不依止品注释巴利
Anissitavaggavaṇṇanā
417 417. 在《优波离问》中,“尊者,以多少……”这个提问的关联是这样的:据说,长老独自静处时,把所有这些五法都思惟了一遍,心想:“我现在去问世尊,然后依据这些,为依止而住等情形立一个准则。”于是他来到世尊面前,以“尊者,以多少……”这样的方式提问。在回答这些问题时,“不知伍波萨他”是指不知九种伍波萨他;“不知伍波萨他仪轨”是指不知非法、别众等四种伍波萨他仪轨;“不知巴帝摩卡”是指不知两部论母;“不知巴帝摩卡诵”是指不知比丘的五种、比丘尼的四种,共九种巴帝摩卡诵。巴利
417. Upālipañhesu katihi nu kho bhanteti pucchāya ayaṃ sambandho. Thero kira rahogato sabbāni imāni pañcakāni āvajjetvā ‘‘bhagavantaṃ dāni pucchitvā imesaṃ nissāya vasanakādīnaṃ atthāya tantiṃ ṭhapessāmī’’ti bhagavantaṃ upasaṅkamitvā ‘‘katihi nu kho bhante’’tiādinā nayena pañhe pucchi. Tesaṃ vissajjane uposathaṃ na jānātīti navavidhaṃ uposathaṃ na jānāti. Uposathakammaṃ na jānātīti adhammenavaggādibhedaṃ catubbidhaṃ uposathakammaṃ na jānāti. Pātimokkhaṃ na jānātīti dve mātikā na jānāti. Pātimokkhuddesaṃ na jānātīti bhikkhūnaṃ pañcavidhaṃ bhikkhunīnaṃ catubbidhanti navavidhaṃ pātimokkhuddesaṃ na jānāti.
不知道自恣,就是不知道九种自恣。不知道自恣仪轨,就是不知道非法、别众等四种自恣仪轨。巴利
Pavāraṇaṃ na jānātīti navavidhaṃ pavāraṇaṃ na jānāti. Pavāraṇākammaṃ na jānātīti adhammenavaggādibhedaṃ catubbidhaṃ pavāraṇākammaṃ na jānāti.
不知道什么是犯戒、什么是不犯戒,就是指在每一条学处里,既不知道什么算犯戒,也不知道什么不算犯戒。巴利
Āpattānāpattiṃ na jānātīti tasmiṃ tasmiṃ sikkhāpade niddiṭṭhaṃ āpattiñca anāpattiñca na jānāti.
已犯戒而被作甘马者:就是犯了罪,正因那事,僧团才作了甘马。巴利
Āpanno kammakatoti āpattiṃ āpanno tappaccayāva saṅghena kammaṃ kataṃ hoti.
不寂止品注释巴利
Nappaṭippassambhanavaggavaṇṇanā
420 不应令业止息:因为这个人不履行随顺行,所以不应令他的业止息;应当像放走一头系着绳子的牛一样把他舍弃,这就是这句话的意思。巴利
420.Kammaṃnappaṭippassambhetabbanti ayaṃ yasmā anulomavatte na vattati, tasmā nāssa kammaṃ paṭippassambhetabbaṃ; sarajjukova vissajjetabboti attho.
421 优波离,如果僧团在做应当和合才能做的甘马——也就是说,如果僧团由和合的比丘们举行伍波萨他等应当和合才能做的事,那么在举行伍波萨他、自恣等时,就不应该给予支持。如果僧团先让犯戒者忏悔罪过,使僧团恢复和合,或者通过草覆地的方式平息争端之后再举行伍波萨他、自恣,这样的甘马才叫做应当和合才能做的甘马。在这件事上,如果在这样的甘马中,有比丘不接受,那么即使要表明自己的见解,也应该促成那样的和合,不应该采取对立的态度。然而,在那些宣扬非法、非律、背离导师教导的地方,表明自己的见解就不合适了,应该加以阻止然后离开。巴利
421.Sace upāli saṅgho samaggakaraṇīyāni kammāni karotīti sace samaggehi karaṇīyāni uposathādīni kammāni karoti, uposathapavāraṇādīsu hi ṭhitāsu upatthambho na dātabbo. Sace hi saṅgho accayaṃ desāpetvā saṅghasāmaggiṃ karoti, tiṇavatthārakasamathaṃ vā katvā uposathapavāraṇaṃ karoti , evarūpaṃ samaggakaraṇīyaṃ nāma kammaṃ hoti. Tatra ceti sace tādise kamme bhikkhuno nakkhamati, diṭṭhāvikammampi katvā tathārūpā sāmaggī upetabbā, evaṃ vilomaggāho na gaṇhitabbo. Yatra pana uddhammaṃ ubbinayaṃ satthu sāsanaṃ dīpenti, tattha diṭṭhāvikammaṃ na vaṭṭati, paṭibāhitvā pakkamitabbaṃ.
