二、布萨犍度
2. Uposathakkhandhakaṃ
允许集会等事的论述注释
Sannipātānujānanādikathāvaṇṇanā
132132. 在布萨犍度中,愚人即于此处漂浮、漂流之义。此处指在此教法中获得。所谓说者,即以“于某日或某时,应作此事”等语而说。
132. Uposathakkhandhake taranti plavanti ettha bālāti titthaṃ. Itoti imasmiṃ sāsane laddhito. Taṃ kathentīti ‘‘imasmiṃ nāma divase muhutte vā idaṃ kattabba’’ntiādinā kathenti.
134134. “请听我说,尊者”等开头中应说的内容,已于《纲要注释书》(《疑惑度释·缘起注释》)中详尽说明,故此处不再细说;有志者当从此处取阅。
134. ‘‘Suṇātu me bhante’’tiādīsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ mātikāṭṭhakathāyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. nidānavaṇṇanā) vitthārato āgatamevāti na idha vitthārayissāma, atthikehi pana tatoyeva gahetabbaṃ.
135于“犯或出”中,虽已告知之罪,亦应知为“无有罪”。因此,在《总表注疏》(关于疑难、八支集论、缘起说明)中说:“若有人如此:未犯之罪、犯已出罪、或已说、或已告知,则此罪名为无有罪。”妄语是因言语之破裂而生,故非以妄语之相而说。然而,依世尊之言,于故意妄语中如何?依“犯恶作”此言。于语门中,有不作为为生起之罪:若比丘于非法之承认中默然坐着,于心门实无有罪,但因应公开而未公开,故于语门中,有不作为为生起之罪。
135.Āpajjitvā vā vuṭṭhitoti ettha ārocitāpi āpatti asantī nāma hotīti veditabbaṃ. Teneva mātikāṭṭhakathāyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. nidānavaṇṇanā) vuttaṃ ‘‘yassa pana evaṃ anāpannā vā āpatti āpajjitvā ca pana vuṭṭhitā vā desitā vā ārocitā vā, tassa sā āpatti asantī nāma hotī’’ti. Musāvādo nāma vacībhedapaccayā hotīti āha ‘‘na musāvādalakkhaṇenā’’ti. Bhagavato pana vacanenāti sampajānamusāvāde kiṃ hoti? ‘‘Dukkaṭaṃ hotī’’ti iminā vacanena. Vacīdvāre akiriyasamuṭṭhānā āpatti hotīti yasmā yassa bhikkhuno adhammikāya paṭiññāya tuṇhībhūtassa nisinnassa manodvāre āpatti nāma natthi, yasmā pana āvi kātabbaṃ na āvi akāsi, tenassa vacīdvāre akiriyasamuṭṭhānā āpatti hoti.
“言说”即依于言语,这是省略了ya-kāra的表述。应理解为:不与任何人以言语交谈。不应向他人发出言语,即心想“这些人会听到”,连声音也不应发出。若犯语罪,即犯由言语所生之罪。
Vācāti vācāya, ya-kāralopenāyaṃ niddeso. Kenaci manujena vācāya anālapantoti yojetabbaṃ. Giraṃ no ca pare bhaṇeyyāti ‘‘ime sossantī’’ti parapuggale sandhāya saddampi na nicchāreyya. Āpajjeyya vācasikanti vācato samuṭṭhitaṃ āpattiṃ āpajjeyya.
“作障碍者”:因其为追悔之事,阻碍喜悦等之生起,对证得初禅等构成障碍。“此比丘得安乐”:由于以无追悔为根本的喜悦等,此比丘成就安乐的修行之道。
Antarāyakaroti vippaṭisāravatthutāya pāmojjādisambhavaṃ nivāretvā paṭhamajjhānādīnaṃ adhigamāya antarāyakaro. Tassa bhikkhuno phāsu hotīti avippaṭisāramūlakānaṃ pāmojjādīnaṃ vasena tassa bhikkhuno sukhā paṭipadā sampajjatīti attho.
允许结界的论述注释
Sīmānujānanakathāvaṇṇanā
138“其他”是指纯尘山等而言。所谓“象量山”,最低限度为七肘半高。因此,因一人不可,故如此说。“三十二粒饭团大小”应从体积上来把握,而非从重量上计。“内杂木”指与实心木混杂者。“针杆大小”指锡兰岛上书写杆的大小,应视同小指节大小。这是指九根枝干长出而言。在外部分区安立名称是可行的,即在向外出的八条路中,于一处安立一个名称,另一处安立另一个名称,如此于四处安立名称是可行的。
138.Itaropīti suddhapaṃsupabbatādiṃ sandhāya vadati. Hatthippamāṇo nāma pabbato heṭṭhimakoṭiyā aḍḍhaṭṭhamaratanubbedho. Tasmāti yasmā ekena na vaṭṭati, tasmā. Dvattiṃsapalaguḷapiṇḍappamāṇatā thūlatāya gahetabbā, na tulagaṇanāya. Antosāramissakānanti antosārarukkhehi missakānaṃ. Sūcidaṇḍakappamāṇoti sīhaḷadīpe lekhanadaṇḍappamāṇoti vadanti, so ca kaniṭṭhaṅguliparimāṇoti daṭṭhabbaṃ. Etanti navamūlasākhāniggamanaṃ. Parabhāge kittetuṃ vaṭṭatīti bahi nikkhamitvā ṭhitesu aṭṭhasu maggesu ekissā disāya ekaṃ, aparāya ekanti evaṃ catūsu ṭhānesu kittetuṃ vaṭṭati.
若比丘尼于任何地方渡水时,下衣浸湿,依所学处中所说的相,覆盖三环后而不提起下衣,无论有渡口或无渡口,比丘尼渡水时,下衣即使浸湿一二指节亦犯。此处唯取比丘尼,因于比丘尼分别中,是依比丘尼而说河流之相,故依此理以说明。结结界者即以此所说为相,即此河流,或流入海,或流入湖,从其源头起即成相。覆盖后,障碍仍然存在,即覆盖后水仍流动。不流动者,指水不流动。若河流遇障碍,于某处水不流动而停住,此处不可作河流相。唯于上方流动处可行,于不流动处则可作水相。唯静止之水可作水相,流动者不可。故说:“于流动处作河流相,于不流动处作水相,是可行的。”切断河流,即由水渠口门切断河岸。举起,即如从井中举起而取水。
Yattha katthaci uttarantiyā bhikkhuniyā antaravāsako temiyatīti sikkhākaraṇīyaṃ āgatalakkhaṇena timaṇḍalaṃ paṭicchādetvā antaravāsakaṃ anukkhipitvā titthena vā atitthena vā uttarantiyā bhikkhuniyā ekadvaṅgulamattampi antaravāsako temiyati. Bhikkhuniyā eva gahaṇañcettha bhikkhunīvibhaṅge bhikkhuniyā vasena nadīlakkhaṇassa pāḷiyaṃ āgatattā teneva nayena dassanatthaṃ kataṃ. Sīmaṃ bandhantānaṃ nimittaṃ hotīti ayaṃ vuttalakkhaṇā nadī samuddaṃ vā pavisatu taḷākaṃ vā, pabhavato paṭṭhāya nimittaṃ hoti. Ajjhottharitvā āvaraṇaṃ pavattatiyevāti āvaraṇaṃ ajjhottharitvā sandatiyeva. Appavattamānāti asandamānudakā. Āvaraṇañhi patvā nadiyā yattake padese udakaṃ asandamānaṃ santiṭṭhati, tattha nadīnimittaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Upari sandamānaṭṭhāneyeva vaṭṭati, asandamānaṭṭhāne pana udakanimittaṃ kātuṃ vaṭṭati. Ṭhitameva hi udakanimitte vaṭṭati, na sandamānaṃ. Tenevāha ‘‘pavattanaṭṭhāne nadīnimittaṃ, appavattanaṭṭhāne udakanimittaṃkātuṃ vaṭṭatī’’ti. Nadiṃ bhinditvāti mātikāmukhadvārena nadīkūlaṃ bhinditvā. Ukkhepimanti kūpato viya ukkhipitvā gahetabbaṃ.
