10. 比丘尼篇集
10. Bhikkhunikkhandhakaṃ
玛哈巴嘉巴娣果德弥事缘
Mahāpajāpatigotamīvatthukathā
402比丘尼犍度中——“乔达弥,且止!莫乐于此!”为何拒绝?难道一切诸佛不都有四众弟子吗?诚然是有,然而佛陀欲令她们多次辛苦请求,方予允许出家。如此,她们便会想:“此是历尽艰辛方才得之”,从而善加护持。以作此善巧故,而加拒绝。八敬法的解说已于《大分别》中说。
402. Bhikkhunikkhandhake – alaṃ gotami mā te ruccīti kasmā paṭikkhipati, nanu sabbesampi buddhānaṃ catasso parisā hontīti? Kāmaṃ honti, kilametvā pana anekakkhattuṃ yācitena anuññātaṃ pabbajjaṃ ‘‘dukkhena laddhā ayaṃ amhehī’’ti sammā paripālessantīti bhaddakaṃ katvā anujānitukāmo paṭikkhipati. Aṭṭhagarudhammakathā mahāvibhaṅgeyeva kathitā.
403“罐灯盗贼”者,指在罐中点燃灯火,借其光亮探视他人家中财物而行偷盗的盗贼。
403.Kumbhathenakehīti kumbhe dīpaṃ jāletvā tena ālokena paraghare bhaṇḍaṃ vicinitvā thenakacorehi.
有一种名为“白骨病”的病类:有一种小虫会钻透稻茎的节间,因为被钻穿,即使稻穗生出,也无法汲取灌浆。
Setaṭṭhikā nāma rogajātīti eko pāṇako nāḷimajjhagataṃ kaṇḍaṃ vijjhati, yena viddhattā nikkhantampi sālisīsaṃ khīraṃ gahetuṃ na sakkoti.
有一种名为“茜草病”的病类,即甘蔗内部变红的状态。关于“大湖预先设置水闸”,此句所示之义是:譬如大湖,即使未设水闸也能存留一些水;但若预先设置水闸,那么那些因未设闸而无法存留的水便得以存留。同样,这些敬法正是为了在事情尚未发生时预先防止违犯而制定的。即使未制定这些敬法,由于女人出家,正法只能住世五百年;但因为预先制定,所以能再住世五百年,如此,正如前文所说,将住世一千年。所谓“一千年”,是就证得无碍解分的漏尽者而言。此后,就干观漏尽者而言,再住世一千年;就阿那含而言,再住世一千年;就斯陀含而言,再住世一千年;就须陀洹而言,再住世一千年。如此,证悟正法将住世五千年。教法正法也是如此:因为没有教法便无证悟,有教法则证悟不会没有;然而即使教法隐没,形相仍然会长久流传。
Mañjiṭṭhikā nāma rogajātīti ucchūnaṃ antorattabhāvo. Mahato taḷākassa paṭikacceva āḷinti iminā pana etamatthaṃ dasseti – yathā mahato taḷākassa āḷiyā abaddhāyapi kiñci udakaṃ tiṭṭheyya, paṭhamameva baddhāya pana yaṃ abaddhapaccayā na tiṭṭheyya, tampi tiṭṭheyya; evameva ye ime anuppanne vatthusmiṃ paṭikacceva avītikkamanatthāya garudhammā paññattā. Tesu apaññattesupi mātugāmassa pabbajitattā pañceva vassasatāni saddhammo tiṭṭheyya. Paṭikacceva paññattattā pana aparānipi pañcavassasatāni ṭhassatīti evaṃ paṭhamaṃ vuttaṃ vassasahassameva ṭhassatīti. Vassasahassanti cetaṃ paṭisambhidāpabhedappattakhīṇāsavavaseneva vuttaṃ. Tato pana uttarimpi sukkhavipassakakhīṇāsavavasena vassasahassaṃ, anāgāmivasena vassasahassaṃ, sakadāgāmivasena vassasahassaṃ, sotāpannavasena vassasahassanti evaṃ pañcavassasahassāni paṭivedhasaddhammo ṭhassati. Pariyattidhammopi tāniyeva. Na hi pariyattiyā asati paṭivedho atthi, nāpi pariyattiyā sati paṭivedho na hoti; liṅgaṃ pana pariyattiyā antarahitāyapi ciraṃ pavattissatīti.
