布萨篇章
2. Uposathakkhandhakaṃ
关于允许集会等事的详细解说
Sannipātānujānanādikathāvaṇṇanā
132132. 在布萨犍度中,“渡越”是指愚人在那里漂浮、漂流,这就是“渡口”的意思。“从此”是指在教法中获得了依据。说那些话,就是用“在某日或某时,应当做这件事”等说法来讲说。
132. Uposathakkhandhake taranti plavanti ettha bālāti titthaṃ. Itoti imasmiṃ sāsane laddhito. Taṃ kathentīti ‘‘imasmiṃ nāma divase muhutte vā idaṃ kattabba’’ntiādinā kathenti.
134关于“请听我说,尊者”等语句中应当说的内容,在《论母注》(《疑惑度释·缘起注释》)里已经详细讲过了,所以这里不再展开说明;有需要的人应当从那里去了解。
134. ‘‘Suṇātu me bhante’’tiādīsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ mātikāṭṭhakathāyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. nidānavaṇṇanā) vitthārato āgatamevāti na idha vitthārayissāma, atthikehi pana tatoyeva gahetabbaṃ.
135135. 对于“犯戒之后又出罪”这一说法,应当知道:即使已经告知过的罪,也可以称为“不存在”。正因如此,《论母注》(《疑惑度释·缘起注释》)中说:“如果有人这样——没有犯戒,或者犯了之后已经出罪、已经说过、已经告知——那么对他来说,那个罪就称为‘不存在’。”所谓妄语,是由言语的分裂而产生的,所以说“不是以妄语的特征”。那么,依世尊的话来说,在明知故犯的妄语中有什么呢?就是通过“犯恶作”这句话来说的。在语门中有以不作为为生起的罪:因为如果一位比丘在非法承认时沉默坐着,在意门中确实没有罪,但由于应当公开而没有公开,所以对他来说,在语门中就有以不作为为生起的罪。
135.Āpajjitvā vā vuṭṭhitoti ettha ārocitāpi āpatti asantī nāma hotīti veditabbaṃ. Teneva mātikāṭṭhakathāyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. nidānavaṇṇanā) vuttaṃ ‘‘yassa pana evaṃ anāpannā vā āpatti āpajjitvā ca pana vuṭṭhitā vā desitā vā ārocitā vā, tassa sā āpatti asantī nāma hotī’’ti. Musāvādo nāma vacībhedapaccayā hotīti āha ‘‘na musāvādalakkhaṇenā’’ti. Bhagavato pana vacanenāti sampajānamusāvāde kiṃ hoti? ‘‘Dukkaṭaṃ hotī’’ti iminā vacanena. Vacīdvāre akiriyasamuṭṭhānā āpatti hotīti yasmā yassa bhikkhuno adhammikāya paṭiññāya tuṇhībhūtassa nisinnassa manodvāre āpatti nāma natthi, yasmā pana āvi kātabbaṃ na āvi akāsi, tenassa vacīdvāre akiriyasamuṭṭhānā āpatti hoti.
“言语”是指以言语(而说),这里是一种省略了 ya 音节的表达方式。应当这样理解:不以言语和任何人交谈。不应对其他人说出话语,也就是心里想着“这些人会听到”,就连声音也不该发出来。若犯语罪,就是犯下由言语所生起的罪。
Vācāti vācāya, ya-kāralopenāyaṃ niddeso. Kenaci manujena vācāya anālapantoti yojetabbaṃ. Giraṃ no ca pare bhaṇeyyāti ‘‘ime sossantī’’ti parapuggale sandhāya saddampi na nicchāreyya. Āpajjeyya vācasikanti vācato samuṭṭhitaṃ āpattiṃ āpajjeyya.
“作障碍者”:由于它是追悔的依处,所以会阻止喜悦等的生起,并对证得初禅等构成障碍。“那位比丘安乐”:意思是,凭借以不追悔为根本的喜悦等,那位比丘成就了安乐的道。
Antarāyakaroti vippaṭisāravatthutāya pāmojjādisambhavaṃ nivāretvā paṭhamajjhānādīnaṃ adhigamāya antarāyakaro. Tassa bhikkhuno phāsu hotīti avippaṭisāramūlakānaṃ pāmojjādīnaṃ vasena tassa bhikkhuno sukhā paṭipadā sampajjatīti attho.
允许结界的论述注释
Sīmānujānanakathāvaṇṇanā
138“其他”也是针对纯尘山等而说的。所谓“象量山”,从最低处算起有七肘半高。所谓“因此”,是因为单靠一个人不够,所以说“因此”。所谓“三十二粒饭团大小”,应当从体积大小来理解,不是按重量来计算。“内杂木”是指与实心木混杂在一起的。“针杆大小”,在锡兰岛人们说是书写杆的大小,这应当看作小指节那么大。这是指九根枝干长出的情况。在外侧区域安立名称是可行的,也就是说,在向外伸出的八条路中,一个方向安立一个名称,另一个方向安立另一个名称,像这样在四个地方安立名称是可行的。
138.Itaropīti suddhapaṃsupabbatādiṃ sandhāya vadati. Hatthippamāṇo nāma pabbato heṭṭhimakoṭiyā aḍḍhaṭṭhamaratanubbedho. Tasmāti yasmā ekena na vaṭṭati, tasmā. Dvattiṃsapalaguḷapiṇḍappamāṇatā thūlatāya gahetabbā, na tulagaṇanāya. Antosāramissakānanti antosārarukkhehi missakānaṃ. Sūcidaṇḍakappamāṇoti sīhaḷadīpe lekhanadaṇḍappamāṇoti vadanti, so ca kaniṭṭhaṅguliparimāṇoti daṭṭhabbaṃ. Etanti navamūlasākhāniggamanaṃ. Parabhāge kittetuṃ vaṭṭatīti bahi nikkhamitvā ṭhitesu aṭṭhasu maggesu ekissā disāya ekaṃ, aparāya ekanti evaṃ catūsu ṭhānesu kittetuṃ vaṭṭati.
比丘尼在任何地方渡水时,如果下衣被水浸湿,按照学处所说的特征,先遮好三环,不把下衣提起来,那么无论从渡口渡还是不从渡口渡,比丘尼渡水时,下衣哪怕只浸湿一个指节那么宽,也算犯戒。这里只取比丘尼来说,是因为在比丘尼分别里,关于河的相是依比丘尼而说的,所以用同样的方式来显示。结界的比丘们以此作为标记,也就是说,这条具有上述特征的河,不管流入大海还是流入湖,从它的源头开始就可以作为标记。漫过障碍之后仍然流动,意思是漫过障碍之后水仍然在流。不流动,是指水不流动。河流遇到障碍时,在某个地方水不再流动而停住,那里就不能作为河的标记。只有在上面还在流动的地方才可以,而在不流动的地方则可以作水的标记。只有静止的水才能作水的标记,流动的水不行。所以这样说:在流动的地方作河的标记,在不流动的地方作水的标记,是可以的。切断河流,是指从水渠口那里切断河岸。举起,是指像从井里提水那样提起来取。
Yattha katthaci uttarantiyā bhikkhuniyā antaravāsako temiyatīti sikkhākaraṇīyaṃ āgatalakkhaṇena timaṇḍalaṃ paṭicchādetvā antaravāsakaṃ anukkhipitvā titthena vā atitthena vā uttarantiyā bhikkhuniyā ekadvaṅgulamattampi antaravāsako temiyati. Bhikkhuniyā eva gahaṇañcettha bhikkhunīvibhaṅge bhikkhuniyā vasena nadīlakkhaṇassa pāḷiyaṃ āgatattā teneva nayena dassanatthaṃ kataṃ. Sīmaṃ bandhantānaṃ nimittaṃ hotīti ayaṃ vuttalakkhaṇā nadī samuddaṃ vā pavisatu taḷākaṃ vā, pabhavato paṭṭhāya nimittaṃ hoti. Ajjhottharitvā āvaraṇaṃ pavattatiyevāti āvaraṇaṃ ajjhottharitvā sandatiyeva. Appavattamānāti asandamānudakā. Āvaraṇañhi patvā nadiyā yattake padese udakaṃ asandamānaṃ santiṭṭhati, tattha nadīnimittaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Upari sandamānaṭṭhāneyeva vaṭṭati, asandamānaṭṭhāne pana udakanimittaṃ kātuṃ vaṭṭati. Ṭhitameva hi udakanimitte vaṭṭati, na sandamānaṃ. Tenevāha ‘‘pavattanaṭṭhāne nadīnimittaṃ, appavattanaṭṭhāne udakanimittaṃkātuṃ vaṭṭatī’’ti. Nadiṃ bhinditvāti mātikāmukhadvārena nadīkūlaṃ bhinditvā. Ukkhepimanti kūpato viya ukkhipitvā gahetabbaṃ.
