4. 自恣犍度
4. Pavāraṇākkhandhakaṃ
不安乐住论
Aphāsukavihārakathā
209在自恣犍度中,“既不应打招呼,也不应交谈”——此处“打招呼”指首先开口说话,“交谈”指随后的对话。“以手越过”意思是举手示意。“如畜生共住”指如同畜生那样的共住。因为畜生即使自身生起苦乐,也不互相告知,不互相问候;同样,这些人也是如此,因此他们的共住被称为“如畜生共住”。此理适用于一切处。诸比丘,不应持守外道所行的禁语戒,也就是不应持守“这三个月不应说话”这样的戒禁,因为这是非法的约定。“互相随顺”指彼此交谈的随顺状态。因为只有在说“请尊者对我说”时,才可能有所言说,否则便不能。“从罪中出罪、以律为先导”,是指从诸罪中出罪,并将律置于首位的安住状态。正因为这样说“请尊者对我说”,他便能从诸罪中出罪,并以律为先行而安住。
209. Pavāraṇākkhandhake – neva ālapeyyāma na sallapeyyāmāti ettha ālāpo nāma paṭhamavacanaṃ; sallāpo pacchimavacanaṃ. Hatthavilaṅghakenāti hatthukkhepakena. Pasusaṃvāsanti pasūnaṃ viya saṃvāsaṃ. Pasavopi hi attano uppannaṃ sukhadukkhaṃ aññamaññassa na ārocenti, paṭisanthāraṃ na karonti, tathā etepi na akaṃsu; tasmā nesaṃ saṃvāso ‘‘pasusaṃvāso’’ti vuccati. Esa nayo sabbattha. Na bhikkhave mūgabbataṃ titthiyasamādānanti ‘‘imaṃ temāsaṃ na kathetabba’’nti evarūpaṃ vatasamādānaṃ na kātabbaṃ; adhammakatikā hesā. Aññamaññānulomatāti aññamaññaṃ vattuṃ anulomabhāvo. ‘‘Vadantu maṃ āyasmanto’’ti hi vadantaṃ sakkā hoti kiñci vattuṃ; na itaraṃ. Āpattivuṭṭhānatā vinayapurekkhāratāti āpattīhi vuṭṭhānabhāvo vinayaṃ purato katvā caraṇabhāvo. ‘‘Vadantu maṃ āyasmanto’’ti hi evaṃ vadanto āpattīhi vuṭṭhahissati, vinayañca purakkhatvā viharissatīti vuccati.
210尊者僧团,请听我说:今日是自恣日,若僧团时机已到,僧团应行自恣。这称为总摄一切之白;如是宣说后,即可作三语自恣,也可作二语、一语自恣。同岁者则不适用。若说“应作三语自恣”,则唯有三语适用,其余不适用。若说“应作二语自恣”,则二语和三语适用,一语和同岁者不适用。若说“应作一语自恣”,则一语、二语、三语皆适用,唯同岁者不适用。若说“同岁者”,则一切皆适用。
210.Suṇātu me bhante saṅgho ajja pavāraṇā, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho pavāreyyāti ayaṃ sabbasaṅgāhikā nāma ñatti; evañhi vutte tevācikaṃ dvevācikaṃ ekavācikañca pavāretuṃ vaṭṭati. Samānavassikaṃ na vaṭṭati. ‘‘Tevācikaṃ pavāreyyā’’ti vutte pana tevācikameva vaṭṭati, aññaṃ na vaṭṭati. ‘‘Dvevācikaṃ pavāreyyā’’ti vutte dvevācikañca tevācikañca vaṭṭati, ekavācikañca samānavassikañca na vaṭṭati. ‘‘Ekavācikaṃ pavāreyyā’’ti vutte pana ekavācika-dvevācika-tevācikāni vaṭṭanti, samānavassikameva na vaṭṭati. ‘‘Samānavassika’’nti vutte sabbaṃ vaṭṭati.
211“坐着不动”指他们只是坐着,不起立。“在那期间”指在那中间,即那段时间。
211.Acchantīti nisinnāva honti, na uṭṭhahanti. Tadamantarāti tadantarā; tāvatakaṃ kālanti attho.
