6. 应悔过篇
6. Pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
1. 应悔过学处
1. Paṭhamapāṭidesanīyasikkhāpadaṃ
552那时,乔达摩佛陀、世尊住在舍卫城祇树给孤独园。当时,有一位比丘尼在舍卫城托钵乞食后,在返回的路上见到了一位比丘,便对他说道:“尊者,请接受食物吧。”“好的,姊妹。”那位比丘把食物全部拿走了。由于临近正午,这位比丘尼已经来不及再去乞食,那天便断了食。第二天,这位比丘尼……乃至……第三天,她在舍卫城托钵乞食后,在返回的路上又见到那位比丘,便对他说:“尊者,请接受食物吧。”“好的,姊妹。”那位比丘又把食物全部拿走了。由于临近正午,这位比丘尼已来不及再去乞食,又断了食。到了第四天,这位比丘尼摇摇晃晃地走在大街上。一位长者居士乘着车迎面而来,对这位比丘尼说:“让开,圣尼!”她往旁边一让,却就地瘫倒了下去。长者居士便向这位比丘尼道歉说:“请原谅,圣尼,是我把你撞倒了吧。”“不,居士,不是你撞倒的,是我自己身体太虚弱了。”“圣尼,你为什么会这么虚弱呢?”于是,这位比丘尼便将事情的经过告诉了长者居士。长者居士把这位比丘尼接回家中,供养了食物,之后便讥讽、批评、指责道:“尊者们怎么能从比丘尼手中接受食物呢!女人获得东西是多么不容易啊!”
Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññatarā bhikkhunī sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā paṭikkamanakāle aññataraṃ bhikkhuṃ passitvā etadavoca – ‘‘handāyya, bhikkhaṃ paṭiggaṇhā’’ti. ‘‘Suṭṭhu, bhaginī’’ti sabbeva aggahesi. Sā upakaṭṭhe kāle nāsakkhi piṇḍāya carituṃ, chinnabhattā ahosi. Atha kho sā bhikkhunī dutiyampi divasaṃ…pe… tatiyampi divasaṃ sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā paṭikkamanakāle taṃ bhikkhuṃ passitvā etadavoca – ‘‘handāyya, bhikkhaṃ paṭiggaṇhā’’ti. ‘‘Suṭṭhu, bhaginī’’ti sabbeva aggahesi. Sā upakaṭṭhe kāle nāsakkhi piṇḍāya carituṃ, chinnabhattā ahosi. Atha kho sā bhikkhunī catutthe divase rathikāya pavedhentī gacchati. Seṭṭhi gahapati rathena paṭipathaṃ āgacchanto taṃ bhikkhuniṃ etadavoca – ‘‘apehāyye’’ti. Sā vokkamantī tattheva paripati. Seṭṭhi gahapati taṃ bhikkhuniṃ khamāpesi – ‘‘khamāhāyye, mayāsi pātitā’’ti. ‘‘Nāhaṃ, gahapati, tayā pātitā. Apica, ahameva dubbalā’’ti. ‘‘Kissa pana tvaṃ, ayye, dubbalā’’ti? Atha kho sā bhikkhunī seṭṭhissa gahapatissa etamatthaṃ ārocesi. Seṭṭhi gahapati taṃ bhikkhuniṃ gharaṃ netvā bhojetvā ujjhāyati khiyyati vipāceti – ‘‘kathañhi nāma bhadantā bhikkhuniyā hatthato āmisaṃ paṭiggahessanti! Kicchalābho mātugāmo’’ti!
那些少欲的诸比丘听到了那位长者居士的讥讽、批评和指责。那些少欲的诸比丘……也讥讽、批评、指责道:“这位比丘怎么能从比丘尼手中接受食物呢?”……“比丘,听说你真的从比丘尼手中接受了食物,这是真的吗?”“是真的,世尊。”“那位比丘尼是你的亲戚,还是非亲戚?”“世尊,是非亲戚。”“愚人!对于非亲戚,你不知道什么是适当、什么是不适当,什么是该做的、什么是不该做的吗?你这愚人,怎么能从非亲戚的比丘尼手中接受食物呢!愚人,这不能让未生信者生信……诸比丘,你们应当这样诵出这条学处——
Assosuṃ kho bhikkhū tassa seṭṭhissa gahapatissa ujjhāyantassa khiyyantassa vipācentassa. Ye te bhikkhū appicchā…pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma bhikkhu bhikkhuniyā hatthato āmisaṃ paṭiggahessatī’’ti …pe… saccaṃ kira tvaṃ, bhikkhu, bhikkhuniyā hatthato āmisaṃ paṭiggahesīti ? ‘‘Saccaṃ, bhagavā’’ti. ‘‘Ñātikā te, bhikkhu, aññātikā’’ti? ‘‘Aññātikā, bhagavā’’ti. ‘‘Aññātako, moghapurisa, aññātikāya na jānāti patirūpaṃ vā appatirūpaṃ vā santaṃ vā asantaṃ vā. Kathañhi nāma tvaṃ, moghapurisa, aññātikāya bhikkhuniyā hatthato āmisaṃ paṭiggahessasi! Netaṃ, moghapurisa, appasannānaṃ vā pasādāya…pe… evañca pana, bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha –
553若比丘从进入俗家内的非亲属比丘尼手中,亲手接受硬食或软食来嚼食或吃,该比丘应忏悔:「贤友,我犯了应呵责、不适宜、应悔过之法,我向你忏悔。」
‘‘Yo pana bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā antaragharaṃ paviṭṭhāya hatthato khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā sahatthā paṭiggahetvā khādeyya vā bhuñjeyya vā, paṭidesetabbaṃ tena bhikkhunā – ‘gārayhaṃ, āvuso, dhammaṃ āpajjiṃ asappāyaṃ pāṭidesanīyaṃ, taṃ paṭidesemī’’’ti.