“三角形状”是指像三角街道那样的形状。“鼓形状”是指像鼓一样,中间宽、两头收窄。留出近行处,是指后来结界的人留出结界所需的空间。至于“由处在界内相中的人”,这是说:如果想把一个村子的一半划入界内,就不需要所有人都来,所以才这样说。而“应当来”是依照礼仪说的,并不是规定“必须来”。因此说“来也可以,不来也可以”。因为界还没有结定时,各个村田各有不同的界别性质,他们即使不来,也不构成别众业,所以不来也可以。但界已经结定后,由于成为同一个界,如果再作别的羯磨,处在界内的人就必须来,所以说“不离界……应当来”。唱相的时候,即使界还没有清净,也没有过失,因为唱相并不具备表白等任何一种程序。
Siṅghāṭakasaṇṭhānāti tikoṇaracchāsaṇṭhānā. Mudiṅgasaṇṭhānāti mudiṅgabherī viya majjhe vitthatā ubhosu koṭīsu saṅkoṭitā hoti. Upacāraṃ ṭhapetvāti pacchā sīmaṃ bandhantānaṃ sīmāya okāsaṃ ṭhapetvā. Antonimittagatehi panāti ekassa gāmassa upaḍḍhaṃ anto kattukāmatāya sati sabbesaṃ āgamane payojanaṃ natthīti katvā vuttaṃ. Āgantabbanti ca sāmīcivasena vuttaṃ, nāyaṃ niyamo ‘‘āgantabbamevā’’ti. Tenevāha ‘‘āgamanampi anāgamanampi vaṭṭatī’’ti. Abaddhāya hi sīmāya nānāgāmakhettānaṃ nānāsīmasabhāvattā tesaṃ anāgamanepi vaggakammaṃ na hoti, tasmā anāgamanampi vaṭṭati. Baddhāya pana sīmāya ekasīmabhāvato puna aññasmiṃ kamme kariyamāne anto sīmagatehi āgantabbamevāti āha ‘‘avippavāsasīmā…pe… āgantabba’’nti. Nimittakittanakāle asodhitāyapi sīmāya nevatthi doso nimittakittanassa apalokanādīsu aññatarābhāvato.
这里说到剃度问询,是指出家受戒这件事。“为了便于举行”的意思是:省去把所有人都召集起来的麻烦,用比较少的人数来方便地完成。所谓“取二十一位比丘”,是因为僧团羯磨以二十人团为最高要求,再加上一位堪能主持羯磨的人,所以一共取二十一位比丘。这是按照在场坐着的人数来说的。因为从最低限度来讲,只要能坐下二十一位比丘的地方,就可以在那里结界。他们将不能够,即没有注意到已经结好的不离界,却想“把同一共住界废除掉”,这样努力是做不到的。因为如果已经结了不离界,不先把它废除,即使念了“要废除同一共住界”的羯磨语,这个界也还是没有被废除。必须先废除不离界,然后才能废除界。一肘的量比较容易辨认,所以说“一肘的量就可以了”。即使只有一指宽的界隙也是可以的,因为就算只有那么一点,界也仍然没有被破坏。
Bhaṇḍukammāpucchanaṃ sandhāya pabbajjā-gahaṇaṃ. Sukhakaraṇatthanti sabbesaṃ sannipātanaparissamaṃ pahāya appatarehi sukhakaraṇatthaṃ. Ekavīsati bhikkhū gaṇhātīti vīsativaggakaraṇīyaparamattā saṅghakammassa kammārahena saddhiṃ ekavīsati bhikkhū gaṇhāti. Idañca nisinnānaṃ vasena vuttaṃ. Heṭṭhimantato hi yattha ekavīsati bhikkhū nisīdituṃ sakkonti, tattake padese sīmaṃ bandhituṃ vaṭṭati. Na sakkhissantīti avippavāsasīmāya baddhabhāvaṃ asallakkhetvā ‘‘samānasaṃvāsakameva samūhanissāmā’’ti vāyamantā na sakkhissanti. Baddhāya hi avippavāsasīmāya taṃ asamūhanitvā ‘‘samānasaṃvāsakasīmaṃ samūhanissāmā’’ti katāyapi kammavācāya asamūhatāva hoti sīmā. Paṭhamañhi avippavāsaṃ samūhanitvā pacchā sīmā samūhanitabbā. Ekaratanappamāṇā suviññeyyatarā hotīti katvā vuttaṃ ‘‘ekaratanappamāṇā vaṭṭatī’’ti. Ekaṅgulamattāpi sīmantarikā vaṭṭatiyeva. Tattakenapi hi sīmā asambhinnāva hoti.
“其余诸相”是指大界外侧的诸相。从区块界开始结是惯常做法,按照惯常做法去做就不会产生混淆,所以说“应当从区块界开始结”。“小屋”就是茅草屋,意思是地面上的屋子。“臼”是指小坑。“不应作相”,就是说不应以那条线或那个臼作为界相。
Avasesanimittānīti mahāsīmāya bāhirapasse nimittāni. Khaṇḍasīmato paṭṭhāya bandhanaṃ āciṇṇaṃ, āciṇṇakaraṇeneva ca sammoho na hotīti āha ‘‘khaṇḍasīmatova paṭṭhāya bandhitabbā’’ti. Kuṭigeheti kuṭighare, bhūmighareti attho. Udukkhalanti khuddakāvāṭaṃ. Nimittaṃ na kātabbanti taṃ rājiṃ vā udukkhalaṃ vā nimittaṃ na kātabbaṃ.
“不向下延伸”:因为是在墙壁内侧安立界相并宣说,所以界不向下延伸到虚空处。“如果也向下延伸”:如果下方墙壁内侧有能容纳二十一位比丘的空间,界就向下延伸。而延伸时,不是按照上方界的范围来延伸,而是按照四周墙壁的范围来延伸。延伸还是不延伸,应当依照前面所说的方法来理解:如果下方有能容纳二十一位比丘的空间,就延伸;如果没有,就不延伸,这是这里的意趣。“整座殿堂都在界内”:无论与上层是否共用一堵墙,整座殿堂都在界内。
Heṭṭhāna otaratīti bhittito oraṃ nimittāni ṭhapetvā kittitattā heṭṭhā ākāsappadesaṃ na otarati. Heṭṭhāpi otaratīti sace heṭṭhā antobhittiyaṃ ekavīsatiyā bhikkhūnaṃ okāso hoti, otarati. Otaramānā ca uparisīmappamāṇena na otarati, samantā bhittippamāṇena otarati. Otaraṇānotaraṇaṃ vuttanayeneva veditabbanti sace heṭṭhā ekavīsatiyā bhikkhūnaṃ okāso hoti, otarati. No ce, na otaratīti adhippāyo. Sabbo pāsādo sīmaṭṭho hotīti uparimatalena saddhiṃ ekābaddhabhittiko vā hotu mā vā, sabbopi pāsādo sīmaṭṭhova hoti.
