2. 布萨犍度
2. Uposathakkhandhakaṃ
允许集会等之论述
Sannipātānujānanādikathā
132在《布萨犍度》中,“异学者”一词:于此,“处”指见解;“异处”即不同的见解;具有异处者,称为“异学者”;意思是持有别异见解之人。所谓“说法”,是指讲述他们所应做与不应做之事。“他们获得”指那些人获得。“愚钝猪”指身体肥大的猪。
132. Uposathakkhandhake – aññatitthiyāti ettha titthaṃ vuccati laddhi; aññaṃ titthaṃ aññatitthaṃ; aññatitthaṃ etesaṃ atthīti aññatitthiyā; ito aññaladdhikāti vuttaṃ hoti. Dhammaṃ bhāsantīti yaṃ tesaṃ kattabbākattabbaṃ, taṃ kathenti. Te labhantīti te manussā labhanti. Mūgasūkarāti thūlasarīrasūkarā.
135“或未犯,或犯已出罪”此处,若比丘于某罪未犯,或犯已出罪,此即名为“无有罪”,应如此理解其义。“故意妄语时,有何罪”意为:若有人故意妄语,此罪属于何种罪?是哪一种罪?是恶作罪。此罪并非以妄语为自性,而是依世尊所制,由语门生起的不作为罪,应如此了知。世尊将说:
135.Anajjhāpanno vā hoti āpajjitvā vā vuṭṭhitoti ettha yaṃ āpattiṃ bhikkhu anajjhāpanno vā hoti, āpajjitvā vā vuṭṭhito, ayaṃ asantī nāma āpattīti evamattho veditabbo. Sampajānamusāvāde kiṃ hotīti yvāyaṃ sampajānamusāvādo assa hotīti vutto, so āpattito kiṃ hoti, katarā āpatti hotīti attho. Dukkaṭaṃ hotīti dukkaṭāpatti hoti; sā ca kho na musāvādalakkhaṇena; bhagavato pana vacanena vacīdvāre akiriyasamuṭṭhānā āpatti hotīti veditabbā. Vakkhati hi –
不以任何方式对人说不实语,
不应向他人说虚诳语;
可能犯下语罪而非身罪,”,
“这些问题是善巧者们所思量的。”
‘‘Anālapanto manujena kenaci, Vācāgiraṃ no ca pare bhaṇeyya; Āpajjeyya vācasikaṃ na kāyikaṃ, Pañhā mesā kusalehi cintitā’’ti. (pari. 479);
“障碍者”指制造障碍者。“为何安乐?”意为:为了什么目的而安乐?“为证得初禅”即:为了证得初禅,那位比丘获得安乐与快乐。此理适用于一切处。如此,世尊以总说与详说开示了最初的巴帝摩卡诵。
Antarāyikoti antarāyakaro. Kissa phāsu hotīti kimatthāya phāsu hoti. Paṭhamassa jhānassa adhigamāyāti paṭhamassa jhānassa adhigamanatthāya tassa bhikkhuno phāsu hoti sukhaṃ hoti. Esa nayo sabbattha. Iti bhagavā uddesato ca niddesato ca paṭhamaṃ pātimokkhuddesaṃ dassesi.
136“每日”即日日。“十四日或十五日”是指:一季之中的第三和第七个半月,布萨在十四日,共两次;其余六次在十五日。这是一种含义。然而,这是依通常的行持而说“每半月十四日或十五日”。由此语可知,若有适当的因缘,在任何十四日或十五日布萨皆可。若住寺比丘的布萨日为十四日,客比丘为十五日,而住寺比丘人数较多,客比丘应随顺住寺比丘。
136.Devasikanti divase divase. Cātuddase vā pannarase vāti ekassa utuno tatiye ca sattame ca pakkhe dvikkhattuṃ cātuddase avasese chakkhattuṃ pannarase; ayaṃ tāva eko attho. Ayaṃ pana pakaticārittavasena vutto ‘‘sakiṃ pakkhassa cātuddase vā pannarase vā’’ti vacanato pana tathārūpe paccaye sati yasmiṃ tasmiṃ cātuddase vā pannarase vā uddisituṃ vaṭṭati, āvāsikānaṃ bhikkhūnaṃ cātuddaso hoti, āgantukānaṃ pannaraso. Sace āvāsikā bahutarā honti, āgantukehi āvāsikānaṃ anuvattitabba’’nti vacanatopi cetaṃ veditabbaṃ.
