不离问的注释
(1) Avippavāsapañhāvaṇṇanā
479在《汗出偈》中,“无同住”是指不通过伍波萨他、自恣等共住方式而共住。“某种受用在此不可得”是指不如法的受用不可得,但洗浴、饮食等照料,唯有母亲才能做。“以不离故无犯”是指同室共宿无犯。“此问为善巧者所思维”是指这个问题是善巧的智者所思维的。其解答应由身为幼子母亲的比丘尼了知,因为这是针对她的儿子而说的。
479. Sedamocanagāthāsu asaṃvāsoti uposathapavāraṇādinā saṃvāsena asaṃvāso. Sambhogo ekacco tahiṃ na labbhatīti akappiyasambhogo na labbhati, nahāpanabhojanādipaṭijagganaṃ pana mātarāyeva kātuṃ labbhati. Avippavāsena anāpattīti sahagāraseyyāya anāpatti. Pañhā mesā kusalehi cintitāti esā pañhā kusalehi paṇḍitehi cintitā. Assā vissajjanaṃ dārakamātuyā bhikkhuniyā veditabbaṃ, tassā hi puttaṃ sandhāyetaṃ vuttanti.
未解答偈是针对重物而说的,而它的含义在重物判定中已经讲过了。
Avissajjitagāthā garubhaṇḍaṃ sandhāya vuttā, attho panassā garubhaṇḍavinicchaye vuttoyeva.
我不说十种人,这是指《卧坐具犍度》里所说的十种人,我不说。十一种应当远离的人,这是指《大犍度》里所说的十一种应当远离的人,那些我也不说。这个问题是针对裸形比丘而说的。
Dasa puggale na vadāmīti senāsanakkhandhake vutte dasa puggale na vadāmi. Ekādasa vivajjiyāti ye mahākhandhake ekādasa vivajjanīyapuggalā vuttā, tepi na vadāmi. Ayaṃ pañhā naggaṃ bhikkhuṃ sandhāya vuttā.
“怎样才算在学处上不共?”这个问题是针对曾经做过理发师的比丘说的。因为他不能随身携带剃刀工具,别的比丘却可以带;所以他在学处上是“不共”的。
Kathaṃ nu sikkhāya asādhāraṇoti pañhā nahāpitapubbakaṃ bhikkhuṃ sandhāya vuttā. Ayañhi khurabhaṇḍaṃ pariharituṃ na labhati, aññe labhanti; tasmā sikkhāya asādhāraṇo.
他们称那个人为什么?诸佛吗?这个问题是就化佛而说的。
Taṃ puggalaṃ katamaṃ vadanti buddhāti ayaṃ pañhā nimmitabuddhaṃ sandhāya vuttā.
“除去脐以下”意思是把肚脐以下的部分去掉。这个问题是针对那种无头的躯干——胸部有眼睛和嘴——而说的。
Adhonābhiṃvivajjiyāti adhonābhiṃ vivajjetvā. Ayaṃ pañhā yaṃ taṃ asīsakaṃ kabandhaṃ, yassa ure akkhīni ceva mukhañca hoti, taṃ sandhāya vuttā.
比丘,乞作小屋——这个问题是针对用草覆盖的小屋说的。第二个问题则是针对全部由泥土做成的小屋说的。
Bhikkhu saññācikāya kuṭinti ayaṃ pañhā tiṇacchādanaṃ kuṭiṃ sandhāya vuttā. Dutiyapañhā sabbamattikāmayaṃ kuṭiṃ sandhāya vuttā.
“可能犯重罪、应被断除的事”——这个问题是针对隐瞒过失的比丘尼说的。第二个问题是针对黄门等不堪能的人说的。因为他们即使还在家身份时,就已经犯了巴拉基格。
Āpajjeyya garukaṃ chejjavatthunti ayaṃ pañhā vajjapaṭicchādikaṃ bhikkhuniṃ sandhāya vuttā. Dutiyapañhā paṇḍakādayo abhabbapuggale sandhāya vuttā. Ekādasapi hi te gihibhāveyeva pārājikaṃ pattā.