自恣分别论
Pavāraṇābhedakathā
212“十四日与十五日”者,此处若为十四日,应作前行准备,谓:“今日是十四日自恣”;若为十五日,应作:“今日是十五日自恣。”
212.Cātuddasikāca pannarasikā cāti ettha cātuddasikāya ‘‘ajja pavāraṇā cātuddasī’’ti evaṃ pubbakiccaṃ kātabbaṃ, pannarasikāya ‘‘ajja pavāraṇā pannarasī’’ti.
于自恣羯磨中,若一住处有五位比丘共住,取一人之自恣,其余四人设立别众白而自恣,此一切乃非法别众自恣羯磨。若有四人或三人共住,取一人之自恣,其余三人或二人设立僧众白而自恣,此一切亦为非法别众自恣羯磨。
Pavāraṇakammesu sace ekasmiṃ vihāre pañcasu bhikkhūsu vasantesu ekassa pavāraṇaṃ āharitvā cattāro gaṇañattiṃ ṭhapetvā pavārenti, catūsu tīsu vā vasantesu ekassa pavāraṇaṃ āharitvā tayo vā dve vā saṅghañattiṃ ṭhapetvā pavārenti, sabbametaṃ adhammenavaggaṃ pavāraṇakammaṃ.
然而,若所有五人共集一处,设立别众白而自恣;或四人、三人、二人共住者,共集一处,设立僧众白而自恣,此一切乃是非法和合自恣羯磨。
Sace pana sabbepi pañca janā ekato sannipatitvā gaṇañattiṃ ṭhapetvā pavārenti, cattāro tayo vā dve vā vasantā ekato sannipatitvā saṅghañattiṃ ṭhapetvā pavārenti, sabbametaṃ adhammenasamaggaṃ pavāraṇakammaṃ.
若五人中,取一人自恣,其余四人作僧动议而自恣;若四人或三人中,取一人自恣,其余三人或二人作别众动议而自恣——如此皆为如法别众自恣羯磨。
Sace pañcasu janesu ekassa pavāraṇaṃ āharitvā cattāro saṅghañattiṃ ṭhapetvā pavārenti, catūsu tīsu vā ekassa pavāraṇaṃ āharitvā tayo vā dve vā gaṇañattiṃ ṭhapetvā pavārenti, sabbametaṃ dhammenavaggaṃ pavāraṇakammaṃ .
然而,若所有五人共集一处,作僧动议而自恣;或四人、三人共集一处,作别众动议而自恣;二人相互对自恣;一人独住则作决意自恣——如此皆名为如法和合自恣羯磨。
Sace pana sabbepi pañca janā ekato sannipatitvā saṅghañattiṃ ṭhapetvā pavārenti, cattāro vā tayo vā ekato sannipatitvā gaṇañattiṃ ṭhapetvā pavārenti, dve aññamaññaṃ pavārenti, ekako vasanto adhiṭṭhānapavāraṇaṃ karoti, sabbametaṃ dhammenasamaggaṃ nāma pavāraṇakammanti.
允许受取自恣论
Pavāraṇādānānujānanakathā
213213. “已授与自恣”:此处,当自恣已如此授与时,持自恣者应前往僧团,作如此自恣:“诸位尊者,比丘提舍向僧团自恣,依所见、所闻或所疑,愿僧团出于悲悯而告之,见罪后他将忏悔。”第二次……乃至第三次,“诸位尊者,比丘提舍向僧团自恣……见罪后他将忏悔。”然而,若他较年长,则应说:“尊者提舍长老”;如此,便是为他而作了自恣。
213.Dinnā hoti pavāraṇāti ettha evaṃ dinnāya pavāraṇāya pavāraṇāhārakena saṅghaṃ upasaṅkamitvā evaṃ pavāretabbaṃ – ‘‘tisso bhante bhikkhu saṅghaṃ pavāreti diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadatu taṃ bhante saṅgho anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissati. Dutiyampi…pe… tatiyampi bhante tisso bhikkhu saṅghaṃ pavāreti…pe… paṭikarissatī’’ti . Sace pana vuḍḍhataro hoti, ‘‘āyasmā bhante tisso’’ti vattabbaṃ; evañhi tena tassatthāya pavāritaṃ hotīti.
