2. 别住犍度
2. Pārivāsikakkhandhakaṃ
别住行仪之解说
Pārivāsikavattakathāvaṇṇanā
75在别住犍度中,“较新的别住者”是指比自己新的别住者。对于别住者而言,除了比自己更新的别住者之外,其余应行根本引回者、应行悦意者、行悦意者、应行出罪者,都处于清净比丘的地位。因此说“乃至应行根本引回者等也是如此”。用以摩擦脚的东西,称为脚摩擦物,即砂砾、碎石等。因为《律藏·小品》中说:“诸比丘,我允许三种脚摩擦物:砂砾、碎石、海沫。”对于共住弟子等也接受,是指接受共住弟子等的礼拜等。当被告知“不要向我请示入村”时,即使不请示也可以入村。任何年长者,是指在别住比丘中任何年长的比丘。接受较新者,是指接受较新别住者的礼拜等。
75. Pārivāsikakkhandhake navakataraṃ pārivāsikanti attano navakataraṃ pārivāsikaṃ. Pārivāsikassa hi attano navakataraṃ pārivāsikaṃ ṭhapetvā aññe mūlāyapaṭikassanārahamānattārahamānattacārikaabbhānārahāpi pakatattaṭṭhāneyeva tiṭṭhanti. Tenāha ‘‘antamaso mūlāyapaakassanārahādīnampī’’ti. Pāde ghaṃsenti etenāti pādaghaṃsanaṃ, sakkharakathalādi. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, tisso pādaghaṃsaniyo sakkharaṃ kathalaṃ samuddapheṇaka’’nti (cūḷava. 269) hi vuttaṃ. Saddhivihārikādīnampi sādiyantassāti saddhivihārikānampi abhivādanādiṃ sādiyantassa. ‘‘Mā maṃ gāmappavesanaṃ āpucchathā’’ti vutte anāpucchāpi gāmaṃ pavisituṃ vaṭṭati. Yo yo vuḍḍhoti pārivāsikesu bhikkhūsu yo yo vuḍḍho. Navakatarassa sāditunti pārivāsikanavakatarassa abhivādanādiṃ sādituṃ.
“就在那里”是指在僧团中新者的位置。“应以自己的序列自恣”,是指应以自己依戒腊所得的序列而自恣,而非在所有比丘都自恣时才进行,这是其含义。“如果既不接受也不分发”,是指如果在前一天自己既不接受,或者接受了却不分发。“四堂食”是指在食堂中按次第分发的食物。“站在伸手可及之处”是指站在施主伸手可及的范围内。
Tatthevāti saṅghanavakaṭṭhāneyeva. Attano pāḷiyā pavāretabbanti attano vassaggena pattapāḷiyā pavāretabbaṃ, na pana sabbesu pavāritesūti attho. Yadi pana na gaṇhāti na vissajjetīti yadi purimadivase attano na gaṇhāti gahetvā ca na vissajjeti. Catussālabhattanti bhojanasālāyaṃ paṭipāṭiyā diyyamānabhattaṃ. Hatthapāse ṭhitenāti dāyakassa hatthapāse ṭhitena.
76“不应接受其他沙弥”是指作为戒师,不应再接受其他沙弥。“即使是在给予依止后所接受的沙弥”,是指在清净比丘时期给予依止后所接受的沙弥。得到许可者,即使被指派,也可以以重法或其他法来教诫,因此说“应托付给有能力胜任的比丘”。前来的比丘尼们应当被教诫,这是句子的连接。“应被训诫的”是指有过失的。“不应担任首领之位”,是指不应担任首要之位。为什么这么说呢?因此说“由诵戒者……”等。
76.Añño sāmaṇero na gahetabboti upajjhāyena hutvā añño sāmaṇero na gahetabbo. Upajjhaṃ datvā gahitasāmaṇerāpīti pakatattakāle upajjhaṃ datvā gahitasāmaṇerāpi. Laddhasammutikena āṇattopi garudhammehi aññehi vā ovadituṃ labhatīti āha ‘‘paṭibalassa vā bhikkhussa bhāro kātabbo’’ti. Āgatā bhikkhuniyo vattabbāti sambandho. Savacanīyanti sadosaṃ . Jeṭṭhakaṭṭhānaṃ na kātabbanti padhānaṭṭhānaṃ na kātabbaṃ. Kiṃ tanti āha ‘‘pātimokkhuddesakena vā’’tiādi.
尘垢地,意为被尘垢所破坏、布满尘垢的地面。资具,此处指雨安居的利养。站在一边,是指离开行列,立于比丘们之后。不得卧坐具,意即于分配卧具时,不能依戒腊取得。可能有。因“应告知客比丘”一语无差别而说,故两位别住者于所到之处相见时,应互相告知。据说,如同在外相见并已告知的比丘,进入寺院后无需再次告知一样,即使去了其他寺院,先前已告知者,也无需再次告知。
Rajehi hatā upahatā bhūmi etissāti rajohatabhūmi, rajokiṇṇabhūmīti attho. Paccayanti vassāvāsikalābhaṃ sandhāya vuttaṃ. Ekapasse ṭhatvāti pāḷiṃ vihāya bhikkhūnaṃ pacchato ṭhatvā. Senāsanaṃ na labhatīti seyyāpariyantabhāgitāya vassaggena gaṇhituṃ na labhati. Assāti bhaveyya. ‘‘Āgantukena ārocetabbaṃ, āgantukassa ārocetabba’’nti avisesena vuttattā sace dve pārivāsikā gataṭṭhāne aññamaññaṃ passanti, ubhohipi aññamaññassa ārocetabbaṃ. Yathā bahi disvā ārocitassa bhikkhuno vihāraṃ āgate puna ārocanakiccaṃ natthi, evaṃ aññaṃ vihāraṃ gatenapi tattha pubbe ārocitassa puna ārocanakiccaṃ natthīti vadanti.
81“无差别”,即对别住者与被举罪者不作区分。“被束缚的”,指有障碍者。
81.Avisesenāti pārivāsikassa ukkhittakassa ca avisesena. Obaddhanti palibuddhaṃ.
83“共住”,意为如前所述,指在有覆盖之处与清净比丘同卧,而非指其他威仪方式。此中其余内容易于理解。
83.Sahavāsoti vuttappakāre channe pakatattena bhikkhunā saddhiṃ sayanameva adhippetaṃ, na sesairiyāpathakappanaṃ. Sesamettha suviññeyyameva.