3. 入雨安居犍度
3. Vassūpanāyikakkhandhakaṃ
允许入雨安居之论
Vassūpanāyikānujānanakathā
184在《入雨安居犍度》中——“未制定”:指未被允许或未被安排。“此处诸比丘”:即那些比丘,“此处”一词仅为小品词,无实义。“导致破坏”:指导致毁灭。“将安稳而住”:指将安稳地固定居住。“鸟”:即鸟类。“于雨季入雨安居”:意为在名为雨季的三个月期间,应入雨安居。“入雨安居有几种”:即入雨安居的开始有几种。“于次日之后”中,“于次日之后”即指已过次日,意为已过一日之后。第二种方式中,“月已过”即指已过一月,意为已过一月而圆满。因此,应在阿沙荼月满月之后的第一个斋日,或从阿沙荼月满月之后的另一个满月后的第一个斋日,整理好寺院,准备好饮用水与日用净水,完成一切礼敬佛塔等如法仪轨后,说一次或两三次:“我于此寺院入此三个月的雨安居”,以此发出言语而入雨安居。
184. Vassūpanāyikakkhandhake – apaññattoti ananuññāto asaṃvihito vā. Te idha bhikkhūti te bhikkhū, idhasaddo nipātamatto. Saṅghātaṃ āpādentāti vināsaṃ āpādentā. Saṅkasāyissantīti appossukkā nibaddhavāsaṃ vasissanti. Sakuntakāti sakuṇā. Vassāne vassaṃ upagantunti vassānanāmake temāse vassaṃ upagantabbanti attho. Kati nu kho vassūpanāyikāti kati nu kho vassūpagamanāni. Aparajjugatāyāti ettha aparajjugatāya assāti aparajjugatā, tassā aparajjugatāya; atikkantāya aparasmiṃ divaseti attho. Dutiyanayepi māso gatāya assāti māsagatā, tassā māsagatāya; atikkantāya māse paripuṇṇeti attho. Tasmā āsāḷhīpuṇṇamāya anantare pāṭipadadivase, āsāḷhīpuṇṇamito vā aparāya puṇṇamāya anantare pāṭipadadivaseyeva vihāraṃ paṭijaggitvā pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhapetvā sabbaṃ cetiyavandanādisāmīcikammaṃ niṭṭhāpetvā ‘‘imasmiṃ vihāre imaṃ temāsaṃ vassaṃ upemī’’ti sakiṃ vā dvattikkhattuṃ vā vācaṃ nicchāretvā vassaṃ upagantabbaṃ.
发出言语后,应入雨安居。
Vācaṃ nicchāretvā vassaṃ upagantabbaṃ.
禁止雨安居期间游行等之论
Vassānecārikāpaṭikkhepādikathā
185-6185-6. “若离去者”:此处应知,若无所牵挂地离去,或于他处令黎明生起,即犯此戒。“若逾越者”:此处应知,依所经寺院计数而有诸犯戒。若当日进入百座寺院的界区后逾越,则有百犯戒。然而,若逾越一座寺院的界区后,未进入另一座寺院的界区便返回,则仅有一犯戒。因某种障碍未能入前安居者,应入后安居。
185-6.Yo pakkameyyāti ettha anapekkhagamanena vā aññattha aruṇaṃ uṭṭhāpanena vā āpatti veditabbā. Yo atikkameyyāti ettha vihāragaṇanāya āpattiyo veditabbā. Sace hi taṃ divasaṃ vihārasatassa upacāraṃ okkamitvā atikkamati, sataṃ āpattiyo. Sace pana vihārūpacāraṃ atikkamitvā aññassa vihārassa upacāraṃ anokkamitvāva nivattati, ekā eva āpatti. Kenaci antarāyena purimikaṃ anupagatena pacchimikā upagantabbā.
“欲推迟雨安居”者,意思是想要推迟名为“雨安居”的第一个月,即不以沙瓦那月为雨安居,而希望仍以阿沙荼月为雨安居。“于雨季”,意思是指于月份。“诸比丘,我允许随顺国王”:在此处,因为推迟雨安居对比丘们并无任何损失,所以允许随顺。因此,于其他如法之事,亦应随顺;然而于非法之事,则不应随顺任何人。
Vassaṃukkaḍḍhitukāmoti vassanāmakaṃ paṭhamamāsaṃ ukkaḍḍhitukāmo, sāvaṇamāsaṃ akatvā puna āsāḷhīmāsameva kattukāmoti attho. Āgame juṇheti āgame māseti attho. Anujānāmi bhikkhave rājūnaṃ anuvattitunti ettha vassukkaḍḍhane bhikkhūnaṃ kāci parihāni nāma natthīti anuvattituṃ anuññātaṃ, tasmā aññasmimpi dhammike kamme anuvattitabbaṃ. Adhammike pana na kassaci anuvattitabbaṃ.
