等起纲目的解释显示巴利原文
Samuṭṭhānasīsavaṇṇanā
257 257.紧接着,在等起论中,“以无我为确定”——即已确定为“无我”。所谓“同类法”,是指那些以无常相等为同类特征的诸行法。“唯名”不被了知,即连仅仅是名称也不显现。“苦灭”即断除苦。“蕴篇与总纲”即蕴篇与总纲,这是其含义。或者这就是原典的文句。“等起是确定的所作”,即等起是确定的所作、固定的所作;意思是“确定等起”。由此,应知包含了“说实有”、“教唆偷盗”与“未许可”这三条学处,因为唯有这三条学处是确定等起的,与其他学处不混杂等起。显示巴利原文
257. Tadanantarāya pana samuṭṭhānakathāya anattā iti nicchayāti anattā iti nicchitā. Sabhāgadhammānanti aniccākārādīhi sabhāgānaṃ saṅkhatadhammānaṃ. Nāmamattaṃ na nāyatīti nāmamattampi na paññāyati. Dukkhahāninti dukkhaghātanaṃ. Khandhakā yā ca mātikāti khandhakā yā ca mātikāti attho. Ayameva vā pāṭho. Samuṭṭhānaṃ niyato katanti samuṭṭhānaṃ niyatokataṃ niyatakataṃ; niyatasamuṭṭhānanti attho. Etena bhūtārocanacorivuṭṭhāpanaananuññātasikkhāpadattayassa saṅgaho paccetabbo. Etāneva hi tīṇi sikkhāpadāni niyatasamuṭṭhānāni, aññehi saddhiṃ asambhinnasamuṭṭhānāni.
“杂合与因缘及其他”,即另有杂合与因缘。其中,“杂合”一词,应理解为等起的杂合,因为除了那三条学处,其余的都是杂合等起。“因缘”一词,应理解为诸学处制定处所意义上的因缘。“于经中,在后可见”,即学处的等起决定、杂合、因缘这三者,在后来的经中可见;意思是“被了知”。其中,在“以一种等起而生起,从身与从心”等前一种方式中,可见等起决定与杂合。而名为因缘的另一种——显示巴利原文
Sambhedaṃ nidānañcaññanti aññampi sambhedañca nidānañca. Tattha sambhedavacanena samuṭṭhānasambhedassa gahaṇaṃ paccetabbaṃ, tāni hi tīṇi sikkhāpadāni ṭhapetvā sesāni sambhinnasamuṭṭhānāni. Nidānavacanena sikkhāpadānaṃ paññattidesasaṅkhātaṃ nidānaṃ paccetabbaṃ. Sutte dissanti uparīti sikkhāpadānaṃ samuṭṭhānaniyamo sambhedo nidānanti imāni tīṇi suttamhi eva dissanti; paññāyantīti attho. Tattha ‘‘ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti, kāyato ca cittato cā’’tiādimhi tāva purimanaye samuṭṭhānaniyamo ca sambhedo ca dissanti. Itaraṃ pana nidānaṃ nāma –
“在韦萨利、王舍城、舍卫城与阿罗维,”
于拘睒弥、释迦族及跋耆族中所制定。
显示巴利原文 ‘‘Vesāliyā rājagahe, sāvatthiyā ca āḷavī; Kosambiyā ca sakkesu, bhaggesu ceva paññattā’’ti.
如此,后面可见,另于随后所出经中亦可见,应如是知。显示巴利原文
Evaṃ upari dissati, parato āgate sutte dissatīti veditabbaṃ.
‘于二分中,二十’此偈的含义是:凡是在二分中所制定的学处,在布萨日比丘与比丘尼诵出者,我将依其理趣宣说其等起,请听我说。显示巴利原文
‘‘Vibhaṅgedvīsū’’ti gāthāya ayamattho – yaṃ sikkhāpadaṃ dvīsu vibhaṅgesu paññattaṃ uposathadivase bhikkhū ca bhikkhuniyo ca uddisanti, tassa yathāñāyaṃ samuṭṭhānaṃ pavakkhāmi, taṃ me suṇāthāti.
“媒嫁与劝告”,指媒嫁与劝告。“过量衣”,指过量衣,即咖提那。“羊毛与足量”,指羊毛与足量。“实有与共谋”,指说实有与共谋行路。“贼队与教唆偷盗”,指贼队、对持伞无病者说法及教唆偷盗。“未许可,十三”,指与父母、丈夫未许可者一起,共有十三种等起。“此处见同类”,即在此二分中,于这十三种等起纲目的每一纲目下,还可见其他同类的等起。显示巴利原文
Sañcarittānubhāsanañcāti sañcarittañca samanubhāsanañca. Atirekañca cīvaranti atirekacīvaraṃ ; kathinanti attho. Lomāni padasodhammoti eḷakalomāni ca padasodhammo ca. Bhūtaṃ saṃvidhānena cāti bhūtārocanañca saṃvidahitvā addhānappaṭipajjanañca. Theyyadesanā coriṃ cāti theyyasattho ca chattapāṇissa agilānassa dhammadesanā ca corivuṭṭhāpanañca. Ananuññātāya terasāti mātāpitusāmikehi ananuññātāya saddhiṃ imāni terasa samuṭṭhānāni honti. Sadisā idha dissareti idha ubhatovibhaṅge etesu terasasu samuṭṭhānasīsesu ekekasmiṃ aññānipi sadisāni samuṭṭhānāni dissanti.
