第一偈颂汇集
Paṭhamagāthāsaṅgaṇikaṃ
七城中所制定学处的解释
Sattanagaresu paññattasikkhāpadavaṇṇanā
335“将衣作成一肩”者,即把衣置于一肩之上,意思是善加搭好上衣。“合掌高举”,即举起十指合拢、明净的合掌。“或如有所期待的样子”,即如同有所期待的样子。“你为何事来此摩揭陀?”意为你因何缘故、期望何种目的而来此。谁这样说?是正自觉者。对谁所说?对具寿优波离。如是,具寿优波离前往世尊处后,问出“于二律中”这一偈颂。于是世尊对他说“你的提问很好”等语后,为他作了解答。此方式于一切处皆同。如此,在佛世时,优波离长老问了所有这些问题,世尊给予了回答;而在结集之时,由大迦叶长老提问,优波离长老回答。
335.Ekaṃsaṃcīvaraṃ katvāti ekasmiṃ aṃsakūṭe cīvaraṃ katvā; sādhukaṃ uttarāsaṅgaṃ katvāti attho. Paggaṇhitvāna añjalinti dasanakhasamodhānasamujjalaṃ añjaliṃ ukkhipitvā. Āsīsamānarūpo vāti paccāsīsamānarūpo viya. Kissa tvaṃ idha māgatoti kena kāraṇena kimatthaṃ patthayamāno tvaṃ idha āgato. Ko evamāha? Sammāsambuddho. Kaṃ evamāha? Āyasmantaṃ upāliṃ. Iti āyasmā upāli bhagavantaṃ upasaṅkamitvā ‘‘dvīsu vinayesū’’ti imaṃ gāthaṃ pucchi. Athassa bhagavā ‘‘bhaddako te ummaṅgo’’tiādīni vatvā taṃ vissajjesi. Esa nayo sabbattha. Iti ime sabbapañhe buddhakāle upālitthero pucchi. Bhagavā byākāsi. Saṅgītikāle pana mahākassapatthero pucchi. Upālitthero byākāsi.
其中,“bhaddako te ummaṅgo”意为你的提问很好;由于提问是从无明黑暗中浮现出来而安立的,故称为“ummaṅga”。“Tagghā”是表示原因的不变词,意思是:因为你问我,所以我将告诉你。或者,它也可以表示接受,即以此“tagghā”一词表示接受后,说“我将告诉你”。“Samādahitvā visibbenti, sāmisena, sasitthaka”这三条学处,是在跋耆族中所制定的。
Tattha bhaddako te ummaṅgoti bhaddakā te pañhā; pañhā hi avijjandhakārato ummujjitvā ṭhitattā ‘‘ummaṅgo’’ti vuccati. Tagghāti kāraṇatthe nipāto. Yasmā maṃ pucchasi, tasmā te ahamakkhissanti attho. Sampaṭicchanatthe vā, ‘‘tagghā’’ti hi iminā vacanaṃ sampaṭicchitvā akkhissanti āha. ‘‘Samādahitvā visibbenti, sāmisena, sasitthaka’’nti imāni tīṇiyeva sikkhāpadāni bhaggesu paññattāni.
四种失坏的解释
Catuvipattivaṇṇanā
336“Yaṃ taṃ pucchimhā”即“我们所问的”;“Akittayī”即“说了”;“No”即“对我们”;“Taṃ taṃ byākataṃ”意为“凡所问,都已一一解答”;“Anaññathā”意为“未曾以别的方式,即是如实地解答”。
336.Yaṃ taṃ pucchimhāti yaṃ tvaṃ apucchimhā. Akittayīti abhāsi. Noti amhākaṃ . Taṃ taṃ byākatanti yaṃ yaṃ puṭṭhaṃ, taṃ tadeva byākataṃ. Anaññathāti aññathā akatvā byākataṃ.
