礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者
律藏中·附随注疏
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa · Vinayapiṭake · Parivāra-aṭṭhakathā
十六大结合义注
22 段
制定品释
Paññattivāravaṇṇanā
清净持守者的“持守”,即指教法中的持守。
法蕴之体已讫,紧接而来的是诸犍度的无间注释。
已入此总摄者,此即是其前导的纲要。
如今,我舍置前说,将解说深奥义理的注释。
Visuddhaparivārassa , parivāroti sāsane; Dhammakkhandhasarīrassa, khandhakānaṃ anantarā. Saṅgahaṃ yo samāruḷho, tassa pubbāgataṃ nayaṃ; Hitvā dāni karissāmi, anuttānatthavaṇṇanaṃ.
1一、就“彼世尊……等”这段文句以此方式展开的发问,其略义如下:彼世尊为令教法久住之故,因法将以对正法的敬重与崇敬之力而合掌置于头顶恳请,遂依十种义利而制定此律仪。彼世尊以知晓一一学处制定之时的智慧知之,以知晓一一学处制定之十种义利的智慧见之;又以宿住随念智等知之,以天眼见之,以三明或六通知之,以处处无碍之普眼见之,以能知一切法的慧知之,以极清净的肉眼——超越一切众生眼所行境,亦能见墙壁等障隔之内的色法——见之,以能成就自利、以定为足处的通达慧知之,以能成就利他、以悲为足处的说法慧见之:如是,阿拉汉、正自觉者说道:“那最初制定的波罗夷,是在何处制定的?是因谁而制定的?是在何事上制定的?其中是否有制定……乃至……是由谁传来的?”
1. Tattha yaṃ tena bhagavatā…pe… paññattanti ādinayappavattāya tāva pucchāya ayaṃ saṅkhepattho – yo so bhagavā sāsanassa ciraṭṭhitikatthaṃ dhammasenāpatinā saddhammagāravabahumānavegasamussitaṃ añjaliṃ sirasmiṃ patiṭṭhāpetvā yācito dasa atthavase paṭicca vinayapaññattiṃ paññapesi, tena bhagavatā tassa tassa sikkhāpadassa paññattikālaṃ jānatā, tassā tassā sikkhāpadapaññattiyā dasa atthavase passatā; apica pubbenivāsādīhi jānatā, dibbena cakkhunā passatā, tīhi vijjāhi chahi vā pana abhiññāhi jānatā, sabbattha appaṭihatena samantacakkhunā passatā, sabbadhammajānanasamatthāya paññāya jānatā, sabbasattānaṃ cakkhuvisayātītāni tirokuṭṭādigatāni cāpi rūpāni ativisuddhena maṃsacakkhunā ca passatā, attahitasādhikāya samādhipadaṭṭhānāya paṭivedhapaññāya jānatā, parahitasādhikāya karuṇāpadaṭṭhānāya desanāpaññāya passatā, arahatā sammāsambuddhena ‘‘yaṃ paṭhamaṃ pārājikaṃ paññattaṃ, taṃ kattha paññattaṃ, kaṃ ārabbha paññattaṃ, kismiṃ vatthusmiṃ paññattaṃ, atthi tattha paññatti…pe… kenābhata’’nti.
