皮革犍度
5. Cammakkhandhakaṃ
索纳·果离维萨故事的注释
Soṇakoḷivisavatthukathāvaṇṇanā
242242. 在皮革犍度中,“羊毛覆肩衣”是指羊毛做的覆肩衣。“在精舍的阴影处”,是指在精舍边缘的阴影里。也有人说,是指在精舍逐渐扩大的阴影处。
242. Cammakkhandhake uṇṇapāvāraṇanti uṇṇāmayaṃ pāvāraṇaṃ. Vihārapacchāyāyanti vihārapaccante chāyāyaṃ. Vihārassa vaḍḍhamānacchāyāyantipi vadanti.
索那出家故事的注释
Soṇassa pabbajjākathāvaṇṇanā
243243. 不过,经文的含义只应从经文注释中获取,这里就是那段经文注释。“清凉林”就是名叫清凉林的树林。据说在那里依次建了五百条经行道,长老从中选了一条适合自己的经行道,修习沙门法。他发起精进,在经行道上行走时,脚掌裂开了;用膝盖行走时,膝盖和手掌也裂开了,都破了洞。他这样安住在精进中,却连一丝光明相都显现不出来。为了说明他因精进导致身体疲惫,坐在经行道尽头的石板上时,心中生起了什么念头,才说了“那时,具寿……”等话。其中,“发起精进者”指具足圆满精进、已策励精进的人。“心不从诸漏无执取而解脱”是说,他这样下定决心:“如果我是略闻即悟的人、广闻即悟的人,或是可引导的人,我的心不可能不解脱;但我肯定是只以文句为终极的人,所以我的心才不能解脱。”然后他思惟了“然而,存在着……”等话。其中,“bhoga”是在“upayoga”(使用)的意义上,为paccattaṃ(主格)。
243. Suttattho pana suttavaṇṇanātoyeva gahetabboti etthāyaṃ suttavaṇṇanā. Sītavaneti (a. ni. aṭṭha. 3.6.55) evaṃnāmake vane. Tasmiṃ kira paṭipāṭiyā pañca caṅkamanasatāni māpitāni, tesu thero attano sappāyaṃ caṅkamanaṃ gahetvā samaṇadhammaṃ karoti. Tassa āraddhavīriyassa hutvā caṅkamato pādatalāni bhijjiṃsu, jāṇūhi caṅkamato jāṇukānipi hatthatalānipi bhijjiṃsu, chiddāni ahesuṃ. Evaṃ āraddhavīriyo viharanto obhāsanimittamattakampi dassetuṃ nāsakkhi. Tassa vīriyena kilamitakāyassa caṅkamanakoṭiyaṃ pāsāṇaphalake nisinnassa yo vitakko udapādi, taṃ dassetuṃ ‘‘atha kho āyasmato’’tiādi vuttaṃ. Tattha āraddhavīriyāti paripuṇṇapaggahitavīriyā. Na anupādāya āsavehi cittaṃ vimuccatīti ‘‘sace ahaṃ ugghaṭitaññū vā vipañcitaññū vā neyyo vā, na me cittaṃ na vimucceyya, addhā pana padaparamo, yena me cittaṃ na muccatī’’ti sanniṭṭhānaṃ katvā ‘‘saṃvijjanti kho panā’’tiādīni cintesi. Tattha bhogāti upayogatthe paccattaṃ.
出现是说:世尊知道长老的心念后,想:“今天索那坐在清凉林的精进处,生起这样的思惟。我前去抓住他的思惟连同它的根源,为他讲说以琴为譬喻的业处。”于是出现在清凉林。在铺好的座位上是说:精进比丘们在自己的住处,为了前来教诫的佛陀世尊有地方坐,就按自己能得到的条件铺好座位,然后才精进;如果得不到别的,就把旧树叶堆起来,上面铺上僧伽衣。这位长老也是先铺好座位才精进,所以经文说在铺好的座位上。
Pāturahosīti therassa cittācāraṃ ñatvā ‘‘ayaṃ soṇo ajja sītavane padhānabhūmiyaṃ nisinno imaṃ vitakkaṃ vitakketi, gantvāssa vitakkaṃ sahoḍḍhaṃ gaṇhitvā vīṇopamakammaṭṭhānaṃ kathessāmī’’ti sītavane pāturahosi. Paññatte āsaneti padhānikabhikkhū attano vasanaṭṭhāne ovadituṃ āgatassa buddhassa bhagavato nisīdanatthaṃ yathālābhena āsanampi paññapetvāva padhānaṃ karonti , aññaṃ alabhamānā purāṇapaṇṇāni saṅgharitvā upari saṅghāṭiṃ paññapenti. Theropi āsanaṃ paññapetvāva padhānaṃ akāsi, taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘paññatte āsane’’ti.
“你对此怎么想?”导师心里想:“这位比丘不需要再修别的业处了。他精通音乐技艺,已经练得纯熟自在,一旦在他熟悉的领域里为他讲解,他很快就能领悟。”为了给他讲琴弦的譬喻,导师便说了“你对此怎么想?”等话。所谓“对琴弦之声的善巧”,就是指善于弹琴,而他确实对此很在行。因为他的父母当初想:“我们的儿子要是去学别的技艺,身体会受累,而这个技艺坐着就能学会。”所以只让他学了音乐技艺。
Taṃkiṃ maññasīti satthā ‘‘imassa bhikkhuno avasesakammaṭṭhānena attho natthi, ayaṃ gandhabbasippe cheko ciṇṇavasī, attano visaye kathiyamāne khippameva sallakkhessatī’’ti vīṇopamaṃ kathetuṃ ‘‘taṃ kiṃ maññasī’’tiādimāha. Vīṇāya tantissare kusalatā nāma vīṇāya vādanakusalatā, so ca tattha kusalo. Mātāpitaro hissa ‘‘amhākaṃ putto aññaṃ sippaṃ sikkhanto kāyena kilamissati, idaṃ pana āsane nisinneneva sakkā uggaṇhitu’’nti gandhabbasippameva uggaṇhāpesuṃ. Tassa –
“七种音,三种音域,二十一种转调;
四十九处,这些就是音轮。”
‘‘Satta sarā tayo gāmā, mucchanā ekavīsati; Ṭhānā ekūnapaññāsa, iccete saramaṇḍalā’’ti. –
以这些为首,整个音乐技艺全都熟练了。“过急”是指过度紧绷、音调尖锐。“具音”是指音色圆满。“堪用”是指能胜任、适合操作。“过缓”是指音调松弛低沉。“住于均等之德”是指安住在中等音声上而发声。
Ādikaṃ gandhabbasippaṃ sabbameva paguṇaṃ ahosi. Accāyatāti atiāyatā kharamucchanā. Saravatīti sarasampannā. Kammaññāti kammakkhamā kammayoggā. Atisithilāti mandamucchanā. Same guṇe patiṭṭhitāti majjhime sare ṭhapetvā mucchitā.
