5. 皮革犍度
5. Cammakkhandhakaṃ
索那·果离维萨事因缘故事之注释
Soṇakoḷivisavatthukathāvaṇṇanā
242皮革犍度中,“羊毛覆肩衣”即羊毛所制的覆肩衣。“在精舍的阴影处”,是指精舍边缘的阴影处;也有人说,是指精舍渐次增长的阴影处。
242. Cammakkhandhake uṇṇapāvāraṇanti uṇṇāmayaṃ pāvāraṇaṃ. Vihārapacchāyāyanti vihārapaccante chāyāyaṃ. Vihārassa vaḍḍhamānacchāyāyantipi vadanti.
索那出家故事之注释
Soṇassa pabbajjākathāvaṇṇanā
243然而,经文的含义应当仅从经文注释中摄取,此处正是该注释。“清凉林”是指名为清凉林的树林。据说,那里依次铺设了五百条经行道,长老从中选取了适合自己的经行道,修习沙门法。当他发起精进、在经行道上行禅时,脚掌破裂;以膝代足而行,膝盖和手掌也破裂生疮。尽管他如此安住于精进不懈,却连一丝光明相也无法显现。为了说明当他因精进力竭、身体疲惫,坐在经行道尽头的石板时,心中生起怎样的思惟,而说“那时,具寿……”等语。其中,“发起精进者”,指具足圆满、已策励的精进者。“心不从诸漏无执取而解脱”,是指他这样决断:“如果我是略解即悟者、广解即悟者或可引导者,我的心不可能不解脱;但我必定只是文句最上者,因此我的心不能解脱。”之后,他思惟了“然而,存在着……”等。其中,“诸财富”是用于受格意义的宾格。
243. Suttattho pana suttavaṇṇanātoyeva gahetabboti etthāyaṃ suttavaṇṇanā. Sītavaneti (a. ni. aṭṭha. 3.6.55) evaṃnāmake vane. Tasmiṃ kira paṭipāṭiyā pañca caṅkamanasatāni māpitāni, tesu thero attano sappāyaṃ caṅkamanaṃ gahetvā samaṇadhammaṃ karoti. Tassa āraddhavīriyassa hutvā caṅkamato pādatalāni bhijjiṃsu, jāṇūhi caṅkamato jāṇukānipi hatthatalānipi bhijjiṃsu, chiddāni ahesuṃ. Evaṃ āraddhavīriyo viharanto obhāsanimittamattakampi dassetuṃ nāsakkhi. Tassa vīriyena kilamitakāyassa caṅkamanakoṭiyaṃ pāsāṇaphalake nisinnassa yo vitakko udapādi, taṃ dassetuṃ ‘‘atha kho āyasmato’’tiādi vuttaṃ. Tattha āraddhavīriyāti paripuṇṇapaggahitavīriyā. Na anupādāya āsavehi cittaṃ vimuccatīti ‘‘sace ahaṃ ugghaṭitaññū vā vipañcitaññū vā neyyo vā, na me cittaṃ na vimucceyya, addhā pana padaparamo, yena me cittaṃ na muccatī’’ti sanniṭṭhānaṃ katvā ‘‘saṃvijjanti kho panā’’tiādīni cintesi. Tattha bhogāti upayogatthe paccattaṃ.
“出现”是指:世尊了知长老的心念后,心想:“今天索那在清凉林的精进地坐着,生起了这样的思惟。我当去摄持他的思惟连同根源,为他开示以琴为譬喻的业处。”于是便出现在清凉林。“在已铺设的座位上”是指:那些精进比丘在自己的住处,为了前来教诫的佛陀世尊有座可坐,会随其所得铺设座位,然后再行精进;如果没有其他东西,他们就把旧树叶堆起来,上面铺上僧伽帝衣。这位长老也是铺设了座位之后才进行精进,因此说“在已铺设的座位上”。
Pāturahosīti therassa cittācāraṃ ñatvā ‘‘ayaṃ soṇo ajja sītavane padhānabhūmiyaṃ nisinno imaṃ vitakkaṃ vitakketi, gantvāssa vitakkaṃ sahoḍḍhaṃ gaṇhitvā vīṇopamakammaṭṭhānaṃ kathessāmī’’ti sītavane pāturahosi. Paññatte āsaneti padhānikabhikkhū attano vasanaṭṭhāne ovadituṃ āgatassa buddhassa bhagavato nisīdanatthaṃ yathālābhena āsanampi paññapetvāva padhānaṃ karonti , aññaṃ alabhamānā purāṇapaṇṇāni saṅgharitvā upari saṅghāṭiṃ paññapenti. Theropi āsanaṃ paññapetvāva padhānaṃ akāsi, taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘paññatte āsane’’ti.
“你对此怎么想?”:导师心想:“这位比丘不需要其他业处,他精通音乐技艺,已纯熟自在,当开示其熟悉领域的内容时,他将迅速领悟。”为了开示以琴为譬喻的教法,便说了“你对此怎么想?”等语。所谓“对琴弦之声的善巧”,是指善于弹奏琴,而他对此确实善巧。因为他的父母曾经这样想:“我们的儿子如果学习其他技艺,身体会疲苦,而这种技艺坐着就能学成。”于是便只让他学了音乐技艺。
Taṃkiṃ maññasīti satthā ‘‘imassa bhikkhuno avasesakammaṭṭhānena attho natthi, ayaṃ gandhabbasippe cheko ciṇṇavasī, attano visaye kathiyamāne khippameva sallakkhessatī’’ti vīṇopamaṃ kathetuṃ ‘‘taṃ kiṃ maññasī’’tiādimāha. Vīṇāya tantissare kusalatā nāma vīṇāya vādanakusalatā, so ca tattha kusalo. Mātāpitaro hissa ‘‘amhākaṃ putto aññaṃ sippaṃ sikkhanto kāyena kilamissati, idaṃ pana āsane nisinneneva sakkā uggaṇhitu’’nti gandhabbasippameva uggaṇhāpesuṃ. Tassa –
七种音、三种音域、二十一种转调,
四十九种停顿,这些即是音轮。
‘‘Satta sarā tayo gāmā, mucchanā ekavīsati; Ṭhānā ekūnapaññāsa, iccete saramaṇḍalā’’ti. –
他精通了以这些为首的整个音乐技艺。“过急”指过于紧绷,音调尖锐。“具音”指音色圆满。“堪用”指堪任运作、适于使用。“过缓”指音调低沉。“住于均等之德”指安住于中等的音声,依此转调。
Ādikaṃ gandhabbasippaṃ sabbameva paguṇaṃ ahosi. Accāyatāti atiāyatā kharamucchanā. Saravatīti sarasampannā. Kammaññāti kammakkhamā kammayoggā. Atisithilāti mandamucchanā. Same guṇe patiṭṭhitāti majjhime sare ṭhapetvā mucchitā.