2二、于问答一节,“彼世尊以知、以见,阿拉汉、正自觉者,制定了第一波罗夷”一语,仅是就问句中已出现的起始句所作的简略复述而已;此后又依“于何处制定?答:于毗舍离制定;因谁而制定?答:因苏定那·咖兰达之子而制定”等方式,再逐句提问而后一一作答。“一制”,谓“若比丘行淫法,即犯波罗夷,不共住”,此是一制。“二随制”,谓依猕猴之事及跋耆子比丘之事而说的“乃至与畜生”及“未舍学处”二句,此是二随制。至此,“其中是否有制、随制、未生制”这一问句中的两个部分已作了回答。为回答第三部分,则说“其中并无未生制”。所谓未生制,是指为尚未生起的过失而预先制定者;此唯依八敬法而施设于比丘尼,余处则无,故说“其中并无未生制”。“普遍制”,是指于中印度及边地皆通行的规定。以持律者为第五人之僧团授具足戒、多层底鞋、经常洗浴、以皮革作敷具,此四条学处唯于中印度方为禁制;唯在此处方犯此罪,边地则不然。其余一切学处,皆名为普遍制。
2. Pucchāvissajjane pana ‘‘yaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena paṭhamaṃ pārājika’’nti idaṃ kevalaṃ pucchāya āgatassa ādipadassa paccuddharaṇamattameva, ‘‘kattha paññattanti vesāliyā paññattaṃ; kaṃ ārabbhāti sudinnaṃ kalandaputtaṃ ārabbhā’’ti evamādinā pana nayena punapi ettha ekekaṃ padaṃ pucchitvāva vissajjitaṃ. Ekā paññattīti ‘‘yo pana bhikkhu methunaṃ dhammaṃ paṭiseveyya pārājiko hoti asaṃvāso’’ti ayaṃ ekā paññatti. Dve anupaññattiyoti ‘‘antamaso tiracchānagatāyapī’’ti ca, ‘‘sikkhaṃ apaccakkhāyā’’ti ca makkaṭivajjiputtakavatthūnaṃ vasena vuttā – imā dve anupaññattiyo. Ettāvatā ‘‘atthi tattha paññatti anupaññatti anuppannapaññattī’’ti imissā pucchāya dve koṭṭhāsā vissajjitā honti. Tatiyaṃ vissajjetuṃ pana ‘‘anuppannapaññatti tasmiṃ natthī’’ti vuttaṃ. Ayañhi anuppannapaññatti nāma anuppanne dose paññattā; sā aṭṭhagarudhammavasena bhikkhunīnaṃyeva āgatā, aññatra natthi. Tasmā vuttaṃ ‘‘anuppannapaññatti tasmiṃ natthī’’ti. Sabbatthapaññattīti majjhimadese ceva paccantimajanapadesu ca sabbatthapaññatti. Vinayadharapañcamena gaṇena ‘‘upasampadā, guṇaṅguṇūpāhanā, dhuvanahānaṃ, cammattharaṇa’’nti imāni hi cattāri sikkhāpadāni majjhimadeseyeva paññatti. Ettheva etehi āpatti hoti, na paccantimajanapadesu. Sesāni sabbāneva sabbatthapaññatti nāma.
所谓『普通规定』者,谓之比丘及比丘尼所共有之规定;唯为比丘或唯为比丘尼制定的学处,称为不共通制戒。此义乃因关涉比丘之事而生起,然亦为比丘尼所制:『若有比丘尼徇欲行淫法,乃至与畜生行淫,亦犯波罗夷,不共住。』此戒条比丘尼一方并无另作详释之说,唯有此学处本身,故说之为『普通规定』。两者所称规则相同。然此处差别仅在称谓文字上而无实质异;比丘与比丘尼皆属普通条款者,乃因两方均有依法共守,故许运用同一称谓;专属一方的特定以另一方称谓则不称普通。故从意义上无分别。
Sādhāraṇapaññattīti bhikkhūnañceva bhikkhunīnañca sādhāraṇapaññatti; suddhabhikkhūnameva hi suddhabhikkhunīnaṃ vā paññattaṃ sikkhāpadaṃ asādhāraṇapaññatti nāma hoti. Idaṃ pana bhikkhuṃ ārabbha uppanne vatthusmiṃ ‘‘yā pana bhikkhunī chandaso methunaṃ dhammaṃ paṭiseveyya, antamaso tiracchānagatenapi pārājikā hoti asaṃvāsā’’ti bhikkhunīnampi paññattaṃ, vinītakathāmattameva hi tāsaṃ natthi, sikkhāpadaṃ pana atthi, tena vuttaṃ ‘‘sādhāraṇapaññattī’’ti. Ubhatopaññattiyampi eseva nayo. Byañjanamattameva hi ettha nānaṃ, bhikkhūnaṃ bhikkhunīnampi sādhāraṇattā sādhāraṇapaññatti, ubhinnampi paññattattā ubhatopaññattīti. Atthe pana bhedo natthi.
