第二偈颂汇编
Dutiyagāthāsaṅgaṇikaṃ
对举罪等提问与回答的注释
Codanādipucchāvissajjanāvaṇṇanā
359359. 在第二偈颂集里,“举罪”是指先指出事由和过失,然后进行举罪。“令忆念”是指令忆念过失。“僧团是为了什么目的?”是指僧团集会是为了什么目的。而“商议决议”又是为了什么原因呢?“商议决议”称为取得共识;意思是,那是为了什么原因?
359. Dutiyagāthāsaṅgaṇiyaṃ codanāti vatthuñca āpattiñca dassetvā codanā. Sāraṇāti dosasāraṇā. Saṅgho kimatthāyāti saṅghasannipāto kimatthāya. Matikammaṃ pana kissa kāraṇāti matikammaṃ vuccati mantaggahaṇaṃ; taṃ kissa kāraṇāti attho.
“举罪是为了令忆念”:所谓这种举罪,是为了让被举罪的人忆念举罪者所举的过失。“令忆念是为了惩治”:提醒过失,则是为了惩治那个人。“僧团是为了掌握”:在那里聚集的僧团,是为了掌握裁决,也就是为了衡量法与非法,了知什么是善裁决、什么是恶裁决。“商议决议则是各别的”:这是指经师长老和持律师长老各自取得共识,各别各别地确立裁决。
Codanā sāraṇatthāyāti vuttappakārā codanā, tena cuditakapuggalena codakadosasāraṇatthāya. Niggahatthāya sāraṇāti dosasāraṇā pana tassa puggalassa niggahatthāya. Saṅgho pariggahatthāyāti tattha sannipatito saṅgho vinicchayapariggahaṇatthāya; dhammādhammaṃ tulanatthāya suvinicchitadubbinicchitaṃ jānanatthāyāti attho. Matikammaṃ pana pāṭiyekkanti suttantikattherānañca vinayadharattherānañca mantaggahaṇaṃ pāṭekkaṃ pāṭekkaṃ vinicchayasanniṭṭhāpanatthaṃ.
不要对被举罪的人或举罪的人生起愤怒。如果你是审查者,如果你是坐在僧团中间、为了裁决已经提交的诤事而坐下的持律者。
Mā kho paṭighanti cuditake vā codake vā kopaṃ mā janayi. Sace anuvijjako tuvanti sace tvaṃ saṅghamajjhe otiṇṇaṃ adhikaraṇaṃ vinicchituṃ nisinno vinayadharo.
“争论的”是指以“你不懂这个法和律”这类话展开的言论。“不伴随利益的”是指那种会引发无益、搅乱并煽动大众的言论,不该说这样的话。在“经、律等”当中,“经”指的是两部分别(比丘分别与比丘尼分别),“律”指的是犍度,“随顺”指的是附随,“所制”指的是整个律藏,“随顺的”指的是四大教法。
Viggāhikanti ‘‘na tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāsī’’tiādinayappavattaṃ. Anatthasaṃhitanti yā anatthaṃ janayati, parisaṃ khobhetvā uṭṭhāpeti, evarūpiṃ kathaṃ mā abhaṇi. Sutte vinaye vātiādīsu suttaṃ nāma ubhatovibhaṅgo. Vinayo nāma khandhako. Anulomo nāma parivāro. Paññattaṃ nāma sakalaṃ vinayapiṭakaṃ. Anulomikaṃ nāma cattāro mahāpadesā.
