第一偈颂汇编
Paṭhamagāthāsaṅgaṇikaṃ
七城中制定学处的注释
Sattanagaresu paññattasikkhāpadavaṇṇanā
335把衣搭到一边肩上,就是把衣搭在一边的肩头上;意思是把上衣好好搭好。合掌高举,就是把十指并拢、明净的合掌举起来。或像有所期待的样子,就是像在期盼着什么一样。你为什么来到这里?意思是你因为什么缘故、为了什么目的来到这里。是谁这样说的?是正自觉者。是对谁说的?是对具寿优波离说的。于是,具寿优波离来到世尊那里,问出了“于二律中”这首偈颂。接着世尊对他说“你的提问很好”等话,然后为他作了解答。这个方式在一切处都一样。如此,在佛在世时,是优波离长老问了所有这些问题,世尊作了回答;而在结集的时候,则是大迦叶长老提问,优波离长老回答。
335.Ekaṃsaṃcīvaraṃ katvāti ekasmiṃ aṃsakūṭe cīvaraṃ katvā; sādhukaṃ uttarāsaṅgaṃ katvāti attho. Paggaṇhitvāna añjalinti dasanakhasamodhānasamujjalaṃ añjaliṃ ukkhipitvā. Āsīsamānarūpo vāti paccāsīsamānarūpo viya. Kissa tvaṃ idha māgatoti kena kāraṇena kimatthaṃ patthayamāno tvaṃ idha āgato. Ko evamāha? Sammāsambuddho. Kaṃ evamāha? Āyasmantaṃ upāliṃ. Iti āyasmā upāli bhagavantaṃ upasaṅkamitvā ‘‘dvīsu vinayesū’’ti imaṃ gāthaṃ pucchi. Athassa bhagavā ‘‘bhaddako te ummaṅgo’’tiādīni vatvā taṃ vissajjesi. Esa nayo sabbattha. Iti ime sabbapañhe buddhakāle upālitthero pucchi. Bhagavā byākāsi. Saṅgītikāle pana mahākassapatthero pucchi. Upālitthero byākāsi.
在这里,“你的浮现很好”是说你的问题问得好;因为问题是从无明的黑暗中浮现出来而安立的,所以称为“浮现”。“Tagghā”是表示原因的不变词。意思是:因为你问我,所以我要告诉你。或者也可以表示接受,也就是用“tagghā”这个词表示接受之后,说“我要告诉你”。“专注之后加以区分,有肉食的,有饭团的”这三条学处,是在跋伽族中制定的。
Tattha bhaddako te ummaṅgoti bhaddakā te pañhā; pañhā hi avijjandhakārato ummujjitvā ṭhitattā ‘‘ummaṅgo’’ti vuccati. Tagghāti kāraṇatthe nipāto. Yasmā maṃ pucchasi, tasmā te ahamakkhissanti attho. Sampaṭicchanatthe vā, ‘‘tagghā’’ti hi iminā vacanaṃ sampaṭicchitvā akkhissanti āha. ‘‘Samādahitvā visibbenti, sāmisena, sasitthaka’’nti imāni tīṇiyeva sikkhāpadāni bhaggesu paññattāni.
四种失坏的注释
Catuvipattivaṇṇanā
336“这是你所问的”——意思是你问了。“他说了”——意思是他说了出来。“向我们”——意思是“向我们”,也就是“对我们”。“凡被问到的,都一一作了解答”——意思是无论问到什么,都恰恰对那一点作了解答。“没有以其他方式”——意思是没有弄成别的样子,而是如实地作了解答。
336.Yaṃ taṃ pucchimhāti yaṃ tvaṃ apucchimhā. Akittayīti abhāsi. Noti amhākaṃ . Taṃ taṃ byākatanti yaṃ yaṃ puṭṭhaṃ, taṃ tadeva byākataṃ. Anaññathāti aññathā akatvā byākataṃ.
