诤事分别
Adhikaraṇabhedaṃ
举罪等分别之解释
Ukkoṭanabhedādivaṇṇanā
340在《诤事分别》中,为了说明“这些是十种举罪”——即通过举罪诤事,再以举罪诤事的方式来举罪灭法——而说:“当对诤论事举罪时,举罪几种灭法?”等等。其中,当对诤论事举罪时,举罪两种灭法:即现前毗奈耶与多数决,举罪、遮止这二种灭法。当对举罪事举罪时,举罪四种灭法:即现前毗奈耶、忆念毗奈耶、不痴毗奈耶、恶作罚,举罪这四种灭法。当对犯事举罪时,举罪三种灭法:即现前毗奈耶、如法承认、草覆地,举罪这三种灭法。当对行事举罪时,举罪一种灭法:即现前毗奈耶,举罪这一种灭法。
340. Adhikaraṇabhede ime dasa ukkoṭāti adhikaraṇānaṃ ukkoṭetvā puna adhikaraṇaukkoṭena samathānaṃ ukkoṭaṃ dassetuṃ ‘‘vivādādhikaraṇaṃ ukkoṭento kati samathe ukkoṭetī’’tiādimāha. Tattha vivādādhikaraṇaṃ ukkoṭento dve samathe ukkoṭetīti sammukhāvinayañca yebhuyyasikañca ime dve ukkoṭeti, paṭisedheti; paṭikkosatīti attho. Anuvādādhikaraṇaṃ ukkoṭento cattāroti sammukhāvinayaṃ, sativinayaṃ, amūḷhavinayaṃ, tassapāpiyasikanti ime cattāro samathe ukkoṭeti. Āpattādhikaraṇaṃ ukkoṭento tayoti sammukhāvinayaṃ, paṭiññātakaraṇaṃ, tiṇavatthārakanti ime tayo samathe ukkoṭeti. Kiccādhikaraṇaṃ ukkoṭento ekanti sammukhāvinayaṃ imaṃ ekaṃ samathaṃ ukkoṭeti.
341在回答“有几种举罪?”等问题时,十二种举罪之中,“未作之羯磨”等三种举罪,特别在第二种举罪事中获得;“未除灭之羯磨”等三种举罪,在第一种诤论事中获得;“未决断”等三种举罪,在第三种犯事中获得;“未平息”等三种举罪,在第四种行事中获得。此外,这十二种举罪在每一种诤事中也都可获得。
341.Kati ukkoṭātiādipucchānaṃ vissajjane pana dvādasasu ukkoṭesu akataṃ kammantiādayo tāva tayo ukkoṭā visesato dutiye anuvādādhikaraṇe labbhanti. Anihataṃ kammantiādayo tayo paṭhame vivādādhikaraṇe labbhanti. Avinicchitantiādayo tayo tatiye āpattādhikaraṇe labbhanti. Avūpasantantiādayo tayo catutthe kiccādhikaraṇe labbhanti; apica dvādasāpi ca ekekasmiṃ adhikaraṇe labbhantiyeva.
所谓“对彼处生起的诤事举罪”,是指在某寺院中,因“我的钵被他拿了,我的衣被他拿了”等类似情形,为钵、衣等事而生起诤事。就在该寺院中,住众聚集,以“贤友,够了”等语劝服对方,仅依律藏之外的判决而将此事平息,这便称为“彼处生起的诤事”。以此判决平息,这也算是一种灭法。若有人对此提出举罪,则犯波逸提。
Tatthajātakaṃ adhikaraṇaṃ ukkoṭetīti yasmiṃ vihāre ‘‘mayhaṃ iminā patto gahito, cīvaraṃ gahita’’ntiādinā nayena pattacīvarādīnaṃ atthāya adhikaraṇaṃ uppannaṃ hoti, tasmiṃyeva ca naṃ vihāre āvāsikā sannipatitvā ‘‘alaṃ āvuso’’ti attapaccatthike saññāpetvā pāḷimuttakavinicchayeneva vūpasamenti, idaṃ tatthajātakaṃ adhikaraṇaṃ nāma. Yenāpi vinicchayena samitaṃ, sopi eko samathoyeva. Imaṃ ukkoṭentassāpi pācittiyaṃ.