授予自恣时,也应给与意欲。此处,意欲的给与,应依布萨犍度中所说的方法而知。此处的意欲给与,也是为了其余羯磨。因此,若在授予自恣时给与了意欲,依所说的方法,由该比丘与僧团,自恣即已成就。若只授与自恣而不给与意欲,当他的自恣被宣告且僧团已自恣时,自恣一切善成,但其他羯磨则无效。若只给与意欲而不授与自恣,僧团的自恣及其余羯磨并非无效,但该比丘则未自恣。然而,若在自恣日,于界外决意自恣之后方前来者,亦应给与意欲,由此,僧团的自恣羯磨方不无效。
Pavāraṇaṃdentena chandampi dātunti ettha chandadānaṃ uposathakkhandhake vuttanayeneva veditabbaṃ. Idhāpi ca chandadānaṃ avasesakammatthāya. Tasmā sace pavāraṇaṃ dento chandaṃ deti, vuttanayena āhaṭāya pavāraṇāya tena ca bhikkhunā saṅghena ca pavāritameva hoti. Atha pavāraṇameva deti, na chandaṃ, tassa ca pavāraṇāya ārocitāya saṅghena ca pavārite sabbesaṃ suppavāritaṃ hoti, aññaṃ pana kammaṃ kuppati. Sace chandameva deti na pavāraṇaṃ, saṅghassa pavāraṇā ca sesakammāni ca na kuppanti, tena pana bhikkhunā appavāritaṃ hoti. Pavāraṇadivase pana bahisīmāyaṃ pavāraṇaṃ adhiṭṭhahitvā āgatenapi chando dātabbo, tena saṅghassa pavāraṇakammaṃ na kuppati.
218218. “今日是我的自恣日”一句:若是十四日,应如此决意:“今日是我的十四日自恣”;若是十五日,应如此决意:“今日是我的十五日自恣”。
218.Ajja me pavāraṇāti ettha sace cātuddasikā hoti, ‘‘ajja me pavāraṇā cātuddasī’’ti sace pannarasikā ‘‘ajja me pavāraṇā pannarasī’’ti evaṃ adhiṭṭhātabbaṃ.
219219. 至于“于当日自恣时,有罪……”等,一如所说的方法。
219.Tadahupavāraṇāya āpattintiādi vuttanayameva.
十五日等无犯论
Anāpattipannarasakādikathā
222“应再次自恣”是指:再次完成前方便后,作白,从僧团上座开始进行自恣。其余应依《布萨犍度》注释中所说的方法而了知。
222.Puna pavāretabbanti puna pubbakiccaṃ katvā ñattiṃ ṭhapetvā saṅghattherato paṭṭhāya pavāretabbaṃ. Sesaṃ uposathakkhandhakavaṇṇanāyaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ.
228228. “外来比丘应随顺常住比丘”:即“今日自恣为十四日”,此是所应作的前方便。十五日的情况亦同此理。常住比丘应出界外自恣——于自恣末尾,有此经教之外的抉择:若前安居有五比丘入雨安居,后安居亦有五比丘,前安居者已作白并自恣后,后安居者应于他们前作清净布萨,不可在同一布萨堂中作两次白。若后安居者为四人、三人、二人或一人,亦同此理。若前安居者为四人,后安居者亦四人、三人、二人或一人,亦同此理。若前安居者为三人,后安居者亦三人、二人或一人,亦同此理。此中要义:若后安居者人数少于或等于前安居者,他们便合为僧团自恣众,应依僧团自恣而作白。
228.Āgantukehiāvāsikānaṃ anuvattitabbanti ‘‘ajja pavāraṇā cātuddasī’’ti etadeva pubbakiccaṃ kātabbaṃ. Pannarasikavārepi eseva nayo. Āvāsikehi nissīmaṃ gantvā pavāretabbanti assāvasāne ayaṃ pāḷimuttakavinicchayo – sace purimikāya pañca bhikkhū vassaṃ upagatā, pacchimikāyapi pañca, purimehi ñattiṃ ṭhapetvā pavārite pacchimehi tesaṃ santike pārisuddhiuposatho kātabbo, na ekasmiṃ uposathagge dve ñattiyo ṭhapetabbā. Sacepi pacchimikāya upagatā cattāro tayo dve eko vā hoti, eseva nayo. Atha purimikāya cattāro pacchimikāyapi cattāro tayo dve eko vā eseva nayo. Athāpi purimikāya tayo, pacchimikāyapi tayo dve vā, eseva nayo. Idañhettha lakkhaṇaṃ – sace purimikāya upagatehi pacchimikāya upagatā thokatarā ceva honti samasamā ca, saṅghapavāraṇāya gaṇaṃ pūrenti, saṅghapavāraṇāvasena ñatti ṭhapetabbāti.
