8. 仪轨犍度
8. Vattakkhandhakaṃ
客比丘行仪
Āgantukavattakathā
357357. 在《行仪犍度》中,“我现在要进寺院了”这句话,是指示已经接近界场;所以到了界场之后,应当脱下鞋子等,把一切该做的都做好。“拿着”是指用鞋杖拿着。“退到一边”是指聚到一旁。“应当放下”是指应当铺开。“应当问托钵的地方”,就是应当这样问乞食的村落:“托钵的村子是近还是远?应当一早就去乞食,还是白天去?”所谓“不是托钵的地方”,是指有邪见的村庄,或者已经限定只供一定数量比丘食物的村庄;即使那里只布施给一位或两位比丘,也应当问清楚。“应当问饮用水”,就是应当问饮用水和用水:“这池里的水只是用来喝的,还是也可以用来洗澡等?”有些地方有猛兽或非人,所以应当问:“什么时间可以进去,什么时间应当出来。”
357. Vattakkhandhake idāni ārāmaṃ pavisissāmīti iminā upacārasīmasamīpaṃ dasseti; tasmā upacārasīmaṃ patvā upāhanāomuñcanādi sabbaṃ kātabbaṃ. Gahetvāti upāhanadaṇḍakena gahetvā. Paṭikkamantīti sannipatanti. Vissajjetabbanti pattharitabbaṃ. Gocaro pucchitabboti ‘‘gocaragāmo āsanne udāhu dūre, kālasseva piṇḍāya caritabbaṃ udāhu divā’’ti evaṃ bhikkhācāro pucchitabbo. Agocaro nāma micchādiṭṭhikānaṃ vā gāmo paricchinnabhikkho vā gāmo; yattha ekassa vā dvinnaṃ vā bhikkhā diyyati, sopi pucchitabbo. Pānīyaṃ pucchitabbanti ‘‘kiṃ imissā pokkharaṇiyā pānīyaṃyeva pivanti, nahānādiparibhogampi karontī’’ti evaṃ pānīyañceva paribhojanīyañca pucchitabbaṃ. Kesuci ṭhānesu vāḷamigā vā amanussā vā honti, tasmā ‘‘kaṃ kālaṃ pavisitabbaṃ, kaṃ kālaṃ nikkhamitabba’’nti pucchitabbaṃ.
“站在外面”:意思是,给要出去的蛇或非人让开路之后,站在外面观察。如果有力就应清理:如果能做到,整座精舍都应清理;如果做不到,就应整理自己住的地方。而能清理一切的人,所示精舍清理行仪该如何判定,应完全依照《大犍度》中所说的方法来了知。
Bahi ṭhitenāti bahi nikkhamantassa ahino vā amanussassa vā maggaṃ datvā ṭhitena nilloketabbo. Sace ussahati sodhetabboti yadi sakkoti, sabbo vihāro sodhetabbo. Asakkontena attano vasanokāso jaggitabbo. Sabbaṃ sodhetuṃ sakkontassa pana dassite vihārasodhanavatte vinicchayo mahākhandhake vuttanayeneva veditabbo.
