3. 入雨安居篇章
3. Vassūpanāyikakkhandhakaṃ
允许入雨安居之语的解释
Vassūpanāyikānujānanakathāvaṇṇanā
184在《入雨安居犍度》中,“idha”这个词只是一个虚词,所以这样说,是因为它既不可能表示处所,也不能表达别的含义。通过“aparajjugatāya assā”这个说法,表明这是一个不同格关系的外在意义复合词。“aparajju”指阿沙荼月满月日之后的第二天,也就是初一。“assā”指阿沙荼月满月日。
184. Vassūpanāyikakkhandhake idha-saddo nipātamattoti okāsaparidīpanassapi asambhavato atthantarassa abodhanato vuttaṃ. Aparajjugatāya assāti iminā asamānādhikaraṇavisayo bāhiratthasamāsoyanti dasseti. Aparajjūti āsāḷhīpuṇṇamito aparaṃ dinaṃ, pāṭipadanti attho. Assāti āsāḷhīpuṇṇamiyā.
关于雨安居期间禁止外出游行的相关讨论的解释
Vassāne cārikāpaṭikkhepādikathāvaṇṇanā
185185. 或者,以无所顾恋的方式前往,或者在别处让黎明升起,应当知道这就构成罪。在这里,以无所顾恋的方式前往时,一旦越过近行界,应当知道构成罪;以有所顾恋的方式前往时,如果在别处让黎明升起,应当知道构成罪。
185.Anapekkhagamanena vā aññattha aruṇaṃ uṭṭhāpanena vā āpatti veditabbāti ettha anapekkhagamanena upacārātikkame āpatti veditabbā, sāpekkhagamanena aññattha aruṇuṭṭhāpanena āpatti veditabbā.
允许七日作法之语的解释
Sattāhakaraṇīyānujānanakathāvaṇṇanā
187-189187-189. “三种已失去的”:因为比丘尼的厕所等(场所)已被禁止,所以是已舍弃的。“婚礼”:指嫁娶的庆典。“经文”:指自己熟练的经文。“不坏失”:就是不坏灭、不消失。
187-189.Tīṇi parihīnānīti bhikkhunīnaṃ vaccakuṭiādīnaṃ paṭikkhittattā pahīnāni. Vāreyyanti āvāhavivāhamaṅgalaṃ. Suttantoti attano paguṇasuttanto. Na palujjatīti na vinassati na antaradhāyati.
关于已派遣者本身的允许之语的解释
Pahiteyeva anujānanakathāvaṇṇanā
199“bhikkhugatiko”是指依附比丘的人。他因为和比丘们住在一起,所以文中说“与比丘们同住的人”。以七日事由外出之后,在外地让黎明出现,就是破夜。没有受到邀请就不可以去。在这里应当知道:由于没有受到邀请,即使已经决意以七日事由外出,也仍然既破雨安居又犯恶作。正如所说的那样,即使没有破夜的理由,只是住在别的精舍后想着“我会回来”再出发,也说这是破雨安居。“可以去”是指以七日事由可以去。这样去的,以洗衣等事派遣。
199.Bhikkhugatikoti bhikkhunissitako. So pana yasmā bhikkhūhi saddhiṃ vasati, tasmā vuttaṃ ‘‘bhikkhūhi saddhiṃ vasanakapuriso’’ti. Sattāhakaraṇīyena gantvā bahiddhā aruṇuṭṭhāpanaṃ ratticchedo. Animantitena gantuṃ na vaṭṭatīti ettha animantitattā sattāhakiccaṃ adhiṭṭhahitvā gacchantassapi vassacchedo ceva dukkaṭañca hotīti veditabbaṃ. Yathāvuttañhi ratticchedakāraṇaṃ vinā tirovihāre vasitvā āgacchissāmīti gacchatopi vassacchedaṃ vadanti. Gantuṃ vaṭṭatīti