等起纲目的注释巴利
Samuṭṭhānasīsavaṇṇanā
257 257. 接着,在等起论中,“以无我为决定”——就是已经决定为“无我”。“同类法”,是指以无常等行相为同类特征的诸有为法。“唯名不被了知”,就是连仅仅一个名称也不显现。“苦灭”,就是断除苦。“犍度与论母”,意思就是犍度与论母。或者,这就是原文的读法。“等起是决定所作”,即等起是决定所作、固定所作;意思是“决定等起”。由此应当知道,这里包含了“说实有”、“令贼女受具足戒”和“未许可”这三条学处,因为只有这三条学处是决定等起的,与其他学处的等起不相混杂。巴利
257. Tadanantarāya pana samuṭṭhānakathāya anattā iti nicchayāti anattā iti nicchitā. Sabhāgadhammānanti aniccākārādīhi sabhāgānaṃ saṅkhatadhammānaṃ. Nāmamattaṃ na nāyatīti nāmamattampi na paññāyati. Dukkhahāninti dukkhaghātanaṃ. Khandhakā yā ca mātikāti khandhakā yā ca mātikāti attho. Ayameva vā pāṭho. Samuṭṭhānaṃ niyato katanti samuṭṭhānaṃ niyatokataṃ niyatakataṃ; niyatasamuṭṭhānanti attho. Etena bhūtārocanacorivuṭṭhāpanaananuññātasikkhāpadattayassa saṅgaho paccetabbo. Etāneva hi tīṇi sikkhāpadāni niyatasamuṭṭhānāni, aññehi saddhiṃ asambhinnasamuṭṭhānāni.
“混杂与因缘及其他”,也就是另外还有混杂和因缘。其中,通过“混杂”这个词,应当理解为等起的混杂,因为除了那三条学处之外,其余学处都是混杂等起的。通过“因缘”这个词,应当理解为诸学处制定处所意义上的因缘。“在经中,后面可以看到”,就是说学处的等起限定、混杂、因缘这三者,在后来的经中可以看到;意思是“被了知”。其中,在“以一种等起而生起,从身和从心”等前一种说法里,可以看到等起限定和混杂。而另一种名为因缘的——巴利
Sambhedaṃ nidānañcaññanti aññampi sambhedañca nidānañca. Tattha sambhedavacanena samuṭṭhānasambhedassa gahaṇaṃ paccetabbaṃ, tāni hi tīṇi sikkhāpadāni ṭhapetvā sesāni sambhinnasamuṭṭhānāni. Nidānavacanena sikkhāpadānaṃ paññattidesasaṅkhātaṃ nidānaṃ paccetabbaṃ. Sutte dissanti uparīti sikkhāpadānaṃ samuṭṭhānaniyamo sambhedo nidānanti imāni tīṇi suttamhi eva dissanti; paññāyantīti attho. Tattha ‘‘ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti, kāyato ca cittato cā’’tiādimhi tāva purimanaye samuṭṭhānaniyamo ca sambhedo ca dissanti. Itaraṃ pana nidānaṃ nāma –
“ 在毗舍离、王舍城、舍卫城和阿罗毗,
在憍赏弥、释迦族和跋伽族也都有制定。”巴利
‘‘Vesāliyā rājagahe, sāvatthiyā ca āḷavī; Kosambiyā ca sakkesu, bhaggesu ceva paññattā’’ti.
应当这样理解:这在上面能看到,在接下来出现的经里也能看到。巴利
Evaṃ upari dissati, parato āgate sutte dissatīti veditabbaṃ.
“于二分中”这句偈颂的意思是:凡是制定于二分(比丘分与比丘尼分)中的学处,在伍波萨他日比丘和比丘尼诵出的,我将如理宣说它的等起,请听我说。巴利
‘‘Vibhaṅgedvīsū’’ti gāthāya ayamattho – yaṃ sikkhāpadaṃ dvīsu vibhaṅgesu paññattaṃ uposathadivase bhikkhū ca bhikkhuniyo ca uddisanti, tassa yathāñāyaṃ samuṭṭhānaṃ pavakkhāmi, taṃ me suṇāthāti.
“媒嫁与劝告”,就是媒嫁和劝告。“过量衣”,就是过量衣,意思是咖提那。“羊毛与逐句说法”,就是羊毛和逐句说法。“真实与共谋”,就是说真实和共谋后上路。“贼队与令贼女受具足戒”,就是贼队、对持伞无病者说法,以及令贼女受具足戒。“未许可,十三”,就是与父母、丈夫未许可者一起,这些共有十三种等起。“此处见同类”,就是在这二分中,这十三种等起纲目里的每一个纲目下,还可见到其他同类的等起。巴利
Sañcarittānubhāsanañcāti sañcarittañca samanubhāsanañca. Atirekañca cīvaranti atirekacīvaraṃ ; kathinanti attho. Lomāni padasodhammoti eḷakalomāni ca padasodhammo ca. Bhūtaṃ saṃvidhānena cāti bhūtārocanañca saṃvidahitvā addhānappaṭipajjanañca. Theyyadesanā coriṃ cāti theyyasattho ca chattapāṇissa agilānassa dhammadesanā ca corivuṭṭhāpanañca. Ananuññātāya terasāti mātāpitusāmikehi ananuññātāya saddhiṃ imāni terasa samuṭṭhānāni honti. Sadisā idha dissareti idha ubhatovibhaṅge etesu terasasu samuṭṭhānasīsesu ekekasmiṃ aññānipi sadisāni samuṭṭhānāni dissanti.