常住在寺者行仪论
Āvāsikavattakathā
359359. 关于常住在寺院的比丘的行仪:像“应该铺设座位”等这一切,即使有上座比丘来了,也要放下缝衣或修建的事去做。正在打扫塔院的人,应该放下扫帚,先为他做行仪。因为聪明的客比丘会说:“你先打扫塔院吧。”正在为病人配药的人,如果病人不是病得很重,就应该先不做药,先做行仪。但如果是重病的人,就应该先做药。因为聪明的客比丘会说:“你先做药吧。”有人来讨水喝时,如果一次取来的水他全喝完了,就应该问:“要我再去取吗?”另外,也应该为他扇风。扇风时,先扇一次脚背,再扇一次中间,再扇一次头部;当他说“够了”时,就应该扇得比之前更轻;再说“够了”时,就再扇得更轻;第三次说的时候,就应该把扇子放下。还应该为他洗脚,洗完后如果自己有油,就用自己 的油涂;如果没有,就用他的油涂。擦鞋则可以根据自己的意愿来做,所以这里才说“如果做得到”。因此,不擦鞋也没有过失。被问“我的住处在哪里”时,应该铺设住处,意思是应该这样告诉他:“这是你的住处。”因为抖开铺好是允许的。
359. Āvāsikavatte – āsanaṃ paññapetabbanti evamādi sabbaṃ vuḍḍhatare āgate cīvarakammaṃ vā navakammaṃ vā ṭhapetvāpi kātabbaṃ. Cetiyaṅgaṇaṃ sammajjantena sammajjaniṃ nikkhipitvā tassa vattaṃ kātuṃ ārabhitabbaṃ. Paṇḍito hi āgantuko ‘‘sammajjāhi tāva cetiyaṅgaṇa’’nti vakkhati. Gilānabhesajjaṃ karontena pana sace nātiāturo gilāno hoti, bhesajjaṃ akatvā vattameva kātabbaṃ. Mahāgilānassa pana bhesajjameva kātabbaṃ. Paṇḍito hi āgantuko ‘‘karohi tāva bhesajja’’nti vakkhati. Pānīyena pucchantena sace sakiṃ ānītaṃ pānīyaṃ sabbaṃ pivati , ‘‘puna ānemī’’ti pucchitabboyeva. Apica bījanenapi bījitabbo, bījantena sakiṃ pādapiṭṭhiyaṃ bījitvā sakiṃ majjhe sakiṃ sīse bījitabbaṃ, ‘‘alaṃ hotū’’ti vuttena tato mandataraṃ bījitabbaṃ. Puna ‘‘ala’’nti vuttena tato mandataraṃ bījitabbaṃ. Tatiyavāraṃ vuttena bījanī ṭhapetabbā. Pādāpissa dhovitabbā, dhovitvā sace attano telaṃ atthi, tena makkhetabbā. No ce atthi, tassa santakena makkhetabbā. Upāhanāpuñchanaṃ pana attano rucivasena kātabbaṃ. Teneva hettha ‘‘sace ussahatī’’ti vuttaṃ. Tasmā upāhanā apuñchantassāpi anāpatti. ‘‘Kattha mayhaṃ senāsanaṃ pāpuṇātī’’ti pucchitena senāsanaṃ paññapetabbaṃ, ‘‘etaṃ tumhākaṃ senāsanaṃ pāpuṇātī’’ti evaṃ ācikkhitabbanti attho. Papphoṭetvā hi pattharituṃ pana vaṭṭatiyeva.
对新比丘的行仪来说,应当指示饮用水,也就是要这样说:“请取这水来喝。”对洗用水也是同样的做法。其余部分和前面一样。即使在大寺院里,对于来到自己跟前的客比丘,也不能不履行行仪。
Navakassa vatte – pānīyaṃ ācikkhitabbanti ‘‘etaṃ pānīyaṃ gahetvā pivāhī’’ti ācikkhitabbaṃ. Paribhojanīyepi eseva nayo. Sesaṃ purimasadisameva. Mahāāvāsepi attano santikaṃ sampattassa āgantukassa vattaṃ akātuṃ na labhati.
出行比丘的义务论
Gamikavattakathā
360360. 在行路比丘的规矩中,“木制器具”是指卧坐具犍度里所说的床、椅等。“土制器具”则包括染色钵等,所有种类也都跟那里所说的一样。要把这些全部收放到火舍或别的安全地方,然后再离开。放在不漏雨的岩洞里也可以。关于“应告知住处”:如果住处是建在石板或石柱上,白蚁不会爬上去,那么即使不告知也无犯。“四石上”等语,是为了说明在白蚁出没的地方,对叶屋等住处应当怎么处理。“或许连部件也能剩下”,这是放在露天的好处。但在漏雨的屋子里,草和土块从上面掉下来时,床、椅的部件也会损坏。
360. Gamikavattesu dārubhaṇḍanti senāsanakkhandhake vuttaṃ mañcapīṭhādi. Mattikābhaṇḍampi rajanabhājanādi sabbaṃ tattha vuttappabhedameva. Taṃ sabbaṃ aggisālāya vā aññatarasmiṃ vā guttaṭṭhāne paṭisāmetvā gantabbaṃ. Anovassake pabbhārepi ṭhapetuṃ vaṭṭati. Senāsanaṃ āpucchitabbanti ettha yaṃ pāsāṇapiṭṭhiyaṃ vā pāsāṇatthambhesu vā katasenāsanaṃ, yattha upacikā nārohanti, taṃ anāpucchantassāpi anāpatti. Catūsu pāsāṇakesūtiādi upacikānaṃ uppattiṭṭhāne paṇṇasālādisenāsane kattabbākāradassanatthaṃ vuttaṃ. Appeva nāma aṅgānipi seseyyunti ayaṃ ajjhokāse ṭhapitamhi ānisaṃso. Ovassakagehe pana tiṇesu ca mattikāpiṇḍesu ca upari patantesu mañcapīṭhānaṃ aṅgānipi vinassanti.
