8. 行仪犍度
8. Vattakkhandhakaṃ
客比丘行仪
Āgantukavattakathā
357在《行仪犍度》中,“我将进入寺院”这句话是指临近界场;因此,到达界场后,应当脱下鞋履等,做好一切应做的事。“持着”即用鞋杖拿着。“回避”是指聚集。“应放下”是指应当铺展开来。“应问托钵之处”,便是应这样询问托钵的村落:“托钵的村庄是近还是远?应当一早就去,还是白天去?”所谓“非托钵处”,是指持邪见的村庄,或已限定供食比丘数量的村庄;即使是只布施给一位或两位比丘的地方,也应当问明。“应问饮用水”,即应询问饮用水与用水:“这池中的水仅供饮用,还是也允许沐浴等?”有些地方有猛兽或非人,因此应问:“何时可进入,何时当出来?”
357. Vattakkhandhake idāni ārāmaṃ pavisissāmīti iminā upacārasīmasamīpaṃ dasseti; tasmā upacārasīmaṃ patvā upāhanāomuñcanādi sabbaṃ kātabbaṃ. Gahetvāti upāhanadaṇḍakena gahetvā. Paṭikkamantīti sannipatanti. Vissajjetabbanti pattharitabbaṃ. Gocaro pucchitabboti ‘‘gocaragāmo āsanne udāhu dūre, kālasseva piṇḍāya caritabbaṃ udāhu divā’’ti evaṃ bhikkhācāro pucchitabbo. Agocaro nāma micchādiṭṭhikānaṃ vā gāmo paricchinnabhikkho vā gāmo; yattha ekassa vā dvinnaṃ vā bhikkhā diyyati, sopi pucchitabbo. Pānīyaṃ pucchitabbanti ‘‘kiṃ imissā pokkharaṇiyā pānīyaṃyeva pivanti, nahānādiparibhogampi karontī’’ti evaṃ pānīyañceva paribhojanīyañca pucchitabbaṃ. Kesuci ṭhānesu vāḷamigā vā amanussā vā honti, tasmā ‘‘kaṃ kālaṃ pavisitabbaṃ, kaṃ kālaṃ nikkhamitabba’’nti pucchitabbaṃ.
“在外站立者”:指为外出者让开蛇或非人的道路之后,站在外面观察。“若有力应清理”:指如果力所能及,应清理整座寺院;若力不能及,则应整理自己的住处。而能清理一切者,所示寺院清理行仪的判定,应依《大犍度》中所说的方法了知。
Bahi ṭhitenāti bahi nikkhamantassa ahino vā amanussassa vā maggaṃ datvā ṭhitena nilloketabbo. Sace ussahati sodhetabboti yadi sakkoti, sabbo vihāro sodhetabbo. Asakkontena attano vasanokāso jaggitabbo. Sabbaṃ sodhetuṃ sakkontassa pana dassite vihārasodhanavatte vinicchayo mahākhandhake vuttanayeneva veditabbo.