“那些粗恶的,即是戒失坏”——此处,虽然提问中并没有名为“戒失坏”的问题,但这样说,是出于解答“粗恶”的意趣。因为在四种失坏中,粗恶含摄于一种失坏,非粗恶则含摄于三种失坏。因此,说了“那些粗恶的,即是戒失坏”之后,为进一步详细开显,便接着说:“波罗夷、桑喀地谢沙,称为戒失坏”。
Ye duṭṭhullā sā sīlavipattīti ettha kiñcāpi sīlavipatti nāma pañhe natthi, atha kho duṭṭhullaṃ vissajjetukāmatāyetaṃ vuttaṃ. Catūsu hi vipattīsu duṭṭhullaṃ ekāya vipattiyā saṅgahitaṃ, aduṭṭhullaṃ tīhi vipattīhi saṅgahitaṃ. Tasmā ‘‘ye duṭṭhullā sā sīlavipattī’’ti vatvā tameva vitthārato dassetuṃ ‘‘pārājikaṃ saṅghādiseso sīlavipattīti vuccatī’’ti āha.
现在,为依三种失坏显示非粗恶,而说“偷兰遮”等。其中,“若有人以嘲笑的意图辱骂”——这是为了显示恶语的事由而说。
Idāni tissannaṃ vipattīnaṃ vasena aduṭṭhullaṃ dassetuṃ ‘‘thullaccaya’’ntiādimāha. Tattha yo cāyaṃ, akkosati hasādhippāyoti idaṃ dubbhāsitassa vatthudassanatthaṃ vuttaṃ.
“Abbhācikkhanti”意为:凡声称“我如此了知世尊所教导的法”者,即是在诽谤。
Abbhācikkhantīti ‘‘tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmī’’ti vadantā abbhācikkhanti.
“此即被认为是活命失坏”——这指的是由六条学处所包含的、名为活命失坏的第四种失坏,被认为是如此。至此,“非粗恶”已作解答。
Ayaṃ sā ājīvavipattisammatāti ayaṃ chahi sikkhāpadehi saṅgahitā ājīvavipatti nāma catutthā vipatti sammatāti ettāvatā ‘‘aduṭṭhulla’’nti idaṃ vissajjitaṃ hoti.
现在,为了解答“及那些乃至第三次的”这一问题,而宣说“十一”等。
Idāni ‘‘ye ca yāvatatiyakā’’ti pañhaṃ vissajjetuṃ ‘‘ekādasā’’tiādimāha.
截断等的解释
Chedanakādivaṇṇanā
337然而,由于“及那些乃至第三次者”这一问题已依“十一乃至第三次”的计数方式解答,故依计数的脉络而问了“有多少截断的”等其他中间问题。为解答这些问题,便说了“六截断的”等。其中,“一破坏的、一拔出的、十六种‘知而制’”这些,仅为此处前所未见的部分,其余在大品中已作分析。在此前所未见的部分中,“一破坏的”指针筒。“一拔出的”指填有棉花的床和椅子。“十六”即十六种。“知而制”即所谓“知而”制定,应当如此了知:知而将已指定给僧团的利养转为自己指定;知而挤入先来比丘之间设座;知而将有虫的水浇或令人浇在草或泥上;知而食用由比丘尼安排好的食物;知而怀着轻慢心,于已食时犯波逸提;知而使用有虫的水;知而将已如法解决的诤事再次翻出;知而覆藏粗恶罪;知而令未满二十岁者受具足戒;知而与贼众同行;知而与那样说、未作随顺法的比丘共处;知而令那样被灭摈的沙弥亲近;知而将已指定给僧团的利养转为指定给个人;知而不亲自举发犯了波罗夷法的比丘尼,也不向僧团报告。
337. Yasmā pana ‘‘ye ca yāvatatiyakā’’ti ayaṃ pañho ‘‘ekādasa yāvatatiyakā’’ti evaṃ saṅkhāvasena vissajjito, tasmā saṅkhānusandhivaseneva ‘‘kati chedanakānī’’tiādike aññe antarāpañhe pucchi. Tesaṃ vissajjanatthaṃ ‘‘cha chedanakānī’’tiādi vuttaṃ. Tattha ‘‘ekaṃ bhedanakaṃ, ekaṃ uddālanakaṃ, sodasa jānanti paññattā’’ti idameva apubbaṃ. Sesaṃ mahāvagge vibhattameva. Yaṃ panetaṃ apubbaṃ tattha