“三角状”指三角街道的形状。“鼓状”指如鼓一般,中间宽阔、两端收缩。留出近行后,即后来结结界者留出结界的空间。然而,“由在内相者”是说,若欲将一村的一半纳入界内,则无需所有人前来,故这样说。而“应来”是依礼仪而说,并非决定“必须来”。故说:“来与不来皆可。”因未结之界,各村田有其不同的界别性质,他们不来亦不构成别众业,故不来亦可。然而,对于已结之界,因已成就同一界,若作他种业,在界内者必须前来,故说“不分离界……应来”。于唱相时,即使界未清净,亦无过失,因为唱相并无表白等任一种程序。
Siṅghāṭakasaṇṭhānāti tikoṇaracchāsaṇṭhānā. Mudiṅgasaṇṭhānāti mudiṅgabherī viya majjhe vitthatā ubhosu koṭīsu saṅkoṭitā hoti. Upacāraṃ ṭhapetvāti pacchā sīmaṃ bandhantānaṃ sīmāya okāsaṃ ṭhapetvā. Antonimittagatehi panāti ekassa gāmassa upaḍḍhaṃ anto kattukāmatāya sati sabbesaṃ āgamane payojanaṃ natthīti katvā vuttaṃ. Āgantabbanti ca sāmīcivasena vuttaṃ, nāyaṃ niyamo ‘‘āgantabbamevā’’ti. Tenevāha ‘‘āgamanampi anāgamanampi vaṭṭatī’’ti. Abaddhāya hi sīmāya nānāgāmakhettānaṃ nānāsīmasabhāvattā tesaṃ anāgamanepi vaggakammaṃ na hoti, tasmā anāgamanampi vaṭṭati. Baddhāya pana sīmāya ekasīmabhāvato puna aññasmiṃ kamme kariyamāne anto sīmagatehi āgantabbamevāti āha ‘‘avippavāsasīmā…pe… āgantabba’’nti. Nimittakittanakāle asodhitāyapi sīmāya nevatthi doso nimittakittanassa apalokanādīsu aññatarābhāvato.
关于剃度羯磨的问询,此处是就出家而言。“为了便于操作”,指免去召集所有人的辛劳,以较少的人数便于举行。取二十一位比丘,是因为僧团羯磨以二十人团为最高限,连同堪能行羯磨者,共取二十一位比丘。这是依坐下的情形而说。因为从最低限度讲,在能坐下二十一位比丘的地方,即可在此区域结界。若不能坐下,便意味着未注意到已结的不离界,想“废除同一共住界”则无法实现。因为若已结不离界,不先将其废除,即使作了“将废除同一共住界”的甘马语,界也未被废除。必须先行废除不离界,才能废除界。一肘量更易辨识,故说“一肘量是可行的”。即使只有一指宽的界隙也可行,因为以那样的量,界仍不被破坏。
Bhaṇḍukammāpucchanaṃ sandhāya pabbajjā-gahaṇaṃ. Sukhakaraṇatthanti sabbesaṃ sannipātanaparissamaṃ pahāya appatarehi sukhakaraṇatthaṃ. Ekavīsati bhikkhū gaṇhātīti vīsativaggakaraṇīyaparamattā saṅghakammassa kammārahena saddhiṃ ekavīsati bhikkhū gaṇhāti. Idañca nisinnānaṃ vasena vuttaṃ. Heṭṭhimantato hi yattha ekavīsati bhikkhū nisīdituṃ sakkonti, tattake padese sīmaṃ bandhituṃ vaṭṭati. Na sakkhissantīti avippavāsasīmāya baddhabhāvaṃ asallakkhetvā ‘‘samānasaṃvāsakameva samūhanissāmā’’ti vāyamantā na sakkhissanti. Baddhāya hi avippavāsasīmāya taṃ asamūhanitvā ‘‘samānasaṃvāsakasīmaṃ samūhanissāmā’’ti katāyapi kammavācāya asamūhatāva hoti sīmā. Paṭhamañhi avippavāsaṃ samūhanitvā pacchā sīmā samūhanitabbā. Ekaratanappamāṇā suviññeyyatarā hotīti katvā vuttaṃ ‘‘ekaratanappamāṇā vaṭṭatī’’ti. Ekaṅgulamattāpi sīmantarikā vaṭṭatiyeva. Tattakenapi hi sīmā asambhinnāva hoti.
“其余相”指大界外侧的相。从区块界开始结是惯例,依惯例而行便不会导致混淆,故说“应从区块界开始结”。“小屋”即茅舍,指地屋。“臼”指小坑。“不应作相”,即不应以那条线或那个臼作为界相。
Avasesanimittānīti mahāsīmāya bāhirapasse nimittāni. Khaṇḍasīmato paṭṭhāya bandhanaṃ āciṇṇaṃ, āciṇṇakaraṇeneva ca sammoho na hotīti āha ‘‘khaṇḍasīmatova paṭṭhāya bandhitabbā’’ti. Kuṭigeheti kuṭighare, bhūmighareti attho. Udukkhalanti khuddakāvāṭaṃ. Nimittaṃ na kātabbanti taṃ rājiṃ vā udukkhalaṃ vā nimittaṃ na kātabbaṃ.
“不向下延伸”:由于是在墙壁内侧安立相并宣说,故界不向下延伸到虚空。“若向下延伸”:如果下方墙壁内侧有容纳二十一位比丘的空间,界即向下延伸。而延伸时,并非依照上方界的量延伸,而是依四周墙壁的量延伸。延伸与否,应依前述方法理解:如果下方有容纳二十一位比丘的空间,则延伸;如果没有,则不延伸,这是所指的意趣。“整座殿堂皆在界内”:无论与上层是否共用墙壁,整座殿堂都在界内。
Heṭṭhāna otaratīti bhittito oraṃ nimittāni ṭhapetvā kittitattā heṭṭhā ākāsappadesaṃ na otarati. Heṭṭhāpi otaratīti sace heṭṭhā antobhittiyaṃ ekavīsatiyā bhikkhūnaṃ okāso hoti, otarati. Otaramānā ca uparisīmappamāṇena na otarati, samantā bhittippamāṇena otarati. Otaraṇānotaraṇaṃ vuttanayeneva veditabbanti sace heṭṭhā ekavīsatiyā bhikkhūnaṃ okāso hoti, otarati. No ce, na otaratīti adhippāyo. Sabbo pāsādo sīmaṭṭho hotīti uparimatalena saddhiṃ ekābaddhabhittiko vā hotu mā vā, sabbopi pāsādo sīmaṭṭhova hoti.