允许比丘尼具足戒之说
Bhikkhunīupasampadānujānanakathā
404依“诸比丘,我允许比丘们为比丘尼授具足戒”这一随制,比丘们将五百释迦族女子作为大爱道的共住弟子,为她们授具足戒。如此,她们全都成为所谓的“同一处受具足戒”者。而依“乔达弥,你……”这一教诫,乔达弥证得阿罗汉果。
404.Anujānāmi bhikkhave bhikkhūhi bhikkhuniyo upasampādetunti imāya anupaññattiyā bhikkhū pañcasatā sākiyāniyo mahāpajāpatiyā saddhivihāriniyo katvā upasampādesuṃ. Iti tā sabbāpi ekatoupasampannā nāma ahesuṃ. Ye kho tvaṃ gotamīti iminā ovādena gotamī arahattaṃ pattā.
409“不作羯磨”是指不执行呵责等七种羯磨。“令忏悔”是说“我不会再这样做”而请求原谅。
409.Kammaṃ na karīyatīti tajjanīyādi sattavidhampi kammaṃ na karīyati. Khamāpentīti na puna evaṃ karissāmīti khamāpenti.
410“诸比丘,我允许比丘们为比丘尼制立羯磨后再交付”——在此,对于呵责等羯磨,应当这样制立:“应为此比丘尼作如此这般的羯磨”,然后交付说:“现在你们自己执行吧。”如果制立了某种羯磨后却执行了另一种,则按照“对应受呵责羯磨者施以依止甘马”处所说的方式,令其如法处理。
410.Anujānāmi, bhikkhave, bhikkhūhi bhikkhunīnaṃ kammaṃ ropetvā niyyādetunti ettha tajjanīyādīsu ‘‘idaṃ nāma kammaṃ etissā kātabba’’nti evaṃ ropetvā ‘‘taṃ dāni tumheva karothā’’ti niyyādetabbaṃ. Sace pana aññasmiṃ ropite aññaṃ karonti, ‘‘tajjanīyakammārahassa niyassakammaṃ karotī’’ti ettha vuttanayena kāretabbataṃ āpajjanti.
411关于“泥团水”——此处不单指泥团水,凡是用澄清的雨水等任何水泼洒者,同样犯恶作。“诸比丘,这位比丘应由比丘尼僧团施作不可礼敬”——应在比丘尼的住处集合,三次宣告:“某位尊者对比丘尼表现不恭敬,你们同意对此尊者作不可礼敬吗?”如此便完成不可礼敬。从此以后,如同见到沙弥不应礼敬一样,即使见到此比丘也不应礼敬。该比丘应如法行持,来到比丘尼住处,在寺院中,至僧团、或至一群比丘尼、或至一位比丘尼前,蹲坐合掌说:“请比丘尼僧团原谅我。”应当这样请求原谅。然后由该比丘到比丘尼们面前说:“这位比丘向你们请求原谅。”从此以后,他应受礼敬。这是略说,详细将在《羯磨分别》中说明。
411.Kaddamodakenāti ettha na kevalaṃ kaddamodakena, vippasannaudakarajanakaddamādīsupi yena kenaci osiñcantassa dukkaṭameva. Avandiyo so bhikkhave bhikkhu bhikkhunisaṅghena kātabboti bhikkhunupassaye sannipatitvā ‘‘asuko nāma ayyo bhikkhunīnaṃ apasādanīyaṃ dasseti, etassa ayyassa avandiyakaraṇaṃ ruccatī’’ti evaṃ tikkhattuṃ sāvetabbaṃ. Ettāvatā avandiyo kato hoti. Tato paṭṭhāya yathā sāmaṇere disvā na vandanti; evameva disvāpi na vanditabbo. Tena bhikkhunā sammā vattantena bhikkhunupassayaṃ āgantvā vihāreyeva saṅghaṃ vā gaṇaṃ vā ekapuggalaṃ vā upasaṅkamitvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā ‘‘bhikkhunisaṅgho mayhaṃ khamatū’’ti khamāpetabbaṃ. Tena bhikkhunā bhikkhunīnaṃ santikaṃ āgantvā ‘‘eso bhikkhu tumhe khamāpetī’’ti vattabbaṃ. Tato paṭṭhāya so vanditabbo. Ayamettha saṅkhepo, vitthāraṃ pana kammavibhaṅge vakkhāma.
