自恣犍度
4. Pavāraṇakkhandhakaṃ
不乐住论的注释
Aphāsukavihārakathāvaṇṇanā
209在《自恣犍度》中,开头有“lāpo”“ālāpo”,以言语和回应方式平等交谈叫“sallāpo”。“Piṇḍāya paṭikkameyya”的意思是在村里托钵后应当返回。“Avakkārapātiṃ dhovitvā upaṭṭhāpeyya”的意思是:把多余的钵食拿走,为了存放而洗净一个盒状钵并放好。“Samuggapāti”是指像盒形容器一样的钵。“Appaharite”指没有长草的地方,意思是那里没有因为被钵食压住而会坏死的草。因此,在没有草的地方以及大草丛中,即使用车倾倒钵食,草也不会被毁坏,那样的地方也算作可取之处。这是为了不违犯坏生种学处而说的。“Appāṇake”指没有生命的地方,也就是倾倒钵食时不会有生命死亡的地方,或者指大水域。因为在少量水中,把饭团投入并搅动时,微小生物会死,而在大湖等地方则不会。这是为了保护生命而说的。“Opilāpeyya”的意思是应当使其沉入。
209. Pavāraṇakkhandhake ādito lāpo ālāpo, vacanapaṭivacanavasena samaṃ lāpo sallāpo. Piṇḍāya paṭikkameyyāti gāme piṇḍāya caritvā paccāgaccheyya. Avakkārapātiṃ dhovitvā upaṭṭhāpeyyāti atirekapiṇḍapātaṃ apanetvā ṭhapanatthāya ekaṃ samuggapātiṃ dhovitvā ṭhapeyya. Samuggapāti nāma samuggapuṭasadisā pāti. Appahariteti aparūḷhaharite, yasmiṃ ṭhāne piṇḍapātajjhottharaṇena vinassanadhammāni tiṇāni natthi, tasminti attho. Tena nittiṇañca mahātiṇagahanañca yattha sakaṭenapi chaḍḍite piṇḍapāte tiṇāni na vinassanti, tañca ṭhānaṃ pariggahitaṃ hoti. Bhūtagāmasikkhāpadassa hi avikopanatthametaṃ vuttaṃ. Appāṇaketi nippāṇake, piṇḍapātajjhottharaṇena maritabbapāṇakarahite vā mahāudakakkhandhe. Parittodake eva hi bhattapakkhepena āluḷite sukhumapāṇakā maranti, na mahātaḷākādīsūti. Pāṇakānurakkhaṇatthañhi etaṃ vuttaṃ. Opilāpeyyāti nimujjāpeyya.
“Vaccaghaṭa”就是洗用水罐。“Ritta”是空的意思。“Tuccha”是同一个词的另一种说法。“Avisayha”是举不起来、太重了。“Hatthavikārena”是用手势的意思。用手举起来叫“hatthavilaṅghana”,所以说“hatthukkhepakena”。或者,“vilaṅgheti”是用这个把东西送到别处,所以叫“vilaṅghaka”;手本身就是“vilaṅghaka”,以那个手之“vilaṅghaka”而言,即所谓“以互相交扣之手”。也就是说,两个人用手互相交扣,放在两只手上,然后举起,这叫做“以手之vilaṅghaka举起”。“Titthiyasamādāna”是应被外道所执取的。
Vaccaghaṭanti ācamanakumbhī. Rittanti rittakaṃ. Tucchanti tasseva vevacanaṃ. Avisayhanti ukkhipituṃ asakkuṇeyyaṃ atibhārikaṃ. Hatthavikārenāti hatthasaññāya. Hatthehi ukkhipanaṃ hatthavilaṅghanaṃ. Tenāha ‘‘hatthukkhepakenā’’ti. Atha vā vilaṅgheti desantaraṃ pāpeti etenāti vilaṅghako, hattho eva vilaṅghako hatthavilaṅghako, tena hatthavilaṅghakena, aññamaññaṃ saṃsibbitahatthenāti vuttaṃ hoti. Dve hi janā hatthena hatthaṃ saṃsibbetvā dvīsu hatthesu ṭhapetvā uṭṭhapentā hatthavilaṅghakena uṭṭhapenti nāma. Titthiyasamādānanti titthiyehi samādātabbaṃ.
自恣分类的注释
Pavāraṇābhedakathāvaṇṇanā
212比丘们,有两种自恣:十四日自恣和十五日自恣。在这里,前安居者(的自恣日)是前迦提月满月日;如果他们被喜欢争吵的人扰乱,而把自恣推迟,那么就可以在迦提月黑分十四日或后迦提月满月日举行。后安居者的自恣日,则就是后迦提月满月日。应当知道,这就是三种自恣日。这是按照通常惯例来说的;不过,如果出现那样的因缘,在两个迦提月满月日之前的十四日也可以举行自恣。因此,在大寺,比丘们在十四日自恣后,十五日举行身和合;为了去支提山看大塔,他们也在第八日出发,而那也是针对想在十四日自恣的人说的。
212.Dvemā, bhikkhave, pavāraṇā cātuddasikā ca pannarasikā cāti ettha purimavassaṃvutthānaṃ pubbakattikapuṇṇamā, tesaṃyeva sace bhaṇḍanakārakehi upaddutā pavāraṇaṃ paccukkaḍḍhanti, atha kattikamāsassa kāḷapakkhacātuddaso vā pacchimakattikapuṇṇamā vā, pacchimavassaṃvutthānañca pacchimakattikapuṇṇamā eva vāti ime tayo pavāraṇadivasāti veditabbā. Idañca pakaticārittavasena vuttaṃ, tathārūpapaccaye pana sati dvinnaṃ kattikapuṇṇamānaṃ purimesu cātuddasesupi pavāraṇaṃ kātuṃ vaṭṭati, teneva mahāvihāre bhikkhū cātuddasiyā pavāretvā pannarasiyā kāyasāmaggiṃ denti, cetiyagirimahadassanatthampi aṭṭhamiyā gacchanti, tampi cātuddasiyaṃ pavāretukāmānaññeva hoti.