所谓“于彼处生起而已平息”,是指若该诤事的住众无法平息,另有持律者前来,问道:“贤友,这座寺院中是否举行了布萨或自恣?”他们说明缘由后,他依据经分别和附随的经典判决而使该诤事平息,这就称为“于彼处生起而已平息之诤事”。对此举罪者,亦犯波逸提。
Tatthajātakaṃ vūpasantanti sace pana taṃ adhikaraṇaṃ nevāsikā vūpasametuṃ na sakkonti, athañño vinayadharo āgantvā ‘‘kiṃ āvuso imasmiṃ vihāre uposatho vā pavāraṇā vā ṭhitā’’ti pucchati, tehi ca tasmiṃ kāraṇe kathite taṃ adhikaraṇaṃ khandhakato ca parivārato ca suttena vinicchinitvā vūpasameti, idaṃ tatthajātakaṃ vūpasantaṃ nāma adhikaraṇaṃ. Etaṃ ukkoṭentassāpi pācittiyameva.
所谓“于途中”,是指那些当事人说:“我们不同意他的判决,他并不精通律,在某村住有持律的长老,我们去那里判决。”他们于前往途中,就在路上审察缘由,互相说服,或由其他比丘劝解,这也称为已平息。如此,于途中已平息之诤事,若有人举罪,亦犯波逸提。
Antarāmaggeti te attapaccatthikā ‘‘na mayaṃ etassa vinicchaye tiṭṭhāma, nāyaṃ vinaye kusalo, asukasmiṃ nāma gāme vinayadharā therā vasanti, tattha gantvā vinicchinissāmā’’ti gacchantā antarāmaggeyeva kāraṇaṃ sallakkhetvā aññamaññaṃ vā saññāpenti, aññe vā te bhikkhū nijjhāpenti, idampi vūpasantameva hoti. Evaṃ vūpasantaṃ antarāmagge adhikaraṇaṃ ukkoṭeti yo, tassāpi pācittiyameva.
所谓“于途中已平息”,并非仅仅由互相说服或同分比丘的劝解而平息;而是有一持律者迎面而来,见到后便问:“贤友,你们去哪里?”他们答:“去某村,因为某事。”他便说:“贤友,足够了,何必去那里?”即于该处以法、以律平息该诤事,这称为“于途中已平息”。对此举罪者,亦犯波逸提。
Antarāmagge vūpasantanti na heva kho pana aññamaññaṃ saññattiyā vā sabhāgabhikkhunijjhāpanena vā vūpasantaṃ hoti; apica kho paṭipathaṃ āgacchanto eko vinayadharo disvā ‘‘kattha āvuso gacchathā’’ti pucchitvā ‘‘asukaṃ nāma gāmaṃ, iminā nāma kāraṇenā’’ti vutte ‘‘alaṃ, āvuso, kiṃ tattha gatenā’’ti tattheva dhammena vinayena taṃ adhikaraṇaṃ vūpasameti, idaṃ antarāmagge vūpasantaṃ nāma. Etaṃ ukkoṭentassāpi pācittiyameva.
“已去彼处”之义:若有人虽被劝告“贤友,够了,何必去那里”,却不听从持律者的话,执意说“我们就要去那里求得判决”,便径直前往。到达后,他们将此事告知同分比丘。同分比丘说:“贤友,够了,僧众集会乃是大事”,便在那里让他们坐下,通过判决加以说服,此事即告平息。对如此已去彼处而已平息的诤事,若有人举罪,他犯波逸提。
Tattha gatanti sace pana ‘‘alaṃ, āvuso, kiṃ tattha gatenā’’ti vuccamānāpi ‘‘mayaṃ tattheva gantvā vinicchayaṃ pāpessāmā’’ti vinayadharassa vacanaṃ anādiyitvā gacchantiyeva, gantvā sabhāgānaṃ bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocenti. Sabhāgā bhikkhū ‘‘alaṃ, āvuso, saṅghasannipātaṃ nāma garuka’’nti tattheva nisīdāpetvā vinicchinitvā saññāpenti, idampi vūpasantameva hoti. Evaṃ vūpasantaṃ tattha gataṃ adhikaraṇaṃ ukkoṭeti yo, tassāpi pācittiyameva.