“过于精进”指过分用力。这会导向掉举。“过于松懈”指过于松弛。这会导向懈怠。“你应安住于精进与止的平衡”指你应安住于与精进相应的止,意思是:你应以止来配合精进。“你应安住于诸根的平衡”指你应安住于信等诸根的平衡、均等的状态。其中,以慧配合信、以信配合慧、以定配合精进、以精进配合定,如此配合时,即称为安住了诸根的平衡。然而,念是遍一切处的,在任何时候都应是强有力的。而它们之间配合的方法,应依《清净道论》中所说的方法来了解。“在那里,你应取相”指:当有了那种均等的状态时,如同镜中的脸像,依此相而应生起的止相、观相、道相、果相,你应执取、应令生起。如此,导师将他导向阿罗汉果后,为他开示了业处。
Accāraddhanti atigāḷhaṃ. Uddhaccāya saṃvattatīti uddhatabhāvāya saṃvattati. Atilīnanti atisithilaṃ. Kosajjāyāti kusītabhāvatthāya. Vīriyasamathaṃ adhiṭṭhāhīti vīriyasampayuttaṃ samathaṃ adhiṭṭhāhi, vīriyaṃ samathena yojehīti attho. Indriyānañca samataṃ adhiṭṭhāhīti saddhādīnaṃ indriyānaṃ samataṃ samabhāvaṃ adhiṭṭhāhi. Tattha saddhaṃ paññāya, paññañca saddhāya, vīriyaṃ samādhinā, samādhiñca vīriyena yojayatā indriyānaṃ samatā adhiṭṭhitā nāma hoti. Sati pana sabbatthikā, sā sadāpi balavatīyeva vaṭṭati. Tañca pana nesaṃ yojanāvidhānaṃ visuddhimagge (visuddhi. 1.60-62) āgatanayena veditabbaṃ. Tattha ca nimittaṃ gaṇhāhīti tasmiñca samabhāve sati yena ādāse mukhabimbeneva nimittena uppajjitabbaṃ, taṃ samathanimittaṃ vipassanānimittaṃ magganimittaṃ phalanimittañca gaṇha nibbattehīti evamassa satthā arahatte pakkhipitvā kammaṭṭhānaṃ kathesi.
“在那里,他取了相”,指他取了止之相与观之相。“独自”指无有同伴。“远离”指以身与心,远离了事物之欲与烦恼之欲。“不放逸”指对于业处不忘失念。“热勤”指具备身与心的精进之热;被称为“热勤”,是因为它被烦恼所烧灼,也就是精进。“策励己心”指因不顾惜身与命而遣发己心、舍弃自体,或者指心已投向涅槃。“不久”指从开始修习业处起,没有多久。“某位”指一位。“阿罗汉”指成为世尊声闻众中阿罗汉大弟子中的一位。
Tattha ca nimittaṃ aggahesīti samathanimittañca vipassanānimittañca aggahesi. Ekoti asahāyo. Vūpakaṭṭhoti vatthukāmehi ca kilesakāmehi ca kāyena ceva cittena ca vūpakaṭṭho. Appamattoti kammaṭṭhāne satiṃ avijahanto. Ātāpīti kāyikacetasikavīriyātāpena ātāpo. Ātappati kilesehīti ātāpo, vīriyaṃ. Pahitattoti kāye ca jīvite ca anapekkhatāya pesitatto vissaṭṭhaattabhāvo, nibbāne vā pesitacitto. Na cirassevāti kammaṭṭhānārambhato na cireneva. Aññataroti eko. Arahatanti bhagavato sāvakānaṃ arahantānaṃ abbhantaro eko mahāsāvako ahosīti attho.
244“梵行已住”者,即已安住于梵行生活。“所作已办”者,即以四道完成了所应作之事而安住。“已卸重担”者,即已卸下蕴之担、烦恼之担与行之担而安住。“已达自义”者,所谓“自义”即指阿拉汉果,其义为已证得此果。“诸有之结已尽”者,即系缚于有的结缚已断尽。“以正确的智慧而解脱”者,即以正确的因由了知而解脱。“六处”者,即六种缘由。“倾向于……而住”者,即已通达、已现前而住。“倾向于出离”等,一切都依阿拉汉果而说。因为阿拉汉果由出离一切烦恼,故称为“出离”;由从烦恼中远离独处,故称为“远离”;由无嗔恚,故称为“无嗔恚”;由在取灭尽之际生起,故称为“取灭尽”;由在渴爱灭尽之际生起,故称为“渴爱灭尽”;由无愚痴,故称为“无愚痴”。
244.Vusitavāti vutthabrahmacariyavāso. Katakaraṇīyoti catūhi maggehi kattabbaṃ katvā ṭhito. Ohitabhāroti khandhabhāraṃ kilesabhāraṃ abhisaṅkhārabhārañca otāretvā ṭhito. Anuppattasadatthoti sadattho vuccati arahattaṃ, taṃ pattoti attho. Parikkhīṇabhavasaṃyojanoti khīṇabhavabandhano. Sammadaññā vimuttoti sammā hetunā kāraṇena jānitvā vimutto. Cha ṭhānānīti cha kāraṇāni. Adhimutto hotīti paṭivijjhitvā paccakkhaṃ katvā ṭhito hoti. Nekkhammādhimuttotiādi sabbaṃ arahattavasena vuttaṃ. Arahattañhi sabbakilesehi nikkhantattā nekkhammaṃ, teheva pavivittattā paviveko, byāpajjābhāvato abyāpajjaṃ, upādānassa khayante uppannattā upādānakkhayo, taṇhāya khayante uppannattā taṇhakkhayo, sammohābhāvato asammohoti ca vuccati.
“唯是信”者,即缺乏证悟,仅仅是信而已,未与证悟之慧相杂。“增长”者,即由反复修习而增长。“因离贪故”者,即由于以道证悟而断除贪染,因此证悟并现证了称为出离的阿拉汉果而安住,以果等至住而住,其心唯倾向于此。其余诸句,道理相同。
Kevalaṃ saddhāmattakanti paṭivedharahitaṃ kevalaṃ paṭivedhapaññāya asammissaṃ saddhāmattakaṃ. Paṭicayanti punappunaṃ karaṇena vaḍḍhiṃ. Vītarāgattāti maggapaṭivedhena rāgassa vihatattāyeva nekkhammasaṅkhātaṃ arahattaṃ paṭivijjhitvā sacchikatvā ṭhito hoti, phalasamāpattivihārena viharati, tanninnamānasoyeva hotīti attho. Sesapadesupi eseva nayo.
“利养、恭敬、名声”:指四种资具的利养,以及对彼善行的称扬赞叹。“渴望”:即想要、希求。“倾向于远离”:即以“我倾向于远离”这样记说阿拉汉果。
Lābhasakkārasilokanti catupaccayalābhañca tesaṃyeva sukatabhāvañca vaṇṇabhaṇanañca. Nikāmayamānoti icchamāno patthayamāno. Pavivekādhimuttoti ‘‘paviveke adhimutto aha’’nti evaṃ arahattaṃ byākarotīti attho.
“戒禁取”:即执取了戒与禁后,仅成为所执着的执取。“从核心退转”:即了知其为核心而转离。“倾向于无嗔恚”:即记说无嗔恚为阿拉汉果。应以此方法观察一切处的义理。又有,于此,有一类人说:“‘倾向于出离’是就此处说阿拉汉果,其余五处说涅槃。”另一类人说:“‘倾向于无愚痴’是就此处说涅槃,其余诸处说阿拉汉果。”然而此处的要义是:一切处中,阿拉汉果与涅槃皆已宣说。
Sīlabbataparāmāsanti sīlañca vatañca parāmasitvā gahitaggahaṇamattaṃ. Sārato paccāgacchantoti sārabhāvena jānanto. Abyāpajjādhimuttoti abyāpajjaṃ arahattaṃ byākaroti. Imināva nayena sabbavāresu attho daṭṭhabbo. Apicettha ‘‘nekkhammādhimuttoti imasmiṃyeva arahattaṃ kathitaṃ, sesesu pañcasu nibbāna’’nti eke vadanti. Apare ‘‘asammohādhimuttoti ettheva nibbānaṃ kathitaṃ, sesesu arahatta’’nti vadanti. Ayaṃ panettha sāro – ‘‘sabbesvevetesu arahattampi nibbānampi kathitamevāti.