第一巴拉基咖等起的解释显示巴利原文
Paṭhamapārājikasamuṭṭhānavaṇṇanā
258 258. 今为显示这些,说“淫欲、出精、身触”等。其中,“淫欲”即第一波罗夷,是一个等起纲目,其余与此相似。其中,“出精、身触”指出精与身触。“第一不定”指第一条不定学处。“前食、托人煮”指“知为前食比丘”学处与比丘尼托人煮食学处。“与比丘尼共独处”指与比丘尼共独坐学处。显示巴利原文
258. Idāni tāni dassetuṃ ‘‘methunaṃ sukkasaṃsaggo’’tiādi vuttaṃ. Tattha methunanti idaṃ tāva paṭhamapārājikaṃ nāma ekaṃ samuṭṭhānasīsaṃ, sesāni tena sadisāni. Tattha sukkasaṃsaggoti sukkavissaṭṭhi ceva kāyasaṃsaggo ca. Aniyatā paṭhamikāti paṭhamaṃ aniyatasikkhāpadaṃ. Pubbūpaparipācitāti ‘‘jānaṃ pubbūpagataṃ bhikkhu’’nti sikkhāpadañca bhikkhuniparipācitapiṇḍapātasikkhāpadañca. Raho bhikkhuniyā sahāti bhikkhuniyā saddhiṃ raho nisajjasikkhāpadañca.
“有食家、二独处”,指有食家侵入坐学处与二独坐学处。“指弹、水中戏”,指指弹学处与水中戏法学处。“打、举起”,指打学处与举起手掌学处。“五十三众学”,指从小品解释末尾所说的齐整着衣等五十三条众学学处。显示巴利原文
Sabhojane raho dve cāti sabhojane kule anupakhajjanisajjasikkhāpadañca dve rahonisajjasikkhāpadāni ca. Aṅguli udake hasanti aṅgulipatodakañca udake hasadhammasikkhāpadañca. Pahāre uggire cevāti pahāradānasikkhāpadañca talasattikauggiraṇasikkhāpadañca. Tepaññāsā ca sekhiyāti parimaṇḍalanivāsanādīni khuddakavaṇṇanāvasāne vuttāni tepaññāsa sekhiyasikkhāpadāni ca.
‘腋下、村落间、染心’,指比丘尼腋下学处、村落间行学处,以及染心者从染心者手中取嚼食啖食学处。‘掌击、打磨、净水’指掌击学处、打磨学处、净水等学处。‘雨安居已、教诫’指雨安居后六由旬或五由旬的学处,及为教诫而不前往的学处。‘不随侍、和尚尼’指比丘尼从和尚尼受具后,两年不随侍的学处。显示巴利原文
Adhakkhagāmāvassutāti bhikkhunīnaṃ adhakkhakasikkhāpadañca gāmantaragamanaṃ avassutā avassutassa hatthato khādanīyabhojanīyaggahaṇasikkhāpadañca. Talamaṭṭhañca suddhikāti talaghātakaṃ jatumaṭṭhaṃ udakasuddhikādiyanañca. Vassaṃvuṭṭhā ca ovādanti vassaṃvuṭṭhā chappañcayojanāni sikkhāpadañca ovādāya agamanasikkhāpadañca. Nānubandhe pavattininti yā pana bhikkhunī vuṭṭhāpitaṃ pavattiniṃ dve vassāni nānubandheyyāti vuttasikkhāpadaṃ.
‘这些学’即这些学处;此处作了性别的转换。‘身、意所作’指以身与心为等起而造作。显示巴利原文
Imesikkhāti imā sikkhāyo; liṅgavipariyāyo kato. Kāyamānasikā katāti kāyacittasamuṭṭhānā katā.
第二巴拉基咖等起的解释显示巴利原文
Dutiyapārājikasamuṭṭhānavaṇṇanā
259 259. ‘不与取’,即不与取或第二波罗夷,为一个等起纲目,其余与此类似。其中,‘诤论、上人法’指有关人身诤论与上人法的学处。‘粗恶、自欲’指粗恶语学处与自欲侍奉学处。‘无根、他分’指两种恶作学处。‘第二不定’指第二条不定学处。显示巴利原文
259.Adinnanti idaṃ tāva adinnādānanti vā dutiyapārājikanti vā ekaṃ samuṭṭhānasīsaṃ, sesāni tena sadisāni. Tattha viggahuttarīti manussaviggahauttarimanussadhammasikkhāpadāni. Duṭṭhullā attakāminanti duṭṭhullavācāattakāmapāricariyasikkhāpadāni. Amūlā aññabhāgiyāti dve duṭṭhadosasikkhāpadāni. Aniyatā dutiyikāti dutiyaṃ aniyatasikkhāpadaṃ.
‘夺、转归’,即自己给了衣后又夺回,以及将僧团利得转归自己。‘妄语、辱骂、离间’,即妄语、辱骂与离间比丘。‘粗罪、掘地’,即发露粗罪与掘地。‘实有、异语、讥嫌’,即坏草木、异语、讥嫌之学处。显示巴利原文
Acchinde pariṇāmaneti sāmaṃ cīvaraṃ datvā acchindanañca saṅghikalābhassa attano pariṇāmanañca. Musā omasapesuṇāti musāvādo ca omasavādo ca bhikkhupesuññañca. Duṭṭhullā pathavīkhaṇeti duṭṭhullāpattiārocanañca pathavīkhaṇañca. Bhūtaṃ aññāya ujjhāpeti bhūtagāmaaññavādakaujjhāpanakasikkhāpadāni.
‘驱逐、洒水’,即从住处驱逐及用水洒泼草木等。‘为利养、已食’,即‘为利养教诫比丘尼’之学处,与已食竟者以非残食嚼食等行劝请之学处。‘来、不敬、恐吓’,即‘来,贤友,到村里去’之学处、不敬学处与恐吓比丘之学处。‘藏匿、夺命’,即藏匿钵等物之学处,与故意夺取生物性命之学处。显示巴利原文
Nikkaḍḍhanaṃ siñcanañcāti vihārato nikkaḍḍhanañca udakena tiṇādisiñcanañca. Āmisahetu bhuttāvīti ‘‘āmisahetu bhikkhuniyo ovadantī’’ti sikkhāpadañca, bhuttāviṃ anatirittena khādanīyādinā pavāraṇāsikkhāpadañca. Ehi anādari bhiṃsāti ‘‘ehāvuso gāmaṃ vā’’ti sikkhāpadañca, anādariyañca bhikkhubhiṃsāpanakañca. Apanidhe ca jīvitanti pattādīnaṃ apanidhānasikkhāpadañca, sañcicca pāṇaṃ jīvitāvoropanañca.