“过度紧绷”是指太用力,这会导致掉举。“过度松弛”是指太松散,这会导致懈怠。“你应当安住于精进与止的平衡”,意思是:你应当安住于与精进相应的止,也就是要用止来配合精进。“你应当安住于诸根的平衡”,是指安住于信等诸根的平衡、均等状态。其中,以慧配合信、以信配合慧、以定配合精进、以精进配合定,这样配合时,就叫做安住了诸根的平衡。不过,念适用于一切情况,它任何时候都应当是强有力的。它们之间如何配合,应当依照《清净道论》(Visuddhi. 1.60-62)中所述的方法来了知。其中,“你应执取相”,是指在那种均等的状态中,你应当执取、应当令生起依此相而应生起的止相、观相、道相、果相,犹如镜中映现的脸像。导师将业处归结于阿拉汉果,就这样为他讲说。
Accāraddhanti atigāḷhaṃ. Uddhaccāya saṃvattatīti uddhatabhāvāya saṃvattati. Atilīnanti atisithilaṃ. Kosajjāyāti kusītabhāvatthāya. Vīriyasamathaṃ adhiṭṭhāhīti vīriyasampayuttaṃ samathaṃ adhiṭṭhāhi, vīriyaṃ samathena yojehīti attho. Indriyānañca samataṃ adhiṭṭhāhīti saddhādīnaṃ indriyānaṃ samataṃ samabhāvaṃ adhiṭṭhāhi. Tattha saddhaṃ paññāya, paññañca saddhāya, vīriyaṃ samādhinā, samādhiñca vīriyena yojayatā indriyānaṃ samatā adhiṭṭhitā nāma hoti. Sati pana sabbatthikā, sā sadāpi balavatīyeva vaṭṭati. Tañca pana nesaṃ yojanāvidhānaṃ visuddhimagge (visuddhi. 1.60-62) āgatanayena veditabbaṃ. Tattha ca nimittaṃ gaṇhāhīti tasmiñca samabhāve sati yena ādāse mukhabimbeneva nimittena uppajjitabbaṃ, taṃ samathanimittaṃ vipassanānimittaṃ magganimittaṃ phalanimittañca gaṇha nibbattehīti evamassa satthā arahatte pakkhipitvā kammaṭṭhānaṃ kathesi.
在那里,他执取了相,意思是:他既执取了止的相,也执取了观的相。独一,就是没有同伴。远离,就是以身和心都远离了事欲和烦恼欲。不放逸,就是对业处不丢失正念。热勤,就是以身和心的精进之火来燃烧;或者说,他以精进燃烧烦恼,这就是精进。策励己心,就是因为不顾惜身体和性命而把心发送出去、舍弃了自体;或者也可以说,是把心投向涅槃。不久,就是从开始修业处算起,没过多久。某一位,就是有一位。阿拉汉,意思是:他成了世尊的声闻弟子中诸位阿拉汉大弟子当中的一位。
Tattha ca nimittaṃ aggahesīti samathanimittañca vipassanānimittañca aggahesi. Ekoti asahāyo. Vūpakaṭṭhoti vatthukāmehi ca kilesakāmehi ca kāyena ceva cittena ca vūpakaṭṭho. Appamattoti kammaṭṭhāne satiṃ avijahanto. Ātāpīti kāyikacetasikavīriyātāpena ātāpo. Ātappati kilesehīti ātāpo, vīriyaṃ. Pahitattoti kāye ca jīvite ca anapekkhatāya pesitatto vissaṭṭhaattabhāvo, nibbāne vā pesitacitto. Na cirassevāti kammaṭṭhānārambhato na cireneva. Aññataroti eko. Arahatanti bhagavato sāvakānaṃ arahantānaṃ abbhantaro eko mahāsāvako ahosīti attho.
244“已住于梵行”是指已经安住在梵行的生活中。“应作已作”是指通过四种道完成了应当完成的事,并安住于此。“已放下重担”是指已经卸下蕴的重担、烦恼的重担和行作的重担,并安住于此。“已达成自己的利益”中,所谓“自己的利益”就是指阿拉汉果,这句话的意思是说已经证得了它。“有结已尽”是指束缚于存在的结缚已经断尽。“以正智而解脱”是指以正确的原因、正确的道理如实了知而获得解脱。“六处”是指六种原因。“倾向于”是指已经通达、已经现前而安住。“倾向于出离”等说法,全部都是就阿拉汉果而说的。因为阿拉汉果是从一切烦恼中出离,所以称为“出离”;因为是从那些烦恼中远离独处,所以称为“远离”;因为没有嗔害,所以称为“无嗔害”;因为是在取灭尽时生起的,所以称为“取灭尽”;因为是在渴爱灭尽时生起的,所以称为“渴爱灭尽”;因为没有愚痴,所以称为“无愚痴”。
244.Vusitavāti vutthabrahmacariyavāso. Katakaraṇīyoti catūhi maggehi kattabbaṃ katvā ṭhito. Ohitabhāroti khandhabhāraṃ kilesabhāraṃ abhisaṅkhārabhārañca otāretvā ṭhito. Anuppattasadatthoti sadattho vuccati arahattaṃ, taṃ pattoti attho. Parikkhīṇabhavasaṃyojanoti khīṇabhavabandhano. Sammadaññā vimuttoti sammā hetunā kāraṇena jānitvā vimutto. Cha ṭhānānīti cha kāraṇāni. Adhimutto hotīti paṭivijjhitvā paccakkhaṃ katvā ṭhito hoti. Nekkhammādhimuttotiādi sabbaṃ arahattavasena vuttaṃ. Arahattañhi sabbakilesehi nikkhantattā nekkhammaṃ, teheva pavivittattā paviveko, byāpajjābhāvato abyāpajjaṃ, upādānassa khayante uppannattā upādānakkhayo, taṇhāya khayante uppannattā taṇhakkhayo, sammohābhāvato asammohoti ca vuccati.
仅仅是信而已,是指没有证悟,只是单纯的信,没有和证悟的智慧混杂在一起。增长,是指通过反复修习而增长。因为离贪的缘故,是指通过道的证悟断除了贪,于是证悟并现证了称为出离的阿拉汉果而安住,以果等至的方式安住,他的心只倾向于这个。其余几句也是同样的道理。
Kevalaṃ saddhāmattakanti paṭivedharahitaṃ kevalaṃ paṭivedhapaññāya asammissaṃ saddhāmattakaṃ. Paṭicayanti punappunaṃ karaṇena vaḍḍhiṃ. Vītarāgattāti maggapaṭivedhena rāgassa vihatattāyeva nekkhammasaṅkhātaṃ arahattaṃ paṭivijjhitvā sacchikatvā ṭhito hoti, phalasamāpattivihārena viharati, tanninnamānasoyeva hotīti attho. Sesapadesupi eseva nayo.
利养、恭敬、名声,指的是四种资具的利养、那些资具本身的善加备办,以及称扬赞叹。渴望,就是想要、希求。倾向于远离,意思是:以“我倾向于远离”这样来记说阿拉汉果。
Lābhasakkārasilokanti catupaccayalābhañca tesaṃyeva sukatabhāvañca vaṇṇabhaṇanañca. Nikāmayamānoti icchamāno patthayamāno. Pavivekādhimuttoti ‘‘paviveke adhimutto aha’’nti evaṃ arahattaṃ byākarotīti attho.
戒禁取,就是以执取戒与禁的方式,仅仅停留于执取本身。所谓从核心退转,是指明知核心而仍退离。倾向于无嗔恚,就是记说无嗔恚是阿拉汉果。应当依照这个方法理解每一处的含义。不过在这里,有些人说:倾向于出离这一处说的是阿拉汉果,其余五处说的是涅槃。另一些人说:倾向于无愚痴这一处说的是涅槃,其余各处说的是阿拉汉果。而这里的要点是:在所有这些处中,阿拉汉果和涅槃都已经说到了。
Sīlabbataparāmāsanti sīlañca vatañca parāmasitvā gahitaggahaṇamattaṃ. Sārato paccāgacchantoti sārabhāvena jānanto. Abyāpajjādhimuttoti abyāpajjaṃ arahattaṃ byākaroti. Imināva nayena sabbavāresu attho daṭṭhabbo. Apicettha ‘‘nekkhammādhimuttoti imasmiṃyeva arahattaṃ kathitaṃ, sesesu pañcasu nibbāna’’nti eke vadanti. Apare ‘‘asammohādhimuttoti ettheva nibbānaṃ kathitaṃ, sesesu arahatta’’nti vadanti. Ayaṃ panettha sāro – ‘‘sabbesvevetesu arahattampi nibbānampi kathitamevāti.
