第8章 衣犍度
8. Cīvarakkhandhakaṃ
耆婆故事的解说
Jīvakavatthukathāvaṇṇanā
329-330在《衣犍度》中,“业报”是指由业所生的病。“节制”是指功德利益,这里的属格是当作宾格来用的。
329-330. Cīvarakkhandhake kammavipākanti kammajarogaṃ. Saṃyamassāti ānisaṃsassa, upayogatthe cetaṃ sāmivacanaṃ.
灯王故事等的解释
Pajjotarājavatthukathādivaṇṇanā
334-336334-336.“蝎子所生”:据说他母亲在经期躺在床上时,一只蝎子爬到了她的肚脐部位,她因为碰到那只蝎子而怀了孕。针对这件事才说“蝎子所生”。“积聚诸患”:指体内积聚的胆汁等病素。
334-336.Vicchikassa jātoti tassa kira mātuyā utusamaye sayanagatāya vicchiko nābhippadesaṃ āruḷho, sā tassa samphassena gabbhaṃ gaṇhi. Taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘vicchikassa jāto’’ti. Ussannadosoti sañcitapittādidoso.
求愿故事的详细解释
Varayācanakathāvaṇṇanā
337“以任何一种”:就是以这种或那种。“itara”这个词是不定词,重复说的时候,和“无论什么”意思相同,所以说“无论廉价还是昂贵,无论用哪一种”。“大背毯”:因为要铺在象背上,所以得到“大背毯”这个名称,是一种四指大的花毯。
337.Itarītarenāti itarena itarena. Itara-saddo pana aniyamavacano dvikkhattuṃ vuccamāno yaṃkiñci-saddehi samānattho hotīti vuttaṃ ‘‘appagghenapi mahagghenapi yena kenacī’’ti. Mahāpiṭṭhiyakojavanti hatthipiṭṭhīsu attharitabbatāya mahāpiṭṭhiyanti laddhasamaññaṃ caturaṅgulapupphaṃ kojavaṃ.
关于允许使用毛毯等规定的详细解释
Kambalānujānanādikathāvaṇṇanā
340“靠近”是指在坟场附近的地方。“丢下后离开”是指什么也没说就丢下走了。“他就是所有者”是说,在没有事先约定的情况下,谁拿走了,谁就是所有者。
340.Upacāreti susānassa āsanne padese. Chaḍḍetvā gatāti kiñci avatvāyeva chaḍḍetvā gatā. So eva sāmīti akatāya katikāya yena gahitaṃ, sova sāmī.
关于接受衣者认可等事的解说
Cīvarapaṭiggāhakasammutiādikathāvaṇṇanā
342-343在主要住处这个地方,指的是寺院大门正前方。要在寺院中央进行认可,是为了让所有人都知道,所以应该坐在寺院中央来作认可。像秤一样,就是像秤那样公平。评定优劣,是把所有部分按价值算成均等的;因此说“放在同等的份额中”。这里指的是给沙弥半份的分配。手工活,是指绑扫帚之类手上的活计。发出高声,就是弄出很大的声响。应当给予相等份额,意思是就算只是对来乞求的人以承诺回应,也应当给相等的份额。
342-343.Dhuravihāraṭṭhāneti vihāradvārassa sammukhaṭṭhāne. Vihāramajjheyeva sammannitabbanti sabbesaṃ jānanatthāya vihāramajjheyeva nisinnehi sammannitabbaṃ. Tulābhūtoti tulāsadiso. Vaṇṇāvaṇṇaṃ katvāti sabbakoṭṭhāse agghato samake katvā. Tenevāha ‘‘same paṭivīse ṭhapetvā’’ti. Idanti sāmaṇerānaṃ upaḍḍhapaṭivīsassa dānaṃ. Phātikammanti sammuñjanībandhanādihatthakammaṃ . Ukkuṭṭhiṃ karontīti mahāsaddaṃ karonti. Samapaṭivīso dātabboti karissāmāti yācantānaṃ paṭiññāmattenapi samakoṭṭhāso dātabbo.