说“抬高语”是指:因为贪、嗔、痴、慢很重而说话,说粗黑的话,讲没有意义的内容。“依他而语”是指:他没法凭自己的本性说出与慢相应的话,于是就靠着别人来说:“国王跟我这样说过,某位大臣这样说过,我的某位老师、戒师,或者某位三藏法师,也跟我这样说过。”他不善于话语的连贯,就是说不善于把话接下去,也不善于把判断和决定接下去。“不如法、不如律”是指:他不是依据真实的事情来提醒对方有罪过、进行举罪。巴利
Ussitamantī cāti lobhadosamohamānussannaṃ vācaṃ bhāsitā kaṇhavāco anatthakadīpano. Nissitajappīti attano dhammatāya ussadayuttaṃ bhāsituṃ na sakkoti; atha kho ‘‘mayā saddhiṃ rājā evaṃ kathesi, asukamahāmatto evaṃ kathesi, asuko nāma mayhaṃ ācariyo vā upajjhāyo vā tepiṭako mayā saddhiṃ evaṃ kathesī’’ti evaṃ aññaṃ nissāya jappati. Na ca bhāsānusandhikusaloti kathānusandhivacane ca vinicchayānusandhivacane ca akusalo hoti. Na yathādhamme yathāvinayeti na bhūtena vatthunā āpattiṃ sāretvā codetā hoti.
“抬高”是指用“我们的老师是大三藏法师、最上法说者”这类方式抬高某个人。第二句里,“他难道不知道犯戒吗?”这类方式贬低某个人。“执取非法”是指执取不能导向解脱的那一边。“阻碍法”是指阻碍能导向解脱的那一边。“多说杂语”是指说很多没有意义的话。巴利
Ussādetā hotīti ‘‘amhākaṃ ācariyo mahātepiṭako paramadhammakathiko’’tiādinā nayena ekaccaṃ ussādeti. Dutiyapade ‘‘āpattiṃ kiṃ so na jānātī’’tiādinā ekaccaṃ apasādeti. Adhammaṃ gaṇhātīti aniyyānikapakkhaṃ gaṇhāti. Dhammaṃ paṭibāhatīti niyyānikapakkhaṃ paṭibāhati. Samphañca bahuṃ bhāsatīti bahuṃ niratthakakathaṃ katheti.
强行而为,是指没被请求、没被托付重任,只靠着慢心就压过别人,在无权说话的场合发言。未作许可甘马而作,是指没有做许可甘马就行动。不如所见而解说,是指不把自己所持的见解摆在前面来解说;意思是,舍弃自己的主张,不如实地在非法等上面执取为法等的见解而说话。巴利
Pasayha pavattā hotīti anajjhiṭṭho bhāre anāropite kevalaṃ mānaṃ nissāya ajjhottharitvā anadhikāre kathetā hoti. Anokāsakammaṃ kāretvāti okāsakammaṃ akāretvā pavattā hoti. Na yathādiṭṭhiyā byākatā hotīti yassa attano diṭṭhi taṃ purakkhatvā na byākatā ; laddhiṃ nikkhipitvā ayathābhuccaṃ adhammādīsu dhammādiladdhiko hutvā kathetā hotīti attho.
言说品的注释巴利
Vohāravaggavaṇṇanā
424 不知道罪是怎么发起的,就是不知道“这个罪是由身体的行为发起的,这个罪是由言语的行为发起的”。不知道罪的止息,就是不知道“这个罪通过说罪而止息,这个罪通过出罪而止息,这个罪既不是通过说罪也不是通过出罪而止息”。不擅长判定罪,就是不知道“在这个情形中,这是这个罪”,不能根据过失把相应的罪提取出来并确定下来。巴利
424.Āpattiyā payogaṃ na jānātīti ‘‘ayaṃ āpatti kāyappayogā, ayaṃ vacīpayogā’’ti na jānāti. Āpattiyā vūpasamaṃ na jānātīti ‘‘ayaṃ āpatti desanāya vūpasamati, ayaṃ vuṭṭhānena, ayaṃ neva desanāya na vuṭṭhānenā’’ti na jānāti. Āpattiyā na vinicchayakusalohotīti ‘‘imasmiṃ vatthusmiṃ ayaṃ āpattī’’ti na jānāti, dosānurūpaṃ āpattiṃ uddharitvā patiṭṭhāpetuṃ na sakkoti.
不知道诤事的生起,就是不知道:这个诤事是依十八种破僧事而生起,这个依四种失坏,这个依五种或七种罪聚,这个依四种僧伽事务而生起。不知道加行,就是不知道:这个诤事有十二种根本加行,这个有十四种根本加行,这个有六种根本加行,这个有一种根本加行。因为对于诤事来说,各自的根本就是加行,这一切他都不知道,这就是其含义。不知道止息,就是不知道:这个诤事由两种止而止息,这个由三种,这个由四种,这个由一种止而止息。不擅长决断,就是不知道如何决断诤事而使其达到止息。巴利
Adhikaraṇasamuṭṭhānaṃ na jānātīti ‘‘idaṃ adhikaraṇaṃ aṭṭhārasa bhedakaravatthūni nissāya samuṭṭhāti, idaṃ catasso vipattiyo, idaṃ pañca vā satta vā āpattikkhandhe, idaṃ cattāri saṅghakiccāni nissāya samuṭṭhātī’’ti na jānāti. Payogaṃ na jānātīti ‘‘idaṃ adhikaraṇaṃ dvādasamūlappayogaṃ, idaṃ cuddasamūlappayogaṃ, idaṃ chamūlapayogaṃ, idaṃ ekamūlapayoga’’nti na jānāti. Adhikaraṇānañhi yathāsakaṃmūlameva payogā nāma honti, taṃ sabbampi na jānātīti attho. Vūpasamaṃ na jānātīti ‘‘idaṃ adhikaraṇaṃ dvīhi samathehi vūpasamati, idaṃ tīhi, idaṃ catūhi, idaṃ ekena samathena vūpasamatī’’ti na jānāti. Na vinicchayakusalo hotīti adhikaraṇaṃ vinicchinitvā samathaṃ pāpetuṃ na jānāti.
