七百人结集犍度
12. Sattasatikakkhandhakaṃ
446446. 在七百犍度中——“以比丘众”意思是以比丘为首,即计算比丘人数后,把他们安排在相应等份的位置上。“摩希耶”指降雪时节的雪云。
446. Sattasatikakkhandhake – bhikkhaggenāti bhikkhuaggena, bhikkhū gaṇetvā tattake paṭivīse ṭhapesunti attho. Mahiyāti himapātasamaye himavalāhakā.
447被无明遮住的人,就是被无明覆盖的人。“人们”指男人们。喜欢、贪求可爱事物的人,就是喜爱可爱事物的人。“无智者”就是不了知的人。被贪欲的尘垢染污,就是有染污的人。像鹿一样,就是鹿。带着网,就是有网的人。他们不断丢弃身体,就像在增长坟堆。这样不断增长的人,就会招来可怕的再生。
447.Avijjānivuṭāti avijjāpaṭicchannā . Posāti purisā. Piyarūpaṃ abhinandanti patthentīti piyarūpābhinandino. Aviddasūti avijānantā. Rāgarajehi sarajā. Magasadisāti magā. Saha nettiyāti sanettikā. Vaḍḍhenti kaṭasinti punappunaṃ kaḷevaraṃ nikkhipamānā bhūmiṃ vaḍḍhenti. Evaṃ vaḍḍhentāva ghoraṃ ādiyanti punabbhavaṃ.
454贤友,我们做了恶事,意思是:贤友,我们做了恶事。
454.Pāpakaṃ no āvuso katanti āvuso amhehi pāpakaṃ katanti attho.
455“你以什么样的住处而住?”这里“地”是一种亲昵的称呼。据说,具寿萨巴咖弥想对新学比丘说亲切的话,就这样称呼他们。“以浅显的住处而住”,就是以浅显的住处而住。
455.Katamena tvaṃ bhūmi vihārenāti ettha bhūmīti piyavacanametaṃ. Piyaṃ vattukāmo kira āyasmā sabbakāmī navake bhikkhū evaṃ āmanteti. Kullakavihārenāti uttānavihārena.
457在舍卫城《经分别》里,这件事是怎么被禁止的呢?那里先说到:“所谓储存,就是今天接受、留到明天。”接着又说:“如果比丘把储存的东西当成没储存的,去嚼食或吃硬食、软食,就犯波逸提。”这样说犯戒,就是禁止了。对此,有些人认为:“虽然经文说‘如果比丘嚼食或吃储存的硬食、软食’,但盐是尽形寿药,所以不会变成储存。即使接受没有盐的食物,再和盐一起吃,那食物还是当天接受的,因此按照‘比丘们,尽形寿药和当天接受的时限药,在适当的时候可以用,非时不可用’这句话,这里应该只是犯恶作。”应该对他们说:“照你们的看法,连恶作也不该犯。因为这里并不是尽形寿药和当天接受的时限药混在一起,而是时限药和当天接受的时限药混在一起,而且也不是在非时吃的。再说,如果你们根据‘非时不可用’这句话就认为是恶作,那么把尽形寿药混在时限药里,在非时吃的人,就不该犯非时食波逸提了。所以,不能只抓字面,要仔细审察其中的义理。”
457.Sāvatthiyā suttavibhaṅgeti kathaṃ suttavibhaṅge paṭikkhittaṃ hoti? Tatra hi ‘‘sannidhi nāma ajja paṭiggahitaṃ aparajjū’’ti vatvā puna ‘‘sannidhikārake asannidhikārakasaññī khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā khādati vā bhuñjati vā āpatti pācittiyassā’’ti āpattiṃ vadantena paṭikkhittaṃ hoti. Tatreke maññanti ‘‘yo pana bhikkhu sannidhikārakaṃ khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā’’ti hi vuttaṃ, idañca loṇaṃ nāma yāvajīvikattā sannidhibhāvaṃ nāpajjati. Yampi aloṇakaṃ āmisaṃ paṭiggahetvā tena saddhiṃ paribhuñjati, taṃ tadahupaṭiggahitameva, tasmā ‘‘‘yāvakālikena, bhikkhave, yāvajīvikaṃ tadahupaṭiggahitaṃ kāle kappati, vikāle na kappatī’ti vacanato dukkaṭenettha bhavitabba’’nti. Te vattabbā – ‘‘tumhākaṃ matena dukkaṭenapi na bhavitabbaṃ, na hi ettha yāvajīvikaṃ tadahupaṭiggahitaṃ, yāvakālikameva tadahupaṭiggahitaṃ , na ca taṃ vikāle paribhuttaṃ. Yadi vā ‘‘vikāle na kappatī’’ti vacanena tumhe dukkaṭaṃ maññetha, yāvajīvikamissaṃ yāvakālikaṃ vikāle bhuñjantassa vikālabhojanapācittiyaṃ na bhaveyya. Tasmā na byañjanamattaṃ gahetabbaṃ, attho upaparikkhitabbo.
