伍波萨他犍度
2. Uposathakkhandhakaṃ
关于允许集会等的讨论
Sannipātānujānanādikathā
132132. 在《伍波萨他犍度》中,“外道”一词:这里,“处”指的是见解;“异处”就是不同的见解;持有异处的人,就叫“外道”;意思是说持有别的见解的人。“说法”是指讲述他们该做和不该做的事。“他们获得”是指那些人获得。“愚钝猪”是指身体肥大的猪。
132. Uposathakkhandhake – aññatitthiyāti ettha titthaṃ vuccati laddhi; aññaṃ titthaṃ aññatitthaṃ; aññatitthaṃ etesaṃ atthīti aññatitthiyā; ito aññaladdhikāti vuttaṃ hoti. Dhammaṃ bhāsantīti yaṃ tesaṃ kattabbākattabbaṃ, taṃ kathenti. Te labhantīti te manussā labhanti. Mūgasūkarāti thūlasarīrasūkarā.
135比丘没有犯戒,或者犯了之后已经出罪,这里说的是:如果比丘对某种罪没有犯,或者犯了之后已经出罪,这种就叫作“不存在的罪”,应该这样理解它的意思。“故意妄语时有什么”是说:如果有人故意妄语,从犯罪的角度看这是什么?是哪一种罪?是恶作。这是恶作罪;但它并不是以妄语为本质,而是依据世尊的教导,由语门生起的不作为罪,应该这样理解。因为世尊将会说:
135.Anajjhāpanno vā hoti āpajjitvā vā vuṭṭhitoti ettha yaṃ āpattiṃ bhikkhu anajjhāpanno vā hoti, āpajjitvā vā vuṭṭhito, ayaṃ asantī nāma āpattīti evamattho veditabbo. Sampajānamusāvāde kiṃ hotīti yvāyaṃ sampajānamusāvādo assa hotīti vutto, so āpattito kiṃ hoti, katarā āpatti hotīti attho. Dukkaṭaṃ hotīti dukkaṭāpatti hoti; sā ca kho na musāvādalakkhaṇena; bhagavato pana vacanena vacīdvāre akiriyasamuṭṭhānā āpatti hotīti veditabbā. Vakkhati hi –
“不与任何人交谈,
也不对他人说言语。
可能会犯语方面的过失,而不是身方面的过失。
这些问题是由善巧者们所思考的。”
‘‘Anālapanto manujena kenaci, Vācāgiraṃ no ca pare bhaṇeyya; Āpajjeyya vācasikaṃ na kāyikaṃ, Pañhā mesā kusalehi cintitā’’ti. (pari. 479);
“障碍者”就是制造障碍的人。“为什么能安乐?”意思是:为了什么目的而安乐?“为了证得初禅”,就是说:为了证得初禅,那位比丘才能安乐、快乐。这个道理在一切地方都适用。就这样,世尊通过总说和详说,开示了最初的巴帝摩卡诵。
Antarāyikoti antarāyakaro. Kissa phāsu hotīti kimatthāya phāsu hoti. Paṭhamassa jhānassa adhigamāyāti paṭhamassa jhānassa adhigamanatthāya tassa bhikkhuno phāsu hoti sukhaṃ hoti. Esa nayo sabbattha. Iti bhagavā uddesato ca niddesato ca paṭhamaṃ pātimokkhuddesaṃ dassesi.
136“每日”就是每一天。“在十四日或十五日”的意思是:在一个季节里,第三个和第七个半月,十四日诵戒两次;其余六次在十五日诵戒。这是一种理解。不过,这是按照通常的习惯而说“每半月的十四日或十五日”。从这句话可以看出,只要有相应的因缘,在任何十四日或十五日都可以诵戒。如果常住比丘的诵戒日是十四日,客比丘的是十五日,而常住比丘人数更多,那么客比丘应当随顺常住比丘。这一点也应由此得知。
136.Devasikanti divase divase. Cātuddase vā pannarase vāti ekassa utuno tatiye ca sattame ca pakkhe dvikkhattuṃ cātuddase avasese chakkhattuṃ pannarase; ayaṃ tāva eko attho. Ayaṃ pana pakaticārittavasena vutto ‘‘sakiṃ pakkhassa cātuddase vā pannarase vā’’ti vacanato pana tathārūpe paccaye sati yasmiṃ tasmiṃ cātuddase vā pannarase vā uddisituṃ vaṭṭati, āvāsikānaṃ bhikkhūnaṃ cātuddaso hoti, āgantukānaṃ pannaraso. Sace āvāsikā bahutarā honti, āgantukehi āvāsikānaṃ anuvattitabba’’nti vacanatopi cetaṃ veditabbaṃ.
关于允许(结)界的讨论
Sīmānujānanakathā
138首先应当说明相。持律者应当问:“东方有什么相?”回答:“山,尊者。”然后持律者应当这样说明相:“这座山是相。”但不能这样说:“我们以这座山为相,我们作,我们将作,已作相,令其为相,是相,将是。”对石头等也是同样的做法。东南方、南方、西南方、西方、西北方、北方、东北方,问:“有什么相?”回答:“水,尊者。”说明:“这水是相。”但在这里不应停住,应再问东方:“有什么相?”回答:“山,尊者。”说明:“这座山是相。”像这样,先把最初说明的相说明之后再确定下来。如此,相与相便连接起来了。这样说明诸相之后,紧接着就按前面所说的甘马语来判定结界。甘马语结束时,界在诸相之内,诸相在界之外。在这里,诸相即使只说明一次,也算已经说明了。不过《暗部注释》中说,应当三次连接界轮来说明相。“山,尊者……水,尊者”这样的回答,无论由已受具足戒的人说,还是由未受具足戒的人说,都可以。
138.Paṭhamaṃ nimittā kittetabbāti vinayadharena pucchitabbaṃ ‘‘puratthimāya disāya kiṃ nimitta’’nti? Pabbato bhanteti. Puna vinayadharena ‘‘eso pabbato nimitta’’nti evaṃ nimittaṃ kittetabbaṃ. ‘‘Etaṃ pabbataṃ nimittaṃ karoma, karissāma, nimittaṃ kato, nimittaṃ hotu, hoti bhavissatī’’ti evaṃ pana kittetuṃ na vaṭṭati. Pāsāṇādīsupi eseva nayo. Puratthimāya anudisāya, dakkhiṇāya disāya, dakkhiṇāya anudisāya, pacchimāya disāya, pacchimāya anudisāya, uttarāya disāya, uttarāya anudisāya, kiṃ nimittaṃ? Udakaṃ bhante. Etaṃ udakaṃ nimittanti ettha pana aṭṭhatvā puna puratthimāya disāya kiṃ nimittaṃ. Pabbato bhante. Eso pabbato nimittanti evaṃ paṭhamaṃ kittitanimittaṃ kittetvāva ṭhapetabbaṃ. Evañhi nimittena nimittaṃ ghaṭitaṃ hoti. Evaṃ nimittāni kittetvā athānantaraṃ vuttāya kammavācāya sīmā sammannitabbā. Kammavācāpariyosāne nimittānaṃ anto sīmā hoti, nimittāni sīmato bahi honti. Tattha nimittāni sakiṃ kittitānipi kittitāneva honti. Andhakaṭṭhakathāyaṃ pana tikkhattuṃ sīmamaṇḍalaṃ sambandhantena nimittaṃ kittetabbanti vuttaṃ. ‘‘Pabbato bhanteti…pe… udakaṃ bhante’’ti evaṃ pana upasampanno vā ācikkhatu anupasampanno vā vaṭṭatiyeva.
现在要了解关于山相等标志的判定规则如下:山有三种——纯土山、纯石山、土石混合山。这三种都可以用。但沙堆不行。其他比象量还小的也不行。从象量开始,直到须弥山量,都可以用。如果四个方向有四座山,或者三个方向有三座山,用四座或三座山作为标志来划定界,是可以的。但用两个标志或一个标志来划定,则不行。从此以后,关于石相等标志也是同样的道理。因此,做山标志的人应该问:“是连成一片的,还是不相连的?”如果是连成一片的,就不能用。因为即使在四个方向或八个方向宣说,也只是宣说了同一个标志而已。所以,如果有一座山像轮子一样环绕精舍而立,就应该在一个方向宣说这座山,然后在其他方向把它置于界外,另外宣说其他的标志。
Idāni pabbatanimittādīsu evaṃ vinicchayo veditabbo – tividho pabbato, suddhapaṃsupabbato, suddhapāsāṇapabbato, ubhayamissakoti. So tividhopi vaṭṭati. Vālikarāsi pana na vaṭṭati. Itaropi hatthippamāṇato omakataro na vaṭṭati. Hatthippamāṇato pana paṭṭhāya sineruppamāṇopi vaṭṭati. Sace catūsu disāsu cattāro tīsu vā tayo pabbatā honti, catūhi vā tīhi vā pabbatanimittehi eva sammannituṃ vaṭṭati. Dvīhi pana nimittehi ekena vā sammannituṃ na vaṭṭati. Ito paresu pāsāṇanimittādīsupi eseva nayo. Tasmā pabbatanimittaṃ karontena pucchitabbaṃ ‘‘ekābaddho na ekābaddho’’ti. Sace ekābaddho hoti, na kātabbo. Tañhi catūsu vā aṭṭhasu vā disāsu kittentenāpi ekameva nimittaṃ kittitaṃ hoti, tasmā yo evaṃ cakkasaṇṭhānena vihāraṃ parikkhipitvā ṭhito pabbato, taṃ ekadisāya kittetvā aññāsu disāsu taṃ bahiddhā katvā anto aññāni nimittāni kittetabbāni.
如果想把山的三分之一或一半划进界内,就不要把整座山标出来,而应该在想要划进来的那片区域之外,在同一座山上的树木、蚁丘等当中,选一个作为标记。如果想把整座山都划进界内,不管它是一由旬还是两由旬那么大,就应该在山外的地面上,把树木、蚁丘等作为标记标出来。
Sace pabbatassa tatiyabhāgaṃ vā upaḍḍhaṃ vā antosīmāya kattukāmā honti, pabbataṃ akittetvā yattakaṃ padesaṃ anto kattukāmā, tassa parato tasmiṃyeva pabbate jātarukkhavammikādīsu aññataraṃ nimittaṃ kittetabbaṃ. Sace ekayojanadviyojanappamāṇaṃ sabbaṃ pabbataṃ anto kattukāmā honti, pabbatassa parato bhūmiyaṃ jātarukkhavammikādīni nimittāni kittetabbāni.
关于石头相:铁球也归入石头这一类,因此无论什么石头都可以用。但从大小来说,像大象那么大的石头就归到山那一类去了,所以不能用。像大公牛、大水牛那么大的石头则可以用。最小的限度是重三十二巴拉的石团那么大,比这更小的,就算大得像砖块也不行。不能用来作相的石头堆也不行,更不用说沙堆、土堆了。与地面齐平、像打谷场一样的平板石,或者像树桩一样从地里突出来的石头,只要大小合适就可以用。平板石就算非常大,也还是归入石头这一类,因此如果想把大平板石上的某一部分划进界内,不应直接指定那块平板石,而应指定它上面的另一块石头。如果在平板石上建精舍,或者平板石从精舍中间穿过,这样的平板石就不能用。因为一旦指定了它,精舍就位于相之上了,而相本应在界外,这样一来精舍也就变成在界外了。围绕精舍而立的平板石,在一处指定之后,就不能在别处再指定。
Pāsāṇanimitte – ayaguḷopi pāsāṇasaṅkhyameva gacchati, tasmā yo koci pāsāṇo vaṭṭati. Pamāṇato pana hatthippamāṇo pabbatasaṅkhyaṃ gato, tasmā so na vaṭṭati. Mahāgoṇamahāmahiṃsappamāṇo pana vaṭṭati. Heṭṭhimaparicchedena dvattiṃsapalaguḷapiṇḍaparimāṇo vaṭṭati. Tato khuddakataro iṭṭhakā vā mahantīpi na vaṭṭati. Animittupagapāsāṇarāsipi na vaṭṭati, pageva paṃsuvālikarāsi. Bhūmisamo khalamaṇḍalasadiso piṭṭhipāsāṇo vā bhūmito khāṇuko viya uṭṭhitapāsāṇo vā hoti, sopi pamāṇupago ce vaṭṭati. Piṭṭhipāsāṇo atimahantopi pāsāṇasaṅkhyameva gacchati, tasmā sace mahato piṭṭhipāsāṇassa ekappadesaṃ antosīmāya kattukāmā honti, taṃ akittetvā tassupari añño pāsāṇo kittetabbo. Sace piṭṭhipāsāṇupari vihāraṃ karonti, vihāramajjhena vā piṭṭhipāsāṇo vinivijjhitvā gacchati, evarūpo piṭṭhipāsāṇo na vaṭṭati. Sace hi taṃ kittenti, nimittassa upari vihāro hoti, nimittañca nāma bahisīmāya hoti, vihāropi bahisīmāyaṃ āpajjati. Vihāraṃ parikkhipitvā ṭhitapiṭṭhipāsāṇo ekattha kittetvā aññattha na kittetabbo.
关于树林相:草丛,或者树皮有髓的棕榈、椰子等树林,都不可以用。但树心有髓的树木,比如沙罗树、娑罗树等,或者有髓和无髓混杂的树林,则可以用。不过至少要有四、五棵树,少于此就不可以用;多于此,乃至方圆百由旬的树林也可以用。如果他们在树林中间建造精舍,就不应以那片树林为相。若想把树林的一部分纳入界内,也不应以树林本身为相,而应指定那处的树木、石头等为相。围绕精舍而立的树林,在一处指定之后,不应再在别处指定。
Vananimitte – tiṇavanaṃ vā tacasāratālanāḷikerādirukkhavanaṃ vā na vaṭṭati. Antosārānaṃ pana sākasālādīnaṃ antosāramissakānaṃ vā rukkhānaṃ vanaṃ vaṭṭati, tañca kho heṭṭhimaparicchedena catupañcarukkhamattampi tato oraṃ na vaṭṭati, paraṃ yojanasatikampi vaṭṭati. Sace pana vanamajjhe vihāraṃ karonti, vanaṃ na kittetabbaṃ. Ekadesaṃ antosīmāya kattukāmehipi vanaṃ akittetvā tattha rukkhapāsāṇādayo kittetabbā. Vihāraṃ parikkhipitvā ṭhitavanaṃ ekattha kittetvā aññattha na kittetabbaṃ.
关于树相:树皮里有髓的树,比如棕榈、椰子树等,不能用。树心里有髓而且活着的树,哪怕只有八指高、粗细像针杆那样,也能用;比这更小的不能用,比这更大的,哪怕大到十二由旬的善住榕树,也能用。竹子、芦苇、蓖麻这类先播种再培育长大的,即使尺寸够了也不能用。但如果把它拔起来,当场重新种在地里,围上护栏,浇上水,然后作标记指定,就可以用。新根新枝长出来不算问题。把树干砍断后再种下去,这也是可以的。作标记指定时,说“树”也可以,说“有枝树”或“娑罗树”也可以。不过,如果是一片连成一体的树,像善住榕树那样彼此相连,在一处作标记指定之后,就不能在另一处再作标记指定了。
Rukkhanimitte – tacasāro tālanāḷikerādirukkho na vaṭṭati, antosāro jīvamānako antamaso ubbedhato aṭṭhaṅgulo pariṇāhato sūcidaṇḍakappamāṇopi vaṭṭati, tato oraṃ na vaṭṭati, paraṃ dvādasayojano suppatiṭṭhitanigrodhopi vaṭṭati. Vaṃsanaḷakasarāvādīsu bījaṃ ropetvā vaḍḍhāpito pamāṇupagopi na vaṭṭati. Tato apanetvā pana taṅkhaṇampi bhūmiyaṃ ropetvā koṭṭhakaṃ katvā udakaṃ āsiñcitvā kittetuṃ vaṭṭati. Navamūlasākhāniggamanaṃ akāraṇaṃ. Khandhaṃ chinditvā ropite pana etaṃ yujjati. Kittentena ca ‘‘rukkho’’tipi vattuṃ vaṭṭati, ‘‘sākarukkhotipi sālarukkho’’tipi. Ekābaddhaṃ pana suppatiṭṭhitanigrodhasadisaṃ ekattha kittetvā aññattha kittetuṃ na vaṭṭati.
关于道路相:森林、田地、河流、湖泊中的道路等不能用。人行道或车道,只要有人穿行其间,通往两三个村落,就能用。但如果人行道从车道岔出去,后来又重新回到车道上,或者那些人行道、车道已经废弃不用,就不能用。只有仍有人行商队和车行商队在使用、踩踏的道路才能用。如果两条路分出去之后,后来像车轭一样合为一条,那么在分岔处或汇合处指定一次之后,就不能再指定了,因为这是连成一片的相。
Magganimitte – araññakhettanadītaḷākamaggādayo na vaṭṭanti, jaṅghamaggo vā sakaṭamaggo vā vaṭṭati, yo nibbijjhitvā dve tīṇi gāmantarāni gacchati. Yo pana jaṅghamaggo sakaṭamaggato okkamitvā puna sakaṭamaggameva otarati, ye vā jaṅghamaggasakaṭamaggā avaḷañjā, te na vaṭṭanti. Jaṅghasatthasakaṭasatthehi vaḷañjiyamānāyeva vaṭṭanti. Sace dve maggā nikkhamitvā pacchā sakaṭadhuramiva ekībhavanti, dvidhā bhinnaṭṭhāne vā sambandhaṭṭhāne vā sakiṃ kittetvā puna na kittetabbā, ekābaddhanimittañhetaṃ hoti.
如果四条道路围着精舍,分别通向四个方向,那么在中间一条上标了相之后,就不该再在另一条上标相,因为这是连成一片的相。不过,如果道路是从角落穿出去的,就可以在另一处标相。如果道路是从精舍正中间穿出去的,就不该标相;一旦标了,精舍就会位于相之上。如果以车道的最后一道车轮痕迹作为相,那条路就属于界外。如果以外侧车轮痕迹作为相,外侧车轮痕迹就在界外,其余部分则属于界内。标道路的相时,可以用“道、路、途、径”等十种名称中的任何一种来标。如果道路是沿着沟渠的形状绕精舍而行的,在一处标了相之后,就不该再在另一处标相。
Sace vihāraṃ parikkhipitvā cattāro maggā catūsu disāsu gacchanti, majjhe ekaṃ kittetvā aparaṃ kittetuṃ na vaṭṭati. Ekābaddhanimittañhetaṃ hoti. Koṇaṃ nibbijjhitvā gatamaggaṃ pana parabhāge kittetuṃ vaṭṭati. Vihāramajjhena nibbijjhitvā gatamaggo pana na kittetabbo. Kittite nimittassa upari vihāro hoti. Sace sakaṭamaggassa antimacakkamaggaṃ nimittaṃ karonti, maggo bahisīmāya hoti. Sace bāhiracakkamaggaṃ nimittaṃ karonti, bāhiracakkamaggova bahisīmāya hoti, sesaṃ antosīmaṃ bhajati. Maggaṃ kittentena ‘‘maggo pantho patho pajjo’’ti dasasu yena kenaci nāmena kittetuṃ vaṭṭati. Parikhāsaṇṭhānena vihāraṃ parikkhipitvā gatamaggo ekattha kittetvā aññattha kittetuṃ na vaṭṭati.