「引诱」:以非法引诱。 「令与比丘尼交往」:令男子与比丘尼以非法交往。 不可礼敬的做法如前所述。 「遮止」:阻止进入寺院。 「停止教诫」:在此,不应前往比丘尼住处去停止教诫;若比丘尼前来求教,应对她们说:「某比丘尼有罪,我已停止对她的教诫,你们不要与她一同布萨。」 关于暴露身体等,处罚的做法如前所述。
Obhāsentīti asaddhammena obhāsenti. Bhikkhunīhi saddhiṃ sampayojentīti bhikkhunīhi saddhiṃ purise asaddhammena sampayojenti. Avandiyakaraṇaṃ vuttanayameva. Āvaraṇanti vihārappavesane nivāraṇaṃ . Ovādaṃ ṭhapetunti ettha na bhikkhunupassayaṃ gantvā ṭhapetabbo. Ovādatthāya pana āgatā bhikkhuniyo vattabbā ‘‘asukā nāma bhikkhunī sāpattikā, tassā ovādaṃ ṭhapemi, mā tāya saddhiṃ uposathaṃ karitthā’’ti. Kāyavivaraṇādīsupi daṇḍakammaṃ vuttanayameva.
413「诸比丘,比丘尼不应不前往接受教诫」等,在《比丘尼分别》的注释中已经说明。
413.Na bhikkhave bhikkhuniyā ovādo na gantabbotiādi bhikkhunivibhaṅgavaṇṇanāyaṃ vuttameva.
416「使肋骨弯曲」:如同在家少女用厚板腰带绑缚,以使肋骨弯曲。 「一绕」:指绕一圈的。
416.Phāsukā namentīti gihidārikāyo viya ghanapaṭṭakena kāyabandhanena phāsukā namanatthāya bandhanti. Ekapariyākatanti ekavāraṃ parikkhipanakaṃ.
「以竹篾条带」:指用细竹篾制成的条带。
「以布条带」:指用白布制成的条带。
「以布编辫」:指用布编成的辫子。
「以布卷」:指用布制成的卷状物。
于「粗布条」等中,当知“粗布”即指粗布袈裟。
Vilīvena paṭṭenāti saṇhehi veḷuvilīvehi katapaṭṭena. Dussapaṭṭenāti setavatthapaṭṭena. Dussaveṇiyāti dussena kataveṇiyā. Dussavaṭṭiyāti dussena katavaṭṭiyā. Coḷapaṭṭādīsu coḷakāsāvaṃ coḷanti veditabbaṃ.
「以骨饰」:指用牛胫骨制成的饰物。
「臀部」:指腰部区域。
「令拍手」:让人拍打上臂,并以孔雀羽等作彩绘装饰。
「手背」:即手背。
「脚」:指小腿。
「脚背」:即脚背。
Aṭṭhillenāti gojaṅghaṭṭhikena. Jaghananti kaṭippadeso vuccati. Hatthaṃ koṭṭāpentīti aggabāhaṃ koṭṭāpetvā morapattādīhi cittālaṅkāraṃ karonti. Hatthakocchanti piṭṭhihatthaṃ. Pādanti jaṅghaṃ. Pādakocchanti piṭṭhipādaṃ.