“那些是粗恶的,即戒失坏”——在这里,虽然提问中并没有“戒失坏”这个名目,但这样说,是为了要解答“粗恶”。因为在四种失坏中,粗恶被一种失坏所包含,非粗恶则被三种失坏所包含。所以,说了“那些是粗恶的,即戒失坏”之后,为了进一步详细说明它,便说:“巴拉基格、桑喀地谢思,称为戒失坏。”
Ye duṭṭhullā sā sīlavipattīti ettha kiñcāpi sīlavipatti nāma pañhe natthi, atha kho duṭṭhullaṃ vissajjetukāmatāyetaṃ vuttaṃ. Catūsu hi vipattīsu duṭṭhullaṃ ekāya vipattiyā saṅgahitaṃ, aduṭṭhullaṃ tīhi vipattīhi saṅgahitaṃ. Tasmā ‘‘ye duṭṭhullā sā sīlavipattī’’ti vatvā tameva vitthārato dassetuṃ ‘‘pārājikaṃ saṅghādiseso sīlavipattīti vuccatī’’ti āha.
现在,为了依三种失坏说明何谓“非粗恶”,才说“土喇咤亚”等语。其中,“若有人以嘲笑的意图辱骂”这一句,是为了显示恶语的事由才说的。
Idāni tissannaṃ vipattīnaṃ vasena aduṭṭhullaṃ dassetuṃ ‘‘thullaccaya’’ntiādimāha. Tattha yo cāyaṃ, akkosati hasādhippāyoti idaṃ dubbhāsitassa vatthudassanatthaṃ vuttaṃ.
说“我这样理解世尊所教导的法”的人,就是在诽谤。
Abbhācikkhantīti ‘‘tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmī’’ti vadantā abbhācikkhanti.
这就是被称为活命失坏的情况——也就是由六条学处所涵盖的活命失坏,被认为是第四种失坏。到这里,“非粗恶”这个问题就已经解答完了。
Ayaṃ sā ājīvavipattisammatāti ayaṃ chahi sikkhāpadehi saṅgahitā ājīvavipatti nāma catutthā vipatti sammatāti ettāvatā ‘‘aduṭṭhulla’’nti idaṃ vissajjitaṃ hoti.
现在,为了回答“以及那些乃至第三次的”这个问题,开始说“十一”等。
Idāni ‘‘ye ca yāvatatiyakā’’ti pañhaṃ vissajjetuṃ ‘‘ekādasā’’tiādimāha.
截断等的注释
Chedanakādivaṇṇanā
337337. 不过,因为“以及那些乃至第三次的”这个问题,已经按“十一种乃至第三次的”这样的计数方式来解答了,所以他就顺着计数的脉络,问了“有多少截断的”等其他中间问题。为了回答这些问题,才说了“六种截断的”等等。其中,“一种破坏的、一种拔出的、十六种知而制”这些,只是这里新出现的内容。其余部分在大品里已经分析过了。这里新出现的内容当中,“一种破坏的”指的是针盒。“一种拔出的”指的是填了棉花的床和椅子。“十六”就是十六种。“知而制”是说先说了“知而”然后才制定,这些应当这样理解:明知是已经指定给僧团的利养,却把它转为自己指定;明知有先来的比丘,却硬挤进去坐下;明知水里有虫,却浇或让人浇在草上或泥土上;明知食物是比丘尼安排好的,却拿来吃;明知已经吃了,还怀着轻慢心,犯巴吉帝亚;明知水里有虫,却拿来用;明知已经如法解决的诤事,却又翻出来;明知是粗恶罪,却覆藏起来;明知对方不满二十岁,却给他授具足戒;明知是贼众,却和他们同行;明知那位比丘那样说、没有做随顺法,却和他共处;明知那个沙弥已经被那样灭摈了,却让他亲近;明知是已经指定给僧团的利养,却把它转为指定给个人;明知比丘尼犯了巴拉基格法,既不亲自举发,也不向僧团报告;明知是应杀的贼女,不先禀告就给她授戒;明知是有比丘的寺院,不先询问就进入。
337. Yasmā pana ‘‘ye ca yāvatatiyakā’’ti ayaṃ pañho ‘‘ekādasa yāvatatiyakā’’ti evaṃ saṅkhāvasena vissajjito, tasmā saṅkhānusandhivaseneva ‘‘kati chedanakānī’’tiādike aññe antarāpañhe pucchi. Tesaṃ vissajjanatthaṃ ‘‘cha chedanakānī’’tiādi vuttaṃ. Tattha ‘‘ekaṃ bhedanakaṃ, ekaṃ uddālanakaṃ, sodasa jānanti paññattā’’ti idameva