第一巴拉基格等起的注释巴利
Paṭhamapārājikasamuṭṭhānavaṇṇanā
258 258. 现在为了显示这些,说了“淫欲、出精、身触”等。其中,“淫欲”是指第一条巴拉基格,它是一个等起纲目,其余的和它相似。其中,“出精、身触”是指出精和身触。“第一不定”是指第一条不定学处。“前食、托人煮”是指“知为前食比丘”学处和比丘尼托人煮食学处。“与比丘尼共独处”是指与比丘尼共独坐学处。巴利
258. Idāni tāni dassetuṃ ‘‘methunaṃ sukkasaṃsaggo’’tiādi vuttaṃ. Tattha methunanti idaṃ tāva paṭhamapārājikaṃ nāma ekaṃ samuṭṭhānasīsaṃ, sesāni tena sadisāni. Tattha sukkasaṃsaggoti sukkavissaṭṭhi ceva kāyasaṃsaggo ca. Aniyatā paṭhamikāti paṭhamaṃ aniyatasikkhāpadaṃ. Pubbūpaparipācitāti ‘‘jānaṃ pubbūpagataṃ bhikkhu’’nti sikkhāpadañca bhikkhuniparipācitapiṇḍapātasikkhāpadañca. Raho bhikkhuniyā sahāti bhikkhuniyā saddhiṃ raho nisajjasikkhāpadañca.
有食家与两处独处:指对有食家强行进入而坐的学处,以及两条在隐秘处坐的学处。手指与水嬉笑:指用手指戳弄的学处,以及在水中嬉戏的学处。打与举起:指打人的学处,以及举起手掌威胁的学处。还有五十三条众学:指从小品注释末尾所说的齐整穿衣等五十三条众学学处。巴利
Sabhojane raho dve cāti sabhojane kule anupakhajjanisajjasikkhāpadañca dve rahonisajjasikkhāpadāni ca. Aṅguli udake hasanti aṅgulipatodakañca udake hasadhammasikkhāpadañca. Pahāre uggire cevāti pahāradānasikkhāpadañca talasattikauggiraṇasikkhāpadañca. Tepaññāsā ca sekhiyāti parimaṇḍalanivāsanādīni khuddakavaṇṇanāvasāne vuttāni tepaññāsa sekhiyasikkhāpadāni ca.
腋下、村落间、染心,指的是比丘尼的腋下学处、在村落之间行走的学处,以及染心者从染心者手中拿嚼食和啖食的学处。掌击、打磨、净水,指的是掌击学处、打磨学处、以净水等(清洗)的学处。雨安居已住、教诫,指的是雨安居已住后(行六由旬或五由旬)的学处,以及不去教诫的学处。不随侍、和尚尼,指的是比丘尼被和尚尼度化受具足戒后,两年不随侍和尚尼的那条学处。巴利
Adhakkhagāmāvassutāti bhikkhunīnaṃ adhakkhakasikkhāpadañca gāmantaragamanaṃ avassutā avassutassa hatthato khādanīyabhojanīyaggahaṇasikkhāpadañca. Talamaṭṭhañca suddhikāti talaghātakaṃ jatumaṭṭhaṃ udakasuddhikādiyanañca. Vassaṃvuṭṭhā ca ovādanti vassaṃvuṭṭhā chappañcayojanāni sikkhāpadañca ovādāya agamanasikkhāpadañca. Nānubandhe pavattininti yā pana bhikkhunī vuṭṭhāpitaṃ pavattiniṃ dve vassāni nānubandheyyāti vuttasikkhāpadaṃ.
这里的“这些学”就是指这些学处;这是把语法性别改了一下。“身、意所作”是指由身和心生起的造作。巴利
Imesikkhāti imā sikkhāyo; liṅgavipariyāyo kato. Kāyamānasikā katāti kāyacittasamuṭṭhānā katā.
第二巴拉基格罪起因的注释巴利
Dutiyapārājikasamuṭṭhānavaṇṇanā
259 关于“不与取”这一项,它名为不与取或第二巴拉基格,是同一个等起纲目,其余各项与它类似。其中,“人身、上人法”指涉及人身和上人法的学处。“粗恶、自欲”指粗恶语学处和自欲侍奉学处。“无根、他分”指两条嗔恨心学处。“第二不定”指第二条不定学处。巴利
259.Adinnanti idaṃ tāva adinnādānanti vā dutiyapārājikanti vā ekaṃ samuṭṭhānasīsaṃ, sesāni tena sadisāni. Tattha viggahuttarīti manussaviggahauttarimanussadhammasikkhāpadāni. Duṭṭhullā attakāminanti duṭṭhullavācāattakāmapāricariyasikkhāpadāni. Amūlā aññabhāgiyāti dve duṭṭhadosasikkhāpadāni. Aniyatā dutiyikāti dutiyaṃ aniyatasikkhāpadaṃ.
夺回与转归:指自己把衣给了之后又夺回,以及把僧团得到的利养转归自己。妄语、辱骂、离间:指妄语、辱骂和离间比丘。粗恶与掘地:指发露粗恶罪和掘地。草木、异语、讥嫌:指涉及草木、异语、讥嫌的学处。巴利
Acchinde pariṇāmaneti sāmaṃ cīvaraṃ datvā acchindanañca saṅghikalābhassa attano pariṇāmanañca. Musā omasapesuṇāti musāvādo ca omasavādo ca bhikkhupesuññañca. Duṭṭhullā pathavīkhaṇeti duṭṭhullāpattiārocanañca pathavīkhaṇañca. Bhūtaṃ aññāya ujjhāpeti bhūtagāmaaññavādakaujjhāpanakasikkhāpadāni.
