5. 小事犍度显示巴利原文
5. Khuddakavatthukkhandhakaṃ
小事论显示巴利原文
Khuddakavatthukathā
243 《小事犍度》中:‘mallamuṭṭhikā’即拳击手。‘Gāmamuddavā’指从事皮肤美容装饰的城市人;亦读作‘Gāmamoddavā’,意义相同。‘Thambhe’指在沐浴处打入竖立的柱子。显示巴利原文
243. Khuddakavatthukkhandhake – mallamuṭṭhikāti muṭṭhikamallā. Gāmamuddavāti chavirāgamaṇḍanānuyuttā nāgarikamanussā. Gāmamoddavātipi pāṭho; esevattho. Thambheti nhānatitthe nikhaṇitvā ṭhapitatthambhe.
‘Kuṭṭe’指砖墙、石墙或木墙等任何一种墙。‘Aṭṭāne nhāyantī’——此处,‘aṭṭāna’是指将树干削平如木板,切成八条如棋盘格般的沟槽,打入沐浴处,人们在那里撒上粉末并摩擦身体。‘Gandhabbahatthakena’指安放在沐浴处的木制手形工具,据说人们用此取粉摩擦身体。‘Kuruvindakasuttiyā’指将kuruvindaka石粉以虫胶粘合制成的丸块束,人们握住两端用以摩擦身体。‘Viggayha parikammaṃ kārāpentī’指让人们互相以身体摩擦身体来作护理。‘Mallaka’是指截取摩迦罗鱼齿,制成鱼齿根形状的器物,名为mallaka;此物即使对病人亦不允许使用。显示巴利原文
Kuṭṭeti iṭṭhakāsilādārukuṭṭānaṃ aññatarasmiṃ. Aṭṭāne nhāyantīti ettha aṭṭānaṃ nāma rukkhaṃ phalakaṃ viya tacchetvā aṭṭhapadākārena rājiyo chinditvā nhānatitthe nikhaṇanti, tattha cuṇṇāni ākiritvā manussā kāyaṃ ghaṃsanti. Gandhabbahatthakenāti nhānatitthe ṭhapitena dārumayahatthena, tena kira cuṇṇāni gahetvā manussā sarīraṃ ghaṃsanti . Kuruvindakasuttiyāti kuruvindakapāsāṇacuṇṇāni lākhāya bandhitvā kataguḷikakalāpako vuccati, taṃ ubhosu antesu gahetvā sarīraṃ ghaṃsanti. Viggayha parikammaṃ kārāpentīti aññamaññaṃ sarīrena sarīraṃ ghaṃsanti. Mallakaṃ nāma makaradantake chinditvā mallakamūlasaṇṭhānena kataṃ mallakanti vuccati, idaṃ gilānassāpi na vaṭṭati.
244 ‘Akatamallaka’是指用牙齿切割制成之物,此物唯不许无病者使用;而砖块或陶片则是允许的。‘Ukkāsika’指布卷,因此沐浴者可用任何浴衣布卷来摩擦背部。‘Puthupāṇika’指用手进行的按摩,因此所有人都可用手为他人按摩背部。显示巴利原文
244.Akatamallakaṃ nāma dante acchinditvā kataṃ, idaṃ agilānasseva na vaṭṭati; iṭṭhakākhaṇḍaṃ pana kapālakhaṇḍaṃ vā vaṭṭati. Ukkāsikanti vatthavaṭṭiṃ; tasmā nhāyantassa yassa kassaci nhānasāṭakavaṭṭiyā piṭṭhiṃ ghaṃsituṃ vaṭṭati. Puthupāṇikanti hatthaparikammaṃ vuccati, tasmā sabbesaṃ hatthena piṭṭhiparikammaṃ kātuṃ vaṭṭati.
245 “Vallikā”是指从耳朵垂下的耳饰等物的总称;不仅藤带,任何耳饰,乃至棕榈叶也不允许。“Pāmaṅga”指任何悬挂的线绳。“Kaṇṭhasuttaka”指任何佩戴在颈部的装饰品。“Kaṭisuttaka”指任何佩戴在腰部的装饰品,乃至仅仅一根线。“Ovaṭṭika”指手镯。臂钏等众所周知,任何佩戴在锁骨以下、手臂上的装饰品都不允许。显示巴利原文
245.Vallikāti kaṇṇato nikkhantamuttolambakādīnaṃ etaṃ adhivacanaṃ; na kevalañca vallikā eva, yaṃkiñci kaṇṇapiḷandhanaṃ antamaso tālapaṇṇampi na vaṭṭati. Pāmaṅganti yaṃkiñci palambakasuttaṃ. Kaṇṭhasuttakanti yaṃkiñci gīvūpagaābharaṇaṃ. Kaṭisuttakanti yaṃkiñci kaṭipiḷandhanaṃ antamaso suttatantumattampi. Ovaṭṭikanti valayaṃ. Kāyūrādīni pākaṭāneva, akkhakānaṃ heṭṭhā bāhābharaṇaṃ yaṃkiñci ābharaṇaṃ na vaṭṭati.
246 “两个月或两指宽”在此,若头发在两个月内长至两指宽,则应在两个月内剃除。不允许超过两指宽。即使头发不长,也不应超过两个月,哪怕一天;如此,这是以两者中之上限为界限,在此之前则没有任何不允许。显示巴利原文
246.Dumāsikaṃvā duvaṅgulaṃ vāti ettha sace kesā antodvemāse dvaṅgulaṃ pāpuṇanti, antodvemāseva chinditabbā. Dvaṅgulehi atikkāmetuṃ na vaṭṭati. Sacepi na dīghā, dvemāsato ekadivasampi atikkāmetuṃ na vaṭṭatiyeva; evamayaṃ ubhayenapi ukkaṭṭhaparicchedova vutto, tato oraṃ pana navaṭṭanabhāvo nāma natthi.
“Kocchena osaṇṭhentī”指用梳子梳理,使头发平顺。“Phaṇakena”指用牙制等任何一种梳子。“Hatthaphaṇakena”指直接以手代梳,以手指梳理头发。“Sitthatelakena”指用蜜蜡、树脂等任何粘性物质。“Udakatelakena”指用掺水的油。凡为装饰目的,一切皆是恶作;但若为顺着头发生长方向抚平,可以湿手擦拭头部。若头受热所苦,或有灰尘、汗液,也可以用湿手擦拭。显示巴利原文
Kocchena osaṇṭhentīti kocchena olikhitvā sannisīdāpenti. Phaṇakenāti dantamayādīsu yena kenaci. Hatthaphaṇakenāti hattheneva phaṇakiccaṃ karontā aṅgulīhi osaṇṭhenti. Sitthatelakenāti madhusitthakaniyyāsādīsu yena kenaci cikkalena. Udakatelakenāti udakamissakena telena. Maṇḍanatthāya sabbattha dukkaṭaṃ, uddhalomena pana anulomanipātanatthaṃ hatthaṃ temetvā sīsaṃ puñchitabbaṃ. Uṇhābhitattarajasirānampi allahatthena puñchituṃ vaṭṭati.
247 “诸比丘,不应以镜或水钵照面”一句中,铜钵等一切能映现面容的物品,皆属镜的范畴;酸粥等亦属水钵的范畴。因此,无论于何处照看面容,皆为恶作。“因病缘”是指:为了解“我伤口是否痊愈,还是尚未痊愈”;据说,为观察“我是否衰老”等寿命行相,亦属开许。显示巴利原文
247.Na bhikkhave ādāse vā udakapatte vāti ettha kaṃsapattādīnipi yesu mukhanimittaṃ paññāyati, sabbāni ādāsasaṅkhameva gacchanti. Kañjiyādīnipi ca udakapattasaṅkhameva. Tasmā yattha katthaci olokentassa dukkaṭaṃ. Ābādhapaccayāti ‘‘sañchavi nu kho me vaṇo, udāhu na tāvā’’ti jānanatthaṃ; ‘‘jiṇṇo nu khomhi no’’ti evaṃ āyusaṅkhāraṃ olokanatthampi vaṭṭatīti vuttaṃ.