“如棕榈根的山”是指像棕榈根那样的山。要知道,这座山下面宽大,逐渐向上变细。鼓形的山中间细,根部和顶端宽。“在下方或中间”是指鼓形山的下方,以及铙鼓形山的中间。“虚空悬岩”是指没有墙壁围起来的悬岩。“内有洞穴”是指山里面有洞穴。“在界场”是指在分界场。应当先净大界再作羯磨,意思是必须把大界内的比丘拉到伸手可及的范围里,或者让他们站到界外。不过,注疏里说“意思是大界内的比丘不应触碰那根树枝或气根而站立”,这不应采纳。前一种方式也一样,即从分界起身后,对于伸入大界的树,也照此处理。“不得举起后作”,因为树在分界内,必须把站在那里的比丘拉到伸手可及的范围内,所以不得举起后作。
Tālamūlakapabbateti tālamūlasadise pabbate. So ca heṭṭhā mahanto hutvā anupubbena tanuko hotīti daṭṭhabbaṃ. Paṇavasaṇṭhāno majjhe tanuko hoti mūle agge ca vitthato. Heṭṭhā vā majjhe vāti mudiṅgasaṇṭhānassa heṭṭhā paṇavasaṇṭhānassa majjhe. Ākāsapabbhāranti bhittiyā aparikkhittapabbhāraṃ. Antoleṇaṃ hotīti pabbatassa anto leṇaṃ hoti. Sīmāmāḷaketi khaṇḍasīmāmāḷake. Mahāsīmaṃ sodhetvā vā kammaṃ kātabbanti mahāsīmagatā bhikkhū hatthapāsaṃ vā ānetabbā, sīmato vā bahi kātabbāti adhippāyo. Gaṇṭhipadesu pana ‘‘mahāsīmagatehi bhikkhūhi taṃ sākhaṃ vā pārohaṃ vā anāmasitvā ṭhātabbanti adhippāyo’’ti vuttaṃ, taṃ na gahetabbaṃ. Purimanayepīti khaṇḍasīmāya uṭṭhahitvā mahāsīmāya oṇatarukkhepi. Ukkhipāpetvā kātuṃ na vaṭṭatīti khaṇḍasīmāya anto ṭhitattā rukkhassa tattha ṭhito hatthapāsaṃyeva ānetabboti ukkhipāpetvā kātuṃ na vaṭṭati.
140“Pārayati”的意思是覆盖、压覆。“Pārā”是就界而说的阴性表达。“Assā”的意思是应当是。为了说明这里所指的船的量,说“以最下限而言……能载三人”。由此表明,比所说的尺寸更小的船即使存在,在这里也归入不存在的一类。必定可得到、常备的船,才是这里的关联。由砍树造成,这是补足语。“在对岸正对面处”:即在此岸一切周边相的正对面处。把站在一切相之内的比丘置于伸手可及之处:在这里,如果是一个村的范围,就应把两岸一切相之内的比丘都置于伸手可及之处后作认可。如果是不同村的范围,在结同一共住界时,即使不来也可以;但在认可不离界时,则必须来。因为只在两岸称说相,岛屿并没有被包含进去,所以岛屿上的相也必须另外称说,因此说“应在岛屿的此岸端和彼岸端称说相”。“岛屿顶”就是岛屿的最高处。“山形”是因为岛屿一侧更高而这样说。
140.Pārayatīti ajjhottharati. Pārāti sīmāpekkho itthiliṅganiddeso. Assāti bhaveyya. Idhādhippetanāvāya pamāṇaṃ dassento āha ‘‘yā sabbantimena paricchedena…pe… tayo jane vahatī’’ti. Iminā ca vuttappamāṇato khuddakā nāvā vijjamānāpi idha asantapakkhaṃ bhajatīti dīpeti. Avassaṃ labbhaneyyā dhuvanāvāva hotīti sambandho. Rukkhaṃ chinditvā katoti pāṭhaseso. Paratīre sammukhaṭṭhāneti orimatīre sabbapariyantanimittassa sammukhaṭṭhāne. Sabbanimittānaṃ anto ṭhite bhikkhū hatthapāsagate katvāti ettha sace ekaṃ gāmakhettaṃ hoti, ubhosu tīresu sabbanimittānaṃ anto ṭhite bhikkhū hatthapāsagate katvā sammannitabbā. Nānāgāmakkhettaṃ ce, samānasaṃvāsakasīmābandhanakāle anāgantumpi vaṭṭati. Avippavāsasīmāsammutiyaṃ pana āgantabbameva. Yasmā ubhosu tīresu nimittakittanamattena dīpako saṅgahito nāma na hoti, tasmā dīpakepi nimittāni visuṃ kittetabbānevāti āha ‘‘dīpakassaorimante ca pārimante ca nimittaṃ kittetabba’’nti. Dīpakasikharanti dīpakamatthakaṃ. Pabbatasaṇṭhānāti dīpakassa ekato adhikatarattā vuttaṃ.
关于布萨堂等事的解说
Uposathāgārādikathāvaṇṇanā
142依事而说:因为在“我们坐在未被认可的地上听了巴帝摩卡”这件事中,提到了听闻巴帝摩卡,所以这样说。“布萨堂前”就是布萨堂的正前方。在巴利圣典中,只说了“应先宣说相”,没有像认可界那样用“山相、石相”等来分别说明各种相,因此说“小的……或任何相”。可以宣说相,与此相关联。
142.Vatthuvasena vuttanti ‘‘mayañcamhā asammatāya bhūmiyā nisinnā pātimokkhaṃ assumhā’’ti vatthumhi pātimokkhasavanassa āgatattā vuttaṃ. Uposathappamukhaṃ nāma uposathāgārassa sammukhaṭṭhānaṃ. Pāḷiyaṃ ‘‘paṭhamaṃ nimittā kittetabbā’’ti ettakameva vatvā sīmāsammutiyaṃ viya ‘‘pabbatanimittaṃ pāsāṇanimitta’’ntiādinā visesetvā nimittānaṃ adassitattā ‘‘khuddakāni vā…pe… yāni kānici nimittānī’’ti vuttaṃ. Kittetuṃ vaṭṭatīti iminā sambandho.
不离界许可的解说
Avippavāsasīmānujānanakathāvaṇṇanā
144“Assā”指的是比丘尼僧团。“两种界”指的是前面说过的:不离界和共住界。“不令羯磨语成为别众”的意思是不破坏羯磨语、不扰乱羯磨,这就是要表达的意思。“在此”指的是“除了村落和村落近郊”这句话里所说的“在此”。所谓不覆盖村落和村落近郊,是因为已经说了“除了村落和村落近郊”。它只算作界,也就是算作不离界。“有一家已进入”是指在新盖的房子里,有最初一家已经住进去了。“有一家未去”是指在旧村里,其他人舍弃房屋离开后,还有一家没有离开。
144.Assāti bhikkhunisaṅghassa. Dvepi sīmāyoti paṭhamaṃ vuttā avippavāsasīmā samānasaṃvāsakasīmā ca. Na kammavācaṃ vaggaṃ karontīti kammavācaṃ na bhindanti, kammaṃ na kopentīti adhippāyo. Etthāti ‘‘ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañcā’’ti ettha. Gāmañca gāmūpacārañca na ottharatīti ‘‘ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañcā’’ti vuttattā. Sīmāsaṅkhyameva gacchatīti avippavāsasīmāsaṅkhaṃ gacchati. Ekampi kulaṃ paviṭṭhaṃ vāti abhinavakatagehesu sabbapaṭhamaṃ ekampi kulaṃ paviṭṭhaṃ atthi. Agataṃ vāti porāṇakagāme aññesu gehāni chaḍḍetvā gatesu ekampi kulaṃ agataṃ atthi.
