自恣犍度
4. Pavāraṇākkhandhakaṃ
关于不安乐住的讨论
Aphāsukavihārakathā
209209. 在自恣犍度中,“既不打招呼,也不交谈”——这里“打招呼”指的是先开口说话,“交谈”指的是随后的对答。“以手越过”就是举手示意。“像畜生一样共住”就是像畜生那样的共住。因为畜生即使自己生了苦或乐,也不会互相告知,不会互相问候;同样,这些人也没有这样做,所以他们的共住被称为“像畜生一样共住”。这个道理适用于所有类似之处。诸比丘,不应受持外道的哑戒,也就是不应受持“这三个月不许说话”这样的戒;因为这是非法契约。“互相随顺”指彼此交谈的随顺状态。因为对说“诸位尊者,请对我说”的人,才能够说些什么;对另一人则不行。“出罪与注重戒律”指从诸罪中出离的状态,以及将戒律置于前面而行的状态。因为这样说“诸位尊者,请对我说”的人,将会从诸罪中出离,并将戒律置于前面而住,所以说。
209. Pavāraṇākkhandhake – neva ālapeyyāma na sallapeyyāmāti ettha ālāpo nāma paṭhamavacanaṃ; sallāpo pacchimavacanaṃ. Hatthavilaṅghakenāti hatthukkhepakena. Pasusaṃvāsanti pasūnaṃ viya saṃvāsaṃ. Pasavopi hi attano uppannaṃ sukhadukkhaṃ aññamaññassa na ārocenti, paṭisanthāraṃ na karonti, tathā etepi na akaṃsu; tasmā nesaṃ saṃvāso ‘‘pasusaṃvāso’’ti vuccati. Esa nayo sabbattha. Na bhikkhave mūgabbataṃ titthiyasamādānanti ‘‘imaṃ temāsaṃ na kathetabba’’nti evarūpaṃ vatasamādānaṃ na kātabbaṃ; adhammakatikā hesā. Aññamaññānulomatāti aññamaññaṃ vattuṃ anulomabhāvo. ‘‘Vadantu maṃ āyasmanto’’ti hi vadantaṃ sakkā hoti kiñci vattuṃ; na itaraṃ. Āpattivuṭṭhānatā vinayapurekkhāratāti āpattīhi vuṭṭhānabhāvo vinayaṃ purato katvā caraṇabhāvo. ‘‘Vadantu maṃ āyasmanto’’ti hi evaṃ vadanto āpattīhi vuṭṭhahissati, vinayañca purakkhatvā viharissatīti vuccati.
210尊者,请僧团听我说:今天是自恣日,如果僧团觉得时机合适,僧团就应当行自恣。这叫做“总摄一切白”。这样说了之后,可以作三语自恣,也可以作二语自恣,也可以作一语自恣。同岁自恣则不适用。如果说了“应作三语自恣”,那就只有三语适用,别的都不适用。如果说了“应作二语自恣”,那二语和三语都适用,一语和同岁自恣不适用。如果说了“应作一语自恣”,那一语、二语、三语都适用,只有同岁自恣不适用。如果说了“同岁自恣”,那就一切都适用。
210.Suṇātu me bhante saṅgho ajja pavāraṇā, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho pavāreyyāti ayaṃ sabbasaṅgāhikā nāma ñatti; evañhi vutte tevācikaṃ dvevācikaṃ ekavācikañca pavāretuṃ vaṭṭati. Samānavassikaṃ na vaṭṭati. ‘‘Tevācikaṃ pavāreyyā’’ti vutte pana tevācikameva vaṭṭati, aññaṃ na vaṭṭati. ‘‘Dvevācikaṃ pavāreyyā’’ti vutte dvevācikañca tevācikañca vaṭṭati, ekavācikañca samānavassikañca na vaṭṭati. ‘‘Ekavācikaṃ pavāreyyā’’ti vutte pana ekavācika-dvevācika-tevācikāni vaṭṭanti, samānavassikameva na vaṭṭati. ‘‘Samānavassika’’nti vutte sabbaṃ vaṭṭati.
211“坐着不动”是指他们只是坐着,不站起来。“在那期间”就是在那中间,意思是那段时间。
211.Acchantīti nisinnāva honti, na uṭṭhahanti. Tadamantarāti tadantarā; tāvatakaṃ kālanti attho.