“言语”是指不用言语交谈。“不应对别人说话”是指心里想“这些人会听到”,于是对别人连声音也不发出。这个问题是针对“不把已有的罪发露出来,就构成故意妄语”这一妄语而说的。因为那位比丘以不合法的承认默然而坐时,在意门中并没有罪。然而,由于他不把应当发露的罪发露出来,所以应知这个罪是从语门的不作为而生起的。
Vācāti vācāya anālapanto. Giraṃ no ca pare bhaṇeyyāti ‘‘iti ime sossantī’’ti parapuggale sandhāya saddampi na nicchāreyya. Ayaṃ pañhā ‘‘santiṃ āpattiṃ nāvikareyya, sampajānamusāvādassa hotī’’ti imaṃ musāvādaṃ sandhāya vuttā. Tassa hi bhikkhuno adhammikāya paṭiññāya tuṇhībhūtassa nisinnassa manodvāre āpatti nāma natthi. Yasmā pana āvikātabbaṃ na āvikaroti, tenassa vacīdvāre akiriyato ayaṃ āpatti samuṭṭhātīti veditabbā.
“桑喀地谢思有四”这个问题,是针对那位在黎明时分越过村界、渡到河对岸的比丘尼说的。她清晨便从自己的村子出发,到日出时分刚刚跨过前面所说的那种河对岸,就因离开住处过夜、越过村界、越过河对岸、脱离同伴这几个特征,一刹那间同时犯下四条桑喀地谢思。
Saṅghādisesā caturoti ayaṃ pañhā aruṇugge gāmantarapariyāpannaṃ nadipāraṃ okkantabhikkhuniṃ sandhāya vuttā, sā hi sakagāmato paccūsasamaye nikkhamitvā aruṇuggamanakāle vuttappakāraṃ nadipāraṃ okkantamattāva rattivippavāsagāmantaranadipāragaṇamhāohīyanalakkhaṇena ekappahāreneva caturo saṅghādisese āpajjati.
“种种罪可能不同吗?”这个问题是针对两位一处受具的比丘尼说的。在她们当中,从比丘那边一处受具的人手里拿东西,犯巴吉帝亚;从比丘尼那边一处受具的人手里拿东西,犯恶作。
Siyā āpattiyo nānāti ayaṃ pañhā ekatoupasampannā dve bhikkhuniyo sandhāya vuttā. Tāsu hi bhikkhūnaṃ santike ekatoupasampannāya hatthato gaṇhantassa pācittiyaṃ, bhikkhunīnaṃ santike ekatoupasampannāya hatthato gaṇhantassa dukkaṭaṃ.
“四人共谋”说的是:一位老师带着三个弟子一起偷了价值六摩沙迦的财物。老师亲手偷的,值三摩沙迦;他指使别人偷的,也是三摩沙迦,所以犯的是土喇咤亚罪。其余三个人,各自亲手偷的,每人一摩沙迦;他们指使别人偷的,共五摩沙迦,所以他们犯的是巴拉基格罪。这是这里的简要说明。详细的解释,在偷盗巴拉基格的“共谋偷盗”注释里已经讲过了。
Caturo janā saṃvidhāyāti ācariyo ca tayo ca antevāsikā chamāsakaṃ bhaṇḍaṃ avahariṃsu, ācariyassa sāhatthikā tayo māsakā, āṇattiyāpi tayova tasmā thullaccayaṃ āpajjati , itaresaṃ sāhatthiko ekeko, āṇattikā pañcāti tasmā pārājikaṃ āpajjiṃsu. Ayamettha saṅkhepo. Vitthāro pana adinnādānapārājike saṃvidāvahāravaṇṇanāyaṃ vutto.
