3. 入雨安居犍度
3. Vassūpanāyikakkhandhakaṃ
允许入雨安居的讨论
Vassūpanāyikānujānanakathā
184184. 在《入雨安居犍度》中——“未制定”:指未经允许或未作安排。“此处诸比丘”:就是那些比丘,“此处”这个词只是个虚词。“导致破坏”:指导致毁灭。“将安稳而住”:指将不操心、固定地居住下来。“飞禽”:就是鸟类。“于雨季入雨安居”:意思是在名为雨季的三个月里应当入雨安居。“入雨安居有几种”:就是入雨安居有几种。“于次日之后”:这里“于次日之后”是指已过次日,即已过次日而至于第二天,意思是过了那一天之后的第二天。在第二种说法中,“月已过”是指已过一月,即已过一月而圆满,意思是过了一月圆满之后。因此,在阿沙荼月满月日的次日,即初一,或者在阿沙荼月满月日之后的另一个满月日的次日,即初一,应当打扫住处,准备好饮用水和洗用水,完成一切塔供养等应作之事后,念诵“我在此住处入这三个月雨安居”一次或两三次,然后入雨安居。
184. Vassūpanāyikakkhandhake – apaññattoti ananuññāto asaṃvihito vā. Te idha bhikkhūti te bhikkhū, idhasaddo nipātamatto. Saṅghātaṃ āpādentāti vināsaṃ āpādentā. Saṅkasāyissantīti appossukkā nibaddhavāsaṃ vasissanti. Sakuntakāti sakuṇā. Vassāne vassaṃ upagantunti vassānanāmake temāse vassaṃ upagantabbanti attho. Kati nu kho vassūpanāyikāti kati nu kho vassūpagamanāni. Aparajjugatāyāti ettha aparajjugatāya assāti aparajjugatā, tassā aparajjugatāya; atikkantāya aparasmiṃ divaseti attho. Dutiyanayepi māso gatāya assāti māsagatā, tassā māsagatāya; atikkantāya māse paripuṇṇeti attho. Tasmā āsāḷhīpuṇṇamāya anantare pāṭipadadivase, āsāḷhīpuṇṇamito vā aparāya puṇṇamāya anantare pāṭipadadivaseyeva vihāraṃ paṭijaggitvā pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhapetvā sabbaṃ cetiyavandanādisāmīcikammaṃ niṭṭhāpetvā ‘‘imasmiṃ vihāre imaṃ temāsaṃ vassaṃ upemī’’ti sakiṃ vā dvattikkhattuṃ vā vācaṃ nicchāretvā vassaṃ upagantabbaṃ.
宣布之后,就该进入雨安居了。
Vācaṃ nicchāretvā vassaṃ upagantabbaṃ.
关于禁止在雨安居期间外出游行的讨论
Vassānecārikāpaṭikkhepādikathā
185-6“若离去”:在这里,如果是以无所牵挂的方式离开,或者到别处让黎明生起,就应当知道有犯戒。“若逾越”:在这里,应当知道按所经过的寺院数量来算犯戒数。如果当天进入一百座寺院的界区之后再逾越,就有一百条犯戒。但如果逾越了一座寺院的界区之后,没有进入另一座寺院的界区就返回,那就只有一条犯戒。如果因为某种障碍而没能入前安居,就应当入后安居。
185-6.Yo pakkameyyāti ettha anapekkhagamanena vā aññattha aruṇaṃ uṭṭhāpanena vā āpatti veditabbā. Yo atikkameyyāti ettha vihāragaṇanāya āpattiyo veditabbā. Sace hi taṃ divasaṃ vihārasatassa upacāraṃ okkamitvā atikkamati, sataṃ āpattiyo. Sace pana vihārūpacāraṃ atikkamitvā aññassa vihārassa upacāraṃ anokkamitvāva nivattati, ekā eva āpatti. Kenaci antarāyena purimikaṃ anupagatena pacchimikā upagantabbā.