允许七日事之论
Sattāhakaraṇīyānujānanakathā
187-8于七日事中——“以七日事而往”,意为凡七日之内所应办之事,即名“七日事”,我允许以此七日事为因由而往。“于遣使时往”,意为当被此七类比丘等遣为使者时,我允许前往。“应于七日内返回”,意为应于七日之内返回,不应于第八日黎明时分仍停留在彼处。
187-8. Sattāhakaraṇīyesu – sattāhakaraṇīyena gantunti sattāhabbhantare yaṃ kattabbaṃ taṃ sattāhakaraṇīyaṃ, tena sattāhakaraṇīyena karaṇabhūtena gantuṃ anujānāmīti attho. Pahite gantunti imehi sattahi bhikkhuādīhi dūte pahiteyeva gantuṃ anujānāmīti attho. Sattāhaṃ sannivatto kātabboti sattāheyeva sannivattitabbo, aṭṭhamo aruṇo tattheva na uṭṭhāpetabboti attho.
“为比丘尼僧团”于此起始,厕所、暖房、暖房大厅,此三处为疏漏之处。
Bhikkhunisaṅghaṃ uddissāti ito paṭṭhāya vaccakuṭi jantāgharaṃ jantāgharasālāti imāni tīṇi parihīnāni.
189小屋等,正如在小屋学处等中所说。“Rasavatī”是指食堂。“Vāreyya”正如在媒嫁学处中所说。“在此经未坏失之前”,意为只要此经未坏失、未毁灭。“或他有其他应做之事”,以此含括任何筹备之作务。于一切处,当以“我欲布施、欲闻法、欲见比丘”等如法言语,或以同义之词被遣使时,应往。省略的方式应如此了知:如说“优婆塞为僧团建造寺院等,为众多比丘,为一比丘,为比丘尼僧团,为众多比丘尼,为一比丘尼,为众多在学尼,为一在学尼,为众多沙弥,为一沙弥,为众多沙弥尼,为一沙弥尼,为自己建造住所”;同样地,“优婆夷、比丘、比丘尼、在学尼、沙弥、沙弥尼为僧团”等一切应说。于此七种事中,当被遣使时,应往。
189.Udositādīni udositasikkhāpadādīsu vuttāneva. Rasavatīti bhattagehaṃ vuccati. Vāreyyaṃ sañcarittasikkhāpade vuttameva. Purāyaṃ suttanto palujjatīti yāva ayaṃ suttanto na palujjati, yāva ayaṃ suttanto na vinassati. Aññataraṃ vā panassa kiccaṃ hoti karaṇīyaṃ vāti etena parisaṅkhataṃ yaṃkiñci karaṇīyaṃ saṅgahitaṃ hoti. Sabbattha ca ‘‘icchāmi dānañca dātuṃ dhammañca sotuṃ bhikkhū ca passitu’’nti imināva kappiyavacanena pesite gantabbaṃ, etesaṃ vā vevacanena. Peyyālakkamo pana evaṃ veditabbo, yathā ‘‘upāsakena saṅghaṃ uddissa vihārādayo kārāpitā honti, sambahule bhikkhū uddissa, ekaṃ bhikkhuṃ uddissa, bhikkhunisaṅghaṃ uddissa, sambahulā bhikkhuniyo, ekaṃ bhikkhuniṃ, sambahulā sikkhamānāyo, ekaṃ sikkhamānaṃ, sambahule sāmaṇere, ekaṃ sāmaṇeraṃ, sambahulā sāmaṇeriyo, ekaṃ sāmaṇeriṃ uddissa attano atthāya nivesanaṃ kārāpitaṃ hotī’’ti vuttaṃ; evameva ‘‘upāsikāya, bhikkhunā, bhikkhuniyā, sikkhamānāya, sāmaṇerena, sāmaṇeriyā saṅghaṃ uddissā’’ti sabbaṃ vattabbaṃ. Etesu sattappakāresu karaṇīyesu pahite gantabbaṃ.
