2. 别住犍度
2. Pārivāsikakkhandhakaṃ
别住行仪的注释
Pārivāsikavattakathāvaṇṇanā
75在别住犍度中,“较新的别住者”是指比自己更新的别住者。因为对别住者来说,除了比自己更新的别住者以外,其他那些应行根本问、应受敬悦、行敬悦、应行出罪的人,都仍然处于清净比丘的位置。因此说“乃至应行根本问者等也是如此”。用来摩擦脚的东西就叫脚摩擦物,也就是砂砾、碎石之类。因为《律藏·小品》中说:“诸比丘,我允许三种脚摩擦物:砂砾、碎石、海沫。”对共住弟子等也接受,是指接受共住弟子等的礼拜等。当被告知“不要向我请示入村”时,即使不请示也可以入村。任何年长者,是指在别住比丘中任何年长的比丘。接受较新者,是指接受较新别住者的礼拜等。
75. Pārivāsikakkhandhake navakataraṃ pārivāsikanti attano navakataraṃ pārivāsikaṃ. Pārivāsikassa hi attano navakataraṃ pārivāsikaṃ ṭhapetvā aññe mūlāyapaṭikassanārahamānattārahamānattacārikaabbhānārahāpi pakatattaṭṭhāneyeva tiṭṭhanti. Tenāha ‘‘antamaso mūlāyapaakassanārahādīnampī’’ti. Pāde ghaṃsenti etenāti pādaghaṃsanaṃ, sakkharakathalādi. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, tisso pādaghaṃsaniyo sakkharaṃ kathalaṃ samuddapheṇaka’’nti (cūḷava. 269) hi vuttaṃ. Saddhivihārikādīnampi sādiyantassāti saddhivihārikānampi abhivādanādiṃ sādiyantassa. ‘‘Mā maṃ gāmappavesanaṃ āpucchathā’’ti vutte anāpucchāpi gāmaṃ pavisituṃ vaṭṭati. Yo yo vuḍḍhoti pārivāsikesu bhikkhūsu yo yo vuḍḍho. Navakatarassa sāditunti pārivāsikanavakatarassa abhivādanādiṃ sādituṃ.
就在那个地方,是指在僧团中新学比丘所在的位置。应以自己的戒腊次序来作自恣,意思是应以自己依戒腊所得的次序来作自恣,而不是要等所有比丘都自恣完了才做。如果既不接受也不分发,意思是如果在前一天自己不接受,或者接受了却不分发出去。四堂食,是指在食堂里按次序分发的食物。站在伸手可及之处,是指站在施主伸手能够到的范围内。
Tatthevāti saṅghanavakaṭṭhāneyeva. Attano pāḷiyā pavāretabbanti attano vassaggena pattapāḷiyā pavāretabbaṃ, na pana sabbesu pavāritesūti attho. Yadi pana na gaṇhāti na vissajjetīti yadi purimadivase attano na gaṇhāti gahetvā ca na vissajjeti. Catussālabhattanti bhojanasālāyaṃ paṭipāṭiyā diyyamānabhattaṃ. Hatthapāse ṭhitenāti dāyakassa hatthapāse ṭhitena.
76作为戒师,不能再接受别的沙弥。所谓“即使是在给出依止之后所接受的沙弥”,是指在正常状态下给出依止之后所接受的沙弥。得到僧团许可的人,即使被指派,也可以用重法或其他法来教诫,所以说“应当把责任交给有能力的比丘”。前来的比丘尼们应当被教诫,这是上下文之间的连接。“应被训诫的”是指有过失的。“不应担任首领之位”,是指不应担任首要的位置。为什么这么说呢?所以说“由诵戒者……”等等。
76.Añño sāmaṇero na gahetabboti upajjhāyena hutvā añño sāmaṇero na gahetabbo. Upajjhaṃ datvā gahitasāmaṇerāpīti pakatattakāle upajjhaṃ datvā gahitasāmaṇerāpi. Laddhasammutikena āṇattopi garudhammehi aññehi vā ovadituṃ labhatīti āha ‘‘paṭibalassa vā bhikkhussa bhāro kātabbo’’ti. Āgatā bhikkhuniyo vattabbāti sambandho. Savacanīyanti sadosaṃ . Jeṭṭhakaṭṭhānaṃ na kātabbanti padhānaṭṭhānaṃ na kātabbaṃ. Kiṃ tanti āha ‘‘pātimokkhuddesakena vā’’tiādi.
被尘土打败、被尘土覆盖的地面,叫做“尘垢地”,意思是布满尘垢的地面。“资具”是就雨安居期间所得的利养而说的。“站在一边”,是指离开比丘们的行列,站在他们后面。“得不到卧坐具”,是指由于要按戒腊分配卧具,他不能依戒腊而获得。“可能有”,即“应当有”。因为“客比丘应告知,应告知客比丘”这句话没有区分对象,所以如果两位别住者在所到之处互相看见,双方都应互相告知。他们说:就像在精舍外看见后已经向那位比丘告知过,当那位比丘进入精舍时,就不需要再告知一样;同样,即使去了别的精舍,只要先前已在那里告知过,也不需要再告知。
Rajehi hatā upahatā bhūmi etissāti rajohatabhūmi, rajokiṇṇabhūmīti attho. Paccayanti vassāvāsikalābhaṃ sandhāya vuttaṃ. Ekapasse ṭhatvāti pāḷiṃ vihāya bhikkhūnaṃ pacchato ṭhatvā. Senāsanaṃ na labhatīti seyyāpariyantabhāgitāya vassaggena gaṇhituṃ na labhati. Assāti bhaveyya. ‘‘Āgantukena ārocetabbaṃ, āgantukassa ārocetabba’’nti avisesena vuttattā sace dve pārivāsikā gataṭṭhāne aññamaññaṃ passanti, ubhohipi aññamaññassa ārocetabbaṃ. Yathā bahi disvā ārocitassa bhikkhuno vihāraṃ āgate puna ārocanakiccaṃ natthi, evaṃ aññaṃ vihāraṃ gatenapi tattha pubbe ārocitassa puna ārocanakiccaṃ natthīti vadanti.
81“无差别”是指对别住者和被举罪者都不加区分。“被系缚”是指被障碍缠住。
81.Avisesenāti pārivāsikassa ukkhittakassa ca avisesena. Obaddhanti palibuddhaṃ.
83“共住”是指与比丘一起躺卧而言——此比丘须具有如前所说的那种遮蔽处中的清净自性,这才是共住,而不是指其余威仪安立。这里剩下的内容很容易理解。
83.Sahavāsoti vuttappakāre channe pakatattena bhikkhunā saddhiṃ sayanameva adhippetaṃ, na sesairiyāpathakappanaṃ. Sesamettha suviññeyyameva.