想要推迟雨安居,意思是:想推迟名叫“雨安居”的第一个月,不把沙瓦那月当作(安居的)月份,而是想仍然把阿沙荼月当作安居的月份。“于来临的白半月”的意思是“于来临的月份”。诸比丘,我允许随顺国王们——在这里,因为推迟雨安居对比丘们来说并没有任何损失,所以允许随顺。因此,对其他如法的事也应当随顺;但对非法的事,则不应随顺任何人。
Vassaṃukkaḍḍhitukāmoti vassanāmakaṃ paṭhamamāsaṃ ukkaḍḍhitukāmo, sāvaṇamāsaṃ akatvā puna āsāḷhīmāsameva kattukāmoti attho. Āgame juṇheti āgame māseti attho. Anujānāmi bhikkhave rājūnaṃ anuvattitunti ettha vassukkaḍḍhane bhikkhūnaṃ kāci parihāni nāma natthīti anuvattituṃ anuññātaṃ, tasmā aññasmimpi dhammike kamme anuvattitabbaṃ. Adhammike pana na kassaci anuvattitabbaṃ.
允许七日事的讨论
Sattāhakaraṇīyānujānanakathā
187-8关于七日事——“以七日事前往”,意思是:七天之内应当办的事,就叫七日事;我允许为了这件应当办的七日事而前往。“派使者去时前往”,意思是:唯有当这七类人——比丘等——派来使者时,我才允许前往。“应在七日内返回”,意思是:应当在七天之内就返回,到第八天黎明时不能还留在那里。
187-8. Sattāhakaraṇīyesu – sattāhakaraṇīyena gantunti sattāhabbhantare yaṃ kattabbaṃ taṃ sattāhakaraṇīyaṃ, tena sattāhakaraṇīyena karaṇabhūtena gantuṃ anujānāmīti attho. Pahite gantunti imehi sattahi bhikkhuādīhi dūte pahiteyeva gantuṃ anujānāmīti attho. Sattāhaṃ sannivatto kātabboti sattāheyeva sannivattitabbo, aṭṭhamo aruṇo tattheva na uṭṭhāpetabboti attho.
“为了比丘尼僧团”这句话之后,从“厕所、浴室、浴室厅”这三处开始,就被省略不说了。
Bhikkhunisaṅghaṃ uddissāti ito paṭṭhāya vaccakuṭi jantāgharaṃ jantāgharasālāti imāni tīṇi parihīnāni.
189关于“小屋”等学处,就按“小屋学处”等里面已经说过的来理解。“有美味的地方”指的就是食堂。“往赴媒嫁”这件事,也按“媒嫁学处”里已经说过的来理解。“趁这部经还没毁坏”,意思是只要这部经还没有坏掉、还没有消失。“或者他有别的任务,有该做的事”,这句话涵盖了任何经过安排、需要去办的事情。无论在哪里,只要有人用“我想布施、想听法、想见比丘”这类如法的话派他去,或者用意思相同的说法派他去,他就应该去。省略部分的顺序应当这样理解:比如说“近事男为僧团建了住处等,为众多比丘、为一位比丘、为比丘尼僧团、为众多比丘尼、为一位比丘尼、为众多在学尼、为一位在学尼、为众多沙弥、为一位沙弥、为众多沙弥尼、为一位沙弥尼,为自己建了住所”;同样地,“近事女、比丘、比丘尼、在学尼、沙弥、沙弥尼为僧团……”这些也都要一一套用来说。在这七种事情当中,被派去时就应当去。
189.Udositādīni udositasikkhāpadādīsu vuttāneva. Rasavatīti bhattagehaṃ vuccati. Vāreyyaṃ sañcarittasikkhāpade vuttameva. Purāyaṃ suttanto palujjatīti yāva ayaṃ suttanto na palujjati, yāva ayaṃ suttanto na vinassati. Aññataraṃ vā panassa kiccaṃ hoti karaṇīyaṃ vāti etena parisaṅkhataṃ yaṃkiñci karaṇīyaṃ saṅgahitaṃ hoti. Sabbattha ca ‘‘icchāmi dānañca dātuṃ dhammañca sotuṃ bhikkhū ca passitu’’nti imināva kappiyavacanena pesite gantabbaṃ, etesaṃ vā vevacanena. Peyyālakkamo pana evaṃ veditabbo, yathā ‘‘upāsakena saṅghaṃ uddissa vihārādayo