允许五种于未派遣时亦往之论
Pañcannaṃappahitepianujānanakathā
193所谓“五种七日应作事”者,是指对于这些比丘等同一法脉的人,即使未被派遣,也可因如下等理由前往,更不必说已被派遣之时:如“我将为病者寻求病食,或为看护者寻求看护食,或寻求药物,或我将询问,或我将看护”等——下文将详细说明。比丘生病、生起不乐、生起恶作、生起邪见、犯重法而应行别住、应退回原本、应行敬悦、应出罪、僧团欲作羯磨,或僧团已作羯磨——以此十种理由,应前往比丘处。以九种理由,应前往比丘尼处;以六种理由,应前往在学尼处——即前四种,外加“学处已坏”与“欲求受具足戒”。以六种理由,应前往沙弥处——即前四种,外加“欲问戒腊”及“欲求受具足戒”。以五种理由,应前往沙弥尼处——即除去“受具足戒”,而将“欲授与学处”与其余合计。后文关于父母允许之处,亦同此理。然而在《暗黑注》中说:“即使是父母的侍者、亲属或非亲属,未被派遣也可前往。”这既不见于注疏,也不见载于巴利圣典,因此不应采纳。
193.Pañcannaṃsattāhakaraṇīyenāti etesaṃ bhikkhuādīnaṃ sahadhammikānaṃ ‘‘gilānabhattaṃ vā gilānupaṭṭhākabhattaṃ vā bhesajjaṃ vā pariyesissāmi , pucchissāmi vā, upaṭṭhahissāmi vā’’ti evamādinā parato vitthāretvā dassitena kāraṇena appahitepi gantabbaṃ, pageva pahite. Bhikkhu gilāno hoti, anabhirati uppannā hoti, kukkuccaṃ uppannaṃ hoti, diṭṭhigataṃ uppannaṃ hoti, garudhammaṃ ajjhāpanno hoti parivāsāraho, mūlāya paṭikassanāraho hoti, mānattāraho, abbhānāraho, saṅgho kammaṃ kattukāmo hoti, kataṃ vā saṅghena kammaṃ hotīti etehi dasahi kāraṇehi bhikkhussa santikaṃ gantabbaṃ. Bhikkhuniyā santikaṃ navahi kāraṇehi gantabbaṃ, sikkhamānāya santikaṃ chahi – ādito catūhi, sikkhā kuppitā hoti, upasampajjitukāmā hotīti. Sāmaṇerassāpi chahi – ādito catūhi, vassaṃ pucchitukāmo upasampajjitukāmo hotīti. Sāmaṇeriyā upasampadaṃ apanetvā sikkhāpadaṃ dātukāmo hotīti iminā saddhiṃ pañcahi. Parato mātāpitūnaṃ anuññātaṭṭhānepi eseva nayo. Andhakaṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘ye mātāpitūnaṃ upaṭṭhākā ñātakā vā aññātakā vā tesampi appahite gantuṃ vaṭṭatī’’ti vuttaṃ, taṃ neva aṭṭhakathāyaṃ, na pāḷiyā vuttaṃ, tasmā na gahetabbaṃ.
仅允许已派遣者之论
Pahiteyevaanujānanakathā
199“Bhikkhugatiko”(比丘同伴)者,指在一所寺院中与比丘们共住之人。“Undriyati”即“palujjati”(毁坏、崩解)。“Bhaṇḍaṃ chedāpitaṃ”者,谓令斩断资具物品。“Āvahāpeyyuṃ”即“āharāpeyyuṃ”(令取来)。“Dajjāhaṃ”即“dajje ahaṃ”(我应给与)。“以僧团应作事”者,此处指于布萨堂等住所,或于塔、伞盖、栏楯等处所应作之事,乃至比丘的个人住处,一切皆为僧团应作事。是故,为完成此事,可前往搬运资具等,或令支付木匠等之饭食、工钱等。
199.Bhikkhugatikoti ekasmiṃ vihāre bhikkhūhi saddhiṃ vasanakapuriso. Undriyatīti palujjati. Bhaṇḍaṃ chedāpitanti dabbasambhārabhaṇḍaṃ chedāpitaṃ. Āvahāpeyyunti āharāpeyyuṃ. Dajjāhanti dajje ahaṃ. Saṅghakaraṇīyenāti ettha yaṃkiñci uposathāgārādīsu senāsanesu cetiyachattavedikādīsu vā kattabbaṃ, antamaso bhikkhuno puggalikasenāsanampi, sabbaṃ saṅghakaraṇīyameva. Tasmā tassa nipphādanatthaṃ dabbasambhārādīni vā āharituṃ vaḍḍhakīppabhutīnaṃ bhattavetanādīni vā dāpetuṃ gantabbaṃ.