554在此学处中,“凡是”是指:无论何种……这就是在此处所说的“凡是比丘”。
ti yo yādiso…pe… ti…pe… ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti.
“非亲戚”是指:从母系或父系,上溯七代祖先之间,没有亲属关系的。
nāma mātito vā . Pitito vā yāva sattamā pitāmahayugā asambaddhā.
“比丘尼”是指:在二部僧中受达上的。
nāma ubhatosaṅghe upasampannā.
“街道”是指:大街、小巷、十字路口、人家。
nāma rathikā byūhaṃ siṅghāṭakaṃ gharaṃ.
凡称为嚼食者,除了五种啖食、时限药、七日药、终生药之外,剩下的就称为嚼食。
nāma pañca bhojanāni – yāmakālikaṃ sattāhakālikaṃ yāvajīvikaṃ ṭhapetvā avasesaṃ khādanīyaṃ nāma.
凡称为啖食者,有五种:米饭、酸粥、炒粉、鱼、肉。心想'我要嚼,我要吃'而接受,犯恶作。每一吞咽,都犯应悔过。
nāma pañca bhojanāni – odano, kummāso, sattu, maccho, maṃsaṃ. ‘‘Khādissāmi bhuñjissāmī’’ti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa. Ajjhohāre ajjhohāre āpatti pāṭidesanīyassa.
555对于非亲戚的比丘尼,却生起非亲戚想。她进入村落内部后,从她手中亲手接受嚼食或啖食,然后嚼食或啖食,犯应悔过。对于非亲戚的比丘尼,心存疑惑。她进入村落内部后,从她手中亲手接受嚼食或啖食,然后嚼食或啖食,犯应悔过。对于非亲戚的比丘尼,却生起亲戚想。她进入村落内部后,从她手中亲手接受嚼食或啖食,然后嚼食或啖食,犯应悔过。
Aññātikāya aññātikasaññī antaragharaṃ paviṭṭhāya hatthato khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā sahatthā paṭiggahetvā khādati vā bhuñjati vā, āpatti pāṭidesanīyassa. Aññātikāya vematiko antaragharaṃ paviṭṭhāya hatthato khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā sahatthā paṭiggahetvā khādati vā bhuñjati vā, āpatti pāṭidesanīyassa. Aññātikāya ñātikasaññī antaragharaṃ paviṭṭhāya hatthato khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā sahatthā paṭiggahetvā khādati vā bhuñjati vā, āpatti pāṭidesanīyassa.
为了食用的目的而接受时限药、七日药、终生药,犯恶作。每一吞咽,犯恶作。从只有一边达上的女人手中接受嚼食或啖食,心想'我要嚼,我要吃'而接受,犯恶作。每一吞咽,犯恶作。对于亲戚的比丘尼,却生起非亲戚想,犯恶作。对于亲戚的比丘尼,心存疑惑,犯恶作。对于亲戚的比丘尼,生起亲戚想,不犯。
Yāmakālikaṃ sattāhakālikaṃ yāvajīvikaṃ āhāratthāya paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa. Ajjhohāre ajjhohāre āpatti dukkaṭassa. Ekatoupasampannāya hatthato khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā – ‘‘khādissāmi bhuñjissāmī’’ti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa. Ajjhohāre ajjhohāre āpatti dukkaṭassa. Ñātikāya aññātikasaññī, āpatti dukkaṭassa. Ñātikāya vematiko, āpatti dukkaṭassa. Ñātikāya ñātikasaññī, anāpatti.
556不犯的情况有:是亲戚的比丘尼;她叫别人给,而不是自己给;她放下后再给;在寺院内、在比丘尼的住处、在外道女众的住处、在集会处;从村里带出来给;给予时限药、七日药、终生药,并说'在有需要时受用吧';是学法女、是沙马内莉;是精神失常者;是初犯者。
Anāpatti ñātikāya, dāpeti na deti, upanikkhipitvā deti antarārāme, bhikkhunupassaye, titthiyaseyyāya, paṭikkamane , gāmato nīharitvā deti, yāmakālikaṃ sattāhakālikaṃ yāvajīvikaṃ ‘‘sati paccaye paribhuñjā’’ti deti, sikkhamānāya, sāmaṇeriyā, ummattakassa, ādikammikassāti.
2. 应悔过学处
2. Dutiyapāṭidesanīyasikkhāpadaṃ
557那时,佛陀世尊住在王舍城的竹林迦兰陀迦园中。那时,诸比丘应邀在各施主家中用餐。六群比丘尼们站在六群诸比丘旁边对他们指挥着说:'往这里加汤,往这里加饭!'六群诸比丘便尽情地吃,其他诸比丘吃得不太够。那些少欲的诸比丘……(中略)……他们指责、呵斥、批评道:'六群诸比丘怎么能不阻止比丘尼们指挥呢!'……(中略)……佛陀世尊说:'诸比丘,听说你们真的不阻止比丘尼们指挥吗?''是真的,世尊。'佛陀世尊呵责道:……(中略)……'愚蠢的人啊,你们怎么能不阻止比丘尼们指挥呢!愚蠢的人啊,这不能使未信者生起信心……(中略)……'于是,诸比丘,应该这样宣读这条学处——
Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena bhikkhū kulesu nimantitā bhuñjanti. Chabbaggiyā bhikkhuniyo chabbaggiyānaṃ bhikkhūnaṃ vosāsantiyo ṭhitā honti – ‘‘idha sūpaṃ detha, idha odanaṃ dethā’’ti. Chabbaggiyā bhikkhū yāvadatthaṃ bhuñjanti. Aññe bhikkhū na cittarūpaṃ bhuñjanti. Ye te bhikkhū appicchā…pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū bhikkhuniyo vosāsantiyo na nivāressantī’’ti…pe… saccaṃ kira tumhe, bhikkhave, bhikkhuniyo vosāsantiyo na nivārethāti? ‘‘Saccaṃ, bhagavā’’ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, bhikkhuniyo vosāsantiyo na nivāressatha ! Netaṃ, moghapurisā, appasannānaṃ vā pasādāya…pe… evañca pana, bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha –
558诸比丘受请在俗家用食时,若有比丘尼站在一旁指挥分配「这里添羹、这里添饭」,诸比丘应劝止她「姐妹,请暂避开,等诸比丘用食完毕」;若没有一个比丘开口劝止那比丘尼,这些比丘都应忏悔:「贤友,我们犯了应呵责、不适宜、应悔过之法,我们向你忏悔。」
‘‘Bhikkhū paneva kulesu nimantitā bhuñjanti, tatra ce sā bhikkhunī vosāsamānarūpā ṭhitā hoti – ‘idha sūpaṃ detha, idha odanaṃ dethā’ti, tehi bhikkhūhi sā bhikkhunī apasādetabbā – ‘apasakka tāva, bhagini, yāva bhikkhū bhuñjantī’ti. Ekassa cepi bhikkhuno na paṭibhāseyya taṃ bhikkhuniṃ apasādetuṃ … paṭidesetabbaṃ tehi bhikkhūhi – ‘gārayhaṃ, āvuso, dhammaṃ āpajjimhā asappāyaṃ pāṭidesanīyaṃ, taṃ paṭidesemā’’’ti.