不知道业:就是不知道呵责等七种业。不知道业的执行:就是不知道“这个业应该用这种方式来做”。不知道业的事由:就是不知道“这是呵责业的事由,这是依止等业的事由”。不知道行持:就是在七种业中,不知道下面四种业的十八种行持,以及三种举罪业的四十三种行持。不知道业的止息:就是不知道“比丘履行行持之后提出请求,就应该让他的业止息,应该让他说罪”。巴利
Kammaṃ na jānātīti tajjanīyādi sattavidhaṃ kammaṃ na jānāti. Kammassa karaṇaṃ na jānātīti ‘‘idaṃ kammaṃ iminā nīhārena kātabba’’nti na jānāti. Kammassa vatthuṃ na jānātīti ‘‘idaṃ tajjanīyassa vatthu, idaṃ niyassādīna’’nti na jānāti. Vattanti sattasu kammesu heṭṭhā catunnaṃ kammānaṃ aṭṭhārasavidhaṃ tividhassa ca ukkhepanīyakammassa tecattālīsavidhaṃ vattaṃ na jānāti. Kammassa vūpasamaṃ na jānātīti ‘‘yo bhikkhu vatte vattitvā yācati, tassa kammaṃ paṭippassambhetabbaṃ, accayo desāpetabbo’’ti na jānāti.
不知道事由,就是不知道七种犯蕴的事由。不知道因缘,就是不知道“这条学处是在这座城里制定的,那条是在那里制定的”。不知道制定,就是不知道制定、随制定、未生制定这三种制定。不知道字句颠倒,就是不知道当面该说的字句;本该说“佛世尊”,却把字句上下颠倒,组合成“世尊佛”。巴利
Vatthuṃ na jānātīti sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ vatthuṃ na jānāti. Nidānaṃ na jānātīti ‘‘idaṃ sikkhāpadaṃ imasmiṃ nagare paññattaṃ, idaṃ imasmi’’nti na jānāti. Paññattiṃ na jānātīti paññattianupaññattianuppannapaññattivasena tividhaṃ paññattiṃ na jānāti. Padapaccābhaṭṭhaṃ na jānātīti sammukhā kātabbaṃ padaṃ na jānāti. ‘‘Buddho bhagavā’’ti vattabbe ‘‘bhagavā buddho’’ti heṭṭhupariyaṃ katvā padaṃ yojeti.
“不善巧于律”是指:他既不善巧于律巴利,也不善巧于注释书。巴利
Akusalo ca hoti vinayeti vinayapāḷiyañca aṭṭhakathāyañca akusalo hoti.
不知道公告。简单来说,公告有两种:已经明确指出的和没有明确指出的。其中,没有明确指出的那种叫“业公告”;已经明确指出的那种叫“业句公告”。他对这一切公告完全不知道。不知道公告的做法,是指在九种场合不知道业公告的做法,在两种场合不知道业句公告的做法。不知道公告的复诵,是指不知道“这个公告有一次复诵,这个公告有三次复诵”。不知道公告的止息,是指忆念毗尼、不痴毗尼、觅罪相毗尼、如草覆地这四种止息,没有公告就无法成立,他不知道这就是公告的止息。不知道公告的平息,是指对于通过这四种公告止息而平息的诤事,他不知道那个平息是“这个平息是由公告完成的”。巴利
Ñattiṃ na jānātīti saṅkhepato hi duvidhā ñatti – ‘‘esā ñattī’’ti evaṃ niddiṭṭhā ca aniddiṭṭhā ca. Tattha yā evaṃ aniddiṭṭhā, sā ‘‘kammañatti’’ nāma hoti. Yā niddiṭṭhā, sā ‘‘kammapādañatti’’ nāma, taṃ sabbena sabbaṃ ñattiṃ na jānāti. Ñattiyākaraṇaṃ na jānātīti navasu ṭhānesu kammañattiyā karaṇaṃ na jānāti, dvīsu ṭhānesu kammapādañattiyā. Ñattiyā anussāvananti ‘‘imissā ñattiyā ekā anussāvanā, imissā tisso’’ti na jānāti. Ñattiyā samathaṃ na jānātīti yvāyaṃ sativinayo, amūḷhavinayo, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārakoti catubbidho samatho ñattiyā vinā na hoti, taṃ ñattiyā samathoti na jānāti. Ñattiyā vūpasamaṃ na jānātīti yaṃ adhikaraṇaṃ iminā catubbidhena ñattisamathena vūpasamati, tassa taṃ vūpasamaṃ ‘‘ayaṃ ñattiyā vūpasamo kato’’ti na jānāti.
不知道经,就是不知道两分别。不知道随顺经,就是不知道四大引据。不知道律,就是不知道犍度和附随。不知道随顺律,就是不知道那四大引据。而且对处与非处不善巧,就是对因与非因不善巧。巴利
Suttaṃ na jānātīti ubhatovibhaṅgaṃ na jānāti. Suttānulomaṃ na jānātīti cattāro mahāpadese na jānāti. Vinayaṃ na jānātīti khandhakaparivāraṃ na jānāti. Vinayānulomaṃ na jānātīti cattāro mahāpadeseyeva na jānāti. Na ca ṭhānāṭhānakusaloti kāraṇākāraṇakusalo na hoti.