“强”:即有力,如同天界的容色。“不能遍取其心”:即不能执取此漏尽者的心而安住。因为烦恼生起时,即名为执取心。“不杂”:即不混杂。因为烦恼使心与所缘相混,由于没有烦恼,故为不杂。“住立”:即安住。“达不动”:即达到不动摇。“彼观其灭”:即他观察此心的生与灭。“强风暴雨”:即猛烈的风团。“不能摇动彼”:即不能以一分而动摇。“不能遍摇动”:即不能像柱子一样从一切分动摇。“不能遍震动”:即不能震动、遍震动而令其倾倒。
Bhusāti balavanto dibbarūpasadisā. Nevassa cittaṃ pariyādiyantīti etassa khīṇāsavassa cittaṃ gahetvā ṭhātuṃ na sakkonti. Kilesā hi uppajjamānā cittaṃ gaṇhanti nāma. Amissīkatanti amissakataṃ. Kilesā hi ārammaṇena saddhiṃ cittaṃ missaṃ karonti, tesaṃ abhāvā amissīkataṃ. Ṭhitanti patiṭṭhitaṃ. Āneñjappattanti acalanappattaṃ. Vayañcassānupassatīti tassa cesa cittassa uppādampi vayampi passati. Bhusā vātavuṭṭhīti balavā vātakkhandho. Neva naṃ saṅkampeyyāti ekabhāgena cāletuṃ na sakkuṇeyya. Na sampakampeyyāti thūṇaṃ viya sabbabhāgato kampetuṃ na sakkuṇeyya. Na sampavedheyyāti vedhetvā pavedhetvā pātetuṃ na sakkuṇeyya.
「倾向于出离」者,指证悟阿拉汉果而安住者。其余诸句同样是在说阿拉汉果。「及取灭尽」的「及」,是将目的格用作属格。「及心无痴」者,即倾向于心之无痴。「见处之生起」者,即见诸处之生与灭。「心正解脱」者,即以此正因、此番理趣、这般观修之行,依托果等至之力而心解脱,倾注于涅槃所缘。或者,这说的是漏尽者的前行道。因为他见诸处之生起,以此观修证得圣道之威力,便从一切烦恼中心正解脱。如是,那位正解脱者……无有。其中,「心得寂静」者,便是心已寂灭者。此处其余之义,皆为明了之义。
Nekkhammaṃ adhimuttassāti arahattaṃ paṭivijjhitvā ṭhitassa. Sesapadesupi arahattameva kathitaṃ. Upādānakkhayassa cāti upayogatthe sāmivacanaṃ. Asammohañca cetasoti cittassa ca asammohaṃ adhimuttassa. Disvā āyatanuppādanti āyatanānaṃ uppādañca vayañca disvā. Sammā cittaṃ vimuccatīti sammā hetunā nayena imāya vipassanāya paṭipattiyā phalasamāpattivasena cittaṃ vimuccati, nibbānārammaṇe adhimuccati. Atha vā iminā khīṇāsavassa pubbabhāgapaṭipadā kathitā. Tassa hi āyatanuppādaṃ disvā imāya vipassanāya adhigatassa ariyamaggassa ānubhāvena sabbakilesehi sammā cittaṃ vimuccati. Evaṃ tassa sammā vimuttassa…pe… na vijjati. Tattha santacittassāti nibbutacittassa. Sesamettha uttānatthameva.
一切蓝色等禁止之说明
Sabbanīlikādipaṭikkhepakathāvaṇṇanā
246「色如新鲜栋果」者,是说其色如同新鲜阿梨吒树果实的颜色。也有说其色如同被水浸湿的乌鸦翎羽之色。
246.Addāriṭṭhakavaṇṇāti abhinavāriṭṭhaphalavaṇṇā. Udakena tintakākapattavaṇṇātipi vadanti.
内园中鞋履禁止之说明
Ajjhārāme upāhanapaṭikkhepakathāvaṇṇanā
248「以此维生」者,即是「维生之法」。指的是什么呢?即指技艺。因此,才有「以何种技艺」等语。
248. Abhijīvanti etenāti abhijīvanikaṃ. Kintaṃ? Sippaṃ. Tenāha ‘‘yena sippenā’’tiādi.
木屐等禁止之事的注释
Kaṭṭhapādukādipaṭikkhepakathāvaṇṇanā
251“以羊毛所制之鞋”者,即以羊毛所织之毡,或纯以羊毛制成之鞋。“诸比丘,不应执取牛角等”等句中,于结文处说:“为解脱故,执取角等是许可的。”
251.Uṇṇāhi katapādukāti uṇṇālomamayakambalehi, uṇṇālomehi eva vā katapādukā. Na, bhikkhave, gāvīnaṃ visāṇesu gahetabbantiādīsu ‘‘mokkhādhippāyena visāṇādīsu gahetuṃ vaṭṭatī’’ti gaṇṭhipadesu vuttaṃ.
乘具等禁止之事的注释
Yānādipaṭikkhepakathāvaṇṇanā
253“诸比丘,我允许人牵之车、手推车”者,此处意谓:“诸比丘,我允许人牵之车,诸比丘,我允许手推车”,如此各各语句之完结,故说:“人牵之车,即女车夫……或男人们,是许可的。”“凳轿”者,即凳车。“帕坦基”者,乃轿之异名。
253.Anujānāmi, bhikkhave, purisayuttaṃ hatthavaṭṭakanti ettha ‘‘anujānāmi, bhikkhave, purisayuttaṃ, anujānāmi, bhikkhave, hatthavaṭṭaka’’nti evaṃ paccekavākyaparisamāpanaṃ adhippetanti āha ‘‘purisayuttaṃ itthisārathi vā…pe… purisā vā, vaṭṭatiyevā’’ti. Pīṭhakasivikanti pīṭhakayānaṃ. Pāṭaṅkinti andolikāyetaṃ adhivacanaṃ.
高床与大床禁止之事的注释
Uccāsayanamahāsayanapaṭikkhepakathāvaṇṇanā
254“猛兽形”是指所带来的猛兽形像。在《精要略义》中说:“充满不合宜形像的不合宜床座、床垫。”“长毛者”指大毯子,“四指长毛者”指黑色毯子。因有“据说其毛长超过四指”之说,故言四指以下者为允可。“种种彩绘的羊毛毯”是指通过壁面镂刻等方式而绘制的羊毛毯。“厚花羊毛毯”是指红色的羊毛毯。“普通棉垫”是指填满树棉、蔓棉、茧棉三种棉中任何一种的棉垫。在《长部注释》中说:“‘上毛’是指两面有羊毛的毯子。‘单侧毛’是指单面有羊毛的毯子。”但在《精要略义》中说:“‘上毛’是指单面起花者。‘单侧毛’是指两面起花者。”阿阇梨法护长老说:“‘绢丝与麻混织’是指绢丝与麻混织者。”“纯绢丝”是指无宝石镶边者。然而,在《长部注释》中对此说:“除棉垫之外,一切如毛毯等皆可有宝石镶边。”其中,“除棉垫”一语显示,即使无宝石镶边,棉垫亦不许可。而“有宝石镶边者可许”之语,则应如此理解:他们有宝石镶边者,作为敷地之物,可适当铺设于床座等处而使用。在此,涉及律的范畴时,应依止于严格之处,故应如此了知。
254.Vāḷarūpānīti āharimāni vāḷarūpāni. ‘‘Akappiyarūpākulo akappiyamañco pallaṅko’’ti sārasamāse vuttaṃ. ‘‘Dīghalomako mahākojavoti caturaṅgulādhikalomo kāḷakojavo. ‘‘Caturaṅgulādhikāni kira tassa lomānī’’ti vacanato caturaṅgulato heṭṭhā vaṭṭatīti vadanti. Vānacitro uṇṇāmayattharaṇoti bhitticchedādivasena vicitro uṇṇāmayattharaṇo. Ghanapupphako uṇṇāmayattharaṇoti uṇṇāmayalohitattharaṇo. Pakatitūlikāti rukkhatūlalatātūlapoṭakītūlasaṅkhātānaṃ tiṇṇaṃ tūlānaṃ aññatarapuṇṇā tūlikā. ‘‘Uddalomīti ubhatodasaṃ uṇṇāmayattharaṇaṃ. Ekantalomīti ekatodasaṃ uṇṇāmayattharaṇa’’nti dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ (dī. ni. aṭṭha. 1.15) vuttaṃ, sārasamāse pana ‘‘uddalomīti ekato uggatapupphaṃ. Ekantalomīti ubhato uggatapuppha’’nti vuttaṃ. ‘‘Koseyyakaṭṭissamayanti koseyyakasaṭamaya’’nti ācariyadhammapālattherena vuttaṃ. Suddhakoseyyanti ratanaparisibbanarahitaṃ. Dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ panettha ‘‘ṭhapetvā tūlikaṃ sabbāneva gonakādīni ratanaparisibbitāni vaṭṭantī’’ti vuttaṃ. Tattha ‘‘ṭhapetvā tūlika’’nti etena ratanaparisibbanarahitāpi tūlikā na vaṭṭatīti dīpeti. ‘‘Ratanaparisibbitāni vaṭṭantī’’ti iminā pana yāni ratanaparisibbitāni, tāni bhūmattharaṇavasena yathānurūpaṃ mañcādīsu ca upanetuṃ vaṭṭatīti dīpitanti veditabbaṃ. Ettha ca vinayapariyāyaṃ patvā garuke ṭhātabbattā idha vuttanayenevettha vinicchayo veditabbo. Suttantikadesanāyaṃ pana gahaṭṭhānampi vasena vuttattā tesaṃ saṅgaṇhanatthaṃ ‘‘ṭhapetvā tūlikaṃ…pe… vaṭṭantī’’ti vuttanti apare.