“已去彼处而已平息”并非仅凭同分比丘的说服便告平息;而是召集僧众,在僧中报告之后,由持律者在僧中予以平息,这才名为“已去彼处而已平息”。对此举罪者,亦犯波逸提。
Tatthagataṃ vūpasantanti na heva kho pana sabhāgabhikkhūnaṃ saññattiyā vūpasantaṃ hoti; apica kho saṅghaṃ sannipātetvā ārocitaṃ saṅghamajjhe vinayadharā vūpasamenti, idaṃ tattha gataṃ vūpasantaṃ nāma. Etaṃ ukkoṭentassāpi pācittiyameva.
若有人对已给予漏尽者的忆念毗奈耶举罪,犯波逸提。对已给予疯癫者的不痴毗奈耶,以及已给予多恶行者的恶作罚举罪,亦同此理。
Sativinayanti khīṇāsavassa dinnaṃ sativinayaṃ ukkoṭeti, pācittiyameva. Ummattakassa dinne amūḷhavinaye pāpussannassa dinnāya tassapāpiyasikāyapi eseva nayo.
所谓“举发草覆地”,是指当僧团以草覆地灭法平息诤事后,若有人说:“所谓犯,是到一位比丘跟前,蹲坐、合掌,由他教诫而得以出罪,而此方式即使对打瞌睡者也堪称出罪,这我不认可。”如此说者,即名为举发草覆地,彼亦犯波逸提。
Tiṇavatthārakaṃukkoṭetīti saṅghena tiṇavatthārakasamathena vūpasamite adhikaraṇe ‘‘āpatti nāma ekaṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā desiyamānā vuṭṭhāti, yaṃ panetaṃ niddāyantassāpi āpattivuṭṭhānaṃ nāma, etaṃ mayhaṃ na khamatī’’ti evaṃ vadantopi tiṇavatthārakaṃ ukkoṭeti nāma, tassāpi pācittiyameva.
行欲趣而翻诤事:持律者为了自己戒师等人的利益,便宣称“非法是法”等,将先前已判决的诤事以十二种翻案方式中的任一种加以翻案,如此行于欲趣,名为翻诤事。若对两个与自己有怨者中的一人,因“他曾对我作无益事”等想而生起嗔恨,为了将波罗夷罪加于其身,便宣称“非法是法”等,将先前已判决的诤事以十二种翻案方式中的任一种加以翻案,如此行于嗔趣,名为翻诤事。愚钝者、愚痴者仅因愚痴而宣称“非法是法”等,依上述方式翻案,如此行于痴趣,名为翻诤事。若两个与自己有怨者中,一人因身恶行等不正行、执取邪见,并依止于对方阵营中有势力、知名的比丘,从而成为依止不正者、依止执取者、依止势力者。因畏惧他而想“此人可能对我作生命障难或梵行障难”,于是宣称“非法是法”等,依上述方式翻案,如此行于怖趣,名为翻诤事。
Chandāgatiṃ gacchanto adhikaraṇaṃ ukkoṭetīti vinayadharo hutvā attano upajjhāyādīnaṃ atthāya ‘‘adhammaṃ dhammo’’tiādīni dīpetvā pubbe vinicchitaṃ adhikaraṇaṃ dvādasasu ukkoṭesu yena kenaci ukkoṭento chandāgatiṃ gacchanto adhikaraṇaṃ ukkoṭeti nāma. Dvīsu pana attapaccatthikesu ekasmiṃ ‘‘anatthaṃ me acarī’’tiādinā nayena samuppannāghāto, tassa parājayaṃ āropanatthaṃ ‘‘adhammaṃ dhammo’’tiādīni dīpetvā pubbe vinicchitaṃ adhikaraṇaṃ dvādasasu ukkoṭesu yena kenaci ukkoṭento dosāgatiṃ gacchanto adhikaraṇaṃ ukkoṭeti nāma. Mando pana momūho momūhattā eva ‘‘adhammaṃ dhammo’’tiādīni dīpetvā vuttanayeneva ukkoṭento mohāgatiṃ gacchanto adhikaraṇaṃ ukkoṭeti nāma. Sace pana dvīsu attapaccatthikesu eko visamāni kāyakammādīni gahanamicchādiṭṭhiṃ balavante ca pakkhantariye abhiññāte bhikkhū nissitattā visamanissito gahananissito balavanissito ca hoti, tassa bhayena ‘‘ayaṃ me jīvitantarāyaṃ vā brahmacariyantarāyaṃ vā kareyyā’’ti ‘‘adhammaṃ dhammo’’tiādīni dīpetvā vuttanayeneva ukkoṭento bhayāgatiṃ gacchanto adhikaraṇaṃ ukkoṭeti nāma.