417涂面等,如前所述。
「作颧彩」:用眼线笔在颧部向下描画线纹。
「作面饰」:在脸颊部位作各种形状的装饰。
「眺望」:打开窗户眺望街道。
「站在亮处」:打开门,露出半身站立。
「跳舞」:指令人召集舞者进行表演。
「立妓」:指令人充当妓女。
「设酒肆」:指贩卖酒类。
「设肉摊」:指贩卖肉类。
「店铺」:指展开经营各类货物的多种店铺。
「役使奴仆」:指取得奴仆,令其为自己服务。女奴等亦同此理。
「散卖青果及熟果」:指散卖青果与熟果,即经营杂货铺。
417.Mukhalimpanādīni vuttanayāneva. Avaṅgaṃ karontīti akkhī añjantiyo avaṅgadese adhomukhaṃ lekhaṃ karonti. Visesakanti gaṇḍappadese vicitrasaṇṭhānaṃ visesakaṃ karonti. Olokentīti vātapānaṃ vivaritvā vīthiṃ olokenti. Sāloke tiṭṭhantīti dvāraṃ vivaritvā upaḍḍhakāyaṃ dassentiyo tiṭṭhanti. Naccanti naṭasamajjaṃ kārenti. Vesiṃ vuṭṭhāpentīti gaṇikaṃ vuṭṭhāpenti. Pānāgāraṃ ṭhapentīti suraṃ vikkiṇanti. Sūnaṃ ṭhapentīti maṃsaṃ vikkiṇanti. Āpaṇanti nānābhaṇḍānaṃ anekavidhaṃ āpaṇaṃ pasārenti. Dāsaṃ upaṭṭhāpentīti dāsaṃ gahetvā tena attano veyyāvaccaṃ kārenti. Dāsīādīsupi eseva nayo. Haritakapakkikaṃpakiṇantīti haritakañceva pakkañca pakiṇanti; pakiṇṇakāpaṇaṃ pasārentīti vuttaṃ hoti.
418关于‘全青’等的论述,前文已说。
418.Sabbanīlakādikathā kathitāyeva.
419“若比丘尼命终”等,于此,律文之外的抉择如下:若五位同法者中的任何一位命终时嘱咐说:“我死后,我的资具归于依止师、归于教授师、归于共住弟子、归于亲侍弟子、归于母亲、归于父亲、或归于其他任何人”,则他们不得此物,唯归僧团。何以故?因向五位同法者所作的遗赠不成立,但对于在家众所作的遗赠则成立。若比丘在比丘尼的住处命终,其资具唯归比丘众。若比丘尼在比丘的住处命终,其资具唯归比丘尼众。
419.Bhikkhunī ce, bhikkhave, kālaṃ karontītiādīsu ayaṃ pāḷimuttakavinicchayo – sace hi pañcasu sahadhammikesu yo koci kālaṃ karonto ‘‘mamaccayena mayhaṃ parikkhāro upajjhāyassa hotu, ācariyassa hotu, saddhivihārikassa hotu, antevāsikassa hotu, mātu hotu, pitu hotu, aññassa vā yassa kassaci hotū’’ti vadati tesaṃ na hoti, saṅghasseva hoti. Na hi pañcannaṃ sahadhammikānaṃ accayadānaṃ ruhati, gihīnaṃ pana ruhati. Bhikkhu hi bhikkhunivihāre kālaṃ karoti, tassa parikkhāro bhikkhūnaṃyeva hoti. Bhikkhunī bhikkhuvihāre kālaṃ karoti, tassā parikkhāro bhikkhunīnaṃyeva hoti.
420‘旧茉莉’者,指其过去在家之时,曾是茉莉花环匠的妻子。‘男相’者,指男性生殖器,无论已被割截或未被割截,被遮蔽或未被遮蔽。若于此部位,心中生起‘这是男相’的想法而凝视,则犯恶作。
420.Purāṇamallīti purāṇe gihikāle mallakassa bhariyā. Purisabyañjananti purisanimittaṃ, chinnaṃ vā hotu acchinnaṃ vā, paṭicchannaṃ vā appaṭicchannaṃ vā. Sace etasmiṃ ṭhāne purisabyañjananti cittaṃ uppādetvā upanijjhāyati, dukkaṭaṃ.