“Mukhaṃ ālimpantī”:以能令肤色光洁的面膏涂面。“Ummaddentī”:以种种按摩膏按摩。“Cuṇṇentī”:以面粉涂敷。“Manosilikāya mukhaṃ lañchentī”:以雄黄点痣、作印记等,纵使以雌黄等物为之,亦不可行。涂身香等事,自不待言。于此一切情形,皆犯恶作。显示巴利原文
Mukhaṃ ālimpantīti vippasannachavirāgakarehi mukhālepanehi ālimpanti. Ummaddentīti nānāummaddanehi ummaddenti. Cuṇṇentīti mukhacuṇṇakena makkhenti. Manosilikāya mukhaṃ lañchentīti manosilāya tilakādīni lañchanāni karonti, tāni haritālādīhipi na vaṭṭantiyeva. Aṅgarāgādayo pākaṭāyeva. Sabbattha dukkaṭaṃ.
248 “诸比丘,不应前往观看舞蹈等”一句中,凡任何舞蹈,乃至孔雀舞,若前往观看,皆犯恶作。自己跳舞,或使他人跳舞,亦皆恶作。歌唱方面,无论任何戏剧歌曲、美妙歌曲,乃至以齿哼出“我们将唱何曲”的前奏,亦不可为。自己唱,或使他人唱,亦犯恶作。演奏任何乐器,亦不可为。然而,若因吐痰,或立于危险处而弹指、拍手,则无犯。凡立于僧园内观看者,无犯。若心想“我要看”而从一座精舍走到另一座精舍,则有犯。坐于集会堂中偶然得见,无犯。若心想“我要看”而起立前往,则有犯。于途中转头观看,亦有犯。显示巴利原文
248.Nabhikkhave naccaṃ vātiādīsu yaṃkiñci naccaṃ antamaso moranaccampi dassanāya gacchantassa dukkaṭaṃ. Sayampi naccantassa vā naccāpentassa vā dukkaṭameva. Gītampi yaṃkiñci naṭagītaṃ vā sādhugītaṃ vā antamaso dantagītampi ‘‘yaṃ gāyissāmā’’ti pubbabhāge okūjantā karonti, etampi na vaṭṭati. Sayaṃ gāyantassāpi gāyāpentassāpi dukkaṭameva. Vāditampi yaṃkiñci na vaṭṭati. Yaṃ pana niṭṭhubhanto vā sāsaṅke vā ṭhito accharikaṃ vā phoṭeti , pāṇiṃ vā paharati, tattha anāpatti. Sabbaṃ antarārāme ṭhitassa passato anāpatti. ‘‘Passissāmī’’ti vihārato vihāraṃ gacchantassa āpattiyeva. Āsanasālāya nisinno passati, anāpatti. ‘‘Passissāmī’’ti uṭṭhahitvā gacchato āpatti. Vīthiyaṃ ṭhatvā gīvaṃ parivattetvā passatopi āpattiyeva.
249 “Sarakuttin”意为“作音声”。“破裂”是指:既不能令未得之音声生起,也不能安住于已得之音声。“后来的人们”是说:我们的戒师与依止师也这样唱诵,于是后来的人便随顺所见,同样地唱诵。“诸比丘,不应以拖长音”中,所谓拖长音,是指破坏各种仪轨、毁坏音节而发出的。然而,于法中,有经之仪轨、本生之仪轨、偈颂之仪轨,若毁坏这些而使之过长,则不允许。应以方正的仪轨展现圆满的字句。所谓“音诵”,即以音声诵念。据说音诵有波浪式、洗濯式、滑落式等三十二种仪轨,于此可随宜而行。一切字句不毁坏、不变形,以符合沙门身份的方正方式进行,这就是它的特相。显示巴利原文
249.Sarakuttinti sarakiriyaṃ. Bhaṅgo hotīti aladdhaṃ uppādetuṃ na sakkoti; laddhaṃ samāpajjituṃ. Pacchimā janatāti amhākaṃ ācariyāpi upajjhāyāpi evaṃ gāyiṃsūti pacchimo jano diṭṭhānugatiṃ āpajjati; tatheva gāyati. Na bhikkhave āyatakenāti ettha āyatako nāma taṃ taṃ vattaṃ bhinditvā akkharāni vināsetvā pavatto. Dhamme pana suttantavattaṃ nāma atthi, jātakavattaṃ nāma atthi, gāthāvattaṃ nāma atthi, taṃ vināsetvā atidīghaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Caturassena vattena parimaṇḍalāni padabyañjanāni dassetabbāni. Sarabhaññanti sarena bhaṇanaṃ. Sarabhaññe kira taraṅgavattadhotakavattagalitavattādīni dvattiṃsa vattāni atthi. Tesu yaṃ icchati, taṃ kātuṃ labhati. Sabbesaṃ padabyañjanaṃ avināsetvā vikāraṃ akatvā samaṇasāruppena caturassena nayena pavattanaṃyeva lakkhaṇaṃ.
“将羊毛向外”是指将羊毛被的毛朝外披着;如此受持者犯恶作。将毛朝内披着则是如法的。沙门威仪之说,已于“坏生种学处”的释义中说明。显示巴利原文
Bāhiralomiṃ uṇṇinti uṇṇalomāni bahi katvā uṇṇapāvāraṃ pārupanti; tathā dhārentassa dukkaṭaṃ. Lomāni anto katvā pārupituṃ vaṭṭati. Samaṇakappakathā bhūtagāmasikkhāpadavaṇṇanāyaṃ vuttā.
251 “诸比丘,对自己男根”是指割断自己男根者犯偷兰遮。然而,割断他人耳、鼻、手指等其他任何部位,或造成类似痛苦者,犯恶作。若因蛇咬、虫螫等,或因其他疾病而放血或切割者,则无罪。显示巴利原文
251.Na bhikkhave attano aṅgajātanti aṅgajātaṃ chindantasseva thullaccayaṃ. Aññaṃ pana kaṇṇanāsāaṅguliādiṃ yaṃkiñci chindantassa tādisaṃ vā dukkhaṃ uppādentassa dukkaṭaṃ. Ahikīṭadaṭṭhādīsu pana aññaābādhapaccayā vā lohitaṃ vā mocentassa chindantassa vā anāpatti.
252 “檀香块出现”指檀香块出现了。据说他在恒河中上下撒网嬉戏,有一块檀香块随水流冲来,挂在了网上,仆人们取来献给了他;如此,这檀香块便出现了。关于“神通变化”,应知此处禁止的是变化神通,而决意神通则不禁止。显示巴利原文
252.Candanagaṇṭhi uppannāhotīti candanaghaṭikā uppannā hoti. So kira uddhañca adho ca jālāni parikkhipāpetvā gaṅgāya nadiyā kīḷati, tassa nadīsotena vuyhamānā candanagaṇṭhi āgantvā jāle laggā, tamassa purisā āharitvā adaṃsu; evaṃ sā uppannā hoti. Iddhipāṭihāriyanti ettha vikubbaniddhipāṭihāriyaṃ paṭikkhittaṃ, adhiṭṭhāniddhi pana appaṭikkhittāti veditabbā.
“诸比丘,不得用金钵”等句中,纵使居士在施食处用金盘等器盛菜肴奉上,连触碰也不允许。而水晶、玻璃、青铜所制的盘器等,作为个人受用物是不允许的,作为僧团受用物或由居士所施设者,则允许使用。“铜钵亦不得用,铜盘则可”——这一切在《库伦达》中有说。“宝石所成”中,此处指帝青等宝石所成。“青铜所成”中,此处也包括白铜所成者。显示巴利原文
Na bhikkhave sovaṇṇamayo pattotiādīsu sacepi gihī bhattagge suvaṇṇataṭṭikādīsu byañjanaṃ katvā upanāmenti, āmasitumpi na vaṭṭati. Phalikamayakācamayakaṃsamayāni pana taṭṭikādīni bhājanāni puggalikaparibhogeneva na vaṭṭanti, saṅghikaparibhogena vā gihivikaṭāni vā vaṭṭanti. ‘‘Tambalohamayopi pattova na vaṭṭati, thālakaṃ pana vaṭṭatī’’ti idaṃ sabbaṃ kurundiyaṃ vuttaṃ. Maṇimayoti ettha pana indanīlādimaṇimayo vutto. Kaṃsamayoti ettha vaṭṭalohamayopi saṅgahito.