随喜仪轨的说明
Anumodanavattakathā
362362. 在随喜事中,“已成就”就是已圆满。“以四或五位”:当僧团长老为了随喜而坐时,下面应按次序坐四位。如果第二长老坐下,上座长老和下面应坐三位。如果第五位坐下,上面应坐四位。即使僧团长老下面有年轻比丘被邀请,也仍应从僧团长老开始,坐四位。如果随喜的比丘说:“去吧,尊者,没有需要等待的事了。”那就可以走。如果大长老说:“我们走吧,贤友。”对方说:“去吧。”这样也可以。即使心里想“我们到村外去等”,到了村外后对自己的弟子说:“你们等他来。”那也还是可以走。如果人们按自己的喜好让某一位比丘随喜,那位随喜者没有犯过失,大长老也没有负担。因为在近坐交谈时,当人们正在说话时,应当先告知大长老;而被大长老邀请作随喜者则应当等待——这是这里的要点。“Vaccito”指生起便意,也就是被便意所迫。
362. Anumodanavatthusmiṃ iddhaṃ ahosīti sampannaṃ ahosi. Catūhi pañcahīti saṅghattherena anumodanatthāya nisinne heṭṭhā paṭipāṭiyā catūhi nisīditabbaṃ. Anuthere nisinne mahātherena ca heṭṭhā ca tīhi nisīditabbaṃ. Pañcame nisinne upari catūhi nisīditabbaṃ. Saṅghattherena heṭṭhā daharabhikkhusmiṃ ajjhiṭṭhepi saṅghattherato paṭṭhāya catūhi nisīditabbameva. Sace pana anumodako bhikkhu ‘‘gacchatha bhante, āgametabbakiccaṃ natthī’’ti vadati, gantuṃ vaṭṭati. Mahātherena ‘‘gacchāma āvuso’’ti vutte ‘‘gacchathā’’ti vadati, evampi vaṭṭati. ‘‘Bahigāme āgamessāmā’’ti ābhogaṃ katvāpi bahigāmaṃ gantvā attano nissitake ‘‘tumhe tassa āgamanaṃ āgamethā’’ti vatvāpi gantuṃ vaṭṭatiyeva. Sace pana manussā attano rucikena ekena anumodanaṃ kārenti, neva tassa anumodato āpatti, na mahātherassa bhāro hoti. Upanisinnakathāyameva hi manussesu kathāpentesu mahāthero āpucchitabbo, mahātherena ca anumodanāya ajjhiṭṭhova āgametabboti idamettha lakkhaṇaṃ. Vaccitoti sañjātavacco; vaccapīḷitoti adhippāyo.
食堂义务的讲述
Bhattaggavattakathā
364364. 关于食堂的规定,注释书里说:“不管是在村里还是在精舍,去人们分饭的地方时,只要披好袈裟、系好腰带就可以了。”不应挤到长老比丘身边,意思是不要紧挨着长老比丘坐。如果座位和长老坐的座位一样高,而座位有多,就应该空出一两个座位再坐。比丘们不应在数过人数、已经安排好的座位上自行坐下,而要在长老说“坐吧”之后才坐。如果长老不说,就应该说:“尊者,这个座位偏高。”等他说“坐吧”才坐。但如果这样请问之后他还是不说话,坐的人没有过失,只有长老有过失。因为新学比丘在这种座位上不请问就坐下会犯戒,而长老在别人请问后不允许也会犯戒。不应铺开桑喀帝,意思是不要把桑喀帝铺开来坐。
364. Bhattaggavatte ‘‘antogāmo vā hotu vihāro vā, manussānaṃ parivesanaṭṭhānaṃ gacchantena cīvaraṃ pārupitvā kāyabandhanaṃ bandhanameva vaṭṭatī’’ti aṭṭhakathāsu vuttaṃ. Na there bhikkhū anupakhajjāti there bhikkhū atiallīyitvā na nisīditabbaṃ. Sace mahātherassa nisinnāsanena samakaṃ āsanaṃ hoti, bahūsu āsanesu sati ekaṃ dve āsanāni ṭhapetvā nisīditabbaṃ. Bhikkhū gaṇetvā paññattāsanesu anisīditvā mahātherena nisīdāti vuttena nisīditabbaṃ. No ce mahāthero vadati, ‘‘idaṃ, bhante, āsanaṃ ucca’’nti vattabbaṃ. ‘‘Nisīdā’’ti vutte nisīditabbaṃ. Sace pana evaṃ āpucchitepi na vadati, nisīdantassa anāpatti; mahātherasseva āpatti. Navako hi evarūpe āsane anāpucchā nisīdanto āpajjati, thero āpucchite ananujānanto. Na saṅghāṭiṃ ottharitvāti na saṅghāṭiṃ avattharitvā nisīditabbaṃ.