421所谓“为自用而施”,即明言“你们自己受用”而施与之物。若将此物转施他人,犯恶作。若取其中最优者施赠,则是许可的。若所施物不合适,则可全数退回。衣服使用一日或两日后施与他人,也是允许的。钵等物,同理类推。
421.Attano paribhogatthāya dinnaṃ nāma yaṃ ‘‘tumheyeva paribhuñjathā’’ti vatvā dinnaṃ, taṃ aññassa dadato dukkaṭaṃ. Aggaṃ gahetvā pana dātuṃ vaṭṭati. Sace asappāyaṃ, sabbaṃ apanetuṃ vaṭṭati. Cīvaraṃ ekāhaṃ vā dvīhaṃ vā paribhuñjitvā dātuṃ vaṭṭati. Pattādīsupi eseva nayo.
“比丘众的储存物,由比丘尼众令受持后”:即指昨日受持后放置的肉,若今日无其他未受具戒者在,则可先由比丘众受持,再由比丘尼众受用。因为比丘众所受持的食物,对比丘尼众来说仍属未受持;比丘尼众所受持的食物,对比丘众来说也是如此。
Bhikkhūnaṃsannidhiṃ bhikkhunīhi paṭiggāhāpetvāti hiyyo paṭiggahetvā ṭhapitamaṃsaṃ ajja aññasmiṃ anupasampanne asati bhikkhūhi paṭiggāhāpetvā bhikkhunīhi paribhuñjitabbaṃ. Bhikkhūhi paṭiggahitañhi bhikkhunīnaṃ appaṭiggahitakaṭṭhāne tiṭṭhati, bhikkhunīnaṃ paṭiggahitampi bhikkhūsu eseva nayo.
426“于座中推挤而度时”:即令一人起座,又令另一人坐下,以此度过用餐的时间。
426.Āsanaṃ saṃkasāyantiyo kālaṃ vītināmesunti aññaṃ vuṭṭhāpetvā aññaṃ nisīdāpentiyo bhojanakālaṃ atikkāmesuṃ.
‘八比丘尼依腊次第’者:此处,若先前已有八人坐,另有比丘尼前来,她可令较自己年少者起立而坐。若她在八人中最为年少,纵使有六十腊,亦只得依来序而坐。于其他一切处,‘不得阻挠依腊次第’者,即除食堂外,于四资具分配处,不得以‘我先来’为由阻挠上座而取任何物,唯依腊次第方可。关于自恣之说,前已述及。
Aṭṭhannaṃbhikkhunīnaṃ yathāvuḍḍhanti ettha sace pure aṭṭhasu nisinnāsu tāsaṃ abbhantarimā aññā āgacchati, sā attano navakaṃ uṭṭhāpetvā nisīdituṃ labhati. Yā pana aṭṭhahipi navakatarā, sā sacepi saṭṭhivassā hoti, āgatapaṭipāṭiyāva nisīdituṃ labhati. Aññattha sabbattha yathāvuḍḍhaṃ na paṭibāhitabbanti ṭhapetvā bhattaggaṃ aññasmiṃ catupaccayabhājanīyaṭṭhāne ‘‘ahaṃ pubbe āgatā’’ti vuḍḍhaṃ paṭibāhitvā kiñci na gahetabbaṃ; yathāvuḍḍhameva vaṭṭati. Pavāraṇākathā kathitāyeva.
429429. ‘女轭’等,一切乘具皆已开许。‘帕坦吉’即布片包裹之物。
429.Itthiyuttantiādīhi sabbayānāni anuññātāni. Pāṭaṅkinti paṭapoṭṭalikaṃ.
430430. 由使者传送的达上,于十种障碍中,以任何一者皆可。当甘马语结束时,那位比丘尼或立于比丘尼住处、或卧、或醒、或已入睡,皆已成为达上。此时,影等事宜应由前来的使者比丘尼告知。
430.Dūtena upasampadā dasannaṃ antarāyānaṃ yena kenaci vaṭṭati. Kammavācāpariyosāne sā bhikkhunī bhikkhunupassaye ṭhitā vā hotu nipannā vā jāgarā vā niddaṃ okkantā vā, upasampannāva hoti. Tāvadeva chāyādīni āgatāya dūtabhikkhuniyā ācikkhitabbāni.
431‘屋舍’,即仓库。‘不许可’,意为不足够。‘住处’,即房屋。‘新业’,意谓为僧团之故,亦允许比丘尼营作新业。这是其义。
431.Udositoti bhaṇḍasālā. Na sammatīti nappahoti. Upassayanti gharaṃ. Navakammanti saṅghassatthāya bhikkhuniyā navakammampi kātuṃ anujānāmīti attho.