“当日受具足戒者”:有一沙弥聪明多闻,他在判决中见到诸比丘被判波罗夷后神情沮丧,便问:“诸位为何沮丧?”他们便将那件诤事告诉他。他这样对他们说:“好吧,尊者,请为我授具足戒,我将平息那件诤事。”他们便为他授具足戒。第二天,他击鼓集合僧团。比丘们问:“谁集合了僧团?”他说:“是我。”“为何集合?”“昨天的诤事判决不善,我将重新判决。”“但你昨天去了哪里?”“尊者,我昨天未受具足戒,今天才受具足戒。”应对他说:“贤友,世尊正是为了像你这样的人制定了这条学处:‘当日受具足戒者若翻案,翻案者犯波逸提。’去吧,应当忏悔你的罪过。”对于客比丘,也是同样的道理。
Tadahupasampannoti eko sāmaṇero byatto hoti bahussuto, so vinicchaye parājayaṃ patvā maṅkubhūte bhikkhū disvā pucchati ‘‘kasmā maṅkubhūtātthā’’ti? Te tassa taṃ adhikaraṇaṃ ārocenti. So te evaṃ vadeti ‘‘hotu, bhante, maṃ upasampādetha, ahaṃ taṃ adhikaraṇaṃ vūpasamessāmī’’ti . Te taṃ upasampādenti. So dutiyadivase bheriṃ paharitvā saṅghaṃ sannipāteti. Tato bhikkhūhi ‘‘kena saṅgho sannipātito’’ti vutte ‘‘mayā’’ti vadati. ‘‘Kasmā sannipātito’’ti? ‘‘Hiyyo adhikaraṇaṃ dubbinicchitaṃ, tamahaṃ vinicchinissāmī’’ti. ‘‘Tvaṃ pana hiyyo kuhiṃ gato’’ti? ‘‘Anupasampannomhi, bhante, ajja pana upasampannomhī’’ti. So vattabbo ‘‘idaṃ āvuso tumhādisānaṃ bhagavatā sikkhāpadaṃ paññattaṃ, ‘tadahupasampanno ukkoṭeti, ukkoṭanakaṃ pācittiya’nti, gaccha āpattiṃ desehī’’ti. Āgantukepi eseva nayo.
“参与者”:与僧团一起判决一件诤事后,回到精舍。那些被判波罗夷的比丘对他说:“尊者,你们为何如此判决这件诤事?难道不应该这样判决吗?”他回答:“你们为什么一开始不这样说?”于是翻那件诤事。如此,参与者翻案,他也有翻案波逸提。“给与同意者”:有人在诤事判决时给了同意,后见到同分比丘以波罗夷被治罪而沮丧归来,便说:“明天我来判决。”他集合僧团,有人问:“为何集合?”他说:“昨天的诤事判决不善,今天我来判决。”“但你昨天去了哪里?”“我给了同意后坐着。”便应对他说:“贤友,世尊为像你这样的人制定了这条学处:‘给与同意者翻案,翻案者波逸提。’去,忏悔你的罪过。”
Kārakoti ekaṃ saṅghena saddhiṃ adhikaraṇaṃ vinicchinitvā pariveṇagataṃ parājitā bhikkhū vadanti ‘‘kissa, bhante, tumhehi evaṃ vinicchitaṃ adhikaraṇaṃ, nanu evaṃ vinicchinitabba’’nti. So ‘‘kasmā paṭhamaṃyeva evaṃ na vaditthā’’ti taṃ adhikaraṇaṃ ukkoṭeti. Evaṃ yo kārako ukkoṭeti, tassāpi ukkoṭanakaṃ pācittiyaṃ. Chandadāyakoti eko adhikaraṇavinicchaye chandaṃ datvā sabhāge bhikkhū parājayaṃ patvā āgate maṅkubhūte disvā ‘‘sve dāni ahaṃ vinicchinissāmī’’ti saṅghaṃ sannipātetvā ‘‘kasmā sannipātesī’’ti vutte ‘‘hiyyo adhikaraṇaṃ dubbinicchitaṃ, tamahaṃ ajja vinicchinissāmī’’ti. ‘‘Hiyyo pana tvaṃ kattha gato’’ti. ‘‘Chandaṃ datvā nisinnomhī’’ti. So vattabbo ‘‘idaṃ āvuso tumhādisānaṃ bhagavatā sikkhāpadaṃ paññattaṃ, ‘chandadāyako ukkoṭeti, ukkoṭanakaṃ pācittiya’nti, gaccha āpattiṃ desehī’’ti.