此处,是超出巴利圣典的戒律决断:为了听法,未受邀请者不可前往。若在一大住处,先前已立下公约:“应于某日集会”,此即名为已受邀请,可以前往。若心想“我将洗涤物品”而前往,则不可。然而,若由老师或和尚派遣,则可。若寺院不远,去后心想“我当天即回”,虽未能及时返回,亦可。为授诵、遍问等目的,亦不可前往。但若说“我将去见老师”,则允许前往。然而,若老师说“今日莫往”,则不可。为看望施主之家或亲戚之家,不得前往。
Ayaṃ panettha pāḷimuttakaratticchedavinicchayo – dhammasavanatthāya animantitena gantuṃ na vaṭṭati. Sace ekasmiṃ mahāvāse paṭhamaṃyeva katikā katā hoti – ‘‘asukadivasaṃ nāma sannipatitabba’’nti , nimantitoyeva nāma hoti, gantuṃ vaṭṭati. ‘‘Bhaṇḍakaṃ dhovissāmī’’ti gantuṃ na vaṭṭati. Sace pana ācariyupajjhāyā pahiṇanti, vaṭṭati. Nātidūre vihāro hoti, tattha gantvā ajjeva āgamissāmīti sampāpuṇituṃ na sakkoti, vaṭṭati. Uddesaparipucchādīnaṃ atthāyapi gantuṃ na vaṭṭati. ‘‘Ācariyaṃ passissāmī’’ti pana gantuṃ labhati. Sace pana naṃ ācariyo ‘‘ajja mā gacchā’’ti vadati, vaṭṭati. Upaṭṭhākakulaṃ vā ñātikulaṃ vā dassanāya gantuṃ na labhatīti.
于障碍中不犯、雨安居断之论
Antarāyeanāpattivassacchedakathā
201于‘前往那个村庄’等句中,如果村庄并不遥远,则应在该处乞食后返回寺院居住。若去得远,则应依七日法,待明相出现时返回。若不能返回,便应在该处适宜的地方居住。如果人们按照惯例给予筹食等,应说明:‘我们不住在那所寺院。’如果他们这样说:‘我们不是供养寺院或殿堂,而是供养你们,无论你们住在哪里都可以受用。’则可随意受用,这仍然归属于他们。如果他们这样说:‘请带到你们居住的地方受用。’则应带到他们所住之处,于雨安居之始使其归属后,方可受用。
201.Yena gāmo tena gantuntiādīsu sace gāmo avidūraṃ gato hoti, tattha piṇḍāya caritvā vihārameva āgantvā vasitabbaṃ. Sace dūraṃ gato, sattāhavārena aruṇo uṭṭhāpetabbo. Na sakkā ce hoti, tatreva sabhāgaṭṭhāne vasitabbaṃ. Sace manussā yathāpavattāni salākabhattādīni denti, ‘‘na mayaṃ tasmiṃ vihāre vasimhā’’ti vattabbā. ‘‘Mayaṃ vihārassa vā pāsādassa vā na dema, tumhākaṃ dema, yattha katthaci vasitvā bhuñjathā’’ti vutte pana yathāsukhaṃ bhuñjitabbaṃ, tesaṃyeva taṃ pāpuṇāti. ‘‘Tumhākaṃ vasanaṭṭhāne pāpuṇāpetvā bhuñjathā’’ti vutte pana yattha vasanti, tattha netvā vassaggena pāpuṇāpetvā bhuñjitabbaṃ.