住处比丘行仪
Āvāsikavattakathā
359359. 在住处比丘的行仪中——“应铺设座位”等一切,即便上座到来,也应放下衣事或修建工作而做。正在打扫塔院者应放下扫帚,开始为他做行仪,因为聪明的客比丘会说:“你先打扫塔院吧。”正在制作病药者,若病人并非极重病,应不做药而先行仪;若为重病者,则应制药,因为聪明的客比丘会说:“你先制药吧。”以水询问者,若一次取来的水他全部喝尽,应问:“我再取来吗?”此外,还应为他扇风。扇风时,应一次扇脚背,一次扇中间,一次扇头部;当他说“够了”时,应扇得更轻;再次说“够了”时,应再更轻些;第三次说时,便应放下扇子。应为他洗脚,洗后若自己有油,便以自油涂抹;若无,则用他的油涂抹。擦鞋则可依自己意愿而为,因此这里才说“若有力”,所以不擦鞋也无犯。被问“我的住处在哪里?”者,应铺设住处,意思是应这样告知:“这是你的住处。”因为抖开铺设是允许的。
359. Āvāsikavatte – āsanaṃ paññapetabbanti evamādi sabbaṃ vuḍḍhatare āgate cīvarakammaṃ vā navakammaṃ vā ṭhapetvāpi kātabbaṃ. Cetiyaṅgaṇaṃ sammajjantena sammajjaniṃ nikkhipitvā tassa vattaṃ kātuṃ ārabhitabbaṃ. Paṇḍito hi āgantuko ‘‘sammajjāhi tāva cetiyaṅgaṇa’’nti vakkhati. Gilānabhesajjaṃ karontena pana sace nātiāturo gilāno hoti, bhesajjaṃ akatvā vattameva kātabbaṃ. Mahāgilānassa pana bhesajjameva kātabbaṃ. Paṇḍito hi āgantuko ‘‘karohi tāva bhesajja’’nti vakkhati. Pānīyena pucchantena sace sakiṃ ānītaṃ pānīyaṃ sabbaṃ pivati , ‘‘puna ānemī’’ti pucchitabboyeva. Apica bījanenapi bījitabbo, bījantena sakiṃ pādapiṭṭhiyaṃ bījitvā sakiṃ majjhe sakiṃ sīse bījitabbaṃ, ‘‘alaṃ hotū’’ti vuttena tato mandataraṃ bījitabbaṃ. Puna ‘‘ala’’nti vuttena tato mandataraṃ bījitabbaṃ. Tatiyavāraṃ vuttena bījanī ṭhapetabbā. Pādāpissa dhovitabbā, dhovitvā sace attano telaṃ atthi, tena makkhetabbā. No ce atthi, tassa santakena makkhetabbā. Upāhanāpuñchanaṃ pana attano rucivasena kātabbaṃ. Teneva hettha ‘‘sace ussahatī’’ti vuttaṃ. Tasmā upāhanā apuñchantassāpi anāpatti. ‘‘Kattha mayhaṃ senāsanaṃ pāpuṇātī’’ti pucchitena senāsanaṃ paññapetabbaṃ, ‘‘etaṃ tumhākaṃ senāsanaṃ pāpuṇātī’’ti evaṃ ācikkhitabbanti attho. Papphoṭetvā hi pattharituṃ pana vaṭṭatiyeva.
在新比丘的行仪中——“应指示饮用水”:指应这样指示:“取此水饮用吧。”对用水也是如此。其余与前述相同。即使在大寺院,对于来到自己面前的客比丘,也不可不行行仪。
Navakassa vatte – pānīyaṃ ācikkhitabbanti ‘‘etaṃ pānīyaṃ gahetvā pivāhī’’ti ācikkhitabbaṃ. Paribhojanīyepi eseva nayo. Sesaṃ purimasadisameva. Mahāāvāsepi attano santikaṃ sampattassa āgantukassa vattaṃ akātuṃ na labhati.
行路比丘行仪
Gamikavattakathā
360360. 在行路比丘的规约中,‘木制器具’即卧坐具犍度中所说的床、椅等;‘土制器具’则包括染色钵等,一切类别亦如该处所述。应将所有这些器具收置于火舍或某安稳处,然后离去;也可安放在不漏雨的岩洞中。关于‘应告知住处’:若住处建在石板或石柱上,白蚁不会攀附,不告知亦无犯。‘四石上’等语,是为说明在有白蚁出没处的叶屋等住处应如何处置。‘或许连部件也能剩余’,这是指放在露天的利益。然而在漏雨的屋中,当草和土块从上方掉落时,床、椅的部件也会因此毁坏。
360. Gamikavattesu dārubhaṇḍanti senāsanakkhandhake vuttaṃ mañcapīṭhādi. Mattikābhaṇḍampi rajanabhājanādi sabbaṃ tattha vuttappabhedameva. Taṃ sabbaṃ aggisālāya vā aññatarasmiṃ vā guttaṭṭhāne paṭisāmetvā gantabbaṃ. Anovassake pabbhārepi ṭhapetuṃ vaṭṭati. Senāsanaṃ āpucchitabbanti ettha yaṃ pāsāṇapiṭṭhiyaṃ vā pāsāṇatthambhesu vā katasenāsanaṃ, yattha upacikā nārohanti, taṃ anāpucchantassāpi anāpatti. Catūsu pāsāṇakesūtiādi upacikānaṃ uppattiṭṭhāne paṇṇasālādisenāsane kattabbākāradassanatthaṃ vuttaṃ. Appeva nāma aṅgānipi seseyyunti ayaṃ ajjhokāse ṭhapitamhi ānisaṃso. Ovassakagehe pana tiṇesu ca mattikāpiṇḍesu ca upari patantesu mañcapīṭhānaṃ aṅgānipi vinassanti.