衣染色讨论的注释
Cīvararajanakathāvaṇṇanā
344“放在染缸中间”的意思是:把它放在内层染缸的正中间。这样一来,当旋转支架放进内层染缸后,中间是水,而旋转支架外围、内层缸壁四周则都是染料渣。“投入染料”指的是投入染料渣。
344.Rajanakumbhiyā majjhe ṭhapetvāti antorajanakumbhiyā majjhe ṭhapetvā evaṃ vaṭṭādhārake antorajanakumbhiyā pakkhitte majjhe udakaṃ tiṭṭhati, vaṭṭādhārakato bahi samantā antokumbhiyaṃ rajanacchalli. Rajanaṃ pakkhipitunti rajanacchalliṃ pakkhipituṃ.
准许使用三衣的论述注释
Ticīvarānujānanakathāvaṇṇanā
346天已经亮了,太阳升起,曙光初现。欢喜的面容,就是开心的脸。
346.Uddhaste aruṇeti uggate aruṇasīse. Nandimukhiyāti tuṭṭhamukhiyā.
关于多余衣等问题的解说
Atirekacīvarādikathāvaṇṇanā
348Acchupeyya 的意思是:应当安放。Hatavatthakānaṃ 的意思是:已经过了期限的衣物。Uddharitvā allīyāpanakhaṇḍaṃ 的意思是:把脆弱的部分去掉之后,用来粘补的布片。
348.Acchupeyyanti patiṭṭhapeyyaṃ. Hatavatthakānanti kālātītavatthānaṃ. Uddharitvā allīyāpanakhaṇḍanti dubbalaṭṭhānaṃ apanetvā allīyāpanavatthakhaṇḍaṃ.
毗舍佉故事的注释
Visākhāvatthukathāvaṇṇanā
349-351在毗舍佉的故事中,“身不疲倦”指身体不劳累,喜和悦遍满全身。“趣”指智的趣向,也就是智的证得。“后世”指与智相伴的来世,也就是与智相应的再生。
349-351. Visākhāvatthumhi kallakāyāti akilantakāyā pītisomanassehi phuṭasarīrā. Gatīti ñāṇagati ñāṇādhigamo. Abhisamparāyoti ñāṇābhisamparāyo ñāṇasahito peccabhāvo.
世尊将会为他授记,用“这位比丘是入流者、一来者”这样的话,来揭示他智慧所趣向的层次;之后又用“必定趋向正觉,只再来这世间一次,就能终结一切苦”这样的话,来揭示他智慧所导向的后世。“能生天”,就是能招感投生天界。“驱除悲伤”,就是驱散、消除悲伤。
Taṃbhagavā byākarissatīti ‘‘so bhikkhu sotāpanno sakadāgāmī’’tiādinā tassa taṃ ñāṇagatiṃ, tato paraṃ ‘‘niyato sambodhiparāyaṇo sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karissatī’’tiādinā (saṃ. ni. 5.1004) ñāṇābhisamparāyañca āvi karissati. Sovaggikanti saggasaṃvattanikaṃ. Sokaṃ nudati vinodetīti sokanudaṃ.
关于允许使用坐具等规定的详细解释
Nisīdanādianujānanakathāvaṇṇanā
353睡不好:做各种梦的时候,睡得很苦。醒来也很苦:醒来的时候也是惊恐不安、毛骨悚然,苦着醒来。
353.Dukkhaṃsupatīti nānāvidhasupinaṃ passanto dukkhaṃ supati. Dukkhaṃ paṭibujjhatīti paṭibujjhantopi uttasitvā salomahaṃso dukkhaṃ paṭibujjhati.
最后一种可净施衣等论述的注释
Pacchimavikappanupagacīvarādikathāvaṇṇanā
359-362用八格棋盘图案覆盖着缝合钵口,意思是仿照八格棋盘的板面样式,在钵口各处留出空隙再缝合。以门闩守护作为标准,意思是即使按照这四种存放理由来安置,也应当只安置在有门闩守护的住处。
359-362.Aṭṭhapadakacchannena pattamukhaṃ sibbitunti aṭṭhapadaphalakākārena pattamukhe tattha tattha gabbhaṃ dassetvā sibbituṃ. Aggaḷaguttiyeva pamāṇanti imehi catūhi nikkhepakāraṇehi ṭhapentenapi aggaḷaguttivihāreyeva ṭhapetuṃ vaṭṭatīti adhippāyo.