然而,若前安居者为三人,后安居者仅一人,则与此人合计为四人,不可为四人作僧团白而自恣。然而,他可补满别众白之人数,因此应以别众作白,由前安居者自恣。后者应于他们前作清净布萨。若前安居者为二人,后安居者为二人或一人,亦同此理。若前安居者仅一人,后安居者也仅一人,则一人应于一人前自恣,另一人作清净布萨。然而,若后安居者人数多于前安居者,则应先诵巴帝摩卡,然后由人数较少者于其前自恣。
Sace pana purimikāya tayo, pacchimikāya eko hoti, tena saddhiṃ te cattāro honti, catunnaṃ saṅghañattiṃ ṭhapetvā pavāretuṃ na vaṭṭati. Gaṇañattiyā pana so gaṇapūrako hoti, tasmā gaṇavasena ñattiṃ ṭhapetvā purimehi pavāretabbaṃ. Itarena tesaṃ santike pārisuddhiuposatho kātabbo. Sace purimikāya dve pacchimikāya dve vā eko vā hoti, eseva nayo. Sace purimikāya eko, pacchimikāyapi eko hoti, ekena ekassa santike pavāretabbaṃ, ekena pārisuddhiuposatho kātabbo. Sace pana purimavassūpagatehi pacchimavassūpagatā ekenapi adhikatarā honti, paṭhamaṃ pātimokkhaṃ uddisitvā pacchā thokatarehi tesaṃ santike pavāretabbaṃ.
在迦提月的满月自恣时,若先入雨安居者已行大自恣,而后入雨安居者人数更多或相等,则应先作自恣白,再行自恣。待他们自恣后,其余比丘应行清净布萨。若大自恣中已自恣的比丘众多,而后入雨安居者较少或仅有一人,则在诵出巴帝摩卡后,由该人在他们面前自恣。
Kattikacātumāsiniyā pavāraṇāya pana sace paṭhamaṃ vassūpagatehi mahāpavāraṇāya pavāritehi pacchā upagatā adhikatarā vā samasamā vā honti, pavāraṇāñattiṃ ṭhapetvā pavāretabbaṃ. Tehi pavārite pacchā itarehi pārisuddhiuposatho kātabbo. Atha mahāpavāraṇāya pavāritā bahū bhikkhū honti, pacchimavassūpagatā thokatarā vā eko vā, pātimokkhe uddiṭṭhe pacchā tesaṃ santike tena pavāretabbaṃ.
233233.“诸比丘,不应在未行自恣时自恣,除非僧团和合”——此处应知,和合即如憍赏弥和合那样。“今日自恣和合”——此时应作如是前行准备。凡因任何小事搁置自恣后而达成和合者,应即于该自恣日进行自恣。行和合自恣者,应从初次自恣被搁置后,自月朔日起直至迦提月满月,于此期间内进行,在此之前或之后均不得进行。
233.Na ca bhikkhave appavāraṇāya pavāretabbaṃ, aññatra saṅghasāmaggiyāti ettha kosambakasāmaggīsadisāva sāmaggī veditabbā. ‘‘Ajja pavāraṇā sāmaggī’’ti evañcettha pubbakiccaṃ kātabbaṃ. Ye pana kismiñcideva appamattake pavāraṇaṃ ṭhapetvā samaggā honti, tehi pavāraṇāyameva pavāraṇā kātabbā. Sāmaggīpavāraṇaṃ karontehi ca paṭhamapavāraṇaṃ ṭhapetvā pāṭipadato paṭṭhāya yāva kattikacātumāsinī puṇṇamā, etthantare kātabbā, tato pacchā vā pure vā na vaṭṭati.