kārāpitā honti, sambahule bhikkhū uddissa, ekaṃ bhikkhuṃ uddissa, bhikkhunisaṅghaṃ uddissa, sambahulā bhikkhuniyo, ekaṃ bhikkhuniṃ, sambahulā sikkhamānāyo, ekaṃ sikkhamānaṃ, sambahule sāmaṇere, ekaṃ sāmaṇeraṃ, sambahulā sāmaṇeriyo, ekaṃ sāmaṇeriṃ uddissa attano atthāya nivesanaṃ kārāpitaṃ hotī’’ti vuttaṃ; evameva ‘‘upāsikāya, bhikkhunā, bhikkhuniyā, sikkhamānāya, sāmaṇerena, sāmaṇeriyā saṅghaṃ uddissā’’ti sabbaṃ vattabbaṃ. Etesu sattappakāresu karaṇīyesu pahite gantabbaṃ.
关于五种未被派遣的人也可允许的讨论
Pañcannaṃappahitepianujānanakathā
193关于“五种七日应作事”:对于这些同法者——比丘等人,即使没有人来通知,也应当因为下列理由前往,更何况已经有人来通知了呢。这些理由是:“我要去为病人寻找病号饭,或者为看护病人的人寻找饭食,或者寻找药物,或者去询问,或者去照料。”像这样,下文会详细展开说明。
比丘生病了、生起了不喜乐、生起了追悔、生起了邪见、犯了重法而应受别住、应被退回原处、应受敬悦、应被出罪、僧团想要作甘马、或者僧团已经作了甘马——以这十种理由,应该前往比丘那里。
以九种理由,应该前往比丘尼那里。以六种理由,应该前往在学尼那里——就是前面四种,再加上“学处被破坏了”和“想要受达上”。
以六种理由,也应该前往沙弥那里——就是前面四种,再加上“想要问戒腊”和“想要受达上”。
以五种理由,应该前往沙弥尼那里——就是除去“受达上”这一条,换成“想要授与学处”,加上其余几条,合起来五种。
后面关于父母允许的地方,也是同样的道理。不过在《安达迦义注》里说:“即使是父母的侍者、亲属或非亲属,对他们也无人来通知便可以前往。”这既不见于注疏,也不见于巴利圣典,所以不应该采纳。
193.Pañcannaṃsattāhakaraṇīyenāti etesaṃ bhikkhuādīnaṃ sahadhammikānaṃ ‘‘gilānabhattaṃ vā gilānupaṭṭhākabhattaṃ vā bhesajjaṃ vā pariyesissāmi , pucchissāmi vā, upaṭṭhahissāmi vā’’ti evamādinā parato vitthāretvā dassitena kāraṇena appahitepi gantabbaṃ, pageva pahite. Bhikkhu gilāno hoti, anabhirati uppannā hoti, kukkuccaṃ uppannaṃ hoti, diṭṭhigataṃ uppannaṃ hoti, garudhammaṃ ajjhāpanno hoti parivāsāraho, mūlāya paṭikassanāraho hoti, mānattāraho, abbhānāraho, saṅgho kammaṃ kattukāmo hoti, kataṃ vā saṅghena kammaṃ hotīti etehi dasahi kāraṇehi bhikkhussa santikaṃ gantabbaṃ. Bhikkhuniyā santikaṃ navahi kāraṇehi gantabbaṃ, sikkhamānāya santikaṃ chahi – ādito catūhi, sikkhā kuppitā hoti, upasampajjitukāmā hotīti. Sāmaṇerassāpi chahi – ādito catūhi, vassaṃ pucchitukāmo upasampajjitukāmo hotīti. Sāmaṇeriyā upasampadaṃ apanetvā sikkhāpadaṃ dātukāmo hotīti iminā saddhiṃ pañcahi. Parato mātāpitūnaṃ anuññātaṭṭhānepi eseva nayo. Andhakaṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘ye mātāpitūnaṃ upaṭṭhākā ñātakā vā aññātakā vā tesampi appahite gantuṃ vaṭṭatī’’ti vuttaṃ, taṃ neva aṭṭhakathāyaṃ, na pāḷiyā vuttaṃ, tasmā na gahetabbaṃ.