关于蚁冢相:最低标准是当天形成、高八指、像牛角那么大的蚁冢,可以用;比这更小的不行;比这更大的,哪怕大得像雪山也可以用。不过,如果蚁冢环绕精舍连成一片,在一处标定之后,就不能再到别处去标定。
Vammikanimitte – heṭṭhimaparicchedena taṃ divasaṃ jāto aṭṭhaṅgulubbedho govisāṇappamāṇopi vammiko vaṭṭati, tato oraṃ na vaṭṭati, paraṃ himavantapabbatasadisopi vaṭṭati. Vihāraṃ parikkhipitvā ṭhitaṃ pana ekābaddhaṃ ekattha kittetvā aññattha kittetuṃ na vaṭṭati.
关于河流相:在如法诸王统治的时代,如果每半月、每十天、每五天这样接连下雨,雨停之后云层刚散,水流就断了,这样的河不算数。但如果在下大雨的时节,雨季四个月里水流一直不断,比丘尼遮蔽三轮(着好下裙)后,不管从哪里渡河,内衣都会被浸湿,这样的河才算数,可以作为给结界作标记的依据。比丘尼渡到河对岸、在对岸举行伍波萨他等僧团甘马、乃至认定对岸为界,都以这条河为准。
Nadīnimitte – yassā dhammikānaṃ rājūnaṃ kāle anvaddhamāsaṃ anudasāhaṃ anupañcāhanti evaṃ anatikkamitvā deve vassante valāhakesu vigatamattesu sotaṃ pacchijjati, ayaṃ nadīsaṅkhyaṃ na gacchati. Yassā pana īdise suvuṭṭhikāle vassānassa cātumāse sotaṃ na pacchijjati, timaṇḍalaṃ paṭicchādetvā yattha katthaci uttarantiyā bhikkhuniyā antaravāsako temiyati, ayaṃ nadīsaṅkhyaṃ gacchati, sīmaṃ bandhantānaṃ nimittaṃ hoti. Bhikkhuniyā nadīpāragamanepi uposathādisaṅghakammakaraṇepi nadīpārasīmasammannanepi ayameva nadī.
如果有一条河像道路那样,呈车轭的形状或壕沟的形状,环绕精舍之后流走,那么就不能在一处取相之后又在另一处取相。精舍四方有河流互相穿插流过的四条河,也是同样的道理。但如果是四条互不混合的河,那就四条都可以取相。如果有人在树根处打桩,像筑篱笆一样,用藤蔓、稻草等堵住河流,水漫溢开来形成障碍,那还是可以取相。但如果筑堤之后水不再流动,那就不能取相。水在流动的地方可以取河相,水不流动的地方可以取水相。
Yā pana maggo viya sakaṭadhurasaṇṭhānena vā parikhāsaṇṭhānena vā vihāraṃ parikkhipitvā gatā, taṃ ekattha kittetvā aññattha kittetuṃ na vaṭṭati. Vihārassa catūsu disāsu aññamaññaṃ vinibbijjhitvā gate nadicatukkepi eseva nayo. Asammissanadiyo pana catassopi kittetuṃ vaṭṭati. Sace vatiṃ karonto viya rukkhapāde nikhaṇitvā vallipalālādīhi nadisotaṃ rumbhanti, udakañca ajjhottharitvā āvaraṇaṃ pavattatiyeva, nimittaṃ kātuṃ vaṭṭati. Yathā pana udakaṃ nappavattati, evaṃ setumhi kate appavattamānā nadī nimittaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Pavattanaṭṭhāne nadinimittaṃ, appavattanaṭṭhāne udakanimittaṃ kātuṃ vaṭṭati.
不过,在少雨的季节或热季,如果一条河因为没水而流不起来,那就可以取相。人们从大河里引出水渠,这条水渠就像小河一样,能供应三季的庄稼,常年流水不断;虽然它一直在流,但不能用来取相。但如果有一条河,虽然也是从大河源头流出来的,过了一段时间后,它冲破了原来的河道,自己另开了一条新路流走,而且流经的地方到处是鳄鱼之类,还有船只往来,这样的河就可以取相。
Yā pana dubbuṭṭhikāle vā gimhe vā nirudakabhāvena nappavattati, sā vaṭṭati. Mahānadito udakamātikaṃ nīharanti, sā kunnadisadisā hutvā tīṇi sassāni sampādentī niccaṃ pavattati, kiñcāpi pavattati, nimittaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Yā pana mūle mahānadito niggatāpi kālantarena teneva niggatamaggena nadiṃ bhinditvā sayañca gacchati, gacchantī parato susumārādisamākiṇṇā nāvādīhi sañcaritabbā nadī hoti, taṃ nimittaṃ kātuṃ vaṭṭati.
关于水相:在没水的地方,把船或罐子等容器装满水来标示水相,是不允许的;只有地面上的水才可以。而且这水必须是不流动的,比如坑、池塘、湖、天然沼泽、盐田、大海等地方的水;至于流动的水,像洪水、河水、引水渠里的水,就不可以。不过《暗部注》里说“在深坑等处,舀出来的水不应取相”,这种说法是错的,只是他自己的个人见解。其实,只要是静止的水,哪怕是在猪刨的泥坑里,或是村里小孩玩耍的水池里,当场在地上挖个坑,用罐子打水装满,只要这水能一直留到甘马仪式结束,不管水多水少,都可以。不过在那个地方,为了标记相,应该堆一堆石头、沙子或泥土,或者立一根石柱、木柱。比丘自己做或叫别人做,都可以。但在利养界里就不可以。共住界不会对任何人造成压迫,它只是用来成就比丘们的律仪事务,所以在这里是可以的。
Udakanimitte – nirudake ṭhāne nāvāya vā cāṭiādīsu vā udakaṃ pūretvā udakanimittaṃ kittetuṃ na vaṭṭati, bhūmigatameva vaṭṭati . Tañca kho appavattanaudakaṃ āvāṭapokkharaṇitaḷākajātassaraloṇisamuddādīsu ṭhitaṃ, aṭṭhitaṃ pana oghanadiudakavāhakamātikādīsu udakaṃ na vaṭṭati. Andhakaṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘gambhīresu āvāṭādīsu ukkhepimaṃ udakaṃ nimittaṃ na kātabba’’nti vuttaṃ, taṃ duvuttaṃ attanomatimattameva. Ṭhitaṃ pana antamaso sūkarakhatāyapi gāmadārakānaṃ kīḷanavāpiyampi taṅkhaṇaññeva pathaviyaṃ āvāṭakaṃ katvā kuṭehi āharitvā pūritaudakampi sace yāva kammavācāpariyosānā tiṭṭhati, appaṃ vā hotu bahu vā, vaṭṭati. Tasmiṃ pana ṭhāne nimittasaññākaraṇatthaṃ pāsāṇavālikāpaṃsuādirāsi vā pāsāṇatthambho vā dārutthambho vā kātabbo. Taṃ kātuñca kāretuñca bhikkhussa vaṭṭati. Lābhasīmāyaṃ pana na vaṭṭati . Samānasaṃvāsakasīmā kassaci pīḷanaṃ na karoti, kevalaṃ bhikkhūnaṃ vinayakammameva sādheti, tasmā ettha vaṭṭati.
用这八种界相来结界,不管是单独用还是互相混合用,都可以。这样确立之后,正在绑定的界,如果只用一种或两种界相,就不算成立;但从三种开始,直到用上面说的界相乃至一百个,都能成立。用三种界相时,界呈三叉形;用四种时,呈四方形,或者三叉形、半月形、鼓形等;超过四种,就呈各种不同形状。想结界的人,要先向周边寺院的比丘询问各自寺院的界域划分。对已结界的寺院,要留出界与界之间的间隔;对未结界的寺院,要留出界的近行区域。在游方比丘不往来的时段,如果想在一个村界内结界,对那些已结界的寺院,要派人去告诉里面的比丘:“我们今天要结界,你们不要走出自己界域的范围。”对那些未结界的寺院,要把里面的比丘聚集到一处;应取来有资格给予意欲者的意欲。如果还想把其他村界也纳入进来,那些村里住的比丘也得来。不来的人,要把他们的意欲带来。玛哈苏玛长老是这样说的。玛哈巴杜玛长老则说:“不同的村界,各自就像已结界一样,所以不能从那里取得意欲清净。不过,处在界相范围内的比丘必须前来。”接着他又说:“在确立共住界的时候,来不来都可以。但在确立不离界的时候,处在界相范围内的比丘必须前来;不来的人,要把他们的意欲带来。”
Imehi ca aṭṭhahi nimittehi asammissehipi aññamaññaṃ sammissehipi sīmaṃ sammannituṃ vaṭṭatiyeva. Sā evaṃ sammannitvā bajjhamānā ekena dvīhi vā nimittehi abaddhā hoti, tīṇi pana ādiṃ katvā vuttappakārānaṃ nimittānaṃ satenāpi baddhā hoti. Sā tīhi siṅghāṭakasaṇṭhānā hoti, catūhi caturassā vā siṅghāṭakaaḍḍhacandamudiṅgādisaṇṭhānā vā, tato adhikehi nānāsaṇṭhānā. Taṃ bandhitukāmehi sāmantavihāresu bhikkhū tassa tassa vihārassa sīmāparicchedaṃ pucchitvā, baddhasīmavihārānaṃ sīmāya sīmantarikaṃ, abaddhasīmavihārānaṃ sīmāya upacāraṃ ṭhapetvā disācārikabhikkhūnaṃ nissañcārasamaye sace ekasmiṃ gāmakhette sīmaṃ bandhitukāmā, ye tattha baddhasīmavihārā, tesu bhikkhūnaṃ ‘‘mayaṃ ajja sīmaṃ bandhissāma, tumhe sakasīmāparicchedato mā nikkhamitthā’’ti pesetabbaṃ. Ye abaddhasīmavihārā, tesu bhikkhū ekajjhaṃ sannipātetabbā, chandārahānaṃ chando āharāpetabbo . Sace aññānipi gāmakkhettāni antokātukāmā , tesu gāmesu ye bhikkhū vasanti, tehipi āgantabbaṃ. Anāgacchantānaṃ chando āharitabboti mahāsumatthero āha. Mahāpadumatthero pana ‘‘nānāgāmakhettāni nāma pāṭekkaṃ baddhasīmāsadisāni, na tato chandapārisuddhi āgacchati. Antonimittagatehi pana bhikkhūhi āgantabba’’nti vatvā puna āha – ‘‘samānasaṃvāsakasīmāsammannanakāle āgamanampi anāgamanampi vaṭṭati. Avippavāsasīmāsammannanakāle pana antonimittagatehi āgantabbaṃ, anāgacchantānaṃ chando āharitabbo’’ti.
比丘们这样聚集之后,对应受欲者已取来他们的欲,然后在各条道路、渡口、村门等处,为了让外来比丘迅速进入伸手可及的范围,或把他们安置在界外,应安排净人和沙弥,击鼓或吹螺为号;宣说界相之后,紧接着就以“尊者们,请僧团听……”等甘马语来结界。甘马语刚一结束,把界相放到外面,以地下持水层为边界,界就成立了。
Evaṃ sannipatitesu pana bhikkhūsu chandārahānaṃ chande āhaṭe tesu tesu maggesu nadītitthagāmadvārādīsu ca āgantukabhikkhūnaṃ sīghaṃ sīghaṃ hatthapāsānayanatthañca bahisīmākaraṇatthañca ārāmike ceva samaṇuddese ca ṭhapetvā bherisaññaṃ vā saṅkhasaññaṃ vā katvā nimittakittanānantaraṃ vuttāya ‘‘suṇātu me bhante saṅgho’’tiādikāya kammavācāya sīmā bandhitabbā. Kammavācāpariyosāneyeva nimittāni bahi katvā heṭṭhā pathavisandhārakaṃ udakaṃ pariyantaṃ katvā sīmā gatā hoti.
要结这个共住界时,为了便于举行出家、受达上等僧团事务,应该先结小界。结小界的人应当了解这套仪轨。如果是在已经建好的寺院里结界,寺院中已经有菩提树、塔庙、斋堂等一切设施,就不应该在寺院中央众人聚集的地方结,而应该在寺院边缘僻静的地方结。如果是在还没建好的寺院里结界,就应该先看好菩提树、塔庙等一切设施将来要建的位置,让结界设在设施建好之后属于寺院边缘僻静的地方,这样来结。这个小界,最少能容纳二十一位比丘,就合格;比这更少就不合格;再多,甚至能容纳一千位比丘,也合格。结界的人应该在界场四周安放适合做界标的石头。不可以站在小界里结大界,也不可以站在大界里结小界;只能站在小界里结小界,站在大界里结大界。
Imaṃ pana samānasaṃvāsakasīmaṃ sammannantehi pabbajjupasampadādīnaṃ saṅghakammānaṃ sukhakaraṇatthaṃ paṭhamaṃ khaṇḍasīmā bandhitabbā. Taṃ pana bandhantehi vattaṃ jānitabbaṃ. Sace hi bodhicetiyabhattasālādīni sabbavatthūni patiṭṭhāpetvā katavihāre bandhanti, vihāramajjhe bahūnaṃ samosaraṇaṭṭhāne abandhitvā vihārapaccante vivittokāse bandhitabbā. Akatavihāre bandhantehi bodhicetiyādīnaṃ sabbavatthūnaṃ ṭhānaṃ sallakkhetvā yathā patiṭṭhitesu vatthūsu vihārapaccante vivittokāse hoti, evaṃ bandhitabbā. Sā heṭṭhimaparicchedena sace ekavīsati bhikkhū gaṇhāti, vaṭṭati. Tato oraṃ na vaṭṭati, paraṃ bhikkhusahassaṃ gaṇhantīpi vaṭṭati. Taṃ bandhantehi sīmāmāḷakassa samantā nimittupagā pāsāṇā ṭhapetabbā, na khaṇḍasīmāya ṭhitehi mahāsīmā bandhitabbā, na mahāsīmāya ṭhitehi khaṇḍasīmā, khaṇḍasīmāyameva pana ṭhatvā khaṇḍasīmā bandhitabbā, mahāsīmāyameva ṭhatvā mahāsīmā.
这里说一下结界的做法:先在四周宣告“这块石头是界标”等,把各个界标宣说出来,然后通过甘马语来认定结界。接着,为了让这个结界更稳固,还要再做一次“不离甘马语”。这样一来,即使有人来想废除结界,也废除不了。结界认定好之后,要在界外安置界间石。界间隔最少一肘那么长也可以。据《库伦德疏》说,一拃那么长也可以;据《大跋阇梨疏》说,四指那么长也可以。如果寺院很大,那就应该设立两个、三个甚至更多的分断结界。
Tatrāyaṃ bandhanavidhi – samantā ‘‘eso pāsāṇo nimitta’’nti evaṃ nimittāni kittetvā kammavācāya sīmā sammannitabbā. Atha tassā eva daḷhīkammatthaṃ avippavāsakammavācā kātabbā. Evañhi sīmaṃ samūhanissāmāti āgatā samūhanituṃ na sakkhissanti. Sīmaṃ sammannitvā bahisīmantarikapāsāṇā ṭhapetabbā. Sīmantarikā pacchimakoṭiyā ekaratanappamāṇā vaṭṭati. Vidatthippamāṇāpi vaṭṭatīti kurundiyaṃ, caturaṅgulappamāṇāpi vaṭṭatīti mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. Sace pana vihāro mahā hoti, dvepi tissopi tatuttaripi khaṇḍasīmāyo bandhitabbā.
这样认定分断结界之后,在要认定大结界的时候,应当从分断结界走出来,站到大结界那里,由四周绕行的人宣告界间石。然后宣告其余的界标,再由不离开伸手范围的人通过甘马语认定共同居住的结界;为了让这个结界坚固,还应当作不离甘马语。这样一来,那些来说“我们要废除结界”的人就没办法废除。如果先宣告分断结界的界标,再宣告界间石的界标,然后宣告大结界的界标,像这样在三处宣告界标之后,想先认定哪个结界都可以。即便如此,还是应当按前面说的方法,从分断结界开始认定。这样认定好结界之后,站在分断结界里的比丘不会妨碍在大结界里作甘马的人;站在大结界里的人也不会妨碍在分断结界里作甘马的人;而站在界间隔处的人则两边都不妨碍。但是,站在界间隔处的人会妨碍在村地中作甘马的人,因为界间隔属于村地。
Evaṃ khaṇḍasīmaṃ sammannitvā mahāsīmāsammutikāle khaṇḍasīmato nikkhamitvā mahāsīmāya ṭhatvā samantā anupariyāyantehi sīmantarikapāsāṇā kittetabbā. Tato avasesanimittāni kittetvā hatthapāsaṃ avijahantehi kammavācāya samānasaṃvāsakasīmaṃ sammannitvā tassā daḷhīkammatthaṃ avippavāsakammavācāpi kātabbā. Evañhi ‘‘sīmaṃ samūhanissāmā’’ti āgatā samūhanituṃ na sakkhissanti. Sace pana khaṇḍasīmāya nimittāni kittetvā tato sīmantarikāya nimittāni kittetvā mahāsīmāya nimittāni kittenti, evaṃ tīsu ṭhānesu nimittāni kittetvā yaṃ sīmaṃ icchanti, taṃ paṭhamaṃ bandhituṃ vaṭṭati. Evaṃ santepi yathāvuttenayena khaṇḍasīmatova paṭṭhāya bandhitabbā. Evaṃ baddhāsu pana sīmāsu khaṇḍasīmāya ṭhitā bhikkhū mahāsīmāya kammaṃ karontānaṃ na kopenti, mahāsīmāya vā ṭhitā khaṇḍasīmāya kammaṃ karontānaṃ sīmantarikāya pana ṭhitā ubhinnampi na kopenti. Gāmakhette ṭhatvā kammaṃ karontānaṃ pana sīmantarikāya ṭhitā kopenti. Sīmantarikā hi gāmakhettaṃ bhajati.