apubbaṃ. Sesaṃ mahāvagge vibhattameva. Yaṃ panetaṃ apubbaṃ tattha ekaṃ bhedanakanti sūcigharaṃ. Ekaṃ uddālanakanti tūlonaddhamañcapīṭhaṃ. Sodasāti soḷasa. Jānanti paññattāti ‘‘jāna’’nti evaṃ vatvā paññattā, te evaṃ veditabbā – ‘‘jānaṃ saṅghikaṃ lābhaṃ pariṇataṃ attano pariṇāmeyya, jānaṃ pubbupagataṃ bhikkhuṃ anupakhajja nisajjaṃ kappeyya, jānaṃ sappāṇakaṃ udakaṃ tiṇaṃ vā mattikaṃ vā siñceyya vā siñcāpeyya vā, jānaṃ bhikkhuniparipācitaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjeyya, jānaṃ āsādanāpekkho bhuttasmiṃ pācittiyaṃ, jānaṃ sappāṇakaṃ udakaṃ paribhuñjeyya, jānaṃ yathādhammaṃ nihatādhikaraṇaṃ, jānaṃ duṭṭhullaṃ āpattiṃ paṭicchādeyya, jānaṃ ūnavīsativassaṃ puggalaṃ upasampādeyya, jānaṃ theyyasatthena saddhiṃ, jānaṃ tathāvādinā bhikkhunā akatānudhammena, jānaṃ tathānāsitaṃ samaṇuddesaṃ, jānaṃ saṅghikaṃ lābhaṃ pariṇataṃ puggalassa pariṇāmeyya, jānaṃ pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannaṃ bhikkhuniṃ neva attanā paṭicodeyya, jānaṃ coriṃ vajjhaṃ viditaṃ anapaloketvā, jānaṃ sabhikkhukaṃ ārāmaṃ anāpucchā paviseyyā’’ti.
不共等的注释
Asādhāraṇādivaṇṇanā
338现在,为了回答前面“共与不共”这个问题,说了“二十、二百”等。其中,比丘尼不共的六条桑喀地谢思是:故意出精、身体接触、粗恶语、自求欲、小屋、大寺。加上两条不定,就是八条。
338. Idāni ‘‘sādhāraṇaṃ asādhāraṇa’’nti imaṃ purimapañhaṃ vissajjento ‘‘vīsaṃ dve satānī’’tiādimāha. Tattha bhikkhunīhi asādhāraṇesu cha saṅghādisesāti vissaṭṭhi, kāyasaṃsaggo, duṭṭhullaṃ, attakāma, kuṭi, vihāroti. Dve aniyatehi aṭṭhāti dvīhi aniyatehi saddhiṃ aṭṭha ime.
十二尼萨耆亚:
Nissaggiyāni dvādasāti –
洗涤与领受,绢丝、纯、二分;
六年坐具,二羊毛、第一钵。
大花茉莉,以及林花——这十二种。
Dhovanañca paṭiggaho, koseyyasuddhadvebhāgā; Chabbassāni nisīdanaṃ, dve lomā paṭhamo patto; Vassikā āraññakena cāti – ime dvādasa.
二十二种小戒——
Dvevīsati khuddakāti –
比丘尼品全部,及次第食、
非残食、持来食、殊胜食、裸形者;
不足、覆藏粗恶,
与女人共处;以及国王未出城之时。
不白现前比丘,非时入村邑;
坐具之学处,并及雨浴衣。
这二十二条学处,在众小学处中已经说明。
Sakalo bhikkhunīvaggo, paramparañca bhojanaṃ; Anatirittaṃ abhihaṭaṃ, paṇītañca acelakaṃ; Ūnaṃ duṭṭhullachādanaṃ. Mātugāmena saddhiñca, yā ca anikkhantarājake; Santaṃ bhikkhuṃ anāpucchā, vikāle gāmappavesanā. Nisīdane ca yā sikkhā, vassikā yā ca sāṭikā; Dvāvīsati imā sikkhā, khuddakesu pakāsitāti.