不知道法,就是指除了律藏以外,不知道其余两藏。不知道随法,就是指不知道经藏里的四大教法。不知道律,就是指不知道犍度和附随。不知道随律,就是指不知道四大教法。不过,二部分别在这里并没有被包括进去,所以《库伦德》中说“不知道律,就是指不知道全部律藏”,这种说法不应采纳。于前后不善巧,就是指在前说和后说上都不善巧。其余各处都可以按前面已讲过的相反情况来理解,而且前面已经说明过,所以都很浅显易懂。巴利
Dhammaṃ na jānātīti ṭhapetvā vinayapiṭakaṃ avasesaṃ piṭakadvayaṃ na jānāti. Dhammānulomaṃ na jānātīti suttantike cattāro mahāpadese na jānāti. Vinayaṃ na jānātīti khandhakaparivārameva na jānāti. Vinayānulomaṃ na jānātīti cattāro mahāpadese na jānāti. Ubhatovibhaṅgā panettha asaṅgahitā honti, tasmāyaṃ kurundiyaṃ vuttaṃ – ‘‘vinayanti sakalaṃ vinayapiṭakaṃ na jānātī’’ti taṃ na gahetabbaṃ. Na ca pubbāparakusalo hotīti purekathāya ca pacchākathāya ca akusalo hoti. Sesaṃ sabbattha vuttapaṭipakkhavasena ñeyyattā pubbe pakāsitattā ca uttānamevāti.
见业品注释巴利
Diṭṭhāvikammavaggavaṇṇanā
425 在“见表明业品”中——“见表明业”就是诸见的表明,是诸见解的宣示;这是对被称为“犯戒发露”的律业的一种说法。对无犯而表明见,意思是把无犯本身说成有犯而发露。对不至发露之罪,是指对重罪表明见;意思是发露桑喀地谢思和巴拉基格。对已发露者,是指即使对已发露的轻罪也表明见;意思是对已发露的再次发露。巴利
425. Diṭṭhāvikammavagge – diṭṭhāvikammāti diṭṭhīnaṃ āvikammāni; laddhippakāsanāni āpattidesanāsaṅkhātānaṃ vinayakammānametaṃ adhivacanaṃ. Anāpattiyā diṭṭhiṃ āvi karotīti anāpattimeva āpattīti desetīti attho . Adesanāgāminiyāti garukāpattiyā diṭṭhiṃ āvikaroti; saṅghādisesañca pārājikañca desetīti attho. Desitāyāti lahukāpattiyāpi desitāya diṭṭhiṃ āvikaroti; desitaṃ puna desetīti attho.
以四、以五而见:如同以四、以五把见解表明出来那样,他(也这样)表明;意思是四个人或五个人一起发露所犯的罪。以心意念:就是通过被称为心的意念来表明见解;意思是不作言语表白,只凭心发露所犯的罪。巴利
Catūhi pañcahi diṭṭhinti yathā catūhi pañcahi diṭṭhi āvikatā hoti, evaṃ āvikaroti; cattāro pañca janā ekato āpattiṃ desentīti attho. Manomānasenāti manasaṅkhātena mānasena diṭṭhiṃ āvikaroti; vacībhedaṃ akatvā citteneva āpattiṃ desetīti attho.
对“不同住处者”:在见解上不同住处的人,或者甘马上不同住处的人面前,表明自己的见解;意思是发露自己的罪过。对“不同界者”:即使是在同一住处的人,如果他站在不同的界内,也在他面前表明见解。因为站在殿堂界内的人,不能对站在界隙的人发露罪过;站在界隙的人,也不能对站在不离界内的人发露罪过。对“未作处置者”:意思是在被举罪的人面前,或者在对他的伍波萨他和自恣已被搁置的人面前,发露罪过。巴利
Nānāsaṃvāsakassāti laddhinānāsaṃvāsakassa vā kammanānāsaṃvāsakassa vā santike diṭṭhiṃ āvikaroti; āpattiṃ desetīti attho. Nānāsīmāyāti samānasaṃvāsakassāpi nānāsīmāya ṭhitassa santike āvikaroti. Māḷakasīmāya hi ṭhitena sīmantarikāya ṭhitassa sīmantarikāya vā ṭhitena avippavāsasīmāya ṭhitassāpi āpattiṃ desetuṃ na vaṭṭati. Apakatattassāti ukkhittakassa vā, yassa vā uposathapavāraṇā ṭhapitā honti, tassa santike desetīti attho.
430 不能作许可业,意思是不能胜任去做,也就是不应做。这里同样,未作处置者,以及被举罪者和伍波萨他、自恣被搁置者。欲令退转,就是想要使他从教法中退失。巴利
430.Nālaṃ okāsakammaṃ kātunti na pariyattaṃ kātuṃ; na kātabbanti attho. Idhāpi apakatatto ukkhittako ca ṭhapitauposathapavāraṇo ca. Cāvanādhippāyoti sāsanato cāvetukāmo.
432 因为愚钝和糊涂,就算给他解释了也还是弄不明白,只是把自己的糊涂劲儿露出来而已,就像疯子一样发问。心怀恶欲的人问,是打着“这样一来大家就会看重我”的坏主意在问。出于轻蔑而问,就是想贬低对方才开口。在其他回答的场合,道理也一样。剩下的地方全都浅显易懂。在自取品和头陀支品里该说的内容,前面都已经讲过了。巴利
432.Mandattāmomūhattāti mandabhāvena momūhabhāvena vissajjitampi jānituṃ asamattho, kevalaṃ attano momūhabhāvaṃ pakāsentoyeva pucchati ummattako viya. Pāpicchoti ‘‘evaṃ maṃ jano sambhāvessatī’’ti pāpikāya icchāya pucchati. Paribhavāti paribhavaṃ āropetukāmo hutvā pucchati. Aññabyākaraṇesupi eseva nayo. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti. Attādānavagge ca dhutaṅgavagge ca yaṃ vattabbaṃ siyā, taṃ sabbaṃ heṭṭhā vuttameva.