结界并不只是系在大地上才叫“系定”。系在石板背后、小屋、洞窟、殿堂、山顶上,也都是系定。其中,在石板背后系定时,不应在石板背面划线或凿臼来作界标,而应把适合作界标的石头安放好,然后宣告界标。甘马语结束时,结界便以承载大地的水为边界而确立。界标石不会停在原处,所以应在四周划线,或在四角钻孔,或刻上文字说“这是结界的界限”。有些嫉妒的人放火想烧掉结界,结果只有石头被烧,结界不会被烧。
Sīmā ca nāmesā na kevalaṃ pathavitaleyeva baddhā baddhā nāma hoti. Atha kho piṭṭhipāsāṇepi kuṭigehepi leṇepi pāsādepi pabbatamatthakepi baddhā baddhāyeva hoti. Tattha piṭṭhipāsāṇe bandhantehi pāsāṇapiṭṭhiyaṃ rājiṃ vā koṭṭetvā udukkhalaṃ vā khaṇitvā nimittaṃ na kātabbaṃ , nimittupagapāsāṇe ṭhapetvā nimittāni kittetabbāni. Kammavācāpariyosāne sīmā pathavisandhārakaṃ udakaṃ pariyantaṃ katvā otarati. Nimittapāsāṇā yathāṭhāne na tiṭṭhanti, tasmā samantato rāji vā uṭṭhāpetabbā, catūsu vā koṇesu pāsāṇā vijjhitabbā, ‘‘ayaṃ sīmāparicchedo’’ti vatvā akkharāni vā chinditabbāni. Keci usūyakā sīmaṃ jhāpessāmāti aggiṃ denti, pāsāṇāva jhāyanti, na sīmā.
在小屋中结界时,不能把墙壁宣告为界标,而要把能容纳二十一位比丘的空间划在里面,安放石头界标,然后才作结界认定;这样只有墙内才算结界。如果墙内没有能容纳二十一位比丘的空间,就在入口处安放界标石再作认定。如果这样还是不够,就在外面雨水滴落的地方安放界标再作认定。这样认定之后,整座小屋就都属于结界范围之内。
Kuṭigehepi bandhantehi bhittiṃ akittetvā ekavīsatiyā bhikkhūnaṃ okāsaṭṭhānaṃ anto karitvā pāsāṇanimittāni ṭhapetvā sīmā sammannitabbā, antokuṭṭameva sīmā hoti. Sace antokuṭṭe ekavīsatiyā bhikkhūnaṃ okāso natthi, pamukhe nimittapāsāṇe ṭhapetvā sammannitabbā. Sace evampi nappahoti, bahinibbodakapatanaṭṭhānepi nimittāni ṭhapetvā sammannitabbā. Evaṃ sammatāya pana sabbaṃ kuṭigehaṃ sīmaṭṭhameva hoti.
在四面有墙的洞窟里设结界时,不应该把墙壁宣告为界标,只应该把石头宣告为界标。如果里面没有足够的空间,就可以在入口处安放界标。如果还是不够,就在外面雨水滴落的地方安放界标石,宣告界标之后认定结界。这样一来,洞窟里面和外面都属于结界。
Catubhittiyaleṇepi bandhantehi kuṭṭaṃ akittetvā pāsāṇāva kittetabbā. Sace anto okāso natthi, pamukhepi nimittāni ṭhapetabbāni. Sace nappahoti, bahi nibbodakapatanaṭṭhānepi nimittapāsāṇe ṭhapetvā nimittāni kittetvā sīmā sammannitabbā. Evaṃ leṇassa anto ca bahi ca sīmā hoti.
在上层殿堂设立结界时,也不宣告墙壁,而是在里面放石头来认定结界。如果空间不够,就在入口处放石头来认定。这样认定的结界只在上层殿堂,不会向下延伸。但如果殿堂建在很多柱子和横梁上面,下层墙壁在界标范围之内,而且横梁等与柱子连成一体竖立着,那结界也会向下延伸。对于单柱殿堂,如果上层认定的结界在柱顶有容纳二十一位比丘的空间,就会向下延伸。如果从殿堂墙壁凸出的窗台等处放石头来结界的,殿堂墙壁就在结界范围之内。至于它向不向下延伸,应按照前面所说的方法来理解。在下层殿堂宣告界标时,也不应宣告墙壁和树柱,但可以宣告附着在墙上的石柱。这样宣告的结界,只在下层殿堂的边界柱之内。但如果下层殿堂的墙壁与上层楼板相连,结界也会上升到上层殿堂。如果在殿堂外面雨水滴落的地方设立界标,整座殿堂都在结界范围内。
Uparipāsādepi bhittiṃ akittetvā anto pāsāṇe ṭhapetvā sīmā sammannitabbā. Sace nappahoti, pamukhepi pāsāṇe ṭhapetvā sammannitabbā. Evaṃ sammatā uparipāsādeyeva hoti, heṭṭhā na otarati. Sace pana bahūsu thambhesu tulānaṃ upari katapāsādassa heṭṭhimatale kuṭṭo yathā nimittānaṃ anto hoti, evaṃ uṭṭhahitvā tulārukkhehi ekasambaddho ṭhito, heṭṭhāpi otarati. Ekathambhapāsādassa pana uparimatale baddhā sīmā sace thambhamatthake ekavīsatiyā bhikkhūnaṃ okāso hoti, heṭṭhā otarati. Sace pāsādabhittito niggatesu niyyūhakādīsu pāsāṇe ṭhapetvā sīmaṃ bandhanti, pāsādabhitti antosīmāyaṃ hoti. Heṭṭhā panassā otaraṇānotaraṇaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Heṭṭhāpāsāde kittentehipi bhitti ca rukkhatthambhā ca na kittetabbā. Bhittilagge pana pāsāṇatthambhe kittetuṃ vaṭṭati. Evaṃ kittitā sīmā heṭṭhā pāsādassa pariyantathambhānaṃ antoyeva hoti. Sace pana heṭṭhāpāsādassa kuḍḍo uparimatalena sambaddho hoti, uparipāsādampi abhiruhati. Sace pāsādassa bahi nibbodakapatanaṭṭhāne nimittāni karonti, sabbo pāsādo sīmaṭṭho hoti.
山顶上有一块平地,能容纳二十一位比丘,就在那里像在石板背面一样认定结界。结界也以同样的界限向下延伸到下面的山上。在棕榈根山,上面认定的结界也同样向下延伸。但如果山形像华盖,上面有容纳二十一位比丘的空间,下面没有,那么上面认定的结界就不向下延伸。同样,不管山形像鼓还是像小鼓,只要下面或中间没有达到结界所需的范围,上面认定的结界就绝不向下延伸。如果两座山峰靠得很近,即使其中一座的上方不够结界所需的范围,也应当把两峰之间砌起来或填平,连成一体,然后在上面认定结界。
Pabbatamatthake talaṃ hoti ekavīsatiyā bhikkhūnaṃ okāsārahaṃ, tattha piṭṭhipāsāṇe viya sīmaṃ bandhanti. Heṭṭhāpabbatepi teneva paricchedena sīmā otarati. Tālamūlakapabbatepi upari sīmā baddhā heṭṭhā otarateva. Yo pana vitānasaṇṭhāno hoti, upari ekavīsatiyā bhikkhūnaṃ okāso atthi, heṭṭhā natthi, tassa upari baddhā sīmā heṭṭhā na otarati. Evaṃ mudiṅgasaṇṭhāno vā hotu paṇavasaṇṭhāno vā, yassa heṭṭhā vā majjhe vā sīmappamāṇaṃ natthi, tassupari baddhā sīmā heṭṭhā neva otarati. Yassa pana dve kūṭāni āsanne ṭhitāni, ekassapi upari sīmappamāṇaṃ nappahoti, tassa kūṭantaraṃ cinitvā vā pūretvā vā ekābaddhaṃ katvā upari sīmā sammannitabbā.
有一座山像蛇冠一样,山顶上有够结界大小的空间,人们就在那里结结界。如果这座山的下面有悬空的岩壁,结界不会向下延伸。但如果山体中间有一块够结界大小的穿孔岩石,结界就会向下延伸,而且那块岩石本身就在结界范围内。如果山下面有石窟的墙壁一直顶到山顶边缘,结界就向下延伸,下面和上面都属于结界。但如果下方石窟位于上方结界界限之外,结界不会向外延伸;如果上方石窟位于上方结界界限之内,结界不会向内延伸。如果上方结界范围小,而下方石窟很大,超出了结界界限,结界就只在上方,不向下延伸。如果石窟很小,刚好达到结界所需的最小范围,而上方的结界很大,把它覆盖住了,结界就向下延伸。如果石窟极小,达不到结界所需的范围,结界就只在上方,不向下延伸。如果从那石窟有一半崩裂掉下来,即使掉下来的部分够结界大小,掉在外面的也不算结界;没掉下来的部分如果够结界大小,那就仍然是结界。
Eko sappaphaṇasadiso pabbato, tassupari sīmappamāṇassa atthitāya sīmaṃ bandhanti, tassa ce heṭṭhā ākāsapabbhāraṃ hoti, sīmā na otarati. Sace panassa vemajjhe sīmappamāṇo susirapāsāṇo hoti, otarati. So ca pāsāṇo sīmaṭṭhoyeva hoti. Athāpissa heṭṭhā leṇassa kuṭṭo aggakoṭiṃ āhacca tiṭṭhati , otarati, heṭṭhā ca upari ca sīmāyeva hoti. Sace pana heṭṭhā uparimassa sīmāparicchedassa pārato anto-leṇaṃ hoti, bahi sīmā na otarati. Athāpi uparimassa sīmāparicchedassa orato bahileṇaṃ hoti, anto sīmā na otarati. Athāpi upari sīmāya paricchedo khuddako, heṭṭhā leṇaṃ mahantaṃ sīmāparicchedamatikkamitvā ṭhitaṃ, sīmā upariyeva hoti, heṭṭhā na otarati. Yadi pana leṇaṃ khuddakaṃ sabbapacchimasīmāparimāṇaṃ, upari sīmā mahatī taṃ ajjhottharitvā ṭhitā, sīmā otarati. Atha leṇaṃ atikhuddakaṃ sīmappamāṇaṃ na hoti, sīmā upariyeva hoti, heṭṭhā na otarati. Sace tato upaḍḍhaṃ bhijjitvā patati, sīmappamāṇaṃ cepi hoti, bahi patitaṃ asīmā. Apatitaṃ pana yadi sīmappamāṇaṃ, sīmā hotiyeva.
小界的地基低洼,把它填平做成高地,仍然是结界。在结界上建房子,房子就在结界范围内。在结界上挖池塘,仍然是结界。洪水漫过结界区域流过去时,在结界平台上搭个棚子来作甘马,是可以的。结界下方有地下河,有神通的比丘坐在那里,如果那条河先存在,结界是后来结的,甘马不受破坏。如果结界先结好,河是后来才出现的,甘马就受破坏。至于站在下方地面上的比丘,那就一定会破坏甘马。
Khaṇḍasīmā nīcavatthukā hoti, taṃ pūretvā uccavatthukaṃ karonti, sīmāyeva. Sīmāya gehaṃ karonti, sīmaṭṭhakameva hoti. Sīmāya pokkharaṇiṃ khaṇanti, sīmāyeva. Ogho sīmāmaṇḍalaṃ ottharitvā gacchati, sīmāmāḷake aṭṭaṃ bandhitvā kammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Sīmāya heṭṭhā umaṅganadī hoti, iddhimā bhikkhu tattha nisīdati, sace sā nadī paṭhamaṃ gatā, sīmā pacchā baddhā , kammaṃ na kopeti. Atha paṭhamaṃ sīmā baddhā, pacchā nadī gatā, kammaṃ kopeti. Heṭṭhāpathavitale ṭhito pana kopetiyeva.
在结界平台上有一棵榕树,如果它的树枝,或者从它长出来的气根,碰到了大结界的地面,或者碰到了那里生长的树木等,那就应该先清理大结界,然后再做甘马;或者把那些树枝和气根砍掉,让它们留在结界外面。如果树枝等悬在空中没有碰到地面,坐在上面的比丘必须被带到伸手能够到的范围内。同样,大结界内生长的树木,它的树枝或气根如果按上面说的方式落在了结界平台上,也要按上面说的那样,先清理结界再做甘马,或者把那些树枝和气根砍掉,让它们留在结界外面。
Sīmāmāḷake vaṭarukkho hoti, tassa sākhā vā tato niggatapāroho vā mahāsīmāya pathavitalaṃ vā tatthajātarukkhādīni vā āhacca tiṭṭhati, mahāsīmaṃ sodhetvā vā kammaṃ kātabbaṃ, te vā sākhāpārohā chinditvā bahiṭṭhakā kātabbā. Anāhacca ṭhitasākhādīsu āruḷhabhikkhu hatthapāsaṃ ānetabbo. Evaṃ mahāsīmāya jātarukkhassa sākhā vā pāroho vā vuttanayeneva sīmāmāḷake patiṭṭhāti, vuttanayeneva sīmaṃ sodhetvā vā kammaṃ kātabbaṃ, te vā sākhāpārohā chinditvā bahiṭṭhakā kātabbā.
如果在结界台上举行甘马时,有比丘进入结界台内,坐在悬空的树枝上,而他的脚落在地上,或者他的内衣、外衣碰到地面,就不可以进行甘马。但如果把脚以及内衣、外衣都抬起来,就可以进行。这个判定标准在前面所说的情况里也应该理解。不过这里有一点不同:在前面那种情况下,即使抬起来也不可以进行,必须把他带到一臂范围之内。如果结界内有一座山高耸起来,站在那山上的比丘也必须被带到一臂范围之内。即使是以神通进入山内部的,也同样处理。因为正在划定中的结界不会延伸到没有确定范围的地方。而已经划定好的结界中,无论什么东西,只要与结界相连,不管到了哪里,都仍然算在结界范围内。
Sace sīmāmāḷake kamme kariyamāne koci bhikkhu sīmāmāḷakassa anto pavisitvā vehāsaṭṭhitasākhāya nisīdati , pādā vāssa bhūmigatā honti, nivāsanapārupanaṃ vā bhūmiṃ phusati, kammaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Pāde pana nivāsanapārupanañca ukkhipāpetvā kātuṃ vaṭṭati. Idañca lakkhaṇaṃ purimanayepi veditabbaṃ. Ayaṃ pana viseso – tatra ukkhipāpetvā kātuṃ na vaṭṭati, hatthapāsameva ānetabbo. Sace antosīmato pabbato abbhugacchati, tatraṭṭho bhikkhu hatthapāsaṃ ānetabbo. Iddhiyā antopabbataṃ paviṭṭhepi eseva nayo. Bajjhamānā eva hi sīmā pamāṇarahitaṃ padesaṃ na otarati. Baddhasīmāya jātaṃ yaṃkiñci yattha katthaci ekasambaddhena gataṃ sīmāsaṅkhyameva gacchatīti.
140“以三由旬为极限”:这里,三由旬是它的最大范围,所以叫“以三由旬为极限”;也就是以三由旬为极限。认定的时候,应该站在中间,让四个方向各有一个半由旬,这样来认定。如果站在中间,每个方向各取三由旬,那就成了六由旬,这是不行的。如果认定四方形或三角形,应该让角到角的距离是三由旬,这样来认定。如果无论从哪一边算起,超出了三由旬哪怕只有发尖那么一点,既犯戒,结界也成了非结界。
140.Tiyojanaparamanti ettha tiyojanaṃ paramaṃ pamāṇametissāti tiyojanaparamā; taṃ tiyojanaparamaṃ. Sammannantena pana majjhe ṭhatvā yathā catūsupi disāsu diyaḍḍhadiyaḍḍhayojanaṃ hoti, evaṃ sammannitabbā. Sace pana majjhe ṭhatvā ekekadisato tiyojanaṃ karonti, chayojanaṃ hotīti na vaṭṭati. Caturassaṃ vā tikoṇaṃ vā sammannantena yathā koṇato koṇaṃ tiyojanaṃ hoti, evaṃ sammannitabbā. Sace hi yena kenaci pariyantena kesaggamattampi tiyojanaṃ atikkāmeti, āpattiñca āpajjati sīmā ca asīmā hoti.
“河的对岸”在这里,“能渡过去”所以叫“彼岸”。能渡过去什么?能渡河。河的彼岸就是河的对岸,也就是横渡河流的意思。这里,河的特征在讲“河相”的地方已经按同样的方式说过了。“那里有常设的船”:是指在河流结界处的渡口,有经常往来的船,最低限度能和撑船人一起载三个人。如果那条船因为某些事务被带到上游或下游、准备再回来,或者被贼偷走但一定能找回来,或者被风吹断缆绳、被波浪冲到河中央但一定能取回来,那它仍然算是常设的船。即使在水退去时被推上岸,或者用灰泥等填满后放着,也仍然是常设的船。如果船破了,或者木板散坏,那就不能用。玛哈巴杜玛长老说:“即使只是临时把船带来,放在结界处,然后宣告界相,那也算是常设的船。”对此,玛哈苏玛长老说:“界相或结界是靠甘马语成立的,不是靠船。而且世尊开许的是常设的船,所以只有固定的船才可以用。”
Nadīpāranti ettha pārayatīti pārā. Kiṃ pārayati? Nadiṃ. Nadiyā pārā nadīpārā, taṃ nadīpāraṃ; nadiṃ ajjhottharamānanti attho. Ettha ca nadiyā lakkhaṇaṃ nadīnimitte vuttanayameva. Yatthassa dhuvanāvā vāti yattha nadiyā sīmābandhanaṭṭhānagatesu titthesu niccasañcaraṇanāvā assa, yā sabbantimena paricchedena pājanapurisena saddhiṃ tayo jane vahati. Sace pana sā nāvā uddhaṃ vā adho vā kenacideva karaṇīyena puna āgamanatthāya nītā, corehi vā haṭā, avassaṃ labbhaneyyā, yā pana vātena vā chinnabandhanā vīcīhi nadimajjhaṃ nītā avassaṃ āharitabbā, puna dhuvanāvāva hoti. Udake ogate thalaṃ ussāritāpi sudhākasaṭādīhi pūretvā ṭhapitāpi dhuvanāvāva. Sace bhinnā vā visaṅkhatapadarā vā na vaṭṭati. Mahāpadumatthero panāha – ‘‘sacepi tāvakālikaṃ nāvaṃ ānetvā sīmābandhanaṭṭhāne ṭhapetvā nimittāni kittenti, dhuvanāvāva hotī’’ti. Tatra mahāsumatthero āha – ‘‘nimittaṃ vā sīmā vā kammavācāya gacchati na nāvāya. Bhagavatā ca dhuvanāvā anuññātā, tasmā nibaddhanāvāyeva vaṭṭatī’’ti.