所谓“包含于因缘中”,是指“若有罪过者,他应发露”一句中,由于涵盖了一切罪过,故而称为“包含于因缘中”,意思是含摄在因缘之内。虽已包含于因缘、为因缘所摄,但它仍通过第二类诵出的方式而被诵出,即“此中四波罗夷法”等。所谓四种坏失,即指戒坏失等。前两种属于戒坏失,其余五种则称为行坏失。以邪见执取非正道者为见坏失;以邪命资生者为活命坏失,此即有六条学处。这四种坏失,即是波罗夷罪中所摄的坏失。
Nidānogadhanti ‘‘yassa siyā āpatti so āvikareyyā’’ti ettha sabbāpattīnaṃ anupaviṭṭhattā nidānogadhaṃ; nidāne anupaviṭṭhanti attho. Dutiyena uddesenāti nidānogadhaṃ nidānapariyāpannampi samānaṃ ‘‘tatrime cattāro pārājikā dhammā’’tiādinā dutiyeneva uddesena uddesaṃ āgacchati. Catunnaṃ vipattīnanti sīlavipattiādīnaṃ. Paṭhamā hi dve āpattikkhandhā sīlavipatti nāma, avasesā pañca ācāravipatti nāma. Micchādiṭṭhi ca antaggāhikadiṭṭhi ca diṭṭhivipatti nāma, ājīvahetu paññattāni cha sikkhāpadāni ājīvavipatti nāma. Iti imāsaṃ catunnaṃ vipattīnaṃ idaṃ pārājikaṃ sīlavipatti nāma hoti.
所谓“由一种等起”,是指由具有二支的一种等起。在这里,心为一支,而以身犯罪;因此说“由身与心等起”。以两种寂止(法)而得平息,意思是:当面对“你犯戒了吗”的询问时,他承认“是的,我犯了”,此时诤斗、吵骂、纷争便即平息。并且能够将此人排除在外,而举行布萨或自恣。如是,依现前毗尼与自认毗尼这两种止诤法而得平息,也不会因此而生起任何祸患。而文中所谓的“不以单一寂止标准而得平息”,是指放弃此寂止方式便无法进行出罪,此为其本义。
Ekena samuṭṭhānenāti dvaṅgikena ekena samuṭṭhānena. Ettha hi cittaṃ aṅgaṃ hoti, kāyena pana āpattiṃ āpajjati. Tena vuttaṃ ‘‘kāyato ca cittato ca samuṭṭhātī’’ti. Dvīhi samathehi sammatīti ‘‘āpannosī’’ti sammukhā pucchiyamāno ‘‘āma āpannomhī’’ti paṭijānāti, tāvadeva bhaṇḍanakalahaviggahā vūpasantā honti, sakkā ca hoti taṃ puggalaṃ apanetvā uposatho vā pavāraṇā vā kātuṃ. Iti sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena cāti dvīhi samathehi sammati, na ca tappaccayā koci upaddavo hoti. Yaṃ pana upari paññattivagge ‘‘na katamena samathena sammatī’’ti vuttaṃ, taṃ samathaṃ otāretvā anāpatti kātuṃ na sakkāti imamatthaṃ sandhāya vuttaṃ.
“制戒律”:是指以“若比丘……”等方式所开示的论母,其含义就是制戒律。“分别”:指的是句分别;因为“分别”正是对毗崩伽(分别说)的称呼。“不防护”:即是违犯。“防护”:即是不违犯。“于他们有效”:意思是,凡对整部律藏及其义注完全通晓者。“他们持守”:指他们从文句与义理上持守着这第一波罗夷;因为若不了知整部律藏,便不可能从其法理与义理上了知它。“由谁传来”:是指这第一波罗夷,其文句与义理,直至今日是由谁传来的?“辗转传来”:即是由代代师资传承而来。
Paññatti vinayoti ‘‘yo pana bhikkhū’’tiādinā nayena vuttamātikā paññatti vinayoti attho. Vibhattīti padabhājanaṃ vuccati; vibhattīti hi vibhaṅgassevetaṃ nāmaṃ. Asaṃvaroti vītikkamo. Saṃvaroti avītikkamo. Yesaṃ vattatīti yesaṃ vinayapiṭakañca aṭṭhakathā ca sabbā paguṇāti attho. Te dhārentīti te etaṃ paṭhamapārājikaṃ pāḷito ca atthato ca dhārenti; na hi sakkā sabbaṃ vinayapiṭakaṃ ajānantena etassa attho jānitunti. Kenābhatanti idaṃ paṭhamapārājikaṃ pāḷivasena ca atthavasena ca yāva ajjatanakālaṃ kena ānītanti. Paramparābhatanti paramparāya ānītaṃ.