“不离界不应废除”,这是针对大界说的。“站在没有危险的地方”,是因为塔院之类的地方不属于分界范围。结分界的时候,确实要避开那样的地方,在别的空闲处来结。所谓“或许他们能废除”,是说他们只能废除不离界,不能废除分界。至于“他们不能阻碍”,是因为不知道分界,所以不能阻碍。“不应废除”,是说那些不知道分界的人不应废除它。由于布萨已经单独举行,应当知道其余羯磨的共住性。
Avippavāsasīmā na samūhantabbāti mahāsīmaṃ sandhāya vadati. Nirāsaṅkaṭṭhānesu ṭhatvāti cetiyaṅgaṇādīnaṃ khaṇḍasīmāya anokāsattā vuttaṃ. Khaṇḍasīmañhi bandhantā tādisaṃ ṭhānaṃ pahāya aññasmiṃ vivitte okāse bandhanti . Appeva nāma samūhanituṃ sakkhissantīti avippavāsasīmaṃyeva samūhanituṃ sakkhissanti, na khaṇḍasīmaṃ. Paṭibandhituṃ pana na sakkhissantevāti khaṇḍasīmāya aññātattā na sakkhissanti. Na samūhanitabbāti khaṇḍasīmaṃ ajānantehi na samūhanitabbā. Uposathassa visuṃ gahitattā avasesakammavasena samānasaṃvāsatā veditabbā.
村界等内容的解释
Gāmasīmādikathāvaṇṇanā
147“未划定”是指没有按照结界的标准作出划分。无论用什么方式挖成,乃至畜生挖成的,也算没有做成。若人在其内部离开伸手可及的距离而站着,就破坏羯磨——这句话说明:只要站在界外任何地方,就不破坏羯磨。不过,《论母注释》里说:“在已划定的范围之内,即使离开了伸手可及的距离而站着,或者在划分之外没有越过另一个同样大小的划分而站着,也破坏羯磨,这是一切注释书的一致结论。”其中“在划分之外没有越过另一个同样大小的划分而站着,也破坏羯磨”这一句,在巴利原文和注释书里都找不到。如果这是因为本章是就两个僧团各自举行布萨等羯磨的情况而说的,意思是:在掷水界之外、没有越过另一个掷水界而站着,为了举行布萨等羯磨的僧团,由于可能发生界混杂而破坏羯磨——如果是按这个意图说的,那就说得通。正因如此,《论母注释》的《隐义显明》中说:“‘另一个同样大小的划分’是指没有越过第二个掷水界的人,也破坏羯磨。为什么?因为自己的掷水界被他人的掷水界覆盖,就发生界混杂,所以破坏羯磨。”而“这是一切注释书的一致结论”这句话,应当理解为就是按这个意图说的,因为一切注释书都不希望发生界混杂。正因如此,才说:“在自己的和他人的掷水界划分之间,应当另设一个掷水界作为界间。”不过这里有人又作别的发挥,那不应采纳。
147.Aparicchinnāyāti baddhasīmāvasena akataparicchedāya. Yena kenaci khaṇitvā akatoti antamaso tiracchānenapi khaṇitvā akato. Tassa antohatthapāsaṃ vijahitvā ṭhito kammaṃ kopetīti iminā bahiparicchedato yattha katthaci ṭhito kammaṃ na kopetīti dīpeti. Yaṃ pana vuttaṃ mātikāṭṭhakathāyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. nidānavaṇṇanā) ‘‘paricchedabbhantare hatthapāsaṃ vijahitvā ṭhitopi paricchedato bahi aññaṃ tattakaṃyeva paricchedaṃ anatikkamitvā ṭhitopi kammaṃ kopeti, idaṃ sabbaaṭṭhakathāsu sanniṭṭhāna’’nti, tattha ‘‘aññaṃ tattakaṃyeva paricchedaṃ anatikkamitvā ṭhitopi kammaṃ kopetī’’ti idaṃ neva pāḷiyaṃ, na aṭṭhakathāyaṃ upalabbhati. Yadi cetaṃ dvinnaṃ saṅghānaṃ visuṃ uposathādikammakaraṇādhikāre vuttattā udakukkhepato bahi aññaṃ udakukkhepaṃ anatikkamitvā uposathādikaraṇatthaṃ ṭhito saṅgho sīmāsambhedasambhavato kammaṃ kopetīti iminā adhippāyena vuttaṃ siyā, evaṃ sati yujjeyya. Teneva mātikāṭṭhakathāya līnatthappakāsaniyaṃ vuttaṃ ‘‘aññaṃ tattakaṃyeva paricchedanti dutiyaṃ udakukkhepaṃ anatikkantopi kopeti. Kasmā? Attano udakukkhepasīmāya paresaṃ udakukkhepasīmāya ajjhotthaṭattā sīmāsambhedo hoti, tasmā kopetī’’ti. ‘‘Idaṃ sabbaaṭṭhakathāsu sanniṭṭhāna’’nti ca iminā adhippāyena vuttanti gahetabbaṃ sabbāsupi aṭṭhakathāsu sīmāsambhedassa anicchitattā. Teneva hi ‘‘attano ca aññesañca udakukkhepaparicchedassa antarā añño udakukkhepo sīmantarikatthāya ṭhapetabbo’’ti vuttaṃ. Aññe panettha aññathāpi papañcenti, taṃ na gahetabbaṃ.
“到处僧众坐下”意思是:不离开伸手可及的范围而坐。没有“掷水界羯磨”,是因为整条河的区域都已被比丘们覆盖,四周都没有河流了,所以掷水界就派不上用场。以掷水界的范围作为界间,更容易辨认,也不会产生界混杂的疑虑。为了说明这个规则,才说:“应当另设一个掷水界作为界间。”只要不会造成界混杂,那么设多大的范围都可以。正因如此,古德说:“只要不会造成界混杂,设多大的范围都可以。”而“不足则不可”,这也是为了防止掷水界随着周边情况扩展而可能产生界混杂的疑虑,才这样说的。
Sabbattha saṅgho nisīdatīti hatthapāsaṃ avijahitvā nisīdati. Udakukkhepasīmākammaṃ natthīti yasmā sabbopi nadīpadeso bhikkhūhi ajjhotthaṭo , tasmā samantato nadiyā abhāvā udakukkhepe payojanaṃ natthi. Udakukkhepappamāṇā sīmantarikā suviññeyyatarā hoti, sīmāsambhedasaṅkā na ca siyāti sāmīcidassanatthaṃ ‘‘añño udakukkhepo sīmantarikatthāya ṭhapetabbo’’ti vuttaṃ. Yattakena pana sīmāsambhedo na hoti, tattakaṃ ṭhapetuṃ vaṭṭatiyeva. Tenevāhu porāṇā ‘‘yattakena sīmāsaṅkaro na hoti, tattakampi ṭhapetuṃ vaṭṭatī’’ti. Ūnakaṃ pana na vaṭṭatīti idampi udakukkhepasīmāya parisavasena vaḍḍhanato sīmāsambhedasaṅkā siyāti taṃnivāraṇatthameva vuttaṃ.
