3. 入雨安居犍度
3. Vassūpanāyikakkhandhakaṃ
允许入雨安居之语的解释
Vassūpanāyikānujānanakathāvaṇṇanā
184在《入雨安居犍度》中,由于‘idha’一词仅是虚词,既不能表示处所,也无法表示其他意义,故如此说。以‘aparajjugatāya assā’这一复合词,表明这是一个不同格关系的外在意义依主释。‘aparajju’指阿沙荼月满月日之后的第二天,即初日。‘assā’指阿沙荼月满月日。
184. Vassūpanāyikakkhandhake idha-saddo nipātamattoti okāsaparidīpanassapi asambhavato atthantarassa abodhanato vuttaṃ. Aparajjugatāya assāti iminā asamānādhikaraṇavisayo bāhiratthasamāsoyanti dasseti. Aparajjūti āsāḷhīpuṇṇamito aparaṃ dinaṃ, pāṭipadanti attho. Assāti āsāḷhīpuṇṇamiyā.
关于雨安居期间禁止游行等之语的解释
Vassāne cārikāpaṭikkhepādikathāvaṇṇanā
185应知:以无牵挂而行,或于他处令黎明升起,便构成犯戒。此处,以无牵挂而行,当越过近行界时,应知犯戒;以有牵挂而行,若于他处令黎明升起,应知犯戒。
185.Anapekkhagamanena vā aññattha aruṇaṃ uṭṭhāpanena vā āpatti veditabbāti ettha anapekkhagamanena upacārātikkame āpatti veditabbā, sāpekkhagamanena aññattha aruṇuṭṭhāpanena āpatti veditabbā.
允许七日作法之语的解释
Sattāhakaraṇīyānujānanakathāvaṇṇanā
187-189第187至189条。“三因损失者”:因比丘尼的厕所等已被禁止,故为(三种)已舍弃者。“应遮止”:指嫁娶的庆典。“经文”:指自己娴熟的经典。“不坏失”:即不坏灭、不消失。
187-189.Tīṇi parihīnānīti bhikkhunīnaṃ vaccakuṭiādīnaṃ paṭikkhittattā pahīnāni. Vāreyyanti āvāhavivāhamaṅgalaṃ. Suttantoti attano paguṇasuttanto. Na palujjatīti na vinassati na antaradhāyati.
允许已派遣者之语的解释
Pahiteyeva anujānanakathāvaṇṇanā
199第199条。“bhikkhugatiko”指依附比丘者。因其与比丘共住,故说“与比丘共住之人”。以七日事由外出后,于界外令黎明出现,即为破夜。未受邀请而往,则不应行。于此当知:因未受邀请,即使决意以七日事由出行者,亦破雨安居且犯恶作。如所说,若无破夜之因缘,即便住于界外精舍而想“我将回来”然后出行,也说为破雨安居。“得往”是指以七日事由得以出行。如此出行者,应立于界内的近行地界内,作意“我将于七日内回来”然后出发。若未作意而越过近行地界,据说便成为破雨安居者。“物品”指衣服。“派遣”指以洗衣等事派遣。关于“不能到达,得行”:若想“我今日即回”而前往附近精舍并返回,于途中若遇黎明出现,既不算破雨安居,亦无破夜恶作。然而,“为见导师”得往,是指“即使无病,为见导师或戒师”得以七日事由出行。若导师说“今日莫去”,仍得前往。同样,以七日事由出行并于七日内返回者,若导师或戒师说“今日莫去”,仍得前往,即使超过七日亦无犯,此是意旨所在。但应知,破雨安居确实会发生,因为七日已在外度过。
199.Bhikkhugatikoti bhikkhunissitako. So pana yasmā bhikkhūhi saddhiṃ vasati, tasmā vuttaṃ ‘‘bhikkhūhi saddhiṃ vasanakapuriso’’ti. Sattāhakaraṇīyena gantvā bahiddhā aruṇuṭṭhāpanaṃ ratticchedo. Animantitena gantuṃ na vaṭṭatīti ettha animantitattā sattāhakiccaṃ adhiṭṭhahitvā gacchantassapi vassacchedo ceva dukkaṭañca hotīti veditabbaṃ. Yathāvuttañhi