举罪等分别的解释
Ukkoṭanabhedādivaṇṇanā
340340. 在“诤事的区分”中,关于“这些是十种举罪”,为了说明以举罪诤事的方式,再对灭诤法进行举罪,而说:“当对诤论事举罪时,举几种灭诤法?”等等。其中,当对诤论事举罪时,举两种灭诤法:即现前毗尼和多数决,对这二种进行举罪、遮止、拒绝,这就是其含义。当对举罪事举罪时,举四种:即现前毗尼、忆念毗尼、不痴毗尼、恶作罚,对这四种灭诤法进行举罪。当对犯事举罪时,举三种:即现前毗尼、自言毗尼、如草覆地,对这三种灭诤法进行举罪。当对行事举罪时,举一种:即现前毗尼,对这一种灭诤法进行举罪。
340. Adhikaraṇabhede ime dasa ukkoṭāti adhikaraṇānaṃ ukkoṭetvā puna adhikaraṇaukkoṭena samathānaṃ ukkoṭaṃ dassetuṃ ‘‘vivādādhikaraṇaṃ ukkoṭento kati samathe ukkoṭetī’’tiādimāha. Tattha vivādādhikaraṇaṃ ukkoṭento dve samathe ukkoṭetīti sammukhāvinayañca yebhuyyasikañca ime dve ukkoṭeti, paṭisedheti; paṭikkosatīti attho. Anuvādādhikaraṇaṃ ukkoṭento cattāroti sammukhāvinayaṃ, sativinayaṃ, amūḷhavinayaṃ, tassapāpiyasikanti ime cattāro samathe ukkoṭeti. Āpattādhikaraṇaṃ ukkoṭento tayoti sammukhāvinayaṃ, paṭiññātakaraṇaṃ, tiṇavatthārakanti ime tayo samathe ukkoṭeti. Kiccādhikaraṇaṃ ukkoṭento ekanti sammukhāvinayaṃ imaṃ ekaṃ samathaṃ ukkoṭeti.
341在回答“有几种举罪”等问题时,十二种举罪当中,“未作之羯磨”等三种举罪,主要是在第二种——举罪事——中可以获得。“未除灭之羯磨”等三种举罪,是在第一种——诤论事——中可以获得。“未决断”等三种举罪,是在第三种——犯事——中可以获得。“未平息”等三种举罪,是在第四种——行事——中可以获得。而且,这十二种举罪在每一种事当中也都同样可以获得。
341.Kati ukkoṭātiādipucchānaṃ vissajjane pana dvādasasu ukkoṭesu akataṃ kammantiādayo tāva tayo ukkoṭā visesato dutiye anuvādādhikaraṇe labbhanti. Anihataṃ kammantiādayo tayo paṭhame vivādādhikaraṇe labbhanti. Avinicchitantiādayo tayo tatiye āpattādhikaraṇe labbhanti. Avūpasantantiādayo tayo catutthe kiccādhikaraṇe labbhanti; apica dvādasāpi ca ekekasmiṃ adhikaraṇe labbhantiyeva.
在这里,“对当地发生的诤事提出举罪”是指:在某座精舍里,因为“我的钵被他拿走了,我的衣被他拿走了”这类事情,为了钵、衣等而产生了诤事。就在那座精舍里,常住比丘们聚集起来,用“贤友,够了”这样的话劝说对方,只靠律藏以外的判决就把事情平息下来,这就叫作“当地发生的诤事”。即使是用那种判决平息下来的,那也算是一种灭法。如果有人对这件事提出举罪,也同样犯波逸提。
Tatthajātakaṃ adhikaraṇaṃ ukkoṭetīti yasmiṃ vihāre ‘‘mayhaṃ iminā patto gahito, cīvaraṃ gahita’’ntiādinā nayena pattacīvarādīnaṃ atthāya adhikaraṇaṃ uppannaṃ hoti, tasmiṃyeva ca naṃ vihāre āvāsikā sannipatitvā ‘‘alaṃ āvuso’’ti attapaccatthike saññāpetvā pāḷimuttakavinicchayeneva vūpasamenti, idaṃ tatthajātakaṃ adhikaraṇaṃ nāma. Yenāpi vinicchayena samitaṃ, sopi eko samathoyeva. Imaṃ ukkoṭentassāpi pācittiyaṃ.