僧团衣生起论的注释
Saṅghikacīvaruppādakathāvaṇṇanā
363“五个月”这个说法,是表示绝对关联的宾格。从为了雨安居而由办事人将利息运用后存放的寄存物,以及从椰子园等处的收益中所产生的物品——无论是因雨安居所得、因亡者衣、因这些收益,还是因其他任何方式,为僧团而生的衣,全部都归成就咖提那者五个月,未成就咖提那者一个月衣时。这样不加区分地说了之后,为了显示因雨安居所得而生起的衣的应得差别,又接着说“然而,此……”等。其中,“此处”只是言语上的说法。即使说“我们给雨安居僧”,道理也是一样的。未成就咖提那者也获得五个月,正是因为是由雨安居所得而生起的缘故;所以未成就咖提那的雨安居者也获得五个月。然而,若有人以“因为‘此处’一词而限定”为理由,那是不合理的。因为即使不用“此处”一词来限定,若说“我们给雨安居僧”或“我们给雨安居物”,在冬末之前以雨安居所得而施的衣,未成就咖提那的雨安居者也获得五个月。正因如此,后面八种论母中,对“施与雨安居僧”这一论母的决断便说:“从衣时开始直至冬末最后一日,若说‘我们给雨安居物’,无论咖提那已成就或未成就,此衣仅归属于过去的雨安居者。”此后,即五个月之后,从热季的第一天开始。
363.Pañca māseti accantasaṃyoge upayogavacanaṃ. Vaḍḍhiṃ payojetvā ṭhapitaupanikkhepatoti vassāvāsikatthāya veyyāvaccakarehi vaḍḍhiṃ payojetvā ṭhapitaupanikkhepato. Tatruppādatoti nāḷikeraārāmāditatruppādato. ‘‘Vassāvāsikalābhavasena vā matakacīvaravasena vā tatruppādavasena vā aññena vā kenaci ākārena saṅghaṃ uddissa uppannacīvaraṃ, sabbaṃ tasseva atthatakathinassa pañca māse, anatthatakathinassa ekaṃ cīvaramāsaṃ pāpuṇātī’’ti avisesato vatvāpi puna vassāvāsikalābhavasena uppanne labbhamānavisesaṃ dassetuṃ ‘‘yaṃ pana ida’’ntiādi āraddhaṃ. Tattha idhāti abhilāpamattametaṃ. ‘‘Vassaṃvutthasaṅghassa demā’’ti vuttepi soyeva nayo. Anatthatakathinassapi pañca māse pāpuṇātīti vassāvāsikalābhavasena uppannattā anatthatakathinassapi vutthavassassa pañca māse pāpuṇāti. Kenaci pana ‘‘idha-saddena niyamitattā’’ti kāraṇaṃ vuttaṃ, taṃ akāraṇaṃ. Tathā hi idha-saddena aniyametvāpi ‘‘vassaṃvutthasaṅghassa demā’’ti vā ‘‘vassāvāsikaṃ demā’’ti vā antohemante vassāvāsikalābhavasena dinnaṃ cīvaraṃ anatthatakathinassapi vutthavassassa pañca māse pāpuṇāti, teneva parato aṭṭhasu mātikāsu ‘‘vassaṃvutthasaṅghassa detī’’ti imassa mātikāpadassa vinicchaye (mahāva. aṭṭha. 379) ‘‘cīvaramāsato paṭṭhāya yāva hemantassa pacchimo divaso, tāva vassāvāsikaṃ demāti vutte kathinaṃ atthataṃ vā hotu anatthataṃ vā, atītavassaṃvutthānameva pāpuṇātī’’ti vuttaṃ. Tato paranti pañcamāsato paraṃ, gimhānassa paṭhamadivasato paṭṭhāyāti attho.