“用双手”这句话是针对洗钵水说的。而施水,则是把钵放在前面的支架上之后再取用。“好好地”意思是不要弄出水声。
Ubhohihatthehīti pattadhovanaudakaṃ sandhāya vuttaṃ. Dakkhiṇodakaṃ pana purato ādhārake pattaṃ ṭhapetvā gahetabbaṃ. Sādhukanti udakasaddaṃ akarontena.
“给咖喱留出空间”的意思是:就像给咖喱留出空间那样,按这个量来取饭。所谓“平等分配”,不只是对酥油等来说,对饭食也应该这样说。不过,酥油等东西里如果有某样很少,只够一个人或两个人用,这时说“平等分给所有人”,人们就会觉得为难,所以那样的东西只拿一次或两次,剩下的就不该再拿了。
Sūpassa okāsoti yathā sūpassa okāso hoti; evaṃ mattāya odano gaṇhitabboti attho. Samakaṃ sampādehīti idaṃ na kevalaṃ sappiādīsuyeva odanepi vattabbaṃ. Sappiādīsu pana yaṃ appaṃ hoti ekassa vā dvinnaṃ vā anurūpakaṃ, taṃ sabbesaṃ samakaṃ sampādehīti vutte manussānaṃ vihasā hoti, tasmā tādisaṃ sakiṃ vā dvikkhattuṃ vā gahetvā sesaṃ na gahetabbaṃ.
“长老不应先吃”这句话,是针对那种限定比丘人数的食堂说的——在那里,人们想等所有人都到齐了再布施。但如果是大型食堂,大家在一个地方吃饭,在另一个地方供水,那就可以随自己方便而吃。
Na tāva therena bhuñjitabbanti idaṃ yaṃ paricchinnabhikkhukaṃ bhattaggaṃ, yattha manussā sabbesaṃ pāpetvā dātukāmā honti, taṃ sandhāya vuttaṃ. Yaṃ pana mahābhattaggaṃ hoti, yattha ekasmiṃ padese bhuñjanti, ekasmiṃ padese udakaṃ diyyati, tattha yathāsukhaṃ bhuñjitabbaṃ.
“不应先用水”这句话,是针对洗手水说的。但如果有人在途中口渴,或者食物卡在喉咙里,喝了水之后,不应该就此洗手。如果施主们说“尊者,请洗钵和手吧”,或者比丘们说“你们取水吧”,那是可以的。
Na tāva udakanti idaṃ hatthadhovanaudakaṃ sandhāya vuttaṃ. Antarā pipāsitena pana gale vilaggāmisena vā pānīyaṃ pivitvā hatthā na dhovitabbā. Sace manussā ‘‘dhovatha bhante pattañca hatthe cā’’ti vadanti, bhikkhū vā ‘‘tumhe udakaṃ gaṇhathā’’ti vadanti, vaṭṭati.