妄语品的注释巴利
Musāvādavaggavaṇṇanā
444 444. 在妄语品中,“趣向巴拉基格”就是导致巴拉基格;意思是达到巴拉基格罪的状态。其余各项也是同样的道理。其中,没有上人法而宣称有上人法的妄语,是趣向巴拉基格;以毫无根据的巴拉基格罪来诽谤他人的妄语,是趣向桑喀地谢思;用“住在你精舍里的那个人”等暗示方式,对知道实情的人说的妄语,是趣向土喇咤亚;对不知道实情的人说的,是趣向恶作;按照“故意说妄语者,巴吉帝亚”这条规定而来的,应当知道是趣向巴吉帝亚。巴利
444. Musāvādavagge – pārājikaṃ gacchatīti pārājikagāmī; pārājikāpattibhāvaṃ pāpuṇātīti attho. Itaresupi eseva nayo. Tattha asantauttarimanussadhammārocanamusāvādo pārājikagāmī, amūlakena pārājikena anuddhaṃsanamusāvādo saṅghādisesagāmī, ‘‘yo te vihāre vasatī’’tiādinā pariyāyena jānantassa vuttamusāvādo thullaccayagāmī, ajānantassa dukkaṭagāmī, ‘‘sampajānamusāvāde pācittiya’’nti āgato pācittiyagāmīti veditabbo.
“因为不见”,是指因为没见到持律者。对于合法与不合法的事生起疑惑时,见到持律者之后,询问什么是合法、什么是不合法,然后舍弃不合法的,去做合法的;但如果没见到他,把不合法的也当成合法的去做,就会犯戒。像这样本来会犯的罪,因为见到持律者就不犯,只有因为不见才会犯,所以说“因为不见”。“因为不闻”,是指即使住在同一个住处,前去亲近持律者却不询问合法与不合法,或者不听别人所说,也一样会犯戒,所以说“因为不闻”。“因为昏睡”,是指因为昏睡的状态。与未受具戒者同宿,也以昏睡的状态而犯。对于不合法的事,因作合法想而犯戒者,则是以那样的想而犯。因忘失正念,则以超过一夜等的方式犯应犯之罪。其余各处皆明显易解。巴利
Adassanenāti vinayadharassa adassanena. Kappiyākappiyesu hi kukkucce uppanne vinayadharaṃ disvā kappiyākappiyabhāvaṃ paṭipucchitvā akappiyaṃ pahāya kappiyaṃ kareyya, taṃ apassanto pana akappiyampi kappiyanti karonto āpajjati. Evaṃ āpajjitabbaṃ āpattiṃ vinayadharassa dassanena nāpajjati, adassaneneva āpajjati, tena vuttaṃ ‘‘adassanenā’’ti. Assavanenāti ekavihārepi vasanto pana vinayadharassa upaṭṭhānaṃ gantvā kappiyākappiyaṃ apucchitvā vā aññesañca vuccamānaṃ asuṇanto āpajjatiyeva, tena vuttaṃ ‘‘assavanenā’’ti. Pasuttakatāti pasuttakatāya. Sahagāraseyyañhi pasuttakabhāvenapi āpajjati. Akappiye kappiyasaññitāya āpajjanto pana tathāsaññī āpajjati. Satisammosā ekarattātikkamādivasena āpajjitabbaṃ āpajjati. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
比丘尼教诫品的注释巴利
Bhikkhunovādavaggavaṇṇanā
450 450. 比丘尼品——“为不得利”是指为了让她们得不到四种资具;意思是说,他(加害者)想尽办法、努力奔走,就是为了让她们得不到资具。“为不利”是指为了把不利和恶名加在她们身上而奔走。“为无住处”是指为了让她们没有住处;也就是为了把她们从所住的村落和田地那里赶走。“令交往”是指为了让她们去做非法之事而让她们互相交往。巴利
450. Bhikkhunivagge – alābhāyāti catunnaṃ paccayānaṃ alābhatthāya; yathā paccaye na labhanti, tathā parisakkati vāyamatīti attho. Anatthāyāti anatthaṃ kalisāsanaṃ āropento parisakkati. Avāsāyāti avāsatthāya; yasmiṃ gāmakhette vasanti, tato nīharaṇatthāya. Sampayojetīti asaddhammapaṭisevanatthāya sampayojeti.
451 尊者,比丘尼要具足多少支分,才可以对她作甘马?这是针对七种甘马中的某一种来问的。巴利
451. ‘‘Katihi nu kho bhante aṅgehi samannāgatāya bhikkhuniyā kammaṃ kātabba’’nti sattannaṃ kammānaṃ aññataraṃ sandhāya pucchati.
