义、罪、生起义注
5 段
罪生起的注释
Āpattisamuṭṭhānavaṇṇanā
470对于同宿等制罪,无意而犯者,是无心而犯;发露忏悔时,是有心而出罪。凡是故意违犯,就是有心而犯;以草覆地法出罪时,是无心而出罪。就像前面所说的那样,以草覆地法出罪的人,是无心而犯,也是无心而出罪。以其他方式发露忏悔的人,是有心而犯,有心而出罪。心里想“我在作法布施”而做句法诵习等事的人,是以善心而犯;心里想“我在遵行诸佛的教诫”而满怀欢喜地发露忏悔,是以善心而出罪。心怀忧恼地发露忏悔,是以不善心而出罪;以草覆地法出罪时,就像睡着了一样,是以无记心而出罪。做了恐吓等事之后,心里想“我在遵行佛陀的教法”而欢喜地发露忏悔,是以不善心而犯,以善心而出罪。心怀忧恼地发露忏悔,是以不善心而出罪;按照前面所说的方式,以草覆地法出罪时,是以无记心而出罪。在入睡的时候犯同宿,是以无记心而犯;这里也应该按照前面所说的方式理解“以善心而出罪”等情形。
470.Acittakoāpajjatītiādīsu sahaseyyādipaṇṇattivajjaṃ asañcicca āpajjanto acittako āpajjati, desento sacittako vuṭṭhāti. Yaṃkiñci sañcicca āpajjanto sacittako āpajjati, tiṇavatthārakena vuṭṭhahanto acittako vuṭṭhāti. Pubbe vuttameva tiṇavatthārakena vuṭṭhahanto acittako āpajjati, acittako vuṭṭhāti. Itaraṃ desento sacittako āpajjati, sacittako vuṭṭhāti. ‘‘Dhammadānaṃ karomī’’ti padasodhammādīni karonto kusalacitto āpajjati, ‘‘buddhānaṃ anusāsaniṃ karomī’’ti udaggacitto desento kusalacitto vuṭṭhāti. Domanassiko hutvā desento akusalacitto vuṭṭhāti, tiṇavatthārakena niddāgatova vuṭṭhahanto abyākatacitto vuṭṭhāti. Bhiṃsāpanādīni katvā ‘‘buddhānaṃ sāsanaṃ karomī’’ti somanassiko desento akusalacitto āpajjati, kusalacitto vuṭṭhāti. Domanassikova desento akusalacitto vuṭṭhāti, vuttanayeneva tiṇavatthārakena vuṭṭhahanto abyākatacitto vuṭṭhāti. Niddokkantasamaye sahagāraseyyaṃ āpajjanto abyākatacitto āpajjati, vuttanayeneva panettha ‘‘kusalacitto vuṭṭhātī’’tiādi veditabbaṃ.
第一巴拉基格以“多少种生起”等方式(叙述),因为前面已按同样方式讲过,所以这里很清楚明白。
Paṭhamaṃ pārājikaṃ katihi samuṭṭhānehītiādi pubbe vuttanayattā uttānameva.
473“四巴拉基格由几种生起”等句中,按最严格的范围来说,凡是某种生起方式适用于某条戒的,全都已经说过了。
473.Cattāro pārājikā katihi samuṭṭhānehītiādīsu ukkaṭṭhaparicchedato yaṃ yaṃ samuṭṭhānaṃ yassa yassa labbhati, taṃ sabbaṃ vuttameva hoti.
关于犯戒起因的注释终