ekaṃ bhedanakanti sūcigharaṃ. Ekaṃ uddālanakanti tūlonaddhamañcapīṭhaṃ. Sodasāti soḷasa. Jānanti paññattāti ‘‘jāna’’nti evaṃ vatvā paññattā, te evaṃ veditabbā – ‘‘jānaṃ saṅghikaṃ lābhaṃ pariṇataṃ attano pariṇāmeyya, jānaṃ pubbupagataṃ bhikkhuṃ anupakhajja nisajjaṃ kappeyya, jānaṃ sappāṇakaṃ udakaṃ tiṇaṃ vā mattikaṃ vā siñceyya vā siñcāpeyya vā, jānaṃ bhikkhuniparipācitaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjeyya, jānaṃ āsādanāpekkho bhuttasmiṃ pācittiyaṃ, jānaṃ sappāṇakaṃ udakaṃ paribhuñjeyya, jānaṃ yathādhammaṃ nihatādhikaraṇaṃ, jānaṃ duṭṭhullaṃ āpattiṃ paṭicchādeyya, jānaṃ ūnavīsativassaṃ puggalaṃ upasampādeyya, jānaṃ theyyasatthena saddhiṃ, jānaṃ tathāvādinā bhikkhunā akatānudhammena, jānaṃ tathānāsitaṃ samaṇuddesaṃ, jānaṃ saṅghikaṃ lābhaṃ pariṇataṃ puggalassa pariṇāmeyya, jānaṃ pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannaṃ bhikkhuniṃ neva attanā paṭicodeyya, jānaṃ coriṃ vajjhaṃ viditaṃ anapaloketvā, jānaṃ sabhikkhukaṃ ārāmaṃ anāpucchā paviseyyā’’ti.
不共等的解释
Asādhāraṇādivaṇṇanā
338现在,为解答“共与不共”这一先前的问题,而说“二十、二百”等。其中,比丘尼不共的六条桑喀地谢沙是:故意出精、身体接触、粗恶语、自求欲、小屋、大寺。与二不定合则为八,即加上二不定,共为八条。
338. Idāni ‘‘sādhāraṇaṃ asādhāraṇa’’nti imaṃ purimapañhaṃ vissajjento ‘‘vīsaṃ dve satānī’’tiādimāha. Tattha bhikkhunīhi asādhāraṇesu cha saṅghādisesāti vissaṭṭhi, kāyasaṃsaggo, duṭṭhullaṃ, attakāma, kuṭi, vihāroti. Dve aniyatehi aṭṭhāti dvīhi aniyatehi saddhiṃ aṭṭha ime.
十二舍堕。
Nissaggiyāni dvādasāti –
洗濯、纳受、绢丝、纯净、两分;
六年坐具、二种羊毛、第一钵;
雨衣、林居者所用——这十二种。
Dhovanañca paṭiggaho, koseyyasuddhadvebhāgā; Chabbassāni nisīdanaṃ, dve lomā paṭhamo patto; Vassikā āraññakena cāti – ime dvādasa.
二十二小戒
Dvevīsati khuddakāti –
比丘尼品全品、辗转食
非残食、持来食、殊胜食、裸形者
不足及覆藏粗恶
与女人共处,及国王未出城时
未告知在场比丘,非时入村
关于坐具的学处,以及雨衣的学处;
这二十二条学处,在小戒中已有阐明。
Sakalo bhikkhunīvaggo, paramparañca bhojanaṃ; Anatirittaṃ abhihaṭaṃ, paṇītañca acelakaṃ; Ūnaṃ duṭṭhullachādanaṃ. Mātugāmena saddhiñca, yā ca anikkhantarājake; Santaṃ bhikkhuṃ anāpucchā, vikāle gāmappavesanā. Nisīdane ca yā sikkhā, vassikā yā ca sāṭikā; Dvāvīsati imā sikkhā, khuddakesu pakāsitāti.