从住处赶出去以及用水洒草木等,就是“赶出、洒水”。因为利养而吃过饭,就是“因为利养而教诫比丘尼”的学处,以及已经吃过饭的人被以非剩余嚼食等劝请的学处。“来、不敬、恐吓”,就是“来,贤友,去村里”的学处、不敬的学处和恐吓比丘的学处。“藏匿、夺命”,就是藏匿钵等物的学处,以及故意夺走众生性命的学处。巴利
Nikkaḍḍhanaṃ siñcanañcāti vihārato nikkaḍḍhanañca udakena tiṇādisiñcanañca. Āmisahetu bhuttāvīti ‘‘āmisahetu bhikkhuniyo ovadantī’’ti sikkhāpadañca, bhuttāviṃ anatirittena khādanīyādinā pavāraṇāsikkhāpadañca. Ehi anādari bhiṃsāti ‘‘ehāvuso gāmaṃ vā’’ti sikkhāpadañca, anādariyañca bhikkhubhiṃsāpanakañca. Apanidhe ca jīvitanti pattādīnaṃ apanidhānasikkhāpadañca, sañcicca pāṇaṃ jīvitāvoropanañca.
明知有生命的水而做甘马,指的是明知水中有生命还使用的学处,以及为了重新做甘马而翻案的学处。不足共住与摈除,指的是授给不满二十岁者具足戒的学处、与被举比丘共住的学处,以及与被摈除沙弥共同受用的学处。同法者与讥嫌,指的是对被称为同法者所说的学处,以及导致讥嫌的学处。愚痴与无根据,指的是愚痴巴吉帝亚的学处,以及以无根据的桑喀地谢思罪诽谤他人的学处。巴利
Jānaṃ sappāṇakaṃ kammanti jānaṃ sappāṇakaudakasikkhāpadañca punakammāya ukkoṭanañca. Ūnasaṃvāsanāsanāti ūnavīsativassasikkhāpadañca ukkhittakena saddhiṃ saṃvāsasikkhāpadañca nāsitakasāmaṇerasambhogasikkhāpadañca. Sahadhammikaṃ vilekhāti sahadhammikaṃ vuccamānasikkhāpadañca, vilekhāya saṃvattantīti āgatasikkhāpadañca. Moho amūlakena cāti mohanake pācittiyasikkhāpadañca, amūlakena saṅghādisesena anuddhaṃsanasikkhāpadañca.
恶作、把如法的衣布施出去,以及引起恶作、对如法的甘马给予欲之后又抱怨、给了衣之后又抱怨。把僧团所得的利养转给个人,这就是“转与个人”的学处。“他非时为你夺走什么”——也就是“尊者,那个男人会为你做什么”这个学处;把非时衣决意为时衣来分配的学处;以及与比丘尼交换衣之后又夺走的学处。“执取错误与地狱”——也就是以错误执取、错误受持而令他人讥嫌的学处,以及以地狱或梵行来诅咒的学处。巴利
Kukkuccaṃ dhammikaṃ cīvaraṃ datvāti kukkuccaupadahanañca, dhammikānaṃ kammānaṃ chandaṃ datvā khīyanañca, cīvaraṃ datvā khīyanañca. Pariṇāmeyya puggaleti saṅghikaṃ lābhaṃ puggalassa pariṇāmanasikkhāpadaṃ. Kiṃ te akālaṃ acchindeti ‘‘kiṃ te ayye eso purisapuggalo karissatī’’ti āgatasikkhāpadañca, ‘‘akālacīvaraṃ kālacīvara’’nti adhiṭṭhahitvā bhājanasikkhāpadañca, bhikkhuniyā saddhiṃ cīvaraṃ parivattetvā acchindanasikkhāpadañca. Duggahī nirayenacāti duggahitena duppadhāritena paraṃ ujjhāpanasikkhāpadañca, nirayena vā brahmacariyena vā abhisapanasikkhāpadañca.
僧众、分配、劣衣:指“使僧众的衣利得中断”“阻碍如法的衣分配”“因期待劣衣而错过衣时”所说的学处。咖提那、安乐、住处:指“阻碍如法的咖提那出离”“故意让比丘尼不安乐”“给比丘尼住处后,因愤怒不满而把她赶走”所说的学处。骂詈、暴戾、悭吝:指“骂詈或辱骂比丘”“以暴戾之心辱骂僧众”“在俗家悭吝”所说的学处。孕妇与哺乳者:指“令孕妇受具足戒”“令哺乳者受具足戒”所说的学处。巴利
Gaṇaṃ vibhaṅga dubbalanti ‘‘gaṇassa cīvaralābhaṃ antarāyaṃ kareyyā’’ti ca ‘‘dhammikaṃ cīvaravibhaṅgaṃ paṭibāheyyā’’ti ca ‘‘dubbalacīvarapaccāsāya cīvarakālasamayaṃ atikkāmeyyā’’ti ca vuttasikkhāpadāni. Kathinā phāsu passayanti ‘‘dhammikaṃ kathinuddhāraṃ paṭibāheyya, bhikkhuniyā sañcicca aphāsuṃ kareyya, bhikkhuniyā upassayaṃ datvā kupitā anattamanā nikkaḍḍheyya vā’’ti vuttasikkhāpadāni. Akkosacaṇḍī maccharīti ‘‘bhikkhuṃ akkoseyya vā paribhāseyya vā, caṇḍikatā gaṇaṃ paribhāseyya, kule maccharinī assā’’ti vuttasikkhāpadāni. Gabbhiniñca pāyantiyāti ‘‘gabbhiniṃ vuṭṭhāpeyya, pāyantiṃ vuṭṭhāpeyyā’’ti vuttasikkhāpadāni.