随喜行仪
Anumodanavattakathā
362362. 在随喜事中,‘已成就’意为已圆满。‘四五位’:当僧团长老为随喜而坐时,下座依次应坐四位。若第二长老坐下,上座与下座应坐三位。当第五位坐下时,上方应坐四位。即使僧团长老下方有年轻比丘被邀请,也应由僧团长老开始,坐四位。若随喜比丘说:‘去吧,尊者,已无事可等待。’便可离去。若是大长老说:‘我们走吧,贤友。’对方回答:‘去吧。’这样也可以。即使心想‘我们将在村外等候’,到村外后对自己的弟子说:‘你们等他来。’也可以离去。如果人们依自己的喜好请一位比丘随喜,那位随喜者既无犯,大长老也无过失。因为在近坐交谈中,当众人让某位比丘说话时,应告知大长老;而大长老被邀请随喜时,则应等待——这是此处的要点。‘Vaccito’指生起便意,即被便意所迫。
362. Anumodanavatthusmiṃ iddhaṃ ahosīti sampannaṃ ahosi. Catūhi pañcahīti saṅghattherena anumodanatthāya nisinne heṭṭhā paṭipāṭiyā catūhi nisīditabbaṃ. Anuthere nisinne mahātherena ca heṭṭhā ca tīhi nisīditabbaṃ. Pañcame nisinne upari catūhi nisīditabbaṃ. Saṅghattherena heṭṭhā daharabhikkhusmiṃ ajjhiṭṭhepi saṅghattherato paṭṭhāya catūhi nisīditabbameva. Sace pana anumodako bhikkhu ‘‘gacchatha bhante, āgametabbakiccaṃ natthī’’ti vadati, gantuṃ vaṭṭati. Mahātherena ‘‘gacchāma āvuso’’ti vutte ‘‘gacchathā’’ti vadati, evampi vaṭṭati. ‘‘Bahigāme āgamessāmā’’ti ābhogaṃ katvāpi bahigāmaṃ gantvā attano nissitake ‘‘tumhe tassa āgamanaṃ āgamethā’’ti vatvāpi gantuṃ vaṭṭatiyeva. Sace pana manussā attano rucikena ekena anumodanaṃ kārenti, neva tassa anumodato āpatti, na mahātherassa bhāro hoti. Upanisinnakathāyameva hi manussesu kathāpentesu mahāthero āpucchitabbo, mahātherena ca anumodanāya ajjhiṭṭhova āgametabboti idamettha lakkhaṇaṃ. Vaccitoti sañjātavacco; vaccapīḷitoti adhippāyo.
食堂行仪
Bhattaggavattakathā
364364. 关于食堂规定,注释书中说:‘无论是村落中还是寺院内,比丘前往人们分食之处时,应披好袈裟、系好腰带,这是合适的。’‘不应挤迫长老比丘’:意为不应过于贴近长老比丘而坐。如果座位与长老所坐的座位等高,而座位有余,应空出一两个座位后再坐。比丘们不应在数过比丘之后却不坐在已铺设的座位上,而应在长老说‘请坐’时才坐下。如果长老不说,应说:‘尊者,此座较高。’待他说‘坐吧’时才坐下。然而,倘若这样请问后他仍沉默,坐下者无罪,唯独长老有过。因为新学比丘在该座上不请问而坐下会犯戒,而长老在他人请问后却不允许也会犯戒。‘不应铺展僧伽帝而坐’:意为不应将僧伽帝铺展开来坐下。
364. Bhattaggavatte ‘‘antogāmo vā hotu vihāro vā, manussānaṃ parivesanaṭṭhānaṃ gacchantena cīvaraṃ pārupitvā kāyabandhanaṃ bandhanameva vaṭṭatī’’ti aṭṭhakathāsu vuttaṃ. Na there bhikkhū anupakhajjāti there bhikkhū atiallīyitvā na nisīditabbaṃ. Sace mahātherassa nisinnāsanena samakaṃ āsanaṃ hoti, bahūsu āsanesu sati ekaṃ dve āsanāni ṭhapetvā nisīditabbaṃ. Bhikkhū gaṇetvā paññattāsanesu anisīditvā mahātherena nisīdāti vuttena nisīditabbaṃ. No ce mahāthero vadati, ‘‘idaṃ, bhante, āsanaṃ ucca’’nti vattabbaṃ. ‘‘Nisīdā’’ti vutte nisīditabbaṃ. Sace pana evaṃ āpucchitepi na vadati, nisīdantassa anāpatti; mahātherasseva āpatti. Navako hi evarūpe āsane anāpucchā nisīdanto āpajjati, thero āpucchite ananujānanto. Na saṅghāṭiṃ ottharitvāti na saṅghāṭiṃ avattharitvā nisīditabbaṃ.