这里的意思是:如果尽形寿药和当天接受、当天可用的时限药混在一起,味道已经融合,那就只算时限药。所以,按照“若比丘在非时嚼食或吃硬食、软食”这条学处,在适时可以用,在非时就不可以用。这里并不是只要说一句“不可以用”,就构成恶作。就像尽形寿药和当天接受、当天可用的时限药混在一起,味道融合后,在非时不能用,用了就犯非时食波逸提;同样,今天接受的东西,如果和第二天才接受的时限药混在一起,味道融合后,也不能用,用了就犯储存食波逸提。即使不知道“这是储存物”,也逃不掉罪。因为这样说:“若比丘对储存物作非储存想,嚼食或吃硬食、软食,犯波逸提。”所以,当问“在哪里被禁止”时,回答:“这个解说在舍卫城经分别中是清净的。”
Ayañhettha attho – yāvakālikena yāvajīvikaṃ tadahupaṭiggahitaṃ yadi sambhinnarasaṃ hoti, yāvakālikagatikameva hoti. Tasmā ‘‘yo pana bhikkhu vikāle khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā’’ti iminā sikkhāpadena kāle kappati, vikāle na kappati. Na idha ‘‘na kappatī’’ti vacanamattenettha dukkaṭaṃ hoti. Yatheva yāvajīvikaṃ tadahupaṭiggahitaṃ yāvakālikena sambhinnarasaṃ vikāle na kappati, vikālabhojanapācittiyāvahaṃ hoti. Evaṃ ajja paṭiggahitampi aparajju yāvakālikena sambhinnarasaṃ na kappati, sannidhibhojanapācittiyāvahaṃ hoti. Taṃ ‘‘sannidhikataṃ ida’’nti ajānantopi na muccati. Vuttañhetaṃ – ‘‘sannidhikārake asannidhikārakasaññī khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā khādati vā bhuñjati vā āpatti pācittiyassā’’ti. Tasmā ‘‘kattha paṭikkhitta’’nti imissā pucchāya ‘‘parisuddhamidaṃ byākaraṇaṃ sāvatthiyā suttavibhaṅge’’ti.
“在王舍城的布萨相应中”这句话,是针对“诸比丘,不应在同一住处安排两座布萨堂;谁若安排,就犯恶作”这件事而说的。“违越律制犯恶作”是指:违越“诸比丘,不应在同一住处安排两座布萨堂”这条律制,就犯恶作。“在瞻波的律事中”这句话,是针对瞻波犍度里所说的律事,比如“诸比丘,若以非法方式作别众羯磨,那就不是羯磨,不应作”等等。
Rājagahe uposathasaṃyutteti idaṃ ‘‘na bhikkhave ekasmiṃ āvāse dve uposathāgārāni sammannitabbāni; yo sammanneyya, āpatti dukkaṭassā’’ti etaṃ sandhāya vuttaṃ. Vinayātisāre dukkaṭanti ‘‘na bhikkhave ekasmiṃ āvāse dve uposathāgārāni sammannitabbānī’’ti etassa vinayassa atisāre dukkaṭaṃ. Campeyyake vinayavatthusminti idaṃ ‘‘adhammena ce bhikkhave vaggakammaṃ, akammaṃ na ca karaṇīya’’nti evamādiṃ katvā campeyyakkhandhake āgataṃ vinayavatthuṃ sandhāya vuttaṃ.
“某些是允许的”这句话,是针对符合法的习惯而说的。“犯截断波逸提”这句,在经分别中确实说到“所谓坐具,就是有边的坐具”,所以在两个善逝搩手之上,只允许有一搩手宽的边。如果做没有边的坐具而达到那个尺寸,这里就正好说到“若超过这个尺寸,犯截断波逸提”。因此,当被问“犯什么罪”时,就回答“犯截断波逸提”,意思是犯截断学处中所说的波逸提。其余各处都很浅显易懂。
Ekaccokappatīti idaṃ dhammikaṃ āciṇṇaṃ sandhāya vuttaṃ. Chedanake pācittiyanti suttavibhaṅge hi ‘‘nisīdanaṃ nāma sadasaṃ vuccatī’’ti āgataṃ, tasmā dvinnaṃ sugatavidatthīnaṃ upari dasāyeva vidatthimattā labbhati. Dasāya vinā taṃ pamāṇaṃ karontassa idaṃ āgatameva hoti – ‘‘taṃ atikkāmayato chedanakaṃ pācittiya’’nti. Tasmā ‘‘kiṃ āpajjatī’’ti puṭṭho ‘‘chedanake pācittiya’’nti āha. Chedanakasikkhāpade vuttapācittiyaṃ āpajjatīti attho. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
分为两类来宣说,又细分成二十二种。
犍度,是在教法中为了舍断五蕴之苦而说的。
这就是对他们的注释,说明如何在没有障碍的情况下如愿完成。
愿善事成就,愿众生的一切期望也都能这样实现。
Dvivaggasaṅgahā vuttā, dvāvīsatipabhedanā; Khandhakā sāsane pañcakkhandhadukkhappahāyino. Yā tesaṃ vaṇṇanā esā, antarāyaṃ vinā yathā; Siddhā sijjhantu kalyāṇā, evaṃ āsāpi pāṇinanti.