允许界之论述
Sīmānujānanakathā
138首先应告知诸相:持律者应问:“东方有何相?”答:“山,尊者。”然后持律者应这样告知相:“此山为相。”不应这样告知:“我们以此山为相,将作,相已作,成为相,是、将是。”对于石等也是如此。于东南方、南方、西南方、西方、西北方、北方、东北方,问:“有何相?”答:“水,尊者。”告知:“此水为相。”此处不应停留,应再问:“东方有何相?”答:“山,尊者。”告知:“此山为相。”如此,先告知的相应先告知并确立。这样,相与相便相连接。如是告知诸相后,紧接着以所说的甘马语确定界。甘马语结束时,界在诸相之内,诸相在界之外。在此,诸相即使仅告知一次,也已算告知。然而,《暗部注释》中说:“应三次连接界轮而告知相。”“山,尊者……水,尊者”这样的回答,不论是由具足戒者还是未具足戒者告知,都是可以的。
138.Paṭhamaṃ nimittā kittetabbāti vinayadharena pucchitabbaṃ ‘‘puratthimāya disāya kiṃ nimitta’’nti? Pabbato bhanteti. Puna vinayadharena ‘‘eso pabbato nimitta’’nti evaṃ nimittaṃ kittetabbaṃ. ‘‘Etaṃ pabbataṃ nimittaṃ karoma, karissāma, nimittaṃ kato, nimittaṃ hotu, hoti bhavissatī’’ti evaṃ pana kittetuṃ na vaṭṭati. Pāsāṇādīsupi eseva nayo. Puratthimāya anudisāya, dakkhiṇāya disāya, dakkhiṇāya anudisāya, pacchimāya disāya, pacchimāya anudisāya, uttarāya disāya, uttarāya anudisāya, kiṃ nimittaṃ? Udakaṃ bhante. Etaṃ udakaṃ nimittanti ettha pana aṭṭhatvā puna puratthimāya disāya kiṃ nimittaṃ. Pabbato bhante. Eso pabbato nimittanti evaṃ paṭhamaṃ kittitanimittaṃ kittetvāva ṭhapetabbaṃ. Evañhi nimittena nimittaṃ ghaṭitaṃ hoti. Evaṃ nimittāni kittetvā athānantaraṃ vuttāya kammavācāya sīmā sammannitabbā. Kammavācāpariyosāne nimittānaṃ anto sīmā hoti, nimittāni sīmato bahi honti. Tattha nimittāni sakiṃ kittitānipi kittitāneva honti. Andhakaṭṭhakathāyaṃ pana tikkhattuṃ sīmamaṇḍalaṃ sambandhantena nimittaṃ kittetabbanti vuttaṃ. ‘‘Pabbato bhanteti…pe… udakaṃ bhante’’ti evaṃ pana upasampanno vā ācikkhatu anupasampanno vā vaṭṭatiyeva.
今应了知山相等之抉择如下:山有三种:纯土山、纯石山、土石混合山。这三种皆可。沙堆则不可。其他小于象量者也不可。从象量以上,乃至须弥量,皆可。若四方有四山,或三方有三山,以四或三山之相即可确定界。以二相或一相确定界则不可。此后,石相等也同理。因此,作山相者应问:“是相连还是不相连?”若相连,则不可作。因为如果在四方或八方告知,也仅仅是告知了一相。所以,如果山如轮状围绕寺院而立,应在一方告知此山,而于其他方,将其置于界外,另告知其他相。
Idāni pabbatanimittādīsu evaṃ vinicchayo veditabbo – tividho pabbato, suddhapaṃsupabbato, suddhapāsāṇapabbato, ubhayamissakoti. So tividhopi vaṭṭati. Vālikarāsi pana na vaṭṭati. Itaropi hatthippamāṇato omakataro na vaṭṭati. Hatthippamāṇato pana paṭṭhāya sineruppamāṇopi vaṭṭati. Sace catūsu disāsu cattāro tīsu vā tayo pabbatā honti, catūhi vā tīhi vā pabbatanimittehi eva sammannituṃ vaṭṭati. Dvīhi pana nimittehi ekena vā sammannituṃ na vaṭṭati. Ito paresu pāsāṇanimittādīsupi eseva nayo. Tasmā pabbatanimittaṃ karontena pucchitabbaṃ ‘‘ekābaddho na ekābaddho’’ti. Sace ekābaddho hoti, na kātabbo. Tañhi catūsu vā aṭṭhasu vā disāsu kittentenāpi ekameva nimittaṃ kittitaṃ hoti, tasmā yo evaṃ cakkasaṇṭhānena vihāraṃ parikkhipitvā ṭhito pabbato, taṃ ekadisāya kittetvā aññāsu disāsu taṃ bahiddhā katvā anto aññāni nimittāni kittetabbāni.