sattāhakaraṇīyena gantuṃ vaṭṭati. Evaṃ gacchantena ca antoupacārasīmāyaṃ ṭhiteneva ‘‘antosattāhe āgacchissāmī’’ti ābhogaṃ katvā gantabbaṃ. Sace ābhogaṃ akatvā upacārasīmaṃ atikkamati, chinnavassova hotīti vadanti. Bhaṇḍakanti cīvaraṃ sandhāya vuttaṃ. Pahiṇantīti cīvaradhovanādikammena pahiṇanti. Sampāpuṇituṃna sakkoti, vaṭṭatīti ettha ‘‘ajjeva āgamissāmī’’ti sāmantavihāraṃ gantvā puna āgacchantassa antarāmagge sace aruṇuggamanaṃ hoti, vassacchedopi na hoti, ratticchedadukkaṭañca natthīti vadanti. ‘‘Ācariyaṃ passissāmī’’ti pana gantuṃ labhatīti ‘‘agilānampi ācariyaṃ upajjhāyaṃ vā passissāmī’’ti sattāhakaraṇīyena gantuṃ labhati. Sace pana naṃ ācariyo ‘‘ajja mā gacchā’’ti vadati, vaṭṭatīti evaṃ sattāhakaraṇīyena gataṃ antosattāheyeva puna āgacchantaṃ sace ācariyo upajjhāyo vā ‘‘ajja mā gacchā’’ti vadati, vaṭṭati, sattāhātikkamepi anāpattīti adhippāyo, vassacchedo pana hotiyevāti daṭṭhabbaṃ sattāhassa bahiddhā vītināmitattā.
关于障碍时不受惩罚以及雨安居中断的讨论
Antarāye anāpattivassacchedakathāvaṇṇanā
201如果已经去了很远的地方,就应该以七天为期限让黎明出现。这句话说明:当存在破坏雨安居的因由时,可以为了七天的事而外出。
201.Sace dūraṃ gato hoti, sattāhavārena aruṇo uṭṭhāpetabboti iminā vassacchedakāraṇe sati sattāhakaraṇīyena gantuṃ vaṭṭatīti dīpeti.
在牛棚等处入雨安居的解说
Vajādīsu vassūpagamanakathāvaṇṇanā
203“我在这里入雨安居”这句话应当说三遍。因为并不是指在导师的精舍里,所以不说“在这个精舍里”,只须说“我在这里入雨安居”这么多就够了。但是,不允许在商队中入雨安居。如果没有小屋等住处,只是口头上说“我在这里入雨安居”然后入住,这是不允许的;只有以表明归属的方式才算允许,这是这里的意旨。“分散”是指各自分开走。在三种情况下,不算破雨安居的罪:和他们一起走的时候没有罪;但如果离开他们单独走,那就是有罪,而且不能举行自恣。
203.‘‘Idha vassaṃ upemī’’ti tikkhattuṃ vattabbanti satthassāvihārattā ‘‘imasmiṃ vihāre’’ti avatvā ‘‘idha vassaṃ upemī’’ti ettakameva vattabbaṃ. Satthe pana vassaṃ upagantuṃ na vaṭṭatīti kuṭikādīnaṃ abhāve ‘‘idha vassaṃ upemī’’ti vacībhedaṃ katvā upagantuṃ na vaṭṭati, ālayakaraṇamatteneva vaṭṭatīti adhippāyo. Vippakiratīti visuṃ visuṃ gacchati. Tīsu ṭhānesu natthi vassacchede āpattīti tehi saddhiṃ gacchantasseva natthi āpatti, tehi viyujjitvā gamane pana āpattiyeva, pavāretuñca na labhati.
