羯磨犍度
1. Kammakkhandhakaṃ
呵责羯磨论的注释
Tajjanīyakammakathāvaṇṇanā
1在《小品》的〈业犍度〉第一品中,首先,像“把棍子插进去,把矛插进去”这类说法,是按伴随关系来用词;或者像“床发出喧哗声”这类说法,是对所依之物用能依之物的名称来称呼,所以依止般度罗希达迦的人也用“般度罗希达迦”这个词来说,因此说“他们的依止者也同样被知道是般度罗希达迦”。应回答,意思是给出答复。
1. Cūḷavaggassa paṭhame kammakkhandhake tāva ‘‘yaṭṭhiṃ pavesaya, kunte pavesayā’’tiādīsu viya sahacaraṇañāyena ‘‘mañcā ukkuṭṭhiṃ karontī’’tiādīsu viya nissitesu nissayavohāravasena vā paṇḍukalohitakanissitā paṇḍukalohitakasaddena vuttāti āha ‘‘tesaṃ nissitakāpi paṇḍukalohitakātveva paññāyantī’’ti. Paṭivadathāti paṭivacanaṃ detha.
非法羯磨十二种之解说
Adhammakammadvādasakakathāvaṇṇanā
4具足三支:这是说各自具足三支,或者共同具足三支。因为并不是只有三支合在一起才成为非法羯磨,只有一支也会成为。在《结文》中说:“‘未经承认而作’,这是针对有惭愧心的人说的。”
4.Tīhiaṅgehi samannāgatanti paccekaṃ samuditehi vā tīhi aṅgehi samannāgataṃ. Na hi tiṇṇaṃ eva aṅgānaṃ samodhānena adhammakammaṃ hoti, ekenapi hotiyeva. ‘‘Appaṭiññāya kataṃ hotīti lajjiṃ sandhāya vutta’’nti gaṇṭhipadesu kathitaṃ.
难道“因不可说示的罪而作”这句话,和后面“诸比丘,僧团若愿意,可以对具足三支的比丘作呵责羯磨:他在增上戒上戒行有缺失”这段经文相冲突吗?因为犯了不可说示之罪的人,就被称为“在增上戒上戒行有缺失”吗?对此,有些人说:“注释书里讲‘呵责羯磨的特别支分就是制造纷争’,这和经文中出现的因缘是相符的,所以在一切情况下,都应该把纷争归为原因,依照因纷争而犯的罪来作这个羯磨。因此,在‘在增上戒上戒行有缺失’这里,也应当在事前或事后、举罪或令忆念等时候,只依照因纷争而犯的罪来作,不是只依照僧残罪来作。”另一些人则说:“‘因不可说示的罪’这句话,只是针对波罗夷罪说的,不是针对僧残罪。不过注释书里说‘因不可说示的罪,就是指因波罗夷罪或僧残罪’。其中‘或僧残罪’是依照义理引申出来的说法,而‘在增上戒上戒行有缺失’这句,只是针对僧残罪说的,不是针对波罗夷罪。所以,不应该以波罗夷罪为缘来作呵责羯磨,因为那样没有意义;应该以僧残罪为缘来作,这个道理才成立。如果问:在善方那边,‘因可说示的罪而作’这句话和它相冲突吗?不冲突,因为按照一种说法,僧残罪也可以有‘可说示’这个称呼。”这个说法看起来是合理的。
Nanu ca ‘‘adesanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hotī’’ti idaṃ parato ‘‘tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho tajjanīyakammaṃ kareyya, adhisīle sīlavipanno hotī’’ti iminā virujjhati. Adesanāgāminiṃ āpanno hi ‘‘adhisīle sīlavipanno’’ti vuccatīti? Tattha keci vadanti ‘‘tajjanīyakammassa hi visesena bhaṇḍanakārakattaṃ aṅga’nti aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ, taṃ pāḷiyā āgatanidānena sameti, tasmā sabbatikesupi