454 “不应共论”是指:对关于如法不如法、名色分别、止观等分类的论题,不应谈论。然而,漏已尽的比丘不说妄语,他能作为这类论题的主人而宣说,其他人则不能。因此,第一组五法中先用“非无学者”的说法予以遮止,到第二组五法中才说“无学者”等内容。巴利
454.Na sākacchātabboti kappiyākappiyanāmarūpaparicchedasamathavipassanādibhedo kathāmaggo na kathetabbo. Yasmā pana khīṇāsavo bhikkhu na visaṃvādeti, tathārūpassa kathāmaggassa sāmī hutvā katheti, na itaro; tasmā paṭhamapañcake ‘‘na asekkhenā’’ti paṭikkhipitvā dutiyapañcake ‘‘asekkhenā’’tiādi vuttaṃ.
没有证得义无碍解,就是说,在义理上没有证得无碍解、没有达到分类智。没有证得法无碍解,就是说,在巴利法中没有证得无碍解。没有证得词无碍解,就是说,在世俗言辞中没有证得无碍解。没有证得辩无碍解,就是说,对于那些被称为辩才的义无碍解等诸智,没有证得无碍解。没有省察如解脱之心,就是说,虽然依四种果而解脱,却没有以十九种省察来审察如解脱之心。其余各处都清晰明了。巴利
Na atthapaṭisambhidāpattoti aṭṭhakathāya paṭisambhidāpatto pabhedagatañāṇappatto na hoti. Na dhammapaṭisambhidāpattoti pāḷidhamme paṭisambhidāpatto na hoti. Na niruttipaṭisambhidāpattoti vohāraniruttiyaṃ paṭisambhidāpatto na hoti. Na paṭibhānapaṭisambhidāpattoti yāni tāni paṭibhānasaṅkhātāni atthapaṭisambhidādīni ñāṇāni, tesu paṭisambhidāpatto na hoti. Yathāvimuttaṃcittaṃ na paccavekkhitāti catunnaṃ phalavimuttīnaṃ vasena yathāvimuttaṃ cittaṃ ekūnavīsatibhedāya paccavekkhaṇāya na paccavekkhitā hoti. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
断事品的注释巴利
Ubbāhikavaggavaṇṇanā
455 在《断事品》中,“不善于义”是指不熟悉注释书,不擅长提取义理。“不善于法”是指因为没有从师承那里得到摄受,所以对巴利不熟悉,不是巴利方面的勇健者。“不善于词”是指不熟悉不同语言和世俗说法。“不善于文”是指不擅长按照松紧等来安立圆满的文句,也就是不精通字母的界定。“不善于前后”是指对义理的前后、法的前后、词的前后、文的前后,以及前说和后说都不擅长。巴利
455. Ubbāhikavagge – na atthakusaloti na aṭṭhakathākusalo; atthuddhāre cheko na hoti. Na dhammakusaloti ācariyamukhato anuggahitattā pāḷiyaṃ na kusalo, na pāḷisūro. Naniruttikusaloti bhāsantaravohāre na kusalo. Na byañjanakusaloti sithiladhanitādivasena parimaṇḍalabyañjanāropane kusalo na hoti; na akkharaparicchede nipuṇoti attho. Na pubbāparakusaloti atthapubbāpare dhammapubbāpare niruttipubbāpare byañjanapubbāpare purekathāpacchākathāsu ca na kusalo hoti.
“易怒者”等等这些说法,是因为被愤怒等情绪压倒的人分不清有理和无理,也没能力去判断,所以才这样说。“令消失者,令忆念者”是说:他让人迷惑,不让人生起正念;意思是,他让举罪者和被举罪者的话都变得混乱、被遮盖,而不让他们记住。这里去除品中剩下的内容都很清楚明白。巴利
Kodhanotiādīni yasmā kodhādīhi abhibhūto kāraṇākāraṇaṃ na jānāti, vinicchituṃ na sakkoti, tasmā vuttāni. Pasāretā hotino sāretāti mohetā hoti, na satiuppādetā; codakacuditakānaṃ kathaṃ moheti pidahati na sāretīti attho. Sesamettha ubbāhikavagge uttānamevāti.
诤事平息品注释巴利
Adhikaraṇavūpasamavaggavaṇṇanā
457 在“灭诤品”中——所谓“重个人”,是指心里盘算“这是我的戒师,这是我的老师”等等,然后希望他获胜,于是把非法说成是法。所谓“重僧伽”,是指不舍弃法与律而作裁决,这就叫重僧伽。拿了衣等物品之后才作裁决的,叫重利养;不拿那些东西,只按法来裁决的,叫重正法。巴利
457. Adhikaraṇavūpasamavagge – puggalagaru hotīti ‘‘ayaṃ me upajjhāyo, ayaṃ me ācariyo’’tiādīni cintetvā tassa jayaṃ ākaṅkhamāno ‘‘adhammaṃ dhammo’’ti dīpeti. Saṅghagaru hotīti dhammañca vinayañca amuñcitvā vinicchinanto saṅghagaruko nāma hoti. Cīvarādīni gahetvā vinicchinanto āmisagaruko nāma hoti, tāni aggahetvā yathādhammaṃ vinicchinanto saddhammagaruko nāma hoti.