“用双手”是针对洗钵水而言的;而右手水则应将钵置于前方的支架上,再行取用。“善巧地”意为不发出水声。
Ubhohihatthehīti pattadhovanaudakaṃ sandhāya vuttaṃ. Dakkhiṇodakaṃ pana purato ādhārake pattaṃ ṭhapetvā gahetabbaṃ. Sādhukanti udakasaddaṃ akarontena.
“给咖喱留出空间”意指:依照给咖喱留出空间的量来取饭。“平等分配”不仅适用于酥油等,对饭食也应当这样说。然而,若酥油等之中有某物极为稀少,仅够一两人份,当说“平等分配给所有人”时,人们便会感到为难,因此那样的物品只取一两次后,剩下的便不应再取。
Sūpassa okāsoti yathā sūpassa okāso hoti; evaṃ mattāya odano gaṇhitabboti attho. Samakaṃ sampādehīti idaṃ na kevalaṃ sappiādīsuyeva odanepi vattabbaṃ. Sappiādīsu pana yaṃ appaṃ hoti ekassa vā dvinnaṃ vā anurūpakaṃ, taṃ sabbesaṃ samakaṃ sampādehīti vutte manussānaṃ vihasā hoti, tasmā tādisaṃ sakiṃ vā dvikkhattuṃ vā gahetvā sesaṃ na gahetabbaṃ.
“长老不应先吃”,这是针对限定比丘人数的供食处而言的;在那里,人们想等所有人到齐后再行布施。但若是大型供食处,大众在一处用餐,在另一处供水,则在那里可随意而食。
Na tāva therena bhuñjitabbanti idaṃ yaṃ paricchinnabhikkhukaṃ bhattaggaṃ, yattha manussā sabbesaṃ pāpetvā dātukāmā honti, taṃ sandhāya vuttaṃ. Yaṃ pana mahābhattaggaṃ hoti, yattha ekasmiṃ padese bhuñjanti, ekasmiṃ padese udakaṃ diyyati, tattha yathāsukhaṃ bhuñjitabbaṃ.
“不应先用水”——这是就洗手水而言。然而,若有人因中途口渴或食物噎喉而饮水,则不应就此洗手。若施主们说:“尊者,请洗钵和手吧”,或比丘们说:“你们取水吧”,这样是允许的。
Na tāva udakanti idaṃ hatthadhovanaudakaṃ sandhāya vuttaṃ. Antarā pipāsitena pana gale vilaggāmisena vā pānīyaṃ pivitvā hatthā na dhovitabbā. Sace manussā ‘‘dhovatha bhante pattañca hatthe cā’’ti vadanti, bhikkhū vā ‘‘tumhe udakaṃ gaṇhathā’’ti vadanti, vaṭṭati.