自恣分类论
Pavāraṇābhedakathā
212“十四日与十五日”这里,如果是十四日,就应该先做准备工作,说:“今天自恣是十四日”;如果是十五日,就说:“今天自恣是十五日”。
212.Cātuddasikāca pannarasikā cāti ettha cātuddasikāya ‘‘ajja pavāraṇā cātuddasī’’ti evaṃ pubbakiccaṃ kātabbaṃ, pannarasikāya ‘‘ajja pavāraṇā pannarasī’’ti.
在自恣甘马中,如果在一个精舍里住着五位比丘,他们取来其中一人的自恣,剩下四人成立别众白之后自恣;或者住着四人、三人时,取来其中一人的自恣,剩下三人或两人成立僧众白之后自恣——这一切都是非法别众自恣甘马。
Pavāraṇakammesu sace ekasmiṃ vihāre pañcasu bhikkhūsu vasantesu ekassa pavāraṇaṃ āharitvā cattāro gaṇañattiṃ ṭhapetvā pavārenti, catūsu tīsu vā vasantesu ekassa pavāraṇaṃ āharitvā tayo vā dve vā saṅghañattiṃ ṭhapetvā pavārenti, sabbametaṃ adhammenavaggaṃ pavāraṇakammaṃ.
如果所有五个人聚在一起,立别众白而举行自恣;或者四个、三个、两个人住在一起,聚在一处,立僧众白而举行自恣——这一切都是非法和合的自恣甘马。
Sace pana sabbepi pañca janā ekato sannipatitvā gaṇañattiṃ ṭhapetvā pavārenti, cattāro tayo vā dve vā vasantā ekato sannipatitvā saṅghañattiṃ ṭhapetvā pavārenti, sabbametaṃ adhammenasamaggaṃ pavāraṇakammaṃ.
如果从五个人里,先让一个人受自恣,剩下四个人用僧白(僧团动议)的方式受自恣;或者从四个人、三个人里,先让一个人受自恣,剩下三个人或两个人用别众白(群体动议)的方式受自恣——这些全都是如法的别众自恣甘马。
Sace pañcasu janesu ekassa pavāraṇaṃ āharitvā cattāro saṅghañattiṃ ṭhapetvā pavārenti, catūsu tīsu vā ekassa pavāraṇaṃ āharitvā tayo vā dve vā gaṇañattiṃ ṭhapetvā pavārenti, sabbametaṃ dhammenavaggaṃ pavāraṇakammaṃ .
如果所有五个人聚在一起,先提出僧团动议,然后自恣;或者四个人、三个人聚在一起,先提出别众动议,然后自恣;两个人互相自恣;一个人独住时作决意自恣——这一切都叫作如法和合自恣甘马。
Sace pana sabbepi pañca janā ekato sannipatitvā saṅghañattiṃ ṭhapetvā pavārenti, cattāro vā tayo vā ekato sannipatitvā gaṇañattiṃ ṭhapetvā pavārenti, dve aññamaññaṃ pavārenti, ekako vasanto adhiṭṭhānapavāraṇaṃ karoti, sabbametaṃ dhammenasamaggaṃ nāma pavāraṇakammanti.
允许给予自恣的讨论
Pavāraṇādānānujānanakathā
213“已给予自恣”这句话中,当自恣这样给予之后,持自恣者应当前往僧团,这样作自恣:“诸位尊者,比丘帝萨向僧团自恣,依所见、所闻或所疑,请僧团出于悲悯告诉他,他见到罪后会改正。第二次……第三次,诸位尊者,比丘帝萨向僧团自恣……见到罪后会改正。”不过,如果他较年长,就应当说:“尊者具寿帝萨”;这样,就是由他代为那人作了自恣。
213.Dinnā hoti pavāraṇāti ettha evaṃ dinnāya pavāraṇāya pavāraṇāhārakena saṅghaṃ upasaṅkamitvā evaṃ pavāretabbaṃ – ‘‘tisso bhante bhikkhu saṅghaṃ pavāreti diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadatu taṃ bhante saṅgho anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissati. Dutiyampi…pe… tatiyampi bhante tisso bhikkhu saṅghaṃ pavāreti…pe… paṭikarissatī’’ti . Sace pana vuḍḍhataro hoti, ‘‘āyasmā bhante tisso’’ti vattabbaṃ; evañhi tena tassatthāya pavāritaṃ hotīti.