“返回”说的是:从食堂起身返回时,僧众应当这样返回。怎样呢?应当按“新学比丘们……”这一整段来理解。因为在拥挤的家中,长老们没有出去的空间,所以才这样说。不过,新学比丘们这样返回时,应当站在家门口,等长老们出去之后再按顺序走。如果长老们坐在前面,新学比丘们在屋内,那就从长老的座位开始依次出去。不要身体碰身体,要保持宽松的间距,让别人能从中间通过。
Nivattantenāti bhattaggato uṭṭhāya nivattantena saṅghena evaṃ nivattitabbanti dasseti. Kathaṃ? ‘‘Navakehī’’ti sabbaṃ daṭṭhabbaṃ. Sambādhesu hi gharesu mahātherānaṃ nikkhamanokāso na hoti, tasmā evaṃ vuttaṃ. Evaṃ nivattantehi pana navakehi gehadvāre ṭhatvā theresu nikkhantesu paṭipāṭiyā gantabbaṃ. Sace pana mahātherā dhure nisinnā honti, navakā antogehe , therāsanato paṭṭhāya paṭipāṭiyā eva nikkhamitabbaṃ. Kāyena kāyaṃ aghaṭṭentena yathā antarena manussā gantuṃ sakkonti, evaṃ viraḷāya paṭipāṭiyā gantabbaṃ.
乞食的仪轨论述
Piṇḍacārikavattakathā
366366. 关于乞食的规矩——“放下工作”是指:不管人们是站着还是坐着,他们手里拿着棉花、簸箕或杵等用来干活的东西,这时要把那些放下。“不应盯着施食者”是指:不管施主是女人还是男人,在布施食物的时候,不应该仰头看对方的脸。
366. Piṇḍacārikavatte – kammaṃ vā nikkhipatīti kappāsaṃ vā suppaṃ vā musalaṃ vā yaṃ gahetvā kammaṃ karonti, ṭhitā vā nisinnā vā honti, taṃ nikkhipati . Na ca bhikkhādāyikāyāti itthī vā hotu puriso vā, bhikkhādānasamaye mukhaṃ na ulloketabbaṃ.
林野住者的义务论述
Āraññikavattakathā
368368. 关于林野住者的义务——“应当从坐卧处下来”,意思是从居住的地方出去。
368. Āraññikavatte – senāsanā otaritabbanti vasanaṭṭhānato nikkhamitabbaṃ.
把钵放进钵袋里——这里,如果村外没有水,就在村里吃完饭;如果村外有水,就在村外吃完饭,然后把钵洗干净、把水沥干,再放进钵袋里。
Pattaṃ thavikāya pakkhipitvāti ettha sace bahigāme udakaṃ natthi, antogāmeyeva bhattakiccaṃ katvā atha bahigāme atthi, bahigāme bhattakiccaṃ katvā patto dhovitvā vodako katvā thavikāya pakkhipitabbo.
准备洗用水,是指如果器皿不够,就把饮用水直接当作洗用水来准备。拿不到器皿的人,可以用竹筒来准备。连竹筒也拿不到的人,就在附近挖一个水坑来用。有火钻具在身边时,不生火也可以。就像林野住的人那样,走荒野路的人也应该带上火钻具。但住在村落里的人,没有火钻具也没关系。星宿,就是指星宿的位置。
Paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpetabbanti sace bhājanāni nappahonti, pānīyameva paribhojanīyampi katvā upaṭṭhāpetabbaṃ. Bhājanaṃ alabhantena veḷunāḷikāyapi upaṭṭhāpetabbaṃ. Tampi alabhantassa yathā samīpe udakaāvāṭo hoti, evaṃ kātabbaṃ. Araṇisahite sati aggiṃ akātumpi vaṭṭati . Yathā ca āraññikassa, evaṃ kantārappaṭipannassāpi araṇisahitaṃ icchitabbaṃ. Gaṇavāsino pana tena vināpi vaṭṭati. Nakkhattāneva nakkhattapadāni.
关于住所义务的讲述
Senāsanavattakathā
369369. 关于住所的规矩:所谓“门”,因为是大通道,所以在那里不需要请假;但其他事情,比如分配任务等,必须请了假才能做。每天请假也是可以的。如果有人说“尊者,就当已经请过假了”,年长的那位回答“好”,或者自己说“你随意住吧”,这样也可以。对同辈的人,凭信任也可以。“应转向年长者”意思是应当面朝年长者转身。在食堂等处也应该这样做。
369. Senāsanavatte – dvāraṃ nāma yasmā mahāvaḷañjaṃ, tasmā tattha āpucchanakiccaṃ natthi, sesāni pana uddesadānādīni āpucchitvāva kātabbāni. Devasikampi āpucchituṃ vaṭṭati. Athāpi ‘‘bhante āpucchitameva hotū’’ti vutte vuḍḍhataro ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchati, sayameva vā ‘‘tvaṃ yathāsukhaṃ viharāhī’’ti vadati; evampi vaṭṭati. Sabhāgassa vissāsenāpi vaṭṭatiyeva. Yena vuḍḍho tena parivattitabbanti vuḍḍhābhimukhena parivattitabbaṃ. Bhojanasālādīsupi evameva paṭipajjitabbaṃ.