bhaṇḍanaṃ āropetvā bhaṇḍanapaccayā āpannāpattivasena idaṃ kammaṃ kātabbaṃ. Tasmā ‘adhisīle sīlavipanno’ti etthāpi pubbabhāge vā parabhāge vā codanāsāraṇādikāle bhaṇḍanapaccayā āpannāpattivaseneva kātabbaṃ, na kevalaṃ saṅghādisesapaccayā kātabba’’nti. Apare pana vadanti ‘‘adesanāgāminiyāti idaṃ pārājikāpattiṃyeva sandhāya vuttaṃ, na saṅghādisesaṃ. Aṭṭhakathāyaṃ pana ‘adesanāgāminiyāti pārājikāpattiyā vā saṅghādisesāpattiyā vā’ti vuttaṃ. Tattha saṅghādisesāpattiyā vāti atthuddhāravasena vuttaṃ, ‘adhisīle sīlavipanno’ti ca idaṃ saṅghādisesaṃyeva sandhāya vuttaṃ, na pārājikaṃ. Tasmā pārājikāpattipaccayā na tajjanīyakammaṃ kātabbaṃ payojanābhāvā, saṅghādisesapaccayā kātabbanti ayamattho siddho hoti. Sukkapakkhe ‘desanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hotī’ti iminā virujjhatīti ce? Na ekena pariyāyena saṅghādisesassapi desanāgāminīvohārasambhavato’’ti, taṃ yuttaṃ viya dissati.
关于不应撤销的十八种论的注释
Nappaṭippassambhetabbaaṭṭhārasakakathāvaṇṇanā
8“使毛脱落”等说法,是正确行持的另一种表达方式。
8.Lomaṃ pātentītiādi sammāvattanāya pariyāyavacanaṃ.
依止羯磨的注释
Niyassakammakathāvaṇṇanā
1111. 关于“依止羯磨”,有人这样写道:“‘你应当依止而住’这句话,是就重依止说的,不是指别的。”但《结文》中说:“依止羯磨因为是针对愚痴的人而作的,所以‘应当依止而住’的意思就是应当让他受持依止。”应当考察之后,采纳更合理的说法。至于“Apissū”这个词,这里的“su”只是一个语气助词,整句的意思是:比丘们也一直很忙碌。
11. Niyassakamme ‘‘nissāya te vatthabbanti garunissayaṃ sandhāya vuttaṃ, na itara’’nti kenaci likhitaṃ. Gaṇṭhipade pana ‘‘niyassakammaṃ yasmā bālavasena karīyati, tasmā nissāya vatthabbanti nissayaṃ gāhāpetabbo’’ti vuttaṃ, vīmaṃsitvā yuttataraṃ gahetabbaṃ. Apissūti ettha suiti nipātamattaṃ, bhikkhū api niccabyāvaṭā hontīti vuttaṃ hoti.
驱摈羯磨的注释
Pabbājanīyakammakathāvaṇṇanā
2929. 关于驱摈羯磨,所谓“诸位比丘,因此,僧团应当撤销驱摈羯磨”,这句话是针对那些被处罚者当中,即使有人还俗、有人离去,也唯独是针对其中如法正确行持者而说的。
29. Pabbājanīyakamme tena hi, bhikkhave, saṅgho pabbājanīyakammaṃ paṭippassambhetūti idaṃ tesu vibbhamantesupi pakkamantesupi sammāvattanteyeva sandhāya vuttaṃ.
