附随注疏
Parivāra-aṭṭhakathā
制定品释
Paññattivāravaṇṇanā
Visuddhaparivārassa , parivāroti sāsane; Dhammakkhandhasarīrassa, khandhakānaṃ anantarā. Saṅgahaṃ yo samāruḷho, tassa pubbāgataṃ nayaṃ; Hitvā dāni karissāmi, anuttānatthavaṇṇanaṃ.
1一、就彼世尊以……等文所称,即于教法之起始释疑问,此谓综摄之义:彼为教法之久远安立者,法军之统率,信法敬法,崇敬满怀,虔诚合掌,头顶安置,恳请十种意趣以便呈说戒律规定。于是世尊知晓各戒期间之制定,视各戒期间,亦观先居之所住,凭神通眼能知晓,凭三明、六通或七觉通皆知晓,处所无碍,周遍观察,具足法智以知法性,能超越一切世间众生既见诸色亦知天眼清净能观肉体,利益己利他,具足定基见通,施予悲基之教导,阿拉汉正觉语中言及:“何处有第一法被制定?由谁以何由被制定?现场何事被制定?是否有制定……等?”
1. Tattha yaṃ tena bhagavatā…pe… paññattanti ādinayappavattāya tāva pucchāya ayaṃ saṅkhepattho – yo so bhagavā sāsanassa ciraṭṭhitikatthaṃ dhammasenāpatinā saddhammagāravabahumānavegasamussitaṃ añjaliṃ sirasmiṃ patiṭṭhāpetvā yācito dasa atthavase paṭicca vinayapaññattiṃ paññapesi, tena bhagavatā tassa tassa sikkhāpadassa paññattikālaṃ jānatā, tassā tassā sikkhāpadapaññattiyā dasa atthavase passatā; apica pubbenivāsādīhi jānatā, dibbena cakkhunā passatā, tīhi vijjāhi chahi vā pana abhiññāhi jānatā, sabbattha appaṭihatena samantacakkhunā passatā, sabbadhammajānanasamatthāya paññāya jānatā, sabbasattānaṃ cakkhuvisayātītāni tirokuṭṭādigatāni cāpi rūpāni ativisuddhena maṃsacakkhunā ca passatā, attahitasādhikāya samādhipadaṭṭhānāya paṭivedhapaññāya jānatā, parahitasādhikāya karuṇāpadaṭṭhānāya desanāpaññāya passatā, arahatā sammāsambuddhena ‘‘yaṃ paṭhamaṃ pārājikaṃ paññattaṃ, taṃ kattha paññattaṃ, kaṃ ārabbha paññattaṃ, kismiṃ vatthusmiṃ paññattaṃ, atthi tattha paññatti…pe… kenābhata’’nti.
2二、于问答放弃处曰:“彼世尊知晓并察见,阿拉汉正觉即第一巴拉基被制定”,此纯为于初问之起端而略引作回答,曰“何处制定?于维沙利处制定;谁起始?苏定跋子所起”等,以此初章再行逐句提问而放弃。其一法规谓“若比丘行淫则为犯巴拉基”;二未法规谓“牝身入地狱”以及“失去传戒”等,作为论谤罪者之说,此为两未法规。至此“有制定与非制定、不具制定者”于此问答中两章被弃。第三章亦欲弃之曰“无未制定”;所谓未制定即未具诸罪法规,仅存妇比丘持守之禁律之外,别无他故,故云“无未制定”。普遍制定即于中印度与边远部族皆称普遍制定。律五经以“阿阇黎袭法、善恶品退、除解脱、修道护戒”为四戒,唯于中印度一带通行,而边远部族无这些四戒。余者皆为举凡皆谓普遍制定。