浴室义务等论述
Jantāgharavattādikathā
371在浴室义务这部分里,paribhaṇḍa(装备)指的是外面的平台。
371. Jantāgharavatte – paribhaṇḍanti bahijagati.
373373. 关于便后净身用水这件事:所谓“有水”,是指如果那里有水,但没有隐蔽的地方,就应该用容器把水取出来净身。如果没有容器,就用钵取出来。如果连钵也没有,那就等于没有水。如果有人心想“这里太敞露了,前面还会有别的水”,于是走过去,却没找到水,而乞食的时间已经到了,那就用木片之类的东西擦一擦再走,吃饭和随喜都可以照常做。“按到来的先后顺序”,是指在厕所、小便处、洗澡处这三个地方,都以谁先到谁先用为准。
373. Ācamanavatthusmiṃ – sati udaketi ettha sace udakaṃ atthi, paṭicchannaṭṭhānaṃ pana natthi, bhājanena nīharitvā ācamitabbaṃ. Bhājane asati pattena nīharitabbaṃ. Pattepi asati asantaṃ nāma hoti. ‘‘Idaṃ ativivaṭaṃ purato aññaṃ udakaṃ bhavissatī’’ti gatassa udakaṃ alabhantasseva bhikkhācāravelā hoti, kaṭṭhena vā kenaci vā puñchitvā gantabbaṃ, bhuñjitumpi anumodanampi kātuṃ vaṭṭati. Āgatapaṭipāṭiyāti vaccakuṭiyaṃ passāvaṭṭhāne nhānatittheti tīsupi āgatapaṭipāṭiyeva pamāṇaṃ.
374374. 关于厕所行仪:所谓“不应在嚼齿木时”——这条禁止在厕所和非厕所的一切场合都适用。所谓“不应以粗糙木片”——不应以开裂的木片、粗糙的木片、有节的木片、带刺的木片、中空的木片或腐朽的木片来擦拭。不过,如果没有拿擦拭用的木片就进去了,并不犯戒。
374. Vaccakuṭivatte – na dantakaṭṭhaṃ khādantenāti ayaṃ vaccakuṭiyāpi avaccakuṭiyāpi sabbattheva paṭikkhepo. Na pharusena kaṭṭhenāti phālitakaṭṭhena vā kharena vā gaṇṭhikena vā kaṇṭakena vā susirena vā pūtinā vā na avalekhitabbaṃ. Avalekhanakaṭṭhaṃ pana aggahetvā paviṭṭhassa āpatti natthi.
并非以洗净水钵为参照,而是以所有公共共用之处为参照,这句话是这样说的。因为在那种地方,人们来来去去,所以不应留下剩水。但如果是在僧团精舍里,有为了固定往来而设的某个地方,或者是属于个人的地方,那么在那些地方是可以的。即使喝了泻药后一次又一次进去,也是可以的。
Na ācamanasarāvaketi sabbasādhāraṇaṭṭhānaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Tatra hi aññe aññe āgacchanti, tasmā udakaṃ na sesetabbaṃ. Yaṃ pana saṅghikepi vihāre ekadese nibaddhagamanatthāya kataṃ ṭhānaṃ hoti puggalikaṭṭhānaṃ vā, tasmiṃ vaṭṭati. Virecanaṃ pivitvā punappunaṃ pavisantassāpi vaṭṭatiyeva.
“沾了污”就是被弄脏了,意思是外面沾上了粪便。“应当洗”就是取水来洗干净。有水但没有容器,就叫作没有;有容器但没有水,这也是没有。如果两样都没有,那就确实是没有,这时应该用木片或随便什么东西擦一擦再走。其余各处都很清楚。
Ūhatāti ūhaditā; bahi vaccamakkhitāti attho. Dhovitabbāti udakaṃ āharitvā dhovitabbā. Udakaṃ atthi, bhājanaṃ natthi, asantaṃ nāma hoti. Bhājanaṃ atthi, udakaṃ natthi, etampi asantaṃ. Ubhaye pana asati asantameva, kaṭṭhena vā kenaci vā puñchitvā gantabbaṃ. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.