所谓“固定的桥”,是指那里有由树木堆叠成的、或用木板绑成的桥,或者供人徒步通行的桥,或者适合大象等通行的大桥;甚至只是当时砍下树木、仅供人通行的独木桥,也算作固定的桥。但如果上面只绑了藤条之类的东西,即使用手抓着也无法从上面通过,那就不算数。
Dhuvasetu vāti yattha rukkhasaṅghāṭamayo vā padarabaddho vā jaṅghasatthasetu vā hatthissādīnaṃ sañcaraṇayoggo mahāsetu vā atthi; antamaso taṅkhaṇaññeva rukkhaṃ chinditvā manussānaṃ sañcaraṇayoggo ekapadikasetupi dhuvasetutveva saṅkhyaṃ gacchati. Sace pana upari baddhāni vettalatādīni hatthena gahetvāpi na sakkā hoti tena sañcarituṃ, na vaṭṭati.
“允许指定这样的渡河界”意思是:如果在正对渡口的地方,有上面所说的常设船或常设桥,我就允许指定这样的渡河界。如果在正对渡口的地方没有常设船或常设桥,而在稍微往上游或往下游一点的地方有,这样也可以。不过迦罗毗迦帝须长老说:“即使在一牛呼(gāvuta)左右的范围内,也可以。”
Evarūpaṃ nadīpārasīmaṃ sammannitunti yatthāyaṃ vuttappakārā dhuvanāvā vā dhuvasetu vā abhimukhatittheyeva atthi, evarūpaṃ nadīpārasīmaṃ sammannituṃ anujānāmīti attho. Sace dhuvanāvā vā dhuvasetu vā abhimukhatitthe natthi, īsakaṃ uddhaṃ abhiruhitvā adho vā orohitvā atthi, evampi vaṭṭati. Karavīkatissatthero pana ‘‘gāvutamattabbhantarepi vaṭṭatī’’ti āha.
要结这种渡河界时,先站在一岸,在上游的河岸处标好相,从那里开始围出自己想要的范围;到了那个范围的末端,再在下游的河岸处标好相;然后在对岸正对着的地方,于河岸上标好相。接着从那里开始,按自己想要的范围,一直到上游最初标相的正对岸处,标好相后再折返回来,与最初标的相连接起来。然后,把所有站在诸相范围内的比丘都安置在伸手可及的范围内,用甘马语来结界。即使有比丘站在河里不过来,甘马也不会被破坏。结界完成时,除了河流之外,在诸相范围内的两岸成为一个界。不过,河流不算作已结之界的一部分,它只是单独的河界。
Imañca pana nadīpārasīmaṃ sammannantena ekasmiṃ tīre ṭhatvā uparisote nadītīre nimittaṃ kittetvā tato paṭṭhāya attānaṃ parikkhipantena yattakaṃ paricchedaṃ icchati, tassa pariyosāne adhosotepi nadītīre nimittaṃ kittetvā paratīre sammukhaṭṭhāne nadītīre nimittaṃ kittetabbaṃ. Tato paṭṭhāya yattakaṃ paricchedaṃ icchati, tassa vasena yāva uparisote paṭhamakittitanimittassa sammukhā nadītīre nimittaṃ, tāva kittetvā paccāharitvā paṭhamakittitanimittena saddhiṃ ghaṭetabbaṃ. Atha sabbanimittānaṃ anto ṭhite bhikkhū hatthapāsagate katvā kammavācāya sīmā sammannitabbā. Nadiyaṃ ṭhitā anāgatāpi kammaṃ na kopenti. Sammutipariyosāne ṭhapetvā nadiṃ nimittānaṃ anto pāratīre ca orimatīre ca ekasīmā hoti. Nadī pana baddhasīmāsaṅkhyaṃ na gacchati, visuṃ nadisīmā eva hi sā.
如果沙洲在河内,想把它划进界内的人,应该先按前面的方法,站在自己所在的岸边标明诸相,然后在沙洲的此岸边缘和彼岸边缘标明相。接着,在对岸,于河流此岸之相正对面的位置标明相,从那里开始,仍按前面的方法,一直到上游最初标明的相的正对面,标明相。然后,在沙洲的彼岸边缘和此岸边缘标明相后,再折返回来,与最初标明的相连接。随后,应让两岸和沙洲上的所有比丘都在伸手可及的范围内,以甘马语划定界。即使有比丘站在河里不过来,也不会破坏甘马。划定完成时,除了河流以外,诸相之内的两岸和沙洲共同成为一个界,而河流则只是河界。
Sace antonadiyaṃ dīpako hoti, taṃ antosīmāya kātukāmena purimanayeneva attanā ṭhitatīre nimittāni kittetvā dīpakassa orimante ca pārimante ca nimittaṃ kittetabbaṃ. Atha paratīre nadiyā orimatīre nimittassa sammukhaṭṭhāne nimittaṃ kittetvā tato paṭṭhāya purimanayeneva yāva uparisote paṭhamakittitanimittassa sammukhā nimittaṃ, tāva kittetabbaṃ. Atha dīpakassa pārimante ca orimante ca nimittaṃ kittetvā paccāharitvā paṭhamakittitanimittena saddhiṃ ghaṭetabbaṃ. Atha dvīsu tīresu dīpake ca bhikkhū sabbeva hatthapāsagate katvā kammavācāya sīmā sammannitabbā. Nadiyaṃ ṭhitā anāgacchantāpi kammaṃ na kopenti. Sammutipariyosāne ṭhapetvā nadiṃ nimittānaṃ anto tīradvayañca dīpako ca ekasīmā hoti, nadī pana nadisīmāyeva.
如果沙洲向上游或下游延伸,超出了寺院结界的范围,那么就要在正对着寺院结界界标的沙洲此岸边缘处标出标记。从那里开始,绕过沙洲的顶端,再在正对着沙洲此岸边缘那枚标记的彼岸边缘处标出标记。此后,按照前面的方法,以对岸那枚正对着的标记为起点,标出对岸的各个标记,以及沙洲彼岸边缘和此岸边缘的各个标记,然后与最初标出的标记连接起来。这样标好之后,所划定的结界形状就像山脊一样。
Sace pana dīpako vihārasīmāparicchedato uddhaṃ vā adho vā adhikataro hoti, atha vihārasīmāparicchedanimittassa ujukameva sammukhibhūte dīpakassa sorimante nimittaṃ kittetvā tato paṭṭhāya dīpakasikharaṃ parikkhipantona puna dīpakassa sorimante nimittasammukhe pārimante nimittaṃ kittetabbaṃ. Tato paraṃ purimanayeneva pāratīre sammukhanimīttamādiṃkatvā pāratīranimittāni ca dīpakassa pārimantasorimantanimittāni ca kittetvā paṭhamakittitanimittena saddhiṃ ghaṭanā kātabbā. Evaṃ kittetvā sammatā sīmā pabbatasaṇḍānā hoti.
如果沙洲从寺院界的界线向上下游两边延伸出去更多,那就按前面的方法,把沙洲两端的尖端都环绕起来,宣告界相,再把各界相连接起来。这样宣告之后划定出来的界,形状就像鼓一样。
Sace pana dīpako vihārasīmāparicchedato uddhampi adhopi adhikataro hoti. Purimanayeneva dīpakassa ubhopi sīkharāni parikkhipitvā nimittāni kittentena nimittaghaṭanā kātabbā. Evaṃ kittetvā sammatā sīmā mudiṅgasaṇṭhānā hoti.
如果沙洲在寺院界区范围内而且很小,就应当按第一种方法在沙洲上标出诸相。这样标出诸相并划定之后,这个结界就形如小鼓。
Sace dīpako vihārasīmāparicchedassa anto khuddako hoti, sabbapaṭhamanayena dīpake nimittāni kittetabbāni. Evaṃ kittetvā sammatā sīmā paṇavasaṇṭhānā hoti.
关于伍波萨他堂等的讨论
Uposathāgārādikathā
141“在各别院”是指在同一个结界的大寺院里,在各个别院中。“没有事先约定”是指没有做过约定。“废除一处”是指通过甘马语废除一处。
141.Anupariveṇiyanti ekasīmamahāvihāre tasmiṃ tasmiṃ pariveṇe. Asaṅketenāti saṅketaṃ akatvā. Ekaṃ samūhanitvāti kammavācāya samūhanitvā.
142“他听闻巴帝摩卡的地方”意思是:不管在哪里,只要坐在比丘们伸手可及的范围内,因此听闻了巴帝摩卡,他的伍波萨他就算完成了。这是就处所来说的;不过,即使坐在伸手可及的范围内却没有听到,伍波萨他也照样算完成。“应当标明相”的意思是:可以在露天处,也可以在庭院等地方,用石头、砖块、木块、棍棒等,不管是大是小,在任何地方做个标记后标明,不论这些相是什么。或者,“应当标明相”的意思是:为了知道界限范围,应当标明适合作标记的或不适合作标记的相。
142.Yato pātimokkhaṃ suṇātīti yattha katthaci bhikkhūnaṃ hatthapāse nisinno yasmā pātimokkhaṃ suṇāti; katovassa uposathoti attho. Idañca vatthuvasena vuttaṃ, hatthapāse nisinnassa pana asuṇantassāpi katova hoti uposatho. Nimittā kittetabbāti uposathapamukhassa khuddakāni vā mahantāni vā pāsāṇaiṭṭhakadārukhaṇḍadaṇḍakādīni yāni kānici nimittāni abbhokāse vā māḷakādīsu vā yattha katthaci saññaṃ katvā kittetuṃ vaṭṭati. Atha vā nimittā kittetabbāti nimittupagā vā animittupagā vā paricchedajānanatthaṃ kittetabbā.
长老比丘们应当先集合:在这里,如果大长老不先来,就犯恶作。所有人都应当聚在一处行伍波萨他:在这里,如果旧住处位于寺院中央,而且那里有足够比丘们坐下的地方,就应当聚集在那里行伍波萨他。如果旧住处又破旧又狭窄,而另一处后来建起的住处宽敞不拥挤,就应当在那里行伍波萨他。
Therehi bhikkhūhi paṭhamataraṃ sannipatitunti ettha sace mahāthero paṭhamataraṃ na āgacchati, dukkaṭaṃ. Sabbeheva ekajjhaṃ sannipatitvā uposatho kātabboti ettha sace porāṇako āvāso majjhe vihārassa hoti, pahoti cettha bhikkhūnaṃ nisajjaṭṭhānaṃ, tattha sannipatitvā uposatho kātabbo. Sace porāṇako paridubbalo ceva sambādho ca añño pacchā uṭṭhitāvāso asambādho, tattha uposatho kātabbo.
如果上座比丘所住的地方,能容纳所有人,又舒适,就应该在那里举行伍波萨他。但如果那地方在偏远、崎岖之处,就应该对上座说:“尊者,您的住处不舒服,那里没有容纳所有人的空间,某个住处有空间,可以去那里。”如果上座不来,就把他的同意与清净带来,在能容纳所有人又舒适的地方举行伍波萨他。
Yattha vā pana thero bhikkhu viharatīti etthāpi sace therassa vihāro sabbesaṃ pahoti, phāsuko hoti, tattha uposatho kātabbo. Sace pana so paccante visamappadese hoti, therassa vattabbaṃ – ‘‘bhante, tumhākaṃ vihāro aphāsukadeso, natthi ettha sabbesaṃ okāso , asukasmiṃ nāma āvāse okāso atthi, tattha gantuṃ vaṭṭatī’’ti. Sace thero nāgacchati, tassa chandapārisuddhiṃ ānetvā sabbesaṃ pahonake phāsukaṭṭhāne uposatho kātabbo.
允许不离开界内的说明
Avippavāsasīmānujānanakathā
143143.“安达卡毗多那”:从王舍城走三伽浮他,有个叫安达卡毗多那的地方,长老就依止那里住;他从那里来王舍城参加伍波萨他。因为环绕王舍城的十八座大寺全都属于同一个界,法将(舍利弗)为它们结了界,所以他来竹林是为了僧团和合,这就是意思所在。“渡河”:指渡过一条叫西比尼的河。“被水冲走”:指稍微有点未及被冲走的状态。据说那条河从灵鹫山流下来,水流湍急。长老在那里没有留意急速涌来的水流,被水冲走了,但并没有真的被冲走,只是他的袈裟被水冲击,湿掉了。
143.Andhakavindāti rājagahato gāvutattaye andhakavindaṃ nāma, taṃ upanissāya thero vasati; tato rājagahaṃ uposathaṃ āgacchanto. Rājagahañhi parikkhipitvā aṭṭhārasa mahāvihārā sabbe ekasīmā, dhammasenāpatinā nesaṃ sīmā baddhā, tasmā veḷuvane saṅghassa sāmaggīdānatthaṃ āgacchantoti attho. Nadiṃ tarantoti sippiniyaṃ nāma nadiṃ atikkamanto. Manaṃ vuḷho ahosīti īsakaṃ appattavuḷhabhāvo ahosi. Sā kira nadī gijjhakūṭato otaritvā caṇḍena sotena vahati. Tattha vegena āgacchantaṃ udakaṃ amanasikaronto thero manaṃ vuḷho ahosi, na pana vuḷho, udakabbhāhatānissa cīvarāni allāni jātāni.
144僧团认定的这个界,除了村落和村落周边以外,是以三衣界设定的。从这条甘马语产生的那一刻起,比丘们先前那条甘马语就不再有效了,只有这条才是常住的。不过对比丘尼来说,这条不适用,先前那条才适用。为什么?因为比丘尼僧团住在村落里面。如果是这样的话,她们就凭这条甘马语得不到三衣的守护,而实际上她们是有守护的,所以先前那条才适用。比丘尼僧团可以拥有两种界。其中,即使覆盖了比丘的界,也可以在其内部为比丘尼认定界。比丘对比丘尼的界,道理也一样。因为他们彼此不充当对方僧团的足数,也不会让对方的甘马语变成别众甘马。这里,都城也应该知道是归在村落里的。
144.Sammatā sā sīmā saṅghena ticīvarena avippavāsā ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañcāti imissā kammavācāya uppannakālato paṭṭhāya bhikkhūnaṃ purimakammavācā na vaṭṭati. Ayameva hi thāvarā hoti. Bhikkhunīnaṃ pana ayaṃ na vaṭṭati, purimāyeva vaṭṭati. Kasmā? Bhikkhunisaṅgho hi antogāme vasati. Yadi evaṃ siyā, so etāya kammavācāya ticīvaraparihāraṃ na labheyya, atthi cassa parihāro, tasmā purimāyeva vaṭṭati. Bhikkhunisaṅghassa hi dvepi sīmāyo labbhanti. Tattha bhikkhūnaṃ sīmaṃ ajjhottharitvāpi tassā antopi bhikkhunīnaṃ sīmaṃ sammannituṃ vaṭṭati. Bhikkhūnampi bhikkhunisīmāya eseva nayo. Na hi te aññamaññassa kamme gaṇapūrakā honti, na kammavācaṃ vaggaṃ karonti. Ettha ca nigamanagarānampi gāmeneva saṅgaho veditabbo.
所谓“村落范围”,是指有围墙的村落,就是围墙以内;没有围墙的村落,就是与围墙相当的区域。在这两种范围里,已经决意受持三衣的比丘不能得到守护。因此,比丘们的不离三衣界不覆盖村落和村落范围,只有共住界才覆盖。这里,共住界是依其自身性质而运行的;不离三衣界则只随共住界所在之处而运行。因为它没有单独的特相和宣告。如果在认定不离三衣界的时候已经有村落存在,那个界就不覆盖它。但如果是在界认定之后,村落才建立起来,那个村落也仍然算在界内。就像后来建立的村落一样,最初建立的村落后来扩展出去的地方,也仍然算在界内。即使认定界的时候房屋已经建好,也有“我们会住进去”的意图,但人们还没有实际入住;或者人们舍弃了旧村连同房屋而搬到别处——这就还不是村落,界可以覆盖。但如果哪怕只有一户人家已经入住或已经到来,这就是村落,界就不能覆盖。
Gāmūpacāroti parikkhittassa parikkhepo, aparikkhittassa parikkhepokāso. Tesu adhiṭṭhitatecīvariko bhikkhu parihāraṃ na labhati. Iti bhikkhūnaṃ avippavāsasīmā gāmañca gāmūpacārañca na ottharati, samānasaṃvāsakasīmāva ottharati. Samānasaṃvāsakasīmā cettha attano dhammatāya gacchati. Avippavāsasīmā pana yattha samānasaṃvāsakasīmā, tattheva gacchati. Na hi tassā visuṃ nimittakittanaṃ atthi, tattha sace avippavāsāya sammutikāle gāmo atthi, taṃ sā na ottharati. Sace pana sammatāya sīmāya pacchā gāmo nivisati, sopi sīmāsaṅkhyameva gacchati. Yathā ca pacchā niviṭṭho, evaṃ paṭhamaṃ niviṭṭhassa pacchā vaḍḍhitappadesopi sīmāsaṅkhyameva gacchati. Sacepi sīmāsammutikāle gehāni katāni, pavisissāmāti ālayopi atthi, manussā pana appaviṭṭhā, porāṇakagāmaṃ vā sagehameva chaḍḍetvā aññattha gatā, agāmoyeva esa, sīmā ottharati . Sace pana ekampi kulaṃ paviṭṭhaṃ vā āgataṃ vā atthi, gāmoyeva sīmā na ottharati.