432‘于彼出家时’,即指她出家的时候。‘直至此童子获得辨识力’,意为直到他能依其天性自行饮食、沐浴及装扮。这是其义。
432.Tassā pabbajitāyāti tassā pabbajitakāle. Yāva so dārako viññutaṃ pāpuṇātīti yāva khādituṃ bhuñjituṃ nahāyituñca maṇḍituñca attano dhammatāya sakkotīti attho.
‘除共室’,即除去同室卧处之外。如同对待其他男子一般,以此显示第二位比丘尼应当如何对待彼童子。然而,母亲则可以为他沐浴、哺乳、喂食、装扮,并抱在怀中躺卧。
Ṭhapetvāsāgāranti sahagāraseyyamattaṃ ṭhapetvā. Yathā aññasmiṃ purise; evaṃ dutiyikāya bhikkhuniyā tasmiṃ dārake paṭipajjitabbanti dasseti. Mātā pana nahāpetuṃ pāyetuṃ bhojetuṃ maṇḍetuṃ ure katvā sayituñca labhati.
434‘正因彼女已还俗’:因为她已还俗,依自己的喜好与意愿穿着白衣,因此她即非比丘尼——这不是指她舍了学处,此处要说明这一点。她不能再获得具足戒。
434.Yadeva sā vibbhantāti yasmā sā vibbhantā attano ruciyā khantiyā odātāni vatthāni nivatthā, tasmāyeva sā abhikkhunī, na sikkhāpaccakkhānenāti dasseti. Sā puna upasampadaṃ na labhati.
‘若她前来,不得令其受具足戒’:不仅不得令其受具足戒,就连出家亦不得许。然而,若她取白衣后还俗,则仅能获得出家。
Sāāgatā na upasampādetabbāti na kevalaṃ na upasampādetabbā, pabbajjampi na labhati. Odātāni gahetvā vibbhantā pana pabbajjāmattaṃ labhati.
关于‘顶礼’等事:男子揉足行礼、剪发、剪指甲、护理伤口,他们对这些一切生疑而不接受,这是其含义。对此,有一派师长说:‘若一方或双方有染心、贪著,就随其所依之罪。’另一派师长则说:‘此中无罪。’如此展示了诸师之说后,在注释书中说:‘这些个别开许者,可以行持。’以此为准量。因为‘诸比丘,我允许接受’这句话,故那便是合宜的。
Abhivādanantiādīsu purisā pāde sambāhantā vandanti, kese chindanti, nakhe chindanti, vaṇapaṭikammaṃ karonti, taṃ sabbaṃ kukkuccāyantā na sādiyantīti attho. Tatreke ācariyā ‘‘sace ekato vā ubhato vā avassutā honti sārattā, yathāvatthukameva’’. Eke ācariyā ‘‘natthi ettha āpattī’’ti vadanti. Evaṃ ācariyavādaṃ dassetvā idaṃ odissa anuññātaṃ vaṭṭatīti aṭṭhakathāsu vuttaṃ. Taṃ pamāṇaṃ. ‘‘Anujānāmi bhikkhave sāditu’’nti hi vacaneneva taṃ kappiyaṃ.
435“跏趺坐”是指盘起双腿而坐。“半跏趺”是指盘起一只脚而坐。关于“下开敞、上遮蔽”:若挖了一口井,上方仅以木板般覆盖四周,这样的情形也是可以的。
435.Pallaṅkena nisīdantīti pallaṅkaṃ ābhujitvā nisīdanti. Aḍḍhapallaṅkanti ekaṃ pādaṃ ābhujitvā katapallaṅkaṃ. Heṭṭhā vivaṭe upari paṭicchanneti ettha sace kūpo khato hoti, upari pana padaramattameva sabbadisāsu paññāyati, evarūpepi vaṭṭati.
436“糠与黏土”指米糠和黏土。其余在此显而易见。
436.Kukkusaṃ mattikanti kuṇḍakañceva mattikañca. Sesamettha uttānamevāti.