255.「以羚羊皮」是指以羚羊等野兽的皮。据说那些皮非常细软,因此做成双层或三层后缝合,由此称为「羚羊毯」。「上覆」是指覆盖上方部分,即天盖,这里指红色天盖,所以说「以绑在上方的红色天盖」。在《结文》中说:「在红色天盖中,袈裟色是许可的,但以红花等染成的红色则不许可。」「大枕头」是指超过尺寸的枕头。在此,《长部注释》中不加简别说:「非红色的两种也是许可的,若得到更多则应给予他人;若无法给予,则可横铺于床,再铺一层垫褥后躺卧。」而《卧坐具犍度注释》中说:「无病者唯许头枕与脚枕两种;病者则可铺上枕头,再铺一层垫褥后躺卧。」因此应当知道,唯有病者才可横铺于床躺卧。
Ajinacammehīti ajinamigacammehi. Tāni kira cammāni sukhumatarāni, tasmā dupaṭṭatipaṭṭāni katvā sibbanti. Tena vuttaṃ ‘‘ajinapaveṇī’’ti. Uttaraṃ uparibhāgaṃ chādetīti uttaracchado, vitānaṃ, tañca lohitavitānaṃ idhādhippetanti āha ‘‘uparibaddhena rattavitānenā’’ti. ‘‘Rattavitānesu ca kāsāvaṃ vaṭṭati, kusumbhādirattameva na vaṭṭatī’’ti gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Mahāupadhānanti pamāṇātikkantaṃ upadhānaṃ. Ettha ca kiñcāpi dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ (dī. ni aṭṭha. 1.15) ‘‘alohitakāni dvepi vaṭṭantiyeva, tato uttari labhitvā aññesaṃ dātabbāni, dātuṃ asakkonto mañce tiriyaṃ attharitvā upari paccattharaṇaṃ datvā nipajjitumpi labhatī’’ti avisesena vuttaṃ, senāsanakkhandhakavaṇṇanāyaṃ (cūḷava. aṭṭha. 297) pana ‘‘agilānassa sīsupadhānañca pādupadhānañcāti dvayameva vaṭṭati, gilānassa bimbohanāni santharitvā upari paccattharaṇaṃ datvā nipajjitumpi vaṭṭatī’’ti vuttattā gilānoyeva mañce tiriyaṃ attharitvā nipajjituṃ labhatīti veditabbaṃ.
在家人所陈设者被允许等事的注释
Gihivikatānuññātādikathāvaṇṇanā
256256.「依靠而坐者」是指只能倚靠着东西而坐。
256.Abhinissāyanisīditunti apassāya nisīdituṃ.
索那·拘提咖那事的注释
Soṇakuṭikaṇṇavatthukathāvaṇṇanā
257257.「在Papataka山」:此处也有人读作「在Pavatta山」,意思是名为Pavatta的山。在「须那优婆塞」等处,他名为须那,因受持三皈依而成为优婆塞,因佩戴价值千万的耳环,本应称为「俱胝耳」,却以「拘提咖那」之名著称,意即并非娇生惯养的须那。他听闻尊者大迦旃延座前的法后,对教法生起净信,安住于皈依与戒。他在Papataka山有树荫、水源之处建造精舍,请长老住于其中,并以四资具供养。因此说「他是尊者大迦旃延的侍者」。
257.Papatake pabbateti ettha ‘‘pavatte pabbate’’tipi paṭhanti, pavattanāmake pabbateti attho. Soṇo upāsakotiādīsu (udā. aṭṭha. 46) nāmena soṇo nāma, tīhi saraṇagamanehi upāsakattapaṭivedanena upāsako, koṭiagghanakassa kaṇṇapiḷandhanassa dhāraṇena ‘‘koṭikaṇṇo’’ti ca vattabbe ‘‘kuṭikaṇṇo’’ti evaṃ abhiññāto, na sukumārasoṇoti adhippāyo. Ayañhi āyasmato mahākaccānassa santike dhammaṃ sutvā sāsane abhippasanno saraṇesu ca sīlesu ca patiṭṭhito papatake pabbate chāyūdakasampanne ṭhāne vihāraṃ kāretvā theraṃ tattha vasāpetvā catūhi paccayehi upaṭṭhāti. Tena vuttaṃ ‘‘āyasmato mahākaccānassa upaṭṭhāko hotī’’ti.
他时常去侍奉长老,长老为他说法,他因此常怀悚惧,于法行中生起精进。有一次,他与商队一同前往优禅尼经商。途中商队在森林中扎营,夜间因人群拥挤令他生起恐惧,他便离开到一旁躺下入睡。商队在黎明时分启程出发,却没有人叫醒须那,大家竟都把他遗忘了,便这样离去。天亮后,他醒过来起身,四周不见一人,便沿着商队所走的道路急速前行,来到一棵榕树下。在那里,他看见一个身形巨大、容貌丑陋、令人厌恶的男子,正站着掏出自己的肉吞食。他看见后便问:“你是谁?”“我是饿鬼,尊者。”“你为何这样做?”“由于我过去所造的业。”“是什么业呢?”“我过去是婆卢羯车城的居民,做奸诈的商人,骗取他人财物而食,又对前来乞食的沙门辱骂道:‘你们吃自己的肉吧!’因此业报,如今遭受这样的苦报。”须那听后,生起极大的悚惧。
So kālena kālaṃ therassa upaṭṭhānaṃ gacchati, thero cassa dhammaṃ deseti, tena saṃvegabahulo dhammacariyāyaṃ ussāhajāto viharati. So ekadā satthena saddhiṃ vāṇijjatthāya ujjeniṃ gacchanto antarāmagge aṭaviyaṃ satthe niviṭṭhe rattiyaṃ janasambādhabhayena ekamantaṃ apakkamma niddaṃ upagañchi. Sattho paccūsavelāyaṃ uṭṭhāya gato, na ekopi soṇaṃ pabodhesi, sabbe vissaritvā agamiṃsu. So pabhātāya rattiyā pabujjhitvā uṭṭhāya kañci apassanto satthena gatamaggaṃ gahetvā sīghaṃ sīghaṃ gacchanto ekaṃ vaṭarukkhaṃ upagañchi. Tattha addasa ekaṃ mahākāyaṃ virūpadassanaṃ bībhacchaṃ purisaṃ aṭṭhito muttāni attano maṃsāni sayameva khādantaṃ, disvāna ‘‘kosi tva’’nti pucchi. Petosmi, bhanteti. Kasmā evaṃ karosīti? Attano pubbakammenāti. Kiṃ pana taṃ kammanti? Ahaṃ pubbe bhārukacchanagaravāsī kūṭavāṇijo hutvā paresaṃ santakaṃ vañcetvā khādiṃ, samaṇe ca bhikkhāya upagate ‘‘tumhākaṃ maṃsaṃ khādathā’’ti akkosiṃ, tena kammena etarahi imaṃ dukkhaṃ anubhavāmīti. Taṃ sutvā soṇo ativiya saṃvegaṃ paṭilabhi.