比丘们,应当这样废除“不离三衣界”。在这里,做废除的比丘应当了解仪轨。其仪轨如下:站在分界内时,不应废除不离三衣界;同样,站在不离三衣界内时,也不应废除分界。而站在分界内时,只应废除分界本身;同样,站在另一界内时,只应废除那一界。所谓结界,人们出于两种原因而废除它:原本狭小,为了扩大住处而改成大的;原本广大,为了把地方让给其他寺院而改成小的。其中,如果比丘们既知道分界也知道不离三衣界,他们就能废除和重新结。如果知道分界但不知道不离三衣界,他们也能废除和重新结。如果不知道分界、只知道不离三衣界,他们站在塔院、菩提树院、伍波萨他堂等没有障碍的地方,或许还能废除,但绝对无法重新结。如果结了,就会造成结界混乱,把寺院变成非寺院,所以不应废除。如果两者都不知道,他们就既不能废除也不能结。因为所谓结界,要么因甘马语而成为非界,要么因教法隐没而成为非界;而不知道结界的人无法作甘马语,所以不应废除。只有完全了解清楚之后,才应废除和重新结。
Evañca pana bhikkhave ticīvarena avippavāso samūhantabboti ettha samūhanantena bhikkhunā vattaṃ jānitabbaṃ. Tatridaṃ vattaṃ – khaṇḍasīmāya ṭhatvā avippavāsasīmā na samūhantabbā, tathā avippavāsasīmāya ṭhatvā khaṇḍasīmāpi. Khaṇḍasīmāyaṃ pana ṭhitena khaṇḍasīmāva samūhanitabbā, tathā itarāya ṭhitena itarā. Sīmaṃ nāma dvīhi kāraṇehi samūhananti pakatiyā khuddakaṃ puna āvāsavaḍḍhanatthāya mahatiṃ vā kātuṃ; pakatiyā mahatiṃ puna aññesaṃ vihārokāsadānatthāya khuddakaṃ vā kātuṃ. Tattha sace khaṇḍasīmañca avippavāsasīmañca jānanti, samūhanituñceva bandhituñca sakkhissanti. Khaṇḍasīmaṃ pana jānantā avippavāsaṃ ajānantāpi samūhanituñceva bandhituñca sakkhissanti. Khaṇḍasīmaṃ ajānantā avippavāsaṃyeva jānantā cetiyaṅgaṇabodhiyaṅgaṇauposathāgārādīsu nirāsaṅkaṭṭhānesu ṭhatvā appeva nāma samūhanituṃ sakkhissanti, paṭibandhituṃ pana na sakkhissanteva. Sace bandheyyuṃ, sīmāsambhedaṃ katvā vihāraṃ avihāraṃ kareyyuṃ, tasmā na samūhanitabbā. Ye pana ubhopi na jānanti, teneva samūhanituṃ na bandhituṃ sakkhissanti. Ayañhi sīmā nāma kammavācāya vā asīmā hoti sāsanantaradhānena vā, na ca sakkā sīmaṃ ajānantehi kammavācā kātuṃ, tasmā na samūhanitabbā. Sādhukaṃ pana ñatvāyeva samūhanitabbā ca bandhitabbā cāti.
147147. 像这样,通过已结界的界,说明了共同居住和同一伍波萨他之后,现在要说明在没有结界的地方也同样如此,于是说了“诸比丘,在未被认可、未被设立的界……”等话。其中,“未被设立”就是没有被划定范围的意思。这里提到“村落”,城镇也包括在内。在那里,那个村落的支配者们收取贡税的那片区域,不管小还是大,都算作村界。城镇和市镇的界也是这样。即使在同一片村田里,国王划出一块地方说“让这里成为一个单独的村落”,然后赐给某人,那块地方也同样是单独的村界。所以,这些界以及其他的自然村界、城镇界、市镇界,都和已结界的界一样,只不过不能享有不离三衣的豁免。
147. Evaṃ baddhasīmāvasena samānasaṃvāsañca ekūposathabhāvañca dassetvā idāni abaddhasīmesupi okāsesu taṃ dassento ‘‘asammatāya, bhikkhave, sīmāya aṭṭhapitāyā’’tiādimāha. Tattha aṭṭhapitāyāti aparicchinnāya. Gāmaggahaṇena cettha nagarampi gahitameva hoti. Tattha yattake padese tassa gāmassa bhojakā baliṃ labhanti, so padeso appo vā hotu mahanto vā, gāmasīmātveva saṅkhyaṃ gacchati. Nagaranigamasīmāsupi eseva nayo. Yampi ekasmiṃyeva gāmakhette ekaṃ padesaṃ ‘‘ayaṃ visuṃ gāmo hotū’’ti paricchinditvā rājā kassaci deti, sopi visuṃgāmasīmā hotiyeva. Tasmā sā ca itarā ca pakatigāmanagaranigamasīmā baddhasīmāsadisāyeva honti, kevalaṃ pana ticīvaravippavāsaparihāraṃ na labhanti.
这样说明了村落居住者的结界划分之后,现在要说明林野居住者的结界划分,于是说了“若在无村之处”等话。其中,“若在无村之处”指的是没有被村、镇、城的界限所划分的荒野地带。另一种解释是,“若在无村之处”指比丘住在像旷野一样的森林中,那么从他站立的处所向周围七个阿般达拉的范围,就是共住结界,这是它的含义。这个结界也能获得不离三衣的豁免。其中,一个阿般达拉是二十八肘的长度。站在中央的人,向周围七个阿般达拉,直径就是十四个。如果两个僧团各自分别举行律仪行事,在两个七阿般达拉之间,应该另外留出一个七阿般达拉作为间隔区。其余关于七阿般达拉结界的讨论,应按照《大分别》中“屋舍学处”注释里所说的方法来理解。
Evaṃ gāmantavāsīnaṃ sīmāparicchedaṃ dassetvā idāni āraññakānaṃ sīmāparicchedaṃ dassento ‘‘agāmake ce’’tiādimāha. Tattha agāmake ceti gāmanigamanagarasīmāhi aparicchinne aṭavippadese. Atha vā agāmake ceti vijjhāṭavisadise araññe bhikkhu vasati, athassa ṭhitokāsato samantā sattabbhantarā samānasaṃvāsakasīmāti attho. Ayaṃ sīmā ticīvaravippavāsaparihārampi labhati. Tattha ekaṃ abbhantaraṃ aṭṭhavīsati hatthappamāṇaṃ hoti. Majjhe ṭhitassa samantā sattabbhantarā vinibbedhena cuddasa honti. Sace dve saṅghā visuṃ vinayakammāni karonti, dvinnaṃ sattabbhantarānaṃ antare aññaṃ ekaṃ sattabbhantaraṃ upacāratthāya ṭhapetabbaṃ. Sesā sattabbhantarasīmakathā mahāvibhaṅge udositasikkhāpadavaṇṇanāyaṃ vuttanayena gahetabbā.
比丘们,一切河流都不是界。任何具备河流特征的河流,即使人们指出它的标志后说“我们把它作成结界”,它仍然不是界。不过,它凭自身的本性就类似结界,在这里可以做一切僧团事务。对于海和自然湖,也是同样的道理。这里所谓的自然湖,是指不是由任何人挖掘而成的、自然形成的池子,四周流来的水把它充满,就这样存在着。
Sabbā bhikkhave nadī asīmāti yā kāci nadīlakkhaṇappattā nadī nimittāni kittetvā ‘‘etaṃ baddhasīmaṃ karomā’’ti katāpi asīmāva hoti, sā pana attano sabhāveneva baddhasīmāsadisā, sabbamettha saṅghakammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Samuddajātassaresupi eseva nayo. Ettha ca jātassaro nāma yena kenaci khaṇitvā akato sayaṃjātasobbho samantato āgatena udakena pūrito tiṭṭhati.
像这样,先否定了河流、大海、自然湖有固定结界的说法,接着为了说明在这些地方并没有固定的界线划分,就说“诸比丘,于河流”等。这里,“一个中等身材男子周围一水溅所及之处”,是指一个中等身材男子周围被一水溅所划定的范围。那水该怎么溅呢?就像赌徒掷木球那样,用手取水或取沙,由一个力气中等的男子用尽全力掷出去。这样掷出的水或沙落下的地方,就是一水溅。在这个范围之内,如果站到伸手可及的距离之外,就会破坏僧团行事。众会扩大到多大,界也就扩大到多大,以众会边缘之外的一水溅为界限标准。自然湖和海也是同样的道理。
Evaṃ nadīsamuddajātassarānaṃ baddhasīmābhāvaṃ paṭikkhipitvā puna tattha abaddhasīmāpaacchedaṃ dassento ‘‘nadiyā vā bhikkhave’’tiādimāha. Tattha yaṃ majjhimassa purisassa samantā udakukkhepāti yaṃ ṭhānaṃ majjhimassa purisassa samantato udakukkhepena paricchinnaṃ. Kathaṃ pana udakaṃ ukkhipitabbaṃ? Yathā akkhadhuttā dāruguḷaṃ khipanti, evaṃ udakaṃ vā vālikaṃ vā hatthena gahetvā thāmamajjhimena purisena sabbathāmena khipitabbaṃ. Yattha evaṃ khittaṃ udakaṃ vā vālikā vā patati, ayameko udakukkhepo. Tassa anto hatthapāsaṃ vijahitvā ṭhito kammaṃ kopeti. Yāva parisā vaḍḍhati, tāva sīmāpi vaḍḍhati. Parisapariyantato udakukkhepoyeva pamāṇaṃ. Jātassarasamuddesupi eseva nayo.
在这里,如果河流不太长,从源头一直到河口,僧团到处都能坐下来,那就不需要再做水溅界的手续,整条河都够这些比丘用。不过,玛哈苏玛长老说“河流流经一由旬,在那里也可以舍弃上半由旬,在下半由旬里作僧团行事”,这个说法已经被玛哈巴杜玛长老驳斥了。因为世尊说过“遮住身体三轮之后,比丘尼无论在哪里渡河,内衣都会湿”,这才是对河流大小的标准,不是一由旬或半由旬。所以,按照这部经所说的,凡是具备前面所说特征的河流,从它的源头开始就可以作僧团行事。如果在这里有许多比丘各自分别作行事,那么所有人都要在自己和他人的水溅分界之间,另外留出一个水溅作为界间区。比这更多是可以的,少了就不行,这是如此说的。对于自然湖和海,也是同样的道理。
Ettha ca sace nadī nātidīghā hoti, pabhavato paṭṭhāya yāva mukhadvārā sabbattha saṅgho nisīdati, udakukkhepasīmākammaṃ natthi, sakalāpi nadī etesaṃyeva bhikkhūnaṃ pahoti. Yaṃ pana mahāsumattherena vuttaṃ ‘‘yojanaṃ pavattamānāyeva nadī, tatrāpi upari addhayojanaṃ pahāya heṭṭhā addhayojane kammaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti, taṃ mahāpadumatthereneva paṭikkhittaṃ. Bhagavatā hi ‘‘timaṇḍalaṃ paṭicchādetvā yattha katthaci uttarantiyā bhikkhuniyā antaravāsako temiyatī’’ti idaṃ nadiyā pamāṇaṃ vuttaṃ, na yojanaṃ vā addhayojanaṃ vā. Tasmā yā imassa suttassa vasena pubbe vuttalakkhaṇā nadī, tassā pabhavato paṭṭhāya saṅghakammaṃ kātuṃ vaṭṭatīti. Sace panettha bahū bhikkhū visuṃ visuṃ kammaṃ karonti, sabbehi attano ca aññesañca udakukkhepaparicchedassa antarā añño udakukkhepo sīmantarikatthāya ṭhapetabbo. Tato adhikaṃ vaṭṭatiyeva, ūnakaṃ pana na vaṭṭatīti vuttaṃ. Jātassarasamuddesupi eseva nayo.
不过,如果是有人想着“我们要去河里做僧团事务”而去了,只要河水满到与岸齐平,就算穿着浴衣,也应当在河里做。要是做不到,也可以站在船上做。但在船行驶的时候做,是不允许的。为什么?因为界线只以一次水溅为范围,而船很快就越过去了。这样一来,就会在一道界线内提出动议,却在另一道界线内宣告。所以,应当用桨把船停住,或者把船系在石头上,或者系在河里长着的树上,然后在河里做。站在河里搭好的平台上,或者站在河里长着的树上,也可以做。
Nadiyā pana kammaṃ karissāmāti gatehi sace nadī paripuṇṇā hoti samatittikā, udakasāṭikaṃ nivāsetvāpi antonadiyaṃyeva kammaṃ kātabbaṃ. Sace na sakkonti, nāvāyapi ṭhatvā kātabbaṃ. Gacchantiyā pana nāvāya kātuṃ na vaṭṭati. Kasmā? Udakukkhepamattameva hi sīmā, taṃ nāvā sīghameva atikkāmeti. Evaṃ sati aññissā sīmāya ñatti aññissā anusāvanā hoti, tasmā nāvaṃ arittena vā ṭhapetvā pāsāṇe vā lambitvā antonadiyaṃ jātarukkhe vā bandhitvā kammaṃ kātabbaṃ. Antonadiyaṃ baddhaaṭṭakepi antonadiyaṃ jātarukkhepi ṭhitehi kātuṃ vaṭṭati.
如果树的枝条,或者从树上长出来的垂根,立在外侧河岸、寺院结界内或村界内,那就应该先清理结界,或者砍断枝条,然后再作甘马。如果树长在外侧河岸,而它的枝条或垂根伸进河里,把船系在上面作甘马,那是不允许的。作甘马的人应当清理结界,或者把它砍断,让它在外面立不住。至于在河岸上打桩,把船系在那里,也同样是不允许的。
Sace pana rukkhassa sākhā vā tato nikkhantapāroho vā bahinadītīre vihārasīmāya vā gāmasīmāya vā patiṭṭhito, sīmaṃ vā sodhetvā sākhaṃ vā chinditvā kammaṃ kātabbaṃ. Bahinadītīre jātarukkhassa antonadiyaṃ paviṭṭhasākhāya vā pārohe vā nāvaṃ bandhitvā kammaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Karontehi sīmā vā sodhetabbā, chinditvā vāssa bahipatiṭṭhitabhāvo nāsetabbo. Nadītīre pana khāṇukaṃ koṭṭetvā tattha baddhanāvāya na vaṭṭatiyeva.
在河上造桥时,如果桥或桥墩完全在河的范围之内,那么站在桥上做僧团事务是允许的。但如果桥或桥墩立在外岸上,就不允许在那里做僧团事务,必须先把界清理好再做。如果桥墩在河内,而桥身悬在两岸上方的空中,那是允许的。河中有岩石或小岛,在如前所说的正常雨季四个月里被水淹没的那片区域,仍然算作河流。但在洪水泛滥时被洪流淹没的地方则不能采用,因为那算作村界。
Nadiyaṃ setuṃ karonti, sace antonadiyaṃyeva setu vā setupādā vā, setumhi ṭhitehi kammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Sace pana setu vā setupādā vā bahitīre patiṭṭhitā, kammaṃ kātuṃ na vaṭṭati, sīmaṃ sodhetvā kātabbaṃ. Atha setupādā anto, setu pana ubhinnampi tīrānaṃ upariākāse ṭhito, vaṭṭati. Antonadiyaṃ pāsāṇo vā dīpako vā hoti, tassa yattakaṃ padesaṃ pubbe vuttappakāre pakativassakāle vassānassa catūsu māsesu udakaṃ ottharati, so nadīsaṅkhyameva gacchati. Ativuṭṭhikāle pana oghena otthaṭokāso na gahetabbo, so hi gāmasīmāsaṅkhyameva gacchati.
从河里引水渠的人,在河中设障。如果水漫过障碍或冲破障碍继续流,那么在水流经过的任何地方都可以做僧团事务。但如果因为障碍或水闸把水流截断了,水不再流动,那么在水不流动的地方就不可以做僧团事务。在障碍物的顶上也不可以做。如果障碍所在的那片区域,像前面说过的石岛区域那样被水淹没,那里就可以做,因为那还算作河流。如果有人毁掉河流去造池塘,下游筑了堤坝,水流过来把池塘灌满后就停在那里,这里不可以做僧团事务。在上游水流经过的地方,以及下游泄出的水漫过河流开始流动的地方起,就可以做。天不下雨时,或者在寒季、热季,干涸的河也可以做。但从河里引出的人工水渠不可以做。如果那条水渠过了一段时间溃决变成了河流,就可以做。有些河流过了一段时间涌出来,漫过村落或城镇的边界而流动,那仍然是河流,可以做僧团事务。但如果它漫过寺院界,那就只算作寺院界。
Nadito mātikaṃ nīharantā nadiyaṃ āvaraṇaṃ karonti, tañce ottharitvā vā vinibbijjhitvā vā udakaṃ gacchati, sabbattha pavattanaṭṭhāne kammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Sace pana āvaraṇena vā koṭṭakabandhanena vā sotaṃ pacchijjati, udakaṃ nappavattati, appavattanaṭṭhāne kammaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Āvaraṇamatthakepi kātuṃ na vaṭṭati. Sace koci āvaraṇappadeso pubbe vuttapāsāṇadīpakappadeso viya udakena ajjhotthariyati, tattha vaṭṭati. So hi nadīsaṅkhyameva gacchati. Nadiṃ vināsetvā taḷākaṃ karonti, heṭṭhā pāḷi baddhā, udakaṃ āgantvā taḷākaṃ pūretvā tiṭṭhati, ettha kammaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Upari pavattanaṭṭhāne heṭṭhā ca chaḍḍitamodakaṃ nadiṃ ottharitvā sandanaṭṭhānato paṭṭhāya vaṭṭati. Deve avassante hemantagimhesu vā sukkhanadiyāpi vaṭṭati. Nadito nīhaṭamātikāya na vaṭṭati. Sace sā kālantarena bhijjitvā nadī hoti, vaṭṭati. Kāci nadī kālantarena uppatitvā gāmanigamasīmaṃ ottharitvā pavattati, nadīyeva hoti, kammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Sace pana vihārasīmaṃ ottharati, vihārasīmātveva saṅkhyaṃ gacchati.
在大海里做僧团事务时,如果涨潮的水或者自然海浪猛冲过来漫过某个区域,那里就不可以作。如果自然海浪漫过之后停在那里,从水边开始算起,那叫内海,站在那里面可以作。如果波浪的冲力太大妨碍了,就站在船上或筏上作。这些情况的判定,要按河流那一段所说的方法来理解。大海里有礁石,有时波浪涌来漫过它,有时不漫过,那里不可以作事务,因为那只能算村落界。但如果不管波浪来不来,那里常年被自然水淹没,那就可以作。如果有岛屿或山,离得远,不在渔夫往来的路线上,那只能算林野界。但在渔夫往来的范围以内,就算村落界。在那里如果没有净化村落界,就不可以作。海水漫过村落界或城镇界之后停在那里,仍然算大海,那里可以作。但如果漫过寺院界,那就只算寺院界。
Samuddepi kammaṃ karontehi yaṃ padesaṃ uddhaṃ vaḍḍhanaudakaṃ vā pakativīci vā vegena āgantvā ottharati, tattha kātuṃ na vaṭṭati. Yasmiṃ pana padese pakativīciyo ottharitvā saṇṭhahanti, so udakantato paṭṭhāya antosamuddo nāma, tattha ṭhitehi kammaṃ kātabbaṃ. Sace ūmivego bādhati, nāvāya vā aṭṭake vā ṭhatvā kātabbaṃ. Tesu vinicchayo nadiyaṃ vuttanayeneva veditabbo. Samudde piṭṭhipāsāṇo hoti, taṃ kadāci ūmiyo āgantvā ottharanti , kadāci na ottharanti, tattha kammaṃ kātuṃ na vaṭṭati, so hi gāmasīmāsaṅkhyameva gacchati. Sace pana vīcīsu āgatāsupi anāgatāsupi pakatiudakeneva otthariyati, vaṭṭati. Dīpako vā pabbato vā hoti, so ce dūre hoti macchabandhānaṃ agamanapathe, araññasīmāsaṅkhyameva gacchati. Tesaṃ gamanapariyantassa orato pana gāmasīmāsaṅkhyaṃ gacchati. Tattha gāmasīmaṃ asodhetvā kammaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Samuddo gāmasīmaṃ vā nigamasīmaṃ vā ottharitvā tiṭṭhati, samuddova hoti, tattha kammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Sace pana vihārasīmaṃ ottharati, vihārasīmātveva saṅkhyaṃ gacchati.