诤事因缘等之解释
Adhikaraṇanidānādivaṇṇanā
342342. 在“诤论诤事以何为因”等句中,“以何为因”即以此为其因,“以何为集”即以此为其集,“以何为生”即以此为其生,“以何为源”即以此为其源,“以何为资”即以此为其资,“以何为起”即以此为其起。所有这些都只是原因的异名。
342.Vivādādhikaraṇaṃ kiṃnidānantiādīsu kiṃ nidānamassāti kiṃnidānaṃ. Ko samudayo assāti kiṃsamudayaṃ. Kā jāti assāti kiṃjātikaṃ. Ko pabhavo assāti kiṃpabhavaṃ. Ko sambhāro assāti kiṃsambhāraṃ. Kiṃ samuṭṭhānaṃ assāti kiṃsamuṭṭhānaṃ. Sabbānetāni kāraṇavevacanāniyeva.
在“诤论为因”等中,以十八破僧事为内容的诤论是它的因,故称“诤论为因”。这是依止于诤论而生起诤论而说的。以举罪为它的因,故称“举罪为因”。这也是依止于举罪而生起举罪而说的。以罪过为它的因,故称“罪过为因”;由罪过诤事为缘而犯下四种罪过,这即是依止于罪过而生起罪过而说的。以义务为它的因,故称“义务为因”;意思是四种僧伽行事是它的因。这是依止于对被举罪比丘尼所应尽的随顺、乃至三谏等义务而生起义务而说的。以上是四种诤事在解决方面的单句释义,应以此理类推,贯穿连接所有语句。
Vivādanidānantiādīsupi aṭṭhārasabhedakaravatthusaṅkhāto vivādo nidānametassāti vivādanidānaṃ. Vivādaṃ nissāya uppajjanakavivādavasenetaṃ vuttaṃ. Anuvādo nidānaṃ assāti anuvādanidānaṃ. Idampi anuvādaṃ nissāya uppajjanakaanuvādavasena vuttaṃ. Āpatti nidānaṃ assāti āpattinidānaṃ. Āpattādhikaraṇapaccayā catasso āpattiyo āpajjatīti evaṃ āpattiṃ nissāya uppajjanakaāpattivasenetaṃ vuttaṃ. Kiccayaṃ nidānamassāti kiccayanidānaṃ; catubbidhaṃ saṅghakammaṃ kāraṇamassāti attho. Ukkhittānuvattikāya bhikkhuniyā yāvatatiyaṃ samanubhāsanādīnaṃ kiccaṃ nissāya uppajjanakakiccānaṃ vasenetaṃ vuttaṃ. Ayaṃ catunnampi adhikaraṇānaṃ vissajjanapakkhe ekapadayojanā. Etenānusārena sabbapadāni yojetabbāni.
在第二问“以因为因”等回答中,应知是依善、不善、无记等九种因而安立“以因为因”等义。第三问的回答则仅是文句有别,因为此处所说之“缘”即是“因”。
Dutiyapucchāya hetunidānantiādimhi vissajjane navannaṃ kusalākusalābyākatahetūnaṃ vasena hetunidānāditā veditabbā. Tatiyapucchāya vissajjane byañjanamattaṃ nānaṃ. Hetuyeva hi ettha paccayoti vutto.