559这里的家族是指四种家族——刹帝利家族、婆罗门家族、吠舍家族、首陀罗家族。
ti kulaṃ nāma cattāri kulāni – khattiyakulaṃ, brāhmaṇakulaṃ, vessakulaṃ, suddakulaṃ.
是指被以五种食物中的某一种食物邀请而去进食。
ti pañcannaṃ bhojanānaṃ aññatarena bhojanena nimantitā bhuñjanti.
是指在两部僧团中都受了具足戒。
nāma ubhatosaṅghe upasampannā.
“指使者”是指凭着彼此交好、彼此相熟、彼此亲近、有着相同的亲教师关系、有着相同的老师关系,而这样说:“往这边给些汤,往这边给些饭。”这样的人就称为指使者。
nāma yathāmittatā yathāsandiṭṭhatā yathāsambhattatā yathāsamānupajjhāyakatā yathāsamānācariyakatā – ‘‘idha sūpaṃ detha, idha odanaṃ dethā’’ti. Esā vosāsantī nāma.
是指正在进食的那些比丘们。
ti bhuñjamānehi bhikkhūhi.
是指那位在指使人做这做那的比丘尼。
ti yā sā vosāsantī bhikkhunī.
那些正在进食的比丘应当制止那位比丘尼,说道:“这位姐妹,你先退到一边去,等诸比丘吃完再说。”如果连一位比丘都没有去制止她,而某比丘心想“我要吃这个、我要吃那个”并接取食物,那就犯了一个恶作的罪过。之后他每吞咽一口,就犯一次巴帝德萨尼的罪过。
Tehi bhikkhūhi sā bhikkhunī apasādetabbā – ‘‘apasakka tāva, bhagini, yāva bhikkhū bhuñjantī’’ti. Ekassa cepi bhikkhuno anapasādito – ‘‘khādissāmi bhuñjissāmī’’ti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa. Ajjhohāre ajjhohāre āpatti pāṭidesanīyassa.
560当对方是受了具足戒的比丘尼,自己也清楚认为她是受了具足戒的,却不去阻止她的指使行为,那么就犯了应悔过的罪。当对方是受了具足戒的比丘尼,自己心里有疑惑,却不去阻止她的指使行为,那么就犯了应悔过的罪。当对方是受了具足戒的比丘尼,自己心里认为她没受具足戒,却不去阻止她的指使行为,那么就犯了应悔过的罪。
Upasampannāya upasampannasaññī vosāsantiyā na nivāreti, āpatti pāṭidesanīyassa . Upasampannāya vematiko vosāsantiyā na nivāreti, āpatti pāṭidesanīyassa. Upasampannāya anupasampannasaññī vosāsantiyā na nivāreti, āpatti pāṭidesanīyassa.
对单方受具足戒的比丘尼在指挥不加阻止,犯恶作。对未受达上者(如学法女等)生起已受达上者想,犯恶作;对未受达上者生起疑惑,犯恶作;对未受达上者生起未受达上者想,不犯。
Ekatoupasampannāya vosāsantiyā na nivāreti, āpatti dukkaṭassa. Anupasampannāya upasampannasaññī, āpatti dukkaṭassa. Anupasampannāya vematiko, āpatti dukkaṭassa. Anupasampannāya anupasampannasaññī, anāpatti.
561不犯的情况有:让比丘尼分发自己的食物而不给她本人;她正给与别人的食物而不让她去分发;让她分发那未被给与的食物;在她没有给与的地方让她去分发;让她为所有人平等地分发;如果是学法女在指挥,或是沙弥尼在指挥,不犯;除了五种主食之外的一切情况,不犯;对精神失常者、最初的犯戒者,不犯。
Anāpatti attano bhattaṃ dāpeti na deti, aññesaṃ bhattaṃ deti na dāpeti, yaṃ na dinnaṃ taṃ dāpeti, yattha na dinnaṃ tattha dāpeti, sabbesaṃ samakaṃ dāpeti, sikkhamānā vosāsati, sāmaṇerī vosāsati, pañca bhojanāni ṭhapetvā sabbattha, anāpatti, ummattakassa, ādikammikassāti.
