咖提那衣义等之解释
Kathinaatthatādivaṇṇanā
403关于咖提那衣——“八种母论”是指在《犍度》中所说的以“离去”等为首的八种。“障碍与功德”亦如前已述。
403. Kathine – aṭṭha mātikāti khandhake vuttā pakkamanantikādikā aṭṭha. Palibodhānisaṃsāpi pubbe vuttā eva.
404‘用途’是指为了七种前行事——如洗衣等——而进行的取水等行为,即该用途。‘哪些法以无间缘为缘?’意为:从未来义上成为无间之后,哪些法成为缘?‘以等无间缘’是指极善的无间缘,即更紧密地以无间缘来问。‘以依止缘’是指:对于所生起的用途,哪些法成为依止、成为基础而作为缘?‘以亲依止缘’是指亲近的依止缘,即更紧密地以依止缘来问。‘以先生缘’是问先前已生起者的缘性。‘以后生缘’是问后来生起者的缘性。‘以俱生缘’是问非前非后、同时生起者的缘性。‘前行事’指洗衣等的前行准备。‘舍弃’指对旧僧伽梨衣等的舍弃。‘决意’指对迦提那衣等的决意。‘敷展’指迦提那衣的敷展。‘母论与障碍’指八种母论与两种障碍。‘衣料’指僧伽梨等迦提那衣料;其余如前所述。
404.Payogassāti cīvaradhovanādino sattavidhassa pubbakaraṇassatthāya yo udakāharaṇādiko payogo kayirati, tassa payogassa. Katame dhammā anantarapaccayena paccayoti anāgatavasena anantarā hutvā katame dhammā paccayā hontīti attho. Samanantarapaccayenāti suṭṭhu anantarapaccayena, anantarapaccayameva āsannataraṃ katvā pucchati. Nissayapaccayenāti uppajjamānassa payogassa nissayaṃ ādhārabhāvaṃ upagatā viya hutvā katame dhammā paccayā hontīti attho. Upanissayapaccayenāti upetena nissayapaccayena; nissayapaccayameva upagatataraṃ katvā pucchati. Purejātapaccayenāti iminā paṭhamaṃ uppannassa paccayabhāvaṃ pucchati. Pacchājātapaccayenāti iminā pacchā uppajjanakassa paccayabhāvaṃ pucchati. Sahajātapaccayenāti iminā apubbaṃ acarimaṃ uppajjamānānaṃ paccayabhāvaṃ pucchati. Pubbakaraṇassāti dhovanādino pubbakaraṇassa. Paccuddhārassāti purāṇasaṅghāṭiādīnaṃ paccuddharaṇassa. Adhiṭṭhānassāti kathinacīvarādhiṭṭhānassa. Atthārassāti kathinatthārassa. Mātikānañca palibodhānañcāti aṭṭhannaṃ mātikānaṃ dvinnañca palibodhānaṃ. Vatthussāti saṅghāṭiādino kathinavatthussa; sesaṃ vuttanayameva.
如此,通问可得与不可得的一切情形之后,为显示何法于何法可得,即以‘前行事对用途’等方式作答。其意为:所问‘哪些法对用途……’等,于此回答:前行事以无间缘、等无间缘、依止缘、亲依止缘为用途之缘。因七种前行事皆是为了以该用途所应成就之前行事而进行该用途,故以此四种缘为缘。然而,就先生缘而言,此用途于所列举诸法中一法亦不可得;相反,前行事本身是用途的先生缘,因为有了用途,前行事才得以成就。故说:‘用途以先生缘为前行事的缘。’但用途可得后生缘,故说:‘前行事以后生缘为用途的缘。’因该用途是为后来生起之前行事而作。至于俱生缘,除名为母论、障碍、功德的十五种法外,于用途等余法中,一法亦不可得。唯此十五种法与迦提那敷展同时成就,故他们互以俱生缘为缘。故说:‘十五种法以俱生缘为缘。’应以如此方法了知一切词句的回答。
Evaṃ yañca labbhati yañca na labbhati, sabbaṃ pucchitvā idāni yaṃ yassa labbhati, tadeva dassento pubbakaraṇaṃ payogassātiādinā nayena vissajjanamāha. Tassattho – yaṃ vuttaṃ ‘‘payogassa katame dhammā’’tiādi, tattha vuccate, pubbakaraṇaṃ payogassa anantarapaccayena paccayo, samanantaranissayaupanissayapaccayena paccayo. Payogassa hi sattavidhampi pubbakaraṇaṃ yasmā tena payogena nipphādetabbassa pubbakaraṇassatthāya so payogo kayirati, tasmā imehi catūhi paccayehi paccayo hoti. Purejātapaccaye panesa uddiṭṭhadhammesu ekadhammampi na labhati, aññadatthu pubbakaraṇassa sayaṃ purejātapaccayo hoti, payoge sati pubbakaraṇassa nipphajjanato . Tena vuttaṃ – ‘‘payogo pubbakaraṇassa purejātapaccayena paccayo’’ti. Pacchājātapaccayaṃ pana labhati, tena vuttaṃ – ‘‘pubbakaraṇaṃ payogassa pacchājātapaccayena paccayo’’ti. Pacchā uppajjanakassa hi pubbakaraṇassa atthāya so payogo kayirati. Sahajātapaccayaṃ pana mātikāpalibodhānisaṃsasaṅkhāte pannarasa dhamme ṭhapetvā añño payogādīsu ekopi dhammo na labhati, te eva hi pannarasa dhammā saha kathinatthārena ekato nipphajjantīti aññamaññaṃ sahajātapaccayā honti. Tena vuttaṃ – ‘‘pannarasa dhammā sahajātapaccayena paccayo’’ti. Etenupāyena sabbapadavissajjanāni veditabbāni.