巴拉基格等问题的注释
(2) Pārājikādipañhāvaṇṇanā
480“那间屋里没有洞”这个问题,是针对布小屋等事以及敷具省略重文而说的。
480.Chiddaṃ tasmiṃ ghare natthīti ayaṃ pañhā dussakuṭiādīni santhatapeyyālañca sandhāya vuttā.
油、蜜、石蜜这首偈颂,是针对性别转变而说的。
Telaṃ madhuṃ phāṇitanti gāthā liṅgaparivattaṃ sandhāya vuttā.
“应舍”这句偈颂是针对把供养转给别人的情况说的。如果有人从原本要供养给僧团、已经确定归属的所得物中,用同一个动作把两件衣转走——“一件给我,一件给他”——也就是一件归自己、一件给他人,那么他同时犯下应舍巴吉帝亚和净巴吉帝亚。
Nissaggiyenāti gāthā pariṇāmanaṃ sandhāya vuttā. Yo hi saṅghassa pariṇatalābhato ekaṃ cīvaraṃ attano, ekaṃ aññassāti dve cīvarāni ‘‘ekaṃ mayhaṃ, ekaṃ tassa dehī’’ti ekapayaogena pariṇāmeti, so nissaggiyapācittiyañceva suddhikapācittiyañca ekato āpajjati.
“业也可能因为别众的因缘而败坏”这个问题,是针对以十二由旬为范围的波罗奈等城市中的村界而说的。
Kammañca taṃ kuppeyya vaggapaccayāti ayaṃ pañhā dvādasayojanapamāṇesu bārāṇasiādīsu nagaresu gāmasīmaṃ sandhāya vuttā.
“仅以跨步之量”这句偈颂是针对做媒而说的,它的含义也已经在做媒的解说里讲过了。
Padavītihāramattenāti gāthā sañcarittaṃ sandhāya vuttā, atthopi cassā sañcarittavaṇṇanāyameva vutto.
“这一切都是应舍的”——这个问题是针对让非亲里比丘尼洗涤衣物而说的。如果比丘尼抓住三件衣中任何一件沾了乌鸦粪或泥垢的衣角,用水洗涤,那么对比丘来说,即使是穿在身上的这些衣也变成应当舍掉的东西。
Sabbāni tāni nissaggiyānīti ayaṃ pañhā aññātikāya bhikkhuniyā dhovāpanaṃ sandhāya vuttā. Sace hi tiṇṇampi cīvarānaṃ kākaūhadanaṃ vā kaddamamakkhitaṃ vā kaṇṇaṃ gahetvā bhikkhunī udakena dhovati, bhikkhussa kāyagatāneva nissaggiyāni honti.
他也没有皈依,所以也不存在皈依的具足。而这个问题是针对大爱道的具足而说的。
Saraṇagamanampi na tassa atthīti saraṇagamanaupasampadāpi natthi. Ayaṃ pana pañhā mahāpajāpatiyā upasampadaṃ sandhāya vuttā.
“愚人应杀非圣者”这句话的意思是:无论对方是女人还是男人,只要是非圣者,愚人就会杀他。这个问题是就性别转换的情况说的,指的是变成女人的父亲和变成男人的母亲。
Haneyyaanariyaṃ mandoti tañhi itthiṃ vā purisaṃ vā anariyaṃ haneyya. Ayaṃ pañhā liṅgaparivattena itthibhūtaṃ pitaraṃ purisabhūtañca mātaraṃ sandhāya vuttā.
不因此立即触证这个问题,是就畜生道的父母而说的,如同鹿角仙人、狮子王子等人之例。
Na tenānantaraṃ phuseti ayaṃ pañhā migasiṅgatāpasasīhakumārādīnaṃ viya tiracchānamātāpitaro sandhāya vuttā.