粗壮:有力,像天界的色身那样。不能占据他的心:这些不能抓住这位漏尽者的心而停留。因为烦恼生起时,就叫做抓住心。不混杂:就是不混在一起。因为烦恼会让心和所缘混在一起,由于没有那些烦恼,所以是不混杂。安住:就是稳固。达到不动:就是达到不动摇。他观照它的灭:就是他观照这个心的生起和灭去。粗壮的风雨:就是猛烈的风团。不能摇动它:就是不能用一部分去动摇它。不能完全摇动:就是不能像柱子那样从一切部分去摇动。不能遍震动:不能震动、遍震动而令其倾倒。
Bhusāti balavanto dibbarūpasadisā. Nevassa cittaṃ pariyādiyantīti etassa khīṇāsavassa cittaṃ gahetvā ṭhātuṃ na sakkonti. Kilesā hi uppajjamānā cittaṃ gaṇhanti nāma. Amissīkatanti amissakataṃ. Kilesā hi ārammaṇena saddhiṃ cittaṃ missaṃ karonti, tesaṃ abhāvā amissīkataṃ. Ṭhitanti patiṭṭhitaṃ. Āneñjappattanti acalanappattaṃ. Vayañcassānupassatīti tassa cesa cittassa uppādampi vayampi passati. Bhusā vātavuṭṭhīti balavā vātakkhandho. Neva naṃ saṅkampeyyāti ekabhāgena cāletuṃ na sakkuṇeyya. Na sampakampeyyāti thūṇaṃ viya sabbabhāgato kampetuṃ na sakkuṇeyya. Na sampavedheyyāti vedhetvā pavedhetvā pātetuṃ na sakkuṇeyya.
“倾向于出离”是指已经证悟阿拉汉果并安住其中的人。剩下的几个词句也都是在说阿拉汉果。“以及取灭尽”中的“取灭尽”,是属格用作目的格。“以及心无痴”是指倾向于心的无痴。“见处之生起”是指见到诸处的生与灭。“心正解脱”是指以正确的因、以这样的理路、通过这种观修实践,依靠果等至的力量,心得到解脱,倾向于以涅槃为所缘。或者说,这里讲的是漏尽者的前行道。因为他见到诸处的生起,依靠这种观修所证得的圣道之力,心就从一切烦恼中正确地解脱出来。这样,那位正确解脱的人……不存在。其中,“心得寂静”是指心已经寂灭。这里剩下的内容意思都很浅显明了。
Nekkhammaṃ adhimuttassāti arahattaṃ paṭivijjhitvā ṭhitassa. Sesapadesupi arahattameva kathitaṃ. Upādānakkhayassa cāti upayogatthe sāmivacanaṃ. Asammohañca cetasoti cittassa ca asammohaṃ adhimuttassa. Disvā āyatanuppādanti āyatanānaṃ uppādañca vayañca disvā. Sammā cittaṃ vimuccatīti sammā hetunā nayena imāya vipassanāya paṭipattiyā phalasamāpattivasena cittaṃ vimuccati, nibbānārammaṇe adhimuccati. Atha vā iminā khīṇāsavassa pubbabhāgapaṭipadā kathitā. Tassa hi āyatanuppādaṃ disvā imāya vipassanāya adhigatassa ariyamaggassa ānubhāvena sabbakilesehi sammā cittaṃ vimuccati. Evaṃ tassa sammā vimuttassa…pe… na vijjati. Tattha santacittassāti nibbutacittassa. Sesamettha uttānatthameva.
驳斥一切蓝色等的注释
Sabbanīlikādipaṭikkhepakathāvaṇṇanā
246246. 关于“新栋果色”的解释,就是“新鲜栋果之色”的意思。也有人说是“被水浸湿的乌鸦羽毛之色”。
246.Addāriṭṭhakavaṇṇāti abhinavāriṭṭhaphalavaṇṇā. Udakena tintakākapattavaṇṇātipi vadanti.
在阿阇罗园中禁止穿鞋一事的相关注释
Ajjhārāme upāhanapaṭikkhepakathāvaṇṇanā
248248. 靠这个来活命,所以叫“活命之物”。那是什么呢?就是技艺。因此才说“靠哪种技艺”等等。
248. Abhijīvanti etenāti abhijīvanikaṃ. Kintaṃ? Sippaṃ. Tenāha ‘‘yena sippenā’’tiādi.
关于禁止木屐等物的注释
Kaṭṭhapādukādipaṭikkhepakathāvaṇṇanā
251用羊毛做的鞋子,是指用羊毛织物做的毡鞋,或者纯粹用羊毛做成的鞋子。在“诸比丘,不应该抓取牛角等”这类话里,注释书说:“为了解脱,抓取牛角等是可以的。”
251.Uṇṇāhi katapādukāti uṇṇālomamayakambalehi, uṇṇālomehi eva vā katapādukā. Na, bhikkhave, gāvīnaṃ visāṇesu gahetabbantiādīsu ‘‘mokkhādhippāyena visāṇādīsu gahetuṃ vaṭṭatī’’ti gaṇṭhipadesu vuttaṃ.
对“禁止乘具等”的注释
Yānādipaṭikkhepakathāvaṇṇanā
253诸比丘,我允许人拉的车和手推车。在这里,意思是说“诸比丘,我允许人拉的车;诸比丘,我允许手推车”,像这样把每个句子分别完整说出来。注释里说道:“人拉的车,不管是女御者……还是男人们,都是允许的。”凳轿就是凳子做的乘具。帕坦基是轿子的另一个名称。
253.Anujānāmi, bhikkhave, purisayuttaṃ hatthavaṭṭakanti ettha ‘‘anujānāmi, bhikkhave, purisayuttaṃ, anujānāmi, bhikkhave, hatthavaṭṭaka’’nti evaṃ paccekavākyaparisamāpanaṃ adhippetanti āha ‘‘purisayuttaṃ itthisārathi vā…pe… purisā vā, vaṭṭatiyevā’’ti. Pīṭhakasivikanti pīṭhakayānaṃ. Pāṭaṅkinti andolikāyetaṃ adhivacanaṃ.
禁止高床与大床之事的注释
Uccāsayanamahāsayanapaṭikkhepakathāvaṇṇanā
254254.“猛兽形”是指带来的猛兽形像。在《精要略义》中说:“混杂着不合宜形像的不合宜床座、床垫。”“长毛大毯子”是指毛超过四指的黑色毯子。因为有人说“据说它的毛超过四指长”,所以他们说四指以下的才可以使用。“种种彩绘的羊毛毯”是指通过壁面镂刻等方式而绘制的羊毛毯。“厚花羊毛毯”是指红色的羊毛毯。“普通棉垫”是指填满树棉、蔓棉、茧棉这三种棉中任何一种的棉垫。在《长部注释》中说:“‘上毛’是指两面都有羊毛的毯子。‘单侧毛’是指单面有羊毛的毯子。”但在《精要略义》中说:“‘上毛’是指单面起花的。‘单侧毛’是指两面起花的。”阿阇梨护法长老说:“‘绢丝与麻混织’是指绢丝与麻混织的。”“纯绢丝”是指没有宝石镶边的。然而,在《长部注释》中对此说:“除了棉垫之外,一切像毛毯之类的有宝石镶边者可以使用。”其中,“除了棉垫”这句话表明,即使没有宝石镶边,棉垫也不可以使用。而“有宝石镶边者可以使用”这句话,则应该这样理解:那些有宝石镶边的,作为铺地之物,可以适当地铺在床座等处使用。在这里,涉及律的范畴时,因为要立足于严格之处,所以应该按照这里所说的方式来理解判定。另有一些人说,在经教的说法中,因为也是针对在家众而说的,所以为了涵盖他们,才说了“除了棉垫……可以使用”这样的话。
254.Vāḷarūpānīti āharimāni vāḷarūpāni. ‘‘Akappiyarūpākulo akappiyamañco pallaṅko’’ti sārasamāse vuttaṃ. ‘‘Dīghalomako mahākojavoti caturaṅgulādhikalomo kāḷakojavo. ‘‘Caturaṅgulādhikāni kira tassa lomānī’’ti vacanato caturaṅgulato heṭṭhā vaṭṭatīti vadanti. Vānacitro uṇṇāmayattharaṇoti bhitticchedādivasena vicitro uṇṇāmayattharaṇo. Ghanapupphako uṇṇāmayattharaṇoti uṇṇāmayalohitattharaṇo. Pakatitūlikāti rukkhatūlalatātūlapoṭakītūlasaṅkhātānaṃ tiṇṇaṃ tūlānaṃ aññatarapuṇṇā tūlikā. ‘‘Uddalomīti ubhatodasaṃ uṇṇāmayattharaṇaṃ. Ekantalomīti ekatodasaṃ uṇṇāmayattharaṇa’’nti dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ (dī. ni. aṭṭha. 1.15) vuttaṃ, sārasamāse pana ‘‘uddalomīti ekato uggatapupphaṃ. Ekantalomīti ubhato uggatapuppha’’nti vuttaṃ. ‘‘Koseyyakaṭṭissamayanti koseyyakasaṭamaya’’nti ācariyadhammapālattherena vuttaṃ. Suddhakoseyyanti ratanaparisibbanarahitaṃ. Dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ panettha ‘‘ṭhapetvā tūlikaṃ sabbāneva gonakādīni ratanaparisibbitāni vaṭṭantī’’ti vuttaṃ. Tattha ‘‘ṭhapetvā tūlika’’nti etena ratanaparisibbanarahitāpi tūlikā na vaṭṭatīti dīpeti. ‘‘Ratanaparisibbitāni vaṭṭantī’’ti iminā pana yāni ratanaparisibbitāni, tāni bhūmattharaṇavasena yathānurūpaṃ mañcādīsu ca upanetuṃ vaṭṭatīti dīpitanti veditabbaṃ. Ettha ca vinayapariyāyaṃ patvā garuke ṭhātabbattā idha vuttanayenevettha vinicchayo veditabbo. Suttantikadesanāyaṃ pana gahaṭṭhānampi vasena vuttattā tesaṃ saṅgaṇhanatthaṃ ‘‘ṭhapetvā tūlikaṃ…pe… vaṭṭantī’’ti vuttanti apare.