下意羯磨的解说
Paṭisāraṇīyakammakathāvaṇṇanā
3333. 在善法事中,“渔村”是一座这样命名的城镇。据说在那里(《法句经注》1.72 质多家主事):质多家主看见五群比丘中的大那摩长老正在托钵,对他的威仪生起净信,就接过钵,迎请到家中,供养饮食。饭食结束后,他听长老说法,证得入流果,成为不动摇的信心者。他想把自己名为庵婆咤园的园林建成僧园,便把水倒在长老手中,表示奉献。就在那一刻,大地以水为边界震动起来,人们说“佛陀教法已建立”。那位大富长者便在园中建造了一座大寺。善法比丘就是住在这里的住众。关于这件事,说道:“具寿善法是渔村质多家主的住者”等等。其中,“常施食者”就是恒常施食的人。
33. Sudhammavatthusmiṃ macchikāsaṇḍeti evaṃnāmake nagare. Tattha kira (dha. pa. aṭṭha. 1.72 cittagahapativatthu) citto gahapati pañcavaggiyānaṃ abbhantaraṃ mahānāmattheraṃ piṇḍāya caramānaṃ disvā tassa iriyāpathe pasīditvā pattaṃ ādāya gehaṃ pavesetvā bhojetvā bhattakiccāvasāne dhammakathaṃ suṇanto sotāpattiphalaṃ patvā acalasaddho hutvā ambāṭakavanaṃ nāma attano uyyānaṃ saṅghārāmaṃ kātukāmo therassa hatthe udakaṃ pātetvā niyyātesi. Tasmiṃ khaṇe ‘‘patiṭṭhitaṃ buddhasāsana’’nti udakapariyantaṃ katvā mahāpathavī kampi, mahāseṭṭhi uyyāne mahāvihāraṃ kāresi. Tatthāyaṃ sudhammo bhikkhu āvāsiko ahosi. Taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘āyasmā sudhammo macchikāsaṇḍe cittassa gahapatino āvāsiko hotī’’tiādi. Tattha dhuvabhattikoti niccabhattiko.
后来,两位上首弟子听说了质多的德行,就带着一千位比丘,想把他收为弟子,便去了渔村。关于这件事,经中说“那时,众多长老……”等等。质多家主听说他们来了,就出去迎接了大约半由旬的路,然后带着他们进入自己的精舍,尽完招待客僧的义务后,对法将说:“尊者,我想听一点法。”于是长老对他说:“居士,我们赶路赶得很累,不过你还是听一点吧。”就为他说了法。因此经中说“具寿舍利弗以法语开示坐在一边的质多家主”等等。他一边听长老说法,一边就证得了阿那含果。
Aparena samayena cittassa guṇakathaṃ sutvā bhikkhusahassena saddhiṃ dve aggasāvakā tassa saṅgahaṃ kattukāmā macchikāsaṇḍaṃ agamaṃsu. Taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘tena kho pana samayena sambahulā therā’’tiādi. Citto gahapati tesaṃ āgamanaṃ sutvā addhayojanamattaṃ paccuggantvā te ādāya attano vihāraṃ pavesetvā āgantukavattaṃ katvā ‘‘bhante, thokaṃ dhammakathaṃ sotukāmomhī’’ti dhammasenāpatiṃ yāci. Atha naṃ thero ‘‘upāsaka, addhānenāmhā kilantarūpā, apica thokaṃ suṇāhī’’ti tassa dhammakathaṃ kathesi. Tena vuttaṃ ‘‘ekamantaṃ nisinnaṃ kho cittaṃ gahapatiṃ āyasmā sāriputto dhammiyā kathāya sandassesī’’tiādi. So therassa dhammakathaṃ suṇantova anāgāmiphalaṃ pāpuṇi.