‘明知有虫之水与再用事’,即明知有虫之水的学处,以及为再行羯磨而翻案的学处。‘不足共住与摈除’,即授不足二十岁者具足戒之学处、与被举者共住之学处,以及与被摈沙弥共享之学处。‘同法者与讥嫌’,即被认为同法者的学处,以及导致讥嫌的学处。‘愚痴与无根据’,即愚痴波逸提之学处,以及以无根据的桑喀地谢沙诽谤比丘之学处。显示巴利原文
Jānaṃ sappāṇakaṃ kammanti jānaṃ sappāṇakaudakasikkhāpadañca punakammāya ukkoṭanañca. Ūnasaṃvāsanāsanāti ūnavīsativassasikkhāpadañca ukkhittakena saddhiṃ saṃvāsasikkhāpadañca nāsitakasāmaṇerasambhogasikkhāpadañca. Sahadhammikaṃ vilekhāti sahadhammikaṃ vuccamānasikkhāpadañca, vilekhāya saṃvattantīti āgatasikkhāpadañca. Moho amūlakena cāti mohanake pācittiyasikkhāpadañca, amūlakena saṅghādisesena anuddhaṃsanasikkhāpadañca.
恶作、如法、给衣:指引起恶作,对如法之业给予同意后又加以抱怨,以及给予衣后抱怨。转与个人:将僧团所得利养转归个人的学处。‘他为你做什么’、非时、夺取:指‘圣尼,那个男人会为你做什么’这一学处,将非时衣决意为时衣而分配的学处,以及与比丘尼交换衣后夺取的学处。执取错误与地狱:以错误执取、错误受持而令他人讥嫌的学处,以及以地狱或梵行诅咒的学处。显示巴利原文
Kukkuccaṃ dhammikaṃ cīvaraṃ datvāti kukkuccaupadahanañca, dhammikānaṃ kammānaṃ chandaṃ datvā khīyanañca, cīvaraṃ datvā khīyanañca. Pariṇāmeyya puggaleti saṅghikaṃ lābhaṃ puggalassa pariṇāmanasikkhāpadaṃ. Kiṃ te akālaṃ acchindeti ‘‘kiṃ te ayye eso purisapuggalo karissatī’’ti āgatasikkhāpadañca, ‘‘akālacīvaraṃ kālacīvara’’nti adhiṭṭhahitvā bhājanasikkhāpadañca, bhikkhuniyā saddhiṃ cīvaraṃ parivattetvā acchindanasikkhāpadañca. Duggahī nirayenacāti duggahitena duppadhāritena paraṃ ujjhāpanasikkhāpadañca, nirayena vā brahmacariyena vā abhisapanasikkhāpadañca.
众、分配、劣:指‘令僧众的衣利得中断’、‘阻碍如法的衣分配’、‘因期待劣衣而超过衣时’所说的学处。咖提那、安乐、依处:指‘阻碍如法的咖提那出离’、‘故意令比丘尼不安乐’、‘给比丘尼依处后,忿怒不悦而驱出’所说的学处。骂詈、暴戾、悭吝:指‘骂詈或毁辱比丘’、‘暴戾地毁辱大众’、‘于俗家悭吝’所说的学处。孕妇与哺乳者:指‘令孕妇受具足戒’、‘令哺乳者受具足戒’所说的学处。显示巴利原文
Gaṇaṃ vibhaṅga dubbalanti ‘‘gaṇassa cīvaralābhaṃ antarāyaṃ kareyyā’’ti ca ‘‘dhammikaṃ cīvaravibhaṅgaṃ paṭibāheyyā’’ti ca ‘‘dubbalacīvarapaccāsāya cīvarakālasamayaṃ atikkāmeyyā’’ti ca vuttasikkhāpadāni. Kathinā phāsu passayanti ‘‘dhammikaṃ kathinuddhāraṃ paṭibāheyya, bhikkhuniyā sañcicca aphāsuṃ kareyya, bhikkhuniyā upassayaṃ datvā kupitā anattamanā nikkaḍḍheyya vā’’ti vuttasikkhāpadāni. Akkosacaṇḍī maccharīti ‘‘bhikkhuṃ akkoseyya vā paribhāseyya vā, caṇḍikatā gaṇaṃ paribhāseyya, kule maccharinī assā’’ti vuttasikkhāpadāni. Gabbhiniñca pāyantiyāti ‘‘gabbhiniṃ vuṭṭhāpeyya, pāyantiṃ vuṭṭhāpeyyā’’ti vuttasikkhāpadāni.