2. Pucchāvissajjane pana ‘‘yaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena paṭhamaṃ pārājika’’nti idaṃ kevalaṃ pucchāya āgatassa ādipadassa paccuddharaṇamattameva, ‘‘kattha paññattanti vesāliyā paññattaṃ; kaṃ ārabbhāti sudinnaṃ kalandaputtaṃ ārabbhā’’ti evamādinā pana nayena punapi ettha ekekaṃ padaṃ pucchitvāva vissajjitaṃ. Ekā paññattīti ‘‘yo pana bhikkhu methunaṃ dhammaṃ paṭiseveyya pārājiko hoti asaṃvāso’’ti ayaṃ ekā paññatti. Dve anupaññattiyoti ‘‘antamaso tiracchānagatāyapī’’ti ca, ‘‘sikkhaṃ apaccakkhāyā’’ti ca makkaṭivajjiputtakavatthūnaṃ vasena vuttā – imā dve anupaññattiyo. Ettāvatā ‘‘atthi tattha paññatti anupaññatti anuppannapaññattī’’ti imissā pucchāya dve koṭṭhāsā vissajjitā honti. Tatiyaṃ vissajjetuṃ pana ‘‘anuppannapaññatti tasmiṃ natthī’’ti vuttaṃ. Ayañhi anuppannapaññatti nāma anuppanne dose paññattā; sā aṭṭhagarudhammavasena bhikkhunīnaṃyeva āgatā, aññatra natthi. Tasmā vuttaṃ ‘‘anuppannapaññatti tasmiṃ natthī’’ti. Sabbatthapaññattīti majjhimadese ceva paccantimajanapadesu ca sabbatthapaññatti. Vinayadharapañcamena gaṇena ‘‘upasampadā, guṇaṅguṇūpāhanā, dhuvanahānaṃ, cammattharaṇa’’nti imāni hi cattāri sikkhāpadāni majjhimadeseyeva paññatti. Ettheva etehi āpatti hoti, na paccantimajanapadesu. Sesāni sabbāneva sabbatthapaññatti nāma.
所谓『普通规定』者,谓之比丘及比丘尼所共有之规定;唯有纯净比丘,或纯净比丘尼,所持之戒律规约,方称非常普通规定。此义乃由始作比丘后生起之事中说起:『若有比丘女欲行淫邪事,则即使于三恶道中堕落者,亦犯戒制中的巴拉基犯戒,绝无同营之义。』此戒条乃专指比丘女所持,因其涵义有限,程度亦浅,所以叫之『普通规定』。两者所称规则相同。然此处差别仅在称谓文字上而无实质异;比丘与比丘尼皆属普通条款者,乃因两方均有依法共守,故许运用同一称谓;专属一方的特定以另一方称谓则不称普通。故从意义上无分别。
Sādhāraṇapaññattīti bhikkhūnañceva bhikkhunīnañca sādhāraṇapaññatti; suddhabhikkhūnameva hi suddhabhikkhunīnaṃ vā paññattaṃ sikkhāpadaṃ asādhāraṇapaññatti nāma hoti. Idaṃ pana bhikkhuṃ ārabbha uppanne vatthusmiṃ ‘‘yā pana bhikkhunī chandaso methunaṃ dhammaṃ paṭiseveyya, antamaso tiracchānagatenapi pārājikā hoti asaṃvāsā’’ti bhikkhunīnampi paññattaṃ, vinītakathāmattameva hi tāsaṃ natthi, sikkhāpadaṃ pana atthi, tena vuttaṃ ‘‘sādhāraṇapaññattī’’ti. Ubhatopaññattiyampi eseva nayo. Byañjanamattameva hi ettha nānaṃ, bhikkhūnaṃ bhikkhunīnampi sādhāraṇattā sādhāraṇapaññatti, ubhinnampi paññattattā ubhatopaññattīti. Atthe pana bhedo natthi.