“返回”是指从食堂起身返回时,僧众应如此返回。如何返回?应依“新学比丘们……”等所有规定而行。因为在拥挤的宅舍中,长老们没有外出空间,故有此说。然而,新学比丘们如此返回时,应站在门口,待长老们出去后,再按顺序而行。若长老们坐在前面,而新学比丘们在屋内,则应从长老的坐处开始依次而出。身体不应相互触碰,应保持宽松的间距,以便他人从中间通过。
Nivattantenāti bhattaggato uṭṭhāya nivattantena saṅghena evaṃ nivattitabbanti dasseti. Kathaṃ? ‘‘Navakehī’’ti sabbaṃ daṭṭhabbaṃ. Sambādhesu hi gharesu mahātherānaṃ nikkhamanokāso na hoti, tasmā evaṃ vuttaṃ. Evaṃ nivattantehi pana navakehi gehadvāre ṭhatvā theresu nikkhantesu paṭipāṭiyā gantabbaṃ. Sace pana mahātherā dhure nisinnā honti, navakā antogehe , therāsanato paṭṭhāya paṭipāṭiyā eva nikkhamitabbaṃ. Kāyena kāyaṃ aghaṭṭentena yathā antarena manussā gantuṃ sakkonti, evaṃ viraḷāya paṭipāṭiyā gantabbaṃ.
乞食义务之论述
Piṇḍacārikavattakathā
366366. 在乞食的仪规中——“放下工作”是指放下棉花、簸箕或杵等人们手中劳作之物,无论他们是站着还是坐着。“不应盯着施食者”是指不论施主为女或男,在施食时不应仰视其面容。
366. Piṇḍacārikavatte – kammaṃ vā nikkhipatīti kappāsaṃ vā suppaṃ vā musalaṃ vā yaṃ gahetvā kammaṃ karonti, ṭhitā vā nisinnā vā honti, taṃ nikkhipati . Na ca bhikkhādāyikāyāti itthī vā hotu puriso vā, bhikkhādānasamaye mukhaṃ na ulloketabbaṃ.
林野住者义务之论述
Āraññikavattakathā
368368. 在林野住者义务中——“应从住处出来”是指应从居住之处出来。
368. Āraññikavatte – senāsanā otaritabbanti vasanaṭṭhānato nikkhamitabbaṃ.
“将钵放入钵袋中”——此处,如果村外没有水,就在村内完成用餐;如果村外有水,则在村外完成用餐后,洗钵、沥干水,放入钵袋中。
Pattaṃ thavikāya pakkhipitvāti ettha sace bahigāme udakaṃ natthi, antogāmeyeva bhattakiccaṃ katvā atha bahigāme atthi, bahigāme bhattakiccaṃ katvā patto dhovitvā vodako katvā thavikāya pakkhipitabbo.
“应准备洗用水”是指如果器皿不够,可将饮用水也用作洗用水来准备。没有得到器皿的人,应用竹筒来准备。连竹筒也得不到的人,应设法在附近挖一个水坑。有火钻具时,不生火也可以。如同林野住者那样,行于荒野者也应备有火钻具。而聚落住者没有它也无妨。“星宿”即星宿的位置。
Paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpetabbanti sace bhājanāni nappahonti, pānīyameva paribhojanīyampi katvā upaṭṭhāpetabbaṃ. Bhājanaṃ alabhantena veḷunāḷikāyapi upaṭṭhāpetabbaṃ. Tampi alabhantassa yathā samīpe udakaāvāṭo hoti, evaṃ kātabbaṃ. Araṇisahite sati aggiṃ akātumpi vaṭṭati . Yathā ca āraññikassa, evaṃ kantārappaṭipannassāpi araṇisahitaṃ icchitabbaṃ. Gaṇavāsino pana tena vināpi vaṭṭati. Nakkhattāneva nakkhattapadāni.
住所义务之论述
Senāsanavattakathā
369在住所义务中:所谓“门”,因是大通道,故无须告假;但其余如指定分配等事,则必须告假后方可进行。每日告假亦被允许。若有人对较年长者说:“尊者,就当是已告假了吧”,而较年长者应允说“善哉”,或自己说“你随意安住吧”,如此亦可。对同辈者,凭亲近信任亦可。“应朝向年长者转身”意为应面向年长者转身。在食堂等处亦应如此遵行。
369. Senāsanavatte – dvāraṃ nāma yasmā mahāvaḷañjaṃ, tasmā tattha āpucchanakiccaṃ natthi, sesāni pana uddesadānādīni āpucchitvāva kātabbāni. Devasikampi āpucchituṃ vaṭṭati. Athāpi ‘‘bhante āpucchitameva hotū’’ti vutte vuḍḍhataro ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchati, sayameva vā ‘‘tvaṃ yathāsukhaṃ viharāhī’’ti vadati; evampi vaṭṭati. Sabhāgassa vissāsenāpi vaṭṭatiyeva. Yena vuḍḍho tena parivattitabbanti vuḍḍhābhimukhena parivattitabbaṃ. Bhojanasālādīsupi evameva paṭipajjitabbaṃ.