为什么?因为是在后期才生起的。这一句应当放在“还是属于未来的雨安居”之后来看。因为从热季第一天开始,生起的就属于后期生起,所以应当问:“这是过去雨安居的雨安居衣吗?”等等。正因如此,下文也会说:“然而,如果从热季第一天开始就这样说,那就应当套用论母:‘过去雨安居已经过了五个月,未来雨安居还有四个月才到,你布施的是哪个雨安居的?’如果他说‘我布施给已经住过过去雨安居的人’,那就只归属于在雨安居期间住满的人。”不过,有些抄本在“即使没有敷展咖提那的人也获得五个月”之后紧接着写“为什么?因为是在后期才生起的”,这是不合理的。因为“即使没有敷展咖提那的人也获得五个月”这句话,并不是针对后期生起的东西说的;而且后期生起的东西也不是只归属于住过雨安居的人,而是归属于所有在场的人。正因如此,下文才会说:“如果他说‘布施给在某座寺院住过雨安居的僧团’,那么只有在那里住过雨安居的人,直到咖提那衣的特权被取消为止才能获得。但如果他从热季第一天开始就这样说,那么所有在场的人都能获得。为什么?因为是在后期才生起的。”
‘‘Kasmā? Piṭṭhisamaye uppannattā’’ti idaṃ ‘‘udāhu anāgatavasse’’ti imassānantaraṃ daṭṭhabbaṃ. Gimhānassa paṭhamadivasato paṭṭhāya uppannameva hi piṭṭhisamaye uppannattā ‘‘kiṃ atītavasse idaṃ vassāvāsika’’ntiādinā pucchitabbaṃ, teneva paratopi vakkhati ‘‘gimhānaṃ paṭhamadivasato paṭṭhāya vutte pana mātikā āropetabbā ‘atītavassāvāsassa pañca māsā atikkantā, anāgato cātumāsaccayena bhavissati, kataravassāvāsassa desī’ti. Sace ‘atītavassaṃvutthānaṃ dammī’ti vadati, taṃantovassaṃvutthānameva pāpuṇātī’’ti (mahāva. aṭṭha. 379). Potthakesu pana ‘‘anatthatakathinassapi pañca māse pāpuṇātī’’ti imassānantaraṃ ‘‘kasmā? Piṭṭhisamaye uppannattā’’ti idaṃ likhanti, taṃ na yujjati. Na hi piṭṭhisamaye uppannaṃ sandhāya ‘‘anatthatakathinassapi pañca māse pāpuṇātī’’ti vuttaṃ, na ca piṭṭhisamaye uppannaṃ vutthavassasseva pāpuṇāti, sammukhībhūtānaṃ sabbesaṃ pāpuṇāti, teneva parato vakkhati ‘‘asukavihāre vassaṃvutthasaṅghassāti vadati, tatra vassaṃvutthānameva yāva kathinassubbhārā pāpuṇāti. Sace pana gimhānaṃ paṭhamadivasato paṭṭhāya evaṃ vadati, tatra sammukhībhūtānaṃ sabbesaṃ pāpuṇāti. Kasmā? Piṭṭhisamaye uppannattā’’ti (mahāva. aṭṭha. 379).
“住立者不再住立”这一句,在这里是说:当住立者(已确定的次第)尚未住立时,如果又有另一件衣出现,这时若来了一位比丘,就从中间剪开,由两人各取一半。当住立者已经住立之后,如果又有另一件衣出现,这时若来了一位较新的比丘,住立者就往下移一位;若来的是较年长的比丘,住立者就往上移一位。如果再没有其他人,就把它归到自己名下之后再取用。“成为恶取”在这里的意思是:成为僧团所有物。“虽名为已取”是说:虽然不知道“这个(比丘)得到了这个”,但那些份额在实际上确实已属于他们。“从此处”是说:应当给予长老们。
Ṭhitikā pana na tiṭṭhatīti ettha aṭṭhitāya ṭhitikāya puna aññasmiṃ cīvare uppanne sace eko bhikkhu āgacchati, majjhe chinditvā dvīhipi gahetabbaṃ. Ṭhitāya pana ṭhitikāya puna aññasmiṃ cīvare uppanne sace navakataro āgacchati, ṭhitikā heṭṭhā gacchati. Sace vuḍḍhataro āgacchati, ṭhitikā uddhamārohati. Atha añño natthi, puna attano pāpetvā gahetabbaṃ. Duggahitāni hontīti ettha saṅghikāneva hontīti adhippāyo. Gahitameva nāmāti ‘‘imassa idaṃ patta’’nti kiñcāpi na viditaṃ, te pana bhāgā atthato tesaṃ pattāyevāti adhippāyo. Itovāti therānaṃ dātabbatoyeva.