两年、学、僧团:指‘令未在六法上修学两年的在学尼受具足戒’、‘令已修学两年的在学尼,未经僧团认可而受具足戒’所说的学处。三种已嫁妇:指未满十二岁的已嫁妇、满十二岁的已嫁妇,以及‘未在六法上修学两年’、‘已修学两年但未经僧团认可’所说的学处。三种童女:指‘未满二十岁的童女’等所说的三种。未满十二岁与认可:指‘令未满十二岁者受具足戒’、‘令满十二岁但未经僧团认可者受具足戒’所说的二学处。显示巴利原文
Dvevassaṃ sikkhā saṅghenāti ‘‘dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṃ sikkhamānaṃ vuṭṭhāpeyya, sikkhitasikkhaṃ sikkhamānaṃ saṅghena asammataṃ vuṭṭhāpeyyā’’ti vuttasikkhāpadāni. Tayo ceva gihīgatāti ūnadvādasavassaṃ gihigataṃ, paripuṇṇadvādasavassaṃ gihigataṃ ‘‘dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṃ dve vassāni sikkhitasikkhaṃ saṅghena asammata’’nti vuttasikkhāpadāni. Kumāribhūtā tissoti ‘‘ūnavīsativassaṃ kumāribhūta’’ntiādinā nayena vuttā tisso. Ūnadvādasasammatāti ‘‘ūnadvādasavassā vuṭṭhāpeyya, paripuṇṇadvādasavassā saṅghena asammatā vuṭṭhāpeyyā’’ti vuttasikkhāpadadvayaṃ.
“暂且停止,忧伤居者”:此指“圣尼,暂且停止令她受具足戒”以及“令暴戾、住于忧伤的在学尼受具足戒”这两条学处。“同意与每年、二”:此指“以行别住者的同意令在学尼受具足戒”“每年令受具足戒”“一年令二人受具足戒”这三条学处。这些学处为三聚等起。显示巴利原文
Alaṃ tāva sokāvāsanti ‘‘alaṃ tāva te ayye vuṭṭhāpitenā’’ti ca, ‘‘caṇḍiṃ sokāvāsaṃ sikkhamānaṃ vuṭṭhāpeyyā’’ti ca vuttasikkhāpadadvayaṃ. Chandā anuvassā ca dveti ‘‘pārivāsikachandadānena sikkhamānaṃ vuṭṭhāpeyya, anuvassaṃ vuṭṭhāpeyya, ekaṃ vassaṃ dve vuṭṭhāpeyyā’’ti vuttasikkhāpadattayaṃ. Samuṭṭhānā tikā katāti tikasamuṭṭhānā katā.
作媒往来等起的解释显示巴利原文
Sañcarittasamuṭṭhānavaṇṇanā
260 作媒、小屋、精舍:指作媒、以自乞造小屋、造大精舍等学处。洗涤与接受:指令非亲比丘尼洗涤旧衣,以及接受衣的学处。乞求、超出、持来:指向非亲居士乞衣,以及超出而接受的学处。两者与使者:指“衣资已备”所出的二学处,以及由使者送衣资的学处。显示巴利原文
260.Sañcarīkuṭi vihāroti sañcarittaṃ saññācikāya kuṭikaraṇaṃ mahallakavihārakaraṇañca. Dhovanañca paṭiggahoti aññātikāya bhikkhuniyā purāṇacīvaradhovāpanañca cīvarapaṭiggahaṇañca. Viññattuttari abhihaṭṭhunti aññātakaṃ gahapatiṃ cīvaraviññāpanaṃ tatuttarisādiyanasikkhāpadañca. Ubhinnaṃ dūtakena cāti ‘‘cīvaracetāpannaṃ upakkhaṭaṃ hotī’’ti āgatasikkhāpadadvayañca dūtena cīvaracetāpannapahitasikkhāpadañca.
蚕丝、纯黑二分、六年、坐具:指“杂蚕丝敷具”等五条学处。“舍弃”与金银:即分别中所说的“舍弃诵出”——洗涤羊毛,以及接受金银的学处。两种种种方式:即金银交易与买卖的二学处。显示巴利原文
Kosiyā suddhadvebhāgā, chabbassāni nisīdananti ‘‘kosiyamissakaṃ santhata’’ntiādīni pañca sikkhāpadāni. Riñcanti rūpikā cevāti vibhaṅge ‘‘riñcanti uddesa’’nti āgataṃ eḷakalomadhovāpanaṃ rūpiyappaṭiggahaṇasikkhāpadañca. Ubho nānappakārakāti rūpiyasaṃvohārakayavikkayasikkhāpadadvayaṃ.
不足五缀、雨衣——即关于不足五缀的钵之学处,以及雨浴衣学处。线与裁制——即乞线后令人织衣,以及前往织师处裁定衣服的学处。门、给、缝——即至门闩安设处,以及“给非亲比丘尼衣”、“缝衣”所说的三学处。前食、资具、火——即以饼或炒粉持来邀请的学处,以及四月资具邀请与燃火的学处。显示巴利原文
Ūnabandhanavassikāti ūnapañcabandhanapattasikkhāpadañca vassikasāṭikasikkhāpadañca. Suttaṃ vikappanena cāti suttaṃ viññāpetvā cīvaravāyāpanañca tantavāye upasaṅkamitvā cīvare vikappāpajjanañca. Dvāradānasibbāni cāti yāva dvārakosā aggaḷaṭṭhapanāya, ‘‘aññātikāya bhikkhuniyā cīvaraṃ dadeyya, cīvaraṃ sibbeyyā’’ti vuttasikkhāpadattayaṃ. Pūvapaccayajoti cāti pūvehi vā manthehi vā abhihaṭṭhuṃ pavāraṇāsikkhāpadaṃ cātumāsapaccayappavāraṇājotisamādahanasikkhāpadāni ca.