两年与僧团修学是指这些学处:令未在六法上修学两年的在学尼受具足戒,令已在六法上修学两年的在学尼未经僧团认可而受具足戒。三种已嫁女是指:未满十二岁的已嫁女、满十二岁的已嫁女,以及令未在六法上修学两年、令已修学两年但未经僧团认可而受具足戒这两条学处。三种童女是指以未满二十岁的童女等说法所讲的三种。未满十二岁与认可是指这两条学处:令未满十二岁者受具足戒,令满十二岁但未经僧团认可者受具足戒。巴利
Dvevassaṃ sikkhā saṅghenāti ‘‘dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṃ sikkhamānaṃ vuṭṭhāpeyya, sikkhitasikkhaṃ sikkhamānaṃ saṅghena asammataṃ vuṭṭhāpeyyā’’ti vuttasikkhāpadāni. Tayo ceva gihīgatāti ūnadvādasavassaṃ gihigataṃ, paripuṇṇadvādasavassaṃ gihigataṃ ‘‘dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṃ dve vassāni sikkhitasikkhaṃ saṅghena asammata’’nti vuttasikkhāpadāni. Kumāribhūtā tissoti ‘‘ūnavīsativassaṃ kumāribhūta’’ntiādinā nayena vuttā tisso. Ūnadvādasasammatāti ‘‘ūnadvādasavassā vuṭṭhāpeyya, paripuṇṇadvādasavassā saṅghena asammatā vuṭṭhāpeyyā’’ti vuttasikkhāpadadvayaṃ.
暂且停止,忧伤居者这条,指的是尊者,暂且停止为她授具足戒以及不要让暴躁、住在忧伤中的在学尼受具足戒这两条学处。同意、每年、二这条,指的是以别住者的同意为在学尼授具足戒、每年授具足戒、一年为两个人授具足戒这三条学处。这些学处按三集分类完毕。巴利
Alaṃ tāva sokāvāsanti ‘‘alaṃ tāva te ayye vuṭṭhāpitenā’’ti ca, ‘‘caṇḍiṃ sokāvāsaṃ sikkhamānaṃ vuṭṭhāpeyyā’’ti ca vuttasikkhāpadadvayaṃ. Chandā anuvassā ca dveti ‘‘pārivāsikachandadānena sikkhamānaṃ vuṭṭhāpeyya, anuvassaṃ vuṭṭhāpeyya, ekaṃ vassaṃ dve vuṭṭhāpeyyā’’ti vuttasikkhāpadattayaṃ. Samuṭṭhānā tikā katāti tikasamuṭṭhānā katā.
周旋的等起注释巴利
Sañcarittasamuṭṭhānavaṇṇanā
260 260. 所谓“作媒小屋的住处”,指的是作媒、靠乞求来造小屋、以及造大精舍。洗涤与接受,指的是让非亲族的比丘尼洗涤旧衣,以及接受衣服。乞求与超出、持来,指的是向非亲族的居士乞求衣服,以及超出而接受的学处。两者以及由使者,指的是“衣资已经备好”所引出的两条学处,以及由使者送来衣资的学处。巴利
260.Sañcarīkuṭi vihāroti sañcarittaṃ saññācikāya kuṭikaraṇaṃ mahallakavihārakaraṇañca. Dhovanañca paṭiggahoti aññātikāya bhikkhuniyā purāṇacīvaradhovāpanañca cīvarapaṭiggahaṇañca. Viññattuttari abhihaṭṭhunti aññātakaṃ gahapatiṃ cīvaraviññāpanaṃ tatuttarisādiyanasikkhāpadañca. Ubhinnaṃ dūtakena cāti ‘‘cīvaracetāpannaṃ upakkhaṭaṃ hotī’’ti āgatasikkhāpadadvayañca dūtena cīvaracetāpannapahitasikkhāpadañca.
憍希耶蚕丝、纯黑二分、六年、坐具,这些是指“杂蚕丝敷具”等五条学处。“舍弃”与金银,则是在分别中“舍弃诵出”所提到的洗羊毛学处和接受金银学处。两种种种方式,就是金银交易和买卖这两条学处。巴利
Kosiyā suddhadvebhāgā, chabbassāni nisīdananti ‘‘kosiyamissakaṃ santhata’’ntiādīni pañca sikkhāpadāni. Riñcanti rūpikā cevāti vibhaṅge ‘‘riñcanti uddesa’’nti āgataṃ eḷakalomadhovāpanaṃ rūpiyappaṭiggahaṇasikkhāpadañca. Ubho nānappakārakāti rūpiyasaṃvohārakayavikkayasikkhāpadadvayaṃ.
不足五缀与雨衣:指关于不足五缀的钵的学处,以及雨浴衣的学处。线与净施:指乞求线之后让人织衣,以及前往织师那里,在衣上作净施的学处。门、给予、缝:指一直到门闩安设处,以及“给非亲比丘尼衣”“缝衣”所说的三条学处。饼、缘、火:指以饼或炒粉持来邀请的学处,以及四个月资具邀请和燃火的学处。巴利
Ūnabandhanavassikāti ūnapañcabandhanapattasikkhāpadañca vassikasāṭikasikkhāpadañca. Suttaṃ vikappanena cāti suttaṃ viññāpetvā cīvaravāyāpanañca tantavāye upasaṅkamitvā cīvare vikappāpajjanañca. Dvāradānasibbāni cāti yāva dvārakosā aggaḷaṭṭhapanāya, ‘‘aññātikāya bhikkhuniyā cīvaraṃ dadeyya, cīvaraṃ sibbeyyā’’ti vuttasikkhāpadattayaṃ. Pūvapaccayajoti cāti pūvehi vā manthehi vā abhihaṭṭhuṃ pavāraṇāsikkhāpadaṃ cātumāsapaccayappavāraṇājotisamādahanasikkhāpadāni ca.