在授予自恣时也应当给与欲。这里,给与欲应当依照伍波萨他犍度中所说的方法来理解。在这里,给与欲也是为了其余甘马。因此,如果授予自恣的人给与了欲,按照所说的方法,由该比丘和僧团,自恣就已经成立。如果只授予自恣而不给与欲,当他的自恣被宣告、僧团也已自恣时,一切自恣都善成,但其他甘马则会失效。如果只给与欲而不授予自恣,僧团的自恣和其余甘马都不会失效,但该比丘则未完成自恣。然而,在自恣日,于界外决意自恣之后才前来的人,也应当给与欲,这样僧团的自恣甘马才不会失效。
Pavāraṇaṃdentena chandampi dātunti ettha chandadānaṃ uposathakkhandhake vuttanayeneva veditabbaṃ. Idhāpi ca chandadānaṃ avasesakammatthāya. Tasmā sace pavāraṇaṃ dento chandaṃ deti, vuttanayena āhaṭāya pavāraṇāya tena ca bhikkhunā saṅghena ca pavāritameva hoti. Atha pavāraṇameva deti, na chandaṃ, tassa ca pavāraṇāya ārocitāya saṅghena ca pavārite sabbesaṃ suppavāritaṃ hoti, aññaṃ pana kammaṃ kuppati. Sace chandameva deti na pavāraṇaṃ, saṅghassa pavāraṇā ca sesakammāni ca na kuppanti, tena pana bhikkhunā appavāritaṃ hoti. Pavāraṇadivase pana bahisīmāyaṃ pavāraṇaṃ adhiṭṭhahitvā āgatenapi chando dātabbo, tena saṅghassa pavāraṇakammaṃ na kuppati.
218“今天是我的自恣日”这一句:如果是十四日,就应该这样决意:“今天是我的十四日自恣”;如果是十五日,就应该这样决意:“今天是我的十五日自恣”。
218.Ajja me pavāraṇāti ettha sace cātuddasikā hoti, ‘‘ajja me pavāraṇā cātuddasī’’ti sace pannarasikā ‘‘ajja me pavāraṇā pannarasī’’ti evaṃ adhiṭṭhātabbaṃ.
219关于“当天自恣时有罪”等等,只是按照前面所说的方法来理解。
219.Tadahupavāraṇāya āpattintiādi vuttanayameva.
关于无犯十五等之讨论
Anāpattipannarasakādikathā
222再次应宣布的意思是:重新做完前面的准备工作,作完白,然后从僧团上座开始依次宣布。其余内容应当依照《伍波萨他犍度》注释中所说的方法来理解。
222.Puna pavāretabbanti puna pubbakiccaṃ katvā ñattiṃ ṭhapetvā saṅghattherato paṭṭhāya pavāretabbaṃ. Sesaṃ uposathakkhandhakavaṇṇanāyaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ.
