8. 衣篇集
8. Cīvarakkhandhakaṃ
耆婆事缘释义
Jīvakavatthukathāvaṇṇanā
329-330在《衣犍度》中,“业报”指业所生之病。“节制”意为功德利益,此处的属格作宾格使用。
329-330. Cīvarakkhandhake kammavipākanti kammajarogaṃ. Saṃyamassāti ānisaṃsassa, upayogatthe cetaṃ sāmivacanaṃ.
巴乔德王事缘等释义
Pajjotarājavatthukathādivaṇṇanā
334-336“蝎子所生”:据说其母在经期卧床时,一只蝎子爬上了她的脐部,她因与蝎子接触而怀孕。因此说“蝎子所生”。“积聚诸患”:指积聚的胆汁等诸患。
334-336.Vicchikassa jātoti tassa kira mātuyā utusamaye sayanagatāya vicchiko nābhippadesaṃ āruḷho, sā tassa samphassena gabbhaṃ gaṇhi. Taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘vicchikassa jāto’’ti. Ussannadosoti sañcitapittādidoso.
求愿事缘释义
Varayācanakathāvaṇṇanā
337“以任何方式”:即以此、彼各种方式。“itara”一词为不定词,叠用时与“任何”同义,故说“或以廉价者,或以昂贵者,以任何方式”。“大背毯”:因铺于象背而得名“大背毯”,是一种四指花形的毯子。
337.Itarītarenāti itarena itarena. Itara-saddo pana aniyamavacano dvikkhattuṃ vuccamāno yaṃkiñci-saddehi samānattho hotīti vuttaṃ ‘‘appagghenapi mahagghenapi yena kenacī’’ti. Mahāpiṭṭhiyakojavanti hatthipiṭṭhīsu attharitabbatāya mahāpiṭṭhiyanti laddhasamaññaṃ caturaṅgulapupphaṃ kojavaṃ.
允许毛毯等事缘释义
Kambalānujānanādikathāvaṇṇanā
340“附近”指坟场的临近处。“丢弃后离去”意思是,不作任何说明便丢弃而去。“他即是所有者”,指在未作约定的情况下,谁拾取了,谁就是所有者。
340.Upacāreti susānassa āsanne padese. Chaḍḍetvā gatāti kiñci avatvāyeva chaḍḍetvā gatā. So eva sāmīti akatāya katikāya yena gahitaṃ, sova sāmī.
衣受持者认可等事缘释义
Cīvarapaṭiggāhakasammutiādikathāvaṇṇanā
342-343“在主要住处之处”指寺院大门前。“应在寺院中央进行认可”,是为了让大众都知晓,应坐在寺院中央作认可。“如秤”就是像秤那样公平。“评定优劣”是说将所有部分在价值上均等;因此说“置于同等的份额中”。“此”指的是给予沙弥一半份额。“手工活”指绑扎扫帚等手工劳作。“发出高声”即大声宣告。“应给予相等份额”的意思是,即便只是以承诺回应乞求者,也应当给予相等的份额。
342-343.Dhuravihāraṭṭhāneti vihāradvārassa sammukhaṭṭhāne. Vihāramajjheyeva sammannitabbanti sabbesaṃ jānanatthāya vihāramajjheyeva nisinnehi sammannitabbaṃ. Tulābhūtoti tulāsadiso. Vaṇṇāvaṇṇaṃ katvāti sabbakoṭṭhāse agghato samake katvā. Tenevāha ‘‘same paṭivīse ṭhapetvā’’ti. Idanti sāmaṇerānaṃ upaḍḍhapaṭivīsassa dānaṃ. Phātikammanti sammuñjanībandhanādihatthakammaṃ . Ukkuṭṭhiṃ karontīti mahāsaddaṃ karonti. Samapaṭivīso dātabboti karissāmāti yācantānaṃ paṭiññāmattenapi samakoṭṭhāso dātabbo.