如果那些住在这个寺院里的比丘没办法平息这件诤事,后来有另一位持律者来了,他问:“贤友,这座精舍里有没有举行布萨或自恣?”他们把这个事情的缘由告诉他之后,他依据经分别和附随的经典来判决,使这件诤事平息下来,这就叫作“在彼处生起而已平息的诤事”。对这件事再提出举罪的人,也同样犯波逸提。
Tatthajātakaṃ vūpasantanti sace pana taṃ adhikaraṇaṃ nevāsikā vūpasametuṃ na sakkonti, athañño vinayadharo āgantvā ‘‘kiṃ āvuso imasmiṃ vihāre uposatho vā pavāraṇā vā ṭhitā’’ti pucchati, tehi ca tasmiṃ kāraṇe kathite taṃ adhikaraṇaṃ khandhakato ca parivārato ca suttena vinicchinitvā vūpasameti, idaṃ tatthajātakaṃ vūpasantaṃ nāma adhikaraṇaṃ. Etaṃ ukkoṭentassāpi pācittiyameva.
“在路上”是指:那些跟对方争讼的人说:“我们不同意他的判决,他不精通律。某村住着持律的长老们,我们去那里裁决吧。”他们前往时,在路上就审察事由,互相说服,或者由其他比丘劝解说服,这样也算已经平息了。像这样在路上已经平息的诤事,如果有人再把它翻出来,也同样犯波逸提。
Antarāmaggeti te attapaccatthikā ‘‘na mayaṃ etassa vinicchaye tiṭṭhāma, nāyaṃ vinaye kusalo, asukasmiṃ nāma gāme vinayadharā therā vasanti, tattha gantvā vinicchinissāmā’’ti gacchantā antarāmaggeyeva kāraṇaṃ sallakkhetvā aññamaññaṃ vā saññāpenti, aññe vā te bhikkhū nijjhāpenti, idampi vūpasantameva hoti. Evaṃ vūpasantaṃ antarāmagge adhikaraṇaṃ ukkoṭeti yo, tassāpi pācittiyameva.
在旅途中就已平息:并不是靠互相说服,或者靠同分比丘的劝解而平息的;而是有一位持律者迎面走来,看见后问:“贤友,你们要去哪里?”他们回答:“去某个村子,因为某件事。”他就说:“贤友,够了,何必去那里?”然后就在那里以法和律平息了那件诤事,这才叫作在旅途中就已平息。对这件事再举罪的人,同样犯波逸提。
Antarāmagge vūpasantanti na heva kho pana aññamaññaṃ saññattiyā vā sabhāgabhikkhunijjhāpanena vā vūpasantaṃ hoti; apica kho paṭipathaṃ āgacchanto eko vinayadharo disvā ‘‘kattha āvuso gacchathā’’ti pucchitvā ‘‘asukaṃ nāma gāmaṃ, iminā nāma kāraṇenā’’ti vutte ‘‘alaṃ, āvuso, kiṃ tattha gatenā’’ti tattheva dhammena vinayena taṃ adhikaraṇaṃ vūpasameti, idaṃ antarāmagge vūpasantaṃ nāma. Etaṃ ukkoṭentassāpi pācittiyameva.
在这里,“已去”的意思是:如果有人虽然被劝“贤友,够了,何必去那里”,却不听从持律者的话,心里想“我们就要去那里求得判决”,还是照样去了;到了之后,把这件事告诉同分比丘。同分比丘说:“贤友,够了,僧众集会是很重大的事”,就让他们就地坐下,作出判决并说服他们,这件事也就平息了。对这样去到那里、已经平息的诤事,如果有人再把它翻出来,他也同样犯波逸提。
Tattha gatanti sace pana ‘‘alaṃ, āvuso, kiṃ tattha gatenā’’ti vuccamānāpi ‘‘mayaṃ tattheva gantvā vinicchayaṃ pāpessāmā’’ti vinayadharassa vacanaṃ anādiyitvā gacchantiyeva, gantvā sabhāgānaṃ bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocenti. Sabhāgā bhikkhū ‘‘alaṃ, āvuso, saṅghasannipātaṃ nāma garuka’’nti tattheva nisīdāpetvā vinicchinitvā saññāpenti, idampi vūpasantameva hoti. Evaṃ vūpasantaṃ tattha gataṃ adhikaraṇaṃ ukkoṭeti yo, tassāpi pācittiyameva.