乌巴难达释迦子事迹的解说
Upanandasakyaputtavatthukathāvaṇṇanā
364“以七日为限,只在黎明时出去”——这话只是说说而已,因为在一座精舍里并不存在需要花七天办的事。“此”是指授予同一个意趣。在“种种得”等说法中,“种种得”是指这些精舍各有各的所得,也就是两座精舍,因此叫“种种得”。“种种界”是指这些精舍的界区被各自不同的围墙等隔开,因此叫“种种界”。“同一界内的精舍”是指在同一个界区内的两座精舍。
364.Sattāhavārenaaruṇameva uṭṭhāpetīti etaṃ vacanamattameva ekasmiṃ vihāre sattāhakiccābhāvato. Idanti ekādhippāyadānaṃ. Nānālābhehītiādīsu nānā visuṃ visuṃ lābho etesūti nānālābhā, dve vihārā, tehi nānālābhehi. Nānā visuṃ visuṃ pākārādīhi paricchinno upacāro etesanti nānūpacārā, tehi nānūpacārehi. Ekasīmavihārehīti ekūpacārasīmāyaṃ dvīhi vihārehi.
病人事例的解说
Gilānavatthukathāvaṇṇanā
365“陷没”就是沉下去,意思是沾染。“扶起之后”就是抬起之后。关于“同师者”:在这里,即使一位导师有一个弟子和一个共住弟子,他们彼此也被称为同师者。
365.Palipannoti nimuggo, makkhitoti attho. Uccāretvāti ukkhipitvā. Samānācariyakoti ettha sacepi ekassa ācariyassa eko antevāsiko hoti, eko saddhivihāriko, etepi aññamaññaṃ samānācariyakā evāti vadanti.
366不能调配药物:当医生说“拿这些药,用这个调配好再给”时,他没办法照做,这就是这句话的意思。“取出”就是拿出去,意思是丢掉。
366.Bhesajjaṃ yojetuṃ asamattho hotīti vejjena ‘‘idañcidañca bhesajjaṃ gahetvā iminā yojetvā dātabba’’nti vutte tathā kātuṃ asamatthoti attho. Nīhātunti nīharituṃ, chaḍḍetunti attho.
亡者遗物论的注释
Matasantakakathāvaṇṇanā
367-369在“比丘命终”这句话里,“命终”这个词是表示状态的,所以(注释者)说“由命终之事”。其中“于各处的僧团”,意思是在各个精舍里的僧团。
367-369.Bhikkhussa kālakateti ettha kālakata-saddo bhāvasādhanoti āha ‘‘kālakiriyāyā’’ti. Tattha tattha saṅghassāti tasmiṃ tasmiṃ vihāre saṅghassa.
僧团分裂时关于衣生起的讨论注释
Saṅghe bhinne cīvaruppādakathāvaṇṇanā
376“然而,以滴水为准则”的意思是:比丘们只要在某个国家接受了滴水,就成为那份布施之物的所有者。“在海外”指的是赡部洲。
376.Yattha pana dakkhiṇodakaṃ pamāṇanti bhikkhū yasmiṃ raṭṭhe dakkhiṇodakapaaggahaṇamattenapi deyyadhammassa sāmino hontīti adhippāyo. Parasamuddeti jambudīpe.
378378. “决意亡者衣”这里说的是:在赶路时听说某位比丘去世,如果知道在非寺院处十二肘范围内没有其他比丘,就决意“这件衣归我所有”,这就是善决意。
378.Matakacīvaraṃ adhiṭṭhātīti ettha maggaṃ gacchanto tassa kālakiriyaṃ sutvā avihāraṭṭhāne ce dvādasaratanabbhantare aññesaṃ bhikkhūnaṃ abhāvaṃ ñatvā ‘‘idaṃ cīvaraṃ mayhaṃ pāpuṇātī’’ti adhiṭṭhāti, svādhiṭṭhitaṃ.