若想把山的三分之一或一半纳入界内,不应以山为相,而应在欲纳入的区域之外,指出同一座山上的树木、蚁冢等为相。若想把整座山——无论是一由旬还是二由旬大小——都纳入界内,则应在山外的地面上,以树木、蚁冢等指明诸相。
Sace pabbatassa tatiyabhāgaṃ vā upaḍḍhaṃ vā antosīmāya kattukāmā honti, pabbataṃ akittetvā yattakaṃ padesaṃ anto kattukāmā, tassa parato tasmiṃyeva pabbate jātarukkhavammikādīsu aññataraṃ nimittaṃ kittetabbaṃ. Sace ekayojanadviyojanappamāṇaṃ sabbaṃ pabbataṃ anto kattukāmā honti, pabbatassa parato bhūmiyaṃ jātarukkhavammikādīni nimittāni kittetabbāni.
关于石头相:铁球也算作石头之列,因此任何石头都可用。但就大小而言,如象身大的石头已归入山类,故不可用。如大公牛、大水牛大小的石头则可用。最低限度是三十二巴拉重的石团大小,小于此的,即使大如砖块也不可用。无法作为相所依的石堆亦不可用,更不必说沙堆。与地面齐平、如打谷场般的平板石,或从地面如树桩般突起的石头,只要尺寸符合,便可使用。即便平板石非常大,仍属石头之列,因此,若想把大平板石上的某一处纳入界内,不应以该平板石本身为相,而应指定它上面的另一块石头为相。如果在平板石上建造寺院,或平板石从寺院中间贯穿,这样的平板石不可用,因为一旦标定它,相便位于寺院之上,而相本应在界外,寺院也就成了界外。围绕寺院而立的平板石,在一处标定之后,不应在别处再标定。
Pāsāṇanimitte – ayaguḷopi pāsāṇasaṅkhyameva gacchati, tasmā yo koci pāsāṇo vaṭṭati. Pamāṇato pana hatthippamāṇo pabbatasaṅkhyaṃ gato, tasmā so na vaṭṭati. Mahāgoṇamahāmahiṃsappamāṇo pana vaṭṭati. Heṭṭhimaparicchedena dvattiṃsapalaguḷapiṇḍaparimāṇo vaṭṭati. Tato khuddakataro iṭṭhakā vā mahantīpi na vaṭṭati. Animittupagapāsāṇarāsipi na vaṭṭati, pageva paṃsuvālikarāsi. Bhūmisamo khalamaṇḍalasadiso piṭṭhipāsāṇo vā bhūmito khāṇuko viya uṭṭhitapāsāṇo vā hoti, sopi pamāṇupago ce vaṭṭati. Piṭṭhipāsāṇo atimahantopi pāsāṇasaṅkhyameva gacchati, tasmā sace mahato piṭṭhipāsāṇassa ekappadesaṃ antosīmāya kattukāmā honti, taṃ akittetvā tassupari añño pāsāṇo kittetabbo. Sace piṭṭhipāsāṇupari vihāraṃ karonti, vihāramajjhena vā piṭṭhipāsāṇo vinivijjhitvā gacchati, evarūpo piṭṭhipāsāṇo na vaṭṭati. Sace hi taṃ kittenti, nimittassa upari vihāro hoti, nimittañca nāma bahisīmāya hoti, vihāropi bahisīmāyaṃ āpajjati. Vihāraṃ parikkhipitvā ṭhitapiṭṭhipāsāṇo ekattha kittetvā aññattha na kittetabbo.