关于确实已被派去的人可以开许的说法
Pahiteyevaanujānanakathā
199比丘同伴,是指在一个精舍里和比丘们一起住的人。Undriyati 就是毁坏、崩解的意思。Bhaṇḍaṃ chedāpitaṃ 是指让人砍断器具材料。Āvahāpeyyuṃ 就是 āharāpeyyuṃ,意思是让人拿来。Dajjāhaṃ 就是 dajje ahaṃ,意思是“我应当给”。关于“僧团应作事”,这里指的是在伍波萨他堂等住所,或者在塔、伞盖、栏杆平台等处应当做的任何事情,甚至比丘个人的住处也算,全都是僧团应作事。因此,为了完成这件事,可以去搬运器具材料等,或者让人支付木匠等人的饭食和工钱等。
199.Bhikkhugatikoti ekasmiṃ vihāre bhikkhūhi saddhiṃ vasanakapuriso. Undriyatīti palujjati. Bhaṇḍaṃ chedāpitanti dabbasambhārabhaṇḍaṃ chedāpitaṃ. Āvahāpeyyunti āharāpeyyuṃ. Dajjāhanti dajje ahaṃ. Saṅghakaraṇīyenāti ettha yaṃkiñci uposathāgārādīsu senāsanesu cetiyachattavedikādīsu vā kattabbaṃ, antamaso bhikkhuno puggalikasenāsanampi, sabbaṃ saṅghakaraṇīyameva. Tasmā tassa nipphādanatthaṃ dabbasambhārādīni vā āharituṃ vaḍḍhakīppabhutīnaṃ bhattavetanādīni vā dāpetuṃ gantabbaṃ.
这里还有一项判定,不算在巴利圣典之内,讲的是夜间分界的处理:为了听法,没有受到邀请的人不可以去。如果在一个大住处,事先已经立下约定:“某日应当集会”,那就算是已经受到邀请,可以去。心想“我要去洗东西”而去,不可以。但如果是老师或戒师派他去,那就可以。如果精舍不太远,去到那里后想“我今天就能回来”,却没能及时赶回,那也可以。为了诵经、提问等目的,也不可以去。但如果说“我要去见老师”,那就允许去。不过,如果老师对他说“今天不要去”,那就可以。为了去看望施主家或亲戚家,也不可以去。
Ayaṃ panettha pāḷimuttakaratticchedavinicchayo – dhammasavanatthāya animantitena gantuṃ na vaṭṭati. Sace ekasmiṃ mahāvāse paṭhamaṃyeva katikā katā hoti – ‘‘asukadivasaṃ nāma sannipatitabba’’nti , nimantitoyeva nāma hoti, gantuṃ vaṭṭati. ‘‘Bhaṇḍakaṃ dhovissāmī’’ti gantuṃ na vaṭṭati. Sace pana ācariyupajjhāyā pahiṇanti, vaṭṭati. Nātidūre vihāro hoti, tattha gantvā ajjeva āgamissāmīti sampāpuṇituṃ na sakkoti, vaṭṭati. Uddesaparipucchādīnaṃ atthāyapi gantuṃ na vaṭṭati. ‘‘Ācariyaṃ passissāmī’’ti pana gantuṃ labhati. Sace pana naṃ ācariyo ‘‘ajja mā gacchā’’ti vadati, vaṭṭati. Upaṭṭhākakulaṃ vā ñātikulaṃ vā dassanāya gantuṃ na labhatīti.
