平息纷争的篇章
4. Samathakkhandhakaṃ
《现前毗尼论》的注释
Sammukhāvinayakathāvaṇṇanā
187在《灭诤犍度》中,“saññāpeti”这个词:这里,带前缀“saṃ”的“ñā”这个词,用在带有满足感的清楚了解上,所以说“令满足之后,使其知道”。
187. Samathakkhandhake saññāpetīti ettha saṃ-saddūpapado ñā-saddo tosanavisiṭṭhe avabodhane vattatīti āha ‘‘paritosetvā jānāpetī’’ti.
关于忆念毗尼等的讨论注释
Sativinayādikathāvaṇṇanā
195-200“这只是教说而已”——“这五种”只是教说。对于念力已修满、诸漏已尽的比丘,应当施行的律,就是忆念律。对于不再愚痴的人,应当施行的律,就是不愚痴律。按照已经承认的事来处置,就是依承认处置。
195-200.Desanāmattamevetanti ‘‘pañcimānī’’ti etaṃ desanāmattaṃ. Sativepullappattassa khīṇāsavassa dātabbo vinayo sativinayo. Amūḷhassa dātabbo vinayo amūḷhavinayo. Paṭiññātena karaṇaṃ paṭiññātakaraṇaṃ.
212就像把草铺在地上那样相似,因为和那相似,所以就用那个名称来说明,比如说“这是梵授”。
212.Tiṇavatthārakasadisattāti taṃsadisatāya tabbohāroti dasseti yathā ‘‘esa brahmadatto’’ti.
诤事论的注释
Adhikaraṇakathāvaṇṇanā
216“争论诤事的根本是什么”等句中,“诤论之根”就是诤论的根源。“忿怒者”指具有以发怒为特征之忿怒的人。“怀恨者”指具有以不舍怨敌为特征之怀恨的人。“无敬者”指缺乏恭敬。“无顺从者”指没有依从、行为不谦卑。
在这里,如果有比丘在导师在世时,三个时段都不去侍奉;导师赤足经行时,他穿着鞋经行;导师在低处经行时,他在高处经行;导师住在下面时,他住在上面;在能看见导师的地方,他披覆双肩、持伞、穿鞋、沐浴、大小便;或者导师般涅槃后,不去礼拜塔庙;在能看见塔庙的地方,做出在能看见导师的地方所说的那一整套行为;其他比丘说“你为什么这样做?这不合适,对正自觉者应当知惭愧”时,他说“闭嘴!你总说佛、佛,佛是什么?”——这就叫作对导师无敬。
216.Vivādādhikaraṇassa kiṃ mūlantiādīsu vivādamūlānīti vivādassa mūlāni. Kodhanoti kujjhanalakkhaṇena kodhena samannāgato. Upanāhīti veraappaṭinissaggalakkhaṇena upanāhena samannāgato. Agāravoti (dī. ni. aṭṭha. 3.323; ma. ni. aṭṭha. 3.44) gāravavirahito. Appatissoti appatissayo anīcavutti. Ettha pana yo bhikkhu satthari dharamāne tīsu kālesu upaṭṭhānaṃ na yāti, satthari anupāhane caṅkamante saupāhano caṅkamati, nīce caṅkame caṅkamante ucce caṅkamati, heṭṭhā vasante upari vasati, satthu dassanaṭṭhāne ubho aṃse pārupati, chattaṃ dhāreti, upāhanaṃ dhāreti, nahāyati, uccāraṃ vā passāvaṃ vā karoti, parinibbute vā pana cetiyaṃ vandituṃ na gacchati, cetiyassa paññāyanaṭṭhāne satthudassanaṭṭhāne vuttaṃ sabbaṃ karoti, aññehi ca bhikkhūhi ‘‘kasmā evaṃ karosi, na idaṃ vaṭṭati, sammāsambuddhassa nāma lajjituṃ vaṭṭatī’’ti vutte ‘‘tuṇhī hohi, buddho buddhoti vadasi, kiṃ buddho nāmā’’ti bhaṇati, ayaṃ satthari agāravo nāma.
