4. 自恣犍度
4. Pavāraṇakkhandhakaṃ
不乐住论释
Aphāsukavihārakathāvaṇṇanā
209209. 在自恣犍度中,开头的闲谈是‘lāpo’,对话是‘ālāpo’,以言语和应答方式进行的平等交谈是‘sallāpo’。‘Piṇḍāya paṭikkameyyā’意为在村落中托钵后应返回。‘Avakkārapātiṃ dhovitvā upaṭṭhāpeyyā’意为:将多余的钵食除去后,为了存放而洗净一个盒状钵并安放好。‘Samuggapāti’是指类似于盒形容器的钵。‘Appaharite’意为在未长植物的地方,即在该处,丢弃的钵食不会毁坏生长的草类,这是此处的含义。因此,在无草之处以及草丛粗大的地方,即使以车倾倒钵食,草也不会毁坏,那样的地方也被视为合适的“非生草处”。这是为了不违犯坏生种学处而说的。‘Appāṇake’意为无生物的地方,即丢弃钵食时不会有生物死亡的地方,或是大水中。因为在少量水中,搅动并投入食物时,微小生物会死亡,而在大湖等中则不会。这是为了保护生物而说的。‘Opilāpeyyā’意为应使其沉入。
209. Pavāraṇakkhandhake ādito lāpo ālāpo, vacanapaṭivacanavasena samaṃ lāpo sallāpo. Piṇḍāya paṭikkameyyāti gāme piṇḍāya caritvā paccāgaccheyya. Avakkārapātiṃ dhovitvā upaṭṭhāpeyyāti atirekapiṇḍapātaṃ apanetvā ṭhapanatthāya ekaṃ samuggapātiṃ dhovitvā ṭhapeyya. Samuggapāti nāma samuggapuṭasadisā pāti. Appahariteti aparūḷhaharite, yasmiṃ ṭhāne piṇḍapātajjhottharaṇena vinassanadhammāni tiṇāni natthi, tasminti attho. Tena nittiṇañca mahātiṇagahanañca yattha sakaṭenapi chaḍḍite piṇḍapāte tiṇāni na vinassanti, tañca ṭhānaṃ pariggahitaṃ hoti. Bhūtagāmasikkhāpadassa hi avikopanatthametaṃ vuttaṃ. Appāṇaketi nippāṇake, piṇḍapātajjhottharaṇena maritabbapāṇakarahite vā mahāudakakkhandhe. Parittodake eva hi bhattapakkhepena āluḷite sukhumapāṇakā maranti, na mahātaḷākādīsūti. Pāṇakānurakkhaṇatthañhi etaṃ vuttaṃ. Opilāpeyyāti nimujjāpeyya.
"Vaccaghaṭa"指洗净用的水壶。"Ritta"意为空的。"Tuccha"是其同义词。"Avisayha"意为无法举起、过于沉重。"Hatthavikārena"指用手势。用手举起称为"hatthavilaṅghana",因此说"hatthukkhepakena"。或者,"vilaṅgheti"意为以此送到别处,故为"vilaṅghaka",手本身即是"vilaṅghaka",即"hatthavilaṅghaka"。以那种"hatthavilaṅghakena",即指互相交缠的手。因为两人将手互相交缠,以手承托而抬起,便称为以"hatthavilaṅghakena"抬起。"Titthiyasamādāna"指应被外道所执取的。
Vaccaghaṭanti ācamanakumbhī. Rittanti rittakaṃ. Tucchanti tasseva vevacanaṃ. Avisayhanti ukkhipituṃ asakkuṇeyyaṃ atibhārikaṃ. Hatthavikārenāti hatthasaññāya. Hatthehi ukkhipanaṃ hatthavilaṅghanaṃ. Tenāha ‘‘hatthukkhepakenā’’ti. Atha vā vilaṅgheti desantaraṃ pāpeti etenāti vilaṅghako, hattho eva vilaṅghako hatthavilaṅghako, tena hatthavilaṅghakena, aññamaññaṃ saṃsibbitahatthenāti vuttaṃ hoti. Dve hi janā hatthena hatthaṃ saṃsibbetvā dvīsu hatthesu ṭhapetvā uṭṭhapentā hatthavilaṅghakena uṭṭhapenti nāma. Titthiyasamādānanti titthiyehi samādātabbaṃ.
自恣分别论释
Pavāraṇābhedakathāvaṇṇanā
212“诸比丘,有两种自恣:十四日与十五日。”这里,前安居者的自恣日为后迦提月满月;若他们为诤事挑起者所扰而推迟自恣,则可在迦提月黑半月的十四日或后迦提月满月进行。后安居者的自恣日,则是后迦提月满月。应知此为三种自恣日。这是依通常的惯例而说,然而,若有那样的因缘,在两个迦提满月之前的十四日亦可举行自恣。因此,大寺的比丘们于十四日自恣后,于十五日举行身和合;为了前往支提山见大寺,他们也在第八日出发,这也是为了那些想在十四日自恣的人。
212.Dvemā, bhikkhave, pavāraṇā cātuddasikā ca pannarasikā cāti ettha purimavassaṃvutthānaṃ pubbakattikapuṇṇamā, tesaṃyeva sace bhaṇḍanakārakehi upaddutā pavāraṇaṃ paccukkaḍḍhanti, atha kattikamāsassa kāḷapakkhacātuddaso vā pacchimakattikapuṇṇamā vā, pacchimavassaṃvutthānañca pacchimakattikapuṇṇamā eva vāti ime tayo pavāraṇadivasāti veditabbā. Idañca pakaticārittavasena vuttaṃ, tathārūpapaccaye pana sati dvinnaṃ kattikapuṇṇamānaṃ purimesu cātuddasesupi pavāraṇaṃ kātuṃ vaṭṭati, teneva mahāvihāre bhikkhū cātuddasiyā pavāretvā pannarasiyā kāyasāmaggiṃ denti, cetiyagirimahadassanatthampi aṭṭhamiyā gacchanti, tampi cātuddasiyaṃ pavāretukāmānaññeva hoti.