二语句等巴瓦喇那论
Dvevācikādipavāraṇākathā
234234.“二语自恣”——此处,作白者亦应说:“若僧团已到适时,僧团应作二语自恣。”一语自恣时应说:“应作一语自恣。”同雨安居者中也应说:“应作同雨安居者自恣。”此处,众多同雨安居者亦可一同自恣。
234.Dvevācikaṃ pavāretunti ettha ñattiṃ ṭhapentenāpi ‘‘yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho dvevācikaṃ pavāreyyā’’ti vattabbaṃ, ekavācike ‘‘ekavācikaṃ pavāreyyā’’ti, samānavassikepi ‘‘samānavassikaṃ pavāreyyā’’ti vattabbaṃ, ettha ca bahūpi samānavassā ekato pavāretuṃ labhanti.
关于遮止巴瓦喇那的论述
Pavāraṇāṭhapanakathā
236第二百三十六条。“已说、已言、未完结”——此处,遮止自恣有两种方式:全体总括的和针对个人的。其中,全体总括的自恣,从“尊者,请僧团听我……僧团应作三语自恣”句中的“su”音开始,至“re”音为止,此时的自恣称为“已说、已言、未完结”。在此中间,哪怕只说一字来遮止,自恣即已被遮止。然而,当念至“yya”音时,则成为已完结,因此从那之后,即便有人遮止,被遮止也成未被遮止。针对个人的遮止中,从“尊者,我向僧团自恣……乃至第三次,尊者,我向僧团自恣,以所见……若见罪,应受持”中的“saṅ”音开始,直至最后的“ṭi”音,此时的自恣为“已说、已言、未完结”,在此中间,如果说一字遮止,自恣即被遮止。然而,当说出“我将做”时,则为已完结,所以到了说“我将做”这个词时,即使遮止,被遮止也成未被遮止。这个道理同样适用于二语自恣、一语自恣以及同雨安居者自恣。在这些自恣当中,遮止的范围也仅以“ṭi”音为终结。
236.Bhāsitāyalapitāya apariyositāyāti ettha sabbasaṅgāhikañca puggalikañcāti duvidhaṃ pavāraṇāṭhapanaṃ. Tattha sabbasaṅgāhike ‘‘suṇātu me bhante saṅgho…pe… saṅgho tevācikaṃ pavāre’’ iti sukārato yāva rekāro, tāva bhāsitā lapitā apariyositāva hoti pavāraṇā. Etthantare ekapadepi ṭhapentena ṭhapitā hoti pavāraṇā. ‘Yya’kāre pana patte pariyositā hoti, tasmā tato paṭṭhāya ṭhapentena ṭhapitāpi aṭṭhapitā hoti. Puggalikaṭhapane pana – ‘‘saṅghaṃ bhante pavāremi…pe… tatiyampi bhante saṅghaṃ pavāremi diṭṭhena vā…pe… passanto paṭī’’ti saṅkārato yāva ayaṃ sabbapacchimo ‘ṭi’kāro tāva bhāsitā lapitā apariyositāva hoti pavāraṇā, etthantare ekapadepi ṭhapentena ṭhapitā hoti pavāraṇā, ‘‘karissāmī’’ti vutte pana pariyositā hoti, tasmā ‘‘karissāmī’’ti etasmiṃ pade patte ṭhapitāpi aṭṭhapitā hoti. Esa nayo dvevācikaekavācikasamānavassikāsupi. Etāsupi hi ṭikārāvasānaṃyeva ṭhapanakhettanti.