253 “刻划”是指为了把它弄薄而说的。“原本的圆相”即如同鳄鱼咬断而成的圆相。显示巴利原文
253.Likhitunti tanukaraṇatthāyetaṃ vuttaṃ. Pakatimaṇḍalanti makaradantacchinnakamaṇḍalameva.
254 “旋转后”指互相碰击之后。关于“钵架”,《库伦达》中说:“以牙、藤、竹等所制的地上托架,可放三钵;木托架上则可以上下重叠放置二钵。”《大注疏》中则说:“地上托架并无容纳三钵的空间,可放二钵。木托架与棍托架若制作善巧,亦同此理。然而,如同旋轴般的木托架(以三根小棍绑成)以及棍托架,连一个钵也放不下,置于其上时须以手持钵而坐。若放在地上,则应倒置,仅放一钵。”显示巴利原文
254.Āvaṭṭitvāti aññamaññaṃ paharitvā. Pattādhārakanti ettha ‘‘dantavallivettādīhi kate bhūmiādhārake tayo, dāruādhārake dve patte uparūpari ṭhapetuṃ vaṭṭatī’’ti kurundiyaṃ vuttaṃ. Mahāaṭṭhakathāyaṃ pana vuttaṃ – ‘‘bhūmiādhārake tiṇṇaṃ pattānaṃ anokāso, dve ṭhapetuṃ vaṭṭati. Dāruādhārakadaṇḍādhārakesupi susajjitesu eseva nayo. Bhamakoṭisadiso pana dāruādhārako tīhi daṇḍakehi baddho daṇḍakādhāro ca ekassapi pattassa anokāso, tattha ṭhapetvāpi hatthena gahetvā eva nisīditabbaṃ. Bhūmiyaṃ pana nikkujjitvā ekameva ṭhapetabba’’nti.
“于边缘”指阳台矮墙等的边缘。然而,若翻转后能安立于此,则可放在这种宽阔的矮墙上。“于围缘”指外侧所砌薄矮墙的边缘。此处也应依矮墙中所说之理作出决断。显示巴利原文
Miḍḍhanteti ālindakamiḍḍhikādīnaṃ ante. Sace pana parivattetvā tattheva patiṭṭhāti, evarūpāya vitthiṇṇāya miḍḍhiyā ṭhapetuṃ vaṭṭati. Paribhaṇḍanteti bāhirapasse katāya tanukamiḍḍhikāya ante. Miḍḍhiyaṃ vuttanayenevetthāpi vinicchayo veditabbo.
“垫布”指铺开用来放置钵的布;若无此布,则可将钵放在席垫、竹片、以泥涂抹过的地面,或不会污损的沙上。若将钵置于尘土等粗糙地面上,犯恶作。钵架可用砖或木制作。“钵篮”指大口笼状的杂物篮。“若悬挂”:无论将钵悬挂于何处,皆犯恶作。亦不得将钵绑在衣竿上放置。凡为了放置物品或坐卧而作成的床或凳,若将钵置于其上,皆犯恶作;但允许与其他物品绑在一起放置。可将钵绑在床沿横木上悬挂,但绑后也不得放在横木上方。若床或凳被抬起,用棚架遮盖后置于衣竿等处,则可将钵放在棚架上。以肩带挂于肩头,再将钵置于膝上,是允许的。在伞上不得放置盛满食物的钵,也不得放置挂在肩头的钵;但若与其他物品绑在一起,或搭起棚架后再放,则任何人都可放置。显示巴利原文
Coḷakanti yaṃ pattharitvā patto ṭhapīyati; tasmiṃ pana asati kaṭasārake vā taṭṭikāya vā mattikāparibhaṇḍakatāya bhūmiyā vā yattha na dussati, tathārūpāya vālikāya vā ṭhapetuṃ vaṭṭati. Paṃsurajādīsu pana kharabhūmiyaṃ vā ṭhapentassa dukkaṭaṃ. Pattamāḷakaṃ iṭṭhakāhi vā dārūhi vā kātuṃ vaṭṭati . Pattakuṇḍolikāti mahāmukhakuṇḍasaṇṭhānā bhaṇḍakukkhalikā vuccati. Yo laggeyyāti yattha katthaci laggentassa dukkaṭameva. Cīvaravaṃsepi bandhitvā ṭhapetuṃ na vaṭṭati. Bhaṇḍakaṭṭhapanatthameva vā kataṃ hotu nisīdanasayanatthaṃ vā yattha katthaci mañce vā pīṭhe vā ṭhapentassa dukkaṭaṃ, aññena pana bhaṇḍakena saddhiṃ bandhitvā ṭhapetuṃ vaṭṭati. Aṭaniyaṃ bandhitvā olambetuṃ vā vaṭṭati, bandhitvāpi upari ṭhapetuṃ na vaṭṭatiyeva. Sace pana mañco vā pīṭhaṃ vā ukkhipitvā cīvaravaṃsādīsu aṭṭakachannena ṭhapitaṃ hoti, tattha ṭhapetuṃ vaṭṭati. Aṃsavaddhanakena aṃsakūṭe laggetvā aṅke ṭhapetuṃ vaṭṭati. Chatte bhattapūropi aṃsakūṭe laggitapattopi ṭhapetuṃ na vaṭṭati, bhaṇḍakena pana saddhiṃ bandhitvā vā aṭṭakaṃ katvā vā ṭhapite yo koci ṭhapetuṃ vaṭṭati.
255 所谓“持钵者”:此处不仅指钵在手中的人才叫持钵者,也不仅指不得用手推门;当钵在手、脚背或身体任何部位时,都不得用手、脚、头或身体任何部位去推门、掀起门闩或以钥匙开锁。然而,若将钵挂在肩上,则可随意开门。显示巴利原文
255.Pattahatthenāti ettha na kevalaṃ yassa patto hatthe, so eva pattahattho, na kevalañca kavāṭameva paṇāmetuṃ na labhati; apica kho pana hatthe vā piṭṭhipāde vā yattha katthaci sarīrāvayave pattasmiṃ sati hatthena vā pādena vā sīsena vā yena kenaci sarīrāvayavena kavāṭaṃ vā paṇāmetuṃ ghaṭikaṃ vā ukkhipituṃ sūciṃ vā kuñcikāya apāpurituṃ na labhati. Aṃsakūṭe pana pattaṃ laggetvā yathāsukhaṃ avāpurituṃ labhati.
“Tumbakaṭāha”是指葫芦瓢。携带它是不被允许的。但若获得后暂时使用,则是允许的。对于“罐口边缘”(Ghaṭikaṭāha)而言,也是同样的道理。“Ghaṭikaṭāha”指的是罐口的碎片。“Abhuṃ me”是一句表达惊吓的话语。关于“Sabbapaṃsukūlikena”(一切粪扫衣者):在此,衣和床铺可以作为粪扫衣受用,但入口的饮食则只能受用所供养的。显示巴利原文
Tumbakaṭāhanti lābukaṭāhaṃ vuccati, taṃ pariharituṃ na vaṭṭati. Labhitvā pana tāvakālikaṃ paribhuñjituṃ vaṭṭati. Ghaṭikaṭāhepi eseva nayo. Ghaṭikaṭāhanti ghaṭikapālaṃ. Abhuṃ meti utrāsavacanametaṃ. Sabbapaṃsukūlikenāti ettha cīvarañca mañcapīṭhañca paṃsukūlaṃ vaṭṭati, ajjhoharaṇīyaṃ pana dinnakameva gahetabbaṃ.