在这里,“已去彼处而平息”并不是只靠同类比丘的劝说就算平息了;而是要召集僧团,在僧众中报告之后,由持律者在僧众中加以平息,这才叫作“已去彼处而平息”。对这件事加以翻案的人,也同样犯波逸提。
Tatthagataṃ vūpasantanti na heva kho pana sabhāgabhikkhūnaṃ saññattiyā vūpasantaṃ hoti; apica kho saṅghaṃ sannipātetvā ārocitaṃ saṅghamajjhe vinayadharā vūpasamenti, idaṃ tattha gataṃ vūpasantaṃ nāma. Etaṃ ukkoṭentassāpi pācittiyameva.
对已给予漏尽者的忆念毗尼举罪,就是波逸提。对已给予疯癫者的不痴毗尼,以及对已给予恶性充满者的觅罪相毗尼,也是同样的道理。
Sativinayanti khīṇāsavassa dinnaṃ sativinayaṃ ukkoṭeti, pācittiyameva. Ummattakassa dinne amūḷhavinaye pāpussannassa dinnāya tassapāpiyasikāyapi eseva nayo.
有人这样翻案“如草覆地”:僧团已经用如草覆地的方式把诤事平息了,他却说:“所谓犯戒,就是走到一位比丘面前,蹲下来,合掌,由他教诫,然后就算出罪了——这种出罪方式,连打瞌睡的人也能算作出罪,我不承认。”这样说的人,就叫作翻案“如草覆地”,他也同样犯波逸提。
Tiṇavatthārakaṃukkoṭetīti saṅghena tiṇavatthārakasamathena vūpasamite adhikaraṇe ‘‘āpatti nāma ekaṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā desiyamānā vuṭṭhāti, yaṃ panetaṃ niddāyantassāpi āpattivuṭṭhānaṃ nāma, etaṃ mayhaṃ na khamatī’’ti evaṃ vadantopi tiṇavatthārakaṃ ukkoṭeti nāma, tassāpi pācittiyameva.
因贪欲而行,把已经判过的诤事重新翻案,就叫作翻诤事:他作为持律者,为了自己的戒师等人,宣称“非法是法”等,把先前已判决的诤事用十二种翻案方式中的任何一种来翻案,这样因贪欲而行,就是翻诤事。如果是在两个和自己有怨的人当中,对其中一人因为“他曾对我做过无益的事”等想法而生起嗔恨,为了让对方被判波罗夷,就宣称“非法是法”等,把先前已判决的诤事用十二种翻案方式中的任何一种来翻案,这样因嗔恨而行,就是翻诤事。愚钝的人、糊涂的人,仅仅因为糊涂,就宣称“非法是法”等,按上面说的方式翻案,这样因愚痴而行,就是翻诤事。如果是在两个和自己有怨的人当中,有一人行为不正,做身恶行等,执持邪见,又依靠对方阵营里有势力、有名望的比丘,因此成了依靠不正者、依靠执取者、依靠有势力者。因为怕他,心想“这人可能会对我造成生命障碍或梵行障碍”,于是宣称“非法是法”等,按上面说的方式翻案,这样因恐惧而行,就是翻诤事。
Chandāgatiṃ gacchanto adhikaraṇaṃ ukkoṭetīti vinayadharo hutvā attano upajjhāyādīnaṃ atthāya ‘‘adhammaṃ dhammo’’tiādīni dīpetvā pubbe vinicchitaṃ adhikaraṇaṃ dvādasasu ukkoṭesu yena kenaci ukkoṭento chandāgatiṃ gacchanto adhikaraṇaṃ ukkoṭeti nāma. Dvīsu pana attapaccatthikesu ekasmiṃ ‘‘anatthaṃ me acarī’’tiādinā nayena samuppannāghāto, tassa parājayaṃ āropanatthaṃ ‘‘adhammaṃ dhammo’’tiādīni dīpetvā pubbe vinicchitaṃ adhikaraṇaṃ dvādasasu ukkoṭesu yena kenaci ukkoṭento dosāgatiṃ gacchanto adhikaraṇaṃ ukkoṭeti nāma. Mando pana momūho momūhattā eva ‘‘adhammaṃ dhammo’’tiādīni dīpetvā vuttanayeneva ukkoṭento mohāgatiṃ gacchanto adhikaraṇaṃ ukkoṭeti nāma. Sace pana dvīsu attapaccatthikesu eko visamāni kāyakammādīni gahanamicchādiṭṭhiṃ balavante ca pakkhantariye abhiññāte bhikkhū nissitattā visamanissito gahananissito balavanissito ca hoti, tassa bhayena ‘‘ayaṃ me jīvitantarāyaṃ vā brahmacariyantarāyaṃ vā kareyyā’’ti ‘‘adhammaṃ dhammo’’tiādīni dīpetvā vuttanayeneva ukkoṭento bhayāgatiṃ gacchanto adhikaraṇaṃ ukkoṭeti nāma.