ratticchedakāraṇaṃ vinā tirovihāre vasitvā āgacchissāmīti gacchatopi vassacchedaṃ vadanti. Gantuṃ vaṭṭatīti sattāhakaraṇīyena gantuṃ vaṭṭati. Evaṃ gacchantena ca antoupacārasīmāyaṃ ṭhiteneva ‘‘antosattāhe āgacchissāmī’’ti ābhogaṃ katvā gantabbaṃ. Sace ābhogaṃ akatvā upacārasīmaṃ atikkamati, chinnavassova hotīti vadanti. Bhaṇḍakanti cīvaraṃ sandhāya vuttaṃ. Pahiṇantīti cīvaradhovanādikammena pahiṇanti. Sampāpuṇituṃna sakkoti, vaṭṭatīti ettha ‘‘ajjeva āgamissāmī’’ti sāmantavihāraṃ gantvā puna āgacchantassa antarāmagge sace aruṇuggamanaṃ hoti, vassacchedopi na hoti, ratticchedadukkaṭañca natthīti vadanti. ‘‘Ācariyaṃ passissāmī’’ti pana gantuṃ labhatīti ‘‘agilānampi ācariyaṃ upajjhāyaṃ vā passissāmī’’ti sattāhakaraṇīyena gantuṃ labhati. Sace pana naṃ ācariyo ‘‘ajja mā gacchā’’ti vadati, vaṭṭatīti evaṃ sattāhakaraṇīyena gataṃ antosattāheyeva puna āgacchantaṃ sace ācariyo upajjhāyo vā ‘‘ajja mā gacchā’’ti vadati, vaṭṭati, sattāhātikkamepi anāpattīti adhippāyo, vassacchedo pana hotiyevāti daṭṭhabbaṃ sattāhassa bahiddhā vītināmitattā.
关于障碍时无犯与破雨安居之语的解释
Antarāye anāpattivassacchedakathāvaṇṇanā
201第201条。“若已远去,应以七日之限令黎明出现”,由此显示:若有破雨安居的因由,则可以七日事由而行。
201.Sace dūraṃ gato hoti, sattāhavārena aruṇo uṭṭhāpetabboti iminā vassacchedakāraṇe sati sattāhakaraṇīyena gantuṃ vaṭṭatīti dīpeti.
关于在跋耆等处入雨安居之说明
Vajādīsu vassūpagamanakathāvaṇṇanā
203第203条。应三说“我于此入雨安居”。因并非指“在此精舍”,故不应说“在此精舍”,只须说“我于此入雨安居”即可。然而,不得在商队中入雨安居。若无小屋等,便作“我于此入雨安居”的口头宣说而入,此则不可;唯以作归属的方式即被允许,这是义趣之所在。“分散”指各别而行。“于三处无破雨安居之犯”,是说若与之同行则无犯;若与之分离而行,便有犯,且不得行自恣。
203.‘‘Idha vassaṃ upemī’’ti tikkhattuṃ vattabbanti satthassāvihārattā ‘‘imasmiṃ vihāre’’ti avatvā ‘‘idha vassaṃ upemī’’ti ettakameva vattabbaṃ. Satthe pana vassaṃ upagantuṃ na vaṭṭatīti kuṭikādīnaṃ abhāve ‘‘idha vassaṃ upemī’’ti vacībhedaṃ katvā upagantuṃ na vaṭṭati, ālayakaraṇamatteneva vaṭṭatīti adhippāyo. Vippakiratīti visuṃ visuṃ gacchati. Tīsu ṭhānesu natthi vassacchede āpattīti tehi saddhiṃ gacchantasseva natthi āpatti, tehi viyujjitvā gamane pana āpattiyeva, pavāretuñca na labhati.