再往前行,他看见两个口中流出黑血的饿鬼子,同样询问,他们也讲述了自己的业。据说,他们童年时在婆卢羯车城以贩卖香料为生。当他们的母亲邀请漏尽者前来应供、供养饮食时,他们回家后责骂道:“你为什么把我们的财物布施给沙门?但愿吃了你所施食物的沙门口中流出黑血!”他们以此恶业,在地狱中被煎煮之后,又以残余的异熟投生到饿鬼趣,此时正受着这般痛苦。须那听后,生起极大的悚惧。
Tato paraṃ gacchanto mukhato paggharitakāḷalohite dve petadārake passitvā tatheva pucchi, tepissa attano kammaṃ kathesuṃ. Te kira bhārukacchanagare dārakakāle gandhavāṇijjāya jīvikaṃ kappentā attano mātari khīṇāsave nimantetvā bhojentiyā gehaṃ gantvā ‘‘amhākaṃ santakaṃ kasmā samaṇānaṃ desi, tayā dinnaṃ bhojanaṃ bhuñjanakasamaṇānaṃ mukhato kāḷalohitaṃ paggharatū’’ti akkosiṃsu. Te tena kammena niraye paccitvā tassa vipākāvasesena petayoniyaṃ nibbattitvā tadā imaṃ dukkhaṃ anubhavanti. Tampi sutvā soṇo ativiya saṃvegajāto ahosi.
他前往优禅尼,办完了事务,回到鹧鸪屋后拜访长老。寒暄过后,他向长老禀告了那件事。长老便为他开示流转与还灭中的过患与利益,宣说佛法。他礼敬长老后回到家中,用过晚饭,上床歇息。只睡了一小会儿便醒了过来,坐在床上,开始依所听闻的法义而省察。当他省察法义、忆念起那些饿鬼的状态时,轮回之苦变得极为恐怖,呈现在他面前,他的心便倾向于出家。天亮后,他整理好衣装仪容,来到长老面前,表明自己的意愿,请求出家。因此说:‘那时,近事男索那……尊者,愿大迦旃延长老度我出家。’
So ujjeniṃ gantvā taṃ karaṇīyaṃ tīretvā kuraragharaṃ paccāgato theraṃ upasaṅkamitvā katapaṭisanthāro tamatthaṃ ārocesi. Theropissa pavattinivattīsu ādīnavānisaṃse vibhāvento dhammaṃ desesi. So theraṃ vanditvā gehaṃ gato sāyamāsaṃ bhuñjitvā sayanaṃ upagato thokaṃyeva niddāyitvā pabujjhitvā sayanatale nisajja yathāsutaṃ dhammaṃ paccavekkhituṃ āraddho. Tassa taṃ dhammaṃ paccavekkhato te ca petattabhāve anussarato saṃsāradukkhaṃ ativiya bhayānakaṃ hutvā upaṭṭhāsi, pabbajjāya cittaṃ nami. So vibhātāya rattiyā sarīrapaṭijagganaṃ katvā theraṃ upagantvā attano ajjhāsayaṃ ārocetvā pabbajjaṃ yāci. Tena vuttaṃ ‘‘atha kho soṇo upāsako…pe… pabbājetu maṃ, bhante, ayyo mahākaccāno’’ti.
其中,“如同、如同”等语词的简要含义是:尊者大迦旃延以何种方式、何种方法宣说、教导、施设、建立、开显、分析、阐明、显示佛法,当我如此这般仔细省察时,便这样思惟:“这具足三学的梵行,纵使一日也不令其有所破损,直至临终之心,故可称为绝对圆满;纵使一日也不被烦恼垢染,直至临终之心,故可称为绝对清净;应当如同贝壳磨过、如同已磨的贝壳、如同洗净的贝壳那般去行持。这对于居家安住、处在家庭中的在家人而言,要绝对圆满地……行持,并非易事。”
Tattha yathā yathātiādipadānaṃ ayaṃ saṅkhepattho – yena yena ākārena ayyo mahākaccāno dhammaṃ deseti ācikkhati paññapeti paṭṭhapeti vivarati vibhajati uttāniṃ karoti pakāseti, tena tena me upaparikkhato evaṃ hoti ‘‘yadetaṃ sikkhattayabrahmacariyaṃ ekampi divasaṃ akhaṇḍaṃ katvā carimakacittaṃ pāpetabbatāya ekantaparipuṇṇaṃ, ekadivasampi kilesamalena amalīnaṃ katvā carimakacittaṃ pāpetabbatāya ekantaparisuddhaṃ, saṅkhalikhitaṃ likhitasaṅkhasadisaṃ dhotasaṅkhasappaṭibhāgaṃ caritabbaṃ, idaṃ na sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā agāramajjhe vasantena ekantaparipuṇṇaṃ…pe… caritu’’nti.
优婆塞索那将自己如此思惟的内容禀告长老后,想要依之而行,便说:“尊者,我想要……”等语。然而长老思惟:“他的智慧尚未成熟”,为了等待智慧成熟,便以“这是困难的……”等语制止了他出家的意愿。其中,“独卧”是指无第二人的卧处。在此处,是以卧处为代表,兼以“独站、独行、独坐”等方式,开示在四种威仪中实现身远离,而非仅仅指独自躺卧。“一食”是指“是一食者,夜间停止,远离非时食”,如此说明即是远离非时食。“梵行”是指远离淫欲的梵行,或指致力于三学的教法梵行。“请”是表示催促的助词。“就在此处”是指就在家中。“修习诸佛的教法”是指修习常戒、布萨戒、律仪等所分出的五支、八支、十支戒,以及与这些戒相应的定慧修习。这是优婆塞在前期阶段应当修习的佛法,因此说:“适时、独卧、一食、梵行。”
Evaṃ attano parivitakkitaṃ soṇo upāsako therassa ārocetvā taṃ paṭipajjitukāmo ‘‘icchāmahaṃ bhante’’tiādimāha. Thero pana ‘‘na tāvassa ñāṇaṃ paripākaṃ gata’’nti upadhāretvā ñāṇaparipākaṃ āgamayamāno ‘‘dukkaraṃ kho’’tiādinā pabbajjāchandaṃ nivāresi. Tattha ekaseyyanti adutiyaseyyaṃ. Ettha ca seyyāsīsena ‘‘eko tiṭṭhati, eko gacchati, eko nisīdatī’’tiādinā nayena vuttaṃ catūsu iriyāpathesu kāyavivekaṃ dīpeti, na ekikā hutvā sayanamattaṃ. Ekabhattanti ‘‘ekabhattiko hoti rattūparato virato vikālabhojanā’’ti (dī. ni. 1.10, 194; ma. ni. 1.293 a. ni. 3.71) evaṃ vuttaṃ vikālabhojanā viratiṃ sandhāya vadati. Brahmacariyanti methunaviratibrahmacariyaṃ, sikkhattayānuyogasaṅkhātaṃ sāsanabrahmacariyaṃ vā. Iṅghāti codanatthe nipāto. Tatthevāti geheyeva. Buddhānaṃ sāsanaṃ anuyuñjāti niccasīlauposathasīlaniyamādibhedaṃ pañcaṅgaṃ aṭṭhaṅgaṃ dasaṅgañca sīlaṃ tadanurūpañca samādhipaññābhāvanaṃ anuyuñja. Etañhi upāsakena pubbabhāge anuyuñjitabbaṃ buddhasāsanaṃ nāma. Tenāha ‘‘kālayuttaṃ ekaseyyaṃ ekabhattaṃ brahmacariya’’nti.