237“被追问”——即依后文所述的方式被问:“你以何遮止他?” “压制”——是指说出了“够了,比丘,莫争论”等话语,在此,“压制”意谓言语上的压制。“承认未诋毁”——即这样承认:“我并未以无根的波罗夷诋毁此人。”“如法”:若以桑喀地谢沙罪进行诋毁,犯波逸提;若以其他罪诋毁,犯恶作。“灭除”——即以灭除相而灭除。
237.Anuyuñjiyamānoti ‘‘kimhi naṃ ṭhapesī’’ti parato vuttanayena pucchiyamāno. Omadditvāti etāni ‘‘alaṃ bhikkhu mā bhaṇḍana’’ntiādīni vacanāni vatvā, vacanomaddanā hi idha omaddanāti adhippetā. Anuddhaṃsitaṃ paṭijānātīti ‘‘amūlakena pārājikena anuddhaṃsito ayaṃ mayā’’ti evaṃ paṭijānāti. Yathādhammanti saṅghādisesena anuddhaṃsane pācittiyaṃ; itarehi dukkaṭaṃ. Nāsetvāti liṅganāsanāya nāsetvā.
238“他的那事已如法应对”——只应说完这句话后,接着说“你们自恣吧”,而不应说出“某某罪”,因为那将成为争论的源头。
238.Sāssa yathādhammaṃ paṭikatāti ettakameva vatvā pavārethāti vattabbā, asukā nāma āpattīti idaṃ pana na vattabbaṃ, etañhi kalahassa mukhaṃ hoti.
关于安立事由等的论述
Vatthuṭhapanādikathā
239“此事已知,而人未知”——据说,曾有盗贼在森林寺院的水池中捕鱼,煮熟食用后离去。那位比丘看到这破坏的痕迹,或是在寺院中看到某个无赖造成的破坏痕迹后,便认定“这一定是比丘所为”,于是这样说。所谓“除事之外,僧团应举行自恣”,意思是:“当我们知道那个人时,自会举发他。但现在,请僧团举行自恣吧。”所谓“现在就指出他”,意思是:如果你根据这件事而怀疑某个人,现在就指明他。如果指明了,就应先对那个人进行调查,然后再举行自恣;如果不指明,则应说“我们考察后就会知道”,然后举行自恣。
239.Idaṃ vatthu paññāyati na puggaloti ettha corā kira araññavihāre pokkharaṇito macche gahetvā pacitvā khāditvā agamaṃsu. So taṃ vippakāraṃ disvā ārāme vā kiñci dhuttena kataṃ vippakāraṃ disvā ‘‘bhikkhussa iminā kammena bhavitabba’’nti sallakkhetvā evamāha. Vatthuṃ ṭhapetvā saṅgho pavāreyyāti ‘‘yadā taṃ puggalaṃ jānissāma, tadā naṃ codessāma. Idāni pana saṅgho pavāretū’’ti ayamettha attho. Idāneva naṃ vadehīti sace iminā vatthunā kañci puggalaṃ parisaṅkasi, idāneva naṃ apadisāhīti attho. Sace apadisati, taṃ puggalaṃ anuvijjitvā pavāretabbaṃ; no ce apadisati, upaparikkhitvā jānissāmāti pavāretabbaṃ.