宝、针、床、棉、坐垫、痒、雨衣、善逝——即宝学处,以及针筒学处等七学处。乞求、另、令买、二僧团、大众、二个人、轻、重——即“若比丘尼乞求此已,又乞求彼”等九学处。二残食、衣——即关于“将粪、尿、垃圾或残食抛或令抛于墙外或篱外,抛或令抛于青草上”所说的二残食学处,以及浴衣学处。与沙门衣——即“应给沙门衣”,这是就此而说。显示巴利原文
Ratanaṃsūci mañco ca, tūlaṃ nisīdanakaṇḍu ca, vassikā ca sugatenāti ratanasikkhāpadañceva sūcigharasikkhāpadādīni ca satta sikkhāpadāni. Viññatti aññaṃ cetāpanā, dve saṅghikā mahājanikā, dve puggalalahukā garūti ‘‘yā pana bhikkhunī aññaṃ viññāpetvā aññaṃ viññāpeyyā’’tiādīni nava sikkhāpadāni. Dve vighāsā sāṭikā cāti ‘‘uccāraṃ vā passāvaṃ vā saṅkāraṃ vā vighāsaṃ vā tirokuṭṭe vā tiropākāre vā chaḍḍeyya vā chaḍḍāpeyya vā, harite chaḍḍeyya vā chaḍḍāpeyya vā’’ti evaṃ vuttāni dve vighāsasikkhāpadāni ca udakasāṭikāsikkhāpadañca. Samaṇacīvarena cāti ‘‘samaṇacīvaraṃ dadeyyā’’ti idametaṃ sandhāya vuttaṃ.
劝谏等起的解释显示巴利原文
Samanubhāsanāsamuṭṭhānavaṇṇanā
261 “随顺破僧、难调、污家、粗恶、不舍见”——即随顺破僧、难调、污家、覆藏粗恶、不舍见等学处。“未与欲、高声笑及二”——即未与欲而行之学处,以及在屋内高声笑而行、坐的二学处。“二声”——即“我当小声入屋内”和“我当小声坐”的二学处。“不言语”——即“我当不以含食之口言语”之学处。显示巴利原文
261.Bhedānuvattadubbacadūsaduṭṭhulladiṭṭhicāti saṅghabhedānuvattakadubbacakuladūsakaduṭṭhullappaṭicchādanadiṭṭhiappaṭinissajjanasikkhāpadāni. Chandaṃ ujjagghikā dve cāti chandaṃ adatvā gamanasikkhāpadaṃ ujjagghikāya antaraghare gamananisīdanasikkhāpadadvayañca. Dve ca saddāti ‘‘appasaddo antaraghare gamissāmi, nisīdissāmī’’ti sikkhāpadadvayañca. Na byāhareti ‘‘na sakabaḷena mukhena byāharissāmī’’ti sikkhāpadaṃ.
“地上、低座、站立、从后、非道”,是指:坐于地上、坐于低座时说法,对坐着的人站立说法,对在前面走的人从后面跟随着说法,对走正道的人行于非道而说法,这些是相关的学处。“随顺过失、捉手等”,是指覆藏过失、随顺、捉手等所摄的三条波罗夷学处。“引入、舍离”,是指“不告知行事僧团、不知而引入众欲”和“我舍佛”这两条所说的学处。显示巴利原文
Chamā nīcāsane ṭhānaṃ, pacchato uppathena cāti chamāyaṃ nisīditvā, nīce āsane nisīditvā; ṭhitena nisinnassa, pacchato gacchantena purato gacchantassa, uppathena gacchantena pathena gacchantassa dhammadesanāsikkhāpadāni. Vajjānuvattigahaṇāti vajjappaṭicchādanauakhattānuvattakahatthaggahaṇādisaṅkhātāni tīṇi pārājikāni. Osāre paccācikkhanāti ‘‘anapaloketvā kārakasaṅghaṃ anaññāya gaṇassa chandaṃ osāreyyā’’ti ca ‘‘buddhaṃ paccakkhāmī’’ti ca vuttasikkhāpadadvayaṃ.
“于某事、共住、二、杀”,是指“于某事中被摈”、“比丘尼共住而活”、“若比丘尼如是言:‘圣者,汝等共住而活’”及“自杀后哭泣”所说的这些学处。“拆缝、于苦者”,是指“比丘尼拆缝或令他人拆缝衣”、“苦者、共活者”所说的这两条学处。“复共住、不令止息”,是指“与居士或居士子共住而活”这样再次说到的共住学处,以及当被说“圣者,来,止息此诤事”时,回答“善”之后,后续没有障碍却不令止息所说的学处。“寺院、自恣”,是指“明知有比丘的寺院,不告而入”及“于二部僧中,以三事不自恣”所说的这两条学处。显示巴利原文
Kismiṃ saṃsaṭṭhā dve vadhīti ‘‘kismiñcideva adhikaraṇe paccākatā’’ti ca ‘‘bhikkhuniyo paneva saṃsaṭṭhā viharantī’’ti ca ‘‘yā pana bhikkhunī evaṃ vadeyya saṃsaṭṭhāva ayye tumhe viharathā’’ti ca ‘‘attānaṃ vadhitvā vadhitvā rodeyyā’’ti ca vuttasikkhāpadāni. Visibbe dukkhitāya cāti ‘‘bhikkhuniyā cīvaraṃ visibbetvā vā visibbāpetvā vā’’ti ca ‘‘dukkhitaṃ sahajīvini’’nti ca vuttasikkhāpadadvayaṃ. Puna saṃsaṭṭhā na vūpasameti ‘‘saṃsaṭṭhā vihareyya gahapatinā vā gahapatiputtena vā’’ti evaṃ puna vuttasaṃsaṭṭhasikkhāpadañca ‘‘ehayye, imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasamehī’’ti vuccamānā, ‘‘sādhū’’ti paṭissuṇitvā ‘‘sā pacchā anantarāyikinī neva vūpasammeyyā’’ti vuttasikkhāpadañca. Ārāmañca pavāraṇāti ‘‘jānaṃ sabhikkhukaṃ ārāmaṃ anāpucchā paviseyyā’’ti ca ‘‘ubhatosaṅghe tīhi ṭhānehi na pavāreyyā’’ti ca vuttasikkhāpadadvayaṃ.