关于不应进入瓦萨之处所之说明
Vassaṃ anupagantabbaṭṭhānakathāvaṇṇanā
204第204条。“如‘毕舍遮利迦’者:此处,毕舍遮即是毕舍遮利迦,亦说为毕舍遮童子。“连接入口门”,即连接已装门闩的门。“五种覆盖”,指草、叶、砖、石、灰泥这五种覆盖。应知此语多就一般而说,因为在树下等处,以木板覆盖的小屋也可记说入雨安居。“诸比丘,不应以无坐卧处而入雨安居”,他们说,这一遮止是针对作口头宣说而入雨安居而言,并非针对作归属而入。然而,因巴利圣典中无差别而说,且注释书在解释第二波罗夷时决断地说:“入雨安居者,即使行非正常途径,亦应于五种覆盖之一所覆盖、带门闩的坐卧处而入。因此,若雨安居时得到坐卧处,此为善;若不得,应寻求人工乃至自作,绝不应以无坐卧处而入雨安居。”故知,若无坐卧处,除船等处外,于他处以作归属的方式入雨安居,是不可的。因为在船、商队、跋耆等处,依“诸比丘,允许于船入雨安居”等开许,无论有无坐卧处,皆特别听许入雨安居。因此,“诸比丘,不应以无坐卧处而入雨安居”这一禁制,于那些处并不适用。所以说,若无坐卧处时,以作归属的方式亦得于船等中入。所谓“横档床”,指于长床脚中间穿孔,插入横档而作的床。这种床不分上下,翻转过来也是如此。
204.Seyyathāpipisācillikāti ettha pisācā eva pisācillikā, pisācadārakātipi vadanti. Pavisanadvāraṃ yojetvāti sakavāṭabaddhameva yojetvā. Pañcannaṃ chadanānanti tiṇapaṇṇaiṭṭhakasilāsudhāsaṅkhātānaṃ pañcannaṃ chadanānaṃ. Idañca yebhuyyena vuttanti veditabbaṃ rukkhādīsu padaracchadanāyapi kuṭikāya vassūpagamanassa vuttattā. Na, bhikkhave, asenāsanikena vassaṃ upagantabbanti vacībhedaṃ katvā vassūpagamanaṃ sandhāyeva paṭikkhepo, na ālayakaraṇavasena upagamanaṃ sandhāyāti vadanti. Pāḷiyaṃ pana avisesena vuttattā aṭṭhakathāyañca dutiyapārājikasaṃvaṇṇanāyaṃ (pārā. aṭṭha. 1.84) ‘‘vassaṃ upagacchantena hi nālakapaṭipadaṃ paṭipannenapi pañcannaṃ chadanānaṃ aññatarena channeyeva sadvārabandhe senāsane upagantabbaṃ. Tasmā vassakāle sace senāsanaṃ labhati, iccetaṃ kusalaṃ. No ce labhati, hatthakammaṃ pariyesitvāpi kātabbaṃ. Hatthakammaṃ alabhantena sāmampi kātabbaṃ, na tveva asenāsanikena vassaṃ upagantabba’’nti daḷhaṃ katvā vuttattā asenāsanikassa nāvādiṃ vinā aññattha ālayo na vaṭṭatīti amhākaṃ khanti. Nāvāsatthavajesuyeva hi ‘‘anujānāmi, bhikkhave, nāvāya vassaṃ upagantu’’ntiādinā sati asati vā senāsane vassūpagamanassa visuṃ anuññātattā ‘‘na, bhikkhave, asenāsanikena vassaṃ upagantabba’’nti ayaṃ paṭikkhepo tattha na labbhatīti asati senāsane ālayavasenapi nāvādīsu upagamanaṃ vuttaṃ. Ṭaṅkitamañco nāma dīghe mañcapāde majjhe vijjhitvā aṭaniyo pavesetvā kato mañco. Tassa idaṃ upari idaṃ heṭṭhāti natthi, parivattetvā atthatopi tādisova hoti, taṃ susāne devaṭṭhāne ca ṭhapenti, catunnaṃ pāsāṇānaṃ upari pāsāṇaṃ attharitvā kataṃ gehampi ‘‘ṭaṅkitamañco’’ti vuccati.