在天然湖泊里做僧团事务时,如果到了雨季,雨刚停,就像前面说的那样,没有水喝,也没有水洗手洗脚,甚至干掉了,那这就不是天然湖泊,只算村落范围,在那里不可以做僧团事务。反过来,如果到了雨季,像前面说的那样还有水积着,这才是天然湖泊。在雨季四个月里,凡是水一直停留的那片区域,就可以在那里做僧团事务。如果水比较深,可以搭个架子站在上面做,或者把架子绑在天然湖泊里长着的树上做,也可以。至于水中的礁石、小岛这些情况,判定方法和前面讲河流时一样。如果是个雨水均匀、水量充足的天然湖泊,就算在少雨的时候,或者热季、寒季干掉了、没水了,在那里仍然可以做僧团事务。《暗部注释》里说“所有天然湖泊一旦干涸无水,就只属于村落范围”,这个说法不能采纳。不过,如果有人为了取水在那里挖坑、挖池子等等,那个地方就不是天然湖泊了,算作村落范围。种植葫芦、瓢这类作物时,也是同样的道理。
Jātassare kammaṃ karontehipi yattha pubbe vuttappakāre vassakāle vasse pacchinnamatte pivituṃ vā hatthapāde vā dhovituṃ udakaṃ na hoti, sukkhati, ayaṃ na jātassaro, gāmakhettasaṅkhyameva gacchati, tattha kammaṃ na kātabbaṃ. Yattha pana vuttappakāre vassakāle udakaṃ santiṭṭhati, ayameva jātassaro. Tassa yattake padese vassānaṃ cātumāse udakaṃ tiṭṭhati, tattha kammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Sace gambhīraṃ udakaṃ, aṭṭakaṃ bandhitvā tattha ṭhitehipi jātassarassa anto jātarukkhamhi baddhaaṭṭakepi kātuṃ vaṭṭati. Piṭṭhipāsāṇadīpakesu panettha nadiyaṃ vuttasadisova vinicchayo. Samavassadevakāle pahonakajātassaro pana sacepi dubbuṭṭhikāle vā gimhahemantesu vā sukkhati, nirudako hoti, tattha saṅghakammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Yaṃ andhakaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ ‘‘sabbo jātassaro sukkho anodako , gāmakhettaṃyeva bhajatī’’ti, taṃ na gahetabbaṃ. Sace panettha udakatthāya āvāṭaṃ vā pokkharaṇīādīni vā khaṇanti, taṃ ṭhānaṃ ajātassaro hoti, gāmasīmāsaṅkhyaṃ gacchati. Lābutipusakādivappe katepi eseva nayo.
如果把它填平,做成陆地,或者在一个方向筑起堤岸,把整个大湖都改造出来,那么这整个湖就不再算自然湖,只按村落界来算。盐田也算作自然湖。雨季的四个月里,在有水的地方可以举行甘马。
Sace pana taṃ pūretvā thalaṃ vā karonti, ekasmiṃ disābhāge pāḷiṃ bandhitvā sabbameva taṃ mahātaḷākaṃ vā karonti, sabbopi ajātassaro hoti, gāmasīmāsaṅkhyameva gacchati. Loṇīpi jātassarasaṅkhyameva gacchati. Vassike cattāro māse udakaṭṭhānokāse kammaṃ kātuṃ vaṭṭatīti.
148“以界混界”的意思是:用自己的界去混入别人已经结好的界。比如,一座古寺的东边有一棵芒果树和一棵阎浮树,两棵树的枝叶互相交叠,阎浮树长在芒果树的西边。那座寺院的界,本来是把阎浮树划在界内、以芒果树作为标志来结的。后来,有人在那座寺院的东边另建一座寺院并结界时,却把芒果树划在界内、以阎浮树作为标志来结,这样一来,界与界就混在一起了。六群比丘就是这样做的,所以说“以界混界”。
148.Sīmāya sīmaṃ sambhindantīti attano sīmāya paresaṃ baddhasīmaṃ sambhindanti. Sace hi porāṇakassa vihārassa puratthimāya disāya ambo ceva jambū cāti dve rukkhā aññamaññaṃ saṃsaṭṭhaviṭapā honti, tesu ambassa pacchimadisābhāge jambū. Vihārasīmā ca jambuṃ anto katvā ambaṃ kittetvā baddhā hoti, atha pacchā tassa vihārassa puratthimāya disāya vihāraṃ katvā sīmaṃ bandhantā taṃ ambaṃ anto katvā jambuṃ kittetvā bandhanti, sīmāya sīmā sambhinnā hoti. Evaṃ chabbaggiyā akaṃsu, tenāha – ‘‘sīmāya sīmaṃ sambhindantī’’ti.
他们若把别人的已结之界,无论是整体还是其中一部分,纳入自己的界内,随后便结自己的界。关于“留出界间,再共同认定界”这一句:如果先建好的寺院之界还没有被共同认定,就应当留出界的邻近区域;如果已经被共同认定,就应当在最末端留出一手长的界间。《库伦德》中说,留出一拃长也可以;《大筏》中说,留出四指长也可以。一棵树也能作为两个界的界相,但它长大时会造成界与界混杂,所以不应该这样做。
Paresaṃ baddhasīmaṃ sakalaṃ vā tassā padesaṃ vā anto katvā attano sīmaṃ bandhanti. Sīmantarikaṃ ṭhapetvā sīmaṃ sammannitunti ettha sace paṭhamataraṃ katassa vihārassa sīmā asammatā hoti, sīmāya upacāro ṭhapetabbo. Sace sammatā hoti, pacchimakoṭiyā hatthamattā sīmantarikā ṭhapetabbā. Kurundiyaṃ vidatthimattampi, mahāpaccariyaṃ caturaṅgulamattampi vaṭṭatīti vuttaṃ. Ekarukkhopi ca dvinnaṃ sīmānaṃ nimittaṃ hoti, so pana vaḍḍhanto sīmāsaṅkaraṃ karoti, tasmā na kātabbo.
关于伍波萨他分类等的讨论
Uposathabhedādikathā
149“十四日与十五日”这里,在十四日伍波萨他的前行准备中,应当说:“今天(是)十四日伍波萨他。”
149.Cātuddasiko ca pannarasiko cāti ettha cātuddasikassa pubbakicce ‘‘ajjuposatho cātuddaso’’ti vattabbaṃ.
关于“非法别众”等的情况:如果在同一个精舍里住着四位比丘,其中一位送来意欲清净,另外三位做清净伍波萨他;或者住着三位比丘时,其中一位送来意欲清净,两位诵巴帝摩卡,这就是非法别众的伍波萨他甘马。如果四位聚集在一起做清净伍波萨他,或者三位、两位诵巴帝摩卡,这就叫非法和合。如果在四位当中,取一位的清净后,三位诵巴帝摩卡;或者在三位当中,取一位的清净后,两位做清净伍波萨他,这就叫如法别众。如果四位同住一处,全体聚集后诵巴帝摩卡,三位做清净伍波萨他,两位互相做清净伍波萨他,这就叫如法和合。
Adhammena vaggantiādīsu sace ekasmiṃ vihāre catūsu bhikkhūsu vasantesu ekassa chandapārisuddhiṃ āharitvā tayo pārisuddhiuposathaṃ karonti, tīsu vā vasantesu ekassa chandapārisuddhiṃ āharitvā dve pātimokkhaṃ uddisanti, adhammena vaggaṃ uposathakammaṃ hoti. Sace pana cattāropi sannipatitvā pārisuddhiuposathaṃ karonti, tayo vā dve vā pātimokkhaṃ uddisanti, adhammena samaggaṃ nāma hoti. Sace catūsu janesu ekassa pārisuddhiṃ āharitvā tayo pātimokkhaṃ uddisanti, tīsu vā janesu ekassa pārisuddhiṃ āharitvā dve pārisuddhiuposathaṃ karonti, dhammena vaggaṃ nāma hoti. Sace pana cattāro ekattha vasantā sabbeva sannipatitvā pātimokkhaṃ uddisanti, tayo pārisuddhiuposathaṃ karonti, dve aññamaññaṃ pārisuddhiuposathaṃ karonti, dhammena samaggaṃ nāma hotīti.
巴帝摩卡诵说论
Pātimokkhuddesakathā
150诵完序分之后,剩下的内容要用略诵的方式让僧众听到。也就是先诵出:“尊者僧团,请听我说……这样,若已发露,则于彼有安乐。”诵完这个序分之后,再以略诵的方式让大众听到其余部分:“诸位尊者,序分已经诵完。在这里我问诸位尊者:你们是否清净?我再问第二遍……乃至……我这样受持。诸位尊者,已经听闻了四条巴拉基格法……乃至……应当在无诤中修学。”按照这个方法,其余四种巴帝摩卡的诵法也应当了解。
150.Nidānaṃ uddisitvā avasesaṃ sutena sāvetabbanti ‘‘suṇātu me bhante saṅgho…pe… āvikatā hissa phāsu hotī’’ti imaṃ nidānaṃ uddisitvā ‘‘uddiṭṭhaṃ kho āyasmanto nidānaṃ, tatthāyasmante pucchāmi – kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi…pe… evametaṃ dhārayāmīti. Sutā kho panāyasmantehi cattāro pārājikā dhammā…pe… avivadamānehi sikkhitabba’’nti evaṃ avasesaṃ sutena sāvetabbaṃ. Etena nayena sesāpi cattāro pātimokkhuddesā veditabbā.
林野怖就是森林里人带来的恐惧。说到王难等情形:如果比丘们已经坐下,准备诵戒,这时国王来了,这就是王难;盗贼来了,这是贼难;野火蔓延过来,或者住处起火了,这是火难;乌云涌起,或者洪水冲来,这是水难;很多人来了,这是人难;夜叉抓住比丘,这是非人难;老虎等凶猛的野兽来了,这是猛兽难;蛇等爬虫咬了比丘,这是爬虫难;比丘生病了,或者死了,或者仇人想杀他而把他抓住,这是命难;人们抓住一个或多个比丘,想逼他们放弃梵行,这是梵行难。遇到这类危难时,应当略诵戒本,或者诵第一诵分,从开头诵两个、三个或四个诵分。在这里,第二诵分等如果还没诵完就发生了危难,也应该把已经诵出的部分让大众听到。
Savarabhayanti aṭavimanussabhayaṃ. Rājantarāyotiādīsu sace bhikkhūsu ‘‘uposathaṃ karissāmā’’ti nisinnesu rājā āgacchati, ayaṃ rājantarāyo. Corā āgacchanti, ayaṃ corantarāyo. Davadāho vā āgacchati, āvāse vā aggi uṭṭhahati, ayaṃ aggantarāyo. Megho vā uṭṭheti, ogho vā āgacchati, ayaṃ udakantarāyo. Bahū manussā āgacchanti, ayaṃ manussantarāyo. Bhikkhuṃ yakkho gaṇhāti, ayaṃ amanussantarāyo. Byagghādayo caṇḍamigā āgacchanti, ayaṃ vāḷantarāyo. Bhikkhuṃ sappādayo ḍaṃsanti, ayaṃ sarīsapantarāyo. Bhikkhu gilāno vā hoti, kālaṃ vā karoti, verino vā taṃ māretukāmā gaṇhanti, ayaṃ jīvitantarāyo. Manussā ekaṃ vā bahū vā bhikkhū brahmacariyā cāvetukāmā gaṇhanti, ayaṃ brahmacariyantarāyo. Evarūpesu antarāyesu saṃkhittena pātimokkho uddisitabbo , paṭhamo vā uddeso uddisitabbo, ādimhi dve tayo cattāro vā. Ettha ca dutiyādīsu uddesesu yasmiṃ apariyosite antarāyo hoti, sopi suteneva sāvetabbo.
“未被邀请”是指没有受命,或者没有人请求。这里说的邀请,要么是由僧团认可的负责请法者来安排,要么是由僧团长老来安排。如果那位负责请法的人不在,就可以先向僧团长老请示后再说法,或者由长老请求后再说法。如果精舍里有很多说法者,僧团长老也应按轮值顺序说:“你诵法,你讲法,你施法。”被这样吩咐的人,可以用这三种方式说法。如果被吩咐“请导入”,就只能导入;被吩咐“请讲说”,就只能讲说;被吩咐“请诵声诵”,就只能诵声诵。僧团长老坐在较高的座位上时,不能请求他人说法。如果戒师和共住弟子在一起,戒师坐在高座上对他说“你诵”,弟子就应先下定决心,然后诵读。如果这里有年轻的比丘,就应该说“我来诵”,然后诵读。
Anajjhiṭṭhāti anāṇattā ayācitā vā. Ajjhesanā cettha saṅghena sammatadhammajjhesakāyattā vā saṅghattherāyattā vā, tasmiṃ dhammajjhesake asati saṅghattheraṃ āpucchitvā vā tena yācito vā bhāsituṃ labhati. Saṅghattherenāpi sace vihāre bahū dhammakathikā honti, vārapaṭipāṭiyā vattabbā – ‘‘tvaṃ dhammaṃ bhaṇa, dhammaṃ kathehi, dhammadānaṃ dehī’’ti vā vuttena tīhipi vidhīhi dhammo bhāsitabbo. ‘‘Osārehī’’ti vutto pana osāretumeva labhati, ‘‘kathehī’’ti vutto kathetumeva, ‘‘sarabhaññaṃ bhaṇāhī’’ti vutto sarabhaññameva. Saṅghattheropi ca uccatare āsane nisinno yācituṃ na labhati. Sace upajjhāyo ceva saddhivihāriko ca honti, upajjhāyo ca naṃ uccāsane nisinno ‘‘bhaṇāhī’’ti vadati, sajjhāyaṃ adhiṭṭhahitvā bhaṇitabbaṃ. Sace panettha daharā bhikkhū honti, tesaṃ ‘‘bhaṇāmī’’ti bhaṇitabbaṃ.
如果在精舍里,僧团长老只让自己亲近的弟子诵法,即使有其他善于美妙诵法的人,也不请他诵,那么其他人应该对长老说:“尊者,让我们请某某人来诵吧。”如果长老说“你们请他诵吧”,或者保持沉默,就可以请他诵。如果长老阻止,就不该请他诵。如果在僧团长老还没到时就已经开始听法,长老来了以后,不需要为了请示而停下。不过,导入后说法的人,应该先禀告再说法,或者不停顿地直接说法;说法时长老又来了,也按同样的方式处理。
Sace vihāre saṅghatthero attanoyeva nissitake bhaṇāpeti, aññe madhurabhāṇakepi nājjhesati, so aññehi vattabbo – ‘‘bhante asukaṃ nāma bhaṇāpemā’’ti. Sace ‘‘bhaṇāpethā’’ti vā vadati, tuṇhī vā hoti, bhaṇāpetuṃ vaṭṭati. Sace pana paṭibāhati, na bhaṇāpetabbaṃ. Yadi anāgateyeva saṅghatthere dhammasavanaṃ āraddhaṃ, puna āgate ṭhapetvā āpucchanakiccaṃ natthi. Osāretvā pana kathentena āpucchitvā vā aṭṭhapetvāyeva vā kathetabbaṃ, kathentassa puna āgatepi eseva nayo.
在靠近坐着说法时,僧团长老才是主人,所以应该由他亲自来说,或者对另一位比丘说“你来说”,但不能由坐在更高座位上的人来说。不过,可以对在家人说“你来说”。在家人会向自己所认识的比丘请求,这位比丘应该先向长老请示之后再说法。如果僧团长老被问“尊者,这些人来问法”时,说“你来说”或者保持沉默,那就可以说。在俗家中的随喜等场合,也按同样的方式处理。如果僧团长老在精舍或俗家中允许说“即使不向我请示,你也可以说”,那就获得了许可,在任何地方都可以说。
Upanisinnakathāyapi saṅghattherova sāmī, tasmā tena sayaṃ vā kathetabbaṃ, añño vā bhikkhu ‘‘kathehī’’ti vattabbo, no ca kho uccatare āsane nisinnena. Manussānaṃ pana ‘‘bhaṇāhī’’ti vattuṃ vaṭṭati. Manussā attano jānanakabhikkhuṃ āpucchanti, tena theraṃ āpucchitvā kathetabbaṃ. Sace saṅghatthero ‘‘bhante ime pañhaṃ pucchantī’’ti puṭṭho ‘‘kathehī’’ti vā bhaṇati, tuṇhī vā hoti, kathetuṃ vaṭṭati. Antaraghare anumodanādīsupi eseva nayo. Sace saṅghatthero vihāre vā antaraghare vā ‘‘maṃ anāpucchitvāpi katheyyāsī’’ti anujānāti, laddhakappiyaṃ hoti, sabbattha vattuṃ vaṭṭati.
正在诵习的人,也还是必须先向长老请示。向一位长老请示过之后正在诵习时,如果另一位长老来了,就不需要再请示一次。如果是在自己停下来想休息一下的时候有长老来了,那么重新开始时也还是要请示。在僧团长老还没来之前就已经开始诵习的人,也同样照这个规矩办。如果某位僧团长老已经允许说“不用向我请示,你随时想诵就诵”,那就可以随意诵习。但如果有别的长老来了,那就必须向那位长老请示之后才能诵习。
Sajjhāyaṃ karontenāpi thero āpucchitabboyeva. Ekaṃ āpucchitvā sajjhāyantassa aparo āgacchati, puna āpucchanakiccaṃ natthi. Sace vissamissāmīti ṭhapitassa āgacchati, puna ārabhantenāpi āpucchitabbaṃ. Saṅghatthere anāgateyeva āraddhaṃ sajjhāyantassāpi eseva nayo. Ekena saṅghattherena ‘‘maṃ anāpucchāpi yathāsukhaṃ sajjhāyāhī’’ti anuññāte yathāsukhaṃ sajjhāyituṃ vaṭṭati. Aññasmiṃ pana āgate taṃ āpucchitvāva sajjhāyitabbaṃ.
151“或者应该自己任命自己”,意思就是应该自己任命自己。不过,提问的人应当先看看大众,如果对自己没有危害,就可以问律。
151.Attanā vā attānaṃ sammannitabbaṃti attanā vā attā sammannitabbo; pucchantena pana parisaṃ oloketvā sace attano upaddavo natthi, vinayo pucchitabbo.