船正在行驶的时候,不可以做(结界)。这里应当理解为:只要船还没有超出掷水所及的范围,在原地回转行驶时,是可以做的。或者“清理界”这里,所谓清理界,就是指对站在村界等处的人,把他们的手能够触及的范围等纳入进来。“破坏河流而造池”这句话,正是在说明前面所说的意思:“下方筑堤”,意思就是把下游的河流拦住,筑成堤坝。“弃置的水”是指为了守护水池而丢在一旁的水。“天不下雨时”是指在干旱的时候,即使到了雨季,天也不下雨。“跃出”是指超出、漫过。覆盖村界、镇界而流,是说在所说的雨季四个月里,不间断地流。“住处界”是就结界而说的。
Gacchantiyāpana nāvāya kātuṃ na vaṭṭatīti ettha udakukkhepamanatikkamitvā parivattamānāya kātuṃ vaṭṭatīti veditabbaṃ. Sīmaṃ vā sodhetvāti ettha sīmasodhanaṃ nāma gāmasīmādīsu ṭhitānaṃ hatthapāsānayanādi. ‘‘Nadiṃ vināsetvā taḷākaṃ karontī’’ti vuttamevatthaṃ vibhāveti ‘‘heṭṭhā pāḷi baddhā’’ti, heṭṭhānadiṃ āvaritvā pāḷi baddhāti attho. Chaḍḍitamodakanti taḷākarakkhaṇatthaṃ ekamantena chaḍḍitamudakaṃ. Deve avassanteti dubbuṭṭhikāle vassānepi deve avassante. Uppatitvāti uttaritvā. Gāmanigamasīmaṃ ottharitvā pavattatīti vuttappakāre vassakāle cattāro māse abbocchinnā pavattati. Vihārasīmanti baddhasīmaṃ sandhāya vadati.
“不可往返的路”是指当天去了就无法返回的地方,说到那样的地方时,指的是只算作阿兰若界的区域,这是就七间屋界而说的。“他们的”是指渔夫的。“在行程边界的这一边”是就行程边界的内侧而说,指的是岛和山,不是指海域。
Agamanapatheti yattha tadaheva gantvā paccāgantuṃ na sakkā hoti, tādise padese araññasīmāsaṅkhameva gacchatīti sattabbhantarasīmaṃ sandhāya vadati. Tesanti macchabandhānaṃ. Gamanapariyantassa oratoti gamanapariyantassa orimabhāge dīpakaṃ pabbatañca sandhāya vuttaṃ, na samuddappadesaṃ.
148“枝条交杂”说明彼此挨得很近。“被缚”是就西边的界而说的。“那个地方”是指比丘们站在那里能够举行僧羯磨的那种地点。可是,如果把连站在那里举行僧羯磨都做不到的地方也圈进去而结界,那就叫界与界相交混。“成为两界的标志”是说,因为标志在界的外面,所以不会发生界与界相交混。“造成界混杂”是说,树木长大后进入了界的范围,两界所在之处因此难以分辨,这样说并不是要表明那里不能举行僧羯磨。因为界不会仅仅因此就成了非界,但两界由于后来长出的树木覆盖而连成一片,所以,若要在其中一处站着举行僧羯磨,就必须先把另一处清理干净才能进行。
148.Saṃsaṭṭhaviṭapāti iminā aññamaññassa āsannataṃ dīpeti. Baddhā hotīti pacchimadisābhāge sīmaṃ sandhāya vuttaṃ. Tassā padesanti yattha ṭhatvā bhikkhūhi kammaṃ kātuṃ sakkā hoti, tādisaṃ padesaṃ. Yattha pana ṭhitehi kammaṃ kātuṃ na sakkā hoti, tādisaṃ padesaṃ antokaritvā bandhantā sīmāya sīmaṃ sambhindanti nāma. Dvinnaṃ sīmānaṃ nimittaṃ hotīti nimittassa sīmato bāhirattā sīmāsambhedo na hotīti vuttaṃ. Sīmāsaṅkaraṃ karotīti vaḍḍhitvā sīmappadesaṃ paviṭṭhe dvinnaṃ sīmānaṃ gataṭṭhānassa duviññeyyattā vuttaṃ, na pana tattha kammaṃ kātuṃ na vaṭṭatīti dassanatthaṃ. Na hi sīmā tattakena asīmā hoti, dve pana sīmā pacchā vaḍḍhitena rukkhena ajjhotthaṭattā ekābaddhā honti, tasmā ekattha ṭhatvā kammaṃ karontehi itaraṃ sodhetvā kātabbaṃ.
布萨分类等解说
Uposathabhedādikathāvaṇṇanā
149149. “非法而别众的布萨羯磨”:在这里,凡是住着四位比丘的地方,就允许诵波罗提木叉;凡是住着两位或三位比丘的地方,就举行清净布萨。但在这里,因为没有照这样去做,在住着四位比丘的地方举行了清净布萨,在住着三位比丘的地方却诵了波罗提木叉,所以说这是“非法”。又因为所有人并没有全部到齐,而欲与清净只能传达到僧团当中,不能传达到大众当中,所以说这是“别众”。
149.Adhammena vaggaṃ uposathakammanti ettha yattha cattāro vasanti, tattha pātimokkhuddeso anuññāto. Yattha dve vā tayo vā vasanti, tattha pārisuddhiuposatho. Idha pana tathā akatvā catunnaṃ vasanaṭṭhāne pārisuddhiuposathassa katattā tiṇṇaṃ vasanaṭṭhāne ca pātimokkhassa uddiṭṭhattā ‘‘adhammenā’’ti vuttaṃ. Yasmā sabbeva na sannipatiṃsu, chandapārisuddhi ca saṅghamajjhaṃyeva āgacchati, na gaṇamajjhaṃ, tasmā ‘‘vagga’’nti vuttaṃ.
巴帝摩卡诵说注释
Pātimokkhuddesakathāvaṇṇanā
150“我这样受持它”:在这里,先说了“我这样受持它”,接着应当说“诸位尊者,序分已经诵出,诸位尊者已经听闻四条波罗夷法”。因此,在《论母注释》中说:“在那里,我请问诸位尊者:你们在这里清净吗?我第二次请问……因此沉默,说了‘我这样受持它’之后,再以‘诸位尊者,序分已经诵出’等这种方式,把剩余部分通过已闻、以闻告知,就成为已诵出。”所谓“以闻”,就是用“已闻”这个词。所谓“畏野人”,就是畏惧林中游行者,因此说“畏林中人”。由于有“其余应当以闻告知”这句话,在序分还没有诵完时,并不存在所谓的“以闻告知”,所以说“在第二等诵出中”。因为“其余”是相对于已经诵出的部分而说的,所以当序分已经诵出,在波罗夷等诵出中,如果某一诵出进行到一半时出现障碍,就应当连同那一部分,把剩余部分以闻告知。
150.Evametaṃ dhārayāmīti ‘‘sutā kho panāyasmantehī’’ti ettha ‘‘evametaṃ dhārayāmī’’ti vatvā ‘‘uddiṭṭhaṃ kho āyasmanto nidānaṃ, sutā kho panāyasmantehi cattāro pārājikā dhammā’’ti vattabbaṃ. Teneva mātikāṭṭhakathāyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. nidānavaṇṇanā) ‘‘tatthāyasmante pucchāmi kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi…pe… tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti vatvā ‘uddiṭṭhaṃ kho āyasmanto nidāna’ntiādinā nayena avasese sutena sāvite uddiṭṭho hotī’’ti vuttaṃ. Sutenāti sutapadena. Savarabhayanti vanacarakabhayaṃ. Tenāha ‘‘aṭavimanussabhaya’’nti. ‘‘Avasesaṃ sutena sāvetabba’’nti vacanato nidānuddese aniṭṭhite sutena sāvetabbaṃ nāma natthīti āha ‘‘dutiyādīsu uddesesū’’ti. Uddiṭṭhauddesāpekkhañhi avasesaggahaṇaṃ, tasmā nidāne uddiṭṭhe pārājikuddesādīsu yasmiṃ vippakate antarāyo uppajjati, tena saddhiṃ avasesaṃ sutena sāvetabbaṃ.