关于树林相:草丛或树皮有髓的棕榈、椰子等树林不可用。而有髓的树木,如沙罗树等,或有髓与无髓混杂的树林则可用。但至少要有四、五棵树,少于此则不可用;多于此乃至方圆百由旬的树林亦可用。然而,若在树林中间建造寺院,则不应以该树林为相。若想把树林的一部分纳入界内,也不应以树林本身为相,而应指定那处的石头、树木等为相。围绕寺院而立的树林,在一处指定后,不应再在别处指定。
Vananimitte – tiṇavanaṃ vā tacasāratālanāḷikerādirukkhavanaṃ vā na vaṭṭati. Antosārānaṃ pana sākasālādīnaṃ antosāramissakānaṃ vā rukkhānaṃ vanaṃ vaṭṭati, tañca kho heṭṭhimaparicchedena catupañcarukkhamattampi tato oraṃ na vaṭṭati, paraṃ yojanasatikampi vaṭṭati. Sace pana vanamajjhe vihāraṃ karonti, vanaṃ na kittetabbaṃ. Ekadesaṃ antosīmāya kattukāmehipi vanaṃ akittetvā tattha rukkhapāsāṇādayo kittetabbā. Vihāraṃ parikkhipitvā ṭhitavanaṃ ekattha kittetvā aññattha na kittetabbaṃ.
关于树相:树皮有髓的树木(如棕榈、椰子等)不可用。树心有髓且活着的树木,即使小至高度八指、粗细如针杆,也可使用;小于此者不可用,大于此乃至十二由旬的善住榕树亦可用。竹子、芦苇、蓖麻等经播种培育而成者,即使尺寸符合也不可用。但若将其拔起,即刻植于地中,围以护栏并浇水,则可指定为相。新根、新枝长出并不构成障碍。若将树干砍断后种植,也是可行的。指定时,可说‘树’,也可说‘有枝树’或‘娑罗树’。然而,连成一片、如同善住榕树般相接的树丛,在一处指定之后,不应再于他处另行指定。
Rukkhanimitte – tacasāro tālanāḷikerādirukkho na vaṭṭati, antosāro jīvamānako antamaso ubbedhato aṭṭhaṅgulo pariṇāhato sūcidaṇḍakappamāṇopi vaṭṭati, tato oraṃ na vaṭṭati, paraṃ dvādasayojano suppatiṭṭhitanigrodhopi vaṭṭati. Vaṃsanaḷakasarāvādīsu bījaṃ ropetvā vaḍḍhāpito pamāṇupagopi na vaṭṭati. Tato apanetvā pana taṅkhaṇampi bhūmiyaṃ ropetvā koṭṭhakaṃ katvā udakaṃ āsiñcitvā kittetuṃ vaṭṭati. Navamūlasākhāniggamanaṃ akāraṇaṃ. Khandhaṃ chinditvā ropite pana etaṃ yujjati. Kittentena ca ‘‘rukkho’’tipi vattuṃ vaṭṭati, ‘‘sākarukkhotipi sālarukkho’’tipi. Ekābaddhaṃ pana suppatiṭṭhitanigrodhasadisaṃ ekattha kittetvā aññattha kittetuṃ na vaṭṭati.
关于道路相:森林、田地、河流、湖泊中的道路等不可用。人行道或车道,只要穿行通往两三个村落,便可用。然而,若人行道偏离车道后又重新汇入车道,或那些人行道、车道已废弃不用,则不可用。只有为人行商队与车行商队所使用的道路才可用。若两条道路分出后,后来又如车轭般合为一条,则在分叉处或连接处指定一次后,不应再另行指定,因为这是连成一体的相。
Magganimitte – araññakhettanadītaḷākamaggādayo na vaṭṭanti, jaṅghamaggo vā sakaṭamaggo vā vaṭṭati, yo nibbijjhitvā dve tīṇi gāmantarāni gacchati. Yo pana jaṅghamaggo sakaṭamaggato okkamitvā puna sakaṭamaggameva otarati, ye vā jaṅghamaggasakaṭamaggā avaḷañjā, te na vaṭṭanti. Jaṅghasatthasakaṭasatthehi vaḷañjiyamānāyeva vaṭṭanti. Sace dve maggā nikkhamitvā pacchā sakaṭadhuramiva ekībhavanti, dvidhā bhinnaṭṭhāne vā sambandhaṭṭhāne vā sakiṃ kittetvā puna na kittetabbā, ekābaddhanimittañhetaṃ hoti.