“如棕榈根的山”是指形状类似棕榈根部的山。应知此山底部宽大,向上逐渐变细。鼓形的山中间细,根部和顶部则宽。“在下方或中间”是指鼓形山的下方,及鼓形山的中间部分。“虚空悬岩”指没有墙壁围绕的悬岩。“内有洞穴”即山内有洞穴。“在界场”是指在分界场。应在大界净后行羯磨,意思是须将大界内的比丘纳入伸手范围,或令其站到界外。然而,若依注疏要义所说“意即大界内的比丘不应触碰该树枝或气根而站立”,则不应采纳。前一种方式,即从分界起身后,对于伸入大界的树,也依此处理。“不得举起后作”,由于树在分界内,必须将站在那里的比丘纳入伸手范围内,因此不得举起后作。
Tālamūlakapabbateti tālamūlasadise pabbate. So ca heṭṭhā mahanto hutvā anupubbena tanuko hotīti daṭṭhabbaṃ. Paṇavasaṇṭhāno majjhe tanuko hoti mūle agge ca vitthato. Heṭṭhā vā majjhe vāti mudiṅgasaṇṭhānassa heṭṭhā paṇavasaṇṭhānassa majjhe. Ākāsapabbhāranti bhittiyā aparikkhittapabbhāraṃ. Antoleṇaṃ hotīti pabbatassa anto leṇaṃ hoti. Sīmāmāḷaketi khaṇḍasīmāmāḷake. Mahāsīmaṃ sodhetvā vā kammaṃ kātabbanti mahāsīmagatā bhikkhū hatthapāsaṃ vā ānetabbā, sīmato vā bahi kātabbāti adhippāyo. Gaṇṭhipadesu pana ‘‘mahāsīmagatehi bhikkhūhi taṃ sākhaṃ vā pārohaṃ vā anāmasitvā ṭhātabbanti adhippāyo’’ti vuttaṃ, taṃ na gahetabbaṃ. Purimanayepīti khaṇḍasīmāya uṭṭhahitvā mahāsīmāya oṇatarukkhepi. Ukkhipāpetvā kātuṃ na vaṭṭatīti khaṇḍasīmāya anto ṭhitattā rukkhassa tattha ṭhito hatthapāsaṃyeva ānetabboti ukkhipāpetvā kātuṃ na vaṭṭati.
140“Pārayati”意为覆盖、遍覆。“Pārā”是相对于界而言的阴性词。“Assā”意为应是。为显示此处所指船的量,说“以最下限而言……能载三人”。以此表明,小于所述尺寸的船即使存在,在此也不作数。必定可得的常设船,乃是此处的关联。由伐木所造,此为补遗。“在对岸正对面处”:即此岸所有周边相的正对面处。将所有相内的比丘纳入伸手范围:在此,若为同一村域,则应将两岸所有相内的比丘纳入伸手范围内而作认可。若为不同村域,在结同一共住界时,不来亦可;但在认可不离界时,则必须来。由于仅在两岸宣说相,岛屿并未被包含在内,因此岛屿上的相须另外宣说,故说“应在岛屿的此岸端与彼岸端宣说相”。“岛屿顶”即岛屿的最高处。“山形者”是因岛屿一侧更高而如此称说。
140.Pārayatīti ajjhottharati. Pārāti sīmāpekkho itthiliṅganiddeso. Assāti bhaveyya. Idhādhippetanāvāya pamāṇaṃ dassento āha ‘‘yā sabbantimena paricchedena…pe… tayo jane vahatī’’ti. Iminā ca vuttappamāṇato khuddakā nāvā vijjamānāpi idha asantapakkhaṃ bhajatīti dīpeti. Avassaṃ labbhaneyyā dhuvanāvāva hotīti sambandho. Rukkhaṃ chinditvā katoti pāṭhaseso. Paratīre sammukhaṭṭhāneti orimatīre sabbapariyantanimittassa sammukhaṭṭhāne. Sabbanimittānaṃ anto ṭhite bhikkhū hatthapāsagate katvāti ettha sace ekaṃ gāmakhettaṃ hoti, ubhosu tīresu sabbanimittānaṃ anto ṭhite bhikkhū hatthapāsagate katvā sammannitabbā. Nānāgāmakkhettaṃ ce, samānasaṃvāsakasīmābandhanakāle anāgantumpi vaṭṭati. Avippavāsasīmāsammutiyaṃ pana āgantabbameva. Yasmā ubhosu tīresu nimittakittanamattena dīpako saṅgahito nāma na hoti, tasmā dīpakepi nimittāni visuṃ kittetabbānevāti āha ‘‘dīpakassaorimante ca pārimante ca nimittaṃ kittetabba’’nti. Dīpakasikharanti dīpakamatthakaṃ. Pabbatasaṇṭhānāti dīpakassa ekato adhikatarattā vuttaṃ.
布萨堂等事的论述注释
Uposathāgārādikathāvaṇṇanā
142依事而说:因在“我们坐在未被认可的地上听了巴帝摩卡”这一事缘中,听闻巴帝摩卡之事被提及,故而这样说。“布萨堂前”即布萨堂的正前方。在巴利圣典中,仅说到“应先宣说相”,而未如认可界时那样以“山相、石相”等分别诸相,因此说“小的……或任何相”。可以宣说相,与此关联。
142.Vatthuvasena vuttanti ‘‘mayañcamhā asammatāya bhūmiyā nisinnā pātimokkhaṃ assumhā’’ti vatthumhi pātimokkhasavanassa āgatattā vuttaṃ. Uposathappamukhaṃ nāma uposathāgārassa sammukhaṭṭhānaṃ. Pāḷiyaṃ ‘‘paṭhamaṃ nimittā kittetabbā’’ti ettakameva vatvā sīmāsammutiyaṃ viya ‘‘pabbatanimittaṃ pāsāṇanimitta’’ntiādinā visesetvā nimittānaṃ adassitattā ‘‘khuddakāni vā…pe… yāni kānici nimittānī’’ti vuttaṃ. Kittetuṃ vaṭṭatīti iminā sambandho.
不离界许可说之解释
Avippavāsasīmānujānanakathāvaṇṇanā
144144.“Assā”指比丘尼僧团。“两种界”指前述的不共住界与共住界。“不令甘马语成别众”意指不坏甘马语、不扰羯磨,此为意趣所在。“在此”指“除村落及村落近郊”这一句。所谓“不覆盖村落及村落近郊”,是因已说“除村落及村落近郊”。它唯算作界,即算作不共住界。“有一家已入住”指新屋中,最初有一家已入住。“有一家已离去”指旧村中,余人舍屋离去后,仍有一家未离去。
144.Assāti bhikkhunisaṅghassa. Dvepi sīmāyoti paṭhamaṃ vuttā avippavāsasīmā samānasaṃvāsakasīmā ca. Na kammavācaṃ vaggaṃ karontīti kammavācaṃ na bhindanti, kammaṃ na kopentīti adhippāyo. Etthāti ‘‘ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañcā’’ti ettha. Gāmañca gāmūpacārañca na ottharatīti ‘‘ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañcā’’ti vuttattā. Sīmāsaṅkhyameva gacchatīti avippavāsasīmāsaṅkhaṃ gacchati. Ekampi kulaṃ paviṭṭhaṃ vāti abhinavakatagehesu sabbapaṭhamaṃ ekampi kulaṃ paviṭṭhaṃ atthi. Agataṃ vāti porāṇakagāme aññesu gehāni chaḍḍetvā gatesu ekampi kulaṃ agataṃ atthi.