228228. 外来比丘应当随顺常住比丘,也就是说,“今天自恣是十四日”,这个前行事务应当先做。十五日那天也是同样的做法。常住比丘应当到界外去自恣——在自恣结尾部分,有一段不属于经文的判定:如果前安居有五位比丘入雨安居,后安居也有五位,前安居的比丘们先作了白并自恣之后,后安居的比丘们应当在他们面前作清净伍波萨他,不可以在同一个伍波萨他堂里作两次白。如果后安居入居的是四位、三位、两位或一位,也是同样的做法。如果前安居是四位,后安居也是四位、三位、两位或一位,也是同样的做法。如果前安居是三位,后安居也是三位或两位,也是同样的做法。这里的要点是:如果后安居入居的比丘比前安居的少,或者一样多,他们就凑满僧团自恣的人数,应当以僧团自恣的方式作白。
228.Āgantukehiāvāsikānaṃ anuvattitabbanti ‘‘ajja pavāraṇā cātuddasī’’ti etadeva pubbakiccaṃ kātabbaṃ. Pannarasikavārepi eseva nayo. Āvāsikehi nissīmaṃ gantvā pavāretabbanti assāvasāne ayaṃ pāḷimuttakavinicchayo – sace purimikāya pañca bhikkhū vassaṃ upagatā, pacchimikāyapi pañca, purimehi ñattiṃ ṭhapetvā pavārite pacchimehi tesaṃ santike pārisuddhiuposatho kātabbo, na ekasmiṃ uposathagge dve ñattiyo ṭhapetabbā. Sacepi pacchimikāya upagatā cattāro tayo dve eko vā hoti, eseva nayo. Atha purimikāya cattāro pacchimikāyapi cattāro tayo dve eko vā eseva nayo. Athāpi purimikāya tayo, pacchimikāyapi tayo dve vā, eseva nayo. Idañhettha lakkhaṇaṃ – sace purimikāya upagatehi pacchimikāya upagatā thokatarā ceva honti samasamā ca, saṅghapavāraṇāya gaṇaṃ pūrenti, saṅghapavāraṇāvasena ñatti ṭhapetabbāti.
如果前安居的有三人,后安居的有一人,那么加上这个人就凑成四人,这时不许可为四人作僧团白后自恣。但这个人可以补足别众白的人数,所以应以别众的方式作白,由前安居的人自恣。后安居的那个人应在他们面前作清净伍波萨他。如果前安居的有两人,后安居的有两人或一人,也是同样的道理。如果前安居的有一人,后安居的也有一人,那么一人应在另一人面前自恣,另一人应作清净伍波萨他。如果后安居的人数比前安居的人数多,哪怕只多一个,也应先诵巴帝摩卡,然后由人数较少的一方在他们面前自恣。
Sace pana purimikāya tayo, pacchimikāya eko hoti, tena saddhiṃ te cattāro honti, catunnaṃ saṅghañattiṃ ṭhapetvā pavāretuṃ na vaṭṭati. Gaṇañattiyā pana so gaṇapūrako hoti, tasmā gaṇavasena ñattiṃ ṭhapetvā purimehi pavāretabbaṃ. Itarena tesaṃ santike pārisuddhiuposatho kātabbo. Sace purimikāya dve pacchimikāya dve vā eko vā hoti, eseva nayo. Sace purimikāya eko, pacchimikāyapi eko hoti, ekena ekassa santike pavāretabbaṃ, ekena pārisuddhiuposatho kātabbo. Sace pana purimavassūpagatehi pacchimavassūpagatā ekenapi adhikatarā honti, paṭhamaṃ pātimokkhaṃ uddisitvā pacchā thokatarehi tesaṃ santike pavāretabbaṃ.
在迦提月满月的自恣日,如果先入雨安居的比丘们已经举行了大自恣,而后入雨安居的比丘人数更多或者相等,那就应当先作自恣白,然后再行自恣。等他们自恣之后,其余比丘应当作清净伍波萨他。如果在大自恣中已经自恣的比丘人数众多,而后入雨安居的比丘较少,或者只有一人,那么在诵完巴帝摩卡之后,应当由这些人在他们面前自恣。
Kattikacātumāsiniyā pavāraṇāya pana sace paṭhamaṃ vassūpagatehi mahāpavāraṇāya pavāritehi pacchā upagatā adhikatarā vā samasamā vā honti, pavāraṇāñattiṃ ṭhapetvā pavāretabbaṃ. Tehi pavārite pacchā itarehi pārisuddhiuposatho kātabbo. Atha mahāpavāraṇāya pavāritā bahū bhikkhū honti, pacchimavassūpagatā thokatarā vā eko vā, pātimokkhe uddiṭṭhe pacchā tesaṃ santike tena pavāretabbaṃ.