“羚羊皮”是指羚羊等野兽的皮。据说那些皮很细软,所以做成双层或三层后缝起来,因此叫“羚羊毯”。“上覆”是指覆盖上方部分,也就是天盖,这里指的是红色天盖,所以说“以绑在上方的红色天盖”。《结文》中说:“在红色天盖中,袈裟色是许可的,但用红花等染成的红色则不许可。”“大枕头”是指超过尺寸的枕头。在这里,虽然《长部注释》中不加区分地说:“不是红色的两种也都许可,如果得到更多,就应该给别人;如果没办法给,也可以横铺在床上,再铺一层垫褥后躺下。”但《卧坐具犍度注释》中说:“无病的人只许可头枕和脚枕两种;有病的人则可以铺上枕头,再铺一层垫褥后躺下。”因此应当知道,只有有病的人才可以横铺在床上躺下。
Ajinacammehīti ajinamigacammehi. Tāni kira cammāni sukhumatarāni, tasmā dupaṭṭatipaṭṭāni katvā sibbanti. Tena vuttaṃ ‘‘ajinapaveṇī’’ti. Uttaraṃ uparibhāgaṃ chādetīti uttaracchado, vitānaṃ, tañca lohitavitānaṃ idhādhippetanti āha ‘‘uparibaddhena rattavitānenā’’ti. ‘‘Rattavitānesu ca kāsāvaṃ vaṭṭati, kusumbhādirattameva na vaṭṭatī’’ti gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Mahāupadhānanti pamāṇātikkantaṃ upadhānaṃ. Ettha ca kiñcāpi dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ (dī. ni aṭṭha. 1.15) ‘‘alohitakāni dvepi vaṭṭantiyeva, tato uttari labhitvā aññesaṃ dātabbāni, dātuṃ asakkonto mañce tiriyaṃ attharitvā upari paccattharaṇaṃ datvā nipajjitumpi labhatī’’ti avisesena vuttaṃ, senāsanakkhandhakavaṇṇanāyaṃ (cūḷava. aṭṭha. 297) pana ‘‘agilānassa sīsupadhānañca pādupadhānañcāti dvayameva vaṭṭati, gilānassa bimbohanāni santharitvā upari paccattharaṇaṃ datvā nipajjitumpi vaṭṭatī’’ti vuttattā gilānoyeva mañce tiriyaṃ attharitvā nipajjituṃ labhatīti veditabbaṃ.
关于在家人所允许的坐卧处等内容的注释
Gihivikatānuññātādikathāvaṇṇanā
256所谓“倚靠而坐”,是指依靠支撑物而坐。
256.Abhinissāyanisīditunti apassāya nisīdituṃ.
索纳·咕帝坎纳故事的注释
Soṇakuṭikaṇṇavatthukathāvaṇṇanā
257在“Papataka 山”这一说法中,也有人读作“Pavatta 山”,意思是名为 Pavatta 的山。在“索那近事男”等说法里(udā. aṭṭha. 46),他名叫索那,因为受持三皈依、宣示近事男的身份,所以是近事男;又因为佩戴价值千万的耳饰,本应称为“俱胝耳”,却以“库提咖纳”这个名字为人所知;这段话的用意是,他并非娇生惯养的索那。他在尊者玛哈咖佳亚那面前听闻法后,对教法生起净信,安住于皈依和戒。他在 Papataka 山有树荫、有水的地方建了一座精舍,请长老住在那里,并以四种资具供养。因此说“他是尊者玛哈咖佳亚那的侍者”。
257.Papatake pabbateti ettha ‘‘pavatte pabbate’’tipi paṭhanti, pavattanāmake pabbateti attho. Soṇo upāsakotiādīsu (udā. aṭṭha. 46) nāmena soṇo nāma, tīhi saraṇagamanehi upāsakattapaṭivedanena upāsako, koṭiagghanakassa kaṇṇapiḷandhanassa dhāraṇena ‘‘koṭikaṇṇo’’ti ca vattabbe ‘‘kuṭikaṇṇo’’ti evaṃ abhiññāto, na sukumārasoṇoti adhippāyo. Ayañhi āyasmato mahākaccānassa santike dhammaṃ sutvā sāsane abhippasanno saraṇesu ca sīlesu ca patiṭṭhito papatake pabbate chāyūdakasampanne ṭhāne vihāraṃ kāretvā theraṃ tattha vasāpetvā catūhi paccayehi upaṭṭhāti. Tena vuttaṃ ‘‘āyasmato mahākaccānassa upaṭṭhāko hotī’’ti.
他时常按时去侍奉长老,长老也为他说法。因此他心中常常生起警醒,在修行善法上充满热忱。有一次,他跟着商队去优禅尼做生意。途中商队在森林里扎营过夜,他因为人多拥挤而感到害怕,就独自退到一边躺下睡着了。天亮前商队起身出发,没有一个人叫醒索那,大家都把他忘了,就这样走了。天亮后他醒来起身,一个人也看不到,就顺着商队走过的路快步赶路,来到一棵榕树下。在那里,他看见一个身形巨大、相貌丑陋、令人毛骨悚然的男子,正站着从自己身上割下肉来吃。他看见后问道:“你是谁?”对方说:“我是饿鬼,尊者。”他又问:“你为什么这样做?”对方说:“因为我自己过去造的业。”他问:“那是什么业呢?”对方说:“我过去住在婆卢羯车城,是个奸诈的商人,骗取别人的财物来享用。有沙门来乞食时,我还辱骂说:‘你们吃自己的肉去吧!’因为造了这种业,现在才受这样的苦。”索那听了这番话,生起了极其强烈的警醒。
So kālena kālaṃ therassa upaṭṭhānaṃ gacchati, thero cassa dhammaṃ deseti, tena saṃvegabahulo dhammacariyāyaṃ ussāhajāto viharati. So ekadā satthena saddhiṃ vāṇijjatthāya ujjeniṃ gacchanto antarāmagge aṭaviyaṃ satthe niviṭṭhe rattiyaṃ janasambādhabhayena ekamantaṃ apakkamma niddaṃ upagañchi. Sattho paccūsavelāyaṃ uṭṭhāya gato, na ekopi soṇaṃ pabodhesi, sabbe vissaritvā agamiṃsu. So pabhātāya rattiyā pabujjhitvā uṭṭhāya kañci apassanto satthena gatamaggaṃ gahetvā sīghaṃ sīghaṃ gacchanto ekaṃ vaṭarukkhaṃ upagañchi. Tattha addasa ekaṃ mahākāyaṃ virūpadassanaṃ bībhacchaṃ purisaṃ aṭṭhito muttāni attano maṃsāni sayameva khādantaṃ, disvāna ‘‘kosi tva’’nti pucchi. Petosmi, bhanteti. Kasmā evaṃ karosīti? Attano pubbakammenāti. Kiṃ pana taṃ kammanti? Ahaṃ pubbe bhārukacchanagaravāsī kūṭavāṇijo hutvā paresaṃ santakaṃ vañcetvā khādiṃ, samaṇe ca bhikkhāya upagate ‘‘tumhākaṃ maṃsaṃ khādathā’’ti akkosiṃ, tena kammena etarahi imaṃ dukkhaṃ anubhavāmīti. Taṃ sutvā soṇo ativiya saṃvegaṃ paṭilabhi.