其中,“适时”是指与十四日、十五日、八日、神变月等时节相应,或者是指在所说的时节中,对你这位修习者而言是相应的、适合的、能够做到的,并非一切时、一切场合皆可,这是它的意趣。长老说这一切,是因为他的智慧尚未成熟,贪欲难以断除,为了让他从事适当的正行,而非为了制止他出家的意愿。“出家加行”是指为出家而作的发动与精勤。“平息”是指由于诸根尚未成熟、悚惧心不太强烈而平静下来。虽然出家之愿平息了,他仍遵行长老所教导的方式,时时前往亲近、侍奉长老,听闻佛法。按照所说的方法,他第二次生起了出家的心,并禀告长老,长老第二次同样拒绝了。到了第三次,长老知道他的智慧已经成熟,心想“现在是度他出家的时候了”,便度他出家;他出家后,过了三年,长老集齐僧众,为他授具足戒。关于此事,经文中说:“第二次,索那……乃至……授具足戒。”
Tattha kālayuttanti cātuddasīpañcaddasīaṭṭhamīpāṭihārikapakkhasaṅkhātena kālena yuttaṃ, yathāvuttakāle vā tuyhaṃ anuyuñjantassa yuttaṃ patirūpaṃ sakkuṇeyyaṃ, na sabbakālaṃ sabbanti adhippāyo . Sabbametaṃ ñāṇassa aparipakkattā tassa kāmānaṃ duppahānatāya sammā paṭipattiyaṃ yogyaṃ kārāpetuṃ vadati, na pabbajjāchandaṃ nivāretuṃ. Pabbajjābhisaṅkhāroti pabbajituṃ ārambho ussāho. Paṭippassambhīti indriyānaṃ aparipakkattā saṃvegassa ca nātitikkhabhāvato vūpasami. Kiñcāpi paṭippassambhi, therena vuttavidhiṃ pana anutiṭṭhanto kālena kālaṃ theraṃ upasaṅkamitvā payirupāsanto dhammaṃ suṇāti. Tassa vuttanayeneva dutiyampi pabbajjāya cittaṃ uppajji, therassa ca ārocesi, dutiyampi thero paṭikkhipi. Tatiyavāre pana ñāṇassa paripakkabhāvaṃ ñatvā ‘‘idāni naṃ pabbājetuṃ kālo’’ti thero pabbājesi, pabbajitañca taṃ tīṇi saṃvaccharāni atikkamitvā gaṇaṃ pariyesitvā upasampādesi. Taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘dutiyampi kho soṇo…pe… upasampādesī’’ti.
“比丘稀少”意为只有少数比丘。据说那时的比丘大多住在中部地区,因此那里只有少数几位。他们分散居住:一个村庄住一位,一个城镇住两位,彼此分住。
“艰难地”即是辛苦地。“劳苦地”即是疲惫地。“从彼处、从此处”即是从各个村庄、城镇等处。长老带着少数比丘前来;当把其他比丘带来时,先前带来的比丘因事离去。等待一段时间,再次带来那些比丘时,其他比丘又离开了。就这样反复将他们带来,僧众的聚集经过了很长时间才完成。那时长老也是独住者。因此说“经过三年……聚集……”
Tattha appabhikkhukoti katipayabhikkhuko. Tadā kira bhikkhū yebhuyyena majjhimadeseyeva vasiṃsu, tasmā tattha katipayā eva ahesuṃ . Te ca ekasmiṃ gāme eko, ekasmiṃ nigame dveti evaṃ visuṃ visuṃ vasiṃsu. Kicchenāti dukkhena. Kasirenāti āyāsena. Tato tatoti tasmā tasmā gāmanigamādito. Therena hi katipaye bhikkhū ānetvā aññesu ānīyamānesu pubbe ānītā kenacideva karaṇīyena pakkamiṃsu, kañci kālaṃ āgametvā puna tesu ānīyamānesu itare pakkamiṃsu. Evaṃ punappunaṃ ānayanena sannipāto cireneva ahosi. Theropi tadā ekavihārī ahosi. Tena vuttaṃ ‘‘tiṇṇaṃ vassānaṃ…pe… sannipātāpetvā’’ti.
“安居已住”是指进入雨安居并住过之后。“如是、如是”是说如此这般、如此这般。
“我听闻世尊具足如此之色身成就,具足如此之法身成就”——这仅是听闻。“而我未曾亲见”一句,在此是就具寿索那仅凭凡夫的信心,便渴望见到世尊而言。
后来,他与导师同住一香室,凌晨时分被请,于世尊面前将《十六首八颂品经》确立、作意,全心投入后,通达义与法而诵出;借着法喜等门径证得等持,在诵经结束时发起毗婆舍那,观照诸行,次第证得阿罗汉果。据说,世尊正是为此目的,才安排他同住一香室。
Vassaṃvutthassāti vassaṃ upagantvā vusitavato. Ediso ca ediso cāti evarūpo ca evarūpo ca. ‘‘Evarūpāya nāma rūpakāyasampattiyā samannāgato, evarūpāya dhammakāyasampattiyā samannāgato’’ti sutoyeva me so bhagavā. Na ca mayā sammukhā diṭṭhoti ettha pana puthujjanasaddhāya eva āyasmā soṇo bhagavantaṃ daṭṭhukāmo ahosi. Aparabhāge pana satthārā saddhiṃ ekagandhakuṭiyaṃ vasitvā paccūsasamayaṃ ajjhiṭṭho soḷasa aṭṭhakavaggiyāni satthu sammukhā aṭṭhiṃ katvā manasi katvā sabbaṃ cetasā samannāharitvā atthadhammapaṭisaṃvedī hutvā bhaṇanto dhammupasañhitapāmojjādimukhena samāhito sarabhaññapariyosāne vipassanaṃ paṭṭhapetvā saṅkhāre sammasanto anupubbena arahattaṃ pāpuṇi. Etadatthameva hissa bhagavatā attanā saddhiṃ ekagandhakuṭiyaṃ vāso āṇattoti vadanti.
然而,有些人说:“‘我未曾亲见’这句话,仅仅就见到色身而言。因为具寿索那出家后,在长老跟前取得禅修业处,精勤努力,未受具足戒时便已证得须陀洹;受具足戒后心想‘在家众也有证须陀洹的,我也是须陀洹,这有什么可执着的’,于是为了上位之道而增修观智,在雨安居期间成就六通阿罗汉,在自恣时作了清净自恣。以见圣谛而言,世尊的法身确实已被见到。正如经中说:‘瓦卡利,见法者即见我。’(相应部3.87)因此,对他来说,见到法身早已成就,但在自恣之后,他生起了想见色身的愿望。”
Keci panāhu ‘‘na ca mayā sammukhā diṭṭhoti idaṃ rūpakāyadassanameva sandhāya vuttaṃ. Āyasmā hi soṇo pabbajitvā therassa santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā ghaṭento vāyamanto anupasampannova sotāpanno hutvā upasampajjitvā ‘upāsakāpi sotāpannā honti, ahampi sotāpanno, kimettha citta’nti uparimaggatthāya vipassanaṃ vaḍḍhetvā antovasseyeva chaḷabhiñño hutvā visuddhipavāraṇāya pavāresi. Ariyasaccadassanena bhagavato dhammakāyo diṭṭho nāma hoti. Vuttañhetaṃ ‘yo kho, vakkali, dhammaṃ passati, so maṃ passatī’ti (saṃ. ni. 3.87). Tasmāssa dhammakāyadassanaṃ pageva siddhaṃ, pavāretvā pana rūpakāyaṃ daṭṭhukāmo ahosī’’ti.