“未呵责”的偈颂,是针对通过使者而受达上的情况说的。“呵责之后”的偈颂,是针对黄门等受达上的情况说的。不过《库伦德》中说:“第一首偈颂是针对八种非面前甘马说的,第二首是针对无犯者的甘马说的。”
Acodayitvāti gāthā dūtenupasampadaṃ sandhāya vuttā. Codayitvāti gāthā paṇḍakādīnaṃ upasampadaṃ sandhāya vuttā. Kurundiyaṃ pana ‘‘paṭhamagāthā aṭṭha asammukhākammāni, dutiyā anāpattikassa kammaṃ sandhāya vuttā’’ti āgataṃ.
砍伐的人犯什么罪?砍伐树木的人犯巴拉基格;砍伐草、藤蔓等的人犯巴吉帝亚;砍伐生殖器的人犯土喇咤亚。砍伐的人不犯什么罪?剪头发和指甲的人不犯戒。覆藏的人犯什么罪?覆藏自己的罪或他人的罪。覆藏的人不犯什么罪?覆盖房屋等的人不犯戒。
Chindantassa āpattīti vanappatiṃ chindantassa pārājikaṃ, tiṇalatādiṃ chindantassa pācittiyaṃ, aṅgajātaṃ chindantassa thullaccayaṃ. Chindantassa anāpattīti kese ca nakhe ca chindantassa anāpatti. Chādentassa āpattīti attano āpattiṃ chādentassa aññesaṃ vā āpattiṃ. Chādentassa anāpattīti gehādīni chādentassa anāpatti.
说真实语的人:在这首偈颂里,若说“你是尖顶者、你是二根者”这样的真实语,就犯重罪;但在故意妄语时,说虚妄语的人只犯轻罪。在不实举罪中说虚妄语的人,犯重罪;在实举罪中说真实语的人,得轻罪。
Saccaṃbhaṇantoti gāthāya ‘‘sikharaṇīsi ubhatobyañjanāsī’’ti saccaṃ bhaṇanto garukaṃ āpajjati, sampajānamusāvāde pana musā bhāsato lahukāpatti hoti, abhūtārocane musā bhaṇanto garukaṃ āpajjati, bhūtārocane saccaṃ bhāsato lahukāpatti hotīti.
(三)巴吉帝亚等问题的注释
(3) Pācittiyādipañhāvaṇṇanā
481481.“已决意”这首偈颂,是针对还没有舍弃应舍的衣就继续受用的人说的。
481.Adhiṭṭhitanti gāthā nissaggiyacīvaraṃ anissajjitvā paribhuñjantaṃ sandhāya vuttā.
“太阳落山之后”这句偈颂,是针对反刍者说的。
Atthaṅgate sūriyeti gāthā romanthakaṃ sandhāya vuttā.
“非染心者”这句偈的意思是:以染污的心行淫欲法,就犯巴拉基格。以偷盗的心行不与取,就犯巴拉基格;想着要让人死去,就犯杀人巴拉基格。但破僧的人并不是以染污心,也不是以偷盗心,也不是想着要让人死去。然而,他发筹时,就犯断头罪,也就是巴拉基格;接受筹而随顺破僧的人,则犯土喇咤亚。
Na rattacittoti gāthāya ayamattho – rattacitto methunadhammapārājikaṃ āpajjati. Theyyacitto adinnādānapārājikaṃ, paraṃ maraṇāya cetento manussaviggahapārājikaṃ, saṅghabhedako pana na rattacitto na ca pana theyyacitto na cāpi so paraṃ maraṇāya cetayi, salākaṃ panassa dentassa hoti chejjaṃ, pārājikaṃ hoti, salākaṃ paṭiggaṇhantassa bhedakānuvattakassa thullaccayaṃ.
是否可以走半由旬这个问题,是针对一棵像善立榕树那样、属于单独一户人家的树根而说的。
Gaccheyya aḍḍhayojananti ayaṃ pañhā suppatiṭṭhitanigrodhasadisaṃ ekakulassa rukkhamūlaṃ sandhāya vuttā.