宝、针、床、棉、坐垫、痒、大花茉莉、善逝——这就是宝学处,以及针筒学处等七个学处。表、另、令买、二僧团物、大众物、二个人物、轻、重——就是“若比丘尼乞求此已,又乞求彼”等九个学处。二残食、衣——就是关于“将粪、尿、垃圾或残食抛或令抛于墙外或篱外,抛或令抛于青草上”所说的二个残食学处,以及浴衣学处。与沙门衣——就是“应给沙门衣”,这是就此而说。巴利
Ratanaṃsūci mañco ca, tūlaṃ nisīdanakaṇḍu ca, vassikā ca sugatenāti ratanasikkhāpadañceva sūcigharasikkhāpadādīni ca satta sikkhāpadāni. Viññatti aññaṃ cetāpanā, dve saṅghikā mahājanikā, dve puggalalahukā garūti ‘‘yā pana bhikkhunī aññaṃ viññāpetvā aññaṃ viññāpeyyā’’tiādīni nava sikkhāpadāni. Dve vighāsā sāṭikā cāti ‘‘uccāraṃ vā passāvaṃ vā saṅkāraṃ vā vighāsaṃ vā tirokuṭṭe vā tiropākāre vā chaḍḍeyya vā chaḍḍāpeyya vā, harite chaḍḍeyya vā chaḍḍāpeyya vā’’ti evaṃ vuttāni dve vighāsasikkhāpadāni ca udakasāṭikāsikkhāpadañca. Samaṇacīvarena cāti ‘‘samaṇacīvaraṃ dadeyyā’’ti idametaṃ sandhāya vuttaṃ.
劝谏之起因的注释巴利
Samanubhāsanāsamuṭṭhānavaṇṇanā
261 随顺破僧、难调、污家、覆藏粗恶、不舍见——这些是随顺破僧、难调、污家、覆藏粗恶、不舍见的学处。未与欲、高声笑及二——这是未给欲而去的学处,以及在屋内高声笑而行、而坐的两条学处。二声——这是“我要小声进入屋内、我要小声坐下”的两条学处。不言语——这是“我不用含食的嘴说话”的学处。巴利
261.Bhedānuvattadubbacadūsaduṭṭhulladiṭṭhicāti saṅghabhedānuvattakadubbacakuladūsakaduṭṭhullappaṭicchādanadiṭṭhiappaṭinissajjanasikkhāpadāni. Chandaṃ ujjagghikā dve cāti chandaṃ adatvā gamanasikkhāpadaṃ ujjagghikāya antaraghare gamananisīdanasikkhāpadadvayañca. Dve ca saddāti ‘‘appasaddo antaraghare gamissāmi, nisīdissāmī’’ti sikkhāpadadvayañca. Na byāhareti ‘‘na sakabaḷena mukhena byāharissāmī’’ti sikkhāpadaṃ.
在地上坐着、在低座上坐着;站着对坐着的人、走在后面的人对走在前面的人、走在非道上的人对走在正道上的人——这些是说法的学处。所谓“随顺过失、捉手等”,是指覆藏过失、随顺、捉手等所包括的三条巴拉基格学处。所谓“引入、舍离”,是指“没通知行事僧团、不知道众僧的同意就引入”和“我舍弃佛”这两条所说的学处。巴利
Chamā nīcāsane ṭhānaṃ, pacchato uppathena cāti chamāyaṃ nisīditvā, nīce āsane nisīditvā; ṭhitena nisinnassa, pacchato gacchantena purato gacchantassa, uppathena gacchantena pathena gacchantassa dhammadesanāsikkhāpadāni. Vajjānuvattigahaṇāti vajjappaṭicchādanauakhattānuvattakahatthaggahaṇādisaṅkhātāni tīṇi pārājikāni. Osāre paccācikkhanāti ‘‘anapaloketvā kārakasaṅghaṃ anaññāya gaṇassa chandaṃ osāreyyā’’ti ca ‘‘buddhaṃ paccakkhāmī’’ti ca vuttasikkhāpadadvayaṃ.
“在什么事上相交往来”和“杀”这两条学处,出自下面几段引文:“在某件事上被否决后”;“比丘尼们相交往来而住”;“若有比丘尼这样说:‘尊者们,你们相交往来而住’”;“自杀后又自杀地哭泣”。“拆缝”和“对苦恼者”这两条学处,出自“比丘尼拆缝或让人拆缝衣”和“苦恼的共住者”。再者,“相交往来”和“不令平息”:前者是“与居士或居士子相交往来而住”这样再次说到的相交往来学处;后者是有人对她说“尊者,来吧,平息这件事”,她回答“好”之后,后来没有障碍却不令平息,这样所说的学处。“寺院”和“自恣”这两条学处,出自“明知是有比丘的寺院,不告知就进入”以及“在二部僧中,以三事不自恣”。巴利
Kismiṃ saṃsaṭṭhā dve vadhīti ‘‘kismiñcideva adhikaraṇe paccākatā’’ti ca ‘‘bhikkhuniyo paneva saṃsaṭṭhā viharantī’’ti ca ‘‘yā pana bhikkhunī evaṃ vadeyya saṃsaṭṭhāva ayye tumhe viharathā’’ti ca ‘‘attānaṃ vadhitvā vadhitvā rodeyyā’’ti ca vuttasikkhāpadāni. Visibbe dukkhitāya cāti ‘‘bhikkhuniyā cīvaraṃ visibbetvā vā visibbāpetvā vā’’ti ca ‘‘dukkhitaṃ sahajīvini’’nti ca vuttasikkhāpadadvayaṃ. Puna saṃsaṭṭhā na vūpasameti ‘‘saṃsaṭṭhā vihareyya gahapatinā vā gahapatiputtena vā’’ti evaṃ puna vuttasaṃsaṭṭhasikkhāpadañca ‘‘ehayye, imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasamehī’’ti vuccamānā, ‘‘sādhū’’ti paṭissuṇitvā ‘‘sā pacchā anantarāyikinī neva vūpasammeyyā’’ti vuttasikkhāpadañca. Ārāmañca pavāraṇāti ‘‘jānaṃ sabhikkhukaṃ ārāmaṃ anāpucchā paviseyyā’’ti ca ‘‘ubhatosaṅghe tīhi ṭhānehi na pavāreyyā’’ti ca vuttasikkhāpadadvayaṃ.