所谓“包含于因缘中”,是指“若有罪过者,他应发露”一句中,由于涵盖了一切罪过,故而称为“包含于因缘中”,意思是含摄在因缘之内。虽已包含于因缘、为因缘所摄,但它仍通过第二类诵出的方式而被诵出,即“此中四波罗夷法”等。所谓四种坏失,即指戒坏失等。前两种属于戒坏失,其余五种则称为行坏失。以邪见执取非正道者为见坏失;以邪命资生者为活命坏失,此即有六条学处。这四种坏失,即是波罗夷罪中所摄的坏失。
Nidānogadhanti ‘‘yassa siyā āpatti so āvikareyyā’’ti ettha sabbāpattīnaṃ anupaviṭṭhattā nidānogadhaṃ; nidāne anupaviṭṭhanti attho. Dutiyena uddesenāti nidānogadhaṃ nidānapariyāpannampi samānaṃ ‘‘tatrime cattāro pārājikā dhammā’’tiādinā dutiyeneva uddesena uddesaṃ āgacchati. Catunnaṃ vipattīnanti sīlavipattiādīnaṃ. Paṭhamā hi dve āpattikkhandhā sīlavipatti nāma, avasesā pañca ācāravipatti nāma. Micchādiṭṭhi ca antaggāhikadiṭṭhi ca diṭṭhivipatti nāma, ājīvahetu paññattāni cha sikkhāpadāni ājīvavipatti nāma. Iti imāsaṃ catunnaṃ vipattīnaṃ idaṃ pārājikaṃ sīlavipatti nāma hoti.
所谓“由一种等起”,是指由具有二支的一种等起。在这里,心为一支,而以身犯罪;因此说“由身与心等起”。以两种寂止(法)而得平息,意思是:当面对“你犯戒了吗”的询问时,他承认“是的,我犯了”,此时诤斗、吵骂、纷争便即平息。若他如是承认并处在该心聚的状态下,便得安住不动;此人可由导师及僧团认可,得行守护及出罪(仪式)。这是兼顾现前与承认的双重判别标准,没有任何相违的过失。而文中所谓的“不以单一寂止标准而得平息”,是指放弃此寂止方式便无法进行出罪,此为其本义。
Ekena samuṭṭhānenāti dvaṅgikena ekena samuṭṭhānena. Ettha hi cittaṃ aṅgaṃ hoti, kāyena pana āpattiṃ āpajjati. Tena vuttaṃ ‘‘kāyato ca cittato ca samuṭṭhātī’’ti. Dvīhi samathehi sammatīti ‘‘āpannosī’’ti sammukhā pucchiyamāno ‘‘āma āpannomhī’’ti paṭijānāti, tāvadeva bhaṇḍanakalahaviggahā vūpasantā honti, sakkā ca hoti taṃ puggalaṃ apanetvā uposatho vā pavāraṇā vā kātuṃ. Iti sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena cāti dvīhi samathehi sammati, na ca tappaccayā koci upaddavo hoti. Yaṃ pana upari paññattivagge ‘‘na katamena samathena sammatī’’ti vuttaṃ, taṃ samathaṃ otāretvā anāpatti kātuṃ na sakkāti imamatthaṃ sandhāya vuttaṃ.
“制戒律”:是指以“若比丘……”等方式所开示的论母,其含义就是制戒律。“分别”:指的是句分别;因为“分别”正是对毗崩伽(分别说)的称呼。“不防护”:即是违犯。“防护”:即是不违犯。“于他们有效”:意思是,凡对整部律藏及其义注完全通晓者。“他们持守”:指他们从文句与义理上持守着这第一波罗夷;因为若不了知整部律藏,便不可能从其法理与义理上了知它。“由谁传来”:是指这第一波罗夷,其文句与义理,直至今日是由谁传来的?“辗转传来”:即是由代代师资传承而来。
Paññatti vinayoti ‘‘yo pana bhikkhū’’tiādinā nayena vuttamātikā paññatti vinayoti attho. Vibhattīti padabhājanaṃ vuccati; vibhattīti hi vibhaṅgassevetaṃ nāmaṃ. Asaṃvaroti vītikkamo. Saṃvaroti avītikkamo. Yesaṃ vattatīti yesaṃ vinayapiṭakañca aṭṭhakathā ca sabbā paguṇāti attho. Te dhārentīti te etaṃ paṭhamapārājikaṃ pāḷito ca atthato ca dhārenti; na hi sakkā sabbaṃ vinayapiṭakaṃ ajānantena etassa attho jānitunti. Kenābhatanti idaṃ paṭhamapārājikaṃ pāḷivasena ca atthavasena ca yāva ajjatanakālaṃ kena ānītanti. Paramparābhatanti paramparāya ānītaṃ.