“不共住界不应废除”,是就大界而言。“立于无危险处”,因塔院等处非分界所在之地,故如此说。结分界时,确实应避开此类地点,于其他空闲处结。“或许他们能废除”,指他们只能废除不共住界,而不能废除分界。而“他们不能阻碍”,是因不知分界故不能阻碍。“不应废除”,指不被那些不知分界者所废除。因布萨已各别举行,应知其馀羯磨的共住性。
Avippavāsasīmā na samūhantabbāti mahāsīmaṃ sandhāya vadati. Nirāsaṅkaṭṭhānesu ṭhatvāti cetiyaṅgaṇādīnaṃ khaṇḍasīmāya anokāsattā vuttaṃ. Khaṇḍasīmañhi bandhantā tādisaṃ ṭhānaṃ pahāya aññasmiṃ vivitte okāse bandhanti . Appeva nāma samūhanituṃ sakkhissantīti avippavāsasīmaṃyeva samūhanituṃ sakkhissanti, na khaṇḍasīmaṃ. Paṭibandhituṃ pana na sakkhissantevāti khaṇḍasīmāya aññātattā na sakkhissanti. Na samūhanitabbāti khaṇḍasīmaṃ ajānantehi na samūhanitabbā. Uposathassa visuṃ gahitattā avasesakammavasena samānasaṃvāsatā veditabbā.
村界等说之解释
Gāmasīmādikathāvaṇṇanā
147147.“未划分”,指未依结界标准作划分。以任何方式挖掘而未作,乃至畜生挖掘亦未作。凡在此范围内,若离伸手范围而立者,则扰乱羯磨——以此显示:凡在界外任何处而立,不扰乱羯磨。然《本母注释》有言:“在已划分范围内,若离伸手范围而立者,及在划分外未越过另一同类划分而立者,皆扰乱羯磨,此为一切注释书之定论。”其中“在划分外未越过另一同类划分而立者,扰乱羯磨”一句,巴利原文与注释书皆未得见。若因本章是就两僧团各别举行布萨等羯磨而说,其意为:于掷水界外、未越过另一掷水界而立,为举行布萨等羯磨之僧团,由可能发生界混杂而扰乱羯磨——若依此意趣而说,则可视为合理。正因此,《本母注释》之《隐义显明》中说:“‘另一同类划分’指未越过第二掷水界者,亦扰乱。何以故?因自掷水界被他掷水界所覆,故有界混杂,由此扰乱。”而“此为一切注释书之定论”,当知是依此意趣而说,因一切注释书皆不期望有界混杂。正因如此,才言:“于自他掷水界划分之间,应另设一掷水界为界间。”然此处有人另作他说。
147.Aparicchinnāyāti baddhasīmāvasena akataparicchedāya. Yena kenaci khaṇitvā akatoti antamaso tiracchānenapi khaṇitvā akato. Tassa antohatthapāsaṃ vijahitvā ṭhito kammaṃ kopetīti iminā bahiparicchedato yattha katthaci ṭhito kammaṃ na kopetīti dīpeti. Yaṃ pana vuttaṃ mātikāṭṭhakathāyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. nidānavaṇṇanā) ‘‘paricchedabbhantare hatthapāsaṃ vijahitvā ṭhitopi paricchedato bahi aññaṃ tattakaṃyeva paricchedaṃ anatikkamitvā ṭhitopi kammaṃ kopeti, idaṃ sabbaaṭṭhakathāsu sanniṭṭhāna’’nti, tattha ‘‘aññaṃ tattakaṃyeva paricchedaṃ anatikkamitvā ṭhitopi kammaṃ kopetī’’ti idaṃ neva pāḷiyaṃ, na aṭṭhakathāyaṃ upalabbhati. Yadi cetaṃ dvinnaṃ saṅghānaṃ visuṃ uposathādikammakaraṇādhikāre vuttattā udakukkhepato bahi aññaṃ udakukkhepaṃ anatikkamitvā uposathādikaraṇatthaṃ ṭhito saṅgho sīmāsambhedasambhavato kammaṃ kopetīti iminā adhippāyena vuttaṃ siyā, evaṃ sati yujjeyya. Teneva mātikāṭṭhakathāya līnatthappakāsaniyaṃ vuttaṃ ‘‘aññaṃ tattakaṃyeva paricchedanti dutiyaṃ udakukkhepaṃ anatikkantopi kopeti. Kasmā? Attano udakukkhepasīmāya paresaṃ udakukkhepasīmāya ajjhotthaṭattā sīmāsambhedo hoti, tasmā kopetī’’ti. ‘‘Idaṃ sabbaaṭṭhakathāsu sanniṭṭhāna’’nti ca iminā adhippāyena vuttanti gahetabbaṃ sabbāsupi aṭṭhakathāsu sīmāsambhedassa anicchitattā. Teneva hi ‘‘attano ca aññesañca udakukkhepaparicchedassa antarā añño udakukkhepo sīmantarikatthāya ṭhapetabbo’’ti vuttaṃ. Aññe panettha aññathāpi papañcenti, taṃ na gahetabbaṃ.
“一切处僧众坐下”是指不离开伸手范围而坐。“没有掷水界羯磨”是因为整个河域已被比丘们占据,周边已无河流,故掷水界便无作用。以掷水界量为界间则较易了知,且不会有界混杂的疑虑,为示轨则而说:“应另立一个掷水界作为界间。”但凡不会导致界混杂的量,都可以设立。正因如此,古德说:“凡不会导致界混杂的量,都可以设立。”而“若不足则不可”,这也是为了防止掷水界随周边扩展而可能产生界混杂的疑虑。
Sabbattha saṅgho nisīdatīti hatthapāsaṃ avijahitvā nisīdati. Udakukkhepasīmākammaṃ natthīti yasmā sabbopi nadīpadeso bhikkhūhi ajjhotthaṭo , tasmā samantato nadiyā abhāvā udakukkhepe payojanaṃ natthi. Udakukkhepappamāṇā sīmantarikā suviññeyyatarā hoti, sīmāsambhedasaṅkā na ca siyāti sāmīcidassanatthaṃ ‘‘añño udakukkhepo sīmantarikatthāya ṭhapetabbo’’ti vuttaṃ. Yattakena pana sīmāsambhedo na hoti, tattakaṃ ṭhapetuṃ vaṭṭatiyeva. Tenevāhu porāṇā ‘‘yattakena sīmāsaṅkaro na hoti, tattakampi ṭhapetuṃ vaṭṭatī’’ti. Ūnakaṃ pana na vaṭṭatīti idampi udakukkhepasīmāya parisavasena vaḍḍhanato sīmāsambhedasaṅkā siyāti taṃnivāraṇatthameva vuttaṃ.