“半月、共活者、二”,是指“比丘尼每半月应从比丘僧团期待二法”所说的学处,以及“令共活者出罪已,两年中不摄受”、“令共活者出罪已,不令远离”所说的这两条学处。“衣、随从”,是指“圣者,若你送与我衣,我便令你出罪”及“圣者,若你随从我二年,我便令你出罪”所说的这两条学处。显示巴利原文
Anvaddhaṃ sahajīviniṃ dveti ‘‘anvaddhamāsaṃ bhikkhuniyā bhikkhusaṅghato dve dhammā paccāsīsitabbā’’ti vuttasikkhāpadañca, ‘‘sahajīviniṃ vuṭṭhāpetvā dve vassāni neva anuggaṇheyya, sahajīviniṃ vuṭṭhāpetvā neva vūpakāseyyā’’ti vuttasikkhāpadadvayañca. Cīvaraṃ anubandhanāti ‘‘sace me tvaṃ, ayye, cīvaraṃ dassasi, evāhaṃ taṃ vuṭṭhāpessāmī’’ti ca ‘‘sace maṃ tvaṃ, ayye, dve vassāni anubandhissasi, evāhaṃ taṃ vuṭṭhāpessāmī’’ti ca vuttasikkhāpadadvayaṃ.
咖提那衣等起的解释显示巴利原文
Kathinasamuṭṭhānavaṇṇanā
262 “已出咖提那”之三者,即“比丘衣已成,咖提那已出”最初所说之三学处。“第一、钵、药”者,即“十日为限,有余钵”所说之第一钵学处,及“应舍之药”所说之学处。“急施衣、有怖畏”者,即急施衣学处及其紧接之有怖畏学处。“离去者、二”者,即“彼离去时,不应舍”于坏生种品中所说之二学处。显示巴利原文
262.Ubbhataṃkathinaṃ tīṇīti ‘‘niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhunā ubbhatasmiṃ kathine’’ti vuttāni āditova tīṇi sikkhāpadāni. Paṭhamaṃ pattabhesajjanti ‘‘dasāhaparamaṃ atirekapatto’’ti vuttaṃ paṭhamapattasikkhāpadañca ‘‘paṭisāyanīyāni bhesajjānī’’ti vuttasikkhāpadañca. Accekañcāpi sāsaṅkanti accekacīvarasikkhāpadañca tadanantarameva sāsaṅkasikkhāpadañca. Pakkamantena vā duveti ‘‘taṃ pakkamanto neva uddhareyyā’’ti bhūtagāmavagge vuttasikkhāpadadvayaṃ.
“比丘尼住处、次第食”者,即“至比丘尼住处教诫比丘尼”及“次第食,波逸提”所说之二学处。“非残食、请食”者,即“非残食之嚼食或啖食”及“被请食,为足食者”所说之二学处。“指定、王、非时”者,即“自指定衣已”及“王、刹帝利”及“非时入村”所说之三学处。“威吓、林居者”者,即“现威吓相而立”及“于如是林野住处,先前未告知”所说之二学处。显示巴利原文
Upassayaṃ paramparāti ‘‘bhikkhunupassayaṃ gantvā bhikkhuniyo ovadeyyā’’ti ca ‘‘paramparabhojane pācittiya’’nti ca vuttasikkhāpadadvayaṃ. Anatirittaṃ nimantanāti ‘‘anatirittaṃ khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā’’ti ca ‘‘nimantito sabhatto samāno’’ti ca vuttasikkhāpadadvayaṃ. Vikappaṃ rañño vikāleti ‘‘sāmaṃ cīvaraṃ vikappetvā’’ti ca ‘‘rañño khattiyassā’’ti ca ‘‘vikāle gāmaṃ paviseyyā’’ti ca vuttasikkhāpadattayaṃ. Vosāsāraññakena cāti ‘‘vosāsamānarūpā ṭhitā’’ti ca ‘‘tathārūpesu āraññakesu senāsanesu pubbe appaṭisaṃvidita’’nti ca vuttasikkhāpadadvayaṃ.
“高床、积存”者,即“高床论者”及“积存钵”所说之二学处。“食前、食后、非时”者,即“若比丘尼食前诣俗家”及“食后诣俗家”及“非时诣俗家”所说之三学处。“五日、衣替换”者,即“超过五日僧伽梨行”及“持衣替换”所说之二学处。“二、与住处”者,即“住处衣不舍而受用,不舍住处而出游行”如是与住处相关所说之二学处。显示巴利原文
Ussayā sannicayañcāti ‘‘ussayavādikā’’ti ca ‘‘pattasannicayaṃ kareyyā’’ti ca vuttasikkhāpadadvayaṃ. Pure pacchā vikāle cāti ‘‘yā pana bhikkhunī purebhattaṃ kulāni upasaṅkamitvā’’ti ca, ‘‘pacchābhattaṃ kulāni upasaṅkamitvā’’ti ca, ‘‘vikāle kulāni upasaṅkamitvā’’ti ca vuttasikkhāpadattayaṃ. Pañcāhikā saṅkamanīti ‘‘pañcāhikā saṅghāṭicāraṃ atikkameyyā’’ti ca ‘‘cīvarasaṅkamanīyaṃ dhāreyyā’’ti ca vuttasikkhāpadadvayaṃ. Dvepi āvasathena cāti ‘‘āvasathacīvaraṃ anissajjitvā paribhuñjeyya, āvasathaṃ anissajjitvā cārikaṃ pakkameyyā’’ti ca evaṃ āvasathena saddhiṃ vuttasikkhāpadāni ca dve.
“枝”与“座”二者,即“于枝所生之疮”及“于比丘前不告而坐”这两条所制的学处。显示巴利原文
Pasākhe āsane cevāti ‘‘pasākhe jātaṃ gaṇḍaṃ vā’’ti ca ‘‘bhikkhussa purato anāpucchā āsane nisīdeyyā’’ti ca vuttasikkhāpadadvayaṃ.