继续往前走时,他看见两个饿鬼小孩,嘴里流着黑血,就照样问他们,他们也讲了自己造的业。据说,他们小时候在婆卢羯车城靠卖香料过活。他们的母亲邀请已断尽烦恼的圣者来家里应供、供养饮食时,他们回家后骂道:“你为什么把我们家的东西布施给沙门?但愿吃了你布施的食物的沙门,嘴里流出黑血!”他们因为这种业,在地狱里被烧煮,之后又以残余的果报投生到饿鬼道,如今正受着这样的苦。索那听了这些之后,生起了极强的警惧。
Tato paraṃ gacchanto mukhato paggharitakāḷalohite dve petadārake passitvā tatheva pucchi, tepissa attano kammaṃ kathesuṃ. Te kira bhārukacchanagare dārakakāle gandhavāṇijjāya jīvikaṃ kappentā attano mātari khīṇāsave nimantetvā bhojentiyā gehaṃ gantvā ‘‘amhākaṃ santakaṃ kasmā samaṇānaṃ desi, tayā dinnaṃ bhojanaṃ bhuñjanakasamaṇānaṃ mukhato kāḷalohitaṃ paggharatū’’ti akkosiṃsu. Te tena kammena niraye paccitvā tassa vipākāvasesena petayoniyaṃ nibbattitvā tadā imaṃ dukkhaṃ anubhavanti. Tampi sutvā soṇo ativiya saṃvegajāto ahosi.
他去了优禅尼,把该办的事办完,回到鹧鸪屋,就去拜访长老。寒暄过后,他把这件事告诉了长老。长老为他开示了流转与还灭各自的过患和利益,宣说了佛法。他礼敬长老,回到家中,吃了晚饭,上床躺下,只睡了一小会儿就醒了。他坐在床上,开始按照所听到的法义进行省察。当他省察法义、又回忆起那些饿鬼的处境时,轮回之苦变得极其可怕,清晰地呈现在他面前,他的心便倾向于出家。天亮后,他洗漱整理好身体,来到长老面前,说明了自己的心意,请求出家。因此说:“那时,近事男索那……尊者,愿玛哈咖佳亚那长老度我出家。”
So ujjeniṃ gantvā taṃ karaṇīyaṃ tīretvā kuraragharaṃ paccāgato theraṃ upasaṅkamitvā katapaṭisanthāro tamatthaṃ ārocesi. Theropissa pavattinivattīsu ādīnavānisaṃse vibhāvento dhammaṃ desesi. So theraṃ vanditvā gehaṃ gato sāyamāsaṃ bhuñjitvā sayanaṃ upagato thokaṃyeva niddāyitvā pabujjhitvā sayanatale nisajja yathāsutaṃ dhammaṃ paccavekkhituṃ āraddho. Tassa taṃ dhammaṃ paccavekkhato te ca petattabhāve anussarato saṃsāradukkhaṃ ativiya bhayānakaṃ hutvā upaṭṭhāsi, pabbajjāya cittaṃ nami. So vibhātāya rattiyā sarīrapaṭijagganaṃ katvā theraṃ upagantvā attano ajjhāsayaṃ ārocetvā pabbajjaṃ yāci. Tena vuttaṃ ‘‘atha kho soṇo upāsako…pe… pabbājetu maṃ, bhante, ayyo mahākaccāno’’ti.
其中,“如同、如同”这些词的简要含义是这样的:玛哈咖佳亚那尊者无论以什么样的方式宣说法、教导、设定、建立、开显、分别、阐明、显示佛法,当我这样仔细省察时,就会这样想:“这三学的梵行,哪怕只有一天也不让它有所破损,直到临终心为止,所以是绝对圆满的;哪怕只有一天也不被烦恼垢染,直到临终心为止,所以是绝对清净的;应当像磨过的贝壳、像已磨的贝壳、像洗净的贝壳那样去行持。这对居家安住、生活在家庭中的人来说,要绝对圆满地……行持,并不容易。”
Tattha yathā yathātiādipadānaṃ ayaṃ saṅkhepattho – yena yena ākārena ayyo mahākaccāno dhammaṃ deseti ācikkhati paññapeti paṭṭhapeti vivarati vibhajati uttāniṃ karoti pakāseti, tena tena me upaparikkhato evaṃ hoti ‘‘yadetaṃ sikkhattayabrahmacariyaṃ ekampi divasaṃ akhaṇḍaṃ katvā carimakacittaṃ pāpetabbatāya ekantaparipuṇṇaṃ, ekadivasampi kilesamalena amalīnaṃ katvā carimakacittaṃ pāpetabbatāya ekantaparisuddhaṃ, saṅkhalikhitaṃ likhitasaṅkhasadisaṃ dhotasaṅkhasappaṭibhāgaṃ caritabbaṃ, idaṃ na sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā agāramajjhe vasantena ekantaparipuṇṇaṃ…pe… caritu’’nti.
索那居士把自己心里所想的这些内容禀告了长老,然后就想照着去做,于是说:“尊者,我想……”等等。但长老心里判断:“他的智慧还没成熟”,为了等他的智慧成熟,就用“这很难……”等话劝住了他出家的念头。其中,“独卧”指的是没有第二个人同睡的卧处。这里是以卧处为代表,通过“独自站立、独自行走、独自坐着”等方式,说明在四种威仪中做到身体远离,而不只是指一个人躺下来睡觉。“一食”指的是“只吃一餐,夜里不吃,远离非时食”所说的这种远离非时食。“梵行”指的是远离淫欲的梵行,或者指致力于三学的教法梵行。“请”是表示催促的助词。“就在那里”指的是就在自己家里。“修习诸佛的教法”指的是修习常戒、伍波萨他戒、律仪等所分出的五支戒、八支戒、十支戒,以及与这些戒相应的定慧修习。这就是居士在前期阶段应当修习的佛法,所以说:“适时、独卧、一食、梵行。”
Evaṃ attano parivitakkitaṃ soṇo upāsako therassa ārocetvā taṃ paṭipajjitukāmo ‘‘icchāmahaṃ bhante’’tiādimāha. Thero pana ‘‘na tāvassa ñāṇaṃ paripākaṃ gata’’nti upadhāretvā ñāṇaparipākaṃ āgamayamāno ‘‘dukkaraṃ kho’’tiādinā pabbajjāchandaṃ nivāresi. Tattha ekaseyyanti adutiyaseyyaṃ. Ettha ca seyyāsīsena ‘‘eko tiṭṭhati, eko gacchati, eko nisīdatī’’tiādinā nayena vuttaṃ catūsu iriyāpathesu kāyavivekaṃ dīpeti, na ekikā hutvā sayanamattaṃ. Ekabhattanti ‘‘ekabhattiko hoti rattūparato virato vikālabhojanā’’ti (dī. ni. 1.10, 194; ma. ni. 1.293 a. ni. 3.71) evaṃ vuttaṃ vikālabhojanā viratiṃ sandhāya vadati. Brahmacariyanti methunaviratibrahmacariyaṃ, sikkhattayānuyogasaṅkhātaṃ sāsanabrahmacariyaṃ vā. Iṅghāti codanatthe nipāto. Tatthevāti geheyeva. Buddhānaṃ sāsanaṃ anuyuñjāti niccasīlauposathasīlaniyamādibhedaṃ pañcaṅgaṃ aṭṭhaṅgaṃ dasaṅgañca sīlaṃ tadanurūpañca samādhipaññābhāvanaṃ anuyuñja. Etañhi upāsakena pubbabhāge anuyuñjitabbaṃ buddhasāsanaṃ nāma. Tenāha ‘‘kālayuttaṃ ekaseyyaṃ ekabhattaṃ brahmacariya’’nti.