当天受具足戒的人:有一个沙弥,聪明、多闻。他看到比丘们在判决中败下阵来、满脸沮丧,就问:你们为什么这么沮丧?他们把那个诤事告诉他。他就对他们说:好吧,尊者,请给我授具足戒,我来平息那个诤事。他们就给他授了具足戒。第二天,他敲鼓召集僧团。比丘们问:是谁召集了僧团?他说:是我。为什么召集?昨天的诤事判得不好,我要重新判决。那你昨天去哪儿了?尊者,我昨天还没受具足戒,今天才受的。应该对他说:贤友,世尊正是为像你这样的人制定了这条学处:当天受具足戒的人翻案,犯波逸提。去吧,忏悔你的罪过。对客比丘也是同样的道理。
Tadahupasampannoti eko sāmaṇero byatto hoti bahussuto, so vinicchaye parājayaṃ patvā maṅkubhūte bhikkhū disvā pucchati ‘‘kasmā maṅkubhūtātthā’’ti? Te tassa taṃ adhikaraṇaṃ ārocenti. So te evaṃ vadeti ‘‘hotu, bhante, maṃ upasampādetha, ahaṃ taṃ adhikaraṇaṃ vūpasamessāmī’’ti . Te taṃ upasampādenti. So dutiyadivase bheriṃ paharitvā saṅghaṃ sannipāteti. Tato bhikkhūhi ‘‘kena saṅgho sannipātito’’ti vutte ‘‘mayā’’ti vadati. ‘‘Kasmā sannipātito’’ti? ‘‘Hiyyo adhikaraṇaṃ dubbinicchitaṃ, tamahaṃ vinicchinissāmī’’ti. ‘‘Tvaṃ pana hiyyo kuhiṃ gato’’ti? ‘‘Anupasampannomhi, bhante, ajja pana upasampannomhī’’ti. So vattabbo ‘‘idaṃ āvuso tumhādisānaṃ bhagavatā sikkhāpadaṃ paññattaṃ, ‘tadahupasampanno ukkoṭeti, ukkoṭanakaṃ pācittiya’nti, gaccha āpattiṃ desehī’’ti. Āgantukepi eseva nayo.
“参与者”:和僧团一起判决了一件诤事之后,回到精舍。那些被判败诉的比丘们对他说:“尊者,你们为什么这样判决这件诤事?难道不应该这样判决吗?”他说:“你们为什么一开始不这样说?”于是他就翻动那件诤事。像这样,参与者翻案,他同样犯翻案波逸提。
“给与同意者”:有人在判决诤事时给与了同意,后来见到同分比丘们败诉后沮丧归来,就说:“明天我来判决。”他集合了僧团,有人问:“为什么集合?”他说:“昨天的诤事判决得不好,今天我要重新判决。”“那你昨天去哪里了?”“我给了同意之后就坐在那里。”应当对他说:“贤友,世尊正是为像你这样的人制定了这条学处:‘给与同意者翻案,犯翻案波逸提。’去,忏悔你的罪过吧。”
Kārakoti ekaṃ saṅghena saddhiṃ adhikaraṇaṃ vinicchinitvā pariveṇagataṃ parājitā bhikkhū vadanti ‘‘kissa, bhante, tumhehi evaṃ vinicchitaṃ adhikaraṇaṃ, nanu evaṃ vinicchinitabba’’nti. So ‘‘kasmā paṭhamaṃyeva evaṃ na vaditthā’’ti taṃ adhikaraṇaṃ ukkoṭeti. Evaṃ yo kārako ukkoṭeti, tassāpi ukkoṭanakaṃ pācittiyaṃ. Chandadāyakoti eko adhikaraṇavinicchaye chandaṃ datvā sabhāge bhikkhū parājayaṃ patvā āgate maṅkubhūte disvā ‘‘sve dāni ahaṃ vinicchinissāmī’’ti saṅghaṃ sannipātetvā ‘‘kasmā sannipātesī’’ti vutte ‘‘hiyyo adhikaraṇaṃ dubbinicchitaṃ, tamahaṃ ajja vinicchinissāmī’’ti. ‘‘Hiyyo pana tvaṃ kattha gato’’ti. ‘‘Chandaṃ datvā nisinnomhī’’ti. So vattabbo ‘‘idaṃ āvuso tumhādisānaṃ bhagavatā sikkhāpadaṃ paññattaṃ, ‘chandadāyako ukkoṭeti, ukkoṭanakaṃ pācittiya’nti, gaccha āpattiṃ desehī’’ti.