458 优波离,以五种相,就是僧团以五种原因而分裂:以甘马、以诵戒、以言说、以宣告、以取筹。其中,以甘马,是指以白等四种甘马中的某一种甘马。以诵戒,是指以五种巴帝摩卡诵中的某一种诵。以言说,是指言说、以种种理由宣说“非法为法”等十八种破僧事。以宣告,是指在耳边这样说:“你们难道不知道我出身高族而出家且多闻吗?像我这样的人竟然会持非法、非律、背离师教,你们生起这种想法实在不合适。对我来说,无间地狱难道像青莲林一样清凉吗?我难道不害怕恶趣吗?”以这种方式在耳边作出口头宣说。以取筹,是指这样宣告之后,支持、坚固他们的心,使他们成就不退转法,而说“取此筹”,让他们取筹。巴利
458.Pañcahupāli ākārehīti pañcahi kāraṇehi saṅgho bhijjati – kammena, uddesena, voharanto, anussāvanena, salākaggāhenāti. Ettha kammenāti apalokanādīsu catūsu kammesu aññatarena kammena. Uddesenāti pañcasu pātimokkhuddesesu aññatarena uddesena. Voharantoti kathayanto; tāhi tāhi upapattīhi ‘‘adhammaṃ dhammo’’tiādīni aṭṭhārasa bhedakaravatthūni dīpento . Anussāvanenāti ‘‘nanu tumhe jānātha mayhaṃ uccākulā pabbajitabhāvaṃ bahussutabhāvañca, mādiso nāma uddhammaṃ ubbinayaṃ satthu sāsanaṃ gāheyyāti cittampi uppādetuṃ tumhākaṃ yuttaṃ, kiṃ mayhaṃ avīci nīluppalavanamiva sītalo, kimahaṃ apāyato na bhāyāmī’’tiādinā nayena kaṇṇamūle vacībhedaṃ katvā anussāvanena. Salākaggāhenāti evaṃ anussāvetvā tesaṃ cittaṃ upatthambhetvā anivattidhamme katvā ‘‘gaṇhatha imaṃ salāka’’nti salākaggāhena.
在这里,只有甘马或诵戒才是判断标准,而言说、宣告和取筹只是前期准备。因为,在说明十八事的时候,即使经过宣告并以筹来选取,只要还在那个过程中,僧团其实还没有分裂。可是,当这样让四个人或更多人取了筹,然后另外做甘马或另外诵戒,这时僧团才叫做分裂。所以,我们在《破僧犍度注释》里说的——“这样,在十八事中说明任何一件事,用种种理由让人接受‘取这个筹,喜欢这个筹’,然后让他们取筹,另外做僧甘马,僧团就分裂了。不过,《附随》里说:‘优波离,僧团以五种方式分裂。’这跟这里所说的破僧特征,在意义上并没有差别。这个没有差别的地方,我们会在那里说明”——这个意思现在已经说明了。巴利
Ettha ca kammameva uddeso vā pamāṇaṃ, vohārānussāvanasalākaggāhā pana pubbabhāgā. Aṭṭhārasavatthudīpanavasena hi voharante tattha rucijananatthaṃ anussāvetvā salākāya gāhitāyapi abhinnova hoti saṅgho. Yadā pana evaṃ cattāro vā atireke vā salākaṃ gāhetvā āveṇikaṃ kammaṃ vā uddesaṃ vā karoti, tadā saṅgho bhinno nāma hoti. Iti yaṃ saṅghabhedakakkhandhakavaṇṇanāyaṃ avocumhā ‘‘evaṃ aṭṭhārasasu vatthūsu yaṃkiñci ekampi vatthuṃ dīpetvā tena tena kāraṇena ‘imaṃ gaṇhatha, imaṃ rocethā’ti saññāpetvā salākaṃ gāhetvā visuṃ saṅghakamme kate saṅgho bhinno hoti. Parivāre pana ‘pañcahi, upāli, ākārehi saṅgho bhijjatī’tiādi vuttaṃ. Tassa iminā idha vuttena saṅghabhedalakkhaṇena atthato nānākaraṇaṃ natthi. Taṃ panassa nānākaraṇābhāvaṃ tattheva pakāsayissāmā’’ti, svāyaṃ pakāsito hoti.
“已制定”就是指这个已经被制定出来。在哪里制定的呢?在《仪法犍度》里。因为在那里,制定了十四种犍度仪法。所以经文说:“优波离,这是我为客比丘制定的客比丘仪法”等等。优波离,即便如此,这还只是僧团裂痕,而不是僧团分裂——到这个程度,仅仅算是僧团裂痕而已,还没到僧团分裂的地步;不过,这种僧团裂痕逐渐扩大,就会导致僧团分裂,这就是这段话的意思。“随夜”是指与夜晚的时长相应;“随长老”才是这里的意思。“作别众状态”就是作别众的认定。做种种甘马是指以各种僧甘马为基础,做或大或小的甘马。灭诤品中剩下的内容也都很清楚明白。巴利
Paññattetanti paññattaṃ etaṃ. Kva paññattaṃ? Vattakkhandhake. Tatra hi cuddasa khandhakavattāni paññattāni. Tenāha – ‘‘paññattetaṃ, upāli, mayā āgantukānaṃ bhikkhūnaṃ āgantukavatta’’ntiādi. Evampi kho upāli saṅgharāji hoti, no ca saṅghabhedoti ettāvatā hi saṅgharājimattameva hoti, na tāva saṅghabhedo; anupubbena pana ayaṃ saṅgharāji vaḍḍhamānā saṅghabhedāya saṃvattatīti attho. Yathārattanti rattiparimāṇānurūpaṃ; yathātheranti attho. Āvenibhāvaṃ karitvāti visuṃ vavatthānaṃ karitvā. Kammākammāni karontīti aparāparaṃ saṅghakammaṃ upādāya khuddakāni ceva mahantāni ca kammāni karonti. Sesametthāpi adhikaraṇavūpasamavagge uttānameva.