233比丘们,不应该在未到自恣时就行自恣,除非僧团和合。这里应当知道,这种和合就像憍赏弥僧团的和合一样。在这里应当先作前行准备,说“今日自恣,僧团和合”。如果有人因为某件小事而推迟自恣,之后又和合了,他们就应当仍在该自恣日行自恣。行和合自恣的人,应当从第一次自恣被推迟之后,从自恣日次日开始,直到迦提月满月之间进行,在此之前或之后都不允许。
233.Na ca bhikkhave appavāraṇāya pavāretabbaṃ, aññatra saṅghasāmaggiyāti ettha kosambakasāmaggīsadisāva sāmaggī veditabbā. ‘‘Ajja pavāraṇā sāmaggī’’ti evañcettha pubbakiccaṃ kātabbaṃ. Ye pana kismiñcideva appamattake pavāraṇaṃ ṭhapetvā samaggā honti, tehi pavāraṇāyameva pavāraṇā kātabbā. Sāmaggīpavāraṇaṃ karontehi ca paṭhamapavāraṇaṃ ṭhapetvā pāṭipadato paṭṭhāya yāva kattikacātumāsinī puṇṇamā, etthantare kātabbā, tato pacchā vā pure vā na vaṭṭati.
关于二语自恣等的自恣讨论
Dvevācikādipavāraṇākathā
234关于“二语自恣”:在这里,即使是在提出动议的时候,也应该说:“如果僧团已经到时候了,僧团应当作二语自恣。”在一语自恣时,应该说:“应当作一语自恣。”在同雨安居的情况下,也应该说:“应当作同雨安居自恣。”而且在这里,许多同雨安居的人也可以一起自恣。
234.Dvevācikaṃ pavāretunti ettha ñattiṃ ṭhapentenāpi ‘‘yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho dvevācikaṃ pavāreyyā’’ti vattabbaṃ, ekavācike ‘‘ekavācikaṃ pavāreyyā’’ti, samānavassikepi ‘‘samānavassikaṃ pavāreyyā’’ti vattabbaṃ, ettha ca bahūpi samānavassā ekato pavāretuṃ labhanti.
关于搁置自恣的讨论
Pavāraṇāṭhapanakathā
236236. “已说、已言、未完结”——在这里,遮止自恣有两种:全体总括的和针对个人的。其中,全体总括的自恣,从“尊者,请僧团听我……僧团应作三语自恣”中的“su”音开始,一直到“re”音为止,这时的自恣就是“已说、已言、未完结”。在这中间,哪怕只用一个字来遮止,自恣就已经被遮止了。但念到“yya”音时,就算完结了,所以从那时起再遮止,被遮止也等于没被遮止。针对个人的遮止中,从“尊者,我向僧团自恣……乃至第三次,尊者,我向僧团自恣,以所见……若见罪,应受持”中的“saṅ”音开始,直到最后这个“ṭi”音为止,这时的自恣就是“已说、已言、未完结”。在这中间,哪怕只说一个字来遮止,自恣就已经被遮止了。但说出“我将做”时,就算完结了,所以到了“我将做”这个词时,即使遮止,被遮止也等于没被遮止。这个道理同样适用于二语自恣、一语自恣和同雨安居者的自恣。在这些自恣里,遮止的范围也仅以“ṭi”音为终点。
236.Bhāsitāyalapitāya apariyositāyāti ettha sabbasaṅgāhikañca puggalikañcāti duvidhaṃ pavāraṇāṭhapanaṃ. Tattha sabbasaṅgāhike ‘‘suṇātu me bhante saṅgho…pe… saṅgho tevācikaṃ pavāre’’ iti sukārato yāva rekāro, tāva bhāsitā lapitā apariyositāva hoti pavāraṇā. Etthantare ekapadepi ṭhapentena ṭhapitā hoti pavāraṇā. ‘Yya’kāre pana patte pariyositā hoti, tasmā tato paṭṭhāya ṭhapentena ṭhapitāpi aṭṭhapitā hoti. Puggalikaṭhapane pana – ‘‘saṅghaṃ bhante pavāremi…pe… tatiyampi bhante saṅghaṃ pavāremi diṭṭhena vā…pe… passanto paṭī’’ti saṅkārato yāva ayaṃ sabbapacchimo ‘ṭi’kāro tāva bhāsitā lapitā apariyositāva hoti pavāraṇā, etthantare ekapadepi ṭhapentena ṭhapitā hoti pavāraṇā, ‘‘karissāmī’’ti vutte pana pariyositā hoti, tasmā ‘‘karissāmī’’ti etasmiṃ pade patte ṭhapitāpi aṭṭhapitā hoti. Esa nayo dvevācikaekavācikasamānavassikāsupi. Etāsupi hi ṭikārāvasānaṃyeva ṭhapanakhettanti.