“此人已知,而事未知”——在此,有一位比丘曾以花、香、涂香等供养佛塔,或饮用了阿梨咤酒,他的身体因而产生了相应的香气。他针对这香气,公开此事说:“这位比丘有这样的身体香气。”所谓“除人之外,僧团应举行自恣”,意思是:把此人搁置一旁,让僧团举行自恣。所谓“现在就指出他”,意思是:就你搁置的那个人,现在就说出他的过失。如果他说“这就是他的过失”,那么应在澄清那人之后再举行自恣。如果他说“我不知道”,则应说“我们考察后就会知道”,然后举行自恣。
Ayaṃ puggalo paññāyati na vatthūti ettha eko bhikkhu mālāgandhavilepanehi cetiyaṃ vā pūjesi, ariṭṭhaṃ vā pivi, tassa tadanurūpo sarīragandho ahosi; so taṃ gandhaṃ sandhāya ‘‘imassa bhikkhuno evarūpo sarīragandho’’ti vatthuṃ pakāsento evamāha. Puggalaṃ ṭhapetvā saṅgho pavāreyyāti etaṃ puggalaṃ ṭhapetvā saṅgho pavāretu. Idāneva naṃ vadehīti yaṃ tvaṃ puggalaṃ ṭhapesi, tassa puggalassa idāneva dosaṃ vada. Sace ayamassa dosoti vadati, taṃ puggalaṃ sodhetvā pavāretabbaṃ. Atha nāhaṃ jānāmīti vadati, upaparikkhitvā jānissāmāti pavāretabbaṃ.
“此事和此人都已知”——如同前文所述,有人看到盗贼捕鱼、煮熟、享用的地点,以及用香等沐浴的地点后,认为“这是出家者的行为”,便这样说。所谓“现在就指出他”,意思是:现在就指出依那件事而被怀疑的人。然而,在两者都已被看见的情况下,应当从看见之时起作出判断,然后再举行自恣。所谓“kallaṃ vacanāya”,意思是“适合举发”,即“可以举发”。为何这样说?因为在自恣之前未作判断,后来看见后才举发。所谓“ukkoṭanakaṃ pācittiyaṃ”(翻案波逸提),这是因为比丘们在先前的自恣时,看见了两者并作出了判断后才举行自恣,因此,之后对此提出翻案者,便有罪过。
Idaṃ vatthu ca puggalo ca paññāyatīti purimanayeneva corehi macche gahetvā pacitvā paribhuttaṭṭhānañca gandhādīhi nahānaṭṭhānañca disvā ‘‘pabbajitassa kamma’’nti maññamāno so evamāha. Idāneva naṃ vadehīti idāneva tena vatthunā parisaṅkitaṃ puggalaṃ vadehi; idaṃ pana ubhayampi disvā diṭṭhakālato paṭṭhāya vinicchinitvāva pavāretabbaṃ. Kallaṃ vacanāyāti kallaṃ codanāya; codetuṃ vaṭṭatīti attho. Kasmā? Pavāraṇato pubbe avinicchitattā pacchā ca disvā coditattāti. Ukkoṭanakaṃ pācittiyanti idañhi ubhayaṃ pubbe pavāraṇāya disvā vinicchinitvāva bhikkhū pavārenti, tasmā puna taṃ ukkoṭentassa āpatti.
关于造争者事缘的论述
Bhaṇḍanakārakavatthukathā
240“应作两个或三个十四日布萨”:此处,第四与第五为两个,而第三通常也是十四日。因此,应作第三与第四,或第三、第四与第五,即两个或三个十四日布萨。若于第四日举行时听闻(他们到来),则应在第五日作十四日布萨。这样也是两个十四日布萨。如此行持者,会在十三日或十四日,为那些制造争论者举行十五日的自恣。而在如此举行自恣时,应将界外的沙弥安顿好,听闻“他们来了”之后,应迅速集会举行自恣。为说明此义,故说:“诸比丘,若他们……应如是行。”
240.Dve tayo uposathe cātuddasike kātunti ettha catutthapañcamā dve, tatiyo pana pakatiyāpi catuddasikoyevāti. Tasmā tatiyacatutthā vā tatiyacatutthapañcamā vā dve tayo cātuddasikā kātabbā. Atha catutthe kate suṇanti, pañcamo cātuddasiko kātabbo. Evampi dve cātuddasikā honti. Evaṃ karontā bhaṇḍanakārakānaṃ terase vā cātuddase vā ime pannarasīpavāraṇaṃ pavāressanti. Evaṃ pavārentehi ca bahisīmāya sāmaṇere ṭhapetvā ‘‘te āgacchantī’’ti sutvā lahuṃ lahuṃ sannipatitvā pavāretabbaṃ. Etamatthaṃ dassetuṃ ‘‘te ce bhikkhave…pe… tathā karontū’’ti vuttaṃ.