关于不应进入雨安居处所的解说
Vassaṃ anupagantabbaṭṭhānakathāvaṇṇanā
204204. “就像毕舍遮利迦”:这里,毕舍遮本身就是毕舍遮利迦,也有人说是毕舍遮童子。“连接入口门”,就是把已经装好门闩的门连接起来。“五种覆盖”,指草、叶、砖、石、灰泥这五种覆盖。应当知道,这话主要是就一般情况说的,因为在树下等处,用木板覆盖的小屋也可以说是在那里入雨安居。他们说,“诸比丘,不应以无坐卧处而入雨安居”这句话,是在作了口头宣说之后,针对入雨安居这件事而作的遮止,并不是针对以执著归属的方式前往而言。然而,因为巴利圣典中没有区分地说了,而且注释书在解释第二波罗夷时也坚定地说:“入雨安居的人,即使走的是不正常的途径,也应当在五种覆盖之一所覆盖、带有门闩的坐卧处入雨安居。所以,雨安居时如果得到坐卧处,那是好的;如果得不到,就应当去寻找人工,甚至自己动手做,绝不应该以无坐卧处而入雨安居。”因此我们的主张是:如果没有坐卧处,除了船等处之外,在其他地方以执著归属的方式入雨安居是不允许的。因为在船、商队、牛棚等处,依“诸比丘,允许在船上入雨安居”等开许,无论有没有坐卧处,都特别允许入雨安居。所以,“诸比丘,不应以无坐卧处而入雨安居”这一遮止,在那里并不适用。因此说,没有坐卧处时,以执著归属的方式也可以在船等处入雨安居。所谓“横档床”,就是在长床脚中间穿孔,把横档插进去做成的床。这种床没有哪边是上、哪边是下,翻过来也一样,人们把它放在坟地或神庙里。在四块石头上再铺一块石头所造的房子,也叫“横档床”。
204.Seyyathāpipisācillikāti ettha pisācā eva pisācillikā, pisācadārakātipi vadanti. Pavisanadvāraṃ yojetvāti sakavāṭabaddhameva yojetvā. Pañcannaṃ chadanānanti tiṇapaṇṇaiṭṭhakasilāsudhāsaṅkhātānaṃ pañcannaṃ chadanānaṃ. Idañca yebhuyyena vuttanti veditabbaṃ rukkhādīsu padaracchadanāyapi kuṭikāya vassūpagamanassa vuttattā. Na, bhikkhave, asenāsanikena vassaṃ upagantabbanti vacībhedaṃ katvā vassūpagamanaṃ sandhāyeva paṭikkhepo, na ālayakaraṇavasena upagamanaṃ sandhāyāti vadanti. Pāḷiyaṃ pana avisesena vuttattā aṭṭhakathāyañca dutiyapārājikasaṃvaṇṇanāyaṃ (pārā. aṭṭha. 1.84) ‘‘vassaṃ upagacchantena hi nālakapaṭipadaṃ paṭipannenapi pañcannaṃ chadanānaṃ aññatarena channeyeva sadvārabandhe senāsane upagantabbaṃ. Tasmā vassakāle sace senāsanaṃ labhati, iccetaṃ kusalaṃ. No ce labhati, hatthakammaṃ pariyesitvāpi kātabbaṃ. Hatthakammaṃ alabhantena sāmampi kātabbaṃ, na tveva asenāsanikena vassaṃ upagantabba’’nti daḷhaṃ katvā vuttattā asenāsanikassa nāvādiṃ vinā aññattha ālayo na vaṭṭatīti amhākaṃ khanti. Nāvāsatthavajesuyeva hi ‘‘anujānāmi, bhikkhave, nāvāya vassaṃ upagantu’’ntiādinā sati asati vā senāsane vassūpagamanassa visuṃ anuññātattā ‘‘na, bhikkhave, asenāsanikena vassaṃ upagantabba’’nti ayaṃ paṭikkhepo tattha na labbhatīti asati senāsane ālayavasenapi nāvādīsu upagamanaṃ vuttaṃ. Ṭaṅkitamañco nāma dīghe mañcapāde majjhe vijjhitvā aṭaniyo pavesetvā kato mañco. Tassa idaṃ upari idaṃ heṭṭhāti natthi, parivattetvā atthatopi tādisova hoti, taṃ susāne devaṭṭhāne ca ṭhapenti, catunnaṃ pāsāṇānaṃ upari pāsāṇaṃ attharitvā kataṃ gehampi ‘‘ṭaṅkitamañco’’ti vuccati.
关于非法决议的解说
Adhammikakatikakathāvaṇṇanā
205这个特相在《大分别》里已经说过,所以这里是在指第四波罗夷注释中那段“谁最先从这个住处离开,我们就知道他是阿拉汉”(pārā. 228)里所展示的非法规约的特相;后面在《卧坐具犍度》的注释里,非法规约也会显现出来。
205.Tassā lakkhaṇaṃ mahāvibhaṅge vuttanti catutthapārājikasaṃvaṇṇanāyaṃ ‘‘yo imamhā āvāsā paṭhamaṃ pakkamissati, taṃ mayaṃ arahāti jānissāmā’’ti (pārā. 228) ettha dassitaṃ adhammikakatikavattalakkhaṇaṃ sandhāya vadati, paratopi senāsanakkhandhakavaṇṇanāyaṃ adhammikaṃ katikavattaṃ āvi bhavissatiyeva.