衣染色论述的注释
Cīvararajanakathāvaṇṇanā
344“置于染缸中央”的意思是,放在内染缸的正中央。这样,当旋转支架放进内染缸之后,中央为水,旋转支架外围与缸壁之间的四周则是染料渣。“投入染料”指的是投入染料渣。
344.Rajanakumbhiyā majjhe ṭhapetvāti antorajanakumbhiyā majjhe ṭhapetvā evaṃ vaṭṭādhārake antorajanakumbhiyā pakkhitte majjhe udakaṃ tiṭṭhati, vaṭṭādhārakato bahi samantā antokumbhiyaṃ rajanacchalli. Rajanaṃ pakkhipitunti rajanacchalliṃ pakkhipituṃ.
准许三衣论述的注释
Ticīvarānujānanakathāvaṇṇanā
346‘曙光升起’:指黎明的顶端已升起。‘欢颜’:指喜悦的面容。
346.Uddhaste aruṇeti uggate aruṇasīse. Nandimukhiyāti tuṭṭhamukhiyā.
额外衣等论述的注释
Atirekacīvarādikathāvaṇṇanā
348‘应安置’:指令其安立。‘已过时之衣’:指已超过期限之衣。‘移除后粘合的布片’:指去除脆弱之处后,用以粘合的布片。
348.Acchupeyyanti patiṭṭhapeyyaṃ. Hatavatthakānanti kālātītavatthānaṃ. Uddharitvā allīyāpanakhaṇḍanti dubbalaṭṭhānaṃ apanetvā allīyāpanavatthakhaṇḍaṃ.
毗舍佉事论述的注释
Visākhāvatthukathāvaṇṇanā
349-351于毗舍佉事中,‘身不疲倦’:指身不劳苦,喜与悦遍满其身。‘趣’:指智的趣向,即智的证得。‘后世’:指伴随智慧的来世,即与智相应的再生。
349-351. Visākhāvatthumhi kallakāyāti akilantakāyā pītisomanassehi phuṭasarīrā. Gatīti ñāṇagati ñāṇādhigamo. Abhisamparāyoti ñāṇābhisamparāyo ñāṇasahito peccabhāvo.
世尊将为其授记,即“此比丘是须陀洹、斯陀含”等,以此开示其智之趣向;此后又以“决定趋向正觉,仅一次来此世间后,将作苦之边际”等,开示其智之后世。“能生天”,即能招感生天。“驱除悲伤”,即驱除、消除悲伤。
Taṃbhagavā byākarissatīti ‘‘so bhikkhu sotāpanno sakadāgāmī’’tiādinā tassa taṃ ñāṇagatiṃ, tato paraṃ ‘‘niyato sambodhiparāyaṇo sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karissatī’’tiādinā (saṃ. ni. 5.1004) ñāṇābhisamparāyañca āvi karissati. Sovaggikanti saggasaṃvattanikaṃ. Sokaṃ nudati vinodetīti sokanudaṃ.
准许坐具等论述的注释
Nisīdanādianujānanakathāvaṇṇanā
353“眠卧苦”:见种种梦境而眠卧苦。“醒觉苦”:醒觉时亦因惊恐、毛发竖立,苦而醒觉。
353.Dukkhaṃsupatīti nānāvidhasupinaṃ passanto dukkhaṃ supati. Dukkhaṃ paṭibujjhatīti paṭibujjhantopi uttasitvā salomahaṃso dukkhaṃ paṭibujjhati.
最小可净施衣等论述的注释
Pacchimavikappanupagacīvarādikathāvaṇṇanā
359-362“以八格棋盘覆盖而缝合钵口”:仿照八格棋盘的板状形式,于钵口各处显露内腔而缝合。“仅以门闩守护为准”:其意趣为,即使以此四种存放理由而放置,也仅应放置于有门闩守护的住处。
359-362.Aṭṭhapadakacchannena pattamukhaṃ sibbitunti aṭṭhapadaphalakākārena pattamukhe tattha tattha gabbhaṃ dassetvā sibbituṃ. Aggaḷaguttiyeva pamāṇanti imehi catūhi nikkhepakāraṇehi ṭhapentenapi aggaḷaguttivihāreyeva ṭhapetuṃ vaṭṭatīti adhippāyo.