八种衣论母的解说
Aṭṭhacīvaramātikākathāvaṇṇanā
379“依人安立的说法而说”,意思是:本来应该说“以界而施”等等,却说成“施给界”等等,这就是依人安立的说法来说的。“以适合划定范围的地点而划定”,用这句话说明:没有围墙的寺院,从常集会处等地方算起,第一块石头掷到之内的范围就是近界。现在为了说明第二块石头掷到的范围内也还是近界,所以接着说了“再者”等话。常集会处也应该取它最边缘的位置。比丘尼进入园中、询问住处等,以及别住、悦众告知、破雨安居、依止、执取住处等规定,这一切都应该依照这个近界来理解。为了利养而设立的界,就是利养界。在共住界和不离界中布施的东西,有这样一个差别:说“我布施给不离界”而布施的,到不了村落所在的地方。为什么?因为说过“除了村落和村落附近之外”。但说“我布施给共住界”而布施的,就连住在村落里的比丘也能得到。
379.Puggalādhiṭṭhānanayenavuttanti ‘‘sīmāyadāna’’ntiādinā vattabbe ‘‘sīmāya detī’’tiādi puggalādhiṭṭhānanayena vuttaṃ. Parikkhepārahaṭṭhānena paricchinnāti iminā aparikkhittassa vihārassa dhuvasannipātaṭṭhānādito paṭhamaleḍḍupātassa anto upacārasīmāti dasseti. Idāni dutiyaleḍḍupātassa antopi upacārasīmāyevāti dassetuṃ ‘‘apicā’’tiādi āraddhaṃ. Dhuvasannipātaṭṭhānampi pariyantagatameva gahetabbaṃ. Bhikkhunīnaṃ ārāmappavesanasenāsanāpucchanādi parivāsamānattārocanavassacchedanissayasenāsanaggāhādi vidhānanti idaṃ sabbaṃ imissāyeva upacārasīmāya vasena veditabbaṃ. Lābhatthāya ṭhapitasīmā lābhasīmā. Samānasaṃvāsaavippavāsasīmāsu dinnassa idaṃ nānattaṃ – ‘‘avippavāsasīmāya dammī’’ti dinnaṃ gāmaṭṭhānaṃ na pāpuṇāti. Kasmā? ‘‘Ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañcā’’ti vuttattā. ‘‘Samānasaṃvāsakasīmāya dammī’’ti dinnaṃ pana gāme ṭhitānampi pāpuṇātīti.
佛陀所住的地方,就是佛陀、世尊居住的地方。在一处,就是在某一座精舍里。施食之轮,就是布施之轮。进行,就是运转。即使对粪扫衣者也适用,因为施主不说“我给你”,而是说“我给比丘们”“我给长老们”,所以对粪扫衣者也适用。已作考量,就是已经为鞋袋等用途作了考量。
Buddhādhivutthoti buddhena bhagavatā adhivuttho. Ekasminti ekasmiṃ vihāre. Pākavaṭṭanti dānavaṭṭaṃ. Vattatīti pavattati. Paṃsukūlikānampi vaṭṭatīti ‘‘tuyhaṃ demā’’ti avatvā ‘‘bhikkhūnaṃ dema, therānaṃ demā’’ti vuttattā paṃsukūlikānaṃ vaṭṭati. Vicāritamevāti upāhanatthavikādīnamatthāya vicāritameva.