“在行驶的船上也不应作”——此处应知:若船在未越过掷水界范围内回转行驶,则允许作。“或清理界”——此处清理界是指在村界等处,将站立者纳入伸手范围等。“破坏河流而造池”正是为了阐明所说之义:“下方筑堤”,即拦断下游的河流而筑成堤。“弃置的水”是指为保护池而弃置一旁的水。“天不下雨时”是指在旱季,即便在雨季天也不下雨。“跃出”是指超出。“覆盖村、镇界而流”是指在所说的雨季四个月中,持续不断地流。“住处界”是就结界而说的。
Gacchantiyāpana nāvāya kātuṃ na vaṭṭatīti ettha udakukkhepamanatikkamitvā parivattamānāya kātuṃ vaṭṭatīti veditabbaṃ. Sīmaṃ vā sodhetvāti ettha sīmasodhanaṃ nāma gāmasīmādīsu ṭhitānaṃ hatthapāsānayanādi. ‘‘Nadiṃ vināsetvā taḷākaṃ karontī’’ti vuttamevatthaṃ vibhāveti ‘‘heṭṭhā pāḷi baddhā’’ti, heṭṭhānadiṃ āvaritvā pāḷi baddhāti attho. Chaḍḍitamodakanti taḷākarakkhaṇatthaṃ ekamantena chaḍḍitamudakaṃ. Deve avassanteti dubbuṭṭhikāle vassānepi deve avassante. Uppatitvāti uttaritvā. Gāmanigamasīmaṃ ottharitvā pavattatīti vuttappakāre vassakāle cattāro māse abbocchinnā pavattati. Vihārasīmanti baddhasīmaṃ sandhāya vadati.
“不可往返的路”是指当天去了便无法返回的地方,那样的地方只算作阿兰若界,这是针对七阿邦多罗界而说的。“他们的”是指渔夫的。“在行程边际的这边”是就行程边际的内侧而言,意指岛和山,并非指海域。
Agamanapatheti yattha tadaheva gantvā paccāgantuṃ na sakkā hoti, tādise padese araññasīmāsaṅkhameva gacchatīti sattabbhantarasīmaṃ sandhāya vadati. Tesanti macchabandhānaṃ. Gamanapariyantassa oratoti gamanapariyantassa orimabhāge dīpakaṃ pabbatañca sandhāya vuttaṃ, na samuddappadesaṃ.
148“枝条交杂”表示彼此邻近。“被缚”是就西侧的界而言。“其处”是指比丘僧众站立于该处能够如法举行僧羯磨的适当地点。然而,若将无法站立于其上举行僧羯磨的地点也包含在内而结界,则称为界与界相混杂。“成为两界之相”是说由于界相在界外,故不会发生界相混杂。“造成界混杂”是指树木长大后进入界域,导致两界所及之处难以辨别,并非为了显示在该处不能举行僧羯磨。因为界不会仅仅因此就变成非界,但两界由于后来生长的树木覆盖而连成一片,因此,若要在其中一处站立举行僧羯磨,则须先将另一处清理干净,方可进行。
148.Saṃsaṭṭhaviṭapāti iminā aññamaññassa āsannataṃ dīpeti. Baddhā hotīti pacchimadisābhāge sīmaṃ sandhāya vuttaṃ. Tassā padesanti yattha ṭhatvā bhikkhūhi kammaṃ kātuṃ sakkā hoti, tādisaṃ padesaṃ. Yattha pana ṭhitehi kammaṃ kātuṃ na sakkā hoti, tādisaṃ padesaṃ antokaritvā bandhantā sīmāya sīmaṃ sambhindanti nāma. Dvinnaṃ sīmānaṃ nimittaṃ hotīti nimittassa sīmato bāhirattā sīmāsambhedo na hotīti vuttaṃ. Sīmāsaṅkaraṃ karotīti vaḍḍhitvā sīmappadesaṃ paviṭṭhe dvinnaṃ sīmānaṃ gataṭṭhānassa duviññeyyattā vuttaṃ, na pana tattha kammaṃ kātuṃ na vaṭṭatīti dassanatthaṃ. Na hi sīmā tattakena asīmā hoti, dve pana sīmā pacchā vaḍḍhitena rukkhena ajjhotthaṭattā ekābaddhā honti, tasmā ekattha ṭhatvā kammaṃ karontehi itaraṃ sodhetvā kātabbaṃ.
布萨分别等说之解释
Uposathabhedādikathāvaṇṇanā
149“非法、别众的布萨羯磨”:在此,凡有四人居住之处,允许诵巴帝摩卡;凡有二人或三人居住之处,则为清净布萨。然而在此,由于未如此而行,在四人居住处却作了清净布萨,在三人居住处却诵了巴帝摩卡,故说为“非法”。因为所有人并未聚集,且欲及清净仅传达至僧团,而未达于大众,故说为“别众”。
149.Adhammena vaggaṃ uposathakammanti ettha yattha cattāro vasanti, tattha pātimokkhuddeso anuññāto. Yattha dve vā tayo vā vasanti, tattha pārisuddhiuposatho. Idha pana tathā akatvā catunnaṃ vasanaṭṭhāne pārisuddhiuposathassa katattā tiṇṇaṃ vasanaṭṭhāne ca pātimokkhassa uddiṭṭhattā ‘‘adhammenā’’ti vuttaṃ. Yasmā sabbeva na sannipatiṃsu, chandapārisuddhi ca saṅghamajjhaṃyeva āgacchati, na gaṇamajjhaṃ, tasmā ‘‘vagga’’nti vuttaṃ.
巴帝摩卡诵说之解释
Pātimokkhuddesakathāvaṇṇanā
150“如是,我受持此”:在“诸尊者已听闻”之后,应说“如是,我受持此”,然后说“诸尊者,缘起已诵出,诸尊者已听闻四波罗夷法”。正因如此,在《本母注释》中说:“于此,我请问诸尊者:于此是否清净?我第二次请问……因此默然,如是,我受持此。”然后说“诸尊者,缘起已诵出”等,依此方式,其余部分通过“已闻”的方式告知,便成为已诵出。所谓“以闻”,即以所闻之句。所谓“畏野人”,即畏惧林中游行者,因此说“畏林中人”。由于“其余应以闻告知”这句话,在缘起尚未诵完时,并不存在所谓的“以闻告知”,故说“在第二等诵出中”。因为“其余”一词是相对于已诵出的部分而言,因此,当缘起已诵出,在波罗夷等诵出中,若某一诵出在进行中遇到障碍,则应连同该诵出,将剩余部分以闻告知。
150.Evametaṃ dhārayāmīti ‘‘sutā kho panāyasmantehī’’ti ettha ‘‘evametaṃ dhārayāmī’’ti vatvā ‘‘uddiṭṭhaṃ kho āyasmanto nidānaṃ, sutā kho panāyasmantehi cattāro pārājikā dhammā’’ti vattabbaṃ. Teneva mātikāṭṭhakathāyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. nidānavaṇṇanā) ‘‘tatthāyasmante pucchāmi kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi…pe… tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti vatvā ‘uddiṭṭhaṃ kho āyasmanto nidāna’ntiādinā nayena avasese sutena sāvite uddiṭṭho hotī’’ti vuttaṃ. Sutenāti sutapadena. Savarabhayanti vanacarakabhayaṃ. Tenāha ‘‘aṭavimanussabhaya’’nti. ‘‘Avasesaṃ sutena sāvetabba’’nti vacanato nidānuddese aniṭṭhite sutena sāvetabbaṃ nāma natthīti āha ‘‘dutiyādīsu uddesesū’’ti. Uddiṭṭhauddesāpekkhañhi avasesaggahaṇaṃ, tasmā nidāne uddiṭṭhe pārājikuddesādīsu yasmiṃ vippakate antarāyo uppajjati, tena saddhiṃ avasesaṃ sutena sāvetabbaṃ.