237被追问是指:按照后面所说的方式被问:“你根据什么把他放在哪里?”
压制是指:说了“够了,比丘,别争吵”这类话之后,这里所说的“压制”就是指用言语压制。
承认诋毁是指:这样承认:“我用无根的巴拉基格罪诋毁了这个人。”
如法是指:如果用桑喀地谢思罪来诋毁,犯巴吉帝亚;如果用其他罪来诋毁,犯恶作。
灭除是指:通过灭除身份来灭除。
237.Anuyuñjiyamānoti ‘‘kimhi naṃ ṭhapesī’’ti parato vuttanayena pucchiyamāno. Omadditvāti etāni ‘‘alaṃ bhikkhu mā bhaṇḍana’’ntiādīni vacanāni vatvā, vacanomaddanā hi idha omaddanāti adhippetā. Anuddhaṃsitaṃ paṭijānātīti ‘‘amūlakena pārājikena anuddhaṃsito ayaṃ mayā’’ti evaṃ paṭijānāti. Yathādhammanti saṅghādisesena anuddhaṃsane pācittiyaṃ; itarehi dukkaṭaṃ. Nāsetvāti liṅganāsanāya nāsetvā.
238只要说完“他的事已如法处理了”这句话,就该接着说“请你们自恣”,而不该说出“某某犯了什么罪”,因为那会成为争吵的导火索。
238.Sāssa yathādhammaṃ paṭikatāti ettakameva vatvā pavārethāti vattabbā, asukā nāma āpattīti idaṃ pana na vattabbaṃ, etañhi kalahassa mukhaṃ hoti.
关于安立事由等的论述
Vatthuṭhapanādikathā
239这件事能看清楚,但人看不出来。这里说,据说有盗贼在森林住处的水池里抓了鱼,煮熟吃了就走了。那位比丘看到那一片狼藉,或者在寺院里看到某个骗子弄出的狼藉痕迹,就断定“这一定是比丘干的”,于是这样说。把事放在一边,僧团应当举行自恣,意思是:“等我们知道那个人是谁时,再来举发他。现在先请僧团举行自恣吧。”这里“现在就指出他”的意思是:如果你根据这件事怀疑某个人,现在就把他指出来。如果指出来了,就要先查清那个人,然后再举行自恣;如果没有指出来,就应当说“我们仔细考察后就会知道”,然后举行自恣。
239.Idaṃ vatthu paññāyati na puggaloti ettha corā kira araññavihāre pokkharaṇito macche gahetvā pacitvā khāditvā agamaṃsu. So taṃ vippakāraṃ disvā ārāme vā kiñci dhuttena kataṃ vippakāraṃ disvā ‘‘bhikkhussa iminā kammena bhavitabba’’nti sallakkhetvā evamāha. Vatthuṃ ṭhapetvā saṅgho pavāreyyāti ‘‘yadā taṃ puggalaṃ jānissāma, tadā naṃ codessāma. Idāni pana saṅgho pavāretū’’ti ayamettha attho. Idāneva naṃ vadehīti sace iminā vatthunā kañci puggalaṃ parisaṅkasi, idāneva naṃ apadisāhīti attho. Sace apadisati, taṃ puggalaṃ anuvijjitvā pavāretabbaṃ; no ce apadisati, upaparikkhitvā jānissāmāti pavāretabbaṃ.