以三种方式,就是引入、解说和吟诵。这里,为了解说义理而引出经文,叫做引入;对那义理的阐明,叫做解说;用声音诵出经文或它的义理,叫做吟诵。决意诵习,就是生起“我要诵习”的心念。先引入而后解说的人,就是先引出经文、之后再解说义理的人。至于有人对他说“请诵”,这里如果对坐在较高处的人特别指明“请诵”才可以这样说,不特别指明就不可以。诵习的人,就是无论坐在哪里都在诵习的人。长老,就是任何比自己年长的人。向一位告辞,就是向一位更年长的人告辞。又来一位,就是又来了一位比那人更年长的人。
Tīhipividhīhīti osāraṇakathanasarabhaññehi. Ettha ca atthaṃ bhaṇitukāmatāya suttassa osāraṇā osāraṇaṃ nāma. Tasseva atthappakāsanā kathanaṃ nāma. Suttassa tadatthassa vā sarena bhaṇanaṃ sarabhaññaṃ nāma. Sajjhāyaṃ adhiṭṭhahitvāti ‘‘sajjhāyaṃ karomī’’ti cittaṃ uppādetvā. Osāretvā pana kathentenāti paṭhamaṃ ussāretvā pacchā atthaṃ kathentena. Manussānaṃ pana ‘‘bhaṇāhī’’ti vattuṃ vaṭṭatīti ettha uccatare nisinnenapi manussānaṃ bhaṇāhīti visesetvāyeva vattuṃ vaṭṭati, avisesetvā pana na vaṭṭati. Sajjhāyaṃ karontenāti yattha katthaci nisīditvā sajjhāyaṃ karontena. Theroti yo koci attanā vuḍḍhataro. Ekaṃ āpucchitvāti ekaṃ vuḍḍhataraṃ āpucchitvā. Aparo āgacchatīti aparo tatopi vuḍḍhataro āgacchati.
关于请求诵巴帝摩卡者等事的注释
Pātimokkhuddesakaajjhesanādikathāvaṇṇanā
155名叫“举罪事”的是一座城市。所谓九种,按执行者来分有三种:僧团布萨、群体布萨、个人布萨;按应做的方式来分有三种:诵经布萨、清净布萨、决意布萨;按日期来分有三种:十四日布萨、十五日布萨、和合布萨——这样一共九种。四种布萨羯磨,就是:非法别众布萨羯磨、非法和合布萨羯磨、如法别众布萨羯磨、如法和合布萨羯磨——这样共有四种布萨羯磨。两种巴帝摩卡,就是比丘巴帝摩卡和比丘尼巴帝摩卡——这样共两种巴帝摩卡。九种巴帝摩卡诵出,就是:比丘有五种诵出,比丘尼除去不定诵出外,剩下四种诵出——这样共九种巴帝摩卡诵出。
155.Codanāvatthu nāma ekaṃ nagaraṃ. Saṅghauposathādibhedena navavidhanti saṅghe uposatho gaṇe uposatho puggale uposathoti evaṃ kārakavasena tayo, suttuddeso pārisuddhiuposatho adhiṭṭhānuposathoti evaṃ kattabbākāravasena tayo, cātuddasiko pannarasiko sāmaggīuposathoti evaṃ divasavasena tayoti navavidhaṃ. Catubbidhaṃ uposathakammanti adhammena vaggaṃ uposathakammaṃ, adhammena samaggaṃ uposathakammaṃ, dhammena vaggaṃ uposathakammaṃ, dhammena samaggaṃ uposathakammanti evaṃ catubbidhampi uposathakammaṃ. Duvidhaṃ pātimokkhanti bhikkhupātimokkhaṃ bhikkhunīpātimokkhanti duvidhaṃ pātimokkhaṃ. Navavidhaṃ pātimokkhuddesanti bhikkhūnaṃ pañca uddesā, bhikkhunīnaṃ ṭhapetvā aniyatuddesaṃ avasesā cattāroti navavidhaṃ pātimokkhuddesaṃ.
关于允许计算半月等事的论释
Pakkhagaṇanādiuggahaṇānujānanakathāvaṇṇanā
158-161“请忆念”就是好好留意。“应当寻求”就是应当通过乞食的方式去寻求。
158-161.Samannāharathāti sallakkhetha. Pariyesitabbānīti bhikkhācārena pariyesitabbāni.
前往他方者等事缘的论释
Disaṃgamikādivatthukathāvaṇṇanā
163只在冬季和夏季。
163.Utuvasseyevāti hemantagimhesuyeva.
关于布施清净的论疏解说
Pārisuddhidānakathāvaṇṇanā
164用任何肢体部位来表示,就是指心里想好之后,通过手的动作等任何一种方式来示意。僧团容不下,是指两个人之间如果不放弃伸手可及的距离,就无法依次站好。另外,有一种叫“猫链清净”的。对此有些人说:“猫链是绑着的,因为只在屋内使用。就像它哪里也去不了,那种清净也一样哪里都去不了——这就是要表达的意思。不然的话,这个修饰语就没有意义了。”另一些人则说:“就像许多人各自把链子系在一只猫的脖子上,猫走动时,他们因为被系住了就跟着走;而另一只猫走动时,他们因为没被系住就不跟着走。同样,这位比丘得到了许多像链子一样的意愿清净,那位比丘走动时,它就跟着走,因为像链子一样被系住了;别的比丘走动时,它就不跟着走,因为没被系住。”这些说法都不应该当作这里的真正义理。这里的真正义理是这样的:就像链子的第一环只碰到第二环,碰不到第三环,同样,这种清净由布施者给了谁,就不会转到别处去。因为它像链子,所以叫“猫链”。而且这里用“猫链”这个词,应当理解为只是对任何一种链子的泛指而已。
164.Yena kenaci aṅgapaccaṅgena viññāpetīti manasā cintetvā hatthappayogādinā yena kenaci viññāpeti. Saṅgho nappahotīti dvinnaṃ dvinnaṃ antarā hatthapāsaṃ avijahitvā paṭipāṭiyā ṭhātuṃ nappahoti. Itarā pana biḷālasaṅkhalikapārisuddhi nāmāti ettha keci vadanti ‘‘biḷālasaṅkhalikā baddhāva hoti antogehe eva sampayojanattā, yathā sā na katthaci gacchati, tathā sāpi na gacchatīti adhippāyo. Itarathā visesanaṃ niratthakaṃ hotī’’ti. Apare pana ‘‘yathā bahūhi manussehi ekassa biḷālassa attano attano saṅkhalikā gīvāya ābaddhā biḷāle gacchante gacchanti ābaddhattā, na aññasmiṃ biḷāle gacchante gacchanti anābaddhattā, evamevassa bhikkhussa bahūhi saṅkhalikasadisā chandapārisuddhi dinnā, sā tasmiṃ bhikkhusmiṃ gacchante gacchati tasmiṃ saṅkhalikā viya ābaddhattā, na aññasmiṃ anābaddhattā’’ti vadanti. Sabbampetaṃ na sārato paccetabbaṃ. Ayaṃ panettha sāro – yathā saṅkhalikāya paṭhamavalayaṃ dutiyaṃyeva valayaṃ pāpuṇāti, na tatiyaṃ, evamayampi pārisuddhidāyakena yassa dinnā, tato aññattha na gacchatīti saṅkhalikasadisattā ‘‘biḷālasaṅkhalikā’’ti vuttā. Biḷālasaṅkhalikagahaṇañcettha yāsaṃ kāsañci saṅkhalikānaṃ upalakkhaṇamattanti daṭṭhabbaṃ.
