十二、七百犍度
12. Sattasatikakkhandhakaṃ
446第四百四十六条 七百犍度中——“以比丘众”意为以比丘众,即计算比丘后,分配等份之意。“摩希耶”指降雪时节的雪云。
446. Sattasatikakkhandhake – bhikkhaggenāti bhikkhuaggena, bhikkhū gaṇetvā tattake paṭivīse ṭhapesunti attho. Mahiyāti himapātasamaye himavalāhakā.
447“为无明所覆”:被无明所遮蔽。“诸人”:指人们。“喜爱可爱色者”:贪求、爱著可爱色之人。“无智者”:不了知者。“为贪尘所染”:因贪欲的尘垢而成为有染者。“如鹿”:如同鹿一般。“与网俱”:带有网。“增长坟冢”:一再弃舍身躯,从而增长坟地。如此增长者,即招致可怕的再生。
447.Avijjānivuṭāti avijjāpaṭicchannā . Posāti purisā. Piyarūpaṃ abhinandanti patthentīti piyarūpābhinandino. Aviddasūti avijānantā. Rāgarajehi sarajā. Magasadisāti magā. Saha nettiyāti sanettikā. Vaḍḍhenti kaṭasinti punappunaṃ kaḷevaraṃ nikkhipamānā bhūmiṃ vaḍḍhenti. Evaṃ vaḍḍhentāva ghoraṃ ādiyanti punabbhavaṃ.
454“贤友,我们做了恶事”意思是:贤友,我们做了恶事。
454.Pāpakaṃ no āvuso katanti āvuso amhehi pāpakaṃ katanti attho.
455“你依何等之地而住?”此处“地”是爱语。据说,具寿一切欲者想对新学比丘说亲切之语,便如此称呼。“依筏而住”即依浅显之住。
455.Katamena tvaṃ bhūmi vihārenāti ettha bhūmīti piyavacanametaṃ. Piyaṃ vattukāmo kira āyasmā sabbakāmī navake bhikkhū evaṃ āmanteti. Kullakavihārenāti uttānavihārena.
457“在舍卫城的经分别中”如何被禁止?那里先说明:“储存物是指今日所受、他日(食用)”,而后又说:“若比丘于储存物有储存想,嚼食或啖食硬食或软食者,犯波逸提。”如此说犯戒,即是禁止。对此,有些人这样认为:“虽是说‘若比丘嚼食或啖食储存的硬食或软食’,但此盐是尽形寿药,故不成为储存。若接受无盐的肉食,并与之一起食用,那肉食是当日所受,因此依‘诸比丘,尽形寿药与当日所受的时限药,适时可用,非时不可用’之说,此处应犯恶作。”应对他们说:“按你们的见解,连恶作也不应犯。因为此处并非尽形寿药与当日所受的时限药混合,而是时限药与当日所受的时限药混合,且并非于非时食用。再者,若你们依‘非时不可用’之说而认为是恶作,那么于非时食用混合了尽形寿药的时限药者,应不犯非时食波逸提。因此,不应只取字面,应审察义理。”
457.Sāvatthiyā suttavibhaṅgeti kathaṃ suttavibhaṅge paṭikkhittaṃ hoti? Tatra hi ‘‘sannidhi nāma ajja paṭiggahitaṃ aparajjū’’ti vatvā puna ‘‘sannidhikārake asannidhikārakasaññī khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā khādati vā bhuñjati vā āpatti pācittiyassā’’ti āpattiṃ vadantena paṭikkhittaṃ hoti. Tatreke maññanti ‘‘yo pana bhikkhu sannidhikārakaṃ khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā’’ti hi vuttaṃ, idañca loṇaṃ nāma yāvajīvikattā sannidhibhāvaṃ nāpajjati. Yampi aloṇakaṃ āmisaṃ paṭiggahetvā tena saddhiṃ paribhuñjati, taṃ tadahupaṭiggahitameva, tasmā ‘‘‘yāvakālikena, bhikkhave, yāvajīvikaṃ tadahupaṭiggahitaṃ kāle kappati, vikāle na kappatī’ti vacanato dukkaṭenettha bhavitabba’’nti. Te vattabbā – ‘‘tumhākaṃ matena dukkaṭenapi na bhavitabbaṃ, na hi ettha yāvajīvikaṃ tadahupaṭiggahitaṃ, yāvakālikameva tadahupaṭiggahitaṃ , na ca taṃ vikāle paribhuttaṃ. Yadi vā ‘‘vikāle na kappatī’’ti vacanena tumhe dukkaṭaṃ maññetha, yāvajīvikamissaṃ yāvakālikaṃ vikāle bhuñjantassa vikālabhojanapācittiyaṃ na bhaveyya. Tasmā na byañjanamattaṃ gahetabbaṃ, attho upaparikkhitabbo.