“半月、共住者、二”,指的是“比丘尼每半月应当从比丘僧团期待二法”这条学处,以及“令共住者受具足戒后,两年中不摄受”“令共住者受具足戒后,不令远离”这两条学处。“衣、跟随”,指的是“尊者,如果你给我衣,我就让你受具足戒”以及“尊者,如果你跟随我两年,我就让你受具足戒”这两条学处。巴利
Anvaddhaṃ sahajīviniṃ dveti ‘‘anvaddhamāsaṃ bhikkhuniyā bhikkhusaṅghato dve dhammā paccāsīsitabbā’’ti vuttasikkhāpadañca, ‘‘sahajīviniṃ vuṭṭhāpetvā dve vassāni neva anuggaṇheyya, sahajīviniṃ vuṭṭhāpetvā neva vūpakāseyyā’’ti vuttasikkhāpadadvayañca. Cīvaraṃ anubandhanāti ‘‘sace me tvaṃ, ayye, cīvaraṃ dassasi, evāhaṃ taṃ vuṭṭhāpessāmī’’ti ca ‘‘sace maṃ tvaṃ, ayye, dve vassāni anubandhissasi, evāhaṃ taṃ vuṭṭhāpessāmī’’ti ca vuttasikkhāpadadvayaṃ.
咖提那衣的等起注释巴利
Kathinasamuṭṭhānavaṇṇanā
262 “已出咖提那”有三条,指的是“比丘衣已做成、咖提那已出”时最初所说的三条学处。“第一、钵、药”指的是“最多十日,多余的钵”所说的第一钵学处,以及“应尝食的药”所说的学处。“急施衣、有怖畏”指的是急施衣学处和紧接着的有怖畏学处。“离去者、二”指的是“他离去时不应撤除”在坏生种品中所说的两条学处。巴利
262.Ubbhataṃkathinaṃ tīṇīti ‘‘niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhunā ubbhatasmiṃ kathine’’ti vuttāni āditova tīṇi sikkhāpadāni. Paṭhamaṃ pattabhesajjanti ‘‘dasāhaparamaṃ atirekapatto’’ti vuttaṃ paṭhamapattasikkhāpadañca ‘‘paṭisāyanīyāni bhesajjānī’’ti vuttasikkhāpadañca. Accekañcāpi sāsaṅkanti accekacīvarasikkhāpadañca tadanantarameva sāsaṅkasikkhāpadañca. Pakkamantena vā duveti ‘‘taṃ pakkamanto neva uddhareyyā’’ti bhūtagāmavagge vuttasikkhāpadadvayaṃ.
“依止处、次第”这两条学处,说的是“去比丘尼依止处教诫比丘尼”和“次第食,巴吉帝亚”。
“非残食、邀请”这两条学处,说的是“非残食的嚼食或啖食”和“已被邀请、已足食”。
“指定、国王、非时”这三条学处,说的是“自己指定衣”和“国王、刹帝利”以及“非时入村”。
“威吓、林居者”这两条学处,说的是“现威吓相而站”和“在那样林野的住处,先前未告知”。巴利
Upassayaṃ paramparāti ‘‘bhikkhunupassayaṃ gantvā bhikkhuniyo ovadeyyā’’ti ca ‘‘paramparabhojane pācittiya’’nti ca vuttasikkhāpadadvayaṃ. Anatirittaṃ nimantanāti ‘‘anatirittaṃ khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā’’ti ca ‘‘nimantito sabhatto samāno’’ti ca vuttasikkhāpadadvayaṃ. Vikappaṃ rañño vikāleti ‘‘sāmaṃ cīvaraṃ vikappetvā’’ti ca ‘‘rañño khattiyassā’’ti ca ‘‘vikāle gāmaṃ paviseyyā’’ti ca vuttasikkhāpadattayaṃ. Vosāsāraññakena cāti ‘‘vosāsamānarūpā ṭhitā’’ti ca ‘‘tathārūpesu āraññakesu senāsanesu pubbe appaṭisaṃvidita’’nti ca vuttasikkhāpadadvayaṃ.
诤论和积存这两条,就是“诤论论者”以及“积存钵”所说的两条学处。食前、食后、非时这三条,就是“若比丘尼食前前往俗家”“食后前往俗家”“非时前往俗家”所说的三条学处。五日和衣替换这两条,就是“超过五日桑喀帝行”以及“持衣替换”所说的两条学处。二和与住处这两条,就是“住处衣不舍而受用、不舍住处而出游行”这样与住处相关所说的两条学处。巴利
Ussayā sannicayañcāti ‘‘ussayavādikā’’ti ca ‘‘pattasannicayaṃ kareyyā’’ti ca vuttasikkhāpadadvayaṃ. Pure pacchā vikāle cāti ‘‘yā pana bhikkhunī purebhattaṃ kulāni upasaṅkamitvā’’ti ca, ‘‘pacchābhattaṃ kulāni upasaṅkamitvā’’ti ca, ‘‘vikāle kulāni upasaṅkamitvā’’ti ca vuttasikkhāpadattayaṃ. Pañcāhikā saṅkamanīti ‘‘pañcāhikā saṅghāṭicāraṃ atikkameyyā’’ti ca ‘‘cīvarasaṅkamanīyaṃ dhāreyyā’’ti ca vuttasikkhāpadadvayaṃ. Dvepi āvasathena cāti ‘‘āvasathacīvaraṃ anissajjitvā paribhuñjeyya, āvasathaṃ anissajjitvā cārikaṃ pakkameyyā’’ti ca evaṃ āvasathena saddhiṃ vuttasikkhāpadāni ca dve.
“在隐处、在座位上”这两条学处,也就是“在隐处生出的疮”和“在比丘面前未告知就在座位上坐下”所说的两条学处。巴利
Pasākhe āsane cevāti ‘‘pasākhe jātaṃ gaṇḍaṃ vā’’ti ca ‘‘bhikkhussa purato anāpucchā āsane nisīdeyyā’’ti ca vuttasikkhāpadadvayaṃ.