“应当留意审问的仪轨”意思是:要留意审问的方式。“由善巧、有智慧的人所制定”意思是:由那位善巧、明智、达到智慧彼岸的世尊提取出来并安立的。“善说”意思是:妥善宣说的。“随顺学处”意思是:随顺诸学处。以上是字面意思。下面则是这里带有意图的简要解释:“如果你是一位审问者,不要轻率发言,不要说那些带来无益争论的话。然而,那位善巧、有智慧的世间怙主在这些经等当中所妥善宣说的审问仪轨,是随顺一切学处的,你要留意它,你要观察它。”不毁坏来世去处者,应留意审问仪轨,即不毁坏自己来世善趣的投生。因为凡是未留意它而审问的人,就会毁坏自己来世的去处,因此,你应不毁坏而留意,这就是意思。现在为了显示那审问仪轨,说了“寻求利益者”等。其中,“寻求利益者”意思是:寻求、寻觅利益;即现起慈与慈的前分,这就是意思。“适时”意思是:在适当和适宜的时候;即在被请求之时,于你所承担的任务中审问,这就是意思。
Anuyogavattaṃnisāmayāti anuyuñjanavattaṃ nisāmehi. Kusalena buddhimatā katanti chekena paṇḍitena ñāṇapāramippattena bhagavatā nīharitvā ṭhapitaṃ. Suvuttanti supaññāpitaṃ. Sikkhāpadānulomikanti sikkhāpadānaṃ anulomaṃ. Ayaṃ tāva padattho, ayaṃ panettha sādhippāyasaṅkhepavaṇṇanā – ‘‘sace tvaṃ anuvijjako, mā sahasā bhaṇi, mā anatthasaṃhitaṃ viggāhikakathaṃ bhaṇi. Yaṃ pana kusalena buddhimatā lokanāthena etesu suttādīsu anuyogavattaṃ kathaṃ supaññattaṃ sabbasikkhāpadānaṃ anulomaṃ, taṃ nisāmaya taṃ upadhārehī’’ti. Gatiṃ na nāsento samparāyikanti attano samparāye sugatinibbattiṃ anāsento anuyogavattaṃ nisāmaya. Yo hi taṃ anisāmetvā anuyuñjati, so samparāyikaṃ attano gatiṃ nāseti, tasmā tvaṃ anāsento nisāmayāti attho. Idāni taṃ anuyogavattaṃ dassetuṃ hitesītiādimāha. Tattha hitesīti hitaṃ esanto gavesanto; mettañca mettāpubbabhāgañca upaṭṭhapetvāti attho. Kālenāti yuttapattakālena; ajjhesitakāleyeva tava bhāre kate anuyuñjāti attho.
不要草率地作出裁决。意思是:凡是对这些(事情)草率地裁决、草率地发言,那个你不要裁决,不要采纳。
Sahasā vohāraṃ mā padhāresīti yo etesaṃ sahasā vohāro hoti, sahasā bhāsitaṃ, taṃ mā padhāresi, mā gaṇhittha.
“应以认罪与关联来处置”这句话里,“关联”指的是言谈的关联,所以应当以认罪和言谈关联来处置;意思是,先看清言谈的关联,再以认罪来处置。另一种理解是:应当以认罪和关联来处置——对知惭的人,以认罪来处置;对不知惭的人,则以行为的关联来处置。因此才说了“认罪在知惭者中”这首偈颂。其中,“应以行为的关联来处置”是指以行为的关联来处置;意思是,以那与其行为相关联的认罪来处置。
Paṭiññānusandhitena kārayeti ettha anusandhitanti kathānusandhi vuccati, tasmā paṭiññānusandhinā kāraye; kathānusandhiṃ sallakkhetvā paṭiññāya kārayeti attho. Atha vā paṭiññāya ca anusandhitena ca kāraye, lajjiṃ paṭiññāya kāraye; alajjiṃ vattānusandhināti attho. Tasmā eva paṭiññā lajjīsūti gāthamāha. Tattha vattānusandhitena kārayeti vattānusandhinā kāraye, yā assa vattena saddhiṃ paṭiññā sandhiyati, tāya paṭiññāya kārayeti attho.
“故意”是指明知而犯。“隐藏”是指藏起来不说,不坦白,不出罪。
Sañciccāti jānanto āpajjati. Parigūhatīti nigūhati na deseti na vuṭṭhāti.
“我也知道”:你们所说的那件事是真的,我也同样知道它。“我还要问别的”:我另外还有要问的。
Sā ahampi jānāmīti yaṃ tumhehi vuttaṃ, taṃ saccaṃ, ahampi naṃ evameva jānāmi. Aññañca tāhanti aññañca taṃ ahaṃ pucchāmi.
不知道前后,就是不知道前面说过的和后面要说的。不熟练,就是对这前后关联不擅长。不知道连贯语句,就是不知道谈论上的连贯语句和判断上的连贯语句。
Pubbāparaṃna jānātīti purekathitañca pacchākathitañca na jānāti. Akovidoti tasmiṃ pubbāpare akusalo. Anusandhivacanapathaṃ na jānātīti kathānusandhivacanaṃ vinicchayānusandhivacanañca na jānāti.
以戒坏来举罪,就是依两种犯聚来举罪。以行、见来说,就是依行坏和见坏。以行坏举罪时,依五种犯聚来举罪;以见坏举罪时,依邪见和边执见来举罪。也以活命来举罪,就是依因活命而制定的六条学处来举罪。其余各处,文义都很明显。
Sīlavipattiyā codetīti dvīhi āpattikkhandhehi codeti. Ācāradiṭṭhiyāti ācāravipattiyā ceva diṭṭhivipattiyā ca. Ācāravipattiyā codento pañcahāpattikkhandhehi codeti, diṭṭhivipattiyā codento micchādiṭṭhiyā ceva antaggāhikadiṭṭhiyā ca codeti. Ājīvenapi codetīti ājīvahetupaññattehi chahi sikkhāpadehi codeti. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.