关于给予同意这一话题的详细解释
Chandadānakathāvaṇṇanā
165本来应该说“僧团有应作之事”,但因为话说颠倒了,就说成了“应作”。这个词并没有给予认可的作用。至于“应把他带到伸手可及的距离内”,在复注中已经说过。
165. ‘‘Santi saṅghassa karaṇīyānī’’ti vattabbe vacanavipallāsena ‘‘karaṇīya’’nti vuttaṃ. Tassa sammutidānakiccaṃ natthi. ‘‘Hatthapāsaṃ ānetabboyevā’’ti gaṇṭhipadesu vuttaṃ.
关于僧团布萨等事的注释
Saṅghuposathādikathāvaṇṇanā
168僧团集会之前应当做的事,被称为“前行事”;即使是在前行事之后才做的,也因为必须在布萨羯磨之前完成,所以被称为“前义务”。这两者都因为必须在布萨羯磨之前完成,所以在某些地方就被统称为“前义务”,就像在“什么是僧团的前义务”这类说法中那样。
168. Saṅghasannipātato paṭhamaṃ kātabbaṃ pubbakaraṇanti vuttaṃ, pubbakaraṇato pacchā kātabbampi uposathakammato paṭhamaṃ kātabbattā pubbakiccanti vuttaṃ. Ubhayampi cetaṃ uposathakammato paṭhamaṃ kattabbattā katthaci pubbakiccamicceva voharīyati ‘‘kiṃ saṅghassa pubbakicca’’ntiādīsu viya.
“布萨”是指三个布萨日中的任意一天。只有在这一天存在时,僧团的这个布萨羯磨才叫做“适宜”;如果这一天不存在,就不叫适宜。正如经中所说:“诸比丘,不可以在非布萨日举行布萨。”(《大品》183)
“所有应参与羯磨的比丘”,是指所有适合、相应于这个布萨羯磨的比丘,最少的情况下是四位清净无犯的比丘,而且他们不能离开伸手可及的范围,要站在同一个界内。
“且没有同类罪”,这里是指:整个僧团因为非时食等同类事情而犯了轻罪,这种情况叫做“事同类”。因为当这些同类罪不存在时,即使有不同类的罪存在,羯磨仍然是适宜的。
Uposathoti tīsu uposathadivasesu aññataradivaso. Tasmiñhi sati idaṃ saṅghassa uposathakammaṃ pattakallaṃ nāma hoti, nāsati. Yathāha ‘‘na ca, bhikkhave, anuposathe uposatho kātabbo’’ti (mahāva. 183). Yāvatikā ca bhikkhū kammappattāti yattakā bhikkhū tassa uposathakammassa pattā yuttā anurūpā sabbantimena paricchedena cattāro bhikkhū pakatattā, te ca kho hatthapāsaṃ avijahitvā ekasīmāyaṃ ṭhitā. Sabhāgāpattiyo ca na vijjantīti ettha yaṃ sabbo saṅgho vikālabhojanādinā sabhāgavatthunā lahukāpattiṃ āpajjati, evarūpā ‘‘vatthusabhāgā’’ti vuccanti. Etāsu hi avijjamānāsu visabhāgāsu vijjamānāsupi pattakallaṃ hotiyeva.
应当被排除的人不包括在场者,因为依据“诸比丘,不应在有在家众的集会中……”(《大品》154)这句话,在家众是应当被排除的;依据“诸比丘,不应在有比丘尼坐着的集会中诵戒……”(《大品》183)等规则所说的比丘尼、在学尼、沙弥、沙弥尼、舍戒者、犯极重罪者、因不见罪而被举罪者、因不忏罪而被举罪者、因不舍恶见而被举罪者、黄门、贼住者、归外道者、畜生、杀母者、杀父者、杀阿罗汉者、污染比丘尼者、破僧者、出佛身血者、二根者,这二十一种人就是所谓的应当被排除的人,应当把他们排除在伸手可及的范围之外。因为当这三种被举罪者在场时,举行布萨的僧团犯波逸提罪;其余那些人在场时,犯恶作罪。这里所说的“畜生”,是指被拒绝授予具足戒的人,就是指这种人;外道已经包含在在家众里面了。这些人也是应当被排除的。应当知道,如此由这四支构成的,就是“适宜”。
Vajjanīyā ca puggalā tasmiṃ na hontīti ‘‘na, bhikkhave, sagahaṭṭhāya parisāyā’’ti (mahāva. 154) vacanato gahaṭṭho, ‘‘na, bhikkhave, bhikkhuniyā nisinnaparisāya pātimokkhaṃ uddisitabba’’ntiādinā (mahāva. 183) nayena vuttā bhikkhunī sikkhamānā sāmaṇero sāmaṇerī sikkhāpaccakkhātako antimavatthuajjhāpannako āpattiyā adassane ukkhittako āpattiyā appaṭikamme ukkhittako pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittako paṇḍako theyyasaṃvāsako titthiyapakkantako tiracchānagato mātughātako pitughātako arahantaghātako bhikkhunīdūsako saṅghabhedako lohituppādako ubhatobyañjanakoti ime vīsati cāti ekavīsati puggalā vajjanīyā nāma, te hatthapāsato bahikaraṇavasena vajjetabbā. Etesu hi tividhe ukkhittake sati uposathaṃ karonto saṅgho pācittiyaṃ āpajjati, sesesu dukkaṭaṃ. Ettha ca tiracchānagatoti yassa upasampadā paṭikkhittā, sova adhippeto, titthiyā gahaṭṭheneva saṅgahitā. Etepi hi vajjanīyā. Evaṃ pattakallaṃ imehi catūhi aṅgehi saṅgahitanti veditabbaṃ.
“今天是我的布萨日,是十五日”里的这个“也”(pi)字,说明按照巴利圣典中已有的说法方式,也可以说“今天是我的布萨日”。不过《论母注释》里说:“应当说‘今天是我的布萨日,是十四日’或者‘是十五日’,然后说‘我决意’。”
Ajja me uposatho pannarasotipīti pi-saddena pāḷiyaṃ āgatanayeneva ‘‘ajja me uposatho’’tipi vattuṃ vaṭṭatīti dīpeti. Mātikāṭṭhakathāyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. nidānavaṇṇanā) pana ‘‘ajja me uposatho cātuddasoti vā pannarasoti vā vatvā adhiṭṭhāmīti vattabba’’nti vuttaṃ.