诤事因缘等之解释
Adhikaraṇanidānādivaṇṇanā
342在“争论诤事以什么为因”等句子里,“以什么为因”就是问它有什么因。“以什么为集”就是问它有什么集起。“以什么为生”就是问它由什么生起。“以什么为源”就是问它有什么根源。“以什么为资”就是问它有什么资助。“以什么为起”就是问它从什么生起。所有这些都只是“原因”的不同说法而已。
342.Vivādādhikaraṇaṃ kiṃnidānantiādīsu kiṃ nidānamassāti kiṃnidānaṃ. Ko samudayo assāti kiṃsamudayaṃ. Kā jāti assāti kiṃjātikaṃ. Ko pabhavo assāti kiṃpabhavaṃ. Ko sambhāro assāti kiṃsambhāraṃ. Kiṃ samuṭṭhānaṃ assāti kiṃsamuṭṭhānaṃ. Sabbānetāni kāraṇavevacanāniyeva.
在“诤论为因”等说法中,以十八种破僧事为内容的诤论就是它的因,所以叫“诤论为因”。这是就依止诤论而生起的诤论来说的。举罪是它的因,所以叫“举罪为因”。这也是就依止举罪而生起的举罪来说的。罪是它的因,所以叫“罪为因”;因为以罪诤事为缘而犯下四种罪,这就是就依止罪而生起的罪来说的。义务是它的因,所以叫“义务为因”;意思是四种僧伽行事是它的因。这是就依止对被举罪比丘尼所作的乃至第三次劝谏等义务而生起的义务来说的。以上是四种诤事在解决方面的单句释义。按照这个道理,应当把一切语句都连接起来理解。
Vivādanidānantiādīsupi aṭṭhārasabhedakaravatthusaṅkhāto vivādo nidānametassāti vivādanidānaṃ. Vivādaṃ nissāya uppajjanakavivādavasenetaṃ vuttaṃ. Anuvādo nidānaṃ assāti anuvādanidānaṃ. Idampi anuvādaṃ nissāya uppajjanakaanuvādavasena vuttaṃ. Āpatti nidānaṃ assāti āpattinidānaṃ. Āpattādhikaraṇapaccayā catasso āpattiyo āpajjatīti evaṃ āpattiṃ nissāya uppajjanakaāpattivasenetaṃ vuttaṃ. Kiccayaṃ nidānamassāti kiccayanidānaṃ; catubbidhaṃ saṅghakammaṃ kāraṇamassāti attho. Ukkhittānuvattikāya bhikkhuniyā yāvatatiyaṃ samanubhāsanādīnaṃ kiccaṃ nissāya uppajjanakakiccānaṃ vasenetaṃ vuttaṃ. Ayaṃ catunnampi adhikaraṇānaṃ vissajjanapakkhe ekapadayojanā. Etenānusārena sabbapadāni yojetabbāni.
在回答第二个问题时,说到“以因为因”等,应当知道这是按善、不善、无记这九种因来说明“以因为因”等含义。回答第三个问题时,只是文字表达上有差别,因为这里所说的“缘”其实就是“因”。
Dutiyapucchāya hetunidānantiādimhi vissajjane navannaṃ kusalākusalābyākatahetūnaṃ vasena hetunidānāditā veditabbā. Tatiyapucchāya vissajjane byañjanamattaṃ nānaṃ. Hetuyeva hi ettha paccayoti vutto.