所谓“Calakānīti”,是指咀嚼后丢弃的食物残渣。“Aṭṭhikānīti”是指鱼和肉的骨头。“Ucchiṭṭhodaka”则是指漱口水。对于这些,若有人用钵盛着拿出去,则犯恶作。将钵作为承接物之后,也不得用来洗手。洗手水和洗脚水亦不得倒入钵中再拿出去。未沾染食物的干净钵,不得用沾染食物的手去拿。但在此,左手倒水,含一口水在口中后,用沾染食物的手去拿钵是允许的。即便如此,那个钵也已成了沾染食物的钵。然而,先在外面用水洗净手后再拿钵是允许的。在吃鱼肉、水果等时,若想丢弃其中的骨头或残渣,不得将其放在钵中。但若还想再吃,则可以放在钵中。骨头、刺等,就在那里用手撕碎后食用是允许的。但从口中取出的任何东西,若想再吃,不得放在钵中。咬过的姜块、椰子块,则可以再放回钵中。显示巴利原文
Calakānīti cabbetvā apaviddhāmisāni. Aṭṭhikānīti macchamaṃsaaṭṭhikāni. Ucchiṭṭhodakanti mukhavikkhālanodakaṃ. Etesu yaṃkiñci pattena nīharantassa dukkaṭaṃ. Pattaṃ paṭiggahaṃ katvā hatthaṃ dhovitumpi na labhati. Hatthadhotapādadhotaudakampi patte ākiritvā nīharituṃ na vaṭṭati. Anucchiṭṭhaṃ suddhapattaṃ ucchiṭṭhahatthena gaṇhituṃ na vaṭṭati, vāmahatthena panettha udakaṃ āsiñcitvā ekaṃ udakagaṇḍusaṃ gahetvā ucchiṭṭhahatthena gaṇhituṃ vaṭṭati. Ettāvatāpi hi so ucchiṭṭhapatto hoti, hatthaṃ pana bahi udakena vikkhāletvā gahetuṃ vaṭṭati. Macchamaṃsaphalāphalādīni khādanto yaṃ tattha aṭṭhiṃ vā calakaṃ vā chaḍḍetukāmo hoti, taṃ patte ṭhapetuṃ na labhati. Yaṃ pana paṭikhāditukāmo hoti, taṃ patte ṭhapetuṃ labhati. Aṭṭhikakaṇṭakādīni tattheva katvā hatthena luñcitvā khādituṃ vaṭṭati. Mukhato nīhaṭaṃ pana yaṃkiñci puna khāditukāmo hoti, taṃ patte ṭhapetuṃ na labhati. Siṅgiveranāḷikerakhaṇḍāni ḍaṃsitvā puna ṭhapetuṃ labhati.
256 “Namataka”是指包裹刀具的布片。“Daṇḍasatthaka”是指装上任何一种棍棒所制成的刀具,如小刀等。显示巴利原文
256.Namatakanti satthakaveṭhanakaṃ pilotikakhaṇḍaṃ. Daṇḍasatthakanti pipphalakaṃ vā aññampi vā yaṃkiñci daṇḍaṃ yojetvā katasatthakaṃ.
所谓“Kaṇṇakitā hontīti”是指沾上污垢。“Kiṇṇena pūretuṃ”是指用矿物粉末填充。“Sattuyā”是指用混有姜黄的粉末。“Saritaka”是指石粉,意思是允许用其填充。“Madhusitthakena sāretuṃ”是指用蜂蜡涂抹。“Saritakaṃ paribhijjatīti”是指那涂抹的蜂蜡碎裂。“Saritasipāṭikā”是指蜂蜡布片;但在《库伦达疏》中说,刀鞘片与蜂蜡布片是相顺的。“Kathina”是指缝衣架,也包含梯架或任何一种铺展用的粗席。“Kathinarajju”是指缝制双层衣时,用来将衣布绑在缝衣架上的绳子。“Kathinaṃ nappahotīti”是指为高个子比丘尺寸制作的缝衣架,矮比丘的衣布铺展时长度不足,仅够内部,达不到横杆。“Daṇḍakathina”是指允许在其间,按另一比丘的尺寸另绑一根横杆。显示巴利原文
Kaṇṇakitā hontīti malaggahitā honti. Kiṇṇena pūretunti kiṇṇacuṇṇena pūretuṃ. Sattuyāti haliddimissakena piṭṭhacuṇṇena. Saritakanti pāsāṇacuṇṇaṃ vuccati; tena pūretuṃ anujānāmīti attho. Madhusitthakena sāretunti madhusitthakena makkhetuṃ. Saritakaṃ paribhijjatīti taṃ makkhitamadhusitthakaṃ bhijjati. Saritasipāṭikanti madhusitthakapilotikaṃ; satthakosakasipāṭiyā pana saritasipāṭikāya anulomāti kurundiyaṃ vuttaṃ. Kathinanti nisseṇimpi tattha attharitabbakaṭasārakakilañjānaṃ aññatarampi. Kathinarajjunti yāya dupaṭṭacīvaraṃ sibbantā kathine cīvarampi bandhanti. Kathinaṃ nappahotīti dīghassa bhikkhuno pamāṇena kataṃ kathinaṃ; tattha rassassa bhikkhuno cīvaraṃ patthariyamānaṃ nappahoti, antoyeva hoti; daṇḍake na pāpuṇātīti attho. Daṇḍakathinanti tassa majjhe itarassa bhikkhuno pamāṇena aññaṃ nisseṇiṃ bandhituṃ anujānāmīti attho.
所谓“Bidalaka”是指按照缝衣架横杆的尺寸,将粗席边缘折回做成双层。“Salāka”是指插入双层衣之间的穿条。“Vinandhanarajju”是指将小梯架与大梯架绑在一起的绳子。“Vinandhanasutta”是指将衣绑在小梯架上的线。“Vinandhitvā cīvaraṃ sibbetu”是指用那线将衣绑好后缝制。“Visamā hontīti”是指有些小,有些大。“Kaḷimbhaka”是指任何用作尺寸标记的东西,例如棕榈叶等。“Moghasuttaka”是指如同木匠在木头上用墨线,以姜黄线作标记。“Aṅguliyā paṭiggaṇhantīti”是指用手指护住针尖。“Paṭiggaha”是指指套。显示巴利原文
Bidalakanti daṇḍakathinappamāṇena kaṭasārakassa pariyante paṭisaṃharitvā duguṇakaraṇaṃ. Salākanti dupaṭṭacīvarassa antare pavesanasalākaṃ. Vinandhanarajjunti mahānisseṇiyā saddhiṃ khuddakaṃ nisseṇiṃ vinandhituṃ rajjuṃ. Vinandhanasuttanti khuddakanisseṇiyā cīvaraṃ vinandhituṃ suttakaṃ. Vinandhitvā cīvaraṃ sibbetunti tena suttakena tattha cīvaraṃ vinandhitvā sibbituṃ. Visamā hontīti kāci khuddakā honti, kāci mahantā. Kaḷimbhakanti pamāṇasaññākaraṇaṃ yaṃkiñci tālapaṇṇādiṃ. Moghasuttakanti vaḍḍhakīnaṃ dārūsu kāḷasuttena viya haliddisuttena saññākaraṇaṃ . Aṅguliyā paṭiggaṇhantīti sūcimukhaṃ aṅguliyā paṭicchanti. Paṭiggahanti aṅgulikosakaṃ.
257 “Āvesanavitthaka”泛指任何类似小篮等的器具。“Uccavatthuka”的意思是允许堆土筑成高台。“Ogumphetvā ullittāvalittaṃ kātuṃ”是指除去覆盖物,做成密实的杆架,里外抹上泥灰。“Goghaṃsikāyā”是将竹竿或木棍放入其中,一起摩擦。“Bandhanarajju”即由此摩擦而成的绑绳。显示巴利原文
257.Āvesanavitthakaṃ nāma yaṃkiñci pāticaṅkoṭakādi. Uccavatthukanti paṃsuṃ ākiritvā uccavatthukaṃ kātuṃ anujānāmīti attho. Ogumphetvā ullittāvalittaṃ kātunti chadanaṃ odhunitvā ghanadaṇḍakaṃ katvā anto ceva bahi ca mattikāya limpitunti attho. Goghaṃsikāyāti veḷuṃ vā rukkhadaṇḍaṃ vā antokatvā tena saddhiṃ saṅgharitunti attho. Bandhanarajjunti tathā saṅgharitassa bandhanarajjuṃ.
258 “Kaṭacchuparissāvana”是绑在三根小杆上制成的滤水器。显示巴利原文
258.Kaṭacchuparissāvanaṃ nāma tīsu daṇḍakesu vinandhitvā kataṃ.