如果有人在该听法的钟声响起时,不恭敬地去,不恭敬地听法,或者打瞌睡,或者坐在那里聊天,不恭敬地领受、不读诵,别人对他说“你为什么对法不恭敬?”他却说“你闭嘴!你张口闭口就是法、法,法到底是什么?”——这就叫对法不恭敬。如果有人没被长老比丘邀请,就自己说法、诵经、回答问题;走路、站立、坐下时碰撞上座比丘;用布带系膝坐或用双手抱膝坐;在僧众中间披覆双肩、打伞、穿鞋;别人对他说“应该对比丘僧团感到惭愧”时,他还说“你闭嘴!你张口闭口就是僧、僧,僧是什么?是鹿群、羊群吗?”等等——这就叫对僧不恭敬。因为即使只是对一位比丘不恭敬,也就等于对僧不恭敬。而三学没有修习圆满的人,就叫作于学不圆满行者。
Yo pana dhammasavane saṅghuṭṭhe sakkaccaṃ na gacchati, sakkaccaṃ dhammaṃ na suṇāti, niddāyati vā sallapanto vā nisīdati, sakkaccaṃ na gaṇhāti na vāceti, ‘‘kiṃ dhamme agāravaṃ karosī’’ti vutte ‘‘tuṇhī hohi, dhammo dhammoti vadasi, kiṃ dhammo nāmā’’ti vadati, ayaṃ dhamme agāravo nāma. Yo pana therena bhikkhunā anajjhiṭṭho dhammaṃ deseti uddisati pañhaṃ katheti, vuḍḍhe bhikkhū ghaṭṭento gacchati tiṭṭhati nisīdati, dussapallatthikaṃ vā hatthapallatthikaṃ vā karoti, saṅghamajjhe ubho aṃse pārupati, chattupāhanaṃ dhāreti, ‘‘bhikkhusaṅghassa lajjituṃ vaṭṭatī’’ti vuttepi ‘‘tuṇhī hohi, saṅgho saṅghoti vadasi, kiṃ saṅgho, migasaṅgho ajasaṅgho’’tiādīni vadati, ayaṃ saṅghe agāravo nāma. Ekabhikkhusmimpi hi agārave kate saṅghe katoyeva hoti. Tisso sikkhā pana apūrayamāno sikkhāya na paripūrakārī nāma.
同一座寺院里,两位比丘起了争执,怎么会给天和人带来不利和痛苦呢?就像《憍赏弥犍度》里讲的那样:两位比丘陷入争执时,那座寺院里他们的弟子也跟着争;比丘尼僧团接受他们的教导,也跟着争;接着他们的施主护持者也跟着争;然后人间的守护天神就分成了两派。其中,护持如法一方的守护天神站在如法一边,护持非法一方的守护天神站在非法一边。接着,守护天神的朋友——地居天神也分裂了。这样一层一层传下去,一直到梵天界,除了圣弟子以外,所有的天和人都分成了两派。可是,非法一方比如法一方人数更多。于是他们想:“多数人认可的就是对的”,便抛弃了正法,多数人执取非法。他们以非法为主导而生活,死后投生到恶趣。就是这样,同一座寺院里两位比丘起了争执,会给许多人带来不利和痛苦。“内”是指自己或自己的团体;“外”是指别人或别人的团体;“未来不再生起”是指未来不再产生。
Ahitāya dukkhāya devamanussānanti (dī. ni. aṭṭha. 3.325; ma. ni. aṭṭha. 3.42; a. ni. aṭṭha. 3.6.36) ekasmiṃ vihāre dvinnaṃ bhikkhūnaṃ uppannavivādo kathaṃ devamanussānaṃ ahitāya dukkhāya saṃvattati? Kosambakakkhandhake viya hi dvīsu bhikkhūsu vivādaṃ āpannesu tasmiṃ vihāre tesaṃ antevāsikā vivadanti, tesaṃ ovādaṃ gaṇhanto bhikkhunisaṅgho vivadati, tato tesaṃ upaṭṭhākā vivadanti, atha manussānaṃ ārakkhadevatā dve koṭṭhāsā honti. Tattha dhammavādīnaṃ ārakkhadevatā dhammavādiniyo honti, adhammavādīnaṃ adhammavādiniyo. Tato ārakkhadevatānaṃ mittā bhummadevatā bhijjanti. Evaṃ paramparāya yāva brahmalokā ṭhapetvā ariyasāvake sabbe devamanussā dve koṭṭhāsā honti. Dhammavādīhi pana adhammavādinova bahutarā honti. Tato ‘‘yaṃ bahukehi gahitaṃ, taṃ taccha’’nti dhammaṃ vissajjetvā bahutarā adhammaṃ gaṇhanti. Te adhammaṃ purakkhatvā viharantā apāyesu nibbattanti. Evaṃ ekasmiṃ vihāre dvinnaṃ bhikkhūnaṃ uppanno vivādo bahūnaṃ ahitāya dukkhāya hoti. Ajjhattaṃ vāti attani vā attano parisāya vā. Bahiddhā vāti parasmiṃ vā parassa parisāya vā. Āyatiṃ anavassavāyāti āyatiṃ anuppādāya.