即使在与比丘不共的诸条中,从僧团驱出的十条,称为“从僧团被驱出”,这是《分别》中说的;但在《论母》里,这十条是以“应驱出的桑喀地谢思”这样的名称出现的。尼萨耆亚有十二条,就是《比丘尼分别》中所分析的尼萨耆亚。那里的众学,也是那部《分别》中所分析的众学。同样,应悔过有四条。这样,在《分别》中,比丘尼与比丘不共的学处一共有一百三十条。其余的内容,在这个共与不共的解说里已经说得很清楚了。
Bhikkhūhi asādhāraṇesupi saṅghamhā dasa nissareti ‘‘saṅghamhā nissārīyatī’’ti evaṃ vibhaṅge vuttā, mātikāyaṃ pana ‘‘nissāraṇīyaṃ saṅghādisesa’’nti evaṃ āgatā dasa. Nissaggiyāni dvādasāti bhikkhunivibhaṅge vibhattāni nissaggiyāneva. Khuddakāpi tattha vibhattakhuddakā eva. Tathā cattāro pāṭidesanīyā, iti satañceva tiṃsañca sikkhā vibhaṅge bhikkhunīnaṃ bhikkhūhi asādhāraṇā. Sesaṃ imasmiṃ sādhāraṇāsādhāraṇavissajjane uttānameva.
现在,为了解答“以哪些灭诤法而平息”这个问题,在说明违犯时,先说了“八巴拉基格”等。其中,“难近”一词显示这些违犯的可怖。就像黑蛇等一样,这些违犯难以靠近、难以接近、难以亲近,一旦违犯,就会导致断根。“如截多罗树桩之喻”,是指把整棵多罗树连根拔起,只留下树桩。正如只剩树桩的多罗树不会再恢复原状,这些违犯者也不会再恢复原本的身份。
Idāni vipattiyo ca ‘‘yehi samathehi sammantī’’ti idaṃ pañhaṃ vissajjento aṭṭheva pārājikātiādimāha. Tattha durāsadāti iminā tesaṃ sappaṭibhayataṃ dasseti. Kaṇhasappādayo viya hi ete durāsadā durūpagamanā durāsajjanā, āpajjiyamānā mūlacchedāya saṃvattanti. Tālavatthusamūpamāti sabbaṃ tālaṃ uddharitvā tālassa vatthumattakaraṇena samūpamā. Yathā vatthumattakato tālo na puna pākatiko hoti, evaṃ na puna pākatikā honti.
像这样显示了共同的譬喻之后,为了再显示对每一个别情况所说的譬喻,就说了“如黄叶”等话。“它们成为不生长的”,意思是:就像这些黄叶等,不再以重新变绿等方式而具有生长的性质;同样,巴拉基格罪也不再具有原本的戒,成为不生长的性质。到这里,就已经显示了“犯戒以及以哪些灭诤法而平息”这句话中,这八种巴拉基格犯戒不被任何灭诤法所平息。为了显示那些能被灭诤法平息的犯戒,就说了“二十三桑喀地谢思”等。其中,“以三种灭诤法”是总括的说法。因为桑喀地谢思罪以两种灭诤法平息,不以如草覆地平息;其余的则以三种灭诤法平息。
Evaṃ sādhāraṇaṃ upamaṃ dassetvā puna ekekassa vuttaṃ upamaṃ dassento paṇḍupalāsotiādimāha. Aviruḷhī bhavanti teti yathā ete paṇḍupalāsādayo punaharitādibhāvena aviruḷhidhammā honti; evaṃ pārājikāpi puna pakatisīlābhāvena aviruḷhidhammā hontīti attho. Ettāvatā ‘‘vipattiyo ca yehi samathehi sammantī’’ti ettha imā tāva aṭṭha pārājikavipattiyo kehici samathehi na sammantīti evaṃ dassitaṃ hoti. Yā pana vipattiyo sammanti, tā dassetuṃ tevīsati saṅghādisesātiādi vuttaṃ. Tattha tīhi samathehīti sabbasaṅgāhikavacanametaṃ. Saṅghādisesā hi dvīhi samathehi sammanti, na tiṇavatthārakena. Sesā tīhipi sammanti.