“以三种方式”:即引入、解说与吟诵。其中,为解说义理而引出经文,名为引入;对该义理的阐明,名为解说;以音声诵出经文或其义理,名为吟诵。“决意诵习”,即生起“我将诵习”之心念。“先引入而后解说者”,即先引出经文,再解说其义理者。至于有人说“请诵”,此处若对坐于高处者特别指明“请诵”则可,未特别指明则不可。“诵习者”,即无论坐于何处而行诵习者。“长老”,指任何较自己年长之人。“向一位告辞”,即向一位更为年长之人告辞。“又来一位”,指又来了一位比那人更年长之人。
Tīhipividhīhīti osāraṇakathanasarabhaññehi. Ettha ca atthaṃ bhaṇitukāmatāya suttassa osāraṇā osāraṇaṃ nāma. Tasseva atthappakāsanā kathanaṃ nāma. Suttassa tadatthassa vā sarena bhaṇanaṃ sarabhaññaṃ nāma. Sajjhāyaṃ adhiṭṭhahitvāti ‘‘sajjhāyaṃ karomī’’ti cittaṃ uppādetvā. Osāretvā pana kathentenāti paṭhamaṃ ussāretvā pacchā atthaṃ kathentena. Manussānaṃ pana ‘‘bhaṇāhī’’ti vattuṃ vaṭṭatīti ettha uccatare nisinnenapi manussānaṃ bhaṇāhīti visesetvāyeva vattuṃ vaṭṭati, avisesetvā pana na vaṭṭati. Sajjhāyaṃ karontenāti yattha katthaci nisīditvā sajjhāyaṃ karontena. Theroti yo koci attanā vuḍḍhataro. Ekaṃ āpucchitvāti ekaṃ vuḍḍhataraṃ āpucchitvā. Aparo āgacchatīti aparo tatopi vuḍḍhataro āgacchati.
关于邀请诵巴帝摩卡者等事的论注释
Pātimokkhuddesakaajjhesanādikathāvaṇṇanā
155155. “举罪事”是一座城市。所谓“九种”,即僧团布萨、众布萨、个人布萨,此为依执行者而分的三种;诵经布萨、清净布萨、决意布萨,此为依应行方式而分的三种;十四日布萨、十五日布萨、和合布萨,此为依日期而分的三种,共为九种。“四种布萨羯磨”,即非法别众布萨羯磨、非法和合布萨羯磨、如法别众布萨羯磨、如法和合布萨羯磨,共有四种布萨羯磨。“二种巴帝摩卡”,即比丘巴帝摩卡与比丘尼巴帝摩卡,共为二种。“九种巴帝摩卡诵出”,即比丘有五种诵出,比丘尼于比丘尼巴帝摩卡中,除不定诵出外,有余四种诵出,共为九种巴帝摩卡诵出。
155.Codanāvatthu nāma ekaṃ nagaraṃ. Saṅghauposathādibhedena navavidhanti saṅghe uposatho gaṇe uposatho puggale uposathoti evaṃ kārakavasena tayo, suttuddeso pārisuddhiuposatho adhiṭṭhānuposathoti evaṃ kattabbākāravasena tayo, cātuddasiko pannarasiko sāmaggīuposathoti evaṃ divasavasena tayoti navavidhaṃ. Catubbidhaṃ uposathakammanti adhammena vaggaṃ uposathakammaṃ, adhammena samaggaṃ uposathakammaṃ, dhammena vaggaṃ uposathakammaṃ, dhammena samaggaṃ uposathakammanti evaṃ catubbidhampi uposathakammaṃ. Duvidhaṃ pātimokkhanti bhikkhupātimokkhaṃ bhikkhunīpātimokkhanti duvidhaṃ pātimokkhaṃ. Navavidhaṃ pātimokkhuddesanti bhikkhūnaṃ pañca uddesā, bhikkhunīnaṃ ṭhapetvā aniyatuddesaṃ avasesā cattāroti navavidhaṃ pātimokkhuddesaṃ.
关于准许学习半月计数等事的论注释
Pakkhagaṇanādiuggahaṇānujānanakathāvaṇṇanā
158-161158-161. “请忆念”即请留意。“应寻求”者,即应依乞食行而寻求。
158-161.Samannāharathāti sallakkhetha. Pariyesitabbānīti bhikkhācārena pariyesitabbāni.
关于前往他方者等事缘的论注释
Disaṃgamikādivatthukathāvaṇṇanā
163『唯于冬夏』者,即唯于冬季与夏季。
163.Utuvasseyevāti hemantagimhesuyeva.
关于给予清净的论注释
Pārisuddhidānakathāvaṇṇanā
164“以任何肢节示意”是指,以心思考后,通过手的动作等任何方式加以示意。“僧团不能容纳”是指,两者之间若不放弃伸手可及的距离,便无法依次站立。此外,有一种称为“猫链清净”的,对此有些人说:“猫链是系缚着的,因为只在屋内使用。正如它哪里也去不了,这种清净也是如此,哪里也去不了——这是它的用意所在;否则,这个修饰词便毫无意义了。”另一些人则说:“正如许多人将各自的链子系在一只猫的脖子上,当这只猫走动时,他们由于被系缚而跟着走动,而当另一只未被系缚的猫走动时,他们并不跟着走;同样地,这位比丘被赋予了如同诸多链子般的意愿清净,当这位比丘走动时,它也随着走动,如同被系缚的链子,而当其他未被系缚的比丘走动时,它并不随着走。”凡此种种,皆不应视为此处的真实义理。而此处的真实义理是:正如链子的第一环只到达第二环,而不到达第三环,同样地,这种清净由给予者给予谁,便不会转移到别处。因其类似链子,故称为“猫链”。而且,此处采用“猫链”一词,仅仅是作为对任何链子的一种指称罢了。
164.Yena kenaci aṅgapaccaṅgena viññāpetīti manasā cintetvā hatthappayogādinā yena kenaci viññāpeti. Saṅgho nappahotīti dvinnaṃ dvinnaṃ antarā hatthapāsaṃ avijahitvā paṭipāṭiyā ṭhātuṃ nappahoti. Itarā pana biḷālasaṅkhalikapārisuddhi nāmāti ettha keci vadanti ‘‘biḷālasaṅkhalikā baddhāva hoti antogehe eva sampayojanattā, yathā sā na katthaci gacchati, tathā sāpi na gacchatīti adhippāyo. Itarathā visesanaṃ niratthakaṃ hotī’’ti. Apare pana ‘‘yathā bahūhi manussehi ekassa biḷālassa attano attano saṅkhalikā gīvāya ābaddhā biḷāle gacchante gacchanti ābaddhattā, na aññasmiṃ biḷāle gacchante gacchanti anābaddhattā, evamevassa bhikkhussa bahūhi saṅkhalikasadisā chandapārisuddhi dinnā, sā tasmiṃ bhikkhusmiṃ gacchante gacchati tasmiṃ saṅkhalikā viya ābaddhattā, na aññasmiṃ anābaddhattā’’ti vadanti. Sabbampetaṃ na sārato paccetabbaṃ. Ayaṃ panettha sāro – yathā saṅkhalikāya paṭhamavalayaṃ dutiyaṃyeva valayaṃ pāpuṇāti, na tatiyaṃ, evamayampi pārisuddhidāyakena yassa dinnā, tato aññattha na gacchatīti saṅkhalikasadisattā ‘‘biḷālasaṅkhalikā’’ti vuttā. Biḷālasaṅkhalikagahaṇañcettha yāsaṃ kāsañci saṅkhalikānaṃ upalakkhaṇamattanti daṭṭhabbaṃ.