在《分别》中,比丘的不共戒有十条,称为“从僧团驱出”,意为“被从僧团驱出”;而在《论母》中,则以“应驱出的桑喀地谢沙”之名列出这十条。舍堕有十二条,即《比丘尼分别》中所分析的舍堕。该处的众学,也就是该《分别》中所分析的众学。同样,悔过有四条。如此,在《分别》中,比丘尼与比丘不共的学处总共有一百三十条。其余内容,在此共与不共的解说之中已很清楚。
Bhikkhūhi asādhāraṇesupi saṅghamhā dasa nissareti ‘‘saṅghamhā nissārīyatī’’ti evaṃ vibhaṅge vuttā, mātikāyaṃ pana ‘‘nissāraṇīyaṃ saṅghādisesa’’nti evaṃ āgatā dasa. Nissaggiyāni dvādasāti bhikkhunivibhaṅge vibhattāni nissaggiyāneva. Khuddakāpi tattha vibhattakhuddakā eva. Tathā cattāro pāṭidesanīyā, iti satañceva tiṃsañca sikkhā vibhaṅge bhikkhunīnaṃ bhikkhūhi asādhāraṇā. Sesaṃ imasmiṃ sādhāraṇāsādhāraṇavissajjane uttānameva.
今为解答“以何种灭诤法而平息”这一问题,在说明违犯时,先说“八波罗夷”等。其中,“难近”一词显其可怖畏。犹如黑蛇等,这些事难以靠近、难以接近、难以亲附,若违犯之,则导致断根。“如截多罗树根之喻”,是指将整棵多罗树连根拔起,唯留树桩。正如仅剩树桩的多罗树不复生长,犯波罗夷者亦不能再成为原本的比丘。
Idāni vipattiyo ca ‘‘yehi samathehi sammantī’’ti idaṃ pañhaṃ vissajjento aṭṭheva pārājikātiādimāha. Tattha durāsadāti iminā tesaṃ sappaṭibhayataṃ dasseti. Kaṇhasappādayo viya hi ete durāsadā durūpagamanā durāsajjanā, āpajjiyamānā mūlacchedāya saṃvattanti. Tālavatthusamūpamāti sabbaṃ tālaṃ uddharitvā tālassa vatthumattakaraṇena samūpamā. Yathā vatthumattakato tālo na puna pākatiko hoti, evaṃ na puna pākatikā honti.
如此,显示了共通的譬喻后,为说明对每一别事所说的譬喻,而说“如黄叶”等。其中,“它们是不生长的”,意指:犹如黄叶等不再以重新变绿等方式而具有生长的性质;同样,波罗夷罪亦因不复有原本的戒,而具有不生长的性质。至此,已显示“犯戒以及以哪些灭诤法而平息”中,此八种波罗夷犯戒不以任何灭诤法而平息。为显示能以灭诤法平息的犯戒,而说“二十三桑喀地谢沙”等。其中,“以三种灭诤法”是总括而言。因为桑喀地谢沙罪以两种灭诤法平息,不以覆草法平息;其余的则依三种灭诤法平息。
Evaṃ sādhāraṇaṃ upamaṃ dassetvā puna ekekassa vuttaṃ upamaṃ dassento paṇḍupalāsotiādimāha. Aviruḷhī bhavanti teti yathā ete paṇḍupalāsādayo punaharitādibhāvena aviruḷhidhammā honti; evaṃ pārājikāpi puna pakatisīlābhāvena aviruḷhidhammā hontīti attho. Ettāvatā ‘‘vipattiyo ca yehi samathehi sammantī’’ti ettha imā tāva aṭṭha pārājikavipattiyo kehici samathehi na sammantīti evaṃ dassitaṃ hoti. Yā pana vipattiyo sammanti, tā dassetuṃ tevīsati saṅghādisesātiādi vuttaṃ. Tattha tīhi samathehīti sabbasaṅgāhikavacanametaṃ. Saṅghādisesā hi dvīhi samathehi sammanti, na tiṇavatthārakena. Sesā tīhipi sammanti.