羊毛的来源注释巴利
Eḷakalomasamuṭṭhānavaṇṇanā
263 “羊毛等两条共卧”是指羊毛戒和两条共卧戒。“伸手取团食”是指伸手取食戒和住处团食戒。“众食、非时、蓄藏”是指众食戒、非时食戒、蓄藏食戒这三条戒。“齿木与裸形”是指齿木戒和裸形戒。“出征的军队、战场”是指“为了观看出征的军队而前往、在军队中住宿、或前往战场……或去观看军阵”所说的这三条戒。“酒、未满半月沐浴”是指饮酒戒和未满半月沐浴戒。“两种丑色、两种应说罪”是指“三种使丑色”所说的戒,以及其余两条应说罪戒。“蒜、侍立、歌舞”是指蒜戒、“比丘进食时以饮水或扇子侍立”所说的戒,以及“为了观看舞蹈、歌唱或奏乐而前往”所说的戒。从此以后,他们偏离了原文而书写。我们将按照意义来注释;应当这样了知此处的次第。巴利
263.Eḷakalomādve seyyāti eḷakalomasikkhāpadañceva dve ca sahaseyyasikkhāpadāni. Āhacca piṇḍabhojananti āhaccapādakasikkhāpadañca āvasathapiṇḍabhojanasikkhāpadañca. Gaṇavikālasannidhīti gaṇabhojanavikālabhojanasannidhikārakasikkhāpadattayaṃ . Dantaponena celakāti dantaponasikkhāpadañca acelakasikkhāpadañca. Uyyuttaṃ senaṃ uyyodhīti ‘‘uyyuttaṃ senaṃ dassanāya gaccheyya, senāya vaseyya, uyyodhikaṃ vā…pe… anīkadassanaṃ vā gaccheyyā’’ti vuttasikkhāpadattayaṃ. Surā orena nhāyanāti surāpānasikkhāpadañca orenaddhamāsanahānasikkhāpadañca. Dubbaṇṇe dve desanikāti ‘‘tiṇṇaṃ dubbaṇṇakaraṇāna’’nti vuttasikkhāpadañca vuttāvasesapāṭidesanīyadvayañca. Lasuṇupatiṭṭhe naccanāti lasuṇasikkhāpadaṃ, ‘‘bhikkhussa bhuñjantassa pānīyena vā vidhūpanena vā upatiṭṭheyyā’’ti vuttasikkhāpadaṃ, ‘‘naccaṃ vā gītaṃ vā vāditaṃ vā dassanāya gaccheyyā’’ti vuttasikkhāpadañca. Ito paraṃ pāḷiṃ virajjhitvā likhanti. Yathā pana atthaṃ vaṇṇayissāma; evamettha anukkamo veditabbo.
“沐浴、敷具、共卧”是指“裸体沐浴、共用一敷具一覆衣而卧、共用一床而卧”这三条学处。“国内、国外”是指“于有怖畏共识的国内、于有怖畏共识的国外”这两条学处。“雨安居内、彩画殿堂”是指“于雨安居内出行游行、前往观看王宫或彩画殿堂……或莲花池”这两条学处。“高床、纺线”是指“使用高床或长椅、纺线”这两条学处。巴利
Nhānamattharaṇaṃseyyāti ‘‘naggā nahāyeyya, ekattharaṇapāvuraṇā tuvaṭṭeyyuṃ, ekamañce tuvaṭṭeyyu’’nti vuttasikkhāpadattayaṃ. Antoraṭṭhe tathā bahīti ‘‘antoraṭṭhe sāsaṅkasammate, tiroraṭṭhe sāsaṅkasammate’’ti vuttasikkhāpadadvayaṃ. Antovassaṃ cittāgāranti ‘‘antovassaṃ cārikaṃ pakkameyya, rājāgāraṃ vā cittāgāraṃ vā…pe… pokkharaṇiṃ vā dassanāya gaccheyyā’’ti ca vuttasikkhāpadadvayaṃ. Āsandiṃ suttakantanāti ‘‘āsandiṃ vā pallaṅkaṃ vā paribhuñjeyya, suttaṃ kanteyyā’’ti vuttasikkhāpadadvayaṃ.
“侍奉和亲手”说的是“应当为在家人做侍奉,亲手把嚼食或啖食布施给在家人、出家男众或出家女众”这两条学处。“没有比丘的住处”说的是“应当在没有比丘的住处入雨安居”,这里指的就是这个。“伞、车乘和腰带”说的是“持伞穿鞋、乘车而行、系腰带”这三条学处。“装饰、香粉、涂香”说的是“佩戴妇女装饰、用香粉沐浴、用涂香浸泡的麻屑沐浴”这三条学处。“比丘尼”等说的是“让比丘尼按摩”等四条学处。“没有僧祇支衣的罪”说的是“没有僧祇支衣进入村庄,巴吉帝亚”这样所说的罪。“四十四”——以上所有这些,说的就是四十四条学处。巴利
Veyyāvaccaṃ sahatthā cāti ‘‘gihiveyyāvaccaṃ kareyya, agārikassa vā paribbājakassa vā paribbājikāya vā sahatthā khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā dadeyyā’’ti vuttasikkhāpadadvayaṃ. Abhikkhukāvāsena cāti ‘‘abhikkhuke āvāse vassaṃ vaseyyā’’ti idametaṃ sandhāya vuttaṃ. Chattaṃ yānañca saṅghāṇinti ‘‘chattupāhanaṃ dhāreyya, yānena yāyeyya, saṅghāṇiṃ dhāreyyā’’ti vuttasikkhāpadattayaṃ. Alaṅkāragandhavāsitanti ‘‘itthālaṅkāraṃ dhāreyya, gandhacuṇṇakena nahāyeyya, vāsitakena piññākena nahāyeyyā’’ti vuttasikkhāpadattayaṃ. Bhikkhunītiādinā ‘‘bhikkhuniyā ummaddāpeyyā’’tiādīni cattāri sikkhāpadāni vuttāni. Asaṅkaccikā āpattīti ‘‘asaṅkaccikā gāmaṃ paviseyya pācittiya’’nti evaṃ vuttaāpatti ca. Cattārīsā catuttarīti etāni sabbānipi catucattālīsa sikkhāpadāni vuttāni.