关于给予同意的论注释
Chandadānakathāvaṇṇanā
165“僧团有诸应作之事”本应这样说,但因语词颠倒而说成了“应作”。此语并没有给予认可的作用。至于“应将其带到伸手可及的距离内”一句,在复注中有说明。
165. ‘‘Santi saṅghassa karaṇīyānī’’ti vattabbe vacanavipallāsena ‘‘karaṇīya’’nti vuttaṃ. Tassa sammutidānakiccaṃ natthi. ‘‘Hatthapāsaṃ ānetabboyevā’’ti gaṇṭhipadesu vuttaṃ.
关于僧团布萨等事的论注释
Saṅghuposathādikathāvaṇṇanā
168僧团集会前应做的事,称为“前行事”;即使在“前行事”之后才做,但由于须在布萨羯磨前完成,故称为“前义务”。这两者都因须在布萨羯磨前完成,所以在某些地方便通称为“前义务”,如在“何为僧团的前义务”等语句中那样。
168. Saṅghasannipātato paṭhamaṃ kātabbaṃ pubbakaraṇanti vuttaṃ, pubbakaraṇato pacchā kātabbampi uposathakammato paṭhamaṃ kātabbattā pubbakiccanti vuttaṃ. Ubhayampi cetaṃ uposathakammato paṭhamaṃ kattabbattā katthaci pubbakiccamicceva voharīyati ‘‘kiṃ saṅghassa pubbakicca’’ntiādīsu viya.
“布萨”指三个布萨日中的任何一日。唯有此日存在时,僧团的这一布萨羯磨才名为“适宜”,若此日不存在则不名适宜。正如所说:“诸比丘,不应在非布萨日举行布萨。”(《大品》183)。“所有应参与羯磨的比丘”指所有适合、相应于该布萨羯磨的比丘,以最下限而言,是四位本性清净的比丘,且必须不舍离伸手可及之距离,同处一界内。“且无同类罪”此处是指整个僧团因非时食等同类事而犯轻罪,此种情形名为“事同类”。因为这些同类罪不存在时,即使有不同类罪存在,羯磨仍是适宜的。
Uposathoti tīsu uposathadivasesu aññataradivaso. Tasmiñhi sati idaṃ saṅghassa uposathakammaṃ pattakallaṃ nāma hoti, nāsati. Yathāha ‘‘na ca, bhikkhave, anuposathe uposatho kātabbo’’ti (mahāva. 183). Yāvatikā ca bhikkhū kammappattāti yattakā bhikkhū tassa uposathakammassa pattā yuttā anurūpā sabbantimena paricchedena cattāro bhikkhū pakatattā, te ca kho hatthapāsaṃ avijahitvā ekasīmāyaṃ ṭhitā. Sabhāgāpattiyo ca na vijjantīti ettha yaṃ sabbo saṅgho vikālabhojanādinā sabhāgavatthunā lahukāpattiṃ āpajjati, evarūpā ‘‘vatthusabhāgā’’ti vuccanti. Etāsu hi avijjamānāsu visabhāgāsu vijjamānāsupi pattakallaṃ hotiyeva.
“且应被排除的人不在其中”是指,根据“诸比丘,不应在有在家众的集会中……”(《大品》154)的说法,在家众是应排除的;根据“诸比丘,不应在有比丘尼坐着的集会中诵巴帝摩卡……”(《大品》183)等方法所说的比丘尼、在学尼、沙弥、沙弥尼、舍戒者、犯极重罪者、因不见罪而被举罪者、因不忏罪而被举罪者、因不舍恶见而被举罪者、黄门、贼住者、归外道者、畜生、杀母者、杀父者、杀阿罗汉者、污染比丘尼者、破僧者、出佛身血者、二根者,这二十一种人名为应被排除的人,他们应通过被置于伸手可及的距离之外来排除。因为在这三种被举罪者存在时,举行布萨的僧团犯波逸提罪,在其余人存在时犯恶作罪。在此处,“畜生”是指被拒绝授具足戒者,即指此义;外道已包含在在家众中。这些人也是应被排除的。应知如此由这四支成就的“适宜”。
Vajjanīyā ca puggalā tasmiṃ na hontīti ‘‘na, bhikkhave, sagahaṭṭhāya parisāyā’’ti (mahāva. 154) vacanato gahaṭṭho, ‘‘na, bhikkhave, bhikkhuniyā nisinnaparisāya pātimokkhaṃ uddisitabba’’ntiādinā (mahāva. 183) nayena vuttā bhikkhunī sikkhamānā sāmaṇero sāmaṇerī sikkhāpaccakkhātako antimavatthuajjhāpannako āpattiyā adassane ukkhittako āpattiyā appaṭikamme ukkhittako pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittako paṇḍako theyyasaṃvāsako titthiyapakkantako tiracchānagato mātughātako pitughātako arahantaghātako bhikkhunīdūsako saṅghabhedako lohituppādako ubhatobyañjanakoti ime vīsati cāti ekavīsati puggalā vajjanīyā nāma, te hatthapāsato bahikaraṇavasena vajjetabbā. Etesu hi tividhe ukkhittake sati uposathaṃ karonto saṅgho pācittiyaṃ āpajjati, sesesu dukkaṭaṃ. Ettha ca tiracchānagatoti yassa upasampadā paṭikkhittā, sova adhippeto, titthiyā gahaṭṭheneva saṅgahitā. Etepi hi vajjanīyā. Evaṃ pattakallaṃ imehi catūhi aṅgehi saṅgahitanti veditabbaṃ.
“今日是我的布萨日,又是十五日”中的“又”(pi)字,是指依巴利圣典中已有的方式,也可以说“今日是我的布萨日”。而《本母注释》中则说:“应说‘今日是我的布萨日,是十四日’或‘是十五日’,继而说‘我决意’。”
Ajja me uposatho pannarasotipīti pi-saddena pāḷiyaṃ āgatanayeneva ‘‘ajja me uposatho’’tipi vattuṃ vaṭṭatīti dīpeti. Mātikāṭṭhakathāyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. nidānavaṇṇanā) pana ‘‘ajja me uposatho cātuddasoti vā pannarasoti vā vatvā adhiṭṭhāmīti vattabba’’nti vuttaṃ.