僧团衣物所得论注释
Saṅghikacīvaruppādakathāvaṇṇanā
363“五个月”一词在此处是表示连续关系的宾格。从服务者为雨安居而将衣物以利息运用后存放的寄存物中,以及由此产生的所得——如从椰子园等处所得——凡是以雨安居所得、或由亡者衣、或由这些所得、或因其他任何方式为僧团而生的衣,皆归属于成就咖提那者五个月,未成就咖提那者一个月衣时。如此无差别地说之后,为了显示以雨安居所得而生起的衣应得的差别,又接着说:“然而,此……”等。其中,“此处”仅是言说上的方便。即使说“我们给雨安居僧”,道理也是一样的。未成就咖提那者也获得五个月,正是因为由雨安居所得而生起的缘故;因此,未成就咖提那的雨安居者也获得五个月。然而,若有人以“因‘此处’一词而限定”为理由,认为有所差别,那是不合理的。因为即使不以“此处”一词来限定,若说“我们给雨安居僧”或“我们给雨安居物”,在冬末之前以雨安居所得而施的衣,未成就咖提那的雨安居者也获得五个月。正因如此,后面的八种论母中,对“施与雨安居僧”这一论母的决断便说:“从衣时开始直至冬末最后一日,若说‘我们给雨安居物’,无论咖提那已成就或未成就,此衣仅归属于过去的雨安居者。”此后,即五个月之后,从……
363.Pañca māseti accantasaṃyoge upayogavacanaṃ. Vaḍḍhiṃ payojetvā ṭhapitaupanikkhepatoti vassāvāsikatthāya veyyāvaccakarehi vaḍḍhiṃ payojetvā ṭhapitaupanikkhepato. Tatruppādatoti nāḷikeraārāmāditatruppādato. ‘‘Vassāvāsikalābhavasena vā matakacīvaravasena vā tatruppādavasena vā aññena vā kenaci ākārena saṅghaṃ uddissa uppannacīvaraṃ, sabbaṃ tasseva atthatakathinassa pañca māse, anatthatakathinassa ekaṃ cīvaramāsaṃ pāpuṇātī’’ti avisesato vatvāpi puna vassāvāsikalābhavasena uppanne labbhamānavisesaṃ dassetuṃ ‘‘yaṃ pana ida’’ntiādi āraddhaṃ. Tattha idhāti abhilāpamattametaṃ. ‘‘Vassaṃvutthasaṅghassa demā’’ti vuttepi soyeva nayo. Anatthatakathinassapi pañca māse pāpuṇātīti vassāvāsikalābhavasena uppannattā anatthatakathinassapi vutthavassassa pañca māse pāpuṇāti. Kenaci pana ‘‘idha-saddena niyamitattā’’ti kāraṇaṃ vuttaṃ, taṃ akāraṇaṃ. Tathā hi idha-saddena aniyametvāpi ‘‘vassaṃvutthasaṅghassa demā’’ti vā ‘‘vassāvāsikaṃ demā’’ti vā antohemante vassāvāsikalābhavasena dinnaṃ cīvaraṃ anatthatakathinassapi vutthavassassa pañca māse pāpuṇāti, teneva parato aṭṭhasu mātikāsu ‘‘vassaṃvutthasaṅghassa detī’’ti imassa mātikāpadassa vinicchaye (mahāva. aṭṭha. 379) ‘‘cīvaramāsato paṭṭhāya yāva hemantassa pacchimo divaso, tāva vassāvāsikaṃ demāti vutte kathinaṃ atthataṃ vā hotu anatthataṃ vā, atītavassaṃvutthānameva pāpuṇātī’’ti vuttaṃ. Tato paranti pañcamāsato paraṃ, gimhānassa paṭhamadivasato paṭṭhāyāti attho.