“两种布萨、两种自恣”,这是依比丘与比丘尼而说。此说仅为显示分类,并非从以灭诤法平息的角度而言。比丘布萨、比丘尼布萨、比丘自恣、比丘尼自恣,此四种亦是分类,意谓应加分别。“四种羯磨”,指非法别众等布萨羯磨。“五诵分、四诵分,而非其余”,指比丘有五诵分,比丘尼有四诵分,而非其他;这些也是另外的分类。“犯聚有七,诤事有四”,这些分类是以灭诤法平息的,因此说“以七种灭诤法”等。或者,基于“两种布萨、两种自恣、四种羯磨、五诵分、四诵分,而非其余”这四种分类,以“这些消失、这些灭去”等方式所犯的罪,由前述那些灭诤法而平息,是故,为显示以这些为根源的罪的灭诤法,亦应了知这些分类被说出。“一事以一种灭诤法平息”,是指诤事以一种灭诤法平息。
Dve uposathā dve pavāraṇāti idaṃ bhikkhūnañca bhikkhunīnañca vasena vuttaṃ. Vibhattimattadassaneneva cetaṃ vuttaṃ, na samathehi vūpasamanavasena. Bhikkhuuposatho, bhikkhuniuposatho, bhikkhupavāraṇā, bhikkhunipavāraṇāti imāpi hi catasso vibhattiyo ; vibhajanānīti attho. Cattāri kammānīti adhammenavaggādīni uposathakammāni. Pañceva uddesā caturo bhavanti anaññathāti bhikkhūnaṃ pañca uddesā bhikkhunīnaṃ caturo bhavanti, aññathā na bhavanti; imā aparāpi vibhattiyo. Āpattikkhandhā ca bhavanti satta, adhikaraṇāni cattārīti imā pana vibhattiyo samathehi sammanti, tasmā sattahi samathehītiādimāha. Atha vā ‘‘dve uposathā dve pavāraṇā cattāri kammāni pañceva uddesā caturo bhavanti, anaññathā’’ti imāpi catasso vibhattiyo nissāya ‘‘nassantete vinassantete’’tiādinā nayena yā āpattiyo āpajjanti, tā yasmā vuttappakāreheva samathehi sammanti, tasmā taṃmūlakānaṃ āpattīnaṃ samathadassanatthampi tā vibhattiyo vuttāti veditabbā. Kiccaṃ ekenāti kiccādhikaraṇaṃ ekena samathena sammati.
巴拉基咖等罪的解释
Pārājikādiāpattivaṇṇanā
339如此,依提问次第解答一切问题之后,为显示“犯聚有七”中各犯聚的释名,而说“波罗夷”等。其中,偈颂所说的“波罗夷”,义为:于人、罪、学处三种波罗夷中,所指乃罪波罗夷。违犯此罪者,因已被击败、遭遇失败、从正法堕落、退堕、被摒弃,在此人被灭摈之前,便不再有布萨、自恣等共住。以此因缘,此罪称为波罗夷。此处略义为:因为是败亡者,故称波罗夷。
339. Evaṃ pucchānukkamena sabbapañhe vissajjetvā idāni ‘‘āpattikkhandhā ca bhavanti sattā’’ti ettha saṅgahitaāpattikkhandhānaṃ paccekaṃ nibbacanamattaṃ dassento pārājikantiādimāha. Tattha pārājikanti gāthāya ayamattho – yadidaṃ puggalāpattisikkhāpadapārājikesu āpattipārājikaṃ nāma vuttaṃ, taṃ āpajjanto puggalo yasmā parājito parājayamāpanno saddhammā cuto paraddho bhaṭṭho niraṅkato ca hoti, anihate tasmiṃ puggale puna uposathappavāraṇādibhedo saṃvāso natthi. Tenetaṃ iti vuccatīti tena kāraṇena etaṃ āpattipārājikanti vuccati. Ayañhettha saṅkhepattho – yasmā parājito hoti tena, tasmā etaṃ pārājikanti vuccati.