浴室义务等之论述
Jantāgharavattādikathā
371在浴室义务中:“外围”即指外面的平台。
371. Jantāgharavatte – paribhaṇḍanti bahijagati.
373在净水物中:“若有水”在此指如果有水,但没有隐蔽之处,则应用容器盛水出来净手。若无容器,则用钵盛出。若连钵也没有,则名为“没有”。若心想:“此处过于暴露,前面另有水”而前往,却未得水,而乞食时间已到,则应以木片等物擦拭后离去,吃饭及随喜亦可。“按到来的顺序”是指在厕所、小便处、沐浴处这三处,皆以到来的先后顺序为准。
373. Ācamanavatthusmiṃ – sati udaketi ettha sace udakaṃ atthi, paṭicchannaṭṭhānaṃ pana natthi, bhājanena nīharitvā ācamitabbaṃ. Bhājane asati pattena nīharitabbaṃ. Pattepi asati asantaṃ nāma hoti. ‘‘Idaṃ ativivaṭaṃ purato aññaṃ udakaṃ bhavissatī’’ti gatassa udakaṃ alabhantasseva bhikkhācāravelā hoti, kaṭṭhena vā kenaci vā puñchitvā gantabbaṃ, bhuñjitumpi anumodanampi kātuṃ vaṭṭati. Āgatapaṭipāṭiyāti vaccakuṭiyaṃ passāvaṭṭhāne nhānatittheti tīsupi āgatapaṭipāṭiyeva pamāṇaṃ.
374关于厕所行仪:‘不应在嚼齿木时’——这一禁制适用于厕所及非厕所的一切场合。‘不应以粗糙木片’——不应以开裂的、粗糙的、有节的、带刺的、中空的或腐朽的木片来擦拭。然而,若未持擦拭木片而入者,则无罪。
374. Vaccakuṭivatte – na dantakaṭṭhaṃ khādantenāti ayaṃ vaccakuṭiyāpi avaccakuṭiyāpi sabbattheva paṭikkhepo. Na pharusena kaṭṭhenāti phālitakaṭṭhena vā kharena vā gaṇṭhikena vā kaṇṭakena vā susirena vā pūtinā vā na avalekhitabbaṃ. Avalekhanakaṭṭhaṃ pana aggahetvā paviṭṭhassa āpatti natthi.
‘不应在净水瓶中’——这是对公共共用之处而言。因为此处人们来来往往,故不应留剩水。然而,若于僧团住处中,有专为固定往来所设的一处地方,或属个人的地方,则于这些处是可以的。即使服用泻药后反复进入者,亦是可以的。
Na ācamanasarāvaketi sabbasādhāraṇaṭṭhānaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Tatra hi aññe aññe āgacchanti, tasmā udakaṃ na sesetabbaṃ. Yaṃ pana saṅghikepi vihāre ekadese nibaddhagamanatthāya kataṃ ṭhānaṃ hoti puggalikaṭṭhānaṃ vā, tasmiṃ vaṭṭati. Virecanaṃ pivitvā punappunaṃ pavisantassāpi vaṭṭatiyeva.
‘被涂污’:即被涂污,意指外沾粪便。‘应洗’:应取水来洗净。有水而无器,称为不具;有器而无水,亦为不具。若两者皆无,则实为不具,此时应以木片或任何可擦拭之物擦拭后离去。其余各处,皆甚明了。
Ūhatāti ūhaditā; bahi vaccamakkhitāti attho. Dhovitabbāti udakaṃ āharitvā dhovitabbā. Udakaṃ atthi, bhājanaṃ natthi, asantaṃ nāma hoti. Bhājanaṃ atthi, udakaṃ natthi, etampi asantaṃ. Ubhaye pana asati asantameva, kaṭṭhena vā kenaci vā puñchitvā gantabbaṃ. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.