若寺院被道路围绕,四条道路通向四方,在其中一条指定之后,不应再指定另一条,因为这是连成一体的相。然而,贯穿角落而过的道路,可在另一处指定。贯穿寺院中间而过的道路则不应指定。若指定了,相便位于寺院之上。若以车道的最后车轮轨迹为相,道路便在界外。若以外侧车轮轨迹为相,外侧车轮轨迹便在界外,其余部分则属于界内。指定道路时,可用‘道、路、途、径’等十种名称中的任何一种来指定。以沟渠形状绕寺院而行的道路,于一处指定后,不应再于他处另行指定。
Sace vihāraṃ parikkhipitvā cattāro maggā catūsu disāsu gacchanti, majjhe ekaṃ kittetvā aparaṃ kittetuṃ na vaṭṭati. Ekābaddhanimittañhetaṃ hoti. Koṇaṃ nibbijjhitvā gatamaggaṃ pana parabhāge kittetuṃ vaṭṭati. Vihāramajjhena nibbijjhitvā gatamaggo pana na kittetabbo. Kittite nimittassa upari vihāro hoti. Sace sakaṭamaggassa antimacakkamaggaṃ nimittaṃ karonti, maggo bahisīmāya hoti. Sace bāhiracakkamaggaṃ nimittaṃ karonti, bāhiracakkamaggova bahisīmāya hoti, sesaṃ antosīmaṃ bhajati. Maggaṃ kittentena ‘‘maggo pantho patho pajjo’’ti dasasu yena kenaci nāmena kittetuṃ vaṭṭati. Parikhāsaṇṭhānena vihāraṃ parikkhipitvā gatamaggo ekattha kittetvā aññattha kittetuṃ na vaṭṭati.
关于蚁冢相:其下限为当日所生、高八指、形如牛角之量的蚁冢,亦属可用;小于此者不可用;大于此乃至大如雪山者亦可用。然而,若蚁冢环绕寺院连成一片,则在一处指定其相后,不应再于他处指定。
Vammikanimitte – heṭṭhimaparicchedena taṃ divasaṃ jāto aṭṭhaṅgulubbedho govisāṇappamāṇopi vammiko vaṭṭati, tato oraṃ na vaṭṭati, paraṃ himavantapabbatasadisopi vaṭṭati. Vihāraṃ parikkhipitvā ṭhitaṃ pana ekābaddhaṃ ekattha kittetvā aññattha kittetuṃ na vaṭṭati.
关于河流相:在如法诸王统治的时代,若每半月、每十日、每五日接连降雨,云层方散水流便断,如此河流不名为河。若在降雨充沛的时节,雨季四月期间水流不断,能浸没三重衣,比丘尼于任何一处渡河内衣都会被浸湿,这样的河流才可称为河,可作结界者之相。比丘尼渡至对岸、于对岸举行布萨等僧团羯磨,乃至对岸界的认定,皆依此河为准。
Nadīnimitte – yassā dhammikānaṃ rājūnaṃ kāle anvaddhamāsaṃ anudasāhaṃ anupañcāhanti evaṃ anatikkamitvā deve vassante valāhakesu vigatamattesu sotaṃ pacchijjati, ayaṃ nadīsaṅkhyaṃ na gacchati. Yassā pana īdise suvuṭṭhikāle vassānassa cātumāse sotaṃ na pacchijjati, timaṇḍalaṃ paṭicchādetvā yattha katthaci uttarantiyā bhikkhuniyā antaravāsako temiyati, ayaṃ nadīsaṅkhyaṃ gacchati, sīmaṃ bandhantānaṃ nimittaṃ hoti. Bhikkhuniyā nadīpāragamanepi uposathādisaṅghakammakaraṇepi nadīpārasīmasammannanepi ayameva nadī.