第二偈不取其字句,唯示其义,故说“僧团给予别住”等。此处之义为:若违犯此罪后希望出罪者,其出罪过程中,最初为给予别住,中间为给予敬悦,或为与根本牵引一同给予敬悦,最后为出罪,皆需僧团,无一羯磨能无僧团而作。因此,初、后等一切阶段皆需僧团,故称“桑喀地谢沙”。
Dutiyagāthāyapi byañjanaṃ anādiyitvā atthamattameva dassetuṃ saṅghova deti parivāsantiādi vuttaṃ. Ayaṃ panettha attho – imaṃ āpattiṃ āpajjitvā vuṭṭhātukāmassa yaṃ taṃ āpattivuṭṭhānaṃ tassa ādimhi ceva parivāsadānatthāya ādito sese majjhe mānattadānatthāya mūlāyapaṭikassanena vā saha mānattadānatthāya, avasāne abbhānatthāya ca saṅgho icchitabbo, na hettha ekampi kammaṃ vinā saṅghena sakkā kātunti saṅgho, ādimhi ceva sese ca icchitabbo assāti saṅghādiseso.
第三偈:“不定”即“非确定”。因非确定,故该犯聚名为“不定”,此为义。为何是非确定?因“此学处依多种可能性而制”一句,乃是说此学处依多种可能性而制定。如何依多种可能性?因文中说“于三种处所之一,依三法之一应作”,故称为“不定”,彼犯聚即名为“不定”。同样,于说“二法之一处所”处,彼亦为“不定”。
Tatiyagāthāya aniyato na niyatoti yasmā na niyato, tasmā aniyato ayamāpattikkhandhoti attho. Kiṃ kāraṇā na niyatoti? Anekaṃsikataṃpadaṃ, yasmā idaṃ sikkhāpadaṃ anekaṃsena katanti attho. Kathaṃ anekaṃsena? Tiṇṇamaññataraṃ ṭhānaṃ, tiṇṇaṃ dhammānaṃ aññatarena kāretabboti hi tattha vuttaṃ, tasmā ‘‘aniyato’’ti pavuccati, so āpattikkhandho aniyatoti vuccati. Yathā ca tiṇṇaṃ aññataraṃ ṭhānaṃ, evaṃ dvinnaṃ dhammānaṃ aññataraṃ ṭhānaṃ yattha vuttaṃ, sopi aniyato eva.
第四偈中,“没有与它相等的罪过”,意指:在所应忏的罪过中,没有与之相等的粗重罪过,因此称之为“偷兰遮”;又因其罪过粗重,故名为“偷兰遮”,这就是它的含义。
Catutthagāthāya accayo tena samo natthīti desanāgāminīsu accayesu tena samo thūlo accayo natthi, tenetaṃ iti vuccati; thūlattā accayassa etaṃ thullaccayanti vuccatīti attho.
第五偈中,“舍弃后,他忏悔”这句话,意为:因为必须舍弃之后方可忏悔,所以称为“舍堕”,这就是它的含义。
Pañcamagāthāya nissajjitvāna deseti tenetanti nissajjitvā desetabbato nissaggiyanti vuccatīti attho.