允许自恣论释
Pavāraṇādānānujānanakathāvaṇṇanā
213“若是较年长的”:指这位进行自恣的比丘较为年长。“而那位比丘”:即进行自恣的比丘。
213.Sace pana vuḍḍhataro hotīti sace pavāraṇadāyako bhikkhu vuḍḍhataro hoti. Tena ca bhikkhunāti pavāraṇadāyakena bhikkhunā.
十五种无犯论释
Anāpattipannarasakakathāvaṇṇanā
222在十五种情况中,“刚自恣完”指自恣刚结束时。“大众未起座”指自恣后,比丘们彼此交谈,尚未离座。“部分起座”指部分比丘仍坐着,部分已回到各自的位置。“应再自恣”指所有人应重新聚集后自恣。“他们全体回来,应在他们面前自恣”指对于已经离去者,不必叫回,只需在仍坐着的比丘面前进行自恣。“若全体大众起座后,他们全体回来,应在他们面前自恣”指若所有人都已起座离去而无法聚集,则可聚集部分比丘进行自恣,这是允许的,因为无需动议,不构成僧团行事,故不成为别众。在布萨中,道理也是如此。
222. Pannarasakesu pavāritamatteti pavāritasamanantaraṃ. Avuṭṭhitāya parisāyāti pavāretvā pacchā aññamaññaṃ kathentiyā. Ekaccāya vuṭṭhitāyāti ekaccesu yathānisinnesu ekaccesu sakasakaṭṭhānaṃ gatesu. Puna pavāritabbanti punapi sabbehi samāgantvā pavāretabbaṃ. Āgacchanti samasamā, tesaṃ santike pavāretabbanti gate anānetvā nisinnānaññeva santike pavāretabbaṃ. Sabbāya vuṭṭhitāya parisāya āgacchanti samasamā, tesaṃ santike pavāretabbanti yadi sabbe vuṭṭhahitvā gatā sannipātetuñca na sakkā, ekacce sannipātetvā pavāretuṃ vaṭṭati, ñattiṃ ṭhapetvā kattabbasaṅghakammābhāvā vaggaṃ na hoti. Uposathepi eseva nayo.
遮自恣论释
Pavāraṇāṭhapanakathāvaṇṇanā
237由“没有布施”等所生的十事邪见。执取“如来死后存在”、“如来死后不存在”等常见或断见的极端,故称为“执极端者”。
237. ‘‘Natthi dinna’’ntiādinayappavattā dasavatthukā micchādiṭṭhi. ‘‘Hoti tathāgato paraṃ maraṇā , na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’’tiādinā sassatucchedasaṅkhātaṃ antaṃ gaṇhātīti antaggāhikā.
诤事制造者事论释
Bhaṇḍanakārakavatthukathāvaṇṇanā
240“当第四布萨举行时,他们听闻”:指在第四次十五日布萨举行时,他们听闻“他们将遮止我们的自恣”。“如是亦成为两个十四日”:即连同第三次,共有两个十四日。
240.Catutthekate suṇantīti catutthe pannarasikuposathe kate amhākaṃ pavāraṇaṃ ṭhapessantīti suṇanti. Evampi dve cātuddasikā hontīti tatiyena saddhiṃ dve cātuddasikā honti.
自恣摄论释
Pavāraṇāsaṅgahakathāvaṇṇanā
241此处的“自恣摄”,即使施与一人,也等同施与所有人,因此说“即使依一人也应施与”。“客比丘们不能取得他们的住处”,意指即使有六十腊的比丘前来,也不能取得他们的住处。而“自恣后,则能在期间离开游行”,是说作了自恣摄之后,若想在期间离开,可以集合僧团进行自恣。其余的含义,依据巴利圣典与注释书,是容易了知的。
241. Ayaṃ pavāraṇāsaṅgaho ekassa dinnopi sabbesaṃ dinnova hotīti āha ‘‘ekassapi vasena dātabbo’’ti. Āgantukā tesaṃ senāsanaṃ gahetuṃ na labhantīti sacepi saṭṭhivassabhikkhū āgacchanti, tesaṃ senāsanaṃ gahetuṃ na labhanti. Pavāretvā pana antarāpi cārikaṃ pakkamituṃ labhantīti pavāraṇāsaṅgahe kate antarā pakkamitukāmā saṅghaṃ sannipātāpetvā pavāretuṃ labhanti. Sesamettha pāḷito aṭṭhakathāto ca suviññeyyameva.