关于在障碍期间不犯戒以及雨安居中断的讨论
Antarāyeanāpattivassacchedakathā
201201. 在“往那个村庄去”等说法中,如果那个村庄不远,就在那里托钵乞食,然后回到精舍住。如果去得远,就按七日法,到天亮时再出发。如果做不到,就在那里合适的地方住下。如果人们照常布施筹食等,应当告诉他们:“我们不住在那座精舍。”如果他们这样说:“我们不是给精舍或殿堂,是给你们的,你们随便住在哪里都可以吃。”那就可以随意吃,这些仍然归他们。如果他们这样说:“请带到你们住的地方再吃。”那就应当带到他们住的地方,按雨安居的方式归属后再吃。
201.Yena gāmo tena gantuntiādīsu sace gāmo avidūraṃ gato hoti, tattha piṇḍāya caritvā vihārameva āgantvā vasitabbaṃ. Sace dūraṃ gato, sattāhavārena aruṇo uṭṭhāpetabbo. Na sakkā ce hoti, tatreva sabhāgaṭṭhāne vasitabbaṃ. Sace manussā yathāpavattāni salākabhattādīni denti, ‘‘na mayaṃ tasmiṃ vihāre vasimhā’’ti vattabbā. ‘‘Mayaṃ vihārassa vā pāsādassa vā na dema, tumhākaṃ dema, yattha katthaci vasitvā bhuñjathā’’ti vutte pana yathāsukhaṃ bhuñjitabbaṃ, tesaṃyeva taṃ pāpuṇāti. ‘‘Tumhākaṃ vasanaṭṭhāne pāpuṇāpetvā bhuñjathā’’ti vutte pana yattha vasanti, tattha netvā vassaggena pāpuṇāpetvā bhuñjitabbaṃ.
如果在邀请布施的时候,他们供养雨安居衣,而比丘们已经按七天一轮的方式让黎明出现,就可以接受。但如果是中断了雨安居的人,就应该说:我们没在那里住过,我们是中断雨安居的人。如果他们说:凡是我们已经提供住处给他们的人,就让那些人拿去吧,那就可以接受。至于那些放在寺院里、为了防止损坏而拿到这里来的衣等可分物品,应该到那里去,告知之后再分配。如果说“从这里给尊者们提供四种资具”,而给了净人田地等物,那些田地等所产生的收益也按同样的办法处理。因为属于僧团的可分物品,不管是在寺院内还是在界外,对于站在界外的人来说,告知之后分配是不允许的。但即使物品位于两处,对站在界内的人来说,告知之后分配仍然是允许的。
Sace pavāritakāle vassāvāsikaṃ denti, yadi sattāhavārena aruṇaṃ uṭṭhāpayiṃsu, gahetabbaṃ. Chinnavassehi pana ‘‘na mayaṃ tattha vasimha, chinnavassā maya’’nti vattabbaṃ. Yadi ‘‘yesaṃ amhākaṃ senāsanaṃ pāpitaṃ, te gaṇhantū’’ti vadanti, gahetabbaṃ. Yaṃ pana vihāre upanikkhittakaṃ mā vinassīti idha āhaṭaṃ cīvarādivebhaṅgiyabhaṇḍaṃ, taṃ tattheva gantvā apaloketvā bhājetabbaṃ. ‘‘Ito ayyānaṃ cattāro paccaye dethā’’ti kappiyakārakānaṃ dinne khettavatthuādike tatruppādepi eseva nayo. Saṅghikañhi vebhaṅgiyabhaṇḍaṃ antovihāre vā bahisīmāya vā hotu, bahisīmāya ṭhitānaṃ apaloketvā bhājetuṃ na vaṭṭati. Ubhayattha ṭhitampi pana antosīmāya ṭhitānaṃ apaloketvā bhājetuṃ vaṭṭatiyeva.