3. 应悔过学处
3. Tatiyapāṭidesanīyasikkhāpadaṃ
562那时,佛世尊住在舍卫城祇树给孤独园。当时,舍卫城里有一户人家,父母都是虔信者。他们的信仰在增长,可是财产却在减少。那户人家在午前得到的任何可嚼食或可啖食,全都布施给诸比丘,有时自己却饿着肚子。人们不满地批评、非难、数落道:'这些沙门释迦子怎么不知适量地接受供养呢!这些人供养他们之后,有时自己就挨饿了!'诸比丘听到了那些人们不满的批评。于是,那些比丘将此事报告给世尊。那时,世尊以此事为因缘,藉此机会做了开示之后,对诸比丘说:'诸比丘,我允许对那些信仰增长而财产减少的家庭,通过白二羯磨给予学家认定。诸比丘,应当这样给予:应由一位有经验、有能力的比丘这样向僧团宣告——'
Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sāvatthiyaṃ aññataraṃ kulaṃ ubhatopasannaṃ hoti. Saddhāya vaḍḍhati, bhogena hāyati, yaṃ tasmiṃ kule uppajjati purebhattaṃ khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā taṃ sabbaṃ bhikkhūnaṃ vissajjetvā appekadā anasitā acchanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā na mattaṃ jānitvā paṭiggahessanti! Ime imesaṃ datvā appekadā anasitā acchantī’’ti!! Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khiyyantānaṃ vipācentānaṃ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘anujānāmi, bhikkhave, yaṃ kulaṃ saddhāya vaḍḍhati, bhogena hāyati evarūpassa kulassa ñattidutiyena kammena sekkhasammutiṃ dātuṃ. Evañca pana, bhikkhave, dātabbā. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –
563'尊者们,请僧团听我说。名叫某某的家庭,信仰在增长,财产却减少。如果僧团认为时机合适,僧团应给予名叫某某的家庭学家认定。这是白。'
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Itthannāmaṃ kulaṃ saddhāya vaḍḍhati, bhogena hāyati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmassa kulassa sekkhasammutiṃ dadeyya. Esā ñatti.
'尊者们,请僧团听我说。名叫某某的家庭,信仰在增长,财产却减少。僧团给予名叫某某的家庭学家认定。哪位尊者赞同给予名叫某某的家庭学家认定,请保持沉默;哪位尊者不赞同,请说出来。'
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Itthannāmaṃ kulaṃ saddhāya vaḍḍhati, bhogena hāyati. Saṅgho itthannāmassa kulassa sekkhasammutiṃ deti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa kulassa sekkhasammutiyā dānaṃ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
'僧团已经给予了名叫某某的家庭学家认定。僧团赞同,因此沉默。我如此记录这件事。'
‘‘Dinnā saṅghena itthannāmassa kulassa sekkhasammuti. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.
'诸比丘,再者,应当这样诵出这条学处——'
Evañca pana, bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha –
对于被认定为「学家」的家庭,任何比丘,亲手从这样的家庭接受硬食或软食后食用,应当悔过(波罗提提舍尼)。
ti.
那时,世尊为诸比丘制定了这样一条学处。
Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.
564而就在那时,舍卫城正在举行庆典。人们邀请诸比丘去应供。那户人家也邀请了诸比丘。诸比丘因为有所顾虑,便没有接受,心想:“世尊已经禁止了在被认定为学家的家庭里,亲手接受嚼食或噉食来嚼、来吃。”那些人便生气、埋怨、非议说:“尊者们不接受我们的供养,我们这日子还活着干什么呢!”诸比丘听到了那些人正在生气、埋怨、非议的声音。于是,那些比丘就把这件事禀告了世尊。当时,世尊就以这个事缘、这个事件,作了教法开示后,对诸比丘说道:“诸比丘,我允许在已被邀请的情况下,于被认定为学家的家庭里,亲手接受嚼食或噉食来嚼、来吃。再者,诸比丘,你们应当这样诵出这条学处——
Tena kho pana samayena sāvatthiyaṃ ussavo hoti. Manussā bhikkhū nimantetvā bhojenti. Tampi kho kulaṃ bhikkhū nimantesi. Bhikkhū kukkuccāyantā nādhivāsenti – ‘‘paṭikkhittaṃ bhagavatā sekkhasammatesu kulesu khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā sahatthā paṭiggahetvā khādituṃ bhuñjitu’’nti. Te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kiṃ nu kho nāma amhākaṃ jīvitena yaṃ ayyā amhākaṃ na paṭiggaṇhantī’’ti! Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khiyyantānaṃ vipācentānaṃ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘anujānāmi, bhikkhave, nimantitena sekkhasammatesu kulesu khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā sahatthā paṭiggahetvā khādituṃ bhuñjituṃ. Evañca pana, bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha –
对于被认定为「学家」的家庭,任何比丘,未受邀请,亲手从这样的家庭接受硬食或软食后食用,应当悔过(波罗提提舍尼)。
, ti.
那时,世尊为诸比丘制定了这样一条学处。
Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.
565而就在那时,有一位比丘是那户人家的常客。当时,那位比丘在上午穿好下衣,拿着钵和上衣,前往那户人家;到了之后,坐在已备好的座位上。那时,这位比丘正好生病了。于是,那户人家的人就对这位比丘说:“尊者,请用食吧。”那时,这位比丘因为有所顾虑,心想:“世尊已经禁止了在未受邀请的情况下,于被认定为学家的家庭里,亲手接受嚼食或噉食来嚼、来吃。”便没有接受供养;而他又没办法去托钵乞食,结果就断了饭食。于是,这位比丘回到寺院后,就把这件事告诉了诸比丘。诸比丘又将此事禀告了世尊。当时,世尊就以这个事缘、这个事件,作了教法开示后,对诸比丘说道:“诸比丘,我允许生病的比丘,在被认定为学家的家庭里,亲手接受嚼食或噉食来嚼、来吃。再者,诸比丘,你们应当这样诵出这条学处——
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu tassa kulassa kulūpako hoti. Atha kho so bhikkhu pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena taṃ kulaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Tena kho pana samayena so bhikkhu gilāno hoti. Atha kho te manussā taṃ bhikkhuṃ etadavocuṃ – ‘‘bhuñjatha, bhante’’ti. Atha kho so bhikkhu – ‘‘bhagavatā paṭikkhittaṃ animantitena sekkhasammatesu kulesu khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā sahatthā paṭiggahetvā khādituṃ bhuñjitu’’nti kukkuccāyanto na paṭiggahesi; nāsakkhi piṇḍāya carituṃ; chinnabhatto ahosi. Atha kho so bhikkhu ārāmaṃ gantvā bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesi. Bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘anujānāmi, bhikkhave, gilānena bhikkhunā sekkhasammatesu kulesu khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā sahatthā paṭiggahetvā khādituṃ bhuñjituṃ. Evañca pana, bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha –
566凡(僧团)定为「学家」的人家,若比丘未受邀请、又无病,却在这类学家中亲手接受硬食或软食来嚼食或吃,该比丘应忏悔:「贤友,我犯了应呵责、不适宜、应悔过之法,我向你忏悔。」
‘‘Yāni kho pana tāni sekkhasammatāni kulāni, yo pana bhikkhu tathārūpesu sekkhasammatesu kulesu pubbe animantito agilāno khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā sahatthā paṭiggahetvā khādeyya vā bhuñjeyya vā, paṭidesetabbaṃ tena bhikkhunā – ‘gārayhaṃ, āvuso, dhammaṃ āpajjiṃ asappāyaṃ pāṭidesanīyaṃ, taṃ paṭidesemī’’’ti.