若在自恣时,他们布施雨安居衣,而比丘已依七日法在明相出现时返回,则可接受。但若是中断雨安居者,则应说明:‘我们不住在该处,我们是雨安居已断者。’如果施主们这样说:‘凡是我们住处已送达的物品,让那些应得者接受即可。’则可以接受。至于那些寄存于寺院中、为防止损坏而带到此处的衣等可分配物品,应前往该处,告知后再行分配。‘从此处供给圣者四资具’而给予净人执事者的田地等,其所产生的收益也依同样的方法处理。因为对僧团的可分物品而言,无论物品是在寺院内,还是在界外,对于身处界外的比丘,是不可在告知后分配的。然而,如果物品所在处与受者两处都在同一界内,则告知后分配是可以的。
Sace pavāritakāle vassāvāsikaṃ denti, yadi sattāhavārena aruṇaṃ uṭṭhāpayiṃsu, gahetabbaṃ. Chinnavassehi pana ‘‘na mayaṃ tattha vasimha, chinnavassā maya’’nti vattabbaṃ. Yadi ‘‘yesaṃ amhākaṃ senāsanaṃ pāpitaṃ, te gaṇhantū’’ti vadanti, gahetabbaṃ. Yaṃ pana vihāre upanikkhittakaṃ mā vinassīti idha āhaṭaṃ cīvarādivebhaṅgiyabhaṇḍaṃ, taṃ tattheva gantvā apaloketvā bhājetabbaṃ. ‘‘Ito ayyānaṃ cattāro paccaye dethā’’ti kappiyakārakānaṃ dinne khettavatthuādike tatruppādepi eseva nayo. Saṅghikañhi vebhaṅgiyabhaṇḍaṃ antovihāre vā bahisīmāya vā hotu, bahisīmāya ṭhitānaṃ apaloketvā bhājetuṃ na vaṭṭati. Ubhayattha ṭhitampi pana antosīmāya ṭhitānaṃ apaloketvā bhājetuṃ vaṭṭatiyeva.
于僧团分裂中不犯、雨安居断之论
Saṅghabhedeanāpattivassacchedakathā
202‘僧团已分裂’是指:若僧团确实已经分裂,前往也无可作为。然而,对于那种令人怀疑‘将会分裂’的情形,也依此说为‘已分裂’。‘由众多比丘尼而僧团分裂’不应理解为比丘尼能够分裂僧团。因为世尊曾这样说过:‘优波离!比丘尼不能分裂僧团。’这其实是针对那些依止比丘尼、得到她们助缘之后,令人怀疑‘比丘们将会分裂’的僧团而说的。
202.Saṅghobhinnoti ettha bhinne saṅghe gantvā karaṇīyaṃ natthi, yo pana ‘‘bhijjissatī’’ti āsaṅkito, taṃ sandhāya ‘‘bhinno’’ti vuttaṃ. Sambahulāhi bhikkhunīhi saṅgho bhinnoti ettha na bhikkhunīhi saṅgho bhinnoti daṭṭhabbo. Vuttañhetaṃ ‘‘na kho upāli bhikkhunī saṅghaṃ bhindatī’’ti. Etā pana nissāya anubalaṃ katvā yaṃ saṅghaṃ ‘‘bhikkhū bhindeyyu’’nti āsaṅkā hoti, taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ.
于牛栏等处入雨安居之论
Vajādīsuvassūpagamanakathā
203203.‘牛栏’指牧牛者的住处。‘前往牛栏’等句中,凡与牛栏一同前往者,在雨安居的中断方面不犯。
203.Vajoti gopālakānaṃ nivāsaṭṭhānaṃ. Yena vajoti ettha vajena saddhiṃ gatassa vassacchede anāpatti.
“临近”意即接近。关于“在商队中入雨安居”一句:在此处,于入雨安居之日,该比丘应对优婆塞们说:“能得到一间小屋是合适的。”如果他们建造后给予,应进入其中,三说:“我在此入雨安居。”若不给予,则应在以大厅为限的、停立的车辆下方入雨安居。如果连这也得不到,则应作意住处。然而,在商队中入雨安居是不适当的。所谓“作意住处”,仅仅是生起“我将在此处度过雨安居”的心念。如果正行于旅途中的商队恰逢自恣日,就应在那里自恣。如果商队在雨安居期间内抵达比丘所期望的地点后又继续前行,则比丘应住于所期望之地,并与那里的比丘们一同自恣。如果商队在雨安居期间内中途停驻于一个村庄,或分散了,比丘应就住于该村庄,与比丘们一同共住后自恣;若不自恣而从此前往他处,则为不适当。
Upakaṭṭhāyāti āsannāya. Satthe vassaṃ upagantunti ettha vassūpanāyikadivase tena bhikkhunā upāsakā vattabbā ‘‘kuṭikā laddhuṃ vaṭṭatī’’ti. Sace karitvā denti, tattha pavisitvā ‘‘idha vassaṃ upemī’’ti tikkhattuṃ vattabbaṃ. No ce denti, sālāsaṅkhepena ṭhitasakaṭassa heṭṭhā upagantabbaṃ. Tampi alabhantena ālayo kātabbo. Satthe pana vassaṃ upagantuṃ na vaṭṭati. Ālayo nāma ‘‘idha vassaṃ vasissāmī’’ti cittuppādamattaṃ. Sace maggappaṭipanneyeva satthe pavāraṇadivaso hoti, tattheva pavāretabbaṃ. Atha sattho antovasseyeva bhikkhunā patthitaṭṭhānaṃ patvā atikkamati, patthitaṭṭhāne vasitvā tattha bhikkhūhi saddhiṃ pavāretabbaṃ. Athāpi sattho antovasseyeva antarā ekasmiṃ gāme tiṭṭhati vā vippakirati vā, tasmiṃyeva gāme bhikkhūhi saddhiṃ vasitvā pavāretabbaṃ, apavāretvā tato paraṃ gantuṃ na vaṭṭati.