“覆藏者”是指具备以掩盖他人功德为特征的覆藏。“傲慢者”是指具备以固执对立为特征的傲慢。“嫉妒者”是指具备以嫉妒他人所得恭敬等为特征的嫉妒。“悭吝者”是指具备住处悭吝等。“诈伪者”是指狡猾者。“诳惑者”是指掩盖已作之恶者。“恶欲者”是指戒行败坏、却想求得虚假名声者。“邪见者”是指主张无有、无因、无作的人。“执著己见者”是指只抓取、执持自己所见的人。“固执者”是指牢牢执取的人。“难舍者”是指无法让他舍弃所执的人。
Makkhīti paresaṃ guṇamakkhanalakkhaṇena makkhena samannāgato. Paḷāsīti yugaggāhalakkhaṇena paḷāsena samannāgato. Issukīti parasakkārādīnaṃ issāyanalakkhaṇāya issāya samannāgato. Maccharīti āvāsamacchariyādīhi samannāgato. Saṭhoti kerāṭiko. Māyāvīti katapāpapaṭicchādako. Pāpicchoti asantasambhāvanicchako dussīlo. Micchādiṭṭhīti natthikavādī ahetukavādī akiriyavādī. Sandiṭṭhiparāmāsīti sayaṃ diṭṭhameva parāmasati gaṇhāti. Ādhānaggāhīti daḷhaggāhī. Duppaṭinissaggīti na sakkā hoti gahitaṃ nissajjāpetuṃ. Ettha ca kodhano hoti upanāhītiādinā puggalādhiṭṭhānanayena kodhūpanāhādayo akusaladhammā vivādamūlānīti dassitāni, tathā duṭṭhacittā vivadantītiādinā lobhadosamohā. Aduṭṭhacittā vivadantītiādinā ca alobhādayo vivādamūlānīti dassitāni.
217丑陋,就是像尘土鬼那样,肤色像烧焦的树桩。难看,就是连亲生母亲见了也不喜欢看。矮小,就是侏儒。独眼,就是一只眼瞎或两只眼都瞎。手残,就是一只手残或两只手都残。跛脚,就是一只脚跛或两只脚都跛。半身废,就是半身瘫痪、像蛇一样爬行,也就是翅膀废了、只能靠胸部爬行。
217.Dubbaṇṇoti paṃsupisācako viya jhāmakhāṇuvaṇṇo. Duddassikoti vijātamātuyāpi amanāpadassano. Okoṭimakoti lakuṇḍako. Kāṇoti ekakkhikāṇo vā ubhayakkhikāṇo vā. Kuṇīti ekahatthakuṇī vā ubhayahatthakuṇī vā. Khañjoti ekapādakhañjo vā ubhayapādakhañjo vā. Pakkhahatoti hatapakkho pīṭhasappī.
220有人问:诤论事是善、不善,还是无记?回答是:诤论事可以是善的等等。其余几种事也照这样类推。因为人们用它来诤论,所以叫“诤论”;因此说“那个用来诤论的心生起,就是诤论”。那么,那个心生起为什么叫“事”呢?回答说:因为应当用灭诤法来处理,所以叫“事”;意思是,因为应当用灭诤法来平息,所以叫“事”。作为诤论之因的那个心生起一旦平息,由它而产生的言语也就随之平息,所以那个心生起具有“应当用灭诤法来处理”这层含义,这是说得通的。
220.Vivādādhikaraṇaṃ kusalaṃ akusalaṃ abyākatanti vivādādhikaraṇaṃ kiṃ kusalaṃ akusalaṃ udāhu abyākatanti pucchati. Vivādādhikaraṇaṃ siyā kusalantiādi vissajjanaṃ. Esa nayo sesesupi. Vivadanti etenāti vivādoti āha ‘‘yena vivadanti, so cittuppādo vivādo’’ti. Kathaṃ pana so cittuppādo adhikaraṇaṃ nāmāti āha ‘‘samathehi ca adhikaraṇīyatāya adhikaraṇa’’nti, samathehi sametabbatāya adhikaraṇanti attho. Vivādahetubhūtassa hi cittuppādassa vūpasamena tappabhavassa saddassapi vūpasamo hotīti cittuppādassa samathehi adhikaraṇīyatā pariyāyo sambhavati.