567所谓“被认定为学家的家庭”,指的是一个因具足信心而增长,却因财富而衰耗的家庭。僧团通过一白一羯磨的僧团决议,已对这样的家庭给予了学家认定。
ti sekkhasammataṃ nāma kulaṃ yaṃ kulaṃ saddhāya vaḍḍhati, bhogena hāyati. Evarūpassa kulassa ñattidutiyena kammena sekkhasammuti dinnā hoti.
所谓“比丘”,在此处是指无论年长、年少或中年的比丘。
ti yo yādiso…pe… ti…pe… ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti.
在这些“被认定为学家”的家庭中。
ti evarūpesu sekkhasammatesu kulesu.
所谓“未被邀请”,是指对于当天或隔天未受邀请的比丘,在他进入住宅区域时才被邀请。这种情况,便叫作“未被邀请”。
nāma ajjatanāya vā svātanāya vā animantito, gharūpacāraṃ okkamante nimanteti, eso animantito nāma.
所谓“已邀请”,是指对于当天或隔天已受邀请的比丘,在他尚未进入住宅区域时便已邀请。这种情况,便叫作“已邀请”。
nāma ajjatanāya vā svātanāya vā nimantito, gharūpacāraṃ anokkamante nimanteti, eso nimantito nāma.
所谓“能够乞食”,是指有能力出外托钵。
nāma sakkoti piṇḍāya carituṃ.
所谓“不能够乞食”,是指没有能力出外托钵。
nāma na sakkoti piṇḍāya carituṃ.
所谓“硬食”,是指除去五种主食、时限药、七日药、尽形寿药之后剩下的食物。
nāma pañca bhojanāni – yāmakālikaṃ sattāhakālikaṃ yāvajīvikaṃ ṭhapetvā avasesaṃ khādanīyaṃ nāma.
所谓“五种主食”,是指米饭、粥、炒粉、鱼、肉。
nāma pañca bhojanāni – odano, kummāso, sattu, maccho, maṃsaṃ.
未被邀请、没有生病,想着“我要吃”而接受了,犯恶作。每吞咽一口,犯应悔过。
Animantito agilāno ‘‘khādissāmi bhuñjissāmī’’ti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa . Ajjhohāre ajjhohāre āpatti pāṭidesanīyassa.
568在被认定为学家的家庭,认为它确实是学家,未被邀请、没有生病,亲手接受硬食或软食后咀嚼或食用,犯应悔过。对被认定为学家的家庭有疑惑……(省略)……在被认定为学家的家庭却认为它不是学家,未被邀请、没有生病,亲手接受硬食或软食后咀嚼或食用,犯应悔过。
Sekkhasammate sekkhasammatasaññī animantito agilāno khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃva sahatthā paṭiggahetvā khādati vā bhuñjati vā, āpatti pāṭidesanīyassa. Sekkhasammate vematiko…pe… sekkhasammate asekkhasammatasaññī animantito agilāno khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā sahatthā paṭiggahetvā khādati vā bhuñjati vā, āpatti pāṭidesanīyassa.
接受时限药、七日药、尽形寿药当作食物,犯恶作。每吞咽一口,犯恶作。在非学家的家庭,误以为是学家,犯恶作。在非学家的家庭,有疑惑,犯恶作。在非学家的家庭,明知不是学家,无犯。
Yāmakālikaṃ sattāhakālikaṃ yāvajīvikaṃ āhāratthāya paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa. Ajjhohāre ajjhohāre āpatti dukkaṭassa. Asekkhasammate sekkhasammatasaññī, āpatti dukkaṭassa. Asekkhasammate vematiko, āpatti dukkaṭassa. Asekkhasammate asekkhasammatasaññī, anāpatti.
569无犯的情况:受邀请者、生病者;受邀请者或生病者吃剩余的食物;那里已经为其他比丘准备了食物;从家里拿出来给了;常食、筹食、半月食、布萨食、月旦食;给予时限药、七日药、尽形寿药时说“有需要时用”;精神失常者、最初违犯者。
Anāpatti nimantitassa, gilānassa, nimantitassa vā gilānassa vā sesakaṃ bhuñjati , aññesaṃ bhikkhā tattha paññattā hoti, gharato nīharitvā denti, niccabhatte, salākabhatte, pakkhike, uposathike, pāṭipadike, yāmakālikaṃ sattāhakālikaṃ yāvajīvikaṃ – ‘‘sati paccaye paribhuñjā’’ti deti, ummattakassa, ādikammikassāti.