关于非法决断之说明
Adhammikakatikakathāvaṇṇanā
205205. 其相状已在《大分别》中说过,因此在第四波罗夷的注释中,于“谁最先从此住处离去,我们便知他是阿罗汉”(pārā. 228)一处,显示了非法规约的相状;之后在《卧坐具犍度》的注释中,非法规约的相状也将会显了。
205.Tassā lakkhaṇaṃ mahāvibhaṅge vuttanti catutthapārājikasaṃvaṇṇanāyaṃ ‘‘yo imamhā āvāsā paṭhamaṃ pakkamissati, taṃ mayaṃ arahāti jānissāmā’’ti (pārā. 228) ettha dassitaṃ adhammikakatikavattalakkhaṇaṃ sandhāya vadati, paratopi senāsanakkhandhakavaṇṇanāyaṃ adhammikaṃ katikavattaṃ āvi bhavissatiyeva.
关于承诺恶作罪之说明
Paṭissavadukkaṭāpattikathāvaṇṇanā
207因为在不同界内的两处住所入雨安居的比丘,当于第二处生起“我住”之心念时,第一处的坐卧具分配便告失效;当再次于第一处生起“我住”之心念时,第二处的分配又告失效,所以说“诸比丘,该比丘的前安居便不成立”。由于违背承诺之缘,只要承诺存在,便有恶作,故说“于彼彼承诺有恶作”。因此又说“然而那……乃至……后因违背之缘”。
207. Yasmā nānāsīmāyaṃ dvīsu āvāsesu vassaṃ vasantassa dutiye ‘‘vasāmī’’ti citte uppanne paṭhamasenāsanaggāho paṭippassambhati, puna paṭhameyeva ‘‘vasāmī’’ti citte uppanne dutiyo paṭippassambhati, tasmā ‘‘tassa, bhikkhave, bhikkhuno purimikā ca na paññāyatī’’ti vuttaṃ. Paṭissavassa visaṃvādanapaccayā hontampi dukkaṭaṃ satiyeva paṭissave hotīti āha ‘‘tassa tassa paṭissave dukkaṭa’’nti. Tenevāha ‘‘tañca kho…pe… pacchā visaṃvādanapaccayā’’ti.
“不可作”是指以七日事由而言不可作。“可作”是指以七日事由而言可作。既然如此,为何不说“以七日事由不可作者、可作者”呢?因为即使说“不可作”,也能使人了知以七日事由的可作与不可作性,故不另说。既然如此,在后面两处“以七日事由离去”中,为何不只说“可作者离去”呢?答:于彼处,如果不提“以七日事由”而只说“可作者离去”,便无法说明他于外界度过那七日,因此说“以七日事由离去”。如此说明后,由于七日时限是决定的,便能表明他于外界度过了那七日。
Akaraṇīyoti sattāhakaraṇīyena akaraṇīyo. Sakaraṇīyoti sattāhakaraṇīyeneva sakaraṇīyo. Yadi evaṃ ‘‘sattāhakaraṇīyena akaraṇīyo sakaraṇīyo’’ti ca kasmā na vuttanti? ‘‘Akaraṇīyo’’ti vuttepi sattāhakaraṇīyena sakaraṇīyākaraṇīyatā viññāyatīti katvā na vuttaṃ. Yadi evaṃ parato ‘‘sattāhakaraṇīyena pakkamatī’’ti vāradvayepi ‘‘sakaraṇīyo pakkamatī’’ti ettakameva kasmā na vuttanti? Vuccate – tattha ‘‘sattāhakaraṇīyenā’’ti avatvā ‘‘sakaraṇīyo pakkamatī’’ti vutte so taṃ sattāhaṃ bahiddhā vītināmetīti na sakkā vattunti ‘‘sattāhakaraṇīyena pakkamatī’’ti vuttaṃ. Evañhi vutte sattāhassa adhikatattā so taṃ sattāhaṃ bahi vītināmetīti sakkā vattuṃ.