343343. 在回答根本问时,“十二根本”是指:忿、恨等六种诤论根本,贪、嗔、痴三种,以及无贪、无嗔、无痴三种——这十二种根本是在内相续中现行之法。“十四根本”是指:同样这十二种,再加上身、语二者,就成为十四种。“六根本”是指:身等六种生起之源。
343. Mūlapucchāya vissajjane dvādasa mūlānīti kodhaupanāhayugaḷakādīni cha vivādāmūlāni, lobhadosamohā tayo, alobhādosāmohā tayoti imāni ajjhattasantānappavattāni dvādasa mūlāni. Cuddasa mūlānīti tāneva dvādasa kāyavācāhi saddhiṃ cuddasa honti. Cha mūlānīti kāyādīni cha samuṭṭhānāni.
回答“生起问”时说到:十八种破僧事就是生起处。因为它在这十八种破僧事中生起,或者以这些事为因而生起,所以说这些是它的生起处。这个道理适用于一切情况。
Samuṭṭhānapucchāya vissajjane aṭṭhārasa bhedakaravatthūni samuṭṭhānāni, tañhi etesu aṭṭhārasasu bhedakaravatthūsu samuṭṭhāti, etehi vā kāraṇabhūtehi samuṭṭhāti. Tenassetāni samuṭṭhānāni vuccanti. Esa nayo sabbattha.
344在“诤论事属于犯戒”等分类中,说“由一种诤事——义务事”,这是为了说明它是靠哪种诤事而平息的;但这些诤事并不一定只靠义务事就能平息。因为一个人在别人面前发露忏悔时,并不存在所谓的义务事。
344.Vivādādhikaraṇaṃ āpattītiādibhede ekena adhikaraṇena kiccādhikaraṇenāti idaṃ yena adhikaraṇena sammanti, taṃ dassetuṃ vuttaṃ, na panetāni ekaṃsato kiccādhikaraṇeneva sammanti. Na hi puggalassa santike desentassa kiccādhikaraṇaṃ nāma atthi.
不是靠任何一种灭诤法就能平息,就像有余罪一样,它不会平息。因为没办法把它发露出来,也没办法从它出来之后安住在清净中。
Na katamena samathenāti sāvasesāpatti viya na sammati. Na hi sakkā sā desetuṃ, na tato vuṭṭhāya suddhante patiṭṭhātuṃ.
348诤论事、指控事等等这些类别,本身就很清楚。
348.Vivādādhikaraṇaṃ hoti anuvādādhikaraṇantiādi nayo uttānoyeva.
349此后,对于“忆念毗尼”等提问,在没有舍弃现前毗尼的情况下,提出了六组双问,而它们的含义正是通过回答这些提问才得以阐明。
349. Tato paraṃ yattha sativinayotiādikā sammukhāvinayaṃ amuñcitvā cha yamakapucchā vuttā, tāsaṃ vissajjaneneva attho pakāsito.
351在回答“相杂”等问题时,“相杂”是指:就在忆念毗尼的业语那个刹那,因为两种止息都已经成立,所以这些法——不管叫现前毗尼还是叫忆念毗尼——都是相杂的,不是不相杂的。不过,就像芭蕉树干里的叶鞘一样,没办法把它们拆开来显示各自的差别,所以说“不能把这些法一层层拆开之后安立差别”。这个道理在一切地方都适用。
351. Saṃsaṭṭhādipucchānaṃ vissajjane saṃsaṭṭhāti sativinayakammavācākkhaṇasmiṃyeva dvinnampi samathānaṃ siddhattā sammukhāvinayoti vā sativinayoti vā ime dhammā saṃsaṭṭhā, no visaṃsaṭṭhā. Yasmā pana kadalikkhandhe pattavaṭṭīnaṃ viya na sakkā tesaṃ vinibbhujitvā nānākaraṇaṃ dassetuṃ, tena vuttaṃ ‘‘na ca labbhā imesaṃ dhammānaṃ vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraṇaṃ paññāpetu’’nti. Esa nayo sabbattha.