“两种伍波萨他、两种自恣”,这是就比丘和比丘尼来说的。这样说只是为了显示分类,并不是从以灭诤法平息的角度来说的。比丘伍波萨他、比丘尼伍波萨他、比丘自恣、比丘尼自恣,这四种也是分类,意思是应当加以区分。“四种甘马”,是指非法、别众等伍波萨他甘马。“五诵分、四诵分,而非其他”,是说比丘有五种诵分,比丘尼有四种诵分,不会变成别的;这些也是另外的分类。“犯聚有七,诤事有四”,这些分类是以灭诤法来平息的,所以说“以七种灭诤法”等。或者也可以这样理解:依据“两种伍波萨他、两种自恣、四种甘马、五诵分、四诵分,而非其他”这四种分类,以“这些消失、这些灭去”等方式所犯的罪,因为正是由前面所说的那些灭诤法来平息,所以应当知道,为了显示以这些为根源的罪的灭诤法,也说出了这些分类。“一事以一种灭诤法平息”,是指诤事以一种灭诤法平息。
Dve uposathā dve pavāraṇāti idaṃ bhikkhūnañca bhikkhunīnañca vasena vuttaṃ. Vibhattimattadassaneneva cetaṃ vuttaṃ, na samathehi vūpasamanavasena. Bhikkhuuposatho, bhikkhuniuposatho, bhikkhupavāraṇā, bhikkhunipavāraṇāti imāpi hi catasso vibhattiyo ; vibhajanānīti attho. Cattāri kammānīti adhammenavaggādīni uposathakammāni. Pañceva uddesā caturo bhavanti anaññathāti bhikkhūnaṃ pañca uddesā bhikkhunīnaṃ caturo bhavanti, aññathā na bhavanti; imā aparāpi vibhattiyo. Āpattikkhandhā ca bhavanti satta, adhikaraṇāni cattārīti imā pana vibhattiyo samathehi sammanti, tasmā sattahi samathehītiādimāha. Atha vā ‘‘dve uposathā dve pavāraṇā cattāri kammāni pañceva uddesā caturo bhavanti, anaññathā’’ti imāpi catasso vibhattiyo nissāya ‘‘nassantete vinassantete’’tiādinā nayena yā āpattiyo āpajjanti, tā yasmā vuttappakāreheva samathehi sammanti, tasmā taṃmūlakānaṃ āpattīnaṃ samathadassanatthampi tā vibhattiyo vuttāti veditabbā. Kiccaṃ ekenāti kiccādhikaraṇaṃ ekena samathena sammati.
巴拉基格等罪行的注释
Pārājikādiāpattivaṇṇanā
339339. 像这样按照提问的顺序回答完所有问题之后,现在为了说明“犯聚有七”这里所包含的各种犯聚各自的解释,而说“巴拉基格”等。其中,偈颂里说的“巴拉基格”是这个意思:在个人、罪、学处这三种巴拉基格当中,所说的“罪巴拉基格”,违犯它的那个人,因为已经被击败、遭遇了失败、从正法堕落、退堕、被摒弃、被弃舍,在这个人被灭摈之前,就不再有伍波萨他、自恣等共住。由于这个原因,这就被称为罪巴拉基格。这里的简要含义是:因为他由此而被击败,所以这被称为巴拉基格。
339. Evaṃ pucchānukkamena sabbapañhe vissajjetvā idāni ‘‘āpattikkhandhā ca bhavanti sattā’’ti ettha saṅgahitaāpattikkhandhānaṃ paccekaṃ nibbacanamattaṃ dassento pārājikantiādimāha. Tattha pārājikanti gāthāya ayamattho – yadidaṃ puggalāpattisikkhāpadapārājikesu āpattipārājikaṃ nāma vuttaṃ, taṃ āpajjanto puggalo yasmā parājito parājayamāpanno saddhammā cuto paraddho bhaṭṭho niraṅkato ca hoti, anihate tasmiṃ puggale puna uposathappavāraṇādibhedo saṃvāso natthi. Tenetaṃ iti vuccatīti tena kāraṇena etaṃ āpattipārājikanti vuccati. Ayañhettha saṅkhepattho – yasmā parājito hoti tena, tasmā etaṃ pārājikanti vuccati.