4. 应悔过学处
4. Catutthapāṭidesanīyasikkhāpadaṃ
570那时,佛陀世尊住在释迦国的迦毗罗卫城尼拘律园。当时,释迦族的奴仆们正在叛乱。释迦族的贵妇们想在林野住所供食。那些奴仆听说:“听说释迦族的贵妇们想在林野住所供食。”她们便在途中埋伏。释迦贵妇们带着精美的嚼食和啖食前往林野住所。那些奴仆冲出来,抢劫了贵妇们并加以侮辱。释迦人出来后抓住了那伙盗贼,连人带赃物一起抓获,他们埋怨、指责、数落:“尊者们明知园内有盗贼居住,怎么不通知一声呢!”诸比丘听到了释迦人的埋怨、指责和数落。于是诸比丘将此事禀告世尊。世尊以这个因缘、这件事,为诸比丘说法后,对诸比丘说:“诸比丘,为了十种利益,我要为诸比丘制定学处:为了僧团的良善……(十种利益)……诸比丘,你们应当这样诵习这条学处:”
Tena samayena buddho bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme. Tena kho pana samayena sākiyadāsakā avaruddhā honti. Sākiyāniyo icchanti āraññakesu senāsanesu bhattaṃ kātuṃ. Assosuṃ kho sākiyadāsakā – ‘‘sākiyāniyo kira āraññakesu senāsanesu bhattaṃ kattukāmā’’ti. Te magge pariyuṭṭhiṃsu. Sākiyāniyo paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ ādāya āraññakaṃ senāsanaṃ agamaṃsu. Sākiyadāsakā nikkhamitvā sākiyāniyo acchindiṃsu ca dūsesuñca. Sākiyā nikkhamitvā te core sabhaṇḍe gahetvā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma bhadantā ārāme core paṭivasante nārocessantī’’ti! Assosuṃ kho bhikkhū sākiyānaṃ ujjhāyantānaṃ khiyyantānaṃ vipācentānaṃ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘tena hi, bhikkhave, bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññapessāmi dasa atthavase paṭicca – saṅghasuṭṭhutāya…pe… evañca pana, bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha –
任何比丘,在林野住处亲手接受硬食或软食而食用者,应当悔过(波罗提提舍尼)。
ti.
就这样,世尊为诸比丘制定了这条学处。
Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.
571那时,有一位比丘在林野的住所里生了病。一些人带了嚼食或噉食前往那处林野住所。到了之后,那些人对那位比丘说:“尊者,请用吧。”那位比丘心想:“世尊禁止在林野住所亲手接过嚼食或噉食来嚼、来吃。”心里有所顾虑,便不接受。结果他也没能力去托钵乞食,就这样断了餐。于是,那位比丘将这件事情告诉了诸比丘。诸比丘又将这件事情禀告了世尊。那时,世尊便以这件事情为因缘、以这件事情为缘由,宣说法语后,对诸比丘说:“诸比丘,我允许生病的比丘在林野住所,即使事先未获通知,也可以亲手接过嚼食或噉食来嚼、来吃。而你们,诸比丘,应当这样诵这学处——
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu āraññakesu senāsanesu gilāno hoti . Manussā khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā ādāya āraññakaṃ senāsanaṃ agamaṃsu. Atha kho te manussā taṃ bhikkhuṃ etadavocuṃ – ‘‘bhuñjatha, bhante’’ti. Atha kho so bhikkhu – ‘‘bhagavatā paṭikkhittaṃ āraññakesu senāsanesu khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā sahatthā paṭiggahetvā khādituṃ bhuñjitu’’nti kukkuccāyanto na paṭiggahesi, nāsakkhi piṇḍāya carituṃ , chinnabhatto ahosi. Atha kho so bhikkhu bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesi. Bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘anujānāmi, bhikkhave, gilānena bhikkhunā āraññakesu senāsanesu pubbe appaṭisaṃviditaṃ khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā sahatthā paṭiggahetvā khādituṃ bhuñjituṃ. Evañca pana, bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha –
572凡被认为可疑、有危险的林野住处,若比丘住在这类住处而事先未通报,就在寺内亲手接受硬食或软食、无病而嚼食或吃,该比丘应忏悔:「贤友,我犯了应呵责、不适宜、应悔过之法,我向你忏悔。」
‘‘Yāni kho pana tāni āraññakāni senāsanāni sāsaṅkasammatāni sappaṭibhayāni, yo pana bhikkhu tathārūpesu senāsanesu pubbe appaṭisaṃviditaṃ khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā ajjhārāme sahatthā paṭiggahetvā agilāno khādeyya vā bhuñjeyya vā, paṭidesetabbaṃ tena bhikkhunā – ‘gārayhaṃ, āvuso, dhammaṃ āpajjiṃ asappāyaṃ pāṭidesanīyaṃ, taṃ paṭidesemī’’’ti.
573……所谓林野住处,是指距任何有人居住处至少五百弓者。
ti nāma pañcadhanusatikaṃ pacchimaṃ.
所谓在住处的区域里、在住处的近域内,可以看到盗贼驻扎过的地方,可以看到他们用餐过的地方,可以看到他们站立过的地方,可以看到他们坐过的地方,可以看到他们躺卧过的地方。
nāma ārāme ārāmūpacāre corānaṃ niviṭṭhokāso dissati, bhuttokāso dissati, ṭhitokāso dissati, nisinnokāso dissati, nipannokāso dissati.
所谓在住处的区域里、在住处的近域内,可以看到有人被贼所杀,可以看到有人被贼劫掠,可以看到有人被贼殴打。
nāma ārāme ārāmūpacāre corehi manussā hatā dissanti, viluttā dissanti, ākoṭitā dissanti.
凡是某类……乃至……比丘……乃至……这里在此义理中被认定的比丘,就是所说的比丘。
ti yo yādiso…pe… ti…pe… ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti.
所谓在像这类的住所中。
ti evarūpesu senāsanesu.