259 “Yo na dadeyyā”是指:对没有滤水器的人,若不给予,即犯戒。然而,若有人自己手中带着滤水器却仍乞求,则不应勉强给予。“Daṇḍaparissāvana”类似洗衣工所用的碱水滤器:在四脚绑定的梯架上绑上布,从中间的杆子倒水,水从两边滤出。“Ottharaka”是将布铺在水中,用罐取水的滤器。其方法是:将布绑在四根杆上,在水中钉下四根桩,绑好布后,将布的四周从水中松开,在中间铺开,用罐取水。“Makasakuṭikā”即衣帐。显示巴利原文
259.Yo na dadeyyāti aparissāvanakasseva yo na dadāti, tassa āpatti. Yo pana attano hatthe parissāvane vijjamānepi yācati, tassa na akāmā dātabbaṃ. Daṇḍaparissāvananti rajakānaṃ khāraparissāvanaṃ viya catūsu pādesu baddhanisseṇikāya sāṭakaṃ bandhitvā majjhedaṇḍake udakaṃ āsiñcitabbaṃ, taṃ ubhopi koṭṭhāse pūretvā parissavati. Ottharakaṃ nāma yaṃ udake ottharitvā ghaṭakena udakaṃ gaṇhanti, tañhi catūsu daṇḍakesu vatthaṃ bandhitvā udake cattāro khāṇuke nikhaṇitvā tesu bandhitvā sabbapariyante udakato mocetvā majjhe ottharitvā ghaṭena udakaṃ gaṇhanti. Makasakuṭikāti cīvarakuṭikā vuccati.
260 “体液积聚之身”指因痰、胆汁等体液过盛而积聚的身体。门闩柱,是指与门框等长的门闩柱,于上凿三四个孔,插入门钉。猴头件,是指贯穿门框并插入其中的门闩销。门钉,是指在中间凿孔后插入之物。门闩,是指在上方连接之物。作圆坛,是指堆砌低矮的平台。烟道,是指排烟的孔洞。熏香,是指用香气熏染。水处,是指放置水的地方,此处应备水罐与勺,以供取用。门楼,是指门房。显示巴利原文
260.Abhisannakāyāti semhādidosussannakāyā. Aggaḷavaṭṭi nāma dvārabāhāya samappamāṇoyeva aggaḷatthambho vuccati, yattha tīṇi cattāri chiddāni katvā sūciyo denti. Kapisīsakaṃ nāma dvārabāhaṃ vijjhitvā tattha pavesito aggaḷapāsako vuccati. Sūcikāti tattha majjhe chiddaṃ katvā pavesitā. Ghaṭikāti upari yojitā. Maṇḍalikaṃ kātunti nīcavatthukaṃ cinituṃ. Dhūmanettanti dhūmanikkhamanachiddaṃ. Vāsetunti gandhena vāsetuṃ. Udakaṭṭhānanti udakatthapanaṭṭhānaṃ. Tattha ghaṭena udakaṃ ṭhapetvā sarāvakena vaḷañjetabbaṃ. Koṭṭhakoti dvārakoṭṭhako.
261 “三种遮盖”中,暖房遮盖与水遮盖仅在作净人事时适用,于其他如礼敬等场合则不适用。衣遮盖于一切行事中皆适用。“无水”是指没有沐浴用水。显示巴利原文
261.Tissopaṭicchādiyoti ettha jantāgharapaṭicchādi ca udakapaṭicchādi ca parikammaṃ karontasseva vaṭṭati, sesesu abhivādanādīsu na vaṭṭati. Vatthapaṭicchādi sabbakammesu vaṭṭati. Udakaṃ na hotīti nhānodakaṃ na hoti.
262 “秤”指如商贩所用的提水秤。所谓蟹钳,是指套在牛身上或用手握持,以长皮带等牵引的机械。轮转,是指辘轳汲水机械。所谓皮片,是指可系于秤或蟹钳上的皮制容器。“显露”指无遮蔽。水刮子,可用木棍、角或木片制作,若无,亦可用布片刮除积水。显示巴利原文
262.Tulanti paṇṇikānaṃ viya udakaubbāhanakatulaṃ. Karakaṭako vuccati goṇe vā yojetvā hatthehi vā gahetvā dīghavarattādīhi ākaḍḍhanayantaṃ. Cakkavaṭṭakanti arahaṭaghaṭiyantaṃ. Cammakhaṇḍaṃ nāma tulāya vā karakaṭake vā yojetabbakaṃ cammabhājanaṃ. Pākaṭā hotīti aparikkhittā hoti. Udakapuñchanīti daṇḍamayāpi visāṇamayāpi dārumayāpi vaṭṭati, tassā asati coḷakenāpi udakaṃ paccuddharituṃ vaṭṭati.
263 “水渠”指引水之渠道。“无饰暖房”是指将椽条架于圆环翼件之上,作尖顶覆盖者,此为其名。“以坐具四月”,意为依坐具而住,四月之内不得离开。显示巴利原文
263.Udakamātikanti udakassa āgamanamātikaṃ. Nillekhajantāgharaṃ nāma āviddhapakkhapāsakaṃ vuccati, gopānasīnaṃ upari maṇḍale pakkhapāsake ṭhapetvā katakūṭacchadanassetaṃ nāmaṃ. Cātumāsaṃ nisīdanenāti nisīdanena cattāro māse na vippavasitabbanti attho.
264 “散花之上”指铺满花朵之处。“毡”是以羊毛制成、未经纺织的,可如皮块般受用。“灌顶枕”是指以铜或银制成的箱,此为其名;但由于已被禁止,木制者亦不可用。“柄环”即所谓持杖者。杖架、叶架、篮、凳等亦属此类。从持架略说,无论有孔无孔,皆可使用。“一器”之中:若一比丘从器皿中取了果或饼离去,其余比丘可食残剩;若彼食尽,另一人仍可取食。显示巴利原文
264.Pupphābhikiṇṇesūti pupphehi santhatesu. Namatakaṃ nāma eḷakalomehi kataṃ avāyimaṃ cammakhaṇḍaparihārena paribhuñjitabbaṃ. Āsittakūpadhānaṃ nāma tambalohena vā rajatena vā katāya peḷāya etaṃ adhivacanaṃ, paṭikkhittattā pana dārumayāpi na vaṭṭati. Maḷorikāti daṇḍadhārako vuccati. Yaṭṭhiādhārakapaṇṇādhārakapacchikapiṭṭhānipi ettheva paviṭṭhāni. Ādhārakasaṅkhepagamanato hi paṭṭhāya chiddaṃ viddhampi aviddhampi vaṭṭatiyeva. Ekabhājaneti ettha sace eko bhikkhu bhājanato phalaṃ vā pūvaṃ vā gahetvā gacchati, tasmiṃ apagate itarassa sesakaṃ bhuñjituṃ vaṭṭati. Itarassāpi tasmiṃ khīṇe puna gahetuṃ vaṭṭati.
265 “以八支”中,只要具备任何一支,便可在界内,或出界前往河边等处行覆钵。如此覆钵之后,不应在其家受取任何施物,并应遣使至其他寺院告知:“勿在某家乞食。”解覆钵时,应令其再三请求,并退出伸手可及之处,然后以白二甘马解覆。显示巴利原文
265.Aṭṭhahaṅgehīti ettha ekekenapi aṅgena samannāgatassa antosīmāya vā nissīmaṃ gantvā nadīādīsu vā nikkujjituṃ vaṭṭatiyeva. Evaṃ nikkujjite pana patte tassa gehe koci deyyadhammo na gahetabbo – ‘‘asukassa gehe bhikkhaṃ mā gaṇhitthā’’ti aññesu vihāresupi pesetabbaṃ. Ukkujjanakāle pana yāvatatiyaṃ yācāpetvā hatthapāsaṃ vijahāpetvā ñattidutiyakammena ukkujjitabbo.