关于僧团分裂、不犯戒以及雨安居中断的讨论
Saṅghabhedeanāpattivassacchedakathā
202“僧团已分裂”这句话里,如果僧团确实已经分裂了,再去也没什么可做的。不过,若有人被怀疑“将会分裂”,针对这种情况也说为“已分裂”。说到“众多比丘尼使僧团分裂”,这里不能理解为比丘尼使僧团分裂。因为这样说过:“优波离,比丘尼不能分裂僧团。”这话其实是针对那种情形说的:依靠这些比丘尼、以她们为助力,让人怀疑“比丘们将会使僧团分裂”。
202.Saṅghobhinnoti ettha bhinne saṅghe gantvā karaṇīyaṃ natthi, yo pana ‘‘bhijjissatī’’ti āsaṅkito, taṃ sandhāya ‘‘bhinno’’ti vuttaṃ. Sambahulāhi bhikkhunīhi saṅgho bhinnoti ettha na bhikkhunīhi saṅgho bhinnoti daṭṭhabbo. Vuttañhetaṃ ‘‘na kho upāli bhikkhunī saṅghaṃ bhindatī’’ti. Etā pana nissāya anubalaṃ katvā yaṃ saṅghaṃ ‘‘bhikkhū bhindeyyu’’nti āsaṅkā hoti, taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ.
关于在牛栏等地方进入雨安居的讨论
Vajādīsuvassūpagamanakathā
203牛栏是牧牛人住的地方。在“与牛栏一起前往”这句话里,凡是和牛栏一起前往而中断雨安居的,不算犯戒。
203.Vajoti gopālakānaṃ nivāsaṭṭhānaṃ. Yena vajoti ettha vajena saddhiṃ gatassa vassacchede anāpatti.
“临近”就是接近的意思。关于“在商队中入雨安居”这一句:在入雨安居那天,那位比丘应该对近事男们说:“能得到一间小屋是合适的。”如果他们建好之后给他,他就进去,说三遍:“我在这里入雨安居。”如果不给,他就应该到停着的、以大厅为限的车子下面去入雨安居。如果连这个也得不到,就应该作意住处。不过,在商队中入雨安居是不合适的。所谓“作意住处”,只是生起“我要在这里度过雨安居”这一个心念而已。如果商队正在路上走的时候恰好到了自恣日,就应该在那里自恣。如果商队在雨安居期间到了比丘想去的地方之后又继续往前走,比丘就应该住在那个他想去的地方,和那里的比丘们一起自恣。如果商队在雨安居期间中途停在一个村子里,或者散开了,比丘就应该住在这个村子里,和比丘们一起住下之后自恣;如果不自恣就离开那里去别处,那是不合适的。
Upakaṭṭhāyāti āsannāya. Satthe vassaṃ upagantunti ettha vassūpanāyikadivase tena bhikkhunā upāsakā vattabbā ‘‘kuṭikā laddhuṃ vaṭṭatī’’ti. Sace karitvā denti, tattha pavisitvā ‘‘idha vassaṃ upemī’’ti tikkhattuṃ vattabbaṃ. No ce denti, sālāsaṅkhepena ṭhitasakaṭassa heṭṭhā upagantabbaṃ. Tampi alabhantena ālayo kātabbo. Satthe pana vassaṃ upagantuṃ na vaṭṭati. Ālayo nāma ‘‘idha vassaṃ vasissāmī’’ti cittuppādamattaṃ. Sace maggappaṭipanneyeva satthe pavāraṇadivaso hoti, tattheva pavāretabbaṃ. Atha sattho antovasseyeva bhikkhunā patthitaṭṭhānaṃ patvā atikkamati, patthitaṭṭhāne vasitvā tattha bhikkhūhi saddhiṃ pavāretabbaṃ. Athāpi sattho antovasseyeva antarā ekasmiṃ gāme tiṭṭhati vā vippakirati vā, tasmiṃyeva gāme bhikkhūhi saddhiṃ vasitvā pavāretabbaṃ, apavāretvā tato paraṃ gantuṃ na vaṭṭati.