“适意”等词的含义在注释中已说明。其中,“种种邪见与心的挣扎”是指作为对立面的邪见与心的挣扎。“适意”是说:对于忙于瞻仰色身的人们,由于世尊的色身成就——具足三十二大丈夫相、八十种随形好、身光一寻及光轮庄严,从各方面都令人产生净信。“悦意”是说:对于审察的人们,由于法身成就——具足十力、四无畏、六不共智、十八不共佛法等无量功德,而令人喜悦、值得喜悦或能生喜悦。“诸根寂静”是说:由于远离了眼等五根的贪著,诸根已寂静。“心意寂静”是说:由于第六意根达到了不攀缘的状态,心意已寂静。“达到最上调伏与寂止”是说:已证得并安住于出世间慧解脱与心解脱的最上调伏与寂止。“调伏”是指:由于身行极为清净,无手足躁动,无嬉戏等,以身调伏。“守护”是指:由于语行极为清净,无无义语,无喧闹等,以语守护。“诸根已制”是指:由于意行极为清净,以圣神通而不攀缘、不漠然,以意根而制御诸根。“龙”是指:因不随欲等而行,因已断的贪等烦恼不再回转、不再返回,因对任何罪过都完全不作,因不再前往后有——以这些理由而称为“龙”。在此
Pāsādikantiādipadānaṃ attho aṭṭhakathāyameva vutto. Tattha visūkāyikavipphanditānanti paṭipakkhabhūtānaṃ diṭṭhicittavipphanditānanti attho. Pāsādikanti (udā. aṭṭha. 10) vā dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇaasītianubyañjanabyāmappabhāketumālālaṅkatāya samantapāsādikāya attano sarīrappabhāya sampattiyā rūpakāyadassanabyāvaṭassa janassa sabbabhāgato pasādāvahaṃ. Pasādanīyanti dasabalacatuvesārajjachaasādhāraṇañāṇaaṭṭhārasaāveṇikabuddhadhammappabhutiaparimāṇaguṇagaṇasamannāgatāya dhammakāyasampattiyā parikkhakajanassa pasādanīyaṃ pasīditabbayuttaṃ pasādakaṃ vā. Santindriyanti cakkhādipañcindriyalolatāvigamena vūpasantapañcindriyaṃ. Santamānasanti chaṭṭhassa manindriyassa nibbisevanabhāvūpagamanena vūpasantamānasaṃ. Uttamadamathasamathaṃ anuppattanti lokuttarapaññāvimutticetovimuttisaṅkhātaṃ uttamaṃ damathaṃ samathañca anuppatvā adhigantvā ṭhitaṃ. Dantanti suparisuddhakāyasamācāratāya hatthapādakukkuccābhāvato davādiabhāvato ca kāyena dantaṃ. Guttanti suparisuddhavacīsamācāratāya niratthakavācābhāvato ravādiabhāvato ca vācāya guttaṃ. Yatindriyanti suparisuddhamanosamācāratāya ariyiddhiyogena abyāvaṭaappaṭisaṅkhupekkhābhāvato ca manindriyavasena yatindriyaṃ. Nāganti chandādivasena agamanato, pahīnānaṃ rāgādikilesānaṃ apunāgamanato apaccāgamanato kassacipi āgussa sabbathāpi akaraṇato, punabbhavassa ca agamanatoti imehi kāraṇehi nāgaṃ. Ettha ca ‘‘pāsādika’’nti iminā rūpakāyena bhagavato pamāṇabhūtataṃ dīpeti, ‘‘pasādanīya’’nti iminā dhammakāyena. ‘‘Santindriya’’ntiādinā sesehi pamāṇabhūtataṃ dīpeti, tena catuppamāṇike lokasannivāse anavasesato sattānaṃ bhagavato pamāṇabhāvo pakāsitoti veditabbo. Ekavihāreti ekagandhakuṭiyaṃ. Gandhakuṭi hi idha ‘‘vihāro’’ti adhippeto. Vatthunti vasituṃ.
258“在露天度过”是指:在露天坐着度过。有些人说:“世尊为与具寿索那作酬对,以入定顺逆次第入于一切声闻共通之定,在露天坐着度过了大半夜,洗足后进入住所。具寿索那尊者了知世尊的心意后,亦相应地顺逆次第入于一切他们定,在露天坐着度过了大半夜,洗足后进入住所。”进入后,得到世尊允许,即使以衣作帘,也在世尊脚边坐着度过。“请求”意为教令。“比丘,请说法”意为:比丘,愿你现起说法,愿你智门现前,请依你所闻、依你所诵而说法。
258.Ajjhokāse vītināmetvāti (udā. aṭṭha. 46) ajjhokāse nisajjāya vītināmetvā. ‘‘Yasmā bhagavā āyasmato soṇassa samāpattisamāpajjanena paṭisanthāraṃ karonto sāvakasādhāraṇā sabbā samāpattiyo anulomapaṭilomaṃ samāpajjanto bahudeva rattiṃ ajjhokāse nisajjāya vītināmetvā pāde pakkhāletvā vihāraṃ pāvisi, tasmā āyasmāpi soṇo bhagavato adhippāyaṃ ñatvā tadanurūpaṃ sabbā tā samāpattiyo samāpajjanto bahudeva rattiṃ ajjhokāse nisajjāya vītināmetvā pāde pakkhāletvā vihāraṃ pāvisī’’ti keci vadanti. Pavisitvā ca bhagavatā anuññāto cīvaraṃ tirokaraṇīyaṃ katvāpi bhagavato pādapasse nisajjāya vītināmesi. Ajjhesīti āṇāpesi. Paṭibhātu taṃ bhikkhu dhammo bhāsitunti bhikkhu tuyhaṃ dhammo bhāsituṃ upaṭṭhātu ñāṇamukhaṃ āgacchatu, yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ bhaṇāhīti attho.