向五种人预先通知,这名为已获通知;除此之外,这名为未获通知。已向住处的区域、住处的近域通知后安立,这名为已获通知;除此之外,这名为未获通知。
nāma pañcannaṃ paṭisaṃviditaṃ, etaṃ appaṭisaṃviditaṃ nāma. Ārāmaṃ ārāmūpacāraṃ ṭhapetvā paṭisaṃviditaṃ, etaṃ appaṭisaṃviditaṃ nāma.
所谓“已通知”,是指任何一位女子或男子来到寺院或寺院附近,告知说:“尊者,某人将会送来嚼食或食物。”如果那地方被认为有险难,就应该说明:“有险难”。如果那地方被认为有恐怖,就应该说明:“有恐怖”。如果某人说:“没关系,尊者,还是会送来”,那么就应该对那些盗贼说:“人们在这里活动,你们退开吧。”因粥而做了通知,其附带的食物被送来,这称为“已通知”。因饭菜而做了通知,其附带的食物被送来,这称为“已通知”。因嚼食而做了通知,其附带的食物被送来,这称为“已通知”。因某个家庭而做了通知,那个家庭中有人送来嚼食或食物,这称为“已通知”。因某个村庄而做了通知,那个村庄中有人送来嚼食或食物,这称为“已通知”。因某个团体而做了通知,那个团体中有人送来嚼食或食物,这称为“已通知”。
Paṭisaṃviditaṃ nāma yo koci itthī vā puriso vā ārāmaṃ ārāmūpacāraṃ āgantvā āroceti – ‘‘itthannāmassa, bhante, khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā āharissantī’’ti. Sace sāsaṅkaṃ hoti, sāsaṅkanti ācikkhitabbaṃ; sace sappaṭibhayaṃ hoti, sappaṭibhayanti ācikkhitabbaṃ; sace – ‘‘hotu, bhante, āhariyissatī’’ti bhaṇati, corā vattabbā – ‘‘manussā idhūpacaranti apasakkathā’’ti. Yāguyā paṭisaṃvidite tassā parivāro āhariyyati, etaṃ paṭisaṃviditaṃ nāma. Bhattena paṭisaṃvidite tassa parivāro āhariyyati, etaṃ paṭisaṃviditaṃ nāma . Khādanīyena paṭisaṃvidite tassa parivāro āhariyyati, etaṃ paṭisaṃviditaṃ nāma. Kulena paṭisaṃvidite yo tasmiṃ kule manusso khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā āharati, etaṃ paṭisaṃviditaṃ nāma. Gāmena paṭisaṃvidite yo tasmiṃ gāme manusso khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā āharati, etaṃ paṭisaṃviditaṃ nāma. Pūgena paṭisaṃvidite yo tasmiṃ pūge manusso khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā āharati, etaṃ paṭisaṃviditaṃ nāma.
除了时限药、七日药、终生药之外,剩余的可噉食,称为嚼食。
nāma pañca bhojanāni – yāmakālikaṃ sattāhakālikaṃ yāvajīvikaṃ ṭhapetvā avasesaṃ khādanīyaṃ nāma.
有五种食物:米饭、面粥、炒粉、鱼、肉。
nāma pañca bhojanāni – odano, kummāso, sattu, maccho, maṃsaṃ.
有围墙的寺院,其围墙之内为院内。没有围墙的,其周边范围为院内。
nāma parikkhittassa ārāmassa antoārāmo. Aparikkhittassa upacāro.
是指有能力外出托钵乞食。
nāma sakkoti piṇḍāya carituṃ .
是指没有能力外出托钵乞食。
nāma na sakkoti piṇḍāya carituṃ .
在未通知的情况下,无病者怀着“我将吃嚼食,我将吃食物”的想法而接受,犯恶作。每一吞咽,犯应悔过。
Appaṭisaṃviditaṃ agilāno ‘‘khādissāmi bhuñjissāmī’’ti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa. Ajjhohāre ajjhohāre āpatti pāṭidesanīyassa.
574在未通知的情况下,有“未通知”的想,无病者在寺院内亲手接受嚼食或食物后,或吃嚼食,或吃食物,犯应悔过。在未通知的情况下,有疑惑,无病者在寺院内亲手接受嚼食或食物后,或吃嚼食,或吃食物,犯应悔过。在未通知的情况下,有“已通知”的想,无病者在寺院内亲手接受嚼食或食物后,或吃嚼食,或吃食物,犯应悔过。
Appaṭisaṃvidite appaṭisaṃviditasaññī khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā ajjhārāme sahatthā paṭiggahetvā agilāno khādati vā bhuñjati vā, āpatti pāṭidesanīyassa. Appaṭisaṃvidite vematiko khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā ajjhārāme sahatthā paṭiggahetvā agilāno khādati vā bhuñjati vā, āpatti pāṭidesanīyassa. Appaṭisaṃvidite paṭisaṃviditasaññī khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā ajjhārāme sahatthā paṭiggahetvā agilāno khādati vā bhuñjati vā, āpatti pāṭidesanīyassa.
为食用而接受时限药、七日药、终生药,犯恶作。每吞咽一次,犯一次恶作。在已通知的情况下,生起未通知之想,犯恶作。在已通知的情况下,心生疑惑,犯恶作。在已通知的情况下,生起已通知之想,无犯。
Yāmakālikaṃ sattāhakālikaṃ yāvajīvikaṃ āhāratthāya paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa. Ajjhohāre ajjhohāre āpatti dukkaṭassa. Paṭisaṃvidite appaṭisaṃviditasaññī, āpatti dukkaṭassa. Paṭisaṃvidite vematiko, āpatti dukkaṭassa. Paṭisaṃvidite paṭisaṃviditasaññī, anāpatti.