此处之义为:若尽形寿药与当日所受的时限药混合后味道相融,它便归为时限药。因此,依“若比丘于非时嚼食或啖食硬食或软食”之学处,于适时可用,于非时不可用。在此,并非仅凭说“不可用”即成恶作。正如尽形寿药与当日所受的时限药混合而味道相融时,于非时便不可用,用则招致非时食波逸提;同样,今日所受之物,若与他日所受的时限药混合而味道相融,亦不可用,用则招致储存食波逸提。即使不知“此为储存物”,亦不免罪,因曾有言:“若比丘于储存物有非储存想,而嚼食或啖食硬食或软食,犯波逸提。”因此,当问“于何处被禁止”时,便答:“此解说在舍卫城经分别中为清净。”
Ayañhettha attho – yāvakālikena yāvajīvikaṃ tadahupaṭiggahitaṃ yadi sambhinnarasaṃ hoti, yāvakālikagatikameva hoti. Tasmā ‘‘yo pana bhikkhu vikāle khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā’’ti iminā sikkhāpadena kāle kappati, vikāle na kappati. Na idha ‘‘na kappatī’’ti vacanamattenettha dukkaṭaṃ hoti. Yatheva yāvajīvikaṃ tadahupaṭiggahitaṃ yāvakālikena sambhinnarasaṃ vikāle na kappati, vikālabhojanapācittiyāvahaṃ hoti. Evaṃ ajja paṭiggahitampi aparajju yāvakālikena sambhinnarasaṃ na kappati, sannidhibhojanapācittiyāvahaṃ hoti. Taṃ ‘‘sannidhikataṃ ida’’nti ajānantopi na muccati. Vuttañhetaṃ – ‘‘sannidhikārake asannidhikārakasaññī khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā khādati vā bhuñjati vā āpatti pācittiyassā’’ti. Tasmā ‘‘kattha paṭikkhitta’’nti imissā pucchāya ‘‘parisuddhamidaṃ byākaraṇaṃ sāvatthiyā suttavibhaṅge’’ti.
“在王舍城的布萨相应中”是指:“诸比丘,不应在同一住处认可两座布萨堂;若认可者,犯恶作。”此乃针对此事而说。“违越律制犯恶作”是指违越“诸比丘,不应在同一住处认可两座布萨堂”这一律制,故犯恶作。“在瞻波律事中”是指:“诸比丘,若非法作别众羯磨,则非羯磨,不应作。”诸如此类,乃针对瞻波犍度中所出现的律事而说。
Rājagahe uposathasaṃyutteti idaṃ ‘‘na bhikkhave ekasmiṃ āvāse dve uposathāgārāni sammannitabbāni; yo sammanneyya, āpatti dukkaṭassā’’ti etaṃ sandhāya vuttaṃ. Vinayātisāre dukkaṭanti ‘‘na bhikkhave ekasmiṃ āvāse dve uposathāgārāni sammannitabbānī’’ti etassa vinayassa atisāre dukkaṭaṃ. Campeyyake vinayavatthusminti idaṃ ‘‘adhammena ce bhikkhave vaggakammaṃ, akammaṃ na ca karaṇīya’’nti evamādiṃ katvā campeyyakkhandhake āgataṃ vinayavatthuṃ sandhāya vuttaṃ.
“某些是适宜的”这是针对如法的惯例而说。“犯截断波逸提”是指:经分别中说“坐具者,谓有边者”,故在二善逝搩手之上,仅许有搩手量的边。若制作无边的坐具,即“若超过者,犯截断波逸提”。因此,当被问“犯何罪”时,便答“犯截断波逸提”,意即犯截断学处中所说的波逸提。其余各处皆浅显易明。
Ekaccokappatīti idaṃ dhammikaṃ āciṇṇaṃ sandhāya vuttaṃ. Chedanake pācittiyanti suttavibhaṅge hi ‘‘nisīdanaṃ nāma sadasaṃ vuccatī’’ti āgataṃ, tasmā dvinnaṃ sugatavidatthīnaṃ upari dasāyeva vidatthimattā labbhati. Dasāya vinā taṃ pamāṇaṃ karontassa idaṃ āgatameva hoti – ‘‘taṃ atikkāmayato chedanakaṃ pācittiya’’nti. Tasmā ‘‘kiṃ āpajjatī’’ti puṭṭho ‘‘chedanake pācittiya’’nti āha. Chedanakasikkhāpade vuttapācittiyaṃ āpajjatīti attho. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
所说者收摄为二类,细分二十二种;
诸犍度,是教法中为舍断五蕴苦者所说。
此即他们的注释,如愿无有障碍而完成;
愿诸善事成就,众生之所期望,亦复如是。
Dvivaggasaṅgahā vuttā, dvāvīsatipabhedanā; Khandhakā sāsane pañcakkhandhadukkhappahāyino. Yā tesaṃ vaṇṇanā esā, antarāyaṃ vinā yathā; Siddhā sijjhantu kalyāṇā, evaṃ āsāpi pāṇinanti.