“为何?因为是在后期生起的之故”这一句,应视为紧接在“还是属于未来的雨安居”之后。因为从热季的第一天开始,所生起的资具便是在后期生起的,所以应当这样问:“这是过去雨安居的雨安居衣吗?”等。正因如此,下文才会说:“然而,若从热季第一天开始这样说,则应套用论母:‘过去的雨安居已过了五个月,未来的雨安居将在四个月后到来,你布施的是哪个雨安居的?’如果他说‘我布施给已住过过去雨安居者’,那么此资具便归属于在雨安居内住满者。”但在某些抄本中,在“未敷展咖提那者也获得五个月”之后紧接着写有“为何?因为是在后期生起的之故”,这是不合理的。因为“未敷展咖提那者也获得五个月”这句话,并非针对后期生起之物而说;而且,后期生起之物并不仅仅归属于已住过雨安居者,而是归属于所有在场的比丘。正因如此,下文才会说:“如果他说‘布施给在某寺院住过雨安居的僧团’,那么只有在那里住过雨安居者,直到咖提那衣特权取消为止才能获得。然而,如果他从热季的第一天开始就这样说,那么所有在场的比丘都能获得。为何?因为是在后期生起的缘故。”
‘‘Kasmā? Piṭṭhisamaye uppannattā’’ti idaṃ ‘‘udāhu anāgatavasse’’ti imassānantaraṃ daṭṭhabbaṃ. Gimhānassa paṭhamadivasato paṭṭhāya uppannameva hi piṭṭhisamaye uppannattā ‘‘kiṃ atītavasse idaṃ vassāvāsika’’ntiādinā pucchitabbaṃ, teneva paratopi vakkhati ‘‘gimhānaṃ paṭhamadivasato paṭṭhāya vutte pana mātikā āropetabbā ‘atītavassāvāsassa pañca māsā atikkantā, anāgato cātumāsaccayena bhavissati, kataravassāvāsassa desī’ti. Sace ‘atītavassaṃvutthānaṃ dammī’ti vadati, taṃantovassaṃvutthānameva pāpuṇātī’’ti (mahāva. aṭṭha. 379). Potthakesu pana ‘‘anatthatakathinassapi pañca māse pāpuṇātī’’ti imassānantaraṃ ‘‘kasmā? Piṭṭhisamaye uppannattā’’ti idaṃ likhanti, taṃ na yujjati. Na hi piṭṭhisamaye uppannaṃ sandhāya ‘‘anatthatakathinassapi pañca māse pāpuṇātī’’ti vuttaṃ, na ca piṭṭhisamaye uppannaṃ vutthavassasseva pāpuṇāti, sammukhībhūtānaṃ sabbesaṃ pāpuṇāti, teneva parato vakkhati ‘‘asukavihāre vassaṃvutthasaṅghassāti vadati, tatra vassaṃvutthānameva yāva kathinassubbhārā pāpuṇāti. Sace pana gimhānaṃ paṭhamadivasato paṭṭhāya evaṃ vadati, tatra sammukhībhūtānaṃ sabbesaṃ pāpuṇāti. Kasmā? Piṭṭhisamaye uppannattā’’ti (mahāva. aṭṭha. 379).
“若次第未确立,则不固定”一句,在此处是说:当次第尚未确立时,若又有另一件衣生起,且此时来了一位比丘,则应从中间裁开,由二人各取一半。若次第已确立之后,又有另一件衣生起,此时若来了一位较新的比丘,原有的次第便向下移动一位;若来的是较年长的比丘,则次第向上移动一位。若无其他人,便应将衣归于自己后再行取用。“成为恶取”在此意指成为僧团所有物。“虽名为已取”的意思是:虽不知道“此衣属彼人”这样的具体分配,但这些份额实际上已归属于他们,这是它的要义所在。“从此处”即指应给予长老们。
Ṭhitikā pana na tiṭṭhatīti ettha aṭṭhitāya ṭhitikāya puna aññasmiṃ cīvare uppanne sace eko bhikkhu āgacchati, majjhe chinditvā dvīhipi gahetabbaṃ. Ṭhitāya pana ṭhitikāya puna aññasmiṃ cīvare uppanne sace navakataro āgacchati, ṭhitikā heṭṭhā gacchati. Sace vuḍḍhataro āgacchati, ṭhitikā uddhamārohati. Atha añño natthi, puna attano pāpetvā gahetabbaṃ. Duggahitāni hontīti ettha saṅghikāneva hontīti adhippāyo. Gahitameva nāmāti ‘‘imassa idaṃ patta’’nti kiñcāpi na viditaṃ, te pana bhāgā atthato tesaṃ pattāyevāti adhippāyo. Itovāti therānaṃ dātabbatoyeva.