在船上入雨安居时,同样应于小屋中入。若求小屋而不得,则应作意住处。如果整个三个月期间,船都在海上,就应于该处自恣。若船靠岸,而这位比丘想前往他处,则不应前往。应住于船所抵达的村庄,与比丘们一同自恣。即使船沿岸驶往他处,而比丘愿意住在最初到达的村庄,则船尽管离去,比丘仍应住于彼处,与比丘们一同自恣。
Nāvāyaṃ vassaṃ upagacchantenāpi kuṭiyaṃyeva upagantabbaṃ. Pariyesitvā alabhantena ālayo kātabbo. Sace antotemāsaṃ nāvā samuddeyeva hoti, tattheva pavāretabbaṃ. Atha nāvā kūlaṃ labhati, ayañca parato gantukāmo hoti, gantuṃ na vaṭṭati. Nāvāya laddhagāmeyeva vasitvā bhikkhūhi saddhiṃ pavāretabbaṃ. Sacepi nāvā anutīrameva aññattha gacchati, bhikkhu ca paṭhamaṃ laddhagāmeyeva vasitukāmo, nāvā gacchatu bhikkhunā tattheva vasitvā bhikkhūhi saddhiṃ pavāretabbaṃ .
如是,在围栏、商队和船上这三处,无违犯中断雨安居之罪,亦允自恣。然而,前文所述“被猛兽所逼恼”等,乃至僧团分裂为止的诸情形,仅属无犯,但不可自恣。
Iti vaje satthe nāvāyanti tīsu ṭhānesu natthi vassacchede āpatti, pavāretuñca labhati. Purimesu pana ‘‘vāḷehi ubbāḷhā hontī’’tiādīsu saṅghabhedapariyantesu vatthūsu kevalaṃ anāpatti hoti, pavāretuṃ pana na labhati.
204204.“诸比丘,不得在树洞中”——此处,单纯的树洞确实不合规制;但若在大树洞内部,以木板覆顶做成小屋,并安设入口门,则可入雨安居。砍伐树木后,于树桩顶部以木板覆顶做成小屋,亦属合宜。“依树枝丛”——此处,单纯的树枝丛亦不合规制。然而,若在大的树枝丛中绑扎架子,于彼处覆顶做成小屋,则可入雨安居。“无卧具者”——凡是没有以五种覆盖物之一覆盖、未安门闩的卧具者,此人不合入雨安居。“诸比丘,不得在尸林小屋中”——所谓尸林小屋,乃指钉床等类小屋,入彼处雨安居不合规制。然而,如在坟场另建小屋,则可入雨安居。“诸比丘,不得在伞下”——此处,若在四根柱子上安置伞盖,做围障并安装门,则可入雨安居,此称为伞屋。“在瓮中”——此处,用大陶钵,依伞所述之法做成小屋,则可入雨安居。
204.Na bhikkhave rukkhasusireti ettha suddhe rukkhasusireyeva na vaṭṭati; mahantassa pana rukkhasusirassa anto padaracchadanaṃ kuṭikaṃ katvā pavisanadvāraṃ yojetvā upagantuṃ vaṭṭati. Rūkkhaṃ chinditvā khāṇukamatthake padaracchadanaṃ kuṭikaṃ katvāpi vaṭṭatiyeva. Rukkhaviṭabhiyāti etthāpi suddhe viṭapamatte na vaṭṭati. Mahāviṭape pana aṭṭakaṃ bandhitvā tattha padaracchadanaṃ kuṭikaṃ katvā upagantabbaṃ. Asenāsanikenāti yassa pañcannaṃ chadanānaṃ aññatarena channaṃ yojitadvārabandhanaṃ senāsanaṃ natthi, tena na upagantabbaṃ. Na bhikkhave chavakuṭikāyanti chavakuṭikā nāma ṭaṅkitamañcādibhedā kuṭi, tattha upagantuṃ na vaṭṭati. Susāne pana aññaṃ kuṭikaṃ katvā upagantuṃ vaṭṭati. Na bhikkhave chatteti etthāpi catūsu thambhesu chattaṃ ṭhapetvā āvaraṇaṃ katvā dvāraṃ yojetvā upagantuṃ vaṭṭati, chattakuṭikā nāmesā hoti. Cāṭiyāti etthāpi mahantena kapallena chatte vuttanayena kuṭiṃ katvā upagantuṃ vaṭṭati.