在船上入雨安居时,也应当只在小屋里入。如果找了却得不到,就应当作安住。如果整个三个月里船都在海上,就就地自恣。如果船靠了岸,而这位比丘又想继续去别处,那就不应该去。应当住在船所到达的那个村子里,和比丘们一起自恣。即使船沿着岸边开往别处,而比丘想住在最初到达的那个村子里,那就让船开走,比丘应当就地住下,和比丘们一起自恣。
Nāvāyaṃ vassaṃ upagacchantenāpi kuṭiyaṃyeva upagantabbaṃ. Pariyesitvā alabhantena ālayo kātabbo. Sace antotemāsaṃ nāvā samuddeyeva hoti, tattheva pavāretabbaṃ. Atha nāvā kūlaṃ labhati, ayañca parato gantukāmo hoti, gantuṃ na vaṭṭati. Nāvāya laddhagāmeyeva vasitvā bhikkhūhi saddhiṃ pavāretabbaṃ. Sacepi nāvā anutīrameva aññattha gacchati, bhikkhu ca paṭhamaṃ laddhagāmeyeva vasitukāmo, nāvā gacchatu bhikkhunā tattheva vasitvā bhikkhūhi saddhiṃ pavāretabbaṃ .
在围栏、商队、船上这三种情况下,雨安居中断不算犯戒,也可以自恣。但在前面说的“被猛兽逼恼”等情形里,一直到僧团分裂为止的这些情况,就只是无犯而已,不能自恣。
Iti vaje satthe nāvāyanti tīsu ṭhānesu natthi vassacchede āpatti, pavāretuñca labhati. Purimesu pana ‘‘vāḷehi ubbāḷhā hontī’’tiādīsu saṅghabhedapariyantesu vatthūsu kevalaṃ anāpatti hoti, pavāretuṃ pana na labhati.
204比丘们,在树洞里(住雨安居)这件事:单纯的树洞是不可以的;但如果在一个大树的树洞里面,用木板盖顶做成小屋,再装上门作为入口,那就可以进去住。把树砍倒后,在树桩顶上用木板盖顶做成小屋,也是可以的。关于“在树枝丛中”:单纯的树枝丛也不可以。但在大树枝丛里绑一个架子,在那里用木板盖顶做成小屋,就可以进去住。关于“没有住所的人”:如果有人没有以五种覆盖物中的任何一种覆盖、没有装门闩的住所,他就不该进去住。比丘们,不可以在尸林小屋里:所谓尸林小屋,就是钉床之类的小屋,不可以进去住。但在坟场里另外建一间小屋,就可以进去住。比丘们,不可以在伞下:这里如果在四根柱子上架起伞盖,做上围障,装上门,就可以进去住,这叫做伞屋。关于“在瓮中”:这里如果用一个大陶钵,按照伞屋的做法做成小屋,就可以进去住。
204.Na bhikkhave rukkhasusireti ettha suddhe rukkhasusireyeva na vaṭṭati; mahantassa pana rukkhasusirassa anto padaracchadanaṃ kuṭikaṃ katvā pavisanadvāraṃ yojetvā upagantuṃ vaṭṭati. Rūkkhaṃ chinditvā khāṇukamatthake padaracchadanaṃ kuṭikaṃ katvāpi vaṭṭatiyeva. Rukkhaviṭabhiyāti etthāpi suddhe viṭapamatte na vaṭṭati. Mahāviṭape pana aṭṭakaṃ bandhitvā tattha padaracchadanaṃ kuṭikaṃ katvā upagantabbaṃ. Asenāsanikenāti yassa pañcannaṃ chadanānaṃ aññatarena channaṃ yojitadvārabandhanaṃ senāsanaṃ natthi, tena na upagantabbaṃ. Na bhikkhave chavakuṭikāyanti chavakuṭikā nāma ṭaṅkitamañcādibhedā kuṭi, tattha upagantuṃ na vaṭṭati. Susāne pana aññaṃ kuṭikaṃ katvā upagantuṃ vaṭṭati. Na bhikkhave chatteti etthāpi catūsu thambhesu chattaṃ ṭhapetvā āvaraṇaṃ katvā dvāraṃ yojetvā upagantuṃ vaṭṭati, chattakuṭikā nāmesā hoti. Cāṭiyāti etthāpi mahantena kapallena chatte vuttanayena kuṭiṃ katvā upagantuṃ vaṭṭati.