第二首偈颂也不拘泥于字面,只显示其含义,所以说“僧团给予别住”等。这里的意思是:犯了这种罪之后想要出罪的人,在他出罪的过程中,最初需要僧团来给予别住,中间阶段需要僧团来给予敬悦,或者连同根本牵引一起给予敬悦,最后需要僧团来给予出罪。这里没有一项甘马可以离开僧团而完成,所以最初、中间等各个阶段都需要僧团,因此称为桑喀地谢思。
Dutiyagāthāyapi byañjanaṃ anādiyitvā atthamattameva dassetuṃ saṅghova deti parivāsantiādi vuttaṃ. Ayaṃ panettha attho – imaṃ āpattiṃ āpajjitvā vuṭṭhātukāmassa yaṃ taṃ āpattivuṭṭhānaṃ tassa ādimhi ceva parivāsadānatthāya ādito sese majjhe mānattadānatthāya mūlāyapaṭikassanena vā saha mānattadānatthāya, avasāne abbhānatthāya ca saṅgho icchitabbo, na hettha ekampi kammaṃ vinā saṅghena sakkā kātunti saṅgho, ādimhi ceva sese ca icchitabbo assāti saṅghādiseso.
第三偈说“不定”就是“非确定”。因为不是确定的,所以这个犯聚就叫“不定”,这就是它的意思。为什么说它是不确定的呢?因为这是以多种可能性而制定的学处,意思是说这条学处是依多种可能性来制定的。怎样叫依多种可能性呢?因为那里说“于三种处所中的某一种,应依三种法中的某一种来作”,所以称为“不定”,那个犯聚也就叫作“不定”。正如说“三种处所中的某一种”那样,凡是说到“两种法中的某一种处所”的地方,那也是“不定”。
Tatiyagāthāya aniyato na niyatoti yasmā na niyato, tasmā aniyato ayamāpattikkhandhoti attho. Kiṃ kāraṇā na niyatoti? Anekaṃsikataṃpadaṃ, yasmā idaṃ sikkhāpadaṃ anekaṃsena katanti attho. Kathaṃ anekaṃsena? Tiṇṇamaññataraṃ ṭhānaṃ, tiṇṇaṃ dhammānaṃ aññatarena kāretabboti hi tattha vuttaṃ, tasmā ‘‘aniyato’’ti pavuccati, so āpattikkhandho aniyatoti vuccati. Yathā ca tiṇṇaṃ aññataraṃ ṭhānaṃ, evaṃ dvinnaṃ dhammānaṃ aññataraṃ ṭhānaṃ yattha vuttaṃ, sopi aniyato eva.
第四偈里说“没有与它相等的罪过”,意思是:在应当忏悔的罪过当中,没有一种粗重罪过能和它相等,因此才这样说;又因为这种罪过粗重,所以称为“粗重罪”,这就是它的含义。
Catutthagāthāya accayo tena samo natthīti desanāgāminīsu accayesu tena samo thūlo accayo natthi, tenetaṃ iti vuccati; thūlattā accayassa etaṃ thullaccayanti vuccatīti attho.
在第五偈中,对于“舍弃之后才宣说”这句话,意思是:因为必须舍弃之后才能宣说(忏悔),所以称为“尼萨耆亚”,这就是它的含义。
Pañcamagāthāya nissajjitvāna deseti tenetanti nissajjitvā desetabbato nissaggiyanti vuccatīti attho.