羊毛生起之解释显示巴利原文
Eḷakalomasamuṭṭhānavaṇṇanā
263 “羊毛等二共卧”指羊毛戒与两条共卧戒。“已受请食”指已受请食戒与住处食戒。“众食、非时、蓄藏”指众食、非时食、蓄藏食这三条戒。“齿木与裸形”指齿木戒与裸形戒。“出征军、战场”指“前往观看出征的军队、于军中住宿、或前往战场……或观看军阵”这三条所制的戒。“酒、未满半月沐浴”指饮酒戒与未满半月沐浴戒。“二恶色、二应说罪”指“三种作恶色”所制的戒,以及其余两条应说罪戒。“蒜、侍立、歌舞”指蒜戒、“比丘进食时以供水或扇风侍立”所制的戒,以及“前往观看舞蹈、歌唱或奏乐”所制的戒。此后,他们偏离原文而书写。然而,我们将依义而注释;如此,此处之次第应当了知。显示巴利原文
263.Eḷakalomādve seyyāti eḷakalomasikkhāpadañceva dve ca sahaseyyasikkhāpadāni. Āhacca piṇḍabhojananti āhaccapādakasikkhāpadañca āvasathapiṇḍabhojanasikkhāpadañca. Gaṇavikālasannidhīti gaṇabhojanavikālabhojanasannidhikārakasikkhāpadattayaṃ . Dantaponena celakāti dantaponasikkhāpadañca acelakasikkhāpadañca. Uyyuttaṃ senaṃ uyyodhīti ‘‘uyyuttaṃ senaṃ dassanāya gaccheyya, senāya vaseyya, uyyodhikaṃ vā…pe… anīkadassanaṃ vā gaccheyyā’’ti vuttasikkhāpadattayaṃ. Surā orena nhāyanāti surāpānasikkhāpadañca orenaddhamāsanahānasikkhāpadañca. Dubbaṇṇe dve desanikāti ‘‘tiṇṇaṃ dubbaṇṇakaraṇāna’’nti vuttasikkhāpadañca vuttāvasesapāṭidesanīyadvayañca. Lasuṇupatiṭṭhe naccanāti lasuṇasikkhāpadaṃ, ‘‘bhikkhussa bhuñjantassa pānīyena vā vidhūpanena vā upatiṭṭheyyā’’ti vuttasikkhāpadaṃ, ‘‘naccaṃ vā gītaṃ vā vāditaṃ vā dassanāya gaccheyyā’’ti vuttasikkhāpadañca. Ito paraṃ pāḷiṃ virajjhitvā likhanti. Yathā pana atthaṃ vaṇṇayissāma; evamettha anukkamo veditabbo.
“沐浴、敷具、共卧”指“裸体沐浴、共用一敷具一覆衣而卧、共用一床而卧”这三条所制的戒。“国内、国外亦然”指“于有怖畏共识的国内、于有怖畏共识的国外”这两条所制的戒。“雨安居内、彩画殿堂”指“于雨安居内出行游行、前往观看王宫或彩画殿堂……或莲花池”这两条所制的戒。“高床、纺线”指“使用高床或长椅、纺线”这两条所制的戒。显示巴利原文
Nhānamattharaṇaṃseyyāti ‘‘naggā nahāyeyya, ekattharaṇapāvuraṇā tuvaṭṭeyyuṃ, ekamañce tuvaṭṭeyyu’’nti vuttasikkhāpadattayaṃ. Antoraṭṭhe tathā bahīti ‘‘antoraṭṭhe sāsaṅkasammate, tiroraṭṭhe sāsaṅkasammate’’ti vuttasikkhāpadadvayaṃ. Antovassaṃ cittāgāranti ‘‘antovassaṃ cārikaṃ pakkameyya, rājāgāraṃ vā cittāgāraṃ vā…pe… pokkharaṇiṃ vā dassanāya gaccheyyā’’ti ca vuttasikkhāpadadvayaṃ. Āsandiṃ suttakantanāti ‘‘āsandiṃ vā pallaṅkaṃ vā paribhuñjeyya, suttaṃ kanteyyā’’ti vuttasikkhāpadadvayaṃ.
“侍奉与亲手”是指“应为居士作侍奉,亲手施与在家人、出家人或出家女嚼食或啖食”这两条戒。“无比丘住处”是指“应于无比丘的住处入雨安居”——这是就此而说。“伞、车乘与璎珞”是指“持伞着鞋、乘车而行、佩戴璎珞”这三条戒。“装饰、香粉、涂香”是指“佩戴妇女装饰、以香粉沐浴、以涂香之麻滓沐浴”这三条戒。“比丘尼”等是指“令比丘尼按摩”等四条戒。“无僧祇支衣罪”是指“无僧祇支衣入村者波逸提”这一条罪。“四十三”——以上所有这些共四十三条戒已作说明。显示巴利原文
Veyyāvaccaṃ sahatthā cāti ‘‘gihiveyyāvaccaṃ kareyya, agārikassa vā paribbājakassa vā paribbājikāya vā sahatthā khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā dadeyyā’’ti vuttasikkhāpadadvayaṃ. Abhikkhukāvāsena cāti ‘‘abhikkhuke āvāse vassaṃ vaseyyā’’ti idametaṃ sandhāya vuttaṃ. Chattaṃ yānañca saṅghāṇinti ‘‘chattupāhanaṃ dhāreyya, yānena yāyeyya, saṅghāṇiṃ dhāreyyā’’ti vuttasikkhāpadattayaṃ. Alaṅkāragandhavāsitanti ‘‘itthālaṅkāraṃ dhāreyya, gandhacuṇṇakena nahāyeyya, vāsitakena piññākena nahāyeyyā’’ti vuttasikkhāpadattayaṃ. Bhikkhunītiādinā ‘‘bhikkhuniyā ummaddāpeyyā’’tiādīni cattāri sikkhāpadāni vuttāni. Asaṅkaccikā āpattīti ‘‘asaṅkaccikā gāmaṃ paviseyya pācittiya’’nti evaṃ vuttaāpatti ca. Cattārīsā catuttarīti etāni sabbānipi catucattālīsa sikkhāpadāni vuttāni.