268 “置于前”即置于前方。“令收集”即令收集。布敷具即布敷设。据说彼以“若我得子,世尊将踏我布敷具”之心铺设,而彼实不能得子,故世尊不踏。若踏,彼得子不得时,将执“此非全知者”之见。此乃世尊不踏之因。然因诸比丘若不知而踏,将为在家者所轻,故世尊为令比丘脱于轻慢而制戒。此乃制戒之因。显示巴利原文
268.Purakkhatvāti aggato katvā. Saṃharantūti saṃhariyantu. Celapaṭikanti celasantharaṃ. So kira ‘‘sace ahaṃ puttaṃ lacchāmi, akkamissati me bhagavā celapaṭika’’nti iminā ajjhāsayena santhari, abhabbo cesa puttalābhāya; tasmā bhagavā na akkami. Yadi akkameyya, pacchā puttaṃ alabhanto ‘‘nāyaṃ sabbaññū’’ti diṭṭhiṃ gaṇheyya. Idaṃ tāva bhagavato anakkamane kāraṇaṃ. Yasmā pana bhikkhūpi ye ajānantā akkameyyuṃ, te gihīnaṃ paribhūtā bhaveyyuṃ; tasmā bhikkhū paribhavato mocetuṃ sikkhāpadaṃ paññapesi. Idaṃ sikkhāpadapaññāpane kāraṇaṃ.
"为吉祥而被请求时":不论妇人已分娩还是怀着沉重的身孕,在这些场合,为吉祥而被请求时,可以踏行。所谓"洗足布",是指在洗足处铺设、供人用洗净的双足踩踏的敷具,这也可以踏行。显示巴利原文
Maṅgalatthāya yāciyamānenāti apagatagabbhā vā hotu garugabbhā vā, evarūpesu ṭhānesu maṅgalatthāya yāciyamānena akkamituṃ vaṭṭati. Dhotapādakaṃ nāma pādadhovanaṭṭhāne dhotehi pādehi akkamanatthāya paccattharaṇaṃ atthataṃ hoti, taṃ akkamituṃ vaṭṭati.
269 所谓刮足器,是指为摩擦足而作,状如莲蕊,上立刺者。无论圆形或四方形等,因属放纵之行,故被禁止,不得接受亦不得使用。石即石头,石泡亦可用。扇即扇子。至于棕榈扇,无论以棕叶、竹条、藤皮、孔雀羽或皮革制品制成,皆可用。蚊扇以牙、角、木为柄亦可用,以树皮纤维制成之扇,以及以露兜树气根、发叶等制成者亦包含在内。显示巴利原文
269.Katakaṃ nāma padumakaṇṇikākāraṃ pādaghaṃsanatthaṃ kaṇṭake uṭṭhāpetvā kataṃ. Taṃ vaṭṭaṃ vā hotu caturassādibhedaṃ vā, bāhulikānuyogattā paṭikkhittameva, neva paṭiggahetuṃ na paribhuñjituṃ vaṭṭati. Sakkharāti pāsāṇo vuccati; pāsāṇapheṇakopi vaṭṭati. Vidhūpananti vījanī vuccati . Tālavaṇṭaṃ pana tālapaṇṇehi vā kataṃ hotu veḷudantavilīvehi vā morapiñchehi vā cammavikatīhi vā sabbaṃ vaṭṭati. Makasabījanī dantamayavisāṇamayadaṇḍakāpi vaṭṭati, vākamayabījaniyā ketakapārohakuntālapaṇṇādimayāpi saṅgahitā.
270 “病者之伞”者:若有人身热、胆汁失调,或眼力衰弱,或患有其他因无伞便生起的疾病,他无论是在村落还是林中,皆可使用伞。雨季时,为保护衣物,或为防护猛兽、盗贼等怖畏而自护,亦可用伞。单叶伞则于一切处皆可使用。显示巴利原文
270.Gilānassa chattanti ettha yassa kāyaḍāho vā pittakopo vā hoti, cakkhu vā dubbalaṃ, añño vā koci ābādho vinā chattena uppajjati, tassa gāme vā araññe vā chattaṃ vaṭṭati. Vasse pana cīvaraguttatthaṃ vāḷamigacorabhayesu ca attaguttatthampi vaṭṭati. Ekapaṇṇacchattaṃ pana sabbattheva vaṭṭati.
“有剑”者,谓彼有剑。“闪耀”者,谓闪耀。“杖之认可”:此处,仅应认可量度合宜之四肘杖而授予。短于此或长于此者,即使无有认可,一切人亦皆可用。然而,杖袋,非病者不可用;病者亦须经认可后,方可授予。显示巴利原文
Asissāti asi assa. Vijjotalatīti vijjotati. Daṇḍasammutinti ettha pamāṇayutto catuhatthoyeva daṇḍo sammannitvā dātabbo. Tato ūnātiritto vināpi sammutiyā sabbesaṃ vaṭṭati. Sikkā pana agilānassa na vaṭṭati, gilānassāpi sammannitvāva dātabbā.
273 “反刍者”中,除反刍者外,其余人若将涌上的呃逆含于口中而吞咽,则犯。若不持含而自然下咽,则可。显示巴利原文
273.Romanthakassāti ettha ṭhapetvā romanthakaṃ sesānaṃ āgataṃ uggāraṃ mukhe sandhāretvā gilantānaṃ āpatti. Sace pana asandhāritameva paragalaṃ gacchati, vaṭṭati.
“若被给予”是指施主所施之物,落于受持钵外的部分,比丘可自行取来受用,我允许。此义已于《食品品》中详述。显示巴利原文
Yaṃ diyyamānanti yaṃ dāyakehi diyyamānaṃ paṭiggahitabhājanato bahi patitaṃ, taṃ bhikkhunā sāmaṃ gahetvā paribhuñjituṃ anujānāmīti attho. Idaṃ bhojanavagge vaṇṇitameva.
274 “Kuppaṃ karissāmīti”意为“我将发出声音”。以指甲等物修剪指甲不犯戒,但为护持而修剪,则是允许的。“Vīsatimaṭṭha”指他们令人将二十个指甲磨光或刻划线纹。“Malamatta”指只去除指甲上的少许污垢,此为允许。显示巴利原文
274.Kuppaṃ karissāmīti saddaṃ karissāmi. Nakhādīhi nakhacchedane āpatti natthi, anurakkhaṇatthaṃ pana nakhacchedanaṃ anuññātaṃ. Vīsatimaṭṭhanti vīsatipi nakhe likhitamaṭṭhe kārāpenti. Malamattanti nakhato malamattaṃ apakaḍḍhituṃ anujānāmīti attho.
275 “Khurasipāṭika”指剃刀套。“Massuṃ kappāpentī”意为他们令人用剪刀修剪胡须。“Massuṃ vaḍḍhāpentī”意为他们令人蓄留长胡须。“Golomika”指在下巴留长、竖立的山羊胡。“Caturassaka”指四方形。“Parimukha”指在胸部拔除毛发。“Aḍḍhaduka”指在腹部留一道毛发线。凡此修剪胡须等事,一切皆犯恶作罪。因疾病因缘者:即因疮、伤、出血等病,涉及隐秘处的毛发;用剪刀者:指因疮、伤、出血、头部疾病等因缘。以石子等拔除鼻毛不犯戒,但为防护故,允许使用镊子。“诸比丘,不应令人拔除白发”:于此,若于眉间、额前或须等处,长出令人厌嫌的毛发,无论白发或非白发,皆可令人拔除。显示巴利原文
275.Khurasipāṭikanti khurakosakaṃ . Massuṃ kappāpentīti kattariyā massuṃ chedāpenti. Massuṃ vaḍḍhāpentīti massuṃ dīghaṃ kārenti. Golomikanti hanukamhi dīghaṃ katvā ṭhapitaṃ eḷakamassu vuccati. Caturassakanti catukoṇaṃ. Parimukhanti ure lomasaṃharaṇaṃ. Aḍḍhadukanti udare lomarājiṭṭhapanaṃ. Āpatti dukkaṭassāti massukappāpanādīsu sabbattha āpatti dukkaṭassa. Ābādhappaccayā sambādhe lomanti gaṇḍavaṇarudhiādiābādhappaccayā. Kattarikāyāti gaṇḍavaṇarudhisīsarogābādhappaccayā. Sakkharādīhi nāsikālomaggāhāpane āpatti natthi. Anurakkhaṇatthaṃ pana saṇḍāso anuññāto. Na bhikkhave palitaṃ gāhāpetabbanti ettha yaṃ bhamukāya vā nalāṭe vā dāṭhikāya vā uggantvā bībhacchaṃ ṭhitaṃ, tādisaṃ lomaṃ palitaṃ vā apalitaṃ vā gāhāpetuṃ vaṭṭati.