此处,最初的四种情况是就无牵挂之离去而言,其中前两种针对未入雨安居者,后两种则针对已入雨安居者。之后两种情况是就有牵挂之离去而言,其中第一种为显示:即使有牵挂者以七日事由离去,若于外界度过那七日,雨安居便中断;后一种为显示:依所述方式离去后,若于七日内返回,则雨安居不中断。而“他在自恣日未到前,以可作事由离去七日”这一情况,从第九种开始,为显示:即便离去并于外界度过七日,雨安居亦不中断。于此应知,由于没有“不可作者离去”这第二种情况,从第九种开始的离去,也须有可作事由方可离去,若无则不可。这七种情况是就于外界行布萨者而言,另七种则就入内住处行布萨者而言。如是,关于前安居说了十四种,此后关于后安居同样说了十四种。应知它们有此差别。
Ettha ca ādimhi cattāro vārā nirapekkhagamanaṃ sandhāya vuttā, tatthāpi purimā dve vārā vassaṃ anupagatassa vasena vuttā, pacchimā pana dve vārā vassaṃ upagatassa vasena, tato paraṃ dve vārā sāpekkhagamanaṃ sandhāya vuttā, tatthāpi paṭhamavāro sāpekkhassapi sattāhakaraṇīyena gantvā taṃ sattāhaṃ bahiddhā vītināmentassa vassacchedadassanatthaṃ vutto, itaro vuttanayeneva gantvā antosattāhe nivattantassa vassacchedābhāvadassanatthaṃ. ‘‘So sattāhaṃ anāgatāya pavāraṇāya sakaraṇīyo pakkamatī’’ti ayaṃ pana vāro navamito paṭṭhāya gantvā sattāhaṃ bahiddhā vītināmentassapi vassacchedābhāvadassanatthaṃ vutto. Ettha ca ‘‘akaraṇīyo pakkamatī’’ti dutiyavārassa anāgatattā navamito paṭṭhāya gacchantenapi satiyeva karaṇīye gantabbaṃ, nāsatīti daṭṭhabbaṃ. Ime ca satta vārā bahiddhā katauposathikassa vasena āgatā, apare satta antovihāraṃ gantvā katauposathassa vasenāti evaṃ purimikāya vasena cuddasa vārā vuttā, tato paraṃ pacchimikāya vasena teyeva cuddasa vārā vuttāti evametesaṃ nānākaraṇaṃ veditabbaṃ.
然而,为了将以上所有方式所说的义理归纳开显,便展开了“他于当日不可作等”等文句。至于“住两三天后于七日内返回者,更何须说”一句,意思是:入雨安居后,住了两三天,以七日事由离去,并于七日内返回者,更何须论,根本不必讨论。而“若无念而不入雨安居”,是指没有作“我于此处入此三月雨安居”的语表而不入安居。
Imehi pana sabbavārehi vuttamatthaṃ sampiṇḍetvā dassetuṃ ‘‘so tadaheva akaraṇīyotiādīsū’’tiādi āraddhaṃ. Ko pana vādo dvīhatīhaṃ vasitvā antosattāhe nivattantassāti vassaṃ upagantvā dvīhatīhaṃ vasitvā sattāhakaraṇīyena gantvā antosattāhe nivattantassa ko pana vādo, kathā eva natthīti adhippāyo. Asatiyā pana vassaṃ na upetīti ‘‘imasmiṃ vihāre imaṃ temāsaṃ vassaṃ upemī’’ti vacībhedaṃ katvā na upeti.
“在拘牟底四月满月日”,即后迦提迦月的满月日。此日因有睡莲而称“拘牟底”,又因是四个雨安居月的终结而称“四月”。那时睡莲盛放,所以睡莲的聚集,或睡莲本身称为“拘牟达”;此日有此睡莲,故称“拘牟底”,意为“有睡莲的”。其余的内容在此易解。
Komudiyā cātumāsiniyāti pacchimakattikapuṇṇamāyaṃ. Sā hi kumudānaṃ atthitāya komudī, catunnaṃ vassikānaṃ māsānaṃ pariyosānattā ‘‘cātumāsinī’’ti vuccati. Tadā hi kumudāni supupphitāni honti, tasmā kumudānaṃ samūho, kumudāni eva vā komudā, te ettha atthīti ‘‘komudī’’ti vuccati, kumudavatīti vuttaṃ hoti. Sesamettha uttānameva.