3至此,为了揭示此法(波罗夷)所由来的传承次第,古代大长老们以“优波离、陀娑迦……”等语,安立了偈颂。其中应说之事,在因缘注中均已说明。应当了知,对于第二波罗夷等处的问答抉择,也依此法如是通达。
3. Idāni yāya paramparāya ānītaṃ, taṃ dassetuṃ ‘‘upāli dāsako cevā’’tiādinā nayena porāṇakehi mahātherehi gāthāyo ṭhapitā . Tattha yaṃ vattabbaṃ, taṃ nidānavaṇṇanāyameva vuttaṃ. Iminā nayena dutiyapārājikādipucchāvissajjanesupi vinicchayo veditabboti.
已犯戒条等之注释
Katāpattivārādivaṇṇanā
157自此以后,有七个意义浅显的条目:以“行淫法者犯哪几条罪?”等为分类的“已犯条目”;以“行淫法者所犯之罪,属于四坏失中的哪几种坏失?”等为分类的“坏失条目”;以“行淫法者所犯之罪,为七罪聚中的哪几种罪聚所摄?”等为分类的“摄条目”;以“行淫法者所犯之罪,由六种犯缘中的哪几种犯缘而生起?”等为分类的“犯缘条目”;以“行淫法者所犯之罪,是四种诤事中的哪一种诤事?”等为分类的“诤事条目”;以“行淫法者所犯之罪,由七种灭诤法中的哪几种灭诤法得以止息?”等为分类的“灭诤条目”;以及紧随其后的“合说条目”。
157. Ito paraṃ ‘‘methunaṃ dhammaṃ paṭisevanto kati āpattiyo āpajjatī’’ti ādippabhedo katāpattivāro, ‘‘methunaṃ dhammaṃ paṭisevantassa āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajantī’’ti ādippabhedo vipattivāro, ‘‘methunaṃ dhammaṃ paṭisevantassa āpattiyo sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā’’ti ādippabhedo saṅgahavāro, ‘‘methunaṃ dhammaṃ paṭisevantassa āpattiyo channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhahantī’’ti ādippabhedo samuṭṭhānavāro, ‘‘methunaṃ dhammaṃ paṭisevantassa āpattiyo catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇa’’nti ādippabhedo adhikaraṇavāro, ‘‘methunaṃ dhammaṃ paṭisevantassa āpattiyo sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammantī’’ti ādippabhedo samathavāro, tadanantaro samuccayavāro cāti ime satta vārā uttānatthā eva.
188此后,又以“因行淫法而犯波罗夷,于何处制定?”等方式,依制戒因缘再立一个“制戒条目”;依此,又有与前相类似的“已犯条目”等七个条目。如此又说了另外八个条目,其义也都浅显易了。这样,后面的八个,加上先前的八个,在整个大分别中便显示了十六个条目。此后,以同样方式,在比丘尼分别中也有十六个条目。如此应知,在这两部分别中,单纯依经文理路便有了这三十二个条目。在此之中,确实没有任何先前未曾决断的问题。
188. Tato paraṃ ‘‘methunaṃ dhammaṃ paṭisevanapaccayā pārājikaṃ kattha paññatta’’ntiādinā nayena puna paccayavasena eko paññattivāro, tassa vasena purimasadisā eva katāpattivārādayo satta vārāti evaṃ aparepi aṭṭha vārā vuttā, tepi uttānatthā eva. Iti ime aṭṭha, purimā aṭṭhāti mahāvibhaṅge soḷasa vārā dassitā. Tato paraṃ teneva nayena bhikkhunivibhaṅgepi soḷasa vārā āgatāti evamime ubhatovibhaṅge dvattiṃsa vārā pāḷinayeneva veditabbā. Na hettha kiñci pubbe avinicchitaṃ nāma atthi.