第六偈里说“令善法堕落”,意思是:对故意犯戒的人,那被称为善法的善心就堕落了,所以叫“令心堕落”,因此称为巴吉帝亚。而那颗堕落的心,因为它违逆圣道,又是造成心迷乱的原因,所以又说它“违逆圣道,是令心迷乱之处”。
Chaṭṭhagāthāya pāteti kusalaṃ dhammanti sañcicca āpajjantassa kusaladhammasaṅkhātaṃ kusalacittaṃ pāteti, tasmā pāteti cittanti pācittiyaṃ. Yaṃ pana cittaṃ pāteti, taṃ yasmā ariyamaggaṃ aparajjhati, cittasammohakāraṇañca hoti, tasmā ‘‘ariyamaggaṃ aparajjhati, cittasammohanaṭṭhāna’’nti ca vuttaṃ.
在《应忏悔偈》中,说“贤友,我犯了应受呵责的法”,正是为了说明被称为应受呵责的原因,才说了“比丘是陌生人、平静的”等话。不过,因为这种罪需要发露悔过,所以它被称为“应悔过”。
Pāṭidesanīyagāthāsu ‘‘gārayhaṃ āvuso dhammaṃ āpajji’’nti vuttagārayhabhāvakāraṇadassanatthameva bhikkhu aññātako santotiādi vuttaṃ. Paṭidesetabbato pana sā āpatti pāṭidesanīyāti vuccati.
在恶作偈中,“失误”“偏离”“滑堕”这些说法,都是对“所谓恶作”那里所说的“恶作”的另一种表达。因为凡是做得恶劣、或者做得丑陋的,那就是恶作。而这恶作,正如导师所说:因为没有像那样去做,所以是失误;因为远离了善法而现起,所以是偏离;因为没有踏上圣者的行道,所以是滑堕。“凡人所造”这一句是对它的比喻说明。它的意思是:就像世间人公开或私下作恶,人们就说那是恶作;同样,这也是因为被佛陀所呵斥的卑劣性而成为罪恶,因此应当知道这就是恶作。
Dukkaṭagāthāya aparaddhaṃ viraddhañca khalitanti sabbametaṃ ‘‘yañca dukkaṭa’’nti ettha vuttassa dukkaṭassa pariyāyavacanaṃ. Yañhi duṭṭhu kataṃ virūpaṃ vā kataṃ, taṃ dukkaṭaṃ. Taṃ panetaṃ yathā satthārā vuttaṃ; evaṃ akatattā aparaddhaṃ, kusalaṃ virajjhitvā pavattattā viraddhaṃ, ariyavattapaṭipadaṃ anāruḷhattā khalitaṃ. Yaṃ manusso kareti idaṃ panassa opammanidassanaṃ. Tassattho – yathā hi yaṃ loke manusso āvi vā yadi vā raho pāpaṃ karoti, taṃ dukkaṭanti pavedenti; evamidampi buddhappaṭikuṭṭhena lāmakabhāvena pāpaṃ, tasmā dukkaṭanti veditabbaṃ.
在恶说偈中,恶说就是恶言,意思是说得恶劣、说得丑陋,所以叫恶言。凡是恶言,就是恶说,这是它的含义。还有什么呢?还有染污的语句,意思是那句话是染污的。同样,还有智者所呵责的,意思是智者呵责它。因此,由于这染污性和被智者呵责,它就被称为恶说,也就是被叫做恶说,这是它的含义。
Dubbhāsitagāthāya dubbhāsitaṃ durābhaṭṭhanti duṭṭhu ābhaṭṭhaṃ bhāsitaṃ lapitanti durābhaṭṭhaṃ. Yaṃ durābhaṭṭhaṃ, taṃ dubbhāsitanti attho. Kiñca bhiyyo? Saṃkiliṭṭhañca yaṃ padaṃ, saṃkiliṭṭhaṃ yasmā taṃ padaṃ hotīti attho. Tathā yañca viññū garahanti, yasmā ca naṃ viññū garahantīti attho. Tenetaṃ iti vuccatīti tena saṃkiliṭṭhabhāvena ca viññugarahanenāpi ca etaṃ iti vuccati; ‘‘dubbhāsita’’nti evaṃ vuccatīti attho.