释迦子伍波难德事论注释
Upanandasakyaputtavatthukathāvaṇṇanā
364“以七日为限,唯于黎明时出界”——这仅是言说而已,因为在一所寺院中并不存在七日的事务。“此”是授予同一意趣。在“种种得”等句中,“种种得”是指这些寺院有各别不同的得,即两所寺院,以此称为“种种得”。“种种界”是指这些寺院的界区被各别不同的围墙等所分隔,以此称为“种种界”。“同一界内的寺院”即在同一界区内的两所寺院。
364.Sattāhavārenaaruṇameva uṭṭhāpetīti etaṃ vacanamattameva ekasmiṃ vihāre sattāhakiccābhāvato. Idanti ekādhippāyadānaṃ. Nānālābhehītiādīsu nānā visuṃ visuṃ lābho etesūti nānālābhā, dve vihārā, tehi nānālābhehi. Nānā visuṃ visuṃ pākārādīhi paricchinno upacāro etesanti nānūpacārā, tehi nānūpacārehi. Ekasīmavihārehīti ekūpacārasīmāyaṃ dvīhi vihārehi.
病者事论注释
Gilānavatthukathāvaṇṇanā
365“陷入”即沉入,为沾染之义。“举起后”即抬起后。“同师者”:此处,即使一位导师有一位弟子和一位共住者,他们彼此仍称为同师者,这是诸师所说。
365.Palipannoti nimuggo, makkhitoti attho. Uccāretvāti ukkhipitvā. Samānācariyakoti ettha sacepi ekassa ācariyassa eko antevāsiko hoti, eko saddhivihāriko, etepi aññamaññaṃ samānācariyakā evāti vadanti.
366“不能调配药物”:当医师说“取这些药,用此调配后给予”时,他不能如此行持,此为其义。“取出”即拿出去,为丢弃之义。
366.Bhesajjaṃ yojetuṃ asamattho hotīti vejjena ‘‘idañcidañca bhesajjaṃ gahetvā iminā yojetvā dātabba’’nti vutte tathā kātuṃ asamatthoti attho. Nīhātunti nīharituṃ, chaḍḍetunti attho.
亡者遗物论注释
Matasantakakathāvaṇṇanā
367-369367-369. 在“比丘命终”中,“命终”一词是表示状态的词,故说“命终之事”。“于各处的僧团”意指在各个寺院的僧团。
367-369.Bhikkhussa kālakateti ettha kālakata-saddo bhāvasādhanoti āha ‘‘kālakiriyāyā’’ti. Tattha tattha saṅghassāti tasmiṃ tasmiṃ vihāre saṅghassa.
僧团分裂时衣物所得论注释
Saṅghe bhinne cīvaruppādakathāvaṇṇanā
376376. “然而,以滴水为准则”的意思是:在任何一个国家,比丘们仅凭接受滴水,便成为该施物的所有者。“在海外”是指赡部洲洲。
376.Yattha pana dakkhiṇodakaṃ pamāṇanti bhikkhū yasmiṃ raṭṭhe dakkhiṇodakapaaggahaṇamattenapi deyyadhammassa sāmino hontīti adhippāyo. Parasamuddeti jambudīpe.
378378. “决意亡者衣”:若在行路中听闻某比丘命终,并了知于非寺院处十二由旬的范围内无其他比丘,便决意“此衣归属于我”,这即是善决意。
378.Matakacīvaraṃ adhiṭṭhātīti ettha maggaṃ gacchanto tassa kālakiriyaṃ sutvā avihāraṭṭhāne ce dvādasaratanabbhantare aññesaṃ bhikkhūnaṃ abhāvaṃ ñatvā ‘‘idaṃ cīvaraṃ mayhaṃ pāpuṇātī’’ti adhiṭṭhāti, svādhiṭṭhitaṃ.