277 “Kaṃsapattharikā”指铜器商人。“Bandhanamatta”指仅用于绑缚斧头、剪刀、棍杖等的绑缚物。显示巴利原文
277.Kaṃsapattharikāti kaṃsabhaṇḍavāṇijā. Bandhanamattanti vāsikattarayaṭṭhiādīnaṃ bandhanamattaṃ.
278 “诸比丘,不应无腰带……”:此处,若未系腰带便外出,应在忆起之处系上。若心想“我将在座堂系上”而前往,是允许的。忆起后,在未系上前,不得去乞食。“Kalābuka”指多股绳。“Deḍḍubhaka”指形状似水蛇头。“Muraja”指缠绕成鼓槌状而制成的腰带。“Maddavīṇa”指(某种)腰带形状。这些腰带,即使一种也不允许,何况多种。“Paṭṭika”指带子。“Sūkarantaka”在此处指天然无装饰的带子,或以鱼骨织成的带子,这些是允许的;其余如象眼等种类则不允许。“Sūkarantaka”的形状似钥匙鞘。单绳腰带和葡萄蔓腰带则随顺“Sūkarantaka”。‘诸比丘,我允许Muraja和Maddavīṇa’:这仅在十种情况下允许。在此,腰带穗超过四指则不允许。“Sobhaṇa”指缠绕后缝合口边。“Guṇaka”指以鼓形缝合;如此缝合后,边缘牢固。“Pavananta”指边缘。显示巴利原文
278.Nabhikkhave akāyabandhanenāti ettha abandhitvā nikkhamantena yattha sarati, tattha bandhitabbaṃ. Āsanasālāya bandhissāmīti gantuṃ vaṭṭati. Saritvā yāva na bandhati, na tāva piṇḍāya caritabbaṃ. Kalābukaṃ nāma bahurajjukaṃ. Deḍḍubhakaṃ nāma udakasappasīsasadisaṃ. Murajaṃ nāma murajavaṭṭisaṇṭhānaṃ veṭhetvā kataṃ. Maddavīṇaṃ nāma pāmaṅgasaṇṭhānaṃ. Īdisañhi ekampi na vaṭṭati, pageva bahūni. Paṭṭikaṃ sūkarantakanti ettha pakativītā vā macchakaṇṭakavāyimā vā paṭṭikā vaṭṭati, sesā kuñjaracchikādibhedā na vaṭṭanti. Sūkarantakaṃ nāma kuñjikākosakasaṇṭhānaṃ hoti. Ekarajjukaṃ pana muddikakāyabandhanañca sūkarantakaṃ anulometi. Anujānāmi bhikkhave murajaṃ maddavīṇanti idaṃ dasāsuyeva anuññātaṃ . Pāmaṅgadasā cettha catunnaṃ upari na vaṭṭati. Sobhaṇaṃ nāma veṭhetvā mukhavaṭṭisibbanaṃ. Guṇakaṃ nāma mudiṅgasaṇṭhānena sibbanaṃ; evaṃ sibbitā hi antā thirā honti. Pavanantoti pāsanto vuccati.
280 “Hatthisoṇḍaka”指从脐部垂下象鼻形状的下衣穿着方式,如同穿着上衣的妇女之下衣。“Macchavāḷaka”指一端为流苏、一端为边缘,垂下的穿着方式。“Catukaṇṇaka”指上面两角、下面两角,如此显现四角的穿着方式。“Tālavaṇṭaka”指以扇子形状垂下布而穿着。“Satavalika”指将长布多次折叠做出褶皱而穿着,或在左右两侧连续显现褶皱而穿着。然而,若从膝部开始显现一条或两条褶皱,是允许的。显示巴利原文
280.Hatthisoṇḍakaṃ nāma nābhimūlato hatthisoṇḍasaṇṭhānaṃ olambakaṃ katvā nivatthaṃ coḷikaitthīnaṃ nivāsanaṃ viya. Macchavāḷakaṃ nāma ekato dasantaṃ ekato pāsantaṃ olambetvā nivatthaṃ. Catukaṇṇakaṃ nāma upari dve, heṭṭhato dveti evaṃ cattāro kaṇṇe dassetvā nivatthaṃ. Tālavaṇṭakaṃ nāma tālavaṇṭākārena sāṭakaṃ olambetvā nivāsanaṃ. Satavalikaṃ nāma dīghasāṭakaṃ anekakkhattuṃ obhañjitvā ovaṭṭikaṃ karontena nivatthaṃ, vāmadakkhiṇapassesu vā nirantaraṃ valiyo dassetvā nivatthaṃ. Sace pana jāṇuto paṭṭhāya ekā vā dve vā valiyo paññāyanti, vaṭṭati.
“Saṃvelliyaṃ nivāsenti” 是指像摔跤手等那样将衣绑在腋下而穿着;这样的穿着方式,即使是病者或行路者也不允许。又在行路时,将衣的一角或两角提起挂在内衣之上,或者内层如此穿着一件袈裟、外层再穿另一件——这一切都不允许。然而,病者可以整理好内层袈裟的褶皱,再于其上方穿着另一件。无病者穿着两件时,应使穿着层次分明。如此,凡在这里被禁止的,以及在《众学法》注释中被禁止的,都应当避免,应不改变地覆盖三轮、圆整地穿着。若作任何改变,便不免恶作罪。“诸比丘,不应披着在家人的披着方式”:凡被如此禁止的在家人的披着方式都不应披着,应将衣的两角整理齐整——这样的披着称为圆整披着,应当如此披着。显示巴利原文
Saṃvelliyaṃ nivāsentīti mallakammakārādayo viya kacchaṃ bandhitvā nivāsenti; evaṃ nivāsetuṃ gilānassapi maggappaṭipannassapi na vaṭṭati. Yampi maggaṃ gacchantā ekaṃ vā dve vā koṇe ukkhipitvā antaravāsakassa upari laggenti, anto vā ekaṃ kāsāvaṃ tathā nivāsetvā bahi aparaṃ nivāsenti, sabbaṃ na vaṭṭati. Gilāno pana anto kāsāvassa ovaṭṭikaṃ dassetvā aparaṃ upari nivāsetuṃ labhati. Agilānena dve nivāsentena saguṇaṃ katvā nivāsetabbāni. Iti yañca idha paṭikkhittaṃ, yañca sekhiyavaṇṇanāyaṃ; taṃ sabbaṃ vajjetvā nibbikāraṃ timaṇḍalaṃ paṭicchādentena parimaṇḍalaṃ nivāsetabbaṃ. Yaṃkiñci vikāraṃ karonto dukkaṭā na muccati. Na bhikkhave gihipārutaṃ pārupitabbanti evaṃ paṭikkhittaṃ gihipārutaṃ apārupitvā, ubho kaṇṇe samaṃ katvā pārupanaṃ parimaṇḍalapārupanaṃ nāma, taṃ pārupitabbaṃ.
