dassitāni, tathā duṭṭhacittā vivadantītiādinā lobhadosamohā. Aduṭṭhacittā vivadantītiādinā ca alobhādayo vivādamūlānīti dassitāni.
217“丑陋”指如尘土鬼般,肤色如烧焦木桩。“难看”指令亲生母亦不悦见。“矮小”指侏儒。“独眼”指一眼或两眼盲。“手残”指单手或双手残。“跛脚”指单脚或双脚跛。“半身不遂”指半身瘫痪、如蛇行。
217.Dubbaṇṇoti paṃsupisācako viya jhāmakhāṇuvaṇṇo. Duddassikoti vijātamātuyāpi amanāpadassano. Okoṭimakoti lakuṇḍako. Kāṇoti ekakkhikāṇo vā ubhayakkhikāṇo vā. Kuṇīti ekahatthakuṇī vā ubhayahatthakuṇī vā. Khañjoti ekapādakhañjo vā ubhayapādakhañjo vā. Pakkhahatoti hatapakkho pīṭhasappī.
220问:诤论事是善、不善还是无记?答:诤论事可以是善等。其余诸事亦同此理。所谓“以此而诤论,故为诤论”,因此说“用以诤论的那个心生起,即是诤论”。然而,那个心生起为何称为“事”呢?回答说:因为应以灭诤法来处理,故称为事。意思是,由于应以灭诤法来平息,所以称为事。作为诤论之因的那个心生起被平息时,由此而生的言说也会随之平息,因此那个心生起具有“应以灭诤法处理”这层含义,这是合理的。
220.Vivādādhikaraṇaṃ kusalaṃ akusalaṃ abyākatanti vivādādhikaraṇaṃ kiṃ kusalaṃ akusalaṃ udāhu abyākatanti pucchati. Vivādādhikaraṇaṃ siyā kusalantiādi vissajjanaṃ. Esa nayo sesesupi. Vivadanti etenāti vivādoti āha ‘‘yena vivadanti, so cittuppādo vivādo’’ti. Kathaṃ pana so cittuppādo adhikaraṇaṃ nāmāti āha ‘‘samathehi ca adhikaraṇīyatāya adhikaraṇa’’nti, samathehi sametabbatāya adhikaraṇanti attho. Vivādahetubhūtassa hi cittuppādassa vūpasamena tappabhavassa saddassapi vūpasamo hotīti cittuppādassa samathehi adhikaraṇīyatā pariyāyo sambhavati.
222“犯戒事可以是善,可以是无记”这一分别,是就制教罪而说,并非就世间罪而言。为显明此义,故说“依密意而说”等。为何此处须依密意来理解其义呢?回答说:“因为如果……”等。“掘地等”中的“等”字,包含了破坏草木等制教罪的学处。若有人不熟悉律藏,以履行义务为名,用扫帚等工具而掘地等,那时他生起的心,即是所说的“善心成为犯戒的构成要素”。“成为构成要素”的意思是:即使是以履行义务为名而做,由于他是在不知“我在掘此地”等违犯的情况下行动,所以那个善心就是犯戒事,即善心成为犯戒之因。因为如果不知道是违犯,在掘地等行为中,犯戒便不会发生。“当它存在时”的意思是:当那个善心被执取为犯戒的状态时。“因此”的意思是:因为当善心被执取为犯戒的状态时,便不能说“没有犯戒事是善的”,所以说。“这并不是就构成要素具足的心而说”的意思是:“犯戒事可能是善,可能是无记,没有犯戒事是善的”这句话,不是就作为犯戒生起因、构成要素具足、成为犯戒之因的心而说的。那么是就什么而说的呢?回答说:“然而,这是……”等。当比丘以专
222.Āpattādhikaraṇaṃ siyā akusalaṃ siyā abyākatanti ayaṃ vikappo paññattivajjaṃyeva sandhāya vutto, na lokavajjanti dassetuṃ ‘‘sandhāyabhāsitavasenā’’tiādimāha. Kasmā panettha sandhāyabhāsitavasena attho veditabboti āha ‘‘yasmiṃ hī’’tiādi. Pathavīkhaṇanādiketi ettha ādi-saddena bhūtagāmapātabyatādipaññattivajjaṃ sikkhāpadaṃ saṅgaṇhāti. Yo vinaye apakataññutāya vattasīsena sammuñjaniādinā pathavīkhaṇanādīni karoti, tadā tassuppannacittaṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘kusalacittaṃ aṅgaṃ hotī’’ti. Aṅgaṃ hotīti ca vattasīsena karontassapi ‘‘imaṃ pathaviṃ khaṇāmī’’tiādinā vītikkamajānanavasena pavattattā taṃ kusalacittaṃ āpattādhikaraṇaṃ, kusalacittaṃ āpattiyā kāraṇaṃ hotīti attho. Na hi vītikkamaṃ ajānantassa pathavīkhaṇanādīsu āpatti sambhavati. Tasmiṃ satīti tasmiṃ kusalacitte āpattibhāvena gahite satīti adhippāyo. Tasmāti yasmā kusalacitte āpattibhāvena gahite sati ‘‘natthi āpattādhikaraṇaṃ kusala’’nti na sakkā vattuṃ, tasmā. Nayidaṃ aṅgappahonakacittaṃ sandhāya vuttanti ‘‘āpattādhikaraṇaṃ siyā akusalaṃ siyā abyākataṃ, natthi āpattādhikaraṇaṃ kusala’’nti idaṃ āpattisamuṭṭhāpakabhāvena aṅgappahonakaṃ āpattiyā kāraṇabhūtaṃ cittaṃ sandhāya na vuttaṃ. Kiṃ pana sandhāya vuttanti āha ‘‘idaṃ panā’’tiādi. Bhikkhumhi kammaṭṭhānagatacittena nipanne niddāyante vā mātugāmo ce seyyaṃ kappeti, tasmiṃ khaṇe seyyākārena vattamānarūpameva āpatti, na kusalādivasappavattaṃ cittanti āha ‘‘asañcicca…pe… sahaseyyādivasena āpajjato (pari. 323 atthato samānaṃ) abyākataṃ hotī’’ti. Tasmiñhi khaṇe uṭṭhātabbe jāte anuṭṭhānato tadākārapavatto rūpakkhandhova āpatti.