343343. 在根本问的回答中,“十二根本”:即忿、恨、覆等六种诤论根本,贪、嗔、痴三种,以及无贪、无嗔、无痴三种——此十二种为内相续中现行之法。“十四根本”:即此十二根本,加上身、语二门,而成十四。“六根本”:即身等六种生起之源。
343. Mūlapucchāya vissajjane dvādasa mūlānīti kodhaupanāhayugaḷakādīni cha vivādāmūlāni, lobhadosamohā tayo, alobhādosāmohā tayoti imāni ajjhattasantānappavattāni dvādasa mūlāni. Cuddasa mūlānīti tāneva dvādasa kāyavācāhi saddhiṃ cuddasa honti. Cha mūlānīti kāyādīni cha samuṭṭhānāni.
在生起问的回答中,十八种破僧事即是其生起。因彼于此十八种破僧事中生起,或以他们为缘而生起,故说此为彼之生起。此理遍通一切处。
Samuṭṭhānapucchāya vissajjane aṭṭhārasa bhedakaravatthūni samuṭṭhānāni, tañhi etesu aṭṭhārasasu bhedakaravatthūsu samuṭṭhāti, etehi vā kāraṇabhūtehi samuṭṭhāti. Tenassetāni samuṭṭhānāni vuccanti. Esa nayo sabbattha.
344344. 在“诤论事属犯”等分类中,所谓“由一种诤事——义务事”这句话,是为了说明它依何种诤事而平息,但这些诤事并非必然只由义务事而平息。因为对于在他人面前发露忏悔的人而言,并不存在所谓的义务事。
344.Vivādādhikaraṇaṃ āpattītiādibhede ekena adhikaraṇena kiccādhikaraṇenāti idaṃ yena adhikaraṇena sammanti, taṃ dassetuṃ vuttaṃ, na panetāni ekaṃsato kiccādhikaraṇeneva sammanti. Na hi puggalassa santike desentassa kiccādhikaraṇaṃ nāma atthi.
并不是通过某一种灭诤法而得以平息;如同有余罪一样,它不得平息。因为既不能发露它,也不能通过出罪而后安住于清净。
Na katamena samathenāti sāvasesāpatti viya na sammati. Na hi sakkā sā desetuṃ, na tato vuṭṭhāya suddhante patiṭṭhātuṃ.
348“诤论事是诤论事,指控事是指控事……”这些理趣,其义显而易见。
348.Vivādādhikaraṇaṃ hoti anuvādādhikaraṇantiādi nayo uttānoyeva.
349此后,在不舍弃现前毗奈耶的前提下,针对“忆念毗奈耶”等提出了六组双问,其含义便通过这些回答而阐明。
349. Tato paraṃ yattha sativinayotiādikā sammukhāvinayaṃ amuñcitvā cha yamakapucchā vuttā, tāsaṃ vissajjaneneva attho pakāsito.
351在回答“相杂”等问时:“相杂”是指在忆念毗奈耶业语的那个刹那,由于两种止息都已成就,这些法——无论称为现前毗奈耶还是忆念毗奈耶——都是相杂的,并非不相杂。然而,就像芭蕉树干中的叶鞘那样,无法将它们分开以显示其差别,因此说“不能将这些法一一分开而施设差别”。此理趣适用于一切处。
351. Saṃsaṭṭhādipucchānaṃ vissajjane saṃsaṭṭhāti sativinayakammavācākkhaṇasmiṃyeva dvinnampi samathānaṃ siddhattā sammukhāvinayoti vā sativinayoti vā ime dhammā saṃsaṭṭhā, no visaṃsaṭṭhā. Yasmā pana kadalikkhandhe pattavaṭṭīnaṃ viya na sakkā tesaṃ vinibbhujitvā nānākaraṇaṃ dassetuṃ, tena vuttaṃ ‘‘na ca labbhā imesaṃ dhammānaṃ vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraṇaṃ paññāpetu’’nti. Esa nayo sabbattha.