“身业”这句偈颂,是针对同时抓住许多女人的头发或手指的人而说的。
Kāyikānīti ayaṃ gāthā sambahulānaṃ itthīnaṃ kese vā aṅguliyo vā ekato gaṇhantaṃ sandhāya vuttā.
这里所说的“语业”:这首偈颂是针对以“你们全都是尖顶者”这类方式说粗恶语的人而说的。
Vācasikānīti ayaṃ gāthā ‘‘sabbā tumhe sikharaṇiyo’’tiādinā nayena duṭṭhullabhāṇiṃ sandhāya vuttā.
三个女人,他不与她们行淫。这里说的是三种女人,即使对她们也不行淫欲法。三个男人,即使亲近三个男人,他也不行淫。三个非圣者和黄门,也就是被称为二根者的三个非圣者以及三个黄门,即使亲近这六个人,他也不行淫。即使是在随顺巴拉基格的情况下,他也不行淫欲法。因淫欲法而应受断头罪,意思是因淫欲法而应受巴拉基格。这个问难是针对八事而说的,因为那位比丘尼努力从事作为淫欲法前分的身触,所以因淫欲法而犯断头罪。
Tissitthiyo methunaṃ taṃ na seveti tisso itthiyo vuttā, tāsupi yaṃ taṃ methunaṃ nāma, taṃ na sevati. Tayo puriseti tayo purisepi upagantvā methunaṃ na sevati. Tayo anariyapaṇḍaketi ubhatobyañjanasaṅkhāte tayo anariye tayo ca paṇḍaketi imepi cha jane upagantvā methunaṃ na sevati. Na cācare methunaṃ byañjanasminti anulomapārājikavasenapi methunaṃ nācarati. Chejjaṃ siyā methunadhammapaccayāti siyā methunadhammapaccayā pārājikanti. Ayaṃ pañhā aṭṭhavatthukaṃ sandhāya vuttā, tassā hi methunadhammassa pubbabhāgaṃ kāyasaṃsaggaṃ āpajjituṃ vāyamantiyā methunadhammapaccayā chejjaṃ hoti.
“母亲与衣”这个偈颂,是针对后来因雨衣之事而令人生起忆念的情况说的。而它的详细判定,已经在雨衣学处的解释中讲过了。
Mātaraṃ cīvaranti ayaṃ gāthā piṭṭhisamaye vassikasāṭikatthaṃ satuppādakaraṇaṃ sandhāya vuttā. Vinicchayo panassā vassikasāṭikasikkhāpadavaṇṇanāyameva vutto.
“发怒者能成为取悦者”这句偈颂,是针对外道的修行方式说的。因为外道在履行自己的戒行时,若有人称赞外道的功德,发怒者就能成为取悦者;若有人称赞三事的功德,发怒者就成了该受责备的人。关于这一点,详细解释就在那里说过。第二首偈颂也是针对同一件事说的。
Kuddho ārādhako hotīti gāthā titthiyavattaṃ sandhāya vuttā. Titthiyo hi vattaṃ pūrayamāno titthiyānaṃ vaṇṇe bhaññamāne kuddho ārādhako hoti, vatthuttayassa vaṇṇe bhaññamāne kuddho gārayho hotīti tatthevassā vitthāro vutto. Dutiyagāthāpi tameva sandhāya vuttā.
“桑喀地谢思等”这些偈颂,是就此而说的:一位有染污心的比丘尼从一位有染污心的男子手中接过钵食,再把人肉、大蒜、精美食物、剩饭和不净肉等混在一起揉捏,然后吞下去。
Saṅghādisesantiādi gāthā yā bhikkhunī avassutāva avassutassa purisassa hatthato piṇḍapātaṃ gahetvā manussamaṃsalasuṇapaṇītabhojanasesaakappiyamaṃsehi saddhiṃ omadditvā ajjhoharati, taṃ sandhāya vuttā.