自恣给予允许论的注释
Pavāraṇādānānujānanakathāvaṇṇanā
213如果举行自恣的比丘比较年长,也就是说,如果举行自恣的比丘是更年长的。而“那位比丘”,指的就是举行自恣的那位比丘。
213.Sace pana vuḍḍhataro hotīti sace pavāraṇadāyako bhikkhu vuḍḍhataro hoti. Tena ca bhikkhunāti pavāraṇadāyakena bhikkhunā.
十五种无犯情况的注释
Anāpattipannarasakakathāvaṇṇanā
222222. 在十五种情况中,“刚自恣完”是指自恣刚刚结束。“大众未起座”是指自恣之后,大家还在互相交谈,没有起身离开。“部分已起座”是指有些人还坐在原位,有些人已经回到自己的地方去了。“应再次自恣”是指所有人应当重新聚在一起再作自恣。“他们平等地前来,应在他们面前自恣”是指对已经离开的人不必叫回来,只在仍然坐着的比丘面前作自恣就可以。“全体大众都已起座,他们平等地前来,应在他们面前自恣”是指如果所有(若全体大众起座后,他们全体回来,应在他们面前自恣:若所有人都已起座离去而无法聚集,则可聚集部分比丘进行自恣,这是允许的,因为无需动议,不构成僧团行事,故不成为别众)。在伍波萨他中也是同样的道理。
222. Pannarasakesu pavāritamatteti pavāritasamanantaraṃ. Avuṭṭhitāya parisāyāti pavāretvā pacchā aññamaññaṃ kathentiyā. Ekaccāya vuṭṭhitāyāti ekaccesu yathānisinnesu ekaccesu sakasakaṭṭhānaṃ gatesu. Puna pavāritabbanti punapi sabbehi samāgantvā pavāretabbaṃ. Āgacchanti samasamā, tesaṃ santike pavāretabbanti gate anānetvā nisinnānaññeva santike pavāretabbaṃ. Sabbāya vuṭṭhitāya parisāya āgacchanti samasamā, tesaṃ santike pavāretabbanti yadi sabbe vuṭṭhahitvā gatā sannipātetuñca na sakkā, ekacce sannipātetvā pavāretuṃ vaṭṭati, ñattiṃ ṭhapetvā kattabbasaṅghakammābhāvā vaggaṃ na hoti. Uposathepi eseva nayo.
遮止自恣论的注释
Pavāraṇāṭhapanakathāvaṇṇanā
237“没有布施”等说法所引出的十种邪见。执取“如来死后存在”“如来死后不存在”等被称为常见或断见的极端,所以叫执极端者。
237. ‘‘Natthi dinna’’ntiādinayappavattā dasavatthukā micchādiṭṭhi. ‘‘Hoti tathāgato paraṃ maraṇā , na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’’tiādinā sassatucchedasaṅkhātaṃ antaṃ gaṇhātīti antaggāhikā.
斗诤制造者事例的注释
Bhaṇḍanakārakavatthukathāvaṇṇanā
240“在第四次(伍波萨他)举行时,他们听说”——这话是说:在第四次十五日伍波萨他举行时,他们听说“他们要阻止我们的自恣”。这样也成了两个十四日伍波萨他,也就是说,连同第三次一起,共有两个十四日伍波萨他。
240.Catutthekate suṇantīti catutthe pannarasikuposathe kate amhākaṃ pavāraṇaṃ ṭhapessantīti suṇanti. Evampi dve cātuddasikā hontīti tatiyena saddhiṃ dve cātuddasikā honti.
自恣摄论的注释
Pavāraṇāsaṅgahakathāvaṇṇanā
241241. 这个“自恣摄”(自恣的施与规则)即使只给一个人,也等于给了所有人,所以说“即使只依据一个人,也应该施与”。所谓“客比丘们不能取得他们的住处”,意思是即使有六十腊的比丘前来,也不能取得他们的住处。而“自恣之后,也能在期间离开去游行”,是说做了自恣摄之后,如果想在期间离开,可以集合僧团进行自恣。其余的在这里,依据巴利圣典和注释书,是很容易理解的。
241. Ayaṃ pavāraṇāsaṅgaho ekassa dinnopi sabbesaṃ dinnova hotīti āha ‘‘ekassapi vasena dātabbo’’ti. Āgantukā tesaṃ senāsanaṃ gahetuṃ na labhantīti sacepi saṭṭhivassabhikkhū āgacchanti, tesaṃ senāsanaṃ gahetuṃ na labhanti. Pavāretvā pana antarāpi cārikaṃ pakkamituṃ labhantīti pavāraṇāsaṅgahe kate antarā pakkamitukāmā saṅghaṃ sannipātāpetvā pavāretuṃ labhanti. Sesamettha pāḷito aṭṭhakathāto ca suviññeyyameva.