关于承诺而犯恶作罪的解说
Paṭissavadukkaṭāpattikathāvaṇṇanā
207207. 因为在一个有不同的界区、有两处住所的情况下,若有人想在第二处住所结雨安居而住,当他心里生起“我住(在这里)”的念头时,第一处住所的分配就失效了;反之,当他在第一处心里再次生起“我住(在这里)”的念头时,第二处的分配也失效了。所以说“诸比丘,那位比丘的前安居不算成立”。由于违背承诺这个条件,只要承诺还在,就会构成恶作,因此说“对每一个承诺都有恶作”。也正因为如此,才说“而那……中略……后来因为违背承诺这个条件”。
207. Yasmā nānāsīmāyaṃ dvīsu āvāsesu vassaṃ vasantassa dutiye ‘‘vasāmī’’ti citte uppanne paṭhamasenāsanaggāho paṭippassambhati, puna paṭhameyeva ‘‘vasāmī’’ti citte uppanne dutiyo paṭippassambhati, tasmā ‘‘tassa, bhikkhave, bhikkhuno purimikā ca na paññāyatī’’ti vuttaṃ. Paṭissavassa visaṃvādanapaccayā hontampi dukkaṭaṃ satiyeva paṭissave hotīti āha ‘‘tassa tassa paṭissave dukkaṭa’’nti. Tenevāha ‘‘tañca kho…pe… pacchā visaṃvādanapaccayā’’ti.
所谓“不可作”,是指以七日事由来说不可作。“可作”,是指以七日事由来说可作。如果是这样,那为什么不说“以七日事由不可作者、可作者”呢?因为即使只说“不可作”,也能让人知道以七日事由的可作与不可作,所以就不另外说了。如果是这样,那么在后面两处“以七日事由离去”中,为什么不只说“可作者离去”呢?回答说:在那里,如果不提“以七日事由”,只说“可作者离去”,就无法说明他在外面度过了那七日,所以说“以七日事由离去”。这样说了以后,因为七日是限定的,就能说明他在外面度过了那七日。
Akaraṇīyoti sattāhakaraṇīyena akaraṇīyo. Sakaraṇīyoti sattāhakaraṇīyeneva sakaraṇīyo. Yadi evaṃ ‘‘sattāhakaraṇīyena akaraṇīyo sakaraṇīyo’’ti ca kasmā na vuttanti? ‘‘Akaraṇīyo’’ti vuttepi sattāhakaraṇīyena sakaraṇīyākaraṇīyatā viññāyatīti katvā na vuttaṃ. Yadi evaṃ parato ‘‘sattāhakaraṇīyena pakkamatī’’ti vāradvayepi ‘‘sakaraṇīyo pakkamatī’’ti ettakameva kasmā na vuttanti? Vuccate – tattha ‘‘sattāhakaraṇīyenā’’ti avatvā ‘‘sakaraṇīyo pakkamatī’’ti vutte so taṃ sattāhaṃ bahiddhā vītināmetīti na sakkā vattunti ‘‘sattāhakaraṇīyena pakkamatī’’ti vuttaṃ. Evañhi vutte sattāhassa adhikatattā so taṃ sattāhaṃ bahi vītināmetīti sakkā vattuṃ.