3至此,为了揭示此法(波罗夷)所由来的传承次第,古代大长老们以“优波离、陀娑迦……”等语,安立了偈颂。其中应说之事,在因缘注中均已说明。应当了知,对于第二波罗夷等处的问答抉择,也依此法如是通达。
3. Idāni yāya paramparāya ānītaṃ, taṃ dassetuṃ ‘‘upāli dāsako cevā’’tiādinā nayena porāṇakehi mahātherehi gāthāyo ṭhapitā . Tattha yaṃ vattabbaṃ, taṃ nidānavaṇṇanāyameva vuttaṃ. Iminā nayena dutiyapārājikādipucchāvissajjanesupi vinicchayo veditabboti.
已犯戒条等之注释
Katāpattivārādivaṇṇanā
157自此以后,有七个意义浅显的条目:以“行淫法者犯哪几条罪?”等为分类的“已犯条目”;以“行淫法者所犯之罪,属于四坏失中的哪几种坏失?”等为分类的“坏失条目”;以“行淫法者所犯之罪,为七罪聚中的哪几种罪聚所摄?”等为分类的“摄条目”;以“行淫法者所犯之罪,由六种犯缘中的哪几种犯缘而生起?”等为分类的“犯缘条目”;以“行淫法者所犯之罪,是四种诤事中的哪一种诤事?”等为分类的“诤事条目”;以“行淫法者所犯之罪,由七种灭诤法中的哪几种灭诤法得以止息?”等为分类的“灭诤条目”;以及紧随其后的“合说条目”。
157. Ito paraṃ ‘‘methunaṃ dhammaṃ paṭisevanto kati āpattiyo āpajjatī’’ti ādippabhedo katāpattivāro, ‘‘methunaṃ dhammaṃ paṭisevantassa āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajantī’’ti ādippabhedo vipattivāro, ‘‘methunaṃ dhammaṃ paṭisevantassa āpattiyo sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā’’ti ādippabhedo saṅgahavāro, ‘‘methunaṃ dhammaṃ paṭisevantassa āpattiyo channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhahantī’’ti ādippabhedo samuṭṭhānavāro, ‘‘methunaṃ dhammaṃ paṭisevantassa āpattiyo catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇa’’nti ādippabhedo adhikaraṇavāro, ‘‘methunaṃ dhammaṃ paṭisevantassa āpattiyo sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammantī’’ti ādippabhedo samathavāro, tadanantaro samuccayavāro cāti ime satta vārā uttānatthā eva.
188此后,又以“因行淫法而犯波罗夷,于何处制定?”等方式,依制戒因缘再立一个“制戒条目”;依此,又有与前相类似的“已犯条目”等七个条目。如此又说了另外八个条目,其义也都浅显易了。这样,后面的八个,加上先前的八个,在整个大分别中便显示了十六个条目。此后,以同样方式,在比丘尼分别中也有十六个条目。如此应知,在这两部分别中,单纯依经文理路便有了这三十二个条目。在此之中,确实没有任何先前未曾决断的问题。
188. Tato paraṃ ‘‘methunaṃ dhammaṃ paṭisevanapaccayā pārājikaṃ kattha paññatta’’ntiādinā nayena puna paccayavasena eko paññattivāro, tassa vasena purimasadisā eva katāpattivārādayo satta vārāti evaṃ aparepi aṭṭha vārā vuttā, tepi uttānatthā eva. Iti ime aṭṭha, purimā aṭṭhāti mahāvibhaṅge soḷasa vārā dassitā. Tato paraṃ teneva nayena bhikkhunivibhaṅgepi soḷasa vārā āgatāti evamime ubhatovibhaṅge dvattiṃsa vārā pāḷinayeneva veditabbā. Na hettha kiñci pubbe avinicchitaṃ nāma atthi.