222222. “犯戒事可以是不善,也可以是无记”——这一分别,是就制教罪而说的,不是就世间罪而说的。为了表明这一点,所以说了“依密意而说”等话。那么,为什么这里要依密意来理解其含义呢?回答说:“因为如果……”等。在“掘地等”中,“等”这个字包含了破坏草木等属于制教罪的学处。如果有人因为不熟悉律藏,以履行义务为名,用扫帚等工具去掘地等,那时他生起的心,就是所说的“善心成为犯戒的构成要素”。“成为构成要素”的意思是:即使是以履行义务为名而做,由于他是在以“我在掘此地”等而知晓违犯的方式行动,所以那个善心就是犯戒事,也就是说善心成为犯戒的原因。因为如果不知道是违犯,在掘地等行为中犯戒就不会发生。“当它存在时”的意思是:当那个善心被执取为犯戒的状态时。“因此”的意思是:因为当善心被执取为犯戒的状态时,就不能说“没有犯戒事是善的”,所以说。“这并不是就构成要素具足的心而说”的意思是:“犯戒事可以是不善,也可以是无记,没有犯戒事是善的”这句话,不是就作为犯戒生起因、构成要素具足、成为犯戒之因的心而说的。那么是就什么而说的呢?回答说:“然而,这是……”等。当比丘以专注于业处的心躺着或睡着时,如果有妇女来同卧,那时以同卧之相而现起的只是色身,并不是依善等而转的心,因此说“无意……乃至……以共宿等而犯者,是无记”。因为在那个时刻,应当起身而不起身,所以以那种形相而转的只是色蕴,即是犯戒。
222.Āpattādhikaraṇaṃ siyā akusalaṃ siyā abyākatanti ayaṃ vikappo paññattivajjaṃyeva sandhāya vutto, na lokavajjanti dassetuṃ ‘‘sandhāyabhāsitavasenā’’tiādimāha. Kasmā panettha sandhāyabhāsitavasena attho veditabboti āha ‘‘yasmiṃ hī’’tiādi. Pathavīkhaṇanādiketi ettha ādi-saddena bhūtagāmapātabyatādipaññattivajjaṃ sikkhāpadaṃ saṅgaṇhāti. Yo vinaye apakataññutāya vattasīsena sammuñjaniādinā pathavīkhaṇanādīni karoti, tadā tassuppannacittaṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘kusalacittaṃ aṅgaṃ hotī’’ti. Aṅgaṃ hotīti ca vattasīsena karontassapi ‘‘imaṃ pathaviṃ khaṇāmī’’tiādinā vītikkamajānanavasena pavattattā taṃ kusalacittaṃ āpattādhikaraṇaṃ, kusalacittaṃ āpattiyā kāraṇaṃ hotīti attho. Na hi vītikkamaṃ ajānantassa pathavīkhaṇanādīsu āpatti sambhavati. Tasmiṃ satīti tasmiṃ kusalacitte āpattibhāvena gahite satīti adhippāyo. Tasmāti yasmā kusalacitte āpattibhāvena gahite sati ‘‘natthi āpattādhikaraṇaṃ kusala’’nti na sakkā vattuṃ, tasmā. Nayidaṃ aṅgappahonakacittaṃ sandhāya vuttanti ‘‘āpattādhikaraṇaṃ siyā akusalaṃ siyā abyākataṃ, natthi āpattādhikaraṇaṃ kusala’’nti idaṃ āpattisamuṭṭhāpakabhāvena aṅgappahonakaṃ āpattiyā kāraṇabhūtaṃ cittaṃ sandhāya na vuttaṃ. Kiṃ pana sandhāya vuttanti āha ‘‘idaṃ panā’’tiādi. Bhikkhumhi kammaṭṭhānagatacittena nipanne niddāyante vā mātugāmo ce seyyaṃ kappeti, tasmiṃ khaṇe seyyākārena vattamānarūpameva āpatti, na kusalādivasappavattaṃ cittanti āha ‘‘asañcicca…pe… sahaseyyādivasena āpajjato (pari. 323 atthato samānaṃ) abyākataṃ hotī’’ti. Tasmiñhi khaṇe uṭṭhātabbe jāte anuṭṭhānato tadākārapavatto rūpakkhandhova āpatti.