七灭诤因缘之解释
Sattasamathanidānavaṇṇanā
352“以何为因缘?”在答问中,“因缘”意指“以此为因缘”,故称“因缘的因缘”。其中,僧现前、法现前、律现前、人现前,这是现前毗奈耶的因缘。已得忆念圆满的漏尽者受到举罪,是忆念毗奈耶的因缘。疯狂比丘是不痴毗奈耶的因缘。能说者与所说者两者现前,是如法承认的因缘。因诤论而生的事端无法平息,是多数决的因缘。恶性充满之人,是其恶行毗奈耶的因缘。因诤论而生者多有非沙门行,是如草覆地毗奈耶的因缘。因缘、所缘等理趣如前所述。
352.Kiṃnidānoti pucchāvissajjane nidānaṃ nidānamassāti nidānanidāno. Tattha saṅghasammukhatā, dhammasammukhatā, vinayasammukhatā, puggalasammukhatāti idaṃ sammukhāvinayassa nidānaṃ. Sativepullapatto khīṇāsavo laddhupavādo sativinayassa nidānaṃ. Ummattako bhikkhu amūḷhavinayassa nidānaṃ. Yo ca deseti, yassa ca deseti, ubhinnaṃ sammukhībhāvo paṭiññātakaraṇassa nidānaṃ. Bhaṇḍanajātānaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ asakkuṇeyyatā yebhuyyasikāya nidānaṃ. Pāpussanno puggalo tassapāpiyasikāya nidānaṃ. Bhaṇḍanajātānaṃ bahu assāmaṇakaajjhācāro tiṇavatthārakassa nidānaṃ. Hetupaccayavārā vuttanayā eva.
353根本问的回答是显而易见的。在生起问中,虽提到“七种止息之中,哪三十六种生起?”然而,由于现前毗奈耶不容纳羯磨,故无生起,因此只分别了六种止息的六种生起。其中,业的现行应知为动议。所谓做,即当提出该动议时予以提出。近前,是自己近前,意为自己做那项羯磨。劝请近前,是劝请之后而近前,意为劝请其他共住的弟子等说“你来做这项羯磨”。同意,是“我同意此事,僧团可做”这样的认可,意为舍弃己欲。不反对,是不阻止,不说“我不能容忍此事,不要这样做”。如此,依六种六组,应知有三十六种生起。
353. Mūlapucchāya vissajjanaṃ uttānameva. Samuṭṭhānapucchāya kiñcāpi ‘‘sattannaṃ samathānaṃ katame chattiṃsa samuṭṭhānā’’ti vuttaṃ, sammukhāvinayassa pana kammasaṅgahābhāvena samuṭṭhānābhāvato channaṃyeva samathānaṃ cha samuṭṭhānāni vibhattāni. Tattha kammassa kiriyāti ñatti veditabbā. Karaṇanti tassāyeva ñattiyā ṭhapetabbakāle ṭhapanaṃ. Upagamananti sayaṃ upagamanaṃ; attanāyeva tassa kammassa karaṇanti attho. Ajjhupagamananti ajjhesanupagamanaṃ; aññaṃ saddhivihārikādikaṃ ‘‘idaṃ kammaṃ karohī’’ti ajjhesananti attho. Adhivāsanāti ‘‘ruccati me etaṃ, karotu saṅgho’’ti evaṃ adhivāsanā; chandadānanti attho. Appaṭikkosanāti ‘‘na metaṃ khamati, mā evaṃ karothā’’ti appaṭisedhanā. Iti channaṃ chakkānaṃ vasena chattiṃsa samuṭṭhānā veditabbā.
七灭诤各别义等之解释
Sattasamathanānātthādivaṇṇanā
354各别义问的回答是显而易见的。在事端问的回答中,“这是争论而非事端”——这是指母子等的争论,因其属于相互对立之说,故名为争论,但由于并不通过止息来处理,故不是事端。在指控等中,也是同样的理趣。其余一切处都是显而易见的。
354. Nānātthapucchāvissajjanaṃ uttānameva. Adhikaraṇapucchāvissajjane ayaṃ vivādo no adhikaraṇanti ayaṃ mātāputtādīnaṃ vivādo viruddhavādattā vivādo nāma hoti, samathehi pana adhikaraṇīyatāya abhāvato adhikaraṇaṃ na hoti. Anuvādādīsupi eseva nayo. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.