41他没能让质多居士原谅自己,就走到那里说:“居士,错确实在我,请您原谅我。”可是居士还是拒绝说:“我不原谅。”他羞愧难当,没能求得居士原谅,就又回到导师那里。导师虽然知道“这位近事男不会原谅他”,但心想:“这人傲慢固执,就让他走三十由旬的路再回来吧。”于是没有告诉他求得原谅的办法,就打发他走了。后来他再回来时,傲慢已经被折服,导师就派了一个人跟他一起去,说:“去吧,和这个人一起走,让近事男原谅你。”并教导说:“身为沙门,不该生起‘这是我的精舍、这是我的住处、这是我的近事男、这是我的近事女’这样的傲慢或嫉妒。因为这样做的人,欲贪、傲慢等烦恼只会增长。”
41.Nāsakkhi cittaṃ gahapatiṃ khamāpetunti so tattha gantvā ‘‘gahapati, mayhameva so doso , khamāhi me’’ti vatvāpi ‘‘nāhaṃ khamāmī’’ti tena paṭikkhitto maṅkubhūto taṃ khamāpetuṃ nāsakkhi. Punadeva satthu santikaṃ paccāgamāsi. Satthā ‘‘nāssa upāsako khamissatī’’ti jānantopi ‘‘mānathaddho esa tiṃsayojanaṃ gantvāva paccāgacchatū’’ti khamanupāyaṃ anācikkhitvāva uyyojesi. Athassa puna āgatakāle nihatamānassa anudūtaṃ datvā ‘‘gaccha, iminā saddhiṃ gantvā upāsakaṃ khamāpehī’’ti vatvā ‘‘samaṇena nāma ‘mayhaṃ vihāro, mayhaṃ nivāsaṭṭhānaṃ, mayhaṃ upāsako, mayhaṃ upāsikā’ti mānaṃ vā issaṃ vā kātuṃ na vaṭṭati. Evaṃ karontassa hi icchāmānādayo kilesā vaḍḍhantī’’ti ovadanto –
他可能贪求并不真实存在的(德行),还想在比丘众中得到推崇;
在住处也要掌权,在别人家里还要受人供养。
愿在家众和出家人都认为:这是我做的。
愿他们在一切该做和不该做的事情上都听从我的支配。
愚者的想法就是这样,他的欲求与慢心也跟着增长。
‘‘Asantaṃ bhāvanamiccheyya, purekkhārañca bhikkhusu; Āvāsesu ca issariyaṃ, pūjā parakulesu ca. ‘‘Mameva kata maññantu, gihī pabbajitā ubho; Mamevātivasā assu, kiccākiccesu kismici; Iti bālassa saṅkappo, icchā māno ca vaḍḍhatī’’ti. (dha. pa. 73-74) –
世尊在《法句经》中诵出了这些偈颂。
Dhammapade imā gāthā abhāsi.
善法长老听完这番教诫,礼敬了世尊,从座位上起身,右绕行礼,然后和那位随行的比丘一起前去,在近事男看得见的地方把过失发露忏悔,请求近事男原谅。近事男也反过来请求他原谅,说:“尊者,我原谅您。如果我有过失,也请您原谅我。”善法长老依照世尊给的教诫安住修行,没过多久,就和无碍解一起证得了阿罗汉果。
Sudhammattheropi imaṃ ovādaṃ sutvā satthāraṃ vanditvā uṭṭhāyāsanā padakkhiṇaṃ katvā tena anudūtena bhikkhunā saddhiṃ gantvā upāsakassa cakkhupathe āpattiṃ paṭikaritvā upāsakaṃ khamāpesi. So upāsakena ‘‘khamāmahaṃ bhante, sace mayhaṃ doso atthi, khamatha me’’ti paṭikhamāpito satthārā dinnaovāde ṭhatvā katipāheneva saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi.
关于不见罪的举罪羯磨的解说
Āpattiyā adassane ukkhepanīyakammakathāvaṇṇanā
50对于不见罪的人,就应该在他还没见到罪的时候,对他做举罪羯磨。至于呵责等羯磨,则是在提出罪之后,针对他不肯见罪、不肯忏悔,或者有斗诤等情形才要做。这里剩下的内容很容易明白。
50.Tassā adassaneyeva kammaṃ kātabbanti tassā adassaneyeva ukkhepanīyakammaṃ kātabbaṃ. Tajjanīyādikammaṃ pana āpattiṃ āropetvā tassā adassane appaṭikamme vā bhaṇḍanakārakādiaṅgehi kātabbaṃ. Sesamettha uttānameva.