“以身而非以语意、以身意而非以语”的意思是:唯以身及以身意生起;并非以语意、并非以语。“一切二生起,羊毛戒亦同”——其义显而易见。显示巴利原文
Kāyena na vācācittena, kāyacittena na vācatoti kāyena ceva kāyacittena ca samuṭṭhahanti; na vācācittena na vācatoti attho. Dvisamuṭṭhānikā sabbe, samā eḷakalomikāti idaṃ uttānatthameva.
逐句说法生起之注释显示巴利原文
Padasodhammasamuṭṭhānavaṇṇanā
264 264.“逐句、除非、未受请”是指“逐句说法、以超过五六语为女人说法(除非有智男子在场)、未受请而教诫比丘尼”这三条戒。“日没亦然”是指“日没后教诫”——这是就此而说。“畜生明二”是指“学习畜生明、教授畜生明”这两条戒。“未受请而问”是指“向未受请的比丘提问”——这是就此而说。显示巴利原文
264.Padaññatra asammatāti ‘‘padaso dhammaṃ, mātugāmassa uttarichappañcavācāhi dhammaṃ deseyya, aññatra viññunā purisaviggahena, asammato bhikkhuniyo ovadeyyā’’ti vuttasikkhāpadattayaṃ. Tathā atthaṅgatena cāti ‘‘atthaṅgate sūriye ovadeyyā’’ti idametaṃ sandhāya vuttaṃ. Tiracchānavijjā dveti ‘‘tiracchānavijjaṃ pariyāpuṇeyya, vāceyyā’’ti evaṃ vuttasikkhāpadadvayaṃ . Anokāso ca pucchanāti ‘‘anokāsakataṃ bhikkhuṃ pañhaṃ puccheyyā’’ti idametaṃ sandhāya vuttaṃ.
旅途生起之注释显示巴利原文
Addhānasamuṭṭhānavaṇṇanā
265 “旅途、船、胜妙食”这三条戒,依次指:与比丘尼相约同行一条路、同乘一条船,以及无病而为自己乞求胜妙食而食。“与女人共行”指与女人相约而行,以及“于隐处令剃除阴毛”所说的戒。“谷物与受请”指乞求谷物,以及受请或自恣后嚼食或啖食所说的戒。“八”指为比丘尼所说的八条应说罪戒。显示巴利原文
265.Addhānanāvaṃ paṇītanti ‘‘bhikkhuniyā saddhiṃ saṃvidhāya ekaddhānamaggaṃ paṭipajjeyya, ekaṃ nāvaṃ abhiruheyya, paṇītabhojanāni agilāno attano atthāya viññāpetvā bhuñjeyyā’’ti vuttasikkhāpadattayaṃ. Mātugāmena saṃhareti mātugāmena saddhiṃ saṃvidhāya gamanañca ‘‘sambādhe lomaṃ saṃharāpeyyā’’ti vuttasikkhāpadañca. Dhaññaṃ nimantitā cevāti ‘‘dhaññaṃ viññāpetvā vā’’ti ca ‘‘nimantitā vā pavāritā vā khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā khādeyya vā bhuñjeyya vā’’ti vuttasikkhāpadañca. Aṭṭha cāti bhikkhunīnaṃ vuttā aṭṭha pāṭidesanīyā vā.
盗贼队生起之注释显示巴利原文
Theyyasatthasamuṭṭhānavaṇṇanā
266 “盗贼队、窃听”指与盗贼队相约同行一条路,以及站立窃听。“乞羹”指乞求羹饭之戒。“夜、覆处、露处”这三条戒,指的是:于黑夜无灯时、于覆蔽处、于露处与男子共处。“街巷、十字路口、七”指紧接着此后所说“于车道、街巷或十字路口与男子共处”的戒。显示巴利原文
266.Theyyasatthaṃ upassutīti theyyasatthena saddhiṃ saṃvidhāya ekaddhānamaggagamanañca upassutitiṭṭhanañca. Sūpaviññāpanena cāti idaṃ sūpodanaviññattiṃ sandhāya vuttaṃ. Rattichannañca okāsanti ‘‘rattandhakāre appadīpe, paṭicchanne okāse, ajjhokāse purisena saddhi’’nti evaṃ vuttasikkhāpadattayaṃ. Byūhena sattamāti idaṃ tadanantarameva ‘‘rathikāya vā byūhe vā siṅghāṭake vā purisena saddhi’’nti āgatasikkhāpadaṃ sandhāya vuttaṃ.
说法生起之注释显示巴利原文
Dhammadesanāsamuṭṭhānavaṇṇanā
267 说法生起的方式有十一种,其义自明。如此应知这是杂生起。决定生起则有三种,每一戒条各有一种。为分别显示,故说“真实以身生起”等,其义自明。“随顺导论之法”,即随顺律藏之法。显示巴利原文
267. Dhammadesanāsamuṭṭhānāni ekādasa uttānāneva. Evaṃ tāva sambhinnasamuṭṭhānaṃ veditabbaṃ. Niyatasamuṭṭhānaṃ pana tividhaṃ, taṃ ekekasseva sikkhāpadassa hoti, taṃ visuṃyeva dassetuṃ ‘‘bhūtaṃ kāyena jāyatī’’tiādi vuttaṃ, taṃ uttānameva. Nettidhammānulomikanti vinayapāḷidhammassa anulomanti.