第六偈中,“令善法堕落”:对于故意违犯者,那名为善法的善心便会堕落,因此说“令心堕落”,故称“波逸提”。而那颗堕落的心,由于违逆圣道,又属令心迷乱的原因,所以又说为“违逆圣道,是令心迷乱之处”。
Chaṭṭhagāthāya pāteti kusalaṃ dhammanti sañcicca āpajjantassa kusaladhammasaṅkhātaṃ kusalacittaṃ pāteti, tasmā pāteti cittanti pācittiyaṃ. Yaṃ pana cittaṃ pāteti, taṃ yasmā ariyamaggaṃ aparajjhati, cittasammohakāraṇañca hoti, tasmā ‘‘ariyamaggaṃ aparajjhati, cittasammohanaṭṭhāna’’nti ca vuttaṃ.
在应悔过的偈颂中,“贤友,我犯了应受呵责的法”等语,正是为了说明被称为应受呵责的原因,而说“比丘对非亲里”等。然而,由于应当悔过,该罪过称为“应悔过”。
Pāṭidesanīyagāthāsu ‘‘gārayhaṃ āvuso dhammaṃ āpajji’’nti vuttagārayhabhāvakāraṇadassanatthameva bhikkhu aññātako santotiādi vuttaṃ. Paṭidesetabbato pana sā āpatti pāṭidesanīyāti vuccati.
在恶作偈中,“失误”“偏离”“滑堕”——这些都是“所谓恶作”中所说恶作的同义词。因为凡是做得恶劣或做得丑陋的,就是恶作。然而,这恶作,如导师所说:由于未如此行而成为失误,由于远离善法而生起故为偏离,由于未踏上圣者行道故为滑堕。“凡人所造”是对此的譬喻说明。意思是:正如世间人公开或秘密地作恶,人们便说那是恶作;同样地,这也因被佛陀呵斥的卑劣性而成为罪恶,因此应知为恶作。
Dukkaṭagāthāya aparaddhaṃ viraddhañca khalitanti sabbametaṃ ‘‘yañca dukkaṭa’’nti ettha vuttassa dukkaṭassa pariyāyavacanaṃ. Yañhi duṭṭhu kataṃ virūpaṃ vā kataṃ, taṃ dukkaṭaṃ. Taṃ panetaṃ yathā satthārā vuttaṃ; evaṃ akatattā aparaddhaṃ, kusalaṃ virajjhitvā pavattattā viraddhaṃ, ariyavattapaṭipadaṃ anāruḷhattā khalitaṃ. Yaṃ manusso kareti idaṃ panassa opammanidassanaṃ. Tassattho – yathā hi yaṃ loke manusso āvi vā yadi vā raho pāpaṃ karoti, taṃ dukkaṭanti pavedenti; evamidampi buddhappaṭikuṭṭhena lāmakabhāvena pāpaṃ, tasmā dukkaṭanti veditabbaṃ.
在恶语偈中,“恶语”即“恶言”——意为说得很恶劣、说得很丑陋,故为恶言。凡是恶言,就是恶语,这是它的含义。再者,还有染污的语句,意思是那语句是染污的。同样地,还有智者们所呵责的,意思是智者们呵责它。因此,由于这染污性及被智者们所呵责,它被称为“恶语”。
Dubbhāsitagāthāya dubbhāsitaṃ durābhaṭṭhanti duṭṭhu ābhaṭṭhaṃ bhāsitaṃ lapitanti durābhaṭṭhaṃ. Yaṃ durābhaṭṭhaṃ, taṃ dubbhāsitanti attho. Kiñca bhiyyo? Saṃkiliṭṭhañca yaṃ padaṃ, saṃkiliṭṭhaṃ yasmā taṃ padaṃ hotīti attho. Tathā yañca viññū garahanti, yasmā ca naṃ viññū garahantīti attho. Tenetaṃ iti vuccatīti tena saṃkiliṭṭhabhāvena ca viññugarahanenāpi ca etaṃ iti vuccati; ‘‘dubbhāsita’’nti evaṃ vuccatīti attho.
