7. 咖提那衣犍度显示巴利原文
7. Kathinakkhandhakaṃ
准许咖提那衣之论的注释显示巴利原文
Kathinānujānanakathāvaṇṇanā
306 在咖提那衣犍度中，“sīsavasena”是指以主要支分为依据。“咖提那”，意为坚固；因能成就五种利益，故《结义句》释为“坚固”。“So nesaṃ bhavissatī”这一说法是合理的；因此不说“so tumhākaṃ”而说“nesaṃ”，此措辞合乎道理。其意谓：凡是已敷展咖提那衣者，并不只是你们，其他已敷展咖提那衣者也包含在内。“Anāmantetvā caraṇaṃ”指依行持学处中所说方式，未经告知而在俗家之间行走。“Matakacīvaraṃ”指亡者所属之衣。“Tatruppādena ābhataṃ”指以寺院所属田地、宅基等收入购得而带来的衣。显示巴利原文
306. Kathinakkhandhake sīsavasenāti padhānaṅgavasena. ‘‘Kathinanti pañcānisaṃse antokaraṇasamatthatāya thiranti attho’’ti gaṇṭhipadesu vuttaṃ. ‘‘So nesaṃ bhavissatī’’ti yujjatīti ‘‘so tumhāka’’nti avatvā ‘‘nesa’’nti vacanaṃ yujjati. Ye atthatakathināti na kevalaṃ tumhākameva, ye aññepi atthatakathinā, tesampi bhavissatīti attho. Anāmantetvā caraṇanti cārittasikkhāpade vuttanayena anāpucchitvā kulesu caraṇaṃ. Matakacīvaranti matassa santakaṃ cīvaraṃ. Tatruppādena ābhatanti vihārasantakena khettavatthuādinā ānītaṃ.
“于第一次自恣时已自恣者”，此语为显示未破雨安居而住满雨安居之状态而说，因为即使因障碍而未自恣者，若已住满雨安居，亦可敷展咖提那衣。正因如此，不说“或未自恣者”，而仅说“破雨安居者或于后日入雨安居者不得”。在其他寺院住满雨安居者亦不得，意指在不同界内其他寺院住满雨安居者，不得在此寺院敷展咖提那衣。“Khalimakkhitasāṭako”指未染之新衣。“Dānakammavācā”指布施咖提那衣布之甘马语。“Akātuṃ na labbhatī”以此显示若以轻慢心不作者，犯恶作。然而甘马语仅一次即可，意指在布施咖提那衣布时所说之甘马语仅一次有效。其后若再布施其他衣时，无需再作甘马语，仅以白告即可，这是其意旨。显示巴利原文
Paṭhamapavāraṇāya pavāritāti idaṃ vassacchedaṃ akatvā vassaṃvutthabhāvasandassanatthaṃ vuttaṃ antarāyena appavāritānampi vutthavassānaṃ kathinatthārasambhavato. Teneva ‘‘appavāritā vā’’ti avatvā ‘‘chinnavassā vā pacchimikāya upagatā vā na labhantī’’ti ettakameva vuttaṃ. Aññasmiṃ vihāre vutthavassāpi na labhantīti nānāsīmāya aññasmiṃ vihāre vutthavassā imasmiṃ vihāre kathinatthāraṃ na labhantīti attho. Khalimakkhitasāṭakoti ahatavatthaṃ sandhāya vuttaṃ. Dānakammavācāti kathinadussadānakammavācā. Akātuṃ na labbhatīti iminā anādariyena akarontassa dukkaṭanti dīpeti. Kammavācā pana ekāyeva vaṭṭatīti kathinatthārasāṭakassa dānakāle vuttā ekāyeva kammavācā vaṭṭati. Puna tassa aññasmiṃ vatthe diyyamāne kammavācāya dātabbakiccaṃ natthi, apalokanameva alanti adhippāyo.