关于非法约定等的讨论
Adhammikakatikādikathā
205像这样的约定,在这里的意思是:其他任何这一类不如法的约定,都不应该去做。它的特征在《大分别》里已经说过了。
205.Evarūpā katikāti ettha aññāpi yā īdisī adhammikā katikā hoti, sā na kātabbāti attho. Tassā lakkhaṇaṃ mahāvibhaṅge vuttaṃ.
207-8207-208. “在承诺时,犯恶作罪”——这里并不是只在“你们这三个月住在这里过雨安居”这种承诺上才犯罪;像“你们这三个月接受饮食吧,我们双方都在这里过雨安居,我们一起诵戒”等等,对种种这样的承诺,也都犯恶作罪。而且,这是指最初心念清净、后来因为违犯才犯的情况;如果最初心念就不清净,那么在承诺时就犯巴吉帝亚罪,在违犯时犯恶作罪,也就是说,恶作和巴吉帝亚可以同时成立。
207-8.Paṭissave ca āpatti dukkaṭassāti ettha na kevalaṃ ‘‘imaṃ temāsaṃ idha vassaṃ vasathā’’ti etasseva paṭissave āpatti, ‘‘imaṃ temāsaṃ bhikkhaṃ gaṇhatha, ubhopi mayaṃ idha vassaṃ vasissāma, ekato uddisāpessāmā’’ti evamādināpi tassa tassa paṭissave dukkaṭaṃ. Tañca kho paṭhamaṃ suddhacittassa pacchā visaṃvādanapaccayā, paṭhamampi asuddhacittassa pana paṭissave pācittiyaṃ, visaṃvādane dukkaṭanti pācittiyena saddhiṃ dukkaṭaṃ yujjati.
在“当天本来就不该做任何事”等说法里:如果还没进入雨安居就离开,或者已经进入雨安居却在外面度过七天,而且前一个雨安居日也看不出来,那就犯承诺罪。可是,如果已经进入雨安居,还没等到天亮,就在当天因为七天要做的事而离开,只要在七天内回来,也无犯;更不用说住了两三天、在七天内回来的情况了。所谓“住了两三天”,这里也要知道:只要毫无顾念地越过了界区,雨安居就算中断。如果心里有“我要在这里住”的执著,只是因为失念而没有正式进入雨安居,那么已经取得的坐卧处算是善取的,雨安居并没有中断,仍然可以进行自恣。
Sotadaheva akaraṇīyotiādīsu sace vassaṃ anupagantvā vā pakkamati, upagantvā vā sattāhaṃ bahiddhā vītināmeti, purimikā ca na paññāyati, paṭissave ca āpatti. Vassaṃ upagantvā pana aruṇaṃ anuṭṭhāpetvā tadaheva sattāhakaraṇīyena pakkamantassāpi antosattāhe nivattantassa anāpatti, ko pana vādo dvīhatīhaṃ vasitvā antosattāhe nivattantassa. Dvīhatīhaṃ vasitvāti etthāpi nirapekkheneva upacārātikkame vassacchedo veditabbo. Sace idha vasissāmīti ālayo atthi, asatiyā pana vassaṃ na upeti, gahitasenāsanaṃ suggahitaṃ, chinnavasso na hoti, pavāretuṃ labhatiyeva.
“自恣日前第七天”这里,从第九天起就可以前往,不管他回来还是不回来,都无犯。其余内容已经很清楚。
Sattāhaṃ anāgatāya pavāraṇāyāti ettha navamito paṭṭhāya gantuṃ vaṭṭati, āgacchatu vā mā vā, anāpatti. Sesaṃ uttānamevāti.