“一位已受具足戒,一位未受具足戒”这句偈颂,是针对在空中的人说的。因为如果两位沙弥当中,有一位靠神通力离开地面坐着,哪怕只离地一根头发尖那么一点,他就被称为未受具足戒。僧团也不应该坐在空中,给在地上的人做甘马。如果做了,甘马就失效。
Eko upasampanno eko anupasampannoti gāthā ākāsagataṃ sandhāya vuttā. Sace hi dvīsu sāmaṇeresu eko iddhiyā kesaggamattampi pathaviṃ muñcitvā nisinno hoti, so anupasampanno nāma hoti. Saṅghenāpi ākāse nisīditvā bhūmigatassa kammaṃ na kātabbaṃ. Sace karoti, kuppati.
“非所作”这句偈颂,是针对一位衣服还没有割截的比丘说的。而关于这条学处的详细判定,也已经在那条学处里广说了。
Akappakatanti gāthā acchinnacīvarakaṃ bhikkhuṃ sandhāya vuttā. Tasmiṃyeva cassā sikkhāpade vitthārena vinicchayopi vutto.
不施与、不接受:派遣者不施与,被派遣者也不从她手中接受。因为接受这件事由此并不成立,正是由于这个原因,从派遣者手中由被派遣者来接受,并不成立。犯重罪:即便如此,当为从有染污心者手中领取钵食而派遣时,派遣者就犯桑喀地谢思罪。且以受用为缘:她犯这个罪,是以被派遣者的受用为缘而犯的。因为当她饮食结束时,派遣者就成立桑喀地谢思罪。第二首偈是针对她接受水和齿木时的派遣而说的。
Na deti na paṭiggaṇhātīti nāpi uyyojikā deti, na uyyojitā tassā hatthato gaṇhāti. Paṭiggaho tena na vijjatīti teneva kāraṇena uyyojikāya hatthato uyyojitāya paṭiggaho na vijjati. Āpajjati garukanti evaṃ santepi avassutassa hatthato piṇḍapātaggahaṇe uyyojentī saṅghādisesāpattiṃ āpajjati. Tañca paribhogapaccayāti tañca pana āpattiṃ āpajjamānā tassā uyyojitāya paribhogapaccayā āpajjati . Tassā hi bhojanapariyosāne uyyojikāya saṅghādiseso hotīti. Dutiyagāthā tassāyeva udakadantaponaggahaṇe uyyojanaṃ sandhāya vuttā.
不是比丘尼,也不会碰到过失。因为在十七类罪中犯了某一罪之后,即使以不尊重的心覆藏,作为比丘尼也不会因为覆藏而碰到过失,不会犯下其他新罪;不论罪是已覆藏还是未覆藏,她都只得到半月敬悦。但这个人连比丘尼都不是,犯了有残余的重罪后覆藏,也不会碰到过失。这个问题是善巧者们所思考的。据说这个问题是针对被举罪的比丘说的。因为和他之间没有如法的甘马,所以他犯了桑喀地谢思罪后覆藏,也不会碰到过失。
Na bhikkhunī no ca phuseyya vajjanti sattarasakesu hi aññataraṃ āpattiṃ āpajjitvā anādariyena chādayamānāpi bhikkhunī chādanapaccayā vajjaṃ na phusati, aññaṃ navaṃ āpattiṃ nāpajjati, paṭicchannāya vā appaṭicchannāya vā āpattiyā pakkhamānattameva labhati. Ayaṃ pana bhikkhunīpi na hoti, sāvasesañca garukaṃ āpajjitvā chādetvā vajjaṃ na phusati. Pañhā mesā kusalehi cintitāti ayaṃ kira pañhā ukkhittakabhikkhuṃ sandhāya vuttā. Tena hi saddhiṃ vinayakammaṃ natthi, tasmā so saṅghādisesaṃ āpajjitvā chādento vajjaṃ na phusatīti.