关于犯戒忏悔仪轨的解说
Āpattipaṭikammavidhikathāvaṇṇanā
169有人会问:难道不是这样吗?世尊说过“诸比丘,有罪的人不应举行布萨,谁要是举行了,就犯恶作罪”,可是对于有罪的人举行布萨这件事,并没有看到另外单独制定一条罪。那么,世尊制定“有罪的人不应举行布萨”这句话,到底是为什么说的呢?于是论主回答说“应当知道,这是就‘如果有人有罪……就已算是制定了’这个意义上说的”。意思是说,虽然没有看到单独制定的罪,但是当世尊说“谁有罪,谁就应当发露”等话时,从义理上讲,其实就已经制定了。
169. Nanu ca ‘‘na, bhikkhave, sāpattikena uposatho kātabbo, yo kareyya, āpatti dukkaṭassā’’ti evaṃ sāpattikassa uposathakaraṇe visuṃ paññattā āpatti na dissati, tasmā bhagavatā paññattaṃ ‘‘na sāpattikena uposatho kātabbo’’ti idaṃ kasmā vuttanti āha ‘‘yassa siyā āpatti…pe… paññattaṃ hotīti veditabba’’nti. Kiñcāpi visuṃ paññattā āpatti na dissati, atha kho ‘‘yassa siyā āpatti, so āvikareyyā’’tiādiṃ vadantena atthato paññattāyevāti adhippāyo.
通过说明“清净的给予”,就在这里表明了“有罪的人也不应该给予清净”。因为一个仍有罪的人,不配说“我给予清净,请为我持清净,请为我报告清净”。所以,给予清净的人应当先发露所犯的罪,说:“贤友,我对某某罪还有疑惑,等我无疑惑时,再来处理那个罪。”说完之后,才可以举行布萨。由于有“应当听波罗提木叉”的说法,只要还没有达到无疑惑,就不能接受同分罪,但对其他羯磨来说,则算是清净的。“以后无疑惑时再发露,而不是不发露”,这在巴利圣典和注释书中都没有明文,但如果发露了,也没有过失。《结文》中说:“从这里起来之后再处理,在这里也是同样的道理。”就像整个僧团犯了同分罪后,提出这样的动议:“请尊者听我说,僧团……将处理”,然后就可以举行布萨;同样,三个人可以提出团体动议:“请尊者们听我说,这些比丘犯了同分罪。当他们见到其他清净无罪的比丘时,将在那位比丘面前处理这个罪。”然后举行布萨;两个人互相告知后举行布萨,也是可以的。还有人说,即使只有一个人,作意“得到清净后再处理”,然后举行布萨,也是可以的。
Pārisuddhidānapaññāpanena cāti imināva ‘‘sāpattikena pārisuddhipi na dātabbā’’ti dīpitaṃ hoti. Na hi sāpattiko samāno ‘‘pārisuddhiṃ dammi, pārisuddhiṃ me hara, pārisuddhiṃ me ārocehī’’ti vattumarahati. Tasmā pārisuddhiṃ dentena paṭhamaṃ santī āpatti desetabbā ‘‘ahaṃ, āvuso, itthannāmāya āpattiyā vematiko, yadā nibbematiko bhavissāmi, tadā taṃ āpattiṃ paṭikarissāmī’’ti vatvā uposatho kātabbo. ‘‘Pātimokkhaṃ sotabba’’nti vacanato yāva nibbematiko na hoti, tāva sabhāgāpattiṃ paṭiggahetuṃ na labhati, aññesañca kammānaṃ parisuddho nāma hoti. ‘‘Puna nibbematiko hutvā desetabbaṃ na cā’’ti neva pāḷiyaṃ na aṭṭhakathāyaṃ atthi, desite pana doso natthi. ‘‘Ito vuṭṭhahitvā paṭikarissāmīti etthāpi eseva nayo’’ti gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Yathā sabbo saṅgho sabhāgāpattiṃ āpajjitvā ‘‘suṇātu me bhante, saṅgho…pe… paṭikarissatī’’ti ñattiṃ ṭhapetvā uposathaṃ kātuṃ labhati, evaṃ tīhi ‘‘suṇantu me āyasmantā, ime bhikkhū sabhāgaṃ āpattiṃ āpannā. Yadā aññaṃ bhikkhuṃ suddhaṃ anāpattikaṃ passissanti, tadā tassa santike taṃ āpattiṃ paṭikarissantī’’ti gaṇañattiṃ ṭhapetvā, dvīhi aññamaññaṃ ārocetvā uposathaṃ kātuṃ vaṭṭati. Ekenapi ‘‘parisuddhaṃ labhitvā paṭikarissāmī’’ti ābhogaṃ katvā kātuṃ vaṭṭatīti ca vadanti.
关于特征等显示之说的解释
Liṅgādidassanakathāvaṇṇanā
179行仪的形态,就是行仪的持续状态。通过它被做、被显示出来,所以叫“行相”。让退缩的心往前走、令它觉醒,所以叫“相”。通过它被计量、被限定后而被了知,所以叫“标记”。通过它被指示、被指称,所以叫“略说”。“这是我们的”——对这不了解、不知道,所以叫“不认识的”。而从意义上说,那正是属于别人的东西,所以说“属于别人的”。
179.Ācārasaṇṭhānanti ācārasaṇṭhiti. Ākarīyati pakāsīyati etenāti ākāro. Līnaṃ gamayati bodhetīti liṅgaṃ. Nimiyanti paricchijja ñāyanti etenāti nimittaṃ. Uddisīyanti apadisīyanti etenāti uddeso. ‘‘Amhākaṃ ida’’nti aññātaṃ aviditanti aññātakaṃ. Tañca atthato parasantakaṃyevāti āha ‘‘aññesaṃ santaka’’nti.
180见解不同的别住状态,就是见解不同的别住状态。所谓“征服他们”,就是指让他们舍弃那些见解,所以经文说“不让他们舍弃那个见解,就是这个意思”。
180.Nānāsaṃvāsakabhāvanti laddhinānāsaṃvāsakabhāvaṃ. Tassa abhibhavo nāma tesaṃ laddhivissajjāpananti āha ‘‘taṃ diṭṭhiṃ na nissajjāpentīti attho’’ti.
不应去与应去部分的解说
Nagantabbagantabbavārakathāvaṇṇanā
181181. 为了布萨决意这件事,连界内和河边都不该去,这是针对放下重的波罗提木叉诵戒、而轻的又不该不做的情况说的。所谓“阿兰若比丘也一样”,是指独行的阿兰若比丘,或者住在没有足够僧众的阿兰若处的比丘。他应该在自己住的地方做完布萨再走,这是因为那个住处没有举行僧团布萨才这么说的。布萨障碍,就是自己的布萨障碍。
181.Uposathādhiṭṭhānatthaṃ sīmāpi nadīpi na gantabbāti garukaṃ pātimokkhuddesaṃ vissajjetvā lahukassa akattabbattā vuttaṃ. Āraññakenāpi bhikkhunāti ekacārikena āraññakabhikkhunā, yattha vā saṅghapahonakā bhikkhū na santi, tādise araññe vasantena. Tattha uposathaṃ katvāva gantabbanti tassa vasanaṭṭhāne saṅghuposathassa appavattanato vuttaṃ. Uposathantarāyoti attano uposathantarāyo.
应避之人的说明与解释
Vajjanīyapuggalasandassanakathāvaṇṇanā
183“伸手所及的范围就是标准”:比丘尼等人不管是站着还是坐着,只要他们伸手能够碰到,就是判定犯戒的范围,这是这句话的意思。所以,即使是在同一个结界里,只要离开了伸手所及的范围,就可以举行布萨。这里剩下的内容都很浅显易懂。
183.Hatthapāsupagamanamevapamāṇanti bhikkhunīādayo ṭhitā vā hontu nisinnā vā, tesaṃ hatthapāsupagamanameva āpattiyā pamāṇanti adhippāyo, tasmā ekasīmāyampi hatthapāsaṃ jahāpetvā uposathaṃ kātuṃ vaṭṭati. Sesamettha uttānameva.