然而,若有道路如车轭之形或如壕沟之势,环绕寺院而延伸,则不应于一处宣说其相后,又于他处宣说。对于寺院四方相互穿插而流的四条河流,理亦如是。若是四条不相混合的河流,则四者皆可宣说其相。若有人如筑篱笆,于树根处打桩,以蔓草、稻草等堵塞河流,令水漫溢而成障碍,此情形可作相。然而,若筑堤令水不再流动,则不流动之河不可作相。于流动处可作河相,于不流动处可作水相。
Yā pana maggo viya sakaṭadhurasaṇṭhānena vā parikhāsaṇṭhānena vā vihāraṃ parikkhipitvā gatā, taṃ ekattha kittetvā aññattha kittetuṃ na vaṭṭati. Vihārassa catūsu disāsu aññamaññaṃ vinibbijjhitvā gate nadicatukkepi eseva nayo. Asammissanadiyo pana catassopi kittetuṃ vaṭṭati. Sace vatiṃ karonto viya rukkhapāde nikhaṇitvā vallipalālādīhi nadisotaṃ rumbhanti, udakañca ajjhottharitvā āvaraṇaṃ pavattatiyeva, nimittaṃ kātuṃ vaṭṭati. Yathā pana udakaṃ nappavattati, evaṃ setumhi kate appavattamānā nadī nimittaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Pavattanaṭṭhāne nadinimittaṃ, appavattanaṭṭhāne udakanimittaṃ kātuṃ vaṭṭati.
然而,在少雨时节或热季,某条河流因干涸而断流,这种情况可以取相。若从大河引出灌溉水渠,此渠虽如小河一般,能成就三季庄稼而常年流淌,但即使水流不断,也不能取相。然而,若有一条河,虽源自大河,但历经时日,冲决旧道而另辟新径,此后河中充满鳄鱼等,可行舟船,这种河流可以取相。
Yā pana dubbuṭṭhikāle vā gimhe vā nirudakabhāvena nappavattati, sā vaṭṭati. Mahānadito udakamātikaṃ nīharanti, sā kunnadisadisā hutvā tīṇi sassāni sampādentī niccaṃ pavattati, kiñcāpi pavattati, nimittaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Yā pana mūle mahānadito niggatāpi kālantarena teneva niggatamaggena nadiṃ bhinditvā sayañca gacchati, gacchantī parato susumārādisamākiṇṇā nāvādīhi sañcaritabbā nadī hoti, taṃ nimittaṃ kātuṃ vaṭṭati.
关于水相:在无水之处,将水盛满于船或罐等容器中而宣说水相,是不允许的;唯有地中之水才被允许。而且,那是指不流动的水,如存于坑、池、湖、天然沼、盐田、海等处的水;至于流动之水,如急流、河水、引水渠等中的水,则不被允许。然而,《暗部注》中说:“在深的坑等处,被舀出的水不应取相”,此说错误,仅是个人意见。实际上,即便是静止的水,乃至猪刨的泥坑、村童嬉戏的水池,若在彼处就地挖坑,以罐运水注满,只要这水能持续到甘马语结束,无论多少,都是允许的。然而,在该处为标记相,应堆砌石堆、沙堆、土堆等,或树立石柱、木柱。比丘自己做或令他人做,都是允许的。但在利养界中,则不允许。共住界不会给任何人带来逼迫,它只为成就比丘们的律仪行事而设,因此在此处是允许的。
Udakanimitte – nirudake ṭhāne nāvāya vā cāṭiādīsu vā udakaṃ pūretvā udakanimittaṃ kittetuṃ na vaṭṭati, bhūmigatameva vaṭṭati . Tañca kho appavattanaudakaṃ āvāṭapokkharaṇitaḷākajātassaraloṇisamuddādīsu ṭhitaṃ, aṭṭhitaṃ pana oghanadiudakavāhakamātikādīsu udakaṃ na vaṭṭati. Andhakaṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘gambhīresu āvāṭādīsu ukkhepimaṃ udakaṃ nimittaṃ na kātabba’’nti vuttaṃ, taṃ duvuttaṃ attanomatimattameva. Ṭhitaṃ pana antamaso sūkarakhatāyapi gāmadārakānaṃ kīḷanavāpiyampi taṅkhaṇaññeva pathaviyaṃ āvāṭakaṃ katvā kuṭehi āharitvā pūritaudakampi sace yāva kammavācāpariyosānā tiṭṭhati, appaṃ vā hotu bahu vā, vaṭṭati. Tasmiṃ pana ṭhāne nimittasaññākaraṇatthaṃ pāsāṇavālikāpaṃsuādirāsi vā pāsāṇatthambho vā dārutthambho vā kātabbo. Taṃ kātuñca kāretuñca bhikkhussa vaṭṭati. Lābhasīmāyaṃ pana na vaṭṭati . Samānasaṃvāsakasīmā kassaci pīḷanaṃ na karoti, kevalaṃ bhikkhūnaṃ vinayakammameva sādheti, tasmā ettha vaṭṭati.