有人问:既然经中说“犯戒的人,或者以善心犯,或者以不善心、无记心犯”,那么犯戒的事由也可以是善的吗?不是。说“以善心……”等等,是为了表明:被称为犯戒的人,是带着三种心中的某一种心去犯的,不会以别的方式犯。这里的意思是:在掘地等行为中,在善心生起的刹那,由于以违犯等方式产生了色法,所以带着善心的人犯下被称为无记色的无记罪;同样,带着无记心的人犯下被称为无记色的无记罪。带着不善心的人犯下杀生等不善罪,而这里的色法并不被执取。在梦中杀生等,或者因同宿等而犯下应犯之罪时,带着不善心的人犯下的是无记罪。
‘‘Āpattiṃ āpajjanto kusalacitto vā āpajjati akusalābyākatacitto vā’’ti vacanato kusalampi āpattādhikaraṇaṃ siyāti ce? Na. Yo hi āpattiṃ āpajjatīti vuccati, so tīsu cittesu aññataracittasamaṅgī hutvā āpajjati, na aññathāti dassanatthaṃ ‘‘kusalacitto vā’’tiādi vuttaṃ. Ayañhettha attho – pathavīkhaṇanādīsu kusalacittakkhaṇe vītikkamādivasena pavattarūpasambhavato kusalacitto vā tathāpavattarūpasaṅkhātaṃ abyākatāpattiṃ āpajjati, tathā abyākatacitto vā abyākatarūpasaṅkhātaṃ abyākatāpattiṃ āpajjati. Pāṇātipātādiṃ akusalacitto vā akusalāpattiṃ āpajjati, rūpaṃ panettha abbohārikaṃ. Supinante ca pāṇātipātādiṃ karonto sahaseyyādivasena āpajjitabbāpattiṃ āpajjanto akusalacitto abyākatāpattiṃ āpajjatīti.
善心也可能犯戒:比如有人拿着羊毛,一边专注业处一边走了三由旬,或者不知道戒律的规定而逐句教人说法——对于这类应当犯的戒,善心也可能犯。不过,即使那时有善心存在,善心本身也不是犯戒的构成要素。这句话的意思是:即使那时有善心存在,善心也不是犯戒的构成要素,并不是说本身就成了犯戒。动摇的、现行的:动摇的和现行的。动摇的是身,现行的是语。所谓“只有其中一者是构成要素”,意思是身和语当中只有一者是犯戒的构成要素。而这属于色蕴,所以是无记。以此说明:无记的犯戒事仅此而已,不是别的。
Kusalacittaṃāpajjeyyāti eḷakalomaṃ gahetvā kammaṭṭhānamanasikārena tiyojanaṃ atikkamantassa paññattiṃ ajānitvā padaso dhammaṃ vācentassa ca āpajjitabbāpattiyā kusalacittaṃ āpajjeyya. Na ca tattha vijjamānampi kusalacittaṃ āpattiyā aṅganti tasmiṃ vijjamānampi kusalacittaṃ āpattiyā aṅgaṃ na hoti, sayaṃ āpatti na hotīti attho. Calitappavattānanti calitānaṃ pavattānañca. Calito kāyo, pavattā vācā. Aññatarameva aṅganti kāyavācānaṃ aññatarameva āpattīti attho. Tañca rūpakkhandhapariyāpannattā abyākatanti iminā abyākatamāpattādhikaraṇaṃ, nāññanti dasseti.