这里说“此人可知,而事不可知”,意思是:有一位比丘用花、香、涂香等供养佛塔,或者喝了阿利塔酒,他的身体就带上了相应的气味。他针对那股气味,把这件事说成“这位比丘身上有这样的气味”,就这样公开了那件事。所谓“把此人搁在一边,僧团举行自恣”,意思是:把这个人放在一边,让僧团举行自恣。所谓“现在就指出他”,意思是:你现在就说出你搁在一边的那个人的过失。如果他说“这就是他的过失”,那就先把那个人查清,再举行自恣。如果他说“我不知道”,那就应当说“我们仔细调查后就会知道”,然后举行自恣。
Ayaṃ puggalo paññāyati na vatthūti ettha eko bhikkhu mālāgandhavilepanehi cetiyaṃ vā pūjesi, ariṭṭhaṃ vā pivi, tassa tadanurūpo sarīragandho ahosi; so taṃ gandhaṃ sandhāya ‘‘imassa bhikkhuno evarūpo sarīragandho’’ti vatthuṃ pakāsento evamāha. Puggalaṃ ṭhapetvā saṅgho pavāreyyāti etaṃ puggalaṃ ṭhapetvā saṅgho pavāretu. Idāneva naṃ vadehīti yaṃ tvaṃ puggalaṃ ṭhapesi, tassa puggalassa idāneva dosaṃ vada. Sace ayamassa dosoti vadati, taṃ puggalaṃ sodhetvā pavāretabbaṃ. Atha nāhaṃ jānāmīti vadati, upaparikkhitvā jānissāmāti pavāretabbaṃ.
这件事和这个人已经清楚了,就像前面说的那样:有人看到盗贼捕鱼、煮鱼、吃鱼的地方,又看到用香料等沐浴的地方,就以为“这是出家人干的事”,于是那样说。“现在就指出他”,意思是:现在就根据那件事,把被怀疑的那个人指出来。但如果两件事都看到了,就应该从看到的时候起就作出判定,然后举行自恣。“适合说”,意思是适合举发,也就是可以举发。为什么?因为在自恣之前没有作出判定,后来看到之后才举发。翻案巴吉帝亚——这是因为比丘们是在此自恣之前,两件事都看到了并作出判定之后才举行自恣的,所以之后对此再翻案的人,就犯了这个罪。
Idaṃ vatthu ca puggalo ca paññāyatīti purimanayeneva corehi macche gahetvā pacitvā paribhuttaṭṭhānañca gandhādīhi nahānaṭṭhānañca disvā ‘‘pabbajitassa kamma’’nti maññamāno so evamāha. Idāneva naṃ vadehīti idāneva tena vatthunā parisaṅkitaṃ puggalaṃ vadehi; idaṃ pana ubhayampi disvā diṭṭhakālato paṭṭhāya vinicchinitvāva pavāretabbaṃ. Kallaṃ vacanāyāti kallaṃ codanāya; codetuṃ vaṭṭatīti attho. Kasmā? Pavāraṇato pubbe avinicchitattā pacchā ca disvā coditattāti. Ukkoṭanakaṃ pācittiyanti idañhi ubhayaṃ pubbe pavāraṇāya disvā vinicchinitvāva bhikkhū pavārenti, tasmā puna taṃ ukkoṭentassa āpatti.
关于制造争执者的事例讨论
Bhaṇḍanakārakavatthukathā
240“应当在十四日伍波萨他时作两个或三个”:这里,第四和第五算两个,而第三个本来也就是十四日的。所以,应当作第三和第四,或者第三、第四和第五,也就是两个或三个十四日伍波萨他。如果在第四日做了之后他们听到了,那就应当在第五日再作一次十四日伍波萨他。这样也还是两个十四日伍波萨他。这样做的人,会在十三日或十四日,为那些制造争执的人举行十五日自恣。而这样举行自恣时,要把沙弥安置在界外,听到“他们来了”之后,应当赶快集合起来举行自恣。为了说明这个意思,才说:“诸比丘,如果他们……就应当那样做。”
240.Dve tayo uposathe cātuddasike kātunti ettha catutthapañcamā dve, tatiyo pana pakatiyāpi catuddasikoyevāti. Tasmā tatiyacatutthā vā tatiyacatutthapañcamā vā dve tayo cātuddasikā kātabbā. Atha catutthe kate suṇanti, pañcamo cātuddasiko kātabbo. Evampi dve cātuddasikā honti. Evaṃ karontā bhaṇḍanakārakānaṃ terase vā cātuddase vā ime pannarasīpavāraṇaṃ pavāressanti. Evaṃ pavārentehi ca bahisīmāya sāmaṇere ṭhapetvā ‘‘te āgacchantī’’ti sutvā lahuṃ lahuṃ sannipatitvā pavāretabbaṃ. Etamatthaṃ dassetuṃ ‘‘te ce bhikkhave…pe… tathā karontū’’ti vuttaṃ.