“所有义品经”是指属于义品的《欲经》等十六部经。“以音声诵出”是说以诵经的音声诵出,亦即以吟诵的方式说出。“吟诵结束时”即诵出完毕之时。“善持”是说正确地受持。“善作意”是说妥善地作意。有人在受持时虽正确,但后来通过诵读等作意时,会错误地安立词句或使文句颠倒,而这位尊者并非如此。他完全正确地依所受持而作意,因此说“善作意即妥善作意”。“善领解”是说对义理也能善加领解。因为若能善加领解义理,便能正确地诵出圣典。“具足优雅音声”是指以如法的舒缓、紧促等发音,具足圆润词句的优雅音声。“流畅”即无碍,以此显示其说法的无碍。“无过失”:“过失”称为ela,不流漏过失故为“无过失”,即无过失。又或,“无过失”即无ela与无gala,意为无过失、文句不脱落、无缺减。因此,世尊将其置于第一:“比丘们,在我的声闻比丘中,音声善妙者,即是此索那·古提康那。”“能令义了知”是指能使人了知所要表达的义理。
Sabbāneva aṭṭhakavaggikānīti aṭṭhakavaggabhūtāni kāmasuttādīni (mahāni. 1) soḷasa suttāni. Sarena abhāsīti suttussāraṇasarena abhāsi, sarabhaññavasena kathesīti attho. Sarabhaññapariyosāneti ussāraṇāvasāne. Suggahitānīti sammā uggahitāni. Sumanasikatānīti suṭṭhu manasi katāni. Ekacco uggahaṇakāle sammā uggahetvāpi pacchā sajjhāyādivasena manasikaraṇakāle byañjanāni vā micchā ropeti, padapaccābhaṭṭhaṃ vā karoti, na evamayaṃ. Iminā pana sammadeva yathuggahitaṃ manasi katāni. Tena vuttaṃ ‘‘sumanasikatānīti suṭṭhu manasi katānī’’ti. Sūpadhāritānīti atthatopi suṭṭhu upadhāritāni. Atthe hi suṭṭhu upadhārite sakkā pāḷi sammā ussāretuṃ. Kalyāṇiyāpi vācāya samannāgatoti sithiladhanitādīnaṃ yathāvidhānaṃ vacanena parimaṇḍalapadabyañjanāya poriyā vācāya samannāgato. Vissaṭṭhāyāti vimuttāya. Etenassa vimuttavāditaṃ dasseti. Anelagalāyāti elaṃ vuccati doso, taṃ na paggharatīti anelagalā, tāya niddosāyāti attho. Atha vā anelagalāyāti anelāya ca agalāya ca, niddosāya agalitapadabyañjanāya aparihīnapadabyañjanāyāti attho. Tathā hi naṃ bhagavā ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ kalyāṇavākkaraṇānaṃ yadidaṃ soṇo kuṭikaṇṇo’’ti (a. ni. 1.198, 206) etadagge ṭhapesi. Atthassa viññāpaniyāti yathādhippetaṃ atthaṃ ñāpetuṃ samatthāya.
所谓“多少岁”者:据说他正值中年,处于第三阶段,且威仪具足,在他人看来像是出家更久的样子。有些论师说,世尊是就此而问,但这并无根据。若如此,他应堪能享受禅定之乐,而世尊是为了追问“你为何荒废了这么长时间”才问“你多少岁”。因此他说:“比丘,你为何耽搁了这么久?”其中,“为何”即是什么原因。“耽搁了这么久”即如此拖延,意思是:是什么原因让你这么久不出家,而住在俗家之中?“我很久才见到你”即我经过很久、很长时间才见到你。“于诸欲”指所依之欲与烦恼之欲。“过患”即过失。再者,虽然于诸欲的过患以某种方式见到了,但我仍未能从在家生活中出离。为什么?因为在家生活是拥挤的,在家状态被种种高低不等、应做应办的事务所充斥。因此他说:“事务多,应做之事多”。
Kativassoti so kira majjhimavayassa tatiye koṭṭhāse ṭhito ākappasampanno ca paresaṃ ciratarapabbajito viya khāyati. Taṃ sandhāya bhagavā pucchīti keci, taṃ akāraṇaṃ. Evaṃ santaṃ samādhisukhaṃ anubhavituṃ yutto, ettakaṃ kālaṃ kasmā pamādaṃ āpannosīti pana anuyuñjituṃ satthā ‘‘kativassosī’’ti taṃ pucchi. Tenevāha ‘‘kissa pana tvaṃ bhikkhu evaṃ ciraṃ akāsī’’ti. Tattha kissāti kiṃkāraṇā. Evaṃ ciraṃ akāsīti evaṃ cirāyi, kena kāraṇena evaṃ cirakālaṃ pabbajjaṃ anupagantvā agāramajjhe vasīti attho. Ciraṃ diṭṭho meti cirena cirakālena mayā diṭṭho. Kāmesūti vatthukāmesu kilesakāmesu ca. Ādīnavoti doso. Apicāti kāmesu ādīnave kenaci pakārena diṭṭhepi na tāvāhaṃ gharāvāsato nikkhamituṃ asakkhiṃ. Kasmā? Sambādho gharāvāso, uccāvacehi kiccakaraṇīyehi samupabyūḷho agāriyabhāvo. Tenevāha ‘‘bahukicco bahukaraṇīyo’’ti.
“了知此义”:如实见到诸欲过患的心,纵使经过很久,也不会投入在家生活,必定如荷叶上的水珠般回转退离。以一切方式了知此义,即为此义。“此优陀那”:正确地了知流转与还灭,于流转及其因相中从不喜乐——为显明此义,他发出此优陀那。
Etamatthaṃ viditvāti kāmesu yathābhūtaṃ ādīnavadassino cittaṃ cirāyitvāpi gharāvāse na pakkhandati, aññadatthu padumapalāse udakabindu viya vinivattatiyevāti etamatthaṃ sabbākārato viditvā. Imaṃ udānanti pavattiṃ nivattiñca sammadeva jānanto pavattiyaṃ taṃnimitte ca na kadācipi ramatīti idamatthadīpakaṃ imaṃ udānaṃ udānesi.
其中,“于世间见过患”:于一切行世间,以智慧之眼见到“无常、苦、变易法”等过患、过失。由此表明修观之行。“知无依之法”:因舍离一切依着,如实了知无依的涅槃法,以道智通达其出离、远离、无为、不死之本质。“见”与“知”二词,应如“饮酥得体力,见狮生怖畏,以慧见而诸漏灭尽”等句中那样,视为表示原因之义。圣者不乐于恶:因远离烦恼故,圣者、善士,即使对于微细之恶亦不乐。何以故?“不乐于恶,清净故”——身行等极清净故,清净之人、洁白之人,犹如王天鹅不喜乐粪便之处,不乐于恶、不乐于杂染法,不欣喜之。另有“恶人不乐于清净”的读法,其义为:恶人于清净、无过、洁白之法不喜乐,反而如村猪等,唯乐于粪便之处、不净、杂染法。这是从对立面转换的说法。
Tattha disvā ādīnavaṃ loketi sabbasmimpi saṅkhāraloke ‘‘anicco dukkho vipariṇāmadhammo’’tiādīnavaṃ dosaṃ paññācakkhunā passitvā. Etena vipassanācāro kathito. Ñatvā dhammaṃ nirūpadhinti sabbūpadhipaṭinissaggattā nirupadhiṃ nibbānadhammaṃ yathābhūtaṃ ñatvā, nissaraṇavivekāsaṅkhatāmatasabhāvato maggañāṇena paṭivijjhitvā. ‘‘Disvā ñatvā’’ti imesaṃ padānaṃ ‘‘ghataṃ pivitvā balaṃ hoti, sīhaṃ disvā bhayaṃ hoti, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā hontī’’tiādīsu (ma. ni. 1.271) viya hetuatthatā daṭṭhabbā. Ariyo na ramatī pāpeti kilesehi ārakattā ariyo sappuriso aṇumattepi pāpe na ramati. Kasmā? Pāpe na ramatī sucīti suvisuddhakāyasamācārāditāya suci suddhapuggalo rājahaṃso viya uccāraṭṭhāne pāpe saṃkiliṭṭhadhamme na ramati nābhinandati. ‘‘Pāpo na ramatī suci’’ntipi pāṭho, tassattho – pāpo puggalo suciṃ anavajjaṃ vodānadhammaṃ na ramati, aññadatthu gāmasūkarādayo viya uccāraṭṭhānaṃ asuciṃ saṃkilesadhammaṃyeva ramatīti paṭipakkhato desanaṃ parivatteti.
259259. 黑狮:即黑面猴类。此处其余内容,依巴利圣典及注释书即可明了。
259.Kāḷasīhoti kāḷamukhavānarajāti. Sesamettha pāḷito aṭṭhakathāto ca suviññeyyamevāti.