在这里,“适时”是指与十四日、十五日、八日、神变月这些时节相应;或者说,在所说的时节里,对你修习来说相应、适合、做得到,并不是一切时候、一切场合都可以,这是这句话的意思。长老说这些,是因为他的智慧还没成熟,贪欲难以断除,是为了让他去做适合的正确修行,而不是要阻止他出家的意愿。“出家加行”是指为了出家而发起的努力和精勤。“平息”是指因为诸根还没成熟、悚惧心也不够强烈,所以平静下来了。虽然出家的意愿平息了,但他仍然按照长老教导的方式,时常去亲近、侍奉长老,听闻佛法。按照所说的方式,他第二次生起了出家的心,也禀告了长老,长老第二次同样拒绝了。到了第三次,长老知道他的智慧已经成熟,心想“现在是他出家的时候了”,就让他出家了;他出家后过了三年,寻得僧众,为他授了具足戒。关于这件事,经中说:“第二次,索那……中略……授具足戒。”
Tattha kālayuttanti cātuddasīpañcaddasīaṭṭhamīpāṭihārikapakkhasaṅkhātena kālena yuttaṃ, yathāvuttakāle vā tuyhaṃ anuyuñjantassa yuttaṃ patirūpaṃ sakkuṇeyyaṃ, na sabbakālaṃ sabbanti adhippāyo . Sabbametaṃ ñāṇassa aparipakkattā tassa kāmānaṃ duppahānatāya sammā paṭipattiyaṃ yogyaṃ kārāpetuṃ vadati, na pabbajjāchandaṃ nivāretuṃ. Pabbajjābhisaṅkhāroti pabbajituṃ ārambho ussāho. Paṭippassambhīti indriyānaṃ aparipakkattā saṃvegassa ca nātitikkhabhāvato vūpasami. Kiñcāpi paṭippassambhi, therena vuttavidhiṃ pana anutiṭṭhanto kālena kālaṃ theraṃ upasaṅkamitvā payirupāsanto dhammaṃ suṇāti. Tassa vuttanayeneva dutiyampi pabbajjāya cittaṃ uppajji, therassa ca ārocesi, dutiyampi thero paṭikkhipi. Tatiyavāre pana ñāṇassa paripakkabhāvaṃ ñatvā ‘‘idāni naṃ pabbājetuṃ kālo’’ti thero pabbājesi, pabbajitañca taṃ tīṇi saṃvaccharāni atikkamitvā gaṇaṃ pariyesitvā upasampādesi. Taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘dutiyampi kho soṇo…pe… upasampādesī’’ti.
那时比丘很少,意思是只有少数几位比丘。据说当时比丘们大多住在中部地区,所以那里只有少数几位。他们分散居住:一个村里住一位,一个镇上住两位,就这样各自分开住。艰难,就是辛苦。劳苦,就是疲惫。从那里、从那里,就是从各个村庄、城镇等处。长老确实只带了少数几位比丘来;当其他比丘被带来时,先前带来的比丘因为某些事情离开了。等了一段时间,再把那些比丘带来时,另一些比丘又离开了。就这样一次又一次地把人带来,僧众的聚集过了很久才完成。那时长老也是独自居住。因此说经过三年……聚集……
Tattha appabhikkhukoti katipayabhikkhuko. Tadā kira bhikkhū yebhuyyena majjhimadeseyeva vasiṃsu, tasmā tattha katipayā eva ahesuṃ . Te ca ekasmiṃ gāme eko, ekasmiṃ nigame dveti evaṃ visuṃ visuṃ vasiṃsu. Kicchenāti dukkhena. Kasirenāti āyāsena. Tato tatoti tasmā tasmā gāmanigamādito. Therena hi katipaye bhikkhū ānetvā aññesu ānīyamānesu pubbe ānītā kenacideva karaṇīyena pakkamiṃsu, kañci kālaṃ āgametvā puna tesu ānīyamānesu itare pakkamiṃsu. Evaṃ punappunaṃ ānayanena sannipāto cireneva ahosi. Theropi tadā ekavihārī ahosi. Tena vuttaṃ ‘‘tiṇṇaṃ vassānaṃ…pe… sannipātāpetvā’’ti.
“雨安居已住”是指进入雨安居并住满之后。“如此这般、如此这般”是说这样一类、那样一类。
“我听说世尊具足这样一类色身的圆满,具足这样一类法身的圆满”——这只是听说而已。“而我未曾亲眼见过”——在这里,具寿索那仅仅是凭着凡夫的信心,就想要见到世尊。
后来,他与导师同住在一间香室中,凌晨时分受到请求,在世尊面前把十六首八颂品经好好把握、作意,全心投入,通达义理与法义而诵出;借着法喜等入口证得等持,在诵经结束时发起观慧,观照诸行,次第证得阿拉汉果。据说,世尊正是为了这个目的,才安排他与自己同住一间香室。
Vassaṃvutthassāti vassaṃ upagantvā vusitavato. Ediso ca ediso cāti evarūpo ca evarūpo ca. ‘‘Evarūpāya nāma rūpakāyasampattiyā samannāgato, evarūpāya dhammakāyasampattiyā samannāgato’’ti sutoyeva me so bhagavā. Na ca mayā sammukhā diṭṭhoti ettha pana puthujjanasaddhāya eva āyasmā soṇo bhagavantaṃ daṭṭhukāmo ahosi. Aparabhāge pana satthārā saddhiṃ ekagandhakuṭiyaṃ vasitvā paccūsasamayaṃ ajjhiṭṭho soḷasa aṭṭhakavaggiyāni satthu sammukhā aṭṭhiṃ katvā manasi katvā sabbaṃ cetasā samannāharitvā atthadhammapaṭisaṃvedī hutvā bhaṇanto dhammupasañhitapāmojjādimukhena samāhito sarabhaññapariyosāne vipassanaṃ paṭṭhapetvā saṅkhāre sammasanto anupubbena arahattaṃ pāpuṇi. Etadatthameva hissa bhagavatā attanā saddhiṃ ekagandhakuṭiyaṃ vāso āṇattoti vadanti.
不过,有些人这样说:“‘我也未曾当面见过’这句话,只是就见到色身而说的。因为具寿索那出家之后,在长老面前领了禅修业处,精勤努力,还没受具足戒就已经证得入流者;受具足戒后,他想:‘在家人也有证得入流者的,我也是入流者,这有什么好执着的’,于是为了更高的道而增长观智,在雨安居期间就成就了六通阿拉汉,在清净自恣时作了自恣。从见圣谛来说,世尊的法身就可以说是被见到了。经里确实这样说:‘瓦咖离,见法的人就是见我。’所以对他来说,见到法身早就已经成就了;只是在自恣之后,他才生起了想见色身的愿望。”
Keci panāhu ‘‘na ca mayā sammukhā diṭṭhoti idaṃ rūpakāyadassanameva sandhāya vuttaṃ. Āyasmā hi soṇo pabbajitvā therassa santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā ghaṭento vāyamanto anupasampannova sotāpanno hutvā upasampajjitvā ‘upāsakāpi sotāpannā honti, ahampi sotāpanno, kimettha citta’nti uparimaggatthāya vipassanaṃ vaḍḍhetvā antovasseyeva chaḷabhiñño hutvā visuddhipavāraṇāya pavāresi. Ariyasaccadassanena bhagavato dhammakāyo diṭṭho nāma hoti. Vuttañhetaṃ ‘yo kho, vakkali, dhammaṃ passati, so maṃ passatī’ti (saṃ. ni. 3.87). Tasmāssa dhammakāyadassanaṃ pageva siddhaṃ, pavāretvā pana rūpakāyaṃ daṭṭhukāmo ahosī’’ti.