前行事因缘等分别之解释
Pubbakaraṇanidānādivibhāgavaṇṇanā
405‘前行事以何为因’等问答,显而易见。
405.Pubbakaraṇaṃ kiṃnidānantiādipucchāvissajjanaṃ uttānameva.
406-7在“用途以何为因?”等两个问题的回答中,“以因、以缘”——于此应知,六种衣既是因也是缘。因为对于用途、前行事等所有一切,这些衣正是因,也是缘。确实,若无六种衣,便无用途,亦无前行事等,因此说“用途以因、以缘”等。
406-7. ‘‘Payogo kiṃnidāno’’tiādīsu pucchādvayavissajjanesu hetunidāno paccayanidānoti ettha cha cīvarāni hetu ceva paccayo cāti veditabbāni. Pubbapayogādīnañhi sabbesaṃ tāniyeva hetu, tāni paccayo. Na hi chabbidhe cīvare asati payogo atthi, na pubbakaraṇādīni, tasmā ‘‘payogo hetunidāno’’tiādi vuttaṃ.
408在摄颂中——“以言语表达”是指:“以此僧伽梨、以此郁多罗僧、以此安陀会,我敷展咖提那衣”这样的言语表达。在“有多少根本?”等问答中——“行为在中间”是指捨与决意。
408. Saṅgahavāre – vacībhedenāti ‘‘imāya saṅghāṭiyā, iminā uttarāsaṅgena, iminā antaravāsakena kathinaṃ attharāmī’’ti etena vacībhedena. Katimūlādipucchāvissajjane – kiriyā majjheti paccuddhāro ceva adhiṭṭhānañca.
411“衣料有失”是指成为不如法的布料。“时间有失”是指:今日由施主布施,而僧团明日才将此衣交给咖提那敷展者。“制作有失”是指:于当日裁剪但未完成制作。
411.Vatthuvipannaṃ hotīti akappiyadussaṃ hoti. Kālavipannaṃ nāma ajja dāyakehi dinnaṃ sve saṅgho kathinatthārakassa deti. Karaṇavipannaṃ nāma tadaheva chinditvā akataṃ.
咖提那衣等应知分别之解释
Kathinādijānitabbavibhāgavaṇṇanā
412在“咖提那衣应知”等问题的答复中,“那些诸法”是指——当那些色等诸法存在时,方有所谓的咖提那衣,它是那些法的聚合与交融。而通过“名称、命名”等语句,说明“咖提那”一名在众多法中仅是假名,并非在胜义上存在一个实体。
412. Kathinaṃ jānitabbantiādipucchāya vissajjane – tesaññeva dhammānanti yesu rūpādidhammesu sati kathinaṃ nāma hoti, tesaṃ samodhānaṃ missībhāvo. Nāmaṃ nāmakammantiādinā pana ‘‘kathina’’nti idaṃ bahūsu dhammesu nāmamattaṃ, na paramatthato eko dhammo atthīti dasseti.
以二十四种行相,即“非仅以刮削”等如前所述之理由。以十七种行相,即“以未染衣展敷为咖提那衣”等如前所述之理由。在相、业等之中,一切应说之义已于《咖提那犍度释》中阐明。
Catuvīsatiyā ākārehīti ‘‘na ullikhitamattenā’’tiādīhi pubbe vuttakāraṇehi. Sattarasahi ākārehīti ‘‘ahatena atthataṃ hoti kathina’’ntiādīhi pubbe vuttakāraṇehi. Nimittakammādīsu yaṃ vattabbaṃ sabbaṃ kathinakkhandhakavaṇṇanāyaṃ vuttaṃ.
416“同生同灭”是指:生时则一同生起,灭时亦一同灭去。“同生异灭”是指:生时一同生起,灭时则各别而灭。这是何意?一切诸法皆与展衣一同生起,因为当有展衣时,方有所谓“舍”之名。然而在此,前两种法于灭去时,与展衣一同达到舍弃之状态而灭——因展衣的灭去与这些诸法的舍弃状态发生于同一刹那;其余诸法则各别而灭,当它们达到舍弃之状态时,展衣仍然存在。其余各处之义,皆清晰可解。
416.Ekuppādā ekanirodhāti uppajjamānāpi ekato uppajjanti, nirujjhamānāpi ekato nirujjhanti. Ekuppādā nānānirodhāti uppajjamānā ekato uppajjanti, nirujjhamānā nānā nirujjhanti. Kiṃ vuttaṃ hoti ? Sabbepi atthārena saddhiṃ ekato uppajjanti, atthāre hi sati uddhāro nāma. Nirujjhamānā panettha purimā dve atthārena saddhiṃ ekato nirujjhanti, uddhārabhāvaṃ pāpuṇanti. Atthārassa hi nirodho etesañca uddhārabhāvo ekakkhaṇe hoti, itare nānā nirujjhanti. Tesu uddhārabhāvaṃ pattesupi atthāro tiṭṭhatiyeva. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.