“应给一半”,意思是:如果布施给了双方僧团,那么从中应给比丘一半,给比丘尼一半。即使只有一位比丘或一位比丘尼,甚至对未受具足戒的人,也应当只给一半。然而,如果施主说“给比丘僧团、比丘尼僧团以及你”,那么个人就不能另外单独得到一份——这一点应当依据注释书的权威来理解。因为在这里找不到特别的理由。正如说“我布施给双方僧团以及你”时,由于总称和别称都已包含在内,个人能够单独得到一份;同样,这里说“给比丘僧团以及你”时,也存在总称和别称,所以应当知道,个人的份额必然单独存在。因此,在这里只有注释书的话才是标准。从应得之处来说,只能得到一份,也就是按照自己的戒腊,从应得之处只得到一份。对此说明了理由:“为什么?因为已被比丘僧团所包含。”意思是:正因为已被比丘僧团所包含,个人也被包含在内。说“拿去给比丘僧团”时,也应当拿去,这是考虑到这不是在家人该做的事,才这样说的。
Upaḍḍhaṃ dātabbanti yaṃ ubhatosaṅghassa dinnaṃ, tato upaḍḍhaṃ bhikkhūnaṃ, upaḍḍhaṃ bhikkhunīnaṃ dātabbaṃ. Sacepi eko bhikkhu hoti ekā vā bhikkhunī, antamaso anupasampannassapi upaḍḍhameva dātabbaṃ. ‘‘Bhikkhusaṅghassa ca bhikkhunīnañca tuyhañcā’’ti vutte pana puggalo visuṃ na labhatīti idaṃ aṭṭhakathāpamāṇeneva gahetabbaṃ. Na hettha visesakāraṇaṃ upalabbhati. Tathā hi ‘‘ubhatosaṅghassa ca tuyhañca dammī’’ti vutte sāmaññavisesavacanehi saṅgahitattā yathā puggalo visuṃ labhati, evamidhāpi ‘‘bhikkhusaṅghassa ca tuyhañcā’’ti sāmaññavisesavacanasabbhāvato bhavitabbameva visuṃ puggalapaṭivīsenāti viññāyati, tasmā aṭṭhakathāvacanamevettha pamāṇaṃ. Pāpuṇanaṭṭhānato ekameva labhatīti attano vassaggena pattaṭṭhānato ekameva koṭṭhāsaṃ labhati. Tattha kāraṇamāha ‘‘kasmā? Bhikkhusaṅghaggahaṇena gahitattā’’ti, bhikkhusaṅghaggahaṇeneva puggalassapi gahitattāti adhippāyo. Bhikkhusaṅghassa harāti vuttepi haritabbanti īdisaṃ gihiveyyāvaccaṃ na hotīti katvā vuttaṃ.
“知特征者说”这句话是确定性的说法,但因为注释书里没有提到,所以才这样说。“在界外近处……到达一切人”的意思是:无论在什么地方安居的人,所有人都能得到。因此,《论母注释书》里也说:“如果有人站在界外近处说‘我布施给安居僧团’,那么无论在什么地方安居的人,所有到场的人都能得到。”但《结文》里说:“因为是在不适合安居的地方站着说的,所以安居的人和没有安居的人全都得到。”这种说法不能采纳。因为说“我布施给安居僧团”的时候,没有安居的人并不能得到。这里说的“这样说”,就是指说“我布施给安居僧团”。“为了受教诫而来”这句话,是从他为了受教诫而来到跟前那一刻起就算进入弟子身份来说的,即使他以前没有在对方那里受过教诫也一样。这里剩下的内容很容易理解。
Lakkhaṇaññū vadantīti idaṃ sanniṭṭhānavacanaṃ, aṭṭhakathāsu anāgatattā pana evaṃ vuttaṃ. Bahiupacārasīmāyaṃ…pe… sabbesaṃ pāpuṇātīti yattha katthaci vutthavassānaṃ sabbesaṃ pāpuṇātīti adhippāyo. Teneva mātikāṭṭhakathāyampi (kaṅkhā. aṭṭha. akālacīvarasikkhāpadavaṇṇanā) ‘‘sace pana bahiupacārasīmāyaṃ ṭhito ‘vassaṃvutthasaṅghassā’ti vadati, yattha katthaci vutthavassānaṃ sabbesaṃ sampattānaṃ pāpuṇātī’’ti vuttaṃ. Gaṇṭhipadesu pana ‘‘vassāvāsassa ananurūpe padese ṭhatvā vuttattā vassaṃvutthānaṃ avutthānañca sabbesaṃ pāpuṇātī’’ti vuttaṃ, taṃ na gahetabbaṃ. Na hi ‘‘vassaṃvutthasaṅghassa dammī’’ti vutte avutthavassānaṃ pāpuṇāti. Evaṃ vadatīti ‘‘vassaṃvutthasaṅghassa dammī’’ti vadati. Uddesaṃ gahetuṃ āgatoti tassa santike uddesaṃ agahitapubbassapi uddesaṃ gaṇhissāmīti āgatakālato paṭṭhāya antevāsikabhāvūpagamanato vuttaṃ. Sesamettha suviññeyyameva.