“适意”等词的含义,注释里已经讲过。其中,“种种邪见与心的挣扎”是指作为对立面的邪见与心的挣扎。“适意”是说:对于忙于瞻仰色身的人们,由于世尊的色身成就——具足三十二大丈夫相、八十种随形好、身光一寻和光轮庄严,从各方面都令人产生净信。“悦意”是说:对于审察的人们,由于法身成就——具足十力、四无畏、六不共智、十八不共佛法等无量功德,而令人喜悦、值得喜悦,或者能生起喜悦。“诸根寂静”是说:由于远离了眼等五根的贪著,五根已经寂静。“心意寂静”是说:由于第六意根达到了不攀缘的状态,心意已经寂静。“达到最上的调伏与寂止”是说:已经证得并安住于出世间慧解脱和心解脱所称的最上调伏与寂止。“调伏”是指:由于身行极为清净,没有手足躁动,没有嬉戏等,以身调伏。“守护”是指:由于语行极为清净,没有无义语,没有喧闹等,以语守护。“诸根已制”是指:由于意行极为清净,以圣神通而不攀缘、无观察的舍,以意根来制御诸根。“龙”是指:因为不随欲等而行,因为已断的贪等烦恼不再回转、不再返回,因为对任何罪过都完全不作,因为不再前往后有——以这些理由而称为“龙”。在这里,用“适意”这个词,显示世尊凭借色身成为衡量标准;用“悦意”这个词,显示凭借法身成为衡量标准;用“诸根寂静”等其余的词,显示凭借其余方面成为衡量标准。由此可知,在四类衡量标准的世间众生中,世尊无余地为众生的衡量标准。“独住”是指在独一的香室中。这里“香室”意指“住处”。“住处”是指居住。
Pāsādikantiādipadānaṃ attho aṭṭhakathāyameva vutto. Tattha visūkāyikavipphanditānanti paṭipakkhabhūtānaṃ diṭṭhicittavipphanditānanti attho. Pāsādikanti (udā. aṭṭha. 10) vā dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇaasītianubyañjanabyāmappabhāketumālālaṅkatāya samantapāsādikāya attano sarīrappabhāya sampattiyā rūpakāyadassanabyāvaṭassa janassa sabbabhāgato pasādāvahaṃ. Pasādanīyanti dasabalacatuvesārajjachaasādhāraṇañāṇaaṭṭhārasaāveṇikabuddhadhammappabhutiaparimāṇaguṇagaṇasamannāgatāya dhammakāyasampattiyā parikkhakajanassa pasādanīyaṃ pasīditabbayuttaṃ pasādakaṃ vā. Santindriyanti cakkhādipañcindriyalolatāvigamena vūpasantapañcindriyaṃ. Santamānasanti chaṭṭhassa manindriyassa nibbisevanabhāvūpagamanena vūpasantamānasaṃ. Uttamadamathasamathaṃ anuppattanti lokuttarapaññāvimutticetovimuttisaṅkhātaṃ uttamaṃ damathaṃ samathañca anuppatvā adhigantvā ṭhitaṃ. Dantanti suparisuddhakāyasamācāratāya hatthapādakukkuccābhāvato davādiabhāvato ca kāyena dantaṃ. Guttanti suparisuddhavacīsamācāratāya niratthakavācābhāvato ravādiabhāvato ca vācāya guttaṃ. Yatindriyanti suparisuddhamanosamācāratāya ariyiddhiyogena abyāvaṭaappaṭisaṅkhupekkhābhāvato ca manindriyavasena yatindriyaṃ. Nāganti chandādivasena agamanato, pahīnānaṃ rāgādikilesānaṃ apunāgamanato apaccāgamanato kassacipi āgussa sabbathāpi akaraṇato, punabbhavassa ca agamanatoti imehi kāraṇehi nāgaṃ. Ettha ca ‘‘pāsādika’’nti iminā rūpakāyena bhagavato pamāṇabhūtataṃ dīpeti, ‘‘pasādanīya’’nti iminā dhammakāyena. ‘‘Santindriya’’ntiādinā sesehi pamāṇabhūtataṃ dīpeti, tena catuppamāṇike lokasannivāse anavasesato sattānaṃ bhagavato pamāṇabhāvo pakāsitoti veditabbo. Ekavihāreti ekagandhakuṭiyaṃ. Gandhakuṭi hi idha ‘‘vihāro’’ti adhippeto. Vatthunti vasituṃ.
258“在露天度过”是指在露天坐着度过。有些人说:“世尊为了与具寿索那互相问候,以顺逆两种次序进入一切声闻共通的诸定,在露天坐着度过了大半夜,洗了脚后进入精舍。具寿索那也明白了世尊的意图,相应地进入所有那些定,在露天坐着度过了大半夜,洗了脚后进入精舍。”进入之后,得到世尊允许,即使拿衣服作遮挡,也在世尊脚边坐着度过。“请求”就是吩咐。“比丘,请把法说出来”的意思是:比丘,愿你能够说法,愿智慧之门在你面前显现,请按照你所听闻、所学习的把法说出来。
258.Ajjhokāse vītināmetvāti (udā. aṭṭha. 46) ajjhokāse nisajjāya vītināmetvā. ‘‘Yasmā bhagavā āyasmato soṇassa samāpattisamāpajjanena paṭisanthāraṃ karonto sāvakasādhāraṇā sabbā samāpattiyo anulomapaṭilomaṃ samāpajjanto bahudeva rattiṃ ajjhokāse nisajjāya vītināmetvā pāde pakkhāletvā vihāraṃ pāvisi, tasmā āyasmāpi soṇo bhagavato adhippāyaṃ ñatvā tadanurūpaṃ sabbā tā samāpattiyo samāpajjanto bahudeva rattiṃ ajjhokāse nisajjāya vītināmetvā pāde pakkhāletvā vihāraṃ pāvisī’’ti keci vadanti. Pavisitvā ca bhagavatā anuññāto cīvaraṃ tirokaraṇīyaṃ katvāpi bhagavato pādapasse nisajjāya vītināmesi. Ajjhesīti āṇāpesi. Paṭibhātu taṃ bhikkhu dhammo bhāsitunti bhikkhu tuyhaṃ dhammo bhāsituṃ upaṭṭhātu ñāṇamukhaṃ āgacchatu, yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ bhaṇāhīti attho.