若问:既然经中说“犯戒者,或以善心犯,或以不善心犯,或以无记心犯”,那么犯戒事也可以是善吗?答:不是。之所以说“或以善心……”等,是为了显示被称为犯戒的人,是具足三种心中的某一种心而犯,并非以其他方式。此处的意思是:在掘地等行为中,于善心的刹那,由于以违犯等方式而生起的色法存在,所以具足善心者犯下被称为无记色的无记罪;同样,具足无记心者犯下被称为无记色的无记罪。具足不善心者犯下杀生等不善罪,而此处的色法并不被计执。在梦中、于杀生等,或因同宿等而犯应犯之罪时,具足不善心者犯下无记罪。
‘‘Āpattiṃ āpajjanto kusalacitto vā āpajjati akusalābyākatacitto vā’’ti vacanato kusalampi āpattādhikaraṇaṃ siyāti ce? Na. Yo hi āpattiṃ āpajjatīti vuccati, so tīsu cittesu aññataracittasamaṅgī hutvā āpajjati, na aññathāti dassanatthaṃ ‘‘kusalacitto vā’’tiādi vuttaṃ. Ayañhettha attho – pathavīkhaṇanādīsu kusalacittakkhaṇe vītikkamādivasena pavattarūpasambhavato kusalacitto vā tathāpavattarūpasaṅkhātaṃ abyākatāpattiṃ āpajjati, tathā abyākatacitto vā abyākatarūpasaṅkhātaṃ abyākatāpattiṃ āpajjati. Pāṇātipātādiṃ akusalacitto vā akusalāpattiṃ āpajjati, rūpaṃ panettha abbohārikaṃ. Supinante ca pāṇātipātādiṃ karonto sahaseyyādivasena āpajjitabbāpattiṃ āpajjanto akusalacitto abyākatāpattiṃ āpajjatīti.
「善心可能犯」:指持羊毛者以专注业处之心行逾三由旬,或不知制戒而逐句教授法者——对于应犯之罪,善心也可能违犯。然而,即使有善心存在,善心本身也并非犯戒的构成要素。「动摇的、现行的」:即动摇的与现行的;动摇属于身,现行属于语。「唯其中一者为构成要素」意谓:身与语中唯有一者是犯戒的构成要素。而这属于色蕴,故为无记,以此表明:无记的犯戒事仅此而已,并非其他。
Kusalacittaṃāpajjeyyāti eḷakalomaṃ gahetvā kammaṭṭhānamanasikārena tiyojanaṃ atikkamantassa paññattiṃ ajānitvā padaso dhammaṃ vācentassa ca āpajjitabbāpattiyā kusalacittaṃ āpajjeyya. Na ca tattha vijjamānampi kusalacittaṃ āpattiyā aṅganti tasmiṃ vijjamānampi kusalacittaṃ āpattiyā aṅgaṃ na hoti, sayaṃ āpatti na hotīti attho. Calitappavattānanti calitānaṃ pavattānañca. Calito kāyo, pavattā vācā. Aññatarameva aṅganti kāyavācānaṃ aññatarameva āpattīti attho. Tañca rūpakkhandhapariyāpannattā abyākatanti iminā abyākatamāpattādhikaraṇaṃ, nāññanti dasseti.