“没有安排”是指没有为了解他们到来而做安排,也就是没有事先安排好;意思是他们根本不知道。“使他们混乱”是指用“你们累了,先休息一会儿”这类话让他们迷惑。“如果得不到机会”是指如果没办法到界外去;因为那些制造争吵的沙弥和年轻比丘一直紧跟着,一刻也不离开。“到了约定的月圆日”是指他们针对某个日子提出动议说“我们到了约定的月圆日就举行自恣”,那么到了那个约定的月圆日,也就是迦摩底月满月日的四个月自恣日,即使不情愿也必须自恣,必定要自恣,因为不可超过该日而自恣。“诸比丘,若那些比丘正举行自恣”:如此于四个月自恣日举行自恣时,
Asaṃvihitāti saṃvidahanarahitā āgamanajānanatthāya akatasaṃvidahitā; aviññātāva hutvāti attho. Tesaṃ vikkhitvāti ‘‘kilantattha muhuttaṃ vissamathā’’tiādinā nayena sammohaṃ katvāti attho. No ce labhethāti no ce bahisīmaṃ gantuṃ labheyyuṃ; bhaṇḍanakārakānaṃ sāmaṇerehi ca daharabhikkhūhi ca nirantaraṃ anubaddhāva honti. Āgame juṇheti yaṃ sandhāya āgame juṇhe pavāreyyāmāti ñattiṃ ṭhapesuṃ, tasmiṃ āgame juṇhe komudiyā cātumāsiniyā akāmā pavāretabbaṃ, avassaṃ pavāretabbaṃ, na hi taṃ atikkamitvā pavāretuṃ labbhati. Tehi ce bhikkhave bhikkhūhi pavāriyamāneti evaṃ cātumāsiniyā pavāriyamāne.
关于自恣摄受的讨论
Pavāraṇāsaṅgahakathā
241“某个安适住处”,是指刚修的止或刚修的观。“我们会成为外人”,意思是由于没有固定的夜间住处、白天住处等,无法完成修行实践,就会成为外人。“所有人都应当聚集到一处”,这是用来禁止授予意欲。因为僧团分裂后要促成和合时、以草覆地法平息诤事时,以及这里所说的自恣摄受——在这三种情况下,不可以授予意欲。所谓“自恣摄受”,就是对于舍弃了业处的人、止观已经稳固的人,以及入流者等圣者,不应给予。但对于刚获得止观的人,无论全体、半数,还是只有一个人,哪怕只为一个人,也应当给予。授予自恣摄受之后,在雨安居期间就享有豁免,外来者不能占用他们的住处。他们也不应当中断雨安居,但在自恣之后,即使还在安居期间也可以外出游行。为了说明这一点,所以说“诸比丘,若他们……”等等。其余各处,含义都很清楚。
241.Aññataro phāsuvihāroti taruṇasamatho vā taruṇavipassanā vā. Paribāhirā bhavissāmāti anibaddharattiṭṭhānadivāṭṭhānādibhāvena bhāvanānuyogaṃ sampādetuṃ asakkontā bāhirā bhavissāma. Sabbeheva ekajjhaṃ sannipatitabbanti iminā chandadānaṃ paṭikkhipati. Bhinnassa hi saṅghassa samaggakaraṇakāle tiṇavatthārakasamathe imasmiñca pavāraṇāsaṅgaheti imesu tīsu ṭhānesu chandaṃ dātuṃ na vaṭṭati. Pavāraṇāsaṅgaho nāmāyaṃ vissaṭṭhakammaṭṭhānānaṃ thāmagatasamathavipassanānaṃ sotāpannādīnañca na dātabbo. Taruṇasamathavipassanālābhino pana sabbe vā hontu, upaḍḍhā vā, ekapuggalo vā ekassapi vasena dātabboyeva. Dinne pavāraṇāsaṅgahe antovasse parihārova hoti, āgantukā tesaṃ senāsanaṃ gahetuṃ na labhanti. Tehipi chinnavassehi na bhavitabbaṃ, pavāretvā pana antarāpi cārikaṃ pakkamituṃ labhantīti dassanatthaṃ ‘‘tehi ce bhikkhave’’tiādimāha. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.