308 308.“Mahābhūmikaṃ”指广大范围，因具足二十四种行相而极为广博，故如此说。“Pañcakaṃ”指五片。其余亦同此理。“Paṭhamacimilikā”指不同于咖提那衣布、属于自己原本的折叠缝合。《结义句》中说：“将腹部折叠缝合，仅以缝合而成”，此是将牢固旧折叠部分合而缝合之称谓。《大筏疏》与《小筏疏》则说：“此为显示已说之语，差别仅在文辞，义理无别，故作此说。”“仅从背面顺风搭上”指从纵向仅搭上顺风之程度。“仅从腹部顺风搭上”指从横向仅搭上顺风之程度。“成为适宜”指成为沙门适宜之相。“以隔夜应舍”指以过夜者。显示巴利原文
308.Mahābhūmikanti mahāvisayaṃ, catuvīsatiākāravantatāya mahāvitthārikanti vuttaṃ hoti. Pañcakanti pañcakhaṇḍaṃ. Esa nayo sesesupi. Paṭhamacimilikāti kathinavatthato aññā attano pakaticimilikā. ‘‘Kucchicimilikaṃ katvā sibbitamattenāti thirajiṇṇānaṃ cimilikānaṃ ekato katvā sibbanassetaṃ adhivacana’’nti gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Mahāpaccariyaṃ kurundiyañca ‘‘vuttavacananidassanaṃ byañjane eva bhedo, atthe natthīti dassanatthaṃ kata’’nti vadanti. Piṭṭhianuvātāropanamattenāti dīghato anuvātassa āropanamattena. Kucchianuvātāropanamattenāti puthulato anuvātassa āropanamattena. Sāruppaṃ hotīti samaṇasāruppaṃ hoti. Rattinissaggiyenāti rattiatikkantena.
关于“携取七法”等论题的注释显示巴利原文
Ādāyasattakādikathāvaṇṇanā
311 “Ayaṃ”，此即断除希望的咖提那衣解除。“此处未说”是指在巴利圣典的母句分别中，于“闻语”之后未予说明。“于彼”是指在该越界的咖提那衣解除中。有说：“所谓越界者，即超越衣时之界者。”然而我们的见地是：“因已在外界逾衣时之际，故称越界者。”于《共担疏》中可见“彼已制衣”之读本，若如此，则可知衣的障碍首先断除；但此处据《附随》中“两种障碍不先不后，俱时断除”之文句，与彼不相符合，故此处的缘由应当详加审察。显示巴利原文
311.Ayanti āsāvacchediko kathinuddhāro. Idha na vuttoti pāḷiyaṃ mātikāpadabhājane savanantikānantaraṃ na vutto. Tatthāti tasmiṃ sīmātikkantike kathinuddhāre. ‘‘Sīmātikkantiko nāma cīvarakālasīmātikkantiko’’ti kenaci vuttaṃ. ‘‘Bahisīmāyaṃ cīvarakālasamayassa atikkantattā sīmātikkantiko’’ti ayaṃ amhākaṃ khanti. Sahubbhāre ‘‘so katacīvaro’’ti pāṭho dissati, evañca sati cīvarapalibodho paṭhamaṃ chijjatīti viññāyati, idha pana parivārapāḷiyañca ‘‘dve palibodhā apubbaṃ acarimaṃ chijjantī’’ti (pari. 415) vacanato taṃ na sameti, tasmā vīmaṃsitabbamettha kāraṇaṃ.
312 《结义句》中说：“‘持取轮’与‘取起轮’相似，此中差别唯在前缀词。”然而有说：“不留下自己一切资具而离去者，称为‘持取而去’。”又，于持取轮中同样显示了他们，如此相连。因于衣未完成时离去之际，不可能发生咖提那衣的解除，故说“随其所应”。因为离去之际的咖提那衣解除是依衣已完成而说，以经文云“比丘已敷展咖提那衣，持所制之衣而去”，故彼衣未完成者不在此列，因此该处仅列出六种解除。显示巴利原文
312. ‘‘Samādāyavāro ādāyavārasadiso, upasaggamattamettha viseso’’ti gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Keci pana ‘‘sabbaṃ attano parikkhāraṃ anavasesetvā pakkamanto ‘samādāya pakkamatī’ti vuccatī’’ti vadanti. Puna samādāyavārepi teyeva dassitāti sambandho. Vippakatacīvare pakkamanantikassa kathinuddhārassa asambhavato ‘‘yathāsambhava’’nti vuttaṃ. Pakkamanantiko hi kathinuddhāro niṭṭhitacīvarasseva vasena vutto ‘‘bhikkhu atthatakathino katacīvaraṃ ādāya pakkamatī’’ti vuttattā, tasmā so vippakatacīvaro na sambhavatīti chaḷeva ubbhārā tattha dassitā.