以身体而非以语和意、以身体和意而非以语,意思是:只从身体以及身体和意生起;不是从语和意、也不是从语生起。一切(戒)都是二种生起,羊毛戒也同样如此——这个道理本身就很浅显易懂。巴利
Kāyena na vācācittena, kāyacittena na vācatoti kāyena ceva kāyacittena ca samuṭṭhahanti; na vācācittena na vācatoti attho. Dvisamuṭṭhānikā sabbe, samā eḷakalomikāti idaṃ uttānatthameva.
音节纯净道德起源的注释巴利
Padasodhammasamuṭṭhānavaṇṇanā
264 “逐句、未受请”是指三条戒:“逐句说法、对女人以超过五六句说法(除非有有智的男子在场)、未受请而教诫比丘尼”。“日没亦然”是指“日没后教诫”——这是针对这一点说的。“畜生明二”是指“学习畜生明、教授畜生明”这两条戒。“未受请而问”是指“向未受请的比丘提问”——这是针对这一点说的。巴利
264.Padaññatra asammatāti ‘‘padaso dhammaṃ, mātugāmassa uttarichappañcavācāhi dhammaṃ deseyya, aññatra viññunā purisaviggahena, asammato bhikkhuniyo ovadeyyā’’ti vuttasikkhāpadattayaṃ. Tathā atthaṅgatena cāti ‘‘atthaṅgate sūriye ovadeyyā’’ti idametaṃ sandhāya vuttaṃ. Tiracchānavijjā dveti ‘‘tiracchānavijjaṃ pariyāpuṇeyya, vāceyyā’’ti evaṃ vuttasikkhāpadadvayaṃ . Anokāso ca pucchanāti ‘‘anokāsakataṃ bhikkhuṃ pañhaṃ puccheyyā’’ti idametaṃ sandhāya vuttaṃ.
旅途起因的注释巴利
Addhānasamuṭṭhānavaṇṇanā
265 “旅途、船、殊胜食物”这三条学处,说的是:与比丘尼事先约好,一起走上同一条旅途;一起登上同一条船;没有生病,却为了自己乞求殊胜食物来吃。“与女人一起”这条,说的是与女人事先约好一起出行,以及“在隐蔽处让人剃除阴毛”这条学处。“谷物与受邀请”这条,说的是乞求谷物,以及“受邀请或受供养后,嚼食或吃硬食、软食”这条学处。“八”指的是为比丘尼所说的八条应悔过戒。巴利
265.Addhānanāvaṃ paṇītanti ‘‘bhikkhuniyā saddhiṃ saṃvidhāya ekaddhānamaggaṃ paṭipajjeyya, ekaṃ nāvaṃ abhiruheyya, paṇītabhojanāni agilāno attano atthāya viññāpetvā bhuñjeyyā’’ti vuttasikkhāpadattayaṃ. Mātugāmena saṃhareti mātugāmena saddhiṃ saṃvidhāya gamanañca ‘‘sambādhe lomaṃ saṃharāpeyyā’’ti vuttasikkhāpadañca. Dhaññaṃ nimantitā cevāti ‘‘dhaññaṃ viññāpetvā vā’’ti ca ‘‘nimantitā vā pavāritā vā khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā khādeyya vā bhuñjeyya vā’’ti vuttasikkhāpadañca. Aṭṭha cāti bhikkhunīnaṃ vuttā aṭṭha pāṭidesanīyā vā.
盗贼队起源的注释巴利
Theyyasatthasamuṭṭhānavaṇṇanā
266 与盗贼队相约、窃听,是指和盗贼队约好一起走同一条路,以及站在那里偷听。以乞羹示意,这是针对乞求羹饭这件事说的。夜间、遮蔽处、露天处,指的是接下来那三条学处所说的:“在黑夜没有灯光的黑暗中,在遮蔽处,或在露天处,与男子在一起。”以byūha为第七,这是针对紧接着后面所说的那条学处:“在车道、街巷或十字路口与男子在一起。”巴利
266.Theyyasatthaṃ upassutīti theyyasatthena saddhiṃ saṃvidhāya ekaddhānamaggagamanañca upassutitiṭṭhanañca. Sūpaviññāpanena cāti idaṃ sūpodanaviññattiṃ sandhāya vuttaṃ. Rattichannañca okāsanti ‘‘rattandhakāre appadīpe, paṭicchanne okāse, ajjhokāse purisena saddhi’’nti evaṃ vuttasikkhāpadattayaṃ. Byūhena sattamāti idaṃ tadanantarameva ‘‘rathikāya vā byūhe vā siṅghāṭake vā purisena saddhi’’nti āgatasikkhāpadaṃ sandhāya vuttaṃ.
说法生起的注释巴利
Dhammadesanāsamuṭṭhānavaṇṇanā
267 267. 由说法所生起的十一种,本身就很清楚。这样,首先应当知道这是混杂生起。而决定生起则有三种,每一种各自对应一条戒条。为了分别显示它们,所以说了“真实以身生起”等,这些本身就很清楚。“随顺导论之法”,就是随顺律藏之法。巴利
267. Dhammadesanāsamuṭṭhānāni ekādasa uttānāneva. Evaṃ tāva sambhinnasamuṭṭhānaṃ veditabbaṃ. Niyatasamuṭṭhānaṃ pana tividhaṃ, taṃ ekekasseva sikkhāpadassa hoti, taṃ visuṃyeva dassetuṃ ‘‘bhūtaṃ kāyena jāyatī’’tiādi vuttaṃ, taṃ uttānameva. Nettidhammānulomikanti vinayapāḷidhammassa anulomanti.