如果这样,那么依照“比丘们,我说有罪的人会堕入地狱或畜生道”这句话,岂不是连无记的犯戒事也成了会受果报的法?不会。因为无意中犯的戒,在当事人还不知道的时候,并不会造成障碍;但明知而覆藏,由于覆藏的因缘,他就犯了另一种叫“恶作”的不善犯戒事,而这件事因为本身是不善的性质,会成为生天和解脱的障碍,所以说有罪的人会堕入恶趣。至于无记的犯戒事,则确定不是会受果报的法,这一点应当在此得出结论。正因如此,古代的要义注中也写道:“先列出凡夫、善凡夫、有学、阿拉汉四种人:其中,阿拉汉的犯戒事是无记;有学也一样;善凡夫在无意违犯的时候,也是无记。其余的人,则既有不善也有无记。因为他故意违犯时唯是不善,所以说‘没有犯戒事是善的’。而一切处所说的‘无记’,都只是就它没有果报这一点来说的。”另外,即使是不善的犯戒事,只要已发露或已出罪,也不会成为障碍。就像诽谤圣者的业虽然是不善,但因为发露过失、请求原谅,被修行上的圆满所阻止,就成了不受果报、已作废的业;同样,这种不善的犯戒事若已发露或已出罪,也因为被修行上的圆满所阻止,成了不受果报的已作废之业,所以不会成为障碍。正因如此,才说“比丘们,我说有罪的人会堕入地狱或畜生道”,这是专就有罪的人会堕入恶趣而说的。
Yadi evaṃ ‘‘sāpattikassa, bhikkhave, nirayaṃ vā vadāmi tiracchānayoniṃ vā’’ti vacanato abyākatassapi vipākadhammatā āpajjeyyāti? Nāpajjeyya. Asañcicca āpannā hi āpattiyo yāva so na jānāti, tāva anantarāyakarā, jānitvā chādento pana chādanappaccayā aññaṃ dukkaṭasaṅkhātaṃ akusalamāpattādhikaraṇamāpajjati, tañca akusalasabhāvattā saggamokkhānaṃ antarāyakaraṇanti sāpattikassa apāyagāmitā vuttā. Abyākataṃ pana āpattādhikaraṇaṃ avipākadhammamevāti niṭṭhamettha gantabbaṃ. Teneva porāṇagaṇṭhipadesupi ‘‘puthujjano kalyāṇaputhujjano sekkho arahāti cattāro puggale dassetvā tesu arahato āpattādhikaraṇaṃ abyākatameva, tathā sekkhānaṃ, tathā kalyāṇaputhujjanassa asañcicca vītikkamakāle abyākatameva. Itarassa akusalampi hoti abyākatampi. Yasmā cassa sañcicca vītikkamakāle akusalameva hoti, tasmā vuttaṃ ‘natthi āpattādhikaraṇaṃ kusala’nti. Sabbattha evaṃ abyākatanti vipākābhāvamattaṃ sandhāya vutta’’nti likhitaṃ. Yañca āpattādhikaraṇaṃ akusalaṃ, tampi desitaṃ vuṭṭhitaṃ vā anantarāyakaraṃ. Yathā hi ariyūpavādakammaṃ akusalampi samānaṃ accayaṃ desetvā khamāpanena payogasampattipaṭibāhitattā avipākadhammataṃ āpannaṃ ahosikammaṃ hoti, evamidampi desitaṃ vuṭṭhitaṃ vā payogasampattipaṭibāhitattā avipākadhammatāya ahosikammabhāvena anantarāyakaraṃ jātaṃ. Teneva ‘‘sāpattikassa, bhikkhave, nirayaṃ vā vadāmi tiracchānayoniṃ vā’’ti sāpattikasseva apāyagāmitā vuttā.
平息诤事的灭诤法注释
Adhikaraṇavūpasamanasamathakathāvaṇṇanā
228在被称为“争论”的这件事上,敌对者就是利益上的敌对者。
228. Vivādasaṅkhāte atthe paccatthikā atthapaccatthikā.
229在“现前毗尼”这一表述中,指的是现前毗尼的状态。
229.Sammukhāvinayasminti sammukhāvinayabhāve.
230因为“其间”指的是原因。
230.Antarenāti kāraṇena.
231在举罪羯磨裁决时,对于非难者,没有说到波逸提,因为在那里没有给予同意。
231. Ubbāhikāya khīyanake pācitti na vuttā tattha chandadānassa natthitāya.
236在这里,“tassa kho tanti”和“ettha kho tanti”中的 tanti 都只是语气助词而已。
236.Tassa kho tanti ettha kho tanti nipātamattaṃ.
238有些写本里写成“那么,在这里,什么是觅罪相毗尼呢?”但这里的文句应该理解为“什么是觅罪相毗尼?”
238. ‘‘Kā ca tattha tassapāpiyasikāyā’’ti potthakesu likhanti. ‘‘Kā ca tassapāpiyasikā’’ti evaṃ panettha pāṭho veditabbo.
242“应作诤事以一灭诤法而平息”——在这里,依据“应作之事就是应作诤事”这一说法,这是对白众羯磨等的别名。它不像争论诤事等那样要依靠各种灭诤法来平息,而是只靠现前毗尼就得以成立,所以这里的“平息”应当理解为“成立”。其余部分在这里很容易理解。
242.Kiccādhikaraṇaṃ ekena samathena sammatīti ettha ‘‘kiccameva kiccādhikaraṇa’’nti (pārā. aṭṭha. 2.385-86) vacanato apalokanakammādīnametaṃ adhivacanaṃ. Taṃ vivādādhikaraṇādīni viya samathehi sametabbaṃ na hoti, kintu sammukhāvinayena sampajjati, tasmā sammatīti ettha sampajjatīti attho gahetabbo. Sesamettha suviññeyyameva.