在《应当学偈》中,通过“这是行道的开端”等说法,说明它属于有学圣者所有。因此,“这是有学圣者所有的,所以是应当学”,这就是这里简要的含义。应当知道,这段话是为了说明:那些没有被“重与轻”等问题所涵盖、却被“来吧,我们听你说”这句祈请语所涵盖的意义。
Sekhiyagāthāya ‘‘ādi cetaṃ caraṇañcā’’tiādinā nayena sekhassa santakabhāvaṃ dīpeti. Tasmā sekhassa idaṃ sekhiyanti ayamettha saṅkhepattho. Idaṃ ‘‘garukalahukañcāpī’’tiādipañhehi asaṅgahitassa ‘‘handa vākyaṃ suṇoma te’’ti iminā pana āyācanavacanena saṅgahitassa atthassa dīpanatthaṃ vuttanti veditabbaṃ.
“对覆盖者会漏雨”等句也是同样的道理。其中,“对覆盖者会漏雨”:先说房屋,用茅草等覆盖得不严密的房屋会漏雨。但这里说的是以罪过为房屋,覆盖它就会漏雨;因为覆藏根本罪的人,会犯下另一个新的罪。“敞开者不漏雨”:先说房屋,未敞开而覆盖良好的房屋不会漏雨。但这里说的是以罪过为房屋,敞开它就不会漏雨;因为发露根本罪的人,通过说罪而发露,从出罪中出离,安立在清净中。防护未来的人,不会再犯别的罪。因此,“你们应当敞开覆盖”——正是因为这个道理,发露说罪之罪,并从出罪之罪中出离,就是敞开覆盖。这样它就不会漏雨——这就是“敞开者不漏雨”的意思。
Channamativassatītiādimhipi eseva nayo. Tattha channamativassatīti gehaṃ tāva tiṇādīhi acchannaṃ ativassati. Idaṃ pana āpattisaṅkhātaṃ gehaṃ channaṃ ativassati; mūlāpattiñhi chādento aññaṃ navaṃ āpattiṃ āpajjati. Vivaṭaṃ nātivassatīti gehaṃ tāva avivaṭaṃ succhannaṃ nātivassati. Idaṃ pana āpattisaṅkhātaṃ gehaṃ vivaṭaṃ nātivassati; mūlāpattiñhi vivaranto desanāgāminiṃ desetvā vuṭṭhānagāminito vuṭṭhahitvā suddhante patiṭṭhāti. Āyatiṃ saṃvaranto aññaṃ āpattiṃ nāpajjati. Tasmā channaṃ vivarethāti tena kāraṇena desanāgāminiṃ desento vuṭṭhānagāminito ca vuṭṭhahanto channaṃ vivaretha. Evaṃ taṃ nātivassatīti evañcetaṃ vivaṭaṃ nātivassatīti attho.
野兽的归宿是森林:在空旷地带被老虎等猛兽追赶的野兽,把森林——也就是树木等茂密丛生之处——当作归宿和庇护所,到了那里,它们就安心了。同样道理,虚空是鸟类的归宿。更进一步说,以必定要归向这一层意思来讲,坏灭就是诸法的归宿,一切有为法的归宿就是它们的坏灭。因为它们不可能不走向坏灭而一直存在。即使住留很久,涅槃是阿拉汉的归宿,对漏尽的阿拉汉来说,无余涅槃界绝对是他的归宿,这就是这里的意思。
Gati migānaṃ pavananti ajjhokāse byagghādīhi paripātiyamānānaṃ migānaṃ pavanaṃ rukkhādigahanaṃ araññaṃ gati paṭisaraṇaṃ hoti, taṃ patvā te assāsanti. Eteneva nayena ākāso pakkhīnaṃ gati. Avassaṃ upagamanaṭṭhena pana vibhavo gati dhammānaṃ, sabbesampi saṅkhatadhammānaṃ vināsova tesaṃ gati. Na hi te vināsaṃ agacchantā ṭhātuṃ sakkonti. Sucirampi ṭhatvā pana nibbānaṃ arahato gati, khīṇāsavassa arahato anupādisesanibbānadhātu ekaṃsena gatīti attho.