八种衣纲目论说的注释
Aṭṭhacīvaramātikākathāvaṇṇanā
379“以个人决意的方式而说”,意指本应说“以界而施”等,却说“施给界”等,这便是以个人决意的方式而说。“以应设界标之处所划分”,以此显示未设围墙的寺院,从常集会处等算起,第一掷石之内为界区。为显示第二掷石之内也是界区,现在接着说“再者”等。常集会处也应取其最边缘处。比丘尼入园、问询住处等,以及别住、自恣、破雨安居、依止、执取住处等规定,这一切都应依此界区而了知。为利养而设立的界是利养界。在共住界与不离界中所施之物,差别如下:“我施给不离界”所施的,不遍及于村落处。何以故?因为说“除村落及村落界区外”。然而,“我施给共住界”所施的,则也遍及于住在村落中的比丘。
379.Puggalādhiṭṭhānanayenavuttanti ‘‘sīmāyadāna’’ntiādinā vattabbe ‘‘sīmāya detī’’tiādi puggalādhiṭṭhānanayena vuttaṃ. Parikkhepārahaṭṭhānena paricchinnāti iminā aparikkhittassa vihārassa dhuvasannipātaṭṭhānādito paṭhamaleḍḍupātassa anto upacārasīmāti dasseti. Idāni dutiyaleḍḍupātassa antopi upacārasīmāyevāti dassetuṃ ‘‘apicā’’tiādi āraddhaṃ. Dhuvasannipātaṭṭhānampi pariyantagatameva gahetabbaṃ. Bhikkhunīnaṃ ārāmappavesanasenāsanāpucchanādi parivāsamānattārocanavassacchedanissayasenāsanaggāhādi vidhānanti idaṃ sabbaṃ imissāyeva upacārasīmāya vasena veditabbaṃ. Lābhatthāya ṭhapitasīmā lābhasīmā. Samānasaṃvāsaavippavāsasīmāsu dinnassa idaṃ nānattaṃ – ‘‘avippavāsasīmāya dammī’’ti dinnaṃ gāmaṭṭhānaṃ na pāpuṇāti. Kasmā? ‘‘Ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañcā’’ti vuttattā. ‘‘Samānasaṃvāsakasīmāya dammī’’ti dinnaṃ pana gāme ṭhitānampi pāpuṇātīti.
“佛所住者”,指佛陀、世尊所住之处。“在一处”,指在一座寺院。“施食之轮”,指布施之轮。“进行”,指转起。“即使对粪扫衣者也适用”,意指施主不说“我给你”,而说“我给比丘们”“我给长老们”,因此对粪扫衣者也适用。“已作考量”,指已为鞋袋等用途而作考量。
Buddhādhivutthoti buddhena bhagavatā adhivuttho. Ekasminti ekasmiṃ vihāre. Pākavaṭṭanti dānavaṭṭaṃ. Vattatīti pavattati. Paṃsukūlikānampi vaṭṭatīti ‘‘tuyhaṃ demā’’ti avatvā ‘‘bhikkhūnaṃ dema, therānaṃ demā’’ti vuttattā paṃsukūlikānaṃ vaṭṭati. Vicāritamevāti upāhanatthavikādīnamatthāya vicāritameva.