非法约定等之论
Adhammikakatikādikathā
205205.“如此之约定”——此处,意指其他所有类似这些非法约定,皆不应作。其特征在《大分别》中已有说明。
205.Evarūpā katikāti ettha aññāpi yā īdisī adhammikā katikā hoti, sā na kātabbāti attho. Tassā lakkhaṇaṃ mahāvibhaṅge vuttaṃ.
207-8207-208.“于承诺中,犯恶作罪”——此处,并非仅限于对“你们这三个月在此住雨安居”这一承诺成罪,对于“你们这三个月接受饮食,我们双方都将在此住雨安居,我们将一起诵戒”等类似的种种承诺,亦犯恶作。而且,这是对最初心念清净、后来因违犯而生起的情况而言;若最初心念即不清净,则于承诺时犯波逸提罪,于违犯时犯恶作罪,即恶作与波逸提并犯。
207-8.Paṭissave ca āpatti dukkaṭassāti ettha na kevalaṃ ‘‘imaṃ temāsaṃ idha vassaṃ vasathā’’ti etasseva paṭissave āpatti, ‘‘imaṃ temāsaṃ bhikkhaṃ gaṇhatha, ubhopi mayaṃ idha vassaṃ vasissāma, ekato uddisāpessāmā’’ti evamādināpi tassa tassa paṭissave dukkaṭaṃ. Tañca kho paṭhamaṃ suddhacittassa pacchā visaṃvādanapaccayā, paṭhamampi asuddhacittassa pana paṭissave pācittiyaṃ, visaṃvādane dukkaṭanti pācittiyena saddhiṃ dukkaṭaṃ yujjati.
“于当日,若无应作事等”——此处,若未入雨安居便离去,或虽已入但于界外度过七日,且前雨安居日不明确,则犯承诺罪。然而,若已入雨安居,未待明相出,便于当日因七日应作事而离去,且在七日内返回者,无犯;更何况住二、三日而于七日内返回者,更不必说。“住二、三日后”——此处应知:若毫无顾念地越过界区,雨安居即成中断。若有“我将在此住”的作意,仅因失念而未行入雨安居,则已取的坐卧处是善取的,雨安居并未中断,仍可进行自恣。
Sotadaheva akaraṇīyotiādīsu sace vassaṃ anupagantvā vā pakkamati, upagantvā vā sattāhaṃ bahiddhā vītināmeti, purimikā ca na paññāyati, paṭissave ca āpatti. Vassaṃ upagantvā pana aruṇaṃ anuṭṭhāpetvā tadaheva sattāhakaraṇīyena pakkamantassāpi antosattāhe nivattantassa anāpatti, ko pana vādo dvīhatīhaṃ vasitvā antosattāhe nivattantassa. Dvīhatīhaṃ vasitvāti etthāpi nirapekkheneva upacārātikkame vassacchedo veditabbo. Sace idha vasissāmīti ālayo atthi, asatiyā pana vassaṃ na upeti, gahitasenāsanaṃ suggahitaṃ, chinnavasso na hoti, pavāretuṃ labhatiyeva.
“自恣前七日未至时”——此处,从第九日起便可前往,无论其是否返回,皆无犯。其余内容已清楚明了。
Sattāhaṃ anāgatāya pavāraṇāyāti ettha navamito paṭṭhāya gantuṃ vaṭṭati, āgacchatu vā mā vā, anāpatti. Sesaṃ uttānamevāti.