575无犯的情况:在已通知的情况下;生病时;在已通知的情况下,或为病人时,吃剩余的食物;在外面接受了食物,到寺院内吃;吃那里自然生长的根、树皮、叶、花、果;在有因缘时使用时限食品、七日食品、终身食品;精神失常者;最初犯戒者。
Anāpatti paṭisaṃvidite, gilānassa, paṭisaṃvidite vā gilānassa vā sesakaṃ bhuñjati, bahārāme paṭiggahetvā antoārāme bhuñjati, tattha jātakaṃ mūlaṃ vā tacaṃ vā pattaṃ vā pupphaṃ vā phalaṃ vā bhuñjati, yāmakālikaṃ sattāhakālikaṃ yāvajīvikaṃ sati paccaye paribhuñjati, ummattakassa, ādikammikassāti.
诸位尊者,四条应悔过法已经诵出。在这里,我问诸位尊者:“你们于此是否清净?”第二次我再问:“你们于此是否清净?”第三次我还问:“你们于此是否清净?”诸位尊者于此清净,因此默然。这件事,我这样理解。
Uddiṭṭhā kho, āyasmanto, cattāro pāṭidesanīyā dhammā. Tatthāyasmante pucchāmi – ‘‘kaccittha parisuddhā’’? Dutiyampi pucchāmi – ‘‘kaccittha parisuddhā’’? Tatiyampi pucchāmi – ‘‘kaccittha parisuddhā’’? Parisuddhetthāyasmanto, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.
━━ 归纳讲解,仅供参考 ━━
人物名册
| Pali | 中文(经文用名) | 角色 |
|---|
| Bhikkhū | 比丘 | 犯戒主角(泛指) |
| Chabbaggiyā | 六群比丘 | 犯戒主角群(第二学处) |
| Aññātikāya / Ñātikāya | (经中未具名) / 亲戚 | 比丘尼(第一学处) |
| Upasampannāya / Anupasampannāya | 比丘尼 / 学法女等 | 受达上者(第二学处区分身份) |
| Seṭṭhi | 长者居士 | 施主/质问者 |
| Manussā | 人们 | 在家众评论者 |
| Assosuṃ | 诸少欲比丘 | 批评犯戒者 |
| Asekkhasammate | 被认定为学家 | 家族状态 |
| Itthannāmaṃ | 某某名 | (制戒程序中的代称) |
地点
舍卫城祇树给孤独园、王舍城竹林、释迦国尼拘律园及林野住所。
事件
本篇制定了四类极为特殊的过失,犯者须当场忏悔。第一,一位比丘连续三日接受了非亲戚比丘尼乞来的食物,导致该比丘尼虚弱倒地,引发居士讥嫌。第二,六群比丘在家中受供时,默许比丘尼指挥侍者为他们添饭加汤,导致其他比丘得不到足够食物。第三,佛允许僧团认证虔信而贫乏的“学家”,但又因出现居士不满和病比丘断食的情况,反复调整了在“学家”受食的规定。第四,因释迦族女眷在林野住所供僧途中遭强盗劫掠,佛禁止比丘在有贼患的林野住所无预警地接受信众食物,后又因生病比丘无人供食而开缘。
经文摘要
比丘接受食物时的不当行为引发讥嫌(A) → 佛依次制定四条关于“受食对象、受供时被指挥、进入特困家庭、在危险林野受食”的特别学处(B) → 根据供养者困境和比丘自身安危,反复开缘并调整戒条,确立“必须当面忏悔”的罪责(C)。
中心思想(白话 + 重点拆解)
背景:这四个学处处理的不是偷或抢,而是在“受供”这件常事中,因为忽略了某些关键细节而出的问题。戒律在这里非常细腻地平衡了僧团生存、在家人护持心意,以及比丘个人的健康与安全。
核心:本篇核心在于,接受食物不仅是个人温饱问题,更是公共行为。接受谁的、怎么接受的、在哪里接受的,都会直接影响僧俗关系的平衡。
- 经文一开始讲比丘把比丘尼乞来的食物全吃了,导致她后面没饭吃。居士很生气地说:“怎么尊者们会从比丘尼手中接受食物呢!女人难以获得!” → 拆开看:这句话点出了问题的本质。比丘或许觉得自己只是在吃别人给的食物,但福报流向是单向的。如果受者是强壮有力的比丘,施者是处于弱势、必须沿街乞讨的比丘尼,这种行为在旁观者看来就变成了强者对弱者的压榨,会“不能使未信者生信”,破坏了世人对僧团的信心。
- 对于去虔信却贫穷的“学家”吃饭,佛的态度特别审慎。戒本说:“未受邀请的非病者……接受,犯应巴底德萨尼。” → 拆开看:去穷人家“不请自吃”,是怕比丘的持续到访会掏空这家人,是一种带着体恤心的防护。但又补充说:“受邀请者、病者”不犯。这说明律制不是死板的,它不让比丘做雪上加霜的事,却也不拒绝对方在欢喜心发起时的主动供养,保持着一种有温度的界限。
要旨:在受供这件日常事上,比丘的觉知要落在“是否对他人造成负担或危险”上,一旦疏忽造成他人(无论是贫苦施主还是女众)的困顿,过失就形成了。
→ 一句话要旨:饭吃进自己嘴里,却得为对面那个人的处境负责。
关键术语锚
- Paṭisaṃvidita / Appaṭisaṃvidita → 已通知 / 未通知:不是简单的“被告知”,特指林野住所危险时,施主必须提前“通报”僧团有危险或即将送食。易误解为日常沟通,实则是安全预警机制。
- Asekkhasammata → 被认定为学家:“无学”在果位中指阿拉汉,此处却用“asekkha”字根描述被“认定”的特困虔信家庭。易错乱为指修行阶位,实则是僧团给予的一种受保护的资格状态。
- Yāmakālikaṃ → 时限药:指只能在正午(日正中前)到次日天明前这段时间内服用的药物或饮品,如某些果汁。易与现代“药”概念混淆,实则是时间限定的特殊许可。
- Ajjhohāra → 吞咽 / 食用:这个词很具体,指“一口一口吞下去”。戒条判罪常常精确到“每一吞咽,犯巴吉帝亚”,易忽略其动作的积累性,强调过失是在每一个咽下的瞬间实际发生的。