“未作安排”:意为未为了知他们之到来而作安排,即未作安排;换言之,“未被告知”。“令其混乱”:即用“你们疲累了,且休息片刻”等方法,使其迷惑。“若不能获得”:意指若不能前往界外;因制造争论者的沙弥及年轻比丘们紧随不舍,毫无间断。“于约定的月明之日”:若就某日,他们提出动议:“我等将于约定的月明之日举行自恣”,则于该约定的月明之日——即迦摩底月满月日的四个月自恣日,纵使不愿,亦必须举行自恣,必须自恣,因为不得超越该日举行自恣。“诸比丘,若那些比丘正举行自恣”:意为如此于四个月自恣日举行自恣时。
Asaṃvihitāti saṃvidahanarahitā āgamanajānanatthāya akatasaṃvidahitā; aviññātāva hutvāti attho. Tesaṃ vikkhitvāti ‘‘kilantattha muhuttaṃ vissamathā’’tiādinā nayena sammohaṃ katvāti attho. No ce labhethāti no ce bahisīmaṃ gantuṃ labheyyuṃ; bhaṇḍanakārakānaṃ sāmaṇerehi ca daharabhikkhūhi ca nirantaraṃ anubaddhāva honti. Āgame juṇheti yaṃ sandhāya āgame juṇhe pavāreyyāmāti ñattiṃ ṭhapesuṃ, tasmiṃ āgame juṇhe komudiyā cātumāsiniyā akāmā pavāretabbaṃ, avassaṃ pavāretabbaṃ, na hi taṃ atikkamitvā pavāretuṃ labbhati. Tehi ce bhikkhave bhikkhūhi pavāriyamāneti evaṃ cātumāsiniyā pavāriyamāne.
关于巴瓦喇那摄要的论述
Pavāraṇāsaṅgahakathā
241“某一安适住处”:指新修止或新修观。“我们将成为局外人”:由于无固定夜间住处与日间住处等,不能圆成修行之实践,而将成为局外人。“一切皆应集于一处”:以此遮止授与意欲。因为于分裂僧团和合时、草覆地和合时,以及此自恣摄受——这三种情况下,不可授与意欲。所谓“自恣摄受”:不应给予舍弃业处者、止观已稳固者,以及须陀洹等圣者。然而,对于新获得止观者——无论是全体、半数,乃至仅一人,纵使只为一人,亦应当给予。给予自恣摄受后,于雨安居期间即享有免除权,外来者不得占用其住处。他们亦不应中断雨安居,但于自恣后,即使在此期中亦得出行。为说明此义,故说:“诸比丘,若彼……”其余各处,其义皆明了。
241.Aññataro phāsuvihāroti taruṇasamatho vā taruṇavipassanā vā. Paribāhirā bhavissāmāti anibaddharattiṭṭhānadivāṭṭhānādibhāvena bhāvanānuyogaṃ sampādetuṃ asakkontā bāhirā bhavissāma. Sabbeheva ekajjhaṃ sannipatitabbanti iminā chandadānaṃ paṭikkhipati. Bhinnassa hi saṅghassa samaggakaraṇakāle tiṇavatthārakasamathe imasmiñca pavāraṇāsaṅgaheti imesu tīsu ṭhānesu chandaṃ dātuṃ na vaṭṭati. Pavāraṇāsaṅgaho nāmāyaṃ vissaṭṭhakammaṭṭhānānaṃ thāmagatasamathavipassanānaṃ sotāpannādīnañca na dātabbo. Taruṇasamathavipassanālābhino pana sabbe vā hontu, upaḍḍhā vā, ekapuggalo vā ekassapi vasena dātabboyeva. Dinne pavāraṇāsaṅgahe antovasse parihārova hoti, āgantukā tesaṃ senāsanaṃ gahetuṃ na labhanti. Tehipi chinnavassehi na bhavitabbaṃ, pavāretvā pana antarāpi cārikaṃ pakkamituṃ labhantīti dassanatthaṃ ‘‘tehi ce bhikkhave’’tiādimāha. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.