七灭诤因缘的解释
Sattasamathanidānavaṇṇanā
352“以什么为因缘?”在回答这个问题时,“因缘”就是指“这是它的因缘”,所以叫“因缘的因缘”。其中,僧现前、法现前、律现前、人现前,这是现前毗尼的因缘。已经达到忆念圆满的漏尽者被人举罪,是忆念毗尼的因缘。发疯的比丘,是不痴毗尼的因缘。发露的人和受发露的人双方都在场,是自言毗尼的因缘。因诤论而生起的事端没办法平息,是多数决的因缘。恶名昭彰的人,是觅罪相毗尼的因缘。因诤论而生起的人有很多非沙门的行为,是如草覆地的因缘。因缘、所缘等理趣就按照前面所说的那样。
352.Kiṃnidānoti pucchāvissajjane nidānaṃ nidānamassāti nidānanidāno. Tattha saṅghasammukhatā, dhammasammukhatā, vinayasammukhatā, puggalasammukhatāti idaṃ sammukhāvinayassa nidānaṃ. Sativepullapatto khīṇāsavo laddhupavādo sativinayassa nidānaṃ. Ummattako bhikkhu amūḷhavinayassa nidānaṃ. Yo ca deseti, yassa ca deseti, ubhinnaṃ sammukhībhāvo paṭiññātakaraṇassa nidānaṃ. Bhaṇḍanajātānaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ asakkuṇeyyatā yebhuyyasikāya nidānaṃ. Pāpussanno puggalo tassapāpiyasikāya nidānaṃ. Bhaṇḍanajātānaṃ bahu assāmaṇakaajjhācāro tiṇavatthārakassa nidānaṃ. Hetupaccayavārā vuttanayā eva.
353对根本问题的回答很简单。在关于生起的问题中,虽然说了“七种止息中,哪三十六种生起”,但因为现前毗尼不属于羯磨的范畴,所以没有生起,因此只分别解说了六种止息的六种生起。其中,业的动作应理解为公告。做,就是在该公告应当提出的时候提出。前往,是自己主动前往,意思是自己亲自做那项羯磨。劝请前往,是劝请之后前往,意思是劝请其他共住弟子等人说“你来做这项羯磨”。同意,是“我认可这件事,请僧团去做”这样的接受,意思是接受。给予欲,是给予自己的意愿。不反对,是不说“我不能接受这件事,不要这样做”这样的遮止。这样,按照六组各有六种,应当知道共有三十六种生起。
353. Mūlapucchāya vissajjanaṃ uttānameva. Samuṭṭhānapucchāya kiñcāpi ‘‘sattannaṃ samathānaṃ katame chattiṃsa samuṭṭhānā’’ti vuttaṃ, sammukhāvinayassa pana kammasaṅgahābhāvena samuṭṭhānābhāvato channaṃyeva samathānaṃ cha samuṭṭhānāni vibhattāni. Tattha kammassa kiriyāti ñatti veditabbā. Karaṇanti tassāyeva ñattiyā ṭhapetabbakāle ṭhapanaṃ. Upagamananti sayaṃ upagamanaṃ; attanāyeva tassa kammassa karaṇanti attho. Ajjhupagamananti ajjhesanupagamanaṃ; aññaṃ saddhivihārikādikaṃ ‘‘idaṃ kammaṃ karohī’’ti ajjhesananti attho. Adhivāsanāti ‘‘ruccati me etaṃ, karotu saṅgho’’ti evaṃ adhivāsanā; chandadānanti attho. Appaṭikkosanāti ‘‘na metaṃ khamati, mā evaṃ karothā’’ti appaṭisedhanā. Iti channaṃ chakkānaṃ vasena chattiṃsa samuṭṭhānā veditabbā.
七灭诤各别义等的解释
Sattasamathanānātthādivaṇṇanā
354各别义问的回答是显而易见的。在诤事问的回答中,“这是争论而非诤事”——这是指母子等的争论,因为属于相互对立的言论,所以名为争论;但由于不能通过止息法来处理,所以不是诤事。在指控等中也是同样的道理。其余一切处都是显而易见的。
354. Nānātthapucchāvissajjanaṃ uttānameva. Adhikaraṇapucchāvissajjane ayaṃ vivādo no adhikaraṇanti ayaṃ mātāputtādīnaṃ vivādo viruddhavādattā vivādo nāma hoti, samathehi pana adhikaraṇīyatāya abhāvato adhikaraṇaṃ na hoti. Anuvādādīsupi eseva nayo. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.