此处从最初开始，各轮之分析如下：取起轮七种，同样持取轮亦七种，此为两组七轮；其后，除去离去之际的情形，就衣未完成之取起轮与持取轮，成两组六轮；再其后，依完成、决意完成、失落之际，列示三组三轮。其中，第一组三轮于界内未触及“将回来、不将回来”此规定，仅于界外依“不将回来”而运作，故离去之际、越界、共担三种解除，于彼处不相应。第二组三轮于界内依“不将回来”而运作。第三组三轮以“未作决定”一词加以限定而运作，其义与第一组三轮相同。“未作决定”者，谓如此“将回来、不将回来”未经决定，即未经确定之义。于第三组三轮之后，第四组三轮若有可能，则在界内以“将回来”之语之差别而有其可能。如此相配合时，与其余“听到消息”等诸种不相违背，因此应知第四组非三轮而成一六轮。如此三个三轮与一个六轮，此为最初十五轮，应如是了知。显示巴利原文
Tatrāyaṃ ādito paṭṭhāya vāravibhāvanā – ādāyavārā satta, tathā samādāyavārāti dve sattakavārā, tato pakkamanantikaṃ vajjetvā vippakatacīvarassa ādāyasamādāyavāravasena dve chakkavārā, tato paraṃ niṭṭhānasanniṭṭhānanāsanantikānaṃ vasena tīṇi tikāni dassitāni. Tattha paṭhamattikaṃ antosīmāyaṃ ‘‘paccessaṃ na paccessa’’nti imaṃ vidhiṃ anāmasitvā bahisīmāyameva ‘‘na paccessa’’nti pavattaṃ, tasmā pakkamanantikasīmātikkantikasaubbhārā tattha na yujjanti. Dutiyattikaṃ antosīmāyaṃ ‘‘na paccessa’’nti pavattaṃ. Tatiyattikaṃ anadhiṭṭhita-padena visesetvā pavattaṃ, atthato paṭhamattikena sameti. Anadhiṭṭhitenāti ca ‘‘paccessaṃ na paccessa’’nti evaṃ anadhiṭṭhitena, aniyamitenāti attho. Tatiyattikānantaraṃ catutthattikaṃ sambhavantaṃ antosīmāyaṃ ‘‘paccessa’’nti vacanavisesena sambhavati. Tathā ca yojiyamānaṃ itarehi savanantikādīhi aviruddhaṃ hotīti catutthattikaṃ ahutvā chakkaṃ jātanti veditabbaṃ. Evaṃ tīṇi tikāni ekaṃ chakkañcāti paṭhamaṃ pannarasakaṃ veditabbaṃ.