《破僧者品双注释》巴利
Saṅghabhedakavaggadvayavaṇṇanā
459 459. 在《破僧二品》中——“隐匿见解而作甘马”:在那些非法等事上,他说“非法等为非法等”,成为持这种邪见的人之后,把这种邪见隐匿起来,而以法等的名义加以说明,然后另作甘马。这样,以这种隐匿见解的方式所作的甘马,与隐匿见解合起来,便有五支,也就是“优波离,以这五支”这一段,这就是第一个五支的义理搭配。按照这个方法,应当了知所有的五支。在这里,“宣言”等三支也只是按照前面的方式来说的。而按照甘马说戒来说,则应了知其为不可治疗的性质。其余一切地方都很明白。这里没有任何前面没有说过的道理。巴利
459. Saṅghabhedavaggadvaye – vinidhāya diṭṭhiṃ kammenāti tesu adhammādīsu adhammādayo eteti evaṃdiṭṭhikova hutvā taṃ diṭṭhiṃ vinidhāya te dhammādivasena dīpetvā visuṃ kammaṃ karoti. Iti yaṃ vinidhāya diṭṭhiṃ kammaṃ karoti, tena evaṃ katena vinidhāya diṭṭhiṃ kammena saddhiṃ pañcaṅgāni honti, ‘‘imehi kho upāli pañcahaṅgehī’’ti ayamekasmiṃ pañcake atthayojanā . Etena nayena sabbapañcakāni veditabbāni. Etthāpi ca vohārādi aṅgattayaṃ pubbabhāgavaseneva vuttaṃ. Kammuddesavasena pana atekicchatā veditabbā. Sesaṃ sabbattha uttānameva. Na hettha kiñci atthi yaṃ pubbe avuttanayaṃ.
住处比丘品注释巴利
Āvāsikavaggavaṇṇanā
461 在《住处比丘品》中,“如持来而放置”意思是:就像带来之后放在那里。巴利
461. Āvāsikavagge – yathābhataṃ nikkhittoti yathā āharitvā ṭhapito.
462 462. “律的解说”:就是对律藏问题的解答。“令了知”:就是确定、阐明、讲述。这里其余的内容都很清楚。巴利
462.Vinayabyākaraṇāti vinayapañhe vissajjanā. Pariṇāmetīti niyāmeti dīpeti katheti. Sesamettha uttānameva.
咖提那衣敷展品的注释巴利
Kathinatthāravaggavaṇṇanā
467 在咖提那衣铺设品中——“入暗者”:就是处在黑暗中的人;因为如果向他礼拜,额头可能会撞到床脚等地方。“不作意者”:因为忙于事务,对礼拜没有留意。“睡眠者”:已经进入睡眠。“同一转向者”:指转向同一边、站在敌对一方的人,也就是怀有敌意的异类人,这被称为不可礼拜者;因为如果向他礼拜,他甚至会用脚踢人。“心在他处者”:正在想别的事情。巴利
467. Kathinatthāravagge – otamasikoti andhakāragato; tañhi vandantassa mañcapādādīsupi nalāṭaṃ paṭihaññeyya. Asamannāharantoti kiccayapasutattā vandanaṃ asamannāharanto. Suttoti niddaṃ okkanto. Ekāvattoti ekato āvatto sapattapakkhe ṭhito verī visabhāgapuggalo vuccati; ayaṃ avandiyo. Ayañhi vandiyamāno pādenapi pahareyya. Aññavihitoti aññaṃ cintayamāno.
正在嚼食者,是指正在嚼食糕饼等硬食的人。正在大小便的人,因为处在不适当的地方,不可礼拜。被举罪者,是指被三种举罪甘马中的任何一种所举的人,不可礼拜。但被呵责等甘马处置的四种人,还是可以礼拜。也可以和他们一起举行伍波萨他和自恣。从前面所说的不可礼拜者当中,只有礼拜裸体者和被举罪者才算犯戒。对其他那些人,则因为状态不合宜以及中间所说的原因,礼拜是被禁止的。从此以下,后受具足戒等十种人,只因为属于犯戒的对象而不可礼拜;因为如果礼拜他们,必定犯戒。这样,在这五组五法当中,礼拜十三种人无犯,礼拜十二种人犯戒。巴利
Khādantoti piṭṭhakhajjakādīni khādanto. Uccārañca passāvañca karonto anokāsagatattā avandiyo. Ukkhittakoti tividhenapi ukkhepanīyakammena ukkhittako avandiyo. Tajjanīyādikammakatā pana cattāro vanditabbā. Uposathapavāraṇāpi tehi saddhiṃ labbhanti. Ādito paṭṭhāya ca vuttesu avandiyesu naggañca ukkhittakañca vandantasseva āpatti. Itaresaṃ pana asāruppaṭṭhena ca antarā vuttakāraṇena ca vandanā paṭikkhittā. Ito paraṃ pacchāupasampannādayo dasapi āpattivatthubhāveneva avandiyā. Te vandantassa hi niyameneva āpatti. Iti imesu pañcasu pañcakesu terasa jane vandantassa anāpatti, dvādasannaṃ vandanāya āpatti.
468 “应当礼敬阿阇梨”是指:出家阿阇梨、受达上阿阇梨、依止阿阇梨、教授阿阇梨、教诫阿阇梨,这五种阿阇梨都应当礼敬。其余各处都很清楚。巴利
468.Ācariyovandiyoti pabbajjācariyo upasampadācariyo nissayācariyo uddesācariyo ovādācariyoti ayaṃ pañcavidhopi ācariyo vandiyo. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.