“应给一半”,是指若施与了双方僧团,则从中一半应给比丘,一半应给比丘尼。即使只有一位比丘或一位比丘尼,乃至未受具足戒者,也应给予一半。然而,若说“给比丘僧团、比丘尼僧团及你”,个人则不单独获得——这是依注释书的权威来理解的。因为在此找不到特别的理由。正如说“我施与双方僧团及你”时,由于使用了总称与别称,个人得以单独获得;同样,此处说“给比丘僧团及你”时,也存在总称与别称,故应知个人份额必然单独存在。因此,此处唯以注释书之言为准。从应得之处只得一份,即依自己的戒腊从应得之处只得一份。对此说明理由:“何以故?因已被比丘僧团所摄”,意指因已被比丘僧团所摄,个人亦被包含。说“拿去给比丘僧团”时,也应拿去,这是考虑到这并非在家人应做之事而说的。
Upaḍḍhaṃ dātabbanti yaṃ ubhatosaṅghassa dinnaṃ, tato upaḍḍhaṃ bhikkhūnaṃ, upaḍḍhaṃ bhikkhunīnaṃ dātabbaṃ. Sacepi eko bhikkhu hoti ekā vā bhikkhunī, antamaso anupasampannassapi upaḍḍhameva dātabbaṃ. ‘‘Bhikkhusaṅghassa ca bhikkhunīnañca tuyhañcā’’ti vutte pana puggalo visuṃ na labhatīti idaṃ aṭṭhakathāpamāṇeneva gahetabbaṃ. Na hettha visesakāraṇaṃ upalabbhati. Tathā hi ‘‘ubhatosaṅghassa ca tuyhañca dammī’’ti vutte sāmaññavisesavacanehi saṅgahitattā yathā puggalo visuṃ labhati, evamidhāpi ‘‘bhikkhusaṅghassa ca tuyhañcā’’ti sāmaññavisesavacanasabbhāvato bhavitabbameva visuṃ puggalapaṭivīsenāti viññāyati, tasmā aṭṭhakathāvacanamevettha pamāṇaṃ. Pāpuṇanaṭṭhānato ekameva labhatīti attano vassaggena pattaṭṭhānato ekameva koṭṭhāsaṃ labhati. Tattha kāraṇamāha ‘‘kasmā? Bhikkhusaṅghaggahaṇena gahitattā’’ti, bhikkhusaṅghaggahaṇeneva puggalassapi gahitattāti adhippāyo. Bhikkhusaṅghassa harāti vuttepi haritabbanti īdisaṃ gihiveyyāvaccaṃ na hotīti katvā vuttaṃ.
“知特征者说”为定论之语,然因诸注释书未提及,故作此说。“在界外近处……得一切”意指:无论于何处安居者,一切皆得。因此,《本母注释书》中亦云:“若有人于界外近处站立言‘我施与安居僧团’,则无论何处安居者,凡到场者皆得。”然而,《结文》中说:“因于不适安居处站立而说,故安居者与未安居者一切皆得”,此说不可取。因为当说“我施与安居僧团”时,未安居者并无所得。此处所说“施与安居僧团”,即是此意。“为受教诫而来”是指:纵然先前未于其处受教诫,自为受教诫而前来之时起,即入弟子位,故作此说。以上其余内容,此处易知。
Lakkhaṇaññū vadantīti idaṃ sanniṭṭhānavacanaṃ, aṭṭhakathāsu anāgatattā pana evaṃ vuttaṃ. Bahiupacārasīmāyaṃ…pe… sabbesaṃ pāpuṇātīti yattha katthaci vutthavassānaṃ sabbesaṃ pāpuṇātīti adhippāyo. Teneva mātikāṭṭhakathāyampi (kaṅkhā. aṭṭha. akālacīvarasikkhāpadavaṇṇanā) ‘‘sace pana bahiupacārasīmāyaṃ ṭhito ‘vassaṃvutthasaṅghassā’ti vadati, yattha katthaci vutthavassānaṃ sabbesaṃ sampattānaṃ pāpuṇātī’’ti vuttaṃ. Gaṇṭhipadesu pana ‘‘vassāvāsassa ananurūpe padese ṭhatvā vuttattā vassaṃvutthānaṃ avutthānañca sabbesaṃ pāpuṇātī’’ti vuttaṃ, taṃ na gahetabbaṃ. Na hi ‘‘vassaṃvutthasaṅghassa dammī’’ti vutte avutthavassānaṃ pāpuṇāti. Evaṃ vadatīti ‘‘vassaṃvutthasaṅghassa dammī’’ti vadati. Uddesaṃ gahetuṃ āgatoti tassa santike uddesaṃ agahitapubbassapi uddesaṃ gaṇhissāmīti āgatakālato paṭṭhāya antevāsikabhāvūpagamanato vuttaṃ. Sesamettha suviññeyyameva.