罪之对治法说之解释
Āpattipaṭikammavidhikathāvaṇṇanā
169难道不是如此吗?“诸比丘,有罪者不应举行布萨,若举行者,犯恶作。”然而,对于有罪者举行布萨,并未见别有制戒。因此有人问:“世尊制定‘有罪者不应举行布萨’,是为何而说?”答:“当知‘若有罪……即已制定’。”意即虽未见单独制戒,但通过“若有罪,应发露”等语句,从义理上便已制定。
169. Nanu ca ‘‘na, bhikkhave, sāpattikena uposatho kātabbo, yo kareyya, āpatti dukkaṭassā’’ti evaṃ sāpattikassa uposathakaraṇe visuṃ paññattā āpatti na dissati, tasmā bhagavatā paññattaṃ ‘‘na sāpattikena uposatho kātabbo’’ti idaṃ kasmā vuttanti āha ‘‘yassa siyā āpatti…pe… paññattaṃ hotīti veditabba’’nti. Kiñcāpi visuṃ paññattā āpatti na dissati, atha kho ‘‘yassa siyā āpatti, so āvikareyyā’’tiādiṃ vadantena atthato paññattāyevāti adhippāyo.
又以“授与清净”的制定,即以此表明“有罪者亦不应授与清净”。因为有罪者不配说“我授清净,持我清净,报我清净”等语。因此,授清净者应先发露所犯之罪,如是说:“贤友,我对此某罪尚有疑,待我无疑时,当忏悔此罪”,然后举行布萨。因有“应听巴帝摩卡”之说,只要尚未无疑,便不得接受同分罪,但其他羯磨则名为清净。“于无疑后再发露,而非不发露”,这在巴利圣典和注释书中虽无明文,但若发露了便无过失。“在此处,从座起后便将忏悔,此处同理”,这是《结文》中所说。正如全体僧伽犯同分罪后,作如此白:“请尊者听我说,僧伽……当忏悔”,即可举行布萨;同样,三人可作团体白:“请尊者们听我说,这些比丘犯同分罪,当他们见到其他清净无罪的比丘时,将在彼前忏悔此罪”,然后举行布萨;两人互相告知后举行布萨,也是合适的。据说,即使一人,作意“待得清净后我将忏悔”,然后举行布萨,也是合适的。
Pārisuddhidānapaññāpanena cāti imināva ‘‘sāpattikena pārisuddhipi na dātabbā’’ti dīpitaṃ hoti. Na hi sāpattiko samāno ‘‘pārisuddhiṃ dammi, pārisuddhiṃ me hara, pārisuddhiṃ me ārocehī’’ti vattumarahati. Tasmā pārisuddhiṃ dentena paṭhamaṃ santī āpatti desetabbā ‘‘ahaṃ, āvuso, itthannāmāya āpattiyā vematiko, yadā nibbematiko bhavissāmi, tadā taṃ āpattiṃ paṭikarissāmī’’ti vatvā uposatho kātabbo. ‘‘Pātimokkhaṃ sotabba’’nti vacanato yāva nibbematiko na hoti, tāva sabhāgāpattiṃ paṭiggahetuṃ na labhati, aññesañca kammānaṃ parisuddho nāma hoti. ‘‘Puna nibbematiko hutvā desetabbaṃ na cā’’ti neva pāḷiyaṃ na aṭṭhakathāyaṃ atthi, desite pana doso natthi. ‘‘Ito vuṭṭhahitvā paṭikarissāmīti etthāpi eseva nayo’’ti gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Yathā sabbo saṅgho sabhāgāpattiṃ āpajjitvā ‘‘suṇātu me bhante, saṅgho…pe… paṭikarissatī’’ti ñattiṃ ṭhapetvā uposathaṃ kātuṃ labhati, evaṃ tīhi ‘‘suṇantu me āyasmantā, ime bhikkhū sabhāgaṃ āpattiṃ āpannā. Yadā aññaṃ bhikkhuṃ suddhaṃ anāpattikaṃ passissanti, tadā tassa santike taṃ āpattiṃ paṭikarissantī’’ti gaṇañattiṃ ṭhapetvā, dvīhi aññamaññaṃ ārocetvā uposathaṃ kātuṃ vaṭṭati. Ekenapi ‘‘parisuddhaṃ labhitvā paṭikarissāmī’’ti ābhogaṃ katvā kātuṃ vaṭṭatīti ca vadanti.
相、特征等显示说之解释
Liṅgādidassanakathāvaṇṇanā
179‘行仪、举止’即行仪、举止的状态。‘形态’:依此而令知、令显了。‘特征’:令低劣者趣向、令觉悟。‘相’:依此而计量、分别后得知。‘标示’:依此而指示、称呼。‘不明’:即对‘这是我们的’不知、不识。那在意义上即是他人的所有物,故说‘他人的所有物’。
179.Ācārasaṇṭhānanti ācārasaṇṭhiti. Ākarīyati pakāsīyati etenāti ākāro. Līnaṃ gamayati bodhetīti liṅgaṃ. Nimiyanti paricchijja ñāyanti etenāti nimittaṃ. Uddisīyanti apadisīyanti etenāti uddeso. ‘‘Amhākaṃ ida’’nti aññātaṃ aviditanti aññātakaṃ. Tañca atthato parasantakaṃyevāti āha ‘‘aññesaṃ santaka’’nti.
180‘别住的状态’即见解不同的别住状态。对其的征服,即令他们舍弃见解,故说‘即不令舍弃该见解的意思’。
180.Nānāsaṃvāsakabhāvanti laddhinānāsaṃvāsakabhāvaṃ. Tassa abhibhavo nāma tesaṃ laddhivissajjāpananti āha ‘‘taṃ diṭṭhiṃ na nissajjāpentīti attho’’ti.
不应去与应去门说之解释
Nagantabbagantabbavārakathāvaṇṇanā
181为了布萨决意的目的,即使结界内、河流也不应去,这是说:放下重的巴帝摩卡诵,而轻的不可作。阿兰若比丘:即独行的阿兰若比丘,或住在没有足够僧众的阿兰若处的比丘。彼应在其住处举行布萨后再去,这是因该住处没有举行僧团布萨而说的。布萨障碍:即自己的布萨障碍。
181.Uposathādhiṭṭhānatthaṃ sīmāpi nadīpi na gantabbāti garukaṃ pātimokkhuddesaṃ vissajjetvā lahukassa akattabbattā vuttaṃ. Āraññakenāpi bhikkhunāti ekacārikena āraññakabhikkhunā, yattha vā saṅghapahonakā bhikkhū na santi, tādise araññe vasantena. Tattha uposathaṃ katvāva gantabbanti tassa vasanaṭṭhāne saṅghuposathassa appavattanato vuttaṃ. Uposathantarāyoti attano uposathantarāyo.
应避之人显示说之解释
Vajjanīyapuggalasandassanakathāvaṇṇanā
183‘伸手所及的范围即是标准’:比丘尼等无论站立或坐着,以伸手所及的范围作为犯戒的衡量,这是其意趣所在。因此,即使在同一个结界内,若离开了伸手所及的范围,仍可举行布萨。其余内容在此显而易见。
183.Hatthapāsupagamanamevapamāṇanti bhikkhunīādayo ṭhitā vā hontu nisinnā vā, tesaṃ hatthapāsupagamanameva āpattiyā pamāṇanti adhippāyo, tasmā ekasīmāyampi hatthapāsaṃ jahāpetvā uposathaṃ kātuṃ vaṭṭati. Sesamettha uttānameva.