在这里,开头四种情况是就无牵挂地离去而说的。其中,前两种情况是依未入雨安居者而说,后两种则是依已入雨安居者而说。此后两种情况是就有牵挂地离去而说的。其中,第一种情况是为了说明:即使是有牵挂的人,以七日事由离去,并在外面度过那七天,雨安居也会中断;另一种情况则是为了说明:按所说的方式离去后,在七天内返回,雨安居就不会中断。而“他在自恣日未到之前,以有事由而离去”这一情况,是从第九种开始说的,是为了说明:即使离去并在外面度过七天,雨安居也不会中断。这里还应知道:由于“以无事由而离去”这第二种情况并不存在,所以从第九种开始,即使是在离去时,也唯有在有正念且有可做事由时才能离去,若无正念则不可以。这七种情况是依在外处作布萨的人来说的,另外七种则是依进入内部住处后作布萨的人来说的。这样,依前安居说了十四种情况;此后,依后安居也同样说了那十四种情况。应当知道,它们之间的差别就是这样。
Ettha ca ādimhi cattāro vārā nirapekkhagamanaṃ sandhāya vuttā, tatthāpi purimā dve vārā vassaṃ anupagatassa vasena vuttā, pacchimā pana dve vārā vassaṃ upagatassa vasena, tato paraṃ dve vārā sāpekkhagamanaṃ sandhāya vuttā, tatthāpi paṭhamavāro sāpekkhassapi sattāhakaraṇīyena gantvā taṃ sattāhaṃ bahiddhā vītināmentassa vassacchedadassanatthaṃ vutto, itaro vuttanayeneva gantvā antosattāhe nivattantassa vassacchedābhāvadassanatthaṃ. ‘‘So sattāhaṃ anāgatāya pavāraṇāya sakaraṇīyo pakkamatī’’ti ayaṃ pana vāro navamito paṭṭhāya gantvā sattāhaṃ bahiddhā vītināmentassapi vassacchedābhāvadassanatthaṃ vutto. Ettha ca ‘‘akaraṇīyo pakkamatī’’ti dutiyavārassa anāgatattā navamito paṭṭhāya gacchantenapi satiyeva karaṇīye gantabbaṃ, nāsatīti daṭṭhabbaṃ. Ime ca satta vārā bahiddhā katauposathikassa vasena āgatā, apare satta antovihāraṃ gantvā katauposathassa vasenāti evaṃ purimikāya vasena cuddasa vārā vuttā, tato paraṃ pacchimikāya vasena teyeva cuddasa vārā vuttāti evametesaṃ nānākaraṇaṃ veditabbaṃ.
不过,为了把以上各种情况所说的义理归纳起来展示,就开始了“他当天就做了不该做的事”等等这些内容。那住上两三天、在七天内返回的人,还有什么可说的呢?意思是:入了雨安居之后,住了两三天,因为七天之内能办完的事出去,在七天内返回的人,那还用说吗?根本没什么可讨论的。至于“因为没有生起入安居的心念而不入雨安居”,是说他没有说出“我在这座精舍入这三个月雨安居”这样的话,就不算入雨安居。
Imehi pana sabbavārehi vuttamatthaṃ sampiṇḍetvā dassetuṃ ‘‘so tadaheva akaraṇīyotiādīsū’’tiādi āraddhaṃ. Ko pana vādo dvīhatīhaṃ vasitvā antosattāhe nivattantassāti vassaṃ upagantvā dvīhatīhaṃ vasitvā sattāhakaraṇīyena gantvā antosattāhe nivattantassa ko pana vādo, kathā eva natthīti adhippāyo. Asatiyā pana vassaṃ na upetīti ‘‘imasmiṃ vihāre imaṃ temāsaṃ vassaṃ upemī’’ti vacībhedaṃ katvā na upeti.
在“拘牟底四月”这句里,说的是后迦提迦月的满月日。这一天因为睡莲盛开的缘故叫“拘牟底”,又因为它是四个月雨安居的末尾,所以叫“四月”。那时候睡莲开得正盛,因此睡莲的聚集,或者睡莲本身,就叫“拘牟达”;这一天有这些睡莲,所以说叫“拘牟底”,意思就是“有睡莲的”。这里剩下的内容都很容易理解。
Komudiyā cātumāsiniyāti pacchimakattikapuṇṇamāyaṃ. Sā hi kumudānaṃ atthitāya komudī, catunnaṃ vassikānaṃ māsānaṃ pariyosānattā ‘‘cātumāsinī’’ti vuccati. Tadā hi kumudāni supupphitāni honti, tasmā kumudānaṃ samūho, kumudāni eva vā komudā, te ettha atthīti ‘‘komudī’’ti vuccati, kumudavatīti vuttaṃ hoti. Sesamettha uttānameva.