316-320 第316–320节。此后，即以此十五事，依前缀之别而立第二组，名为“取后十五事”。复次，“持未完成衣而去”为第三十五事，“取后”为第四十五事，如是应知共有四组十五事。其中，于第一与第二组十五事中，一切皆指未作之衣；于其余二组，应知为未完成衣。此后，依“因期望衣而出行”等方法，由完成、未完成、失坏、期望断绝为一轮，此即成为一组四法。因此，前文所说之三三法及期望断绝之三三法，应知为“无期望十二法”。其次，在“有期望十二法”中，虽先得十二法，然彼无有差别，故为使彼十二法成为未说而成就，并为特别显示，从最初说“将于界内返回”。应知，此即为第二四法中“彼出界外后听闻”等语，及第三四法中为“随闻等”开显空间而说。然此十二法虽亦依无期望而得，但由此成为未说而成就，故未予显示，应如是知。是故，此处应举出两种十二法。于“应作十二法”中，亦应如所显示，举出两种十二法：即无期望十二法为未说而成就，及有期望十二法。显示巴利原文
316-320. Tato idameva pannarasakaṃ upasaggavisesena dutiyaṃ samādāyapannarasakaṃ nāma kataṃ. Puna ‘‘vippakatacīvaraṃ ādāyā’’ti tatiyaṃ pannarasakaṃ, ‘‘samādāyā’’ti catutthaṃ pannarasakaṃ dassitanti evaṃ cattāri pannarasakāni veditabbāni. Tattha paṭhamadutiyesu pannarasakesu sabbena sabbaṃ akatacīvaraṃ adhippetaṃ, itaresu dvīsu vippakatanti veditabbaṃ. Tato paraṃ ‘‘cīvarāsāya pakkamatī’’tiādinā nayena niṭṭhānasanniṭṭhānanāsanaāsāvacchedikavasena eko vāroti idamekaṃ catukkaṃ jātaṃ, tasmā pubbe vuttāni tikāni āsāvacchedikāni tīṇi ca tikānīti etaṃ anāsāyadvādasakanti veditabbaṃ. Tadanantare āsāyadvādasake kiñcāpi paṭhamaṃ dvādasakaṃ labbhati, tathāpi taṃ nibbisesanti tamekaṃ dvādasakaṃ avuttasiddhaṃ katvā visesato dassetuṃ ādito paṭṭhāya ‘‘antosīmāyaṃ paccessa’’nti vuttaṃ. Taṃ dutiyacatukke ‘‘so bahisīmagato suṇātī’’tiādivacanassa tatiyacatukke savanantikādīnañca okāsakaraṇatthanti veditabbaṃ. Idaṃ pana dvādasakaṃ anāsāyavasenapi labbhamānaṃ iminā avuttasiddhaṃ katvā na dassitanti veditabbaṃ. Evamettha dve dvādasakāni uddharitabbāni. Karaṇīyadvādasakepi yathādassitaṃ anāsāyadvādasakaṃ avuttasiddhaṃ āsāyadvādasakañcāti dve dvādasakāni uddharitabbāni.
321-322 第321–322节。由于在“方向行者九法”中，仅凭“方向行者出行”一语，便已使“将不返回”成为未说而成就，因此彼未予说明。至此，已显示住所系缚之无有。“不舍弃衣之分”者，以此显示其具有衣之系缚。其中，“衣之分”指自己应得之衣的份额。“不舍弃”指怀着期望。于彼获得衣时：在雨安居所在处，依完成、未完成、失坏三种，有一组三法；依他们，于中途有一组；于所到处有一组；依此三组三法，应知为一组九法。显示巴利原文
321-322. Yasmā disaṃgamikanavake ‘‘disaṃgamiko pakkamatī’’ti vacaneneva ‘‘na paccessa’’nti idaṃ avuttasiddhameva, tasmā taṃ na vuttaṃ. Ettāvatā ca āvāsapalibodhābhāvo dassito. Cīvarapaṭivīsaṃ apavilāyamānoti iminā cīvarapalibodhasamaṅgitamassa dasseti. Tattha cīvarapaṭivīsanti attano pattabbacīvarabhāgaṃ. Apavilāyamānoti ākaṅkhamāno. Tassa cīvaralābhe sati vassaṃvutthāvāse niṭṭhānasanniṭṭhānanāsanantikānaṃ vasena ekaṃ tikaṃ, tesaṃyeva vasena antarāmagge ekaṃ, gataṭṭhāne ekanti tiṇṇaṃ tikānaṃ vasena ekaṃ navakaṃ veditabbaṃ.
324 第324节。此后，依完成、未完成、失坏、越界、共担而说“安乐住五法”。此处其余内容，依巴利圣典与注书便很容易理解。显示巴利原文
324. Tato paraṃ niṭṭhānasanniṭṭhānanāsanantikasīmātikkantikasaubbhārānaṃ vasena phāsuvihārapañcakaṃ vuttaṃ. Sesamettha pāḷito aṭṭhakathāto ca suviññeyyameva.