153已经在给机会时,衡量人之后,是指这样审察:“会不会有谁由我而生起祸患?还是没有?” “先于我们”是指最初是我们的。“预先”是指最早。衡量人之后再给机会,意思是:这样审察——“他是在如实说犯戒的事,还是没有如实说?”——之后才允许给机会。
153.Katepi okāse puggalaṃ tulayitvāti ‘‘atthi nu kho me ito upaddavo, natthī’’ti evaṃ upaparikkhitvā. Puramhākanti paṭhamaṃ amhākaṃ. Paṭikaccevāti paṭhamatarameva. Puggalaṃ tulayitvā okāsaṃ kātunti ‘‘bhūtameva nu kho āpattiṃ vadati, abhūta’’nti evaṃ upaparikkhitvā okāsaṃ kātuṃ anujānāmīti attho.
关于非法甘马的呵责等的讨论
Adhammakammapaṭikkosanādikathā
154非法甘马的反对方式,和前面所说的一样。“反对”的意思是阻止。“表明自己的见解”是指向别人说出自己的看法:“这是非法甘马,我不认可。”
“四五位”等话,是为了让他们免遭伤害而说的。“故意不让他们听到”是指他们心想“我们要这样说,让他们听不见”,于是故意慢慢地诵出。
154.Adhammakammaṃ vuttanayameva. Paṭikkositunti vāretuṃ. Diṭṭhimpi āvikātunti ‘‘adhammakammaṃ idaṃ na me khamatī’’ti evaṃ aññassa santike attano diṭṭhiṃ pakāsetuṃ. Catūhi pañcahītiādi tesaṃ anupaddavatthāya vuttaṃ. Sañcicca na sāventīti yathā na suṇanti evaṃ bhaṇissāmāti sañcicca saṇikaṃ uddisanti.
155“属于长老”是指归长老管辖,意思是属于长老。也有人写作“长老应持”,因此应由长老亲自诵出,或者请别人诵出。这里请人诵出的方式,和“法请”中所说的一样。“他不知伍波萨他等”中,不知有两种伍波萨他,按十四日和十五日来分;不知有九种伍波萨他,按僧团伍波萨他等来分;不知有四种伍波萨他仪轨;不知有两种巴帝摩卡;不知有九种巴帝摩卡诵出。其中“若有聪明能干的比丘”这句,虽然年轻但聪明的比丘也被允许诵巴帝摩卡,但这里的意趣是:如果长老有五种、四种或三种巴帝摩卡诵出无法背出,但有两篇完整、清晰、已熟练诵出的,那么巴帝摩卡仍然归长老负责。如果连这些也没法诵得清楚,那就归那位聪明的比丘负责。
155.Therādhikanti therādhīnaṃ; therāyattaṃ bhavitunti attho. ‘‘Therādheyya’’ntipi pāṭho, tasmā therena sayaṃ vā uddisitabbaṃ, añño vā ajjhesitabbo. Ajjhesanavidhānañcettha dhammajjhesane vuttanayameva. So najānāti uposathaṃ vātiādīsu cātuddasikapannarasikabhedena duvidhaṃ, saṅghauposathādibhedena navavidhañca uposathaṃ na jānāti, catubbidhaṃ uposathakammaṃ na jānāti, duvidhaṃ pātimokkhaṃ na jānāti, navavidhaṃ pātimokkhuddesaṃ na jānāti. Yo tattha bhikkhu byatto paṭibaloti ettha kiñcāpi daharassāpi byattassa pātimokkho anuññāto. Atha kho ettha ayamadhippāyo. Sace therassa pañca vā cattāro vā tayo vā pātimokkhuddesā nāgacchanti; dve pana akhaṇḍā suvisadā vācuggatā honti, therāyattova pātimokkhā. Sace pana ettakampi visadaṃ kātuṃ na sakkoti, byattassa bhikkhuno āyatto hoti.
“附近住处”是指周围的住处。“当天赶来”是指为了当天就能到达。“命令新比丘”这里说的是:谁能学得会,就该命令这样的人,不该命令愚笨的人。
Sāmantā āvāsāti sāmantaṃ āvāsaṃ. Sajjukanti tadaheva āgamanatthāya. Navaṃ bhikkhuṃ āṇāpetunti ettha yo sakkoti uggahetuṃ, evarūpo āṇāpetabbo, na bālo.
允许计算半月等、允许取相(的讨论)
Pakkhagaṇanādiuggahaṇānujānanakathā
156156.“第几(katimi),尊者”这里,“第几”是指第几个圆满日。“kālavato”是指“在早晨”;意思是说“天刚亮的时候”。
156.Katimī bhanteti ettha katīnaṃ pūraṇīti katimī. Kālavatoti kālasseva; pagevāti attho.
158在“什么时候记得”这一句里,傍晚时也应该通报:“今天是伍波萨他日,请你们留意。”
158.Yaṃ kālaṃ saratīti ettha sāyampi ‘‘ajjuposatho samannāharathā’’ti ārocetuṃ vaṭṭati.
159长老比丘命令新比丘时,在这里也要注意:如果某位比丘正在做某件事,或者常年都是独自一人,或者是负责搬运重物的人,或者是诵经师、说法师等当中的任何一种,就不应该命令他去打扫伍波萨他堂;其余的人则应该轮流安排。如果被安排的人连临时用的扫帚都找不到,就可以折下树枝,做成如法之物后用来打扫;如果连树枝也找不到,那就算他已经得到了如法之物。
159.Therena bhikkhunā navaṃ bhikkhuṃ āṇāpetunti etthāpi kiñci kammaṃ karonto vā sadākālameva eko vā bhāranittharaṇako vā sarabhāṇakadhammakathikādīsu aññataro vā na uposathāgārasammajjanatthaṃ āṇāpetabbo, avasesā pana vārena āṇāpetabbā. Sace āṇatto sammuñjaniṃ tāvakālikampi na labhati, sākhābhaṅgaṃ kappiyaṃ kāretvā sammajjitabbaṃ, tampi alabhantassa laddhakappiyaṃ hoti.
160160. 吩咐铺设座位时,也按照前面所说的方式下令。受命的人如果发现伍波萨他堂里没有座位,可以从僧团住处搬来铺好,用完之后再搬回去。如果没有座位,也可以在草席上或席垫上铺设;如果连席垫也没有,就把树枝先如法处理(作净),再铺上;如果找不到人来做净,那就视为已经如法(净)了。
160. Āsanapaññāpanāṇattiyampi vuttanayeneva āṇāpetabbo. Āṇattena ca sace uposathāgāre āsanāni natthi, saṅghikāvāsatopi āharitvā paññapetvā puna āharitabbāni. Āsanesu asati kaṭasārakepi taṭṭikāyopi paññapetuṃ vaṭṭati, taṭṭikāsupi asati sākhābhaṅgāni kappiyaṃ kāretvā paññapetabbāni, kappiyakārakaṃ alabhantassa laddhakappiyaṃ hoti.
161161. 叫人做灯时,也应当按前面所说的方式吩咐。吩咐的人应该说:“在某个地方有油、灯芯或者灯盏,把它拿来做。”如果没有油等东西,就应当去找;找了还是得不到,那么所得到的(替代物)是允许的。另外,也可以在瓦片上点火。
161. Padīpakaraṇepi vuttanayeneva āṇāpetabbo. Āṇāpentena ca ‘‘amukasmiṃ nāma okāse telaṃ vā vaṭṭi vā kapallikā vā atthi, taṃ gahetvā karohī’’ti vattabbo. Sace telādīni natthi, pariyesitabbāni, pariyesitvā alabhantassa laddhakappiyaṃ hoti. Apica kapāle aggipi jāletabbo.
关于远行等事的讨论
Disaṃgamikādivatthukathā
163“应当摄受”是指:要用亲切的话语来摄受,比如“萨度,尊者,您来了。这里容易得到食物,有汤有菜,请安心住下,不要觉得厌烦。”像这样用爱语来摄受。要一再地这样去做,来随摄他。要让他回答“好的,我会住下”,以此使他欢喜。或者,用四种资具来摄受和随摄。用爱语使他欢喜,意思就是说听起来舒服的话。要用牙粉等物来照料他。如果整个僧团都不做,那所有人都犯恶作。在这里,长老和年轻比丘都不能免除,所有人都要轮流去照料。轮到自己时不去的,就犯戒。但是,不应该让大长老们去打扫住处、送齿木等。即使如此,大长老们也应该在傍晚和清晨前来探望。他知道了他们来,就应该先去大长老那里照料。如果他有一同比丘的随行同伴,应该说:“我有同伴,你们可以少做些事,安心住着。”如果他没有同伴,而同一住处有一两位具足威仪的比丘说:“我们来为长老做该做的事,其余人可以安乐而住。”那所有人都没有犯戒。
163.Saṅgahetabboti ‘‘sādhu bhante āgatāttha, idha bhikkhā sulabhā sūpabyañjanaṃ atthi, vasatha anukkaṇṭhamānā’’ti evaṃ piyavacanena saṅgahetabbo. Punappunaṃ tathākaraṇavasena anuggahetabbo. ‘‘Āma vasissāmī’’ti paṭivacanadāpanena upalāpetabbo. Atha vā catūhi paccayehi saṅgahetabbo ceva anuggahetabbo ca. Piyavacanena upalāpetabbo, kaṇṇasukhaṃ ālapitabboti attho. Cuṇṇādīhi upaṭṭhāpetabbo. Āpatti dukkaṭassāti sace sakalopi saṅgho na karoti, sabbesaṃ dukkaṭaṃ. Idha neva therā na daharā muccanti, sabbehi vārena upaṭṭhāpetabbo. Attano vāre anupaṭṭhahantassa āpatti. Tena pana mahātherānaṃ pariveṇasammajjanadantakaṭṭhadānādīni na sāditabbāni. Evampi sati mahātherehi sāyaṃpātaṃ upaṭṭhānaṃ āgantabbaṃ. Tena pana tesaṃ āgamanaṃ ñatvā paṭhamataraṃ mahātherānaṃ upaṭṭhānaṃ gantabbaṃ. Sacassa saddhiṃcarā bhikkhuupaṭṭhākā atthi, ‘‘mayhaṃ upaṭṭhākā atthi, tumhe appossukkā viharathā’’ti vattabbaṃ. Athāpissa saddhiṃcarā natthi, tasmiṃyeva pana vihāre eko vā dve vā vattasampannā vadanti ‘‘mayaṃ therassa kattabbaṃ karissāma, avasesā phāsu viharantū’’ti sabbesaṃ anāpatti.
他应该去那个住处,意思是每半个月要去一次,为了举行伍波萨他。而且这也只限于非雨安居期。为了说明雨安居期间该做的事,就说了“愚者、不智能者住雨安居”等话。其中,“诸比丘,那些比丘不应在那个住处住雨安居”的意思是:在前雨安居时,如果没有能诵巴帝摩卡的人,就不应该入雨安居。如果他在入雨安居之后离开、还俗或去世,只要另有能诵的人,就可以住后雨安居;如果没有,就应该去别处,不去的人犯恶作。如果他在后雨安居时离开、还俗或去世,就应该住满两个月。
So āvāso gantabboti uposathakaraṇatthāya anvaddhamāsaṃ gantabbo. So ca kho utuvasseyeva, vassāne pana yaṃ kattabbaṃ, taṃ dassetuṃ ‘‘vassaṃ vasanti bālā abyattā’’tiādimāha. Tattha na bhikkhave tehi bhikkhūhi tasmiṃ āvāse vassaṃ vasitabbanti purimikāya pātimokkhuddesakena vinā na vassaṃ upagantabbaṃ. Sace so vassūpagatānaṃ pakkamati vā, vibbhamati vā, kālaṃ vā karoti, aññasmiṃ satiyeva pacchimikāya vasituṃ vaṭṭati, asati aññattha gantabbaṃ, agacchantānaṃ dukkaṭaṃ. Sace pana pacchimikāya pakkamati vā vibbhamati vā kālaṃ vā karoti, māsadvayaṃ vasitabbaṃ.
清净施论
Pārisuddhidānakathā
164用身体来告知,就是通过任何肢体部分让人知道、使人明白这清净布施;如果能说出话来,就用言语告知;如果两种方式都能用,就用身体和言语一起告知。僧团应当到那里去举行伍波萨他。如果有很多这样的病人,僧团就按顺序站好,让所有人都处在伸手可及的范围内。如果他们离得很远,僧团无法顾及,那天就不应该举行伍波萨他,但绝对不应该以团体分组的方式举行伍波萨他。
164.Kāyena viññāpetīti pārisuddhidānaṃ yena kenaci aṅgapaccaṅgena viññāpeti jānāpeti; vācaṃ pana nicchāretuṃ sakkonto vācāya viññāpeti; ubhayathā sakkonto kāyavācāhi. Saṅghena tattha gantvā uposatho kātabboti sace bahū tādisā gilānā honti, saṅghena paṭipāṭiyā ṭhatvā sabbe hatthapāse kātabbā. Sace dūre dūre honti, saṅgho nappahoti, taṃ divasaṃ uposatho na kātabbo, natveva vaggena saṅghena uposatho kātabbo.
就在那个地方离开,意思是还没有进入僧团中间,就从那里直接去别的地方。沙弥承认,意思是说“我是沙弥”,这样来承认;或者是如实报告自己的沙弥身份,或者之后仍然处于沙弥的身份,这就是它的含义。这个道理适用于一切地方。
Tattheva pakkamatīti saṅghamajjhaṃ anāgantvā tatova katthaci gacchati. Sāmaṇero paṭijānātīti ‘‘sāmaṇero aha’’nti evaṃ paṭijānāti; bhūtaṃyeva vā sāmaṇerabhāvaṃ āroceti, pacchā vā sāmaṇerabhūmiyaṃ tiṭṭhatīti attho. Esa nayo sabbattha.
“到达僧团后离去”,最低限度是指:已经走到为伍波萨他而集会的四位比丘伸手可及的范围内,然后离去。这个道理适用于一切情况。在这里,由一个人带来的许多人的清净,也算已经被带来了。但如果他在路上遇到另一位比丘,就把那些原本由他代取清净的人的清净,连同自己的清净,一起交给那位比丘,那么只有那位比丘的清净算到达,另一份则叫作“猫链清净”,那是不算到达的。
Saṅghappatto pakkamatīti sabbantimena paricchedena uposathatthāya sannipatitānaṃ catunnaṃ bhikkhūnaṃ hatthapāsaṃ patvā pakkamati. Esa nayo sabbattha. Ettha ca ekena bahūnampi āhaṭā pārisuddhi āhaṭāva hoti. Sace pana so antarāmagge aññaṃ bhikkhuṃ disvā yesaṃ anena pārisuddhi gahitā, tesañca attano ca pārisuddhiṃ deti, tasseva pārisuddhi āgacchati, itarā pana bilāḷasaṅkhalikapārisuddhi nāma hoti. Sā na āgacchati.
“睡着而没有告知”,意思是来了之后就睡,不说“某某已经把清净交给你了”。这里说持清净者无犯:如果他是故意不告知,就犯恶作,但清净仍然算已经带来了。如果不是故意,因为没告知,他就无犯,而且双方的伍波萨他都算已经做了。
Sutto na ārocetīti āgantvā supati, ‘‘asukena pārisuddhi dinnā’’ti na āroceti. Pārisuddhihārakassa anāpattīti ettha sace sañcicca nāroceti, dukkaṭaṃ āpajjati, pārisuddhi pana āhaṭāva hoti. Asañcicca anārocitattā panassa anāpatti, ubhinnampi ca uposatho katoyeva hoti.
165关于给欲的情况,判定方式和前面讲给清净时所说的一样。所谓“给清净的人也应该给欲”,这里的意思是:如果只给清净而不给欲,伍波萨他算是完成了;但如果僧团要做别的甘马,那个甘马就不算做成。如果只给欲而不给清净,比丘僧团的伍波萨他和甘马都算做成,但给欲的那个人自己的伍波萨他不算完成。即使有比丘在河里或界内决意伍波萨他之后赶过来,他也不能因为“我已经做过伍波萨他了”就待着不动,还是应该给和合或给欲。
165. Chandadānepi pārisuddhidāne vuttasadisoyeva vinicchayo. Pārisuddhiṃ dentena chandampidātunti ettha sace pārisuddhimeva deti na chandaṃ, uposatho kato hoti. Yaṃ pana saṅgho aññaṃ kammaṃ karoti, taṃ akataṃ hoti. Chandameva deti na pārisuddhiṃ, bhikkhusaṅghassa uposathopi kammampi katameva hoti, chandadāyakassa pana uposatho akato hoti. Sacepi koci bhikkhu nadiyā vā sīmāya vā uposathaṃ adhiṭṭhahitvā āgacchati, ‘‘kato mayā uposatho’’ti acchituṃ na labhati, sāmaggī vā chando vā dātabbo.
167记得伍波萨他也不记得,即有时记得,有时不记得。有完全完全不记得者,即有人完全完全不记得,对这种人来说,给予认可之事不存在。即使他不来,也不影响甘马。
167.Saratipi uposathaṃ napi saratīti ekadā sarati, ekadā na sarati. Atthi neva saratīti yo ekantaṃ neva sarati, tassa sammutidānakiccaṃ natthi. Anāgacchantopi kammaṃ na kopeti.
关于僧团伍波萨他等的讨论
Saṅghuposathādikathā
168“清扫那个地方之后”,是指清扫那个地方之后,这里用的是宾格表示受格。至于“饮水、用水”等,意思很清楚。那为什么还要说这些呢?是为了说明伍波萨他的前行等事项。因此,注释师们说——
168.So deso sammajjitvāti taṃ desaṃ sammajjitvā, upayogatthe paccattaṃ. Pānīyaṃ paribhojanīyantiādi pana uttānatthameva . Kasmā panetaṃ vuttaṃ? Uposathassa pubbakaraṇādidassanatthaṃ. Tenāhu aṭṭhakathācariyā –
“扫帚、灯、水,以及座位。
这些被称为伍波萨他的前行。”
‘‘Sammajjanī padīpo ca, udakaṃ āsanena ca; Uposathassa etāni, pubbakaraṇanti vuccati’’.
这四种就被称为“前行”。
Iti imāni cattāri ‘‘pubbakaraṇa’’nti akkhātāni.
欲、清净、时节宣告、比丘计数与教诫,
这些被称为伍波萨他的前行功课。
‘‘Chandapārisuddhiutukkhānaṃ, bhikkhugaṇanā ca ovādo; Uposathassa etāni, pubbakiccanti vuccati.
这些在前的准备之后应当做的五件事,就称为前行功课。
Iti imāni pañca pubbakaraṇato pacchā kattabbāni ‘‘pubbakicca’’nti akkhātāni.