若问:「如此,依『比丘们,我说有罪者堕地狱或畜生道』之说,无记的犯戒事是否也会有受果报的性质?」答:不会。因为无心而犯的罪,在不知情时并不成为障碍;但若知而覆藏,以覆藏为缘,他便犯了另一名为「恶作」的不善犯戒事,而此不善犯戒事体性不善,会成为生天与解脱的障碍,因此说「有罪者堕恶趣」。而无记的犯戒事,决定不受果报,对此应作如是确定。因此,古德在要义注中说:「列出凡夫、善凡夫、有学、阿罗汉四种人:其中,阿罗汉的犯戒事唯是无记;有学亦然;善凡夫在无心违犯时,也唯是无记。其余的人,则兼有不善与无记。由于他故意违犯时唯是不善,故说『没有犯戒事是善的』。而一切处所说『无记』,皆是就无有果报而言。」再者,即使是不善的犯戒事,若已发露或已出罪,也不成为障碍。正如诽谤圣者之业虽是不善,但因发露过失、请求原谅,便被修行成就所遮止,成为不受果报、已作废的业;同样,此不善的犯戒事若已发露或已出罪,亦为修行成就所遮止。
Yadi evaṃ ‘‘sāpattikassa, bhikkhave, nirayaṃ vā vadāmi tiracchānayoniṃ vā’’ti vacanato abyākatassapi vipākadhammatā āpajjeyyāti? Nāpajjeyya. Asañcicca āpannā hi āpattiyo yāva so na jānāti, tāva anantarāyakarā, jānitvā chādento pana chādanappaccayā aññaṃ dukkaṭasaṅkhātaṃ akusalamāpattādhikaraṇamāpajjati, tañca akusalasabhāvattā saggamokkhānaṃ antarāyakaraṇanti sāpattikassa apāyagāmitā vuttā. Abyākataṃ pana āpattādhikaraṇaṃ avipākadhammamevāti niṭṭhamettha gantabbaṃ. Teneva porāṇagaṇṭhipadesupi ‘‘puthujjano kalyāṇaputhujjano sekkho arahāti cattāro puggale dassetvā tesu arahato āpattādhikaraṇaṃ abyākatameva, tathā sekkhānaṃ, tathā kalyāṇaputhujjanassa asañcicca vītikkamakāle abyākatameva. Itarassa akusalampi hoti abyākatampi. Yasmā cassa sañcicca vītikkamakāle akusalameva hoti, tasmā vuttaṃ ‘natthi āpattādhikaraṇaṃ kusala’nti. Sabbattha evaṃ abyākatanti vipākābhāvamattaṃ sandhāya vutta’’nti likhitaṃ. Yañca āpattādhikaraṇaṃ akusalaṃ, tampi desitaṃ vuṭṭhitaṃ vā anantarāyakaraṃ. Yathā hi ariyūpavādakammaṃ akusalampi samānaṃ accayaṃ desetvā khamāpanena payogasampattipaṭibāhitattā avipākadhammataṃ āpannaṃ ahosikammaṃ hoti, evamidampi desitaṃ vuṭṭhitaṃ vā payogasampattipaṭibāhitattā avipākadhammatāya ahosikammabhāvena anantarāyakaraṃ jātaṃ. Teneva ‘‘sāpattikassa, bhikkhave, nirayaṃ vā vadāmi tiracchānayoniṃ vā’’ti sāpattikasseva apāyagāmitā vuttā.
平息诤事的灭诤法论注释
Adhikaraṇavūpasamanasamathakathāvaṇṇanā
228228. 于名为「争论」的意义中,有敌对者与利益敌对者。
228. Vivādasaṅkhāte atthe paccatthikā atthapaccatthikā.
229“现前调伏”,指现前调伏的状态。
229.Sammukhāvinayasminti sammukhāvinayabhāve.
230“于其间”,即以此为因缘。
230.Antarenāti kāraṇena.
231在由大众裁决时,对于非难者,未说波逸提,因为那里没有与欲。
231. Ubbāhikāya khīyanake pācitti na vuttā tattha chandadānassa natthitāya.
236236.『彼之』及『于此』,皆不过是语助词而已。
236.Tassa kho tanti ettha kho tanti nipātamattaṃ.
238238. 有些写本中写作“于此,何为与恶行过失者之事?”但此处应知文句乃是“何为与恶行过失者之事?”
238. ‘‘Kā ca tattha tassapāpiyasikāyā’’ti potthakesu likhanti. ‘‘Kā ca tassapāpiyasikā’’ti evaṃ panettha pāṭho veditabbo.
242242. “应作诤事以一灭诤法而平息”——此处,依“应作之事即是应作诤事”之说,这是对白二甘马等的异称。它不像诤论诤事等那样须依诸灭诤法来平息,而是唯依现前毗尼而成就,因此在这里,“平息”应当理解为“成就”。
242.Kiccādhikaraṇaṃ ekena samathena sammatīti ettha ‘‘kiccameva kiccādhikaraṇa’’nti (pārā. aṭṭha. 2.385-86) vacanato apalokanakammādīnametaṃ adhivacanaṃ. Taṃ vivādādhikaraṇādīni viya samathehi sametabbaṃ na hoti, kintu sammukhāvinayena sampajjati, tasmā sammatīti ettha sampajjatīti attho gahetabbo. Sesamettha suviññeyyameva.