“所有八颂品经”指的是属于八颂品的《欲经》等十六部经。“以音声诵出”是说以诵经的音声诵出,也就是以吟诵的方式说出。“吟诵结束时”即诵出完毕之时。“善持”是说正确地受持。“善作意”是说好好地作意。有人在受持时虽然正确地受持了,但后来通过诵读等作意时,会错误地安立词句,或者把文句颠倒过来,而这位尊者不是这样。他完全按照所受持的内容正确地作意,因此说“善作意即好好地作意”。“善领解”是说对义理也好好地领解。因为如果能好好地领解义理,就能正确地诵出圣典。“具足优雅音声”是指以舒缓、紧促等如法的发音方式,具足圆润词句的优雅音声。“流畅”即无碍,以此显示他说法无碍。“无过失”:“过失”称为ela,不流漏过失所以叫“无过失”,意思是没有过失。又或者说,“无过失”即无ela也无gala,意思是没有过失、文句不脱落、没有缺减。正因为如此,世尊把他置于第一:“比丘们,在我的声闻比丘中,音声善妙者,就是这位索纳·咕帝坎纳。”“能令义了知”是指能够使人了知所要表达的义理。
Sabbāneva aṭṭhakavaggikānīti aṭṭhakavaggabhūtāni kāmasuttādīni (mahāni. 1) soḷasa suttāni. Sarena abhāsīti suttussāraṇasarena abhāsi, sarabhaññavasena kathesīti attho. Sarabhaññapariyosāneti ussāraṇāvasāne. Suggahitānīti sammā uggahitāni. Sumanasikatānīti suṭṭhu manasi katāni. Ekacco uggahaṇakāle sammā uggahetvāpi pacchā sajjhāyādivasena manasikaraṇakāle byañjanāni vā micchā ropeti, padapaccābhaṭṭhaṃ vā karoti, na evamayaṃ. Iminā pana sammadeva yathuggahitaṃ manasi katāni. Tena vuttaṃ ‘‘sumanasikatānīti suṭṭhu manasi katānī’’ti. Sūpadhāritānīti atthatopi suṭṭhu upadhāritāni. Atthe hi suṭṭhu upadhārite sakkā pāḷi sammā ussāretuṃ. Kalyāṇiyāpi vācāya samannāgatoti sithiladhanitādīnaṃ yathāvidhānaṃ vacanena parimaṇḍalapadabyañjanāya poriyā vācāya samannāgato. Vissaṭṭhāyāti vimuttāya. Etenassa vimuttavāditaṃ dasseti. Anelagalāyāti elaṃ vuccati doso, taṃ na paggharatīti anelagalā, tāya niddosāyāti attho. Atha vā anelagalāyāti anelāya ca agalāya ca, niddosāya agalitapadabyañjanāya aparihīnapadabyañjanāyāti attho. Tathā hi naṃ bhagavā ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ kalyāṇavākkaraṇānaṃ yadidaṃ soṇo kuṭikaṇṇo’’ti (a. ni. 1.198, 206) etadagge ṭhapesi. Atthassa viññāpaniyāti yathādhippetaṃ atthaṃ ñāpetuṃ samatthāya.
“多少岁”这句话,据说他正处在中年第三阶段,威仪具足,在别人看来像是出家很久了。有些论师说,世尊是针对这一点发问的,但这没有根据。既然这样,他本该能够体验禅定的快乐,世尊是为了追问“你为什么荒废了这么久”才问他“你多少岁”。因此说:“比丘,你为什么耽搁了这么久?”其中“为什么”就是什么原因。“耽搁了这么久”就是如此拖延,意思是:是什么原因让你这么久没有出家,而住在俗家之中?“我很久以前就见到了”就是我经过很久、很长时间才见到。“于诸欲”指所依之欲和烦恼之欲。“过患”就是过失。再者,虽然以某种方式见到了诸欲的过患,但我还是没能从在家生活中出离。为什么?因为在家生活是拥挤的,在家状态被种种高低不等、应做应办的事务所充斥。因此说:“事务多,应做之事多。”
Kativassoti so kira majjhimavayassa tatiye koṭṭhāse ṭhito ākappasampanno ca paresaṃ ciratarapabbajito viya khāyati. Taṃ sandhāya bhagavā pucchīti keci, taṃ akāraṇaṃ. Evaṃ santaṃ samādhisukhaṃ anubhavituṃ yutto, ettakaṃ kālaṃ kasmā pamādaṃ āpannosīti pana anuyuñjituṃ satthā ‘‘kativassosī’’ti taṃ pucchi. Tenevāha ‘‘kissa pana tvaṃ bhikkhu evaṃ ciraṃ akāsī’’ti. Tattha kissāti kiṃkāraṇā. Evaṃ ciraṃ akāsīti evaṃ cirāyi, kena kāraṇena evaṃ cirakālaṃ pabbajjaṃ anupagantvā agāramajjhe vasīti attho. Ciraṃ diṭṭho meti cirena cirakālena mayā diṭṭho. Kāmesūti vatthukāmesu kilesakāmesu ca. Ādīnavoti doso. Apicāti kāmesu ādīnave kenaci pakārena diṭṭhepi na tāvāhaṃ gharāvāsato nikkhamituṃ asakkhiṃ. Kasmā? Sambādho gharāvāso, uccāvacehi kiccakaraṇīyehi samupabyūḷho agāriyabhāvo. Tenevāha ‘‘bahukicco bahukaraṇīyo’’ti.
明白了“此义”之后,如实看见诸欲过患的心,即使拖延很久,也不会投身于在家生活,反而一定会像荷叶上的水珠那样滚落退开——这就是从各方面彻底明白了此义。对于这首优陀那,也就是对流转与还灭都如实了知,因而在流转及其相关因相上任何时候都不感到喜乐;为了显示这个含义,他说出了这首优陀那。
Etamatthaṃ viditvāti kāmesu yathābhūtaṃ ādīnavadassino cittaṃ cirāyitvāpi gharāvāse na pakkhandati, aññadatthu padumapalāse udakabindu viya vinivattatiyevāti etamatthaṃ sabbākārato viditvā. Imaṃ udānanti pavattiṃ nivattiñca sammadeva jānanto pavattiyaṃ taṃnimitte ca na kadācipi ramatīti idamatthadīpakaṃ imaṃ udānaṃ udānesi.
在这里,以智慧之眼在一切行世间看到“无常、苦、会变坏”等过患和过失,这就是“见过患于世间”。这样说是在讲观修的方式。“知无依之法”:因为舍弃了一切依着,所以如实了知无依的涅槃法,以道智通达它出离、远离、无为、不死的本质。“见”和“知”这两个词,应该像“喝了酥油就有力气,看见狮子就生恐惧,以智慧看见后诸漏已尽”等例子那样,理解为表示原因。
圣者不乐于恶:因为远离烦恼,所以圣者、善士即使对极微小的恶也不乐于去做。为什么?因为“不乐于恶,清净故”——由于身行等极其清净,清净的人、洁白的人,就像王天鹅不喜欢粪便之处一样,不乐于恶、不乐于杂染之法,不欣喜于此。也有“恶人不乐于清净”的读法,意思是:恶人对清净、无过失、洁白之法不喜乐,反而像村猪等一样,只乐于粪便之处、不净、杂染之法。这是从相反的角度来转换说法。
Tattha disvā ādīnavaṃ loketi sabbasmimpi saṅkhāraloke ‘‘anicco dukkho vipariṇāmadhammo’’tiādīnavaṃ dosaṃ paññācakkhunā passitvā. Etena vipassanācāro kathito. Ñatvā dhammaṃ nirūpadhinti sabbūpadhipaṭinissaggattā nirupadhiṃ nibbānadhammaṃ yathābhūtaṃ ñatvā, nissaraṇavivekāsaṅkhatāmatasabhāvato maggañāṇena paṭivijjhitvā. ‘‘Disvā ñatvā’’ti imesaṃ padānaṃ ‘‘ghataṃ pivitvā balaṃ hoti, sīhaṃ disvā bhayaṃ hoti, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā hontī’’tiādīsu (ma. ni. 1.271) viya hetuatthatā daṭṭhabbā. Ariyo na ramatī pāpeti kilesehi ārakattā ariyo sappuriso aṇumattepi pāpe na ramati. Kasmā? Pāpe na ramatī sucīti suvisuddhakāyasamācārāditāya suci suddhapuggalo rājahaṃso viya uccāraṭṭhāne pāpe saṃkiliṭṭhadhamme na ramati nābhinandati. ‘‘Pāpo na ramatī suci’’ntipi pāṭho, tassattho – pāpo puggalo suciṃ anavajjaṃ vodānadhammaṃ na ramati, aññadatthu gāmasūkarādayo viya uccāraṭṭhānaṃ asuciṃ saṃkilesadhammaṃyeva ramatīti paṭipakkhato desanaṃ parivatteti.
259黑狮:就是黑脸猕猴这一类。这里剩下的内容,从巴利圣典和注释书里就能很清楚明白了。
259.Kāḷasīhoti kāḷamukhavānarajāti. Sesamettha pāḷito aṭṭhakathāto ca suviññeyyamevāti.