“伍波萨他日,以及所有具备甘马资格的比丘,
而且不存在同分的罪。
那些应当被排除的人,也不在那里面。
这被称为‘适时’。”
‘‘Uposatho yāvatikā ca bhikkhū kammappattā, Sabhāgāpattiyo ca na vijjanti; Vajjanīyā ca puggalā tasmiṃ na honti, Pattakallanti vuccati’’.
就这样,这四种被称为“适当时机”。
Iti imāni cattāri ‘‘pattakalla’’nti akkhātānīti.
“与他们一起”的意思是:和那些前来的人一起,做完这些前行准备等事情之后,应当举行伍波萨他。关于“今天是我的伍波萨他”:在这里,如果当天是十五日,也可以决意说“今天是我的十五日伍波萨他”。如果是十四日,也是同样的做法。
Tehisaddhinti tehi āgatehi saddhiṃ etāni pubbakaraṇādīni katvā uposatho kātabbo. Ajja me uposathoti ettha sace pannaraso hoti, ‘‘ajja me uposatho pannaraso’’tipi adhiṭṭhātuṃ vaṭṭati. Cātuddasikepi eseva nayo.
犯戒忏悔仪轨的讨论
Āpattipaṭikammavidhikathā
169世尊制定“有罪的人不应做伍波萨他”,应当知道,这是通过“如果有人有罪”等语句、以及说净的制定和说净伍波萨他的制定而制定的。说到“某某罪”时,应当取土喇咤亚等罪中某一个的名字,这样说:“土喇咤亚罪、巴吉帝亚罪”。说到“我发露那罪”时,即使说“我在您面前发露那罪”“我在你面前发露那罪”,也是说得很好的。说到“你看见吗”时,应当这样说:“贤友,你看见那罪吗?尊者,您看见那罪吗?”说到“是的,我看见”时,即使说“是的,尊者,我看见”“是的,贤友,我看见”,也是说得很好的。说到“未来应当防护”时,如果对方是年长者,应当说“你们未来应当防护”。这样说了之后,就应当回答:“萨度,我必定好好防护。”
169.Bhagavatā paññattaṃ ‘‘na sāpattikena uposatho kātabbo’’ti idaṃ ‘‘yassa siyā āpattī’’tiādivacaneneva pārisuddhidānapaññāpanena ca pārisuddhiuposathapaññāpanena ca paññattaṃ hotīti veditabbaṃ. Itthannāmaṃ āpattinti thullaccayādīsu ekissā nāmaṃ gahetvā ‘‘thullaccayaṃ āpattiṃ pācittiyaṃ āpatti’’nti evaṃ vattabbaṃ. Taṃ paṭidesemīti idaṃ ‘‘taṃ tumhamūle, taṃ tuyhamūle paṭidesemī’’ti vuttepi suvuttameva hoti. Passasīti idañca ‘‘passasi āvuso taṃ āpattiṃ, passatha bhante taṃ āpatti’’nti evaṃ vattabbaṃ. Āma passāmīti idaṃ pana ‘‘āma bhante passāmi, āma āvuso passāmī’’ti evaṃ vuttampi suvuttameva hoti. Āyatiṃ saṃvareyyāsīti ettha pana sace vuḍḍhataro ‘‘āyatiṃ saṃvareyyāthā’’ti vattabbo. Evaṃ vuttena pana ‘‘sādhu suṭṭhu saṃvarissāmī’’ti vattabbameva.
关于“当无疑惑时”这一句:这里,如果这位比丘并非没有疑惑,按《暗黑注疏》的说法,就应该先把事情说明白,然后才可以发露。发露的方法是这样的:如果太阳被云遮住,他犹豫“到底到时间了没有”而吃了饭,那位比丘就应该说:“尊者,我是带着疑惑吃的。”如果还在合适的时间,就说:“我犯了众多恶作罪”;如果时间已经过了,就说:“我犯了众多巴吉帝亚罪。”像这样把事情说明之后,应该说:“尊者,我在那件事上犯了众多恶作罪或巴吉帝亚罪,现在在尊者面前发露这些罪。”这个做法适用于一切罪。
Yadā nibbematikoti ettha sace panesa nibbematiko na hoti, vatthuṃ kittetvāva desetuṃ vaṭṭatīti andhakaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Tatrāyaṃ desanāvidhi – sace meghacchanne sūriye ‘‘kālo nu kho no’’ti vematiko bhuñjati, tena bhikkhunā ‘‘ahaṃ bhante vematiko bhuñjiṃ’’, sace kālo atthi, ‘‘sambahulā dukkaṭā āpattiyo āpannomhi, no ce atthi, ‘‘sambahulā pācittiyā āpannomhī’’ti evaṃ vatthuṃ kittetvā ‘‘ahaṃ bhante yā tasmiṃ vatthusmiṃ sambahulā dukkaṭā vā pācittiyā vā āpattiyo āpanno, tā tumhamūle paṭidesemī’’ti vattabbaṃ. Esa nayo sabbāpattīsu.
比丘们,这里所说的“同类罪”是这样:两个人因非时食等同类事由而犯戒,这种犯戒事由相同的情形,就叫“同类罪”。不过,因非时食而犯戒的人,可以在因非剩余食而犯戒的人面前发露。这种犯戒事由相同的罪,一经发露,也就算是善加发露了。此外,发露的人因“发露”而犯恶作,接受的人因“接受”而犯恶作,两者所犯的恶作事由不同,所以可以互相发露。
Na bhikkhave sabhāgā āpattīti ettha yaṃ dvepi janā vikālabhojanādinā sabhāgavatthunā āpattiṃ āpajjanti, evarūpā vatthusabhāgā ‘‘sabhāgā’’ti vuccati. Vikālabhojanappaccayā āpannaṃ pana anatirittabhojanapaccayā āpannassa santike desetuṃ vaṭṭati. Yāpi cāyaṃ vatthusabhāgā, sāpi desitā sudesitāva. Aññaṃ pana desanapaccayā desako, paṭiggahaṇappaccayā paṭiggahako cāti ubhopi dukkaṭaṃ āpajjanti, taṃ nānāvatthukaṃ hoti, tasmā aññamaññaṃ desetuṃ vaṭṭati.
170170. “附近的比丘应当这样对他说”——在这里,只应该对同类的比丘说。因为如果对非同类比丘说,就会产生争吵、争斗、破僧等事。所以,不要对他说,而应该作意:“我从这里起身之后,会再作补救”,然后举行伍波萨他。这是《安达迦注疏》中所说的。
170.Sāmanto bhikkhu evamassa vacanīyoti ettha sabhāgoyeva vattabbo. Visabhāgassa hi vuccamāne bhaṇḍanakalahasaṅghabhedādīnipi honti, tasmā tassa avatvā ‘‘ito vuṭṭhahitvā paṭikarissāmī’’ti ābhogaṃ katvā uposatho kātabboti andhakaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ.
关于无犯的十五种情况等的讨论
Anāpattipannarasakādikathā
172172. 关于无犯十五事:“他们不知道”——有人已经进入界内,或者正在进入,他们不知道。这时,又有其他常住的比丘前来——他们因为某些事务去了村里或林中,如今来到这些人坐着的地方。“别众而想和合”——因为那些人已经进入界内,所以是别众;又因为不知道已经进入界内这件事,所以以为是和合的。
172. Anāpattipannarasake – te na jāniṃsūti sīmaṃ okkantāti vā okkamantīti vāti na jāniṃsu. Athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchantīti gāmaṃ vā araññaṃ vā kenaci karaṇīyena gantvā tesaṃ nisinnaṭṭhānaṃ āgacchanti. Vaggā samaggasaññinoti tesaṃ sīmaṃ okkantattā vaggā; sīmaṃ okkantabhāvassa ajānanato samaggasaññino.
173在“别众想十五事”中,“他们知道”:指他们站在山上或高地上,看见有人已进入或正在进入界内。“疑惑十五事”则清楚明了。
173. Vaggāvaggasaññipannarasake – te jānantīti pabbate vā thale vā ṭhitā sīmaṃ okkante vā okkamante vā passanti. Vematikapannarasakaṃ uttānameva.
175在“被恶作所害十五事”中——就像被欲贪征服的人被称为“被欲贪所害”,同样,即使在之前阶段已经作了决定,但在实际行动的当下,如果被名为“于非净物作非净想”的恶作所征服,就应当知道这是“被恶作所害”。
175. Kukkuccapakatapannarasake – yathā icchāya abhibhūto ‘‘icchāpakato’’ti vuccati, evaṃ pubbabhāge sanniṭṭhānaṃ katvāpi karaṇakkhaṇe akappiye akappiyasaññitāsaṅkhātena kukkuccena abhibhūtā ‘‘kukkuccapakatā’’ti veditabbā.
176在“以分裂为先的十五事”中,因为不善的力量强,所以说是重罪。
176. Bhedapurekkhārapannarasake – akusalabalavatāya thullaccayaṃ vuttaṃ.
关于越界略说
Sīmokkantikapeyyālakathā
177177. 在“常住比丘对客比丘略说”这一段中——就像前面“常住比丘对常住比丘略说”里说的“他们不知道还有别的常住比丘”等等,同样地,应该按照“他们不知道还有别的客比丘”这样的方式,来理解全部内容。但在“客比丘对常住比丘略说”中——就像前面略说里出现的“常住比丘们集合”,这里应该换成“客比丘们集合”。而在“客比丘对客比丘略说”中——两个地方都要按客比丘的身份来套用。
177. Āvāsikenaāgantukapeyyāle – yathā purime āvāsikenaāvāsikapeyyāle ‘‘te na jānanti athaññe āvāsikā’’tiādi vuttaṃ, evaṃ ‘‘te na jānanti athaññe āgantukā’’tiādinā nayena sabbaṃ veditabbaṃ. Āgantukenaāvāsikapeyyāle pana – yathā purimapeyyāle ‘‘āvāsikā bhikkhū sannipatantī’’ti āgataṃ, evaṃ ‘‘āgantukā bhikkhū sannipatantī’’ti ānetabbaṃ . Āgantukenaāgantukapeyyāle pana – ubhayapadesu āgantukavasena yojetabboti.
178178. 对于常住比丘,伍波萨他日是十四日;对于客比丘,伍波萨他日是十五日。在这里,那些以十五日为伍波萨他日的人,应当知道他们要么是从别国来的,要么是他们过去曾行十四日伍波萨他。应当随顺常住比丘:当常住比丘在做前行事务时说“今天伍波萨他是十四日”,就应当随顺,不应当反对。不应当非自愿地给与:不应当不情愿地给与。
178.Āvāsikānaṃ bhikkhūnaṃ cātuddaso hoti, āgantukānaṃ pannarasoti ettha yesaṃ pannaraso, te tiroraṭṭhato vā āgatā, atītaṃ vā uposathaṃ cātuddasikaṃ akaṃsūti veditabbā. Āvāsikānaṃ anuvattitabbanti āvāsikehi ‘‘ajjuposatho cātuddaso’’ti pubbakicce kariyamāne anuvattitabbaṃ, na paṭikkositabbaṃ. Na akāmā dātabbāti na anicchāya dātabbā.
关于特征等之见的说明
Liṅgādidassanakathā
179179. “常住者的行相”,就是常住者的样子。这个道理在一切地方都一样。所谓“行相”,就是通过它来判断那些人是否具足威仪,也就是执取他们的行为举止和形态。所谓“特征”,就是能在各处引导人找到那些隐没的人;即使他们没露面,也能让人知道他们在哪里,就是这个意思。所谓“相状”,就是看到它就能知道他们在那里。所谓“标示”,就是通过它来指出他们拥有这样的资具,也就是获得称呼的意思。所有这些,都是对床、椅、足迹、声音等善巧安立的名称,但要随具体情况来搭配使用。在“客比丘的行相”等里面,道理也是一样。其中,“属于他人的”,就是属于别人的。“洗足水的洒落”,就是洗过脚的水的洒落。应当知道这是复数词用作单数义。或者读作“pādānaṃ dhotaudakanisseka”,意思是洗脚水的洒落。
179.Āvāsikākāranti āvāsikānaṃ ākāraṃ. Esa nayo sabbattha. Ākāro nāma yena tesaṃ vattasampannā vā na vāti ācārasaṇṭhānaṃ gayhati. Liṅgaṃ nāma yaṃ te tattha tattha līne gamayati; adissamānepi jānāpetīti attho. Nimittaṃ nāma yaṃ disvā te atthīti ñāyanti. Uddeso nāma yena te evarūpaparikkhārāti uddisanti; apadesaṃ labhantīti attho. Sabbametaṃ supaññattamañcapīṭhādīnañceva padasaddādīnañca adhivacanaṃ, yathāyogaṃ pana yojetabbaṃ. Āgantukākārādīsupi eseva nayo. Tattha aññātakanti aññesaṃ santakaṃ. Pādānaṃ dhotaṃ udakanissekanti pādānaṃ dhotānaṃ udakanissekaṃ. Bahuvacanassa ekavacanaṃ veditabbaṃ. ‘‘Pādānaṃ dhotaudakanisseka’’nti vā pāṭho; pādānaṃ dhovanaudakanissekanti attho.
180在“不同共住者等事”这一段里——“同共住者的见解”,就是指“这些人是同共住者”这样的见解。“不询问”,就是不问他们的主张;没问就直接按应做的和对应做的事一起举行伍波萨他。“不能克服”,就是无法摧毁、压过不同共住的状态,也就是不能让他们舍弃那种见解。
180. Nānāsaṃvāsakādivatthūsu – samānasaṃvāsakadiṭṭhinti ‘‘samānasaṃvāsakā ete’’ti diṭṭhiṃ. Na pucchantīti tesaṃ laddhiṃ na pucchanti; apucchitvāva vattapaṭivattiṃ katvā ekato uposathaṃ karonti. Nābhivitarantīti nānāsaṃvāsakabhāvaṃ maddituṃ abhibhavituṃ na sakkonti; taṃ diṭṭhiṃ na nissajjāpentīti attho.
关于“应去与不应去”这一部分的讨论
Nagantabbagantabbavārakathā
181“有比丘的住处”:如果某个住处有举行伍波萨他的比丘,而从那个住处无法在当天赶到,就不该不举行伍波萨他就前往那个住处。除非有僧团:意思是除非有足够人数的比丘僧团。除非有障碍:意思是除非有前面说的十种障碍。不过,按最低限度来说,如果连同自己一共四个人,或者有障碍,那就可以去。“非住处”:指新造工坊等任何地方。而且,就像不该去住处等地方一样,如果他们在寺院里举行伍波萨他,为了伍波萨他决意,也不该去界场或河流。但如果那里有比丘,就可以去他那里。已经解散伍波萨他的住处也可以去;这样去了之后,也可以作伍波萨他决意。即使是林住比丘,在伍波萨他日也应当到村里乞食后,回到自己的寺院。如果进入别的寺院,就必须在那里举行伍波萨他之后再回来;不举行就不可以回来。
181.Sabhikkhukā āvāsāti yasmiṃ āvāse uposathakārakā bhikkhū atthi, tamhā āvāsā yaṃ na sakkoti tadaheva āgantuṃ , so āvāso uposathaṃ akatvā na gantabbo. Aññatra saṅghenāti saṅghappahonakehi bhikkhūhi vinā. Aññatra antarāyāti pubbe vuttaṃ dasavidhaṃ antarāyaṃ vinā. Sabbantimena pana paricchedena attacatutthena antarāye vā sati gantuṃ vaṭṭati. Anāvāsoti navakammasālādiko yo koci padeso. Yathā ca āvāsādayo na gantabbā; evaṃ sace vihāre uposathaṃ karonti, uposathādhiṭṭhānatthaṃ sīmāpi nadīpi na gantabbā. Sace panettha koci bhikkhu hoti, tassa santikaṃ gantuṃ vaṭṭati. Vissaṭṭhauposathāpi āvāsā gantuṃ vaṭṭati; evaṃ gato adhiṭṭhātumpi labhati. Āraññakenāpi bhikkhunā uposathadivase gāme piṇḍāya caritvā attano vihārameva āgantabbaṃ. Sace aññaṃ vihāraṃ okkamati, tattha uposathaṃ katvāva āgantabbaṃ, akatvā na vaṭṭati.
182如果知道“我今天能赶到”,也就是心里明白“我今天能到那里去”,那么这样的住处就该去。因为即使在那里和比丘们一起做伍波萨他,他也不会造成伍波萨他的障碍。
182.Yaṃ jaññā sakkomi ajjeva gantunti yaṃ jāneyya ajjeva tattha gantuṃ sakkomīti; evarūpo āvāso gantabbo. Tattha bhikkhūhi saddhiṃ uposathaṃ karontenāpi hi iminā neva uposathantarāyo kato bhavissatīti.
应当回避的人选之说明
Vajjanīyapuggalasandassanakathā
183“比丘尼于坐众中”等句,是以伸手、伸脚或用手杖能够触及的范围作为标准。“除了未起立的众”这一句:这里说的是“别住清净的给予”,从大众起立的时候开始就不适用了,如果大众还没有起立,那就适用。所以说“除了未起立的众”。它的具体特征,应当从比丘尼分别中关于别住意欲给予的注释来理解。“非伍波萨他日”:是指除了十四日和十五日这两个伍波萨他日之外的其他日子。“除了僧伽和合”:是指除了像憍赏弥比丘们那样,在僧团分裂之后又重新举行僧伽和合的情况。那时候,应当说“尊者,请僧团听我说,今天是伍波萨他,是和合”之后再进行。不过,如果有人因为某件小事而暂停了伍波萨他,后来又重新和合,他们就应当在伍波萨他日举行伍波萨他。
183.Bhikkhuniyā nisinnaparisāyātiādīsu hatthapāsupagamanameva pamāṇaṃ. Aññatra avuṭṭhitāya parisāyāti idañhi pārivāsiyapārisuddhidānaṃ nāma parisāya vuṭṭhitakālato paṭṭhāya na vaṭṭati, avuṭṭhitāya pana vaṭṭati. Tenāha – ‘‘aññatra avuṭṭhitāya parisāyā’’ti. Tassa lakkhaṇaṃ bhikkhunivibhaṅge parivāsiyachandadānavaṇṇanato gahetabbaṃ. Anuposatheti cātuddasiko ca pannarasiko cāti ime dve uposathe ṭhapetvā aññasmiṃ divase. Aññatra saṅghasāmaggiyāti yā kosambakabhikkhūnaṃ viya bhinne saṅghe puna saṅghasāmaggī kariyati, tathārūpiṃ saṅghasāmaggiṃ ṭhapetvā . Tadā ca ‘‘suṇātu me bhante saṅgho ajjuposatho sāmaggī’’ti vatvā kātabbo. Ye pana kismiñcideva appamattake uposathaṃ ṭhapetvā puna samaggā honti, tehi uposatheyeva kātabboti.