在应当学偈颂中,以“此为行道之始”等方式,显示其属于有学者的性质。因此,“此为有学者所有,故为应当学”,即是此处的大意。应知,这是为了阐明那些未被“重轻”等提问所摄,而被“来吧,我们听你宣说”这一祈请语所摄之意义而作的说明。
Sekhiyagāthāya ‘‘ādi cetaṃ caraṇañcā’’tiādinā nayena sekhassa santakabhāvaṃ dīpeti. Tasmā sekhassa idaṃ sekhiyanti ayamettha saṅkhepattho. Idaṃ ‘‘garukalahukañcāpī’’tiādipañhehi asaṅgahitassa ‘‘handa vākyaṃ suṇoma te’’ti iminā pana āyācanavacanena saṅgahitassa atthassa dīpanatthaṃ vuttanti veditabbaṃ.
对于“覆盖者会漏雨”等句,其理趣亦同。其中,“覆盖者会漏雨”:就屋舍而言,以茅草等物覆盖不严的房屋,便会漏雨。而此处,是将“罪过”譬喻为屋舍,若加以覆盖,便会漏雨;因为覆藏根本罪的人,会犯下另一个新的罪过。所谓“敞开者不漏雨”:就屋舍而言,敞亮而不封闭、妥善覆盖的房屋,不会漏雨。而此处,是将罪过譬喻为屋舍,若敞开发露,便不会漏雨;因为发露根本罪者,通过发露而导向“说罪”的罪,从导向“出罪”的罪中出离,安立于清净。防护未来者,则不会再犯其他罪过。因此,“你们应当敞开发露覆盖”:正是基于此义理,发露导向“说罪”之罪,并从导向“出罪”之罪中出离,这便是敞开了覆盖。如此,它便不会再漏雨——这便是“敞开者不漏雨”的涵义。
Channamativassatītiādimhipi eseva nayo. Tattha channamativassatīti gehaṃ tāva tiṇādīhi acchannaṃ ativassati. Idaṃ pana āpattisaṅkhātaṃ gehaṃ channaṃ ativassati; mūlāpattiñhi chādento aññaṃ navaṃ āpattiṃ āpajjati. Vivaṭaṃ nātivassatīti gehaṃ tāva avivaṭaṃ succhannaṃ nātivassati. Idaṃ pana āpattisaṅkhātaṃ gehaṃ vivaṭaṃ nātivassati; mūlāpattiñhi vivaranto desanāgāminiṃ desetvā vuṭṭhānagāminito vuṭṭhahitvā suddhante patiṭṭhāti. Āyatiṃ saṃvaranto aññaṃ āpattiṃ nāpajjati. Tasmā channaṃ vivarethāti tena kāraṇena desanāgāminiṃ desento vuṭṭhānagāminito ca vuṭṭhahanto channaṃ vivaretha. Evaṃ taṃ nātivassatīti evañcetaṃ vivaṭaṃ nātivassatīti attho.
“林野是群兽的归宿”:在空旷处为虎狼等追赶的群兽,以树木等密丛之林野作为归宿与庇护,抵达彼处,便得安稳。依此同理,虚空是鸟类的归宿。更进一步,以“必定归趋”之义,坏灭便是一切有为法的归宿,一切诸行的归宿正是其坏灭。若他们不趋向坏灭,便不能存立。纵使久住之后,涅槃是阿罗汉的归宿,漏尽者无余涅槃界,决定是其归宿,此为其义。
Gati migānaṃ pavananti ajjhokāse byagghādīhi paripātiyamānānaṃ migānaṃ pavanaṃ rukkhādigahanaṃ araññaṃ gati paṭisaraṇaṃ hoti, taṃ patvā te assāsanti. Eteneva nayena ākāso pakkhīnaṃ gati. Avassaṃ upagamanaṭṭhena pana vibhavo gati dhammānaṃ, sabbesampi saṅkhatadhammānaṃ vināsova tesaṃ gati. Na hi te vināsaṃ agacchantā ṭhātuṃ sakkonti. Sucirampi ṭhatvā pana nibbānaṃ arahato gati, khīṇāsavassa arahato anupādisesanibbānadhātu ekaṃsena gatīti attho.