在这里,凡任何白布披着、外道披着、单布披着、象鼻披着、后宫妇女披着、大长者披着、入茅舍披着、婆罗门披着、护法比丘披着等,像这样与圆整的相状不同的披着,这一切都叫做在家人的披着。因此,不应如同持半护衣的尼乾陀披着白布那样,不应如同某些外道敞开胸部将披着置于两肩那样,不应如同单布之人用所穿布的一端披覆后背、将两角置于两肩那样,不应如同酒鬼等用布缠绕颈部、将两端垂在腹部或抛向背后那样,不应如同后宫妇女那样蒙头披着只露出眼珠,不应如同大长者穿着长布后便用其一端覆盖全身那样,不应如同农夫进入田间茅舍时将布缠绕后夹在腋下、便用其一端覆盖身体那样,不应如同婆罗门将布从两腋之间穿入、置于两肩那样,不应如同护法比丘以偏袒披着的方式露出左臂、将衣搭在肩上那样;应避免这一切以及其他类似的披着过失,不如此作变异,而应不改变地圆整披着。若不如此披着,而在寺院或村落间以不恭敬心作任何改变者,犯恶作罪。显示巴利原文
Tattha yaṃkiñci setapaṭapārutaṃ paribbājakapārutaṃ ekasāṭakapārutaṃ soṇḍapārutaṃ antepurikapārutaṃ mahājeṭṭhakapārutaṃ kuṭipavesakapārutaṃ brāhmaṇapārutaṃ pāḷikārakapārutanti evamādi parimaṇḍalalakkhaṇato aññathā pārutaṃ, sabbametaṃ gihipārutaṃ nāma. Tasmā yathā setapaṭā aḍḍhapālakanigaṇṭhā pārupanti, yathā ca ekacce paribbājakā uraṃ vivaritvā dvīsu aṃsakūṭesu pāvuraṇaṃ ṭhapenti, yathā ca ekasāṭakā manussā nivatthasāṭakassa ekenantena piṭṭhiṃ pārupitvā ubho kaṇṇe ubhosu aṃsakūṭesu ṭhapenti, yathā ca surāsoṇḍādayo sāṭakena gīvaṃ parikkhipantā ubho ante udare vā olambenti; piṭṭhiyaṃ vā khipanti, yathā ca antepurikāyo akkhitārakamattaṃ dassetvā oguṇṭhikaṃ pārupanti, yathā ca mahājeṭṭhā dīghasāṭakaṃ nivāsetvā tasseva ekenantena sakalasarīraṃ pārupanti, yathā ca kassakā khettakuṭiṃ pavisantā sāṭakaṃ paliveṭhetvā upakacchake pakkhipitvā tasseva ekenantena sarīraṃ pārupanti, yathā ca brāhmaṇā ubhinnaṃ upakacchakānaṃ antarena sāṭakaṃ pavesetvā aṃsakūṭesu pakkhipanti, yathā ca pāḷikārako bhikkhu ekaṃsapārupanena pārutaṃ vāmabāhuṃ vivaritvā cīvaraṃ aṃsakūṭaṃ āropeti; evaṃ apārupitvā sabbepi ete aññe ca evarūpe pārupanadose vajjetvā nibbikāraṃ parimaṇḍalaṃ pārupitabbaṃ. Tathā apārupitvā ārāme vā antaraghare vā anādarena yaṃkiñci vikāraṃ karontassa dukkaṭaṃ.
281 “Muṇḍavaṭṭī”:指的是如同国王出行时,负责搬运资具物品的人。“Antarākāja”:指的是系在中间、由两人抬的担子。显示巴利原文
281.Muṇḍavaṭṭīti yathā rañño kuhiñci gacchato parikkhārabhaṇḍavahanamanussāti adhippāyo. Antarākājanti majjhe laggetvā dvīhi vahitabbabhāraṃ.
282 “Acakkhussa”:于眼无益,能生损害。“Nacchādeti”:不令人喜。“Aṭṭhaṅgulaparama”:依人之指宽计量,最大为八指。“Atimaṭāhaka”:极微小。显示巴利原文
282.Acakkhussanti cakkhūnaṃ hitaṃ na hoti; parihāniṃ janeti. Nacchādetīti na ruccati. Aṭṭhaṅgulaparamanti manussānaṃ pamāṇaṅgulena aṭṭhaṅgulaparamaṃ. Atimaṭāhakanti atikhuddakaṃ.
283 “Dāyaṃ ālimpentī”:指在草丛、树林等处放火。“Paṭaggi”:指逆火、回火。“Paritta”:指通过清除青草或挖掘壕沟所作的防护。然而在此,若有未受具足戒者在场,自己不得放火;若无,则可放火,亦可刨地、移除草皮、挖掘壕沟,乃至折取生枝来灭火。不论住处是否已起火,皆可如此灭火。但若用水灭火,仅可用如法之水,不可用不如法之水。显示巴利原文
283.Dāyaṃ ālimpentīti tiṇavanādīsu aggiṃ denti. Paṭagginti paṭiaggiṃ. Parittanti appaharitakaraṇena vā parikhākhaṇanena vā parittāṇaṃ. Ettha pana anupasampanne sati sayaṃ aggiṃ dātuṃ na labhati, asati aggimpi dātuṃ labhati, bhūmiṃ tacchetvā tiṇānipi harituṃ, parikhampi khaṇituṃ, allasākhaṃ bhañjitvāpi aggiṃ nibbāpetuṃ labhati, senāsanaṃ pattaṃ vā appattaṃ vā tathā nibbāpetuṃ labhatiyeva. Udakena pana kappiyeneva labhati, na itarena.
284 “Sati karaṇīye”:指有取干柴等事务之时。“Porisi”:指一人高。“Āpadāsu”:指见到猛兽等,或迷路后欲观望方向,或见野火、洪水袭来——于如是灾难时,即使树极高,也允许攀爬。显示巴利原文
284.Sati karaṇīyeti sukkhakaṭṭhādiggahaṇakicce sati. Porisiyanti purisappamāṇaṃ. Āpadāsūti vāḷamigādayo vā disvā maggamūḷho vā disā oloketukāmo hutvā davaḍāhaṃ vā udakoghaṃ vā āgacchantaṃ disvā evarūpāsu āpadāsu atiuccampi rukkhaṃ ārohituṃ vaṭṭati.
285 “Kalyāṇavākkaraṇa”意为音声甜美。“Chandaso āropema”意为如同对待吠陀一般,用梵语式的表达方式来进行讽诵。而“Sakāya niruttiyā”中,所谓“自己的语言”,即正自觉者所说的摩揭陀语。显示巴利原文
285.Kalyāṇavākkaraṇāti madhurasaddā. Chandaso āropemāti vedaṃ viya sakkatabhāsāya vācanāmaggaṃ āropema. Sakāya niruttiyāti ettha sakā nirutti nāma sammāsambuddhena vuttappakāro māgadhiko vohāro.
286 所谓“Lokāyata”,即主张“一切皆残食、一切非残食,乌鸦是白的,苍鹭是黑的,因此因、因此缘”等,如此这般与无意义事理相牵合的外道学说。显示巴利原文
286.Lokāyataṃ nāma sabbaṃ ucchiṭṭhaṃ, sabbaṃ anucchiṭṭhaṃ, seto kāko, kāḷo bako; iminā ca iminā ca kāraṇenāti evamādiniratthakakāraṇapaṭisaṃyuttaṃ titthiyasatthaṃ.
288 “Antarā ahosi”意指在其间消失、被遮蔽了。显示巴利原文
288.Antarā ahosīti antaritā ahosi paṭicchannā.
289 “Ābādhappaccayā”:指因病之缘,以蒜为药,即“以此因缘”之义。显示巴利原文
289.Ābādhappaccayāti yassa ābādhassa lasuṇaṃ bhesajjaṃ; tappaccayāti attho.
290 “Passāvapāduka”:此处指鞋履,可用砖、石、木制作。“Vaccapāduka”亦同此理。“Pariveṇa”:指厕所围墙内的区域。显示巴利原文
290.Passāvapādukanti ettha pādukā iṭṭhakāhipi silāhipi dārūhipi kātuṃ vaṭṭati. Vaccapādukāyapi eseva nayo. Pariveṇanti vaccakuṭiparikkhepabbhantaraṃ.
293 “Yathādhammokāretabbo”:于恶作事,应以恶作治罚;于波逸提事,应以波逸提治罚。凡为打击而制作者,称为“打击器”,此为任何可称为武器者的通称。除它之外,一切其他金属器具,我皆允许——此即是义。“Katakañca kumbhakārikañca”:此处,“kataka”即如前所说;“kumbhakārika”则指如达尼耶所作的全泥小屋。其余各处,文义清晰。显示巴利原文
293.Yathādhammokāretabboti dukkaṭavatthumhi dukkaṭena pācittiyavatthumhi pācittiyena kāretabbo. Paharaṇatthaṃ kataṃ paharaṇīti vuccati, yassa kassaci āvudhasaṅkhātassetaṃ adhivacanaṃ, taṃ ṭhapetvā aññaṃ sabbaṃ lohabhaṇḍaṃ anujānāmīti attho. Katakañca kumbhakārikañcāti ettha katakaṃ vuttameva. Kumbhakārikañcāti dhaniyasseva sabbamattikāmayakuṭi vuccati. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.