以这八种相,不论是单独使用,还是相互混合使用,都可以确立界。如此确立之后,在划定界限时,若仅以一相或二相,则界不能成立;但以三相为始,乃至用所说的百种之相,界便能成立。以三相时,界呈三叉形;以四相时,呈四方形,或呈三叉形、半月形、鼓形等;超过四相时,则呈种种形状。想要结界者,应先询问周边各寺院的比丘关于各自寺院界的划分。对于已结界的寺院,应留出界与界之间的间隔;对于未结界的寺院,应留出界的近行区域。在游方比丘不往来的时段,若欲在一个村界内结界,对于那里已结界的寺院,应派人告知其中的比丘:“我们今天要结界,你们不可走出自己的界域范围。”对于未结界的寺院,应将其中比丘聚集一处;应受持意欲者,当持来其意欲。若还想将其他村界纳入,那些村中居住的比丘也应前来。若不前来,当持其意欲而来。大善见长老作如是说。大莲华长老则说:“不同的村界,各自便如同已结界一般,因此不得从彼处持来意欲清净。然而,处于界相之内的比丘必须前来。”接着他又说:“在确立共住界时,来与不来皆可。然而,在确立不离界时,处于界相之内的
Imehi ca aṭṭhahi nimittehi asammissehipi aññamaññaṃ sammissehipi sīmaṃ sammannituṃ vaṭṭatiyeva. Sā evaṃ sammannitvā bajjhamānā ekena dvīhi vā nimittehi abaddhā hoti, tīṇi pana ādiṃ katvā vuttappakārānaṃ nimittānaṃ satenāpi baddhā hoti. Sā tīhi siṅghāṭakasaṇṭhānā hoti, catūhi caturassā vā siṅghāṭakaaḍḍhacandamudiṅgādisaṇṭhānā vā, tato adhikehi nānāsaṇṭhānā. Taṃ bandhitukāmehi sāmantavihāresu bhikkhū tassa tassa vihārassa sīmāparicchedaṃ pucchitvā, baddhasīmavihārānaṃ sīmāya sīmantarikaṃ, abaddhasīmavihārānaṃ sīmāya upacāraṃ ṭhapetvā disācārikabhikkhūnaṃ nissañcārasamaye sace ekasmiṃ gāmakhette sīmaṃ bandhitukāmā, ye tattha baddhasīmavihārā, tesu bhikkhūnaṃ ‘‘mayaṃ ajja sīmaṃ bandhissāma, tumhe sakasīmāparicchedato mā nikkhamitthā’’ti pesetabbaṃ. Ye abaddhasīmavihārā, tesu bhikkhū ekajjhaṃ sannipātetabbā, chandārahānaṃ chando āharāpetabbo . Sace aññānipi gāmakkhettāni antokātukāmā , tesu gāmesu ye bhikkhū vasanti, tehipi āgantabbaṃ. Anāgacchantānaṃ chando āharitabboti mahāsumatthero āha. Mahāpadumatthero pana ‘‘nānāgāmakhettāni nāma pāṭekkaṃ baddhasīmāsadisāni, na tato chandapārisuddhi āgacchati. Antonimittagatehi pana bhikkhūhi āgantabba’’nti vatvā puna āha – ‘‘samānasaṃvāsakasīmāsammannanakāle āgamanampi anāgamanampi vaṭṭati. Avippavāsasīmāsammannanakāle pana antonimittagatehi āgantabbaṃ, anāgacchantānaṃ chando āharitabbo’’ti.
比丘众如此聚集之后,对于应受欲者,已持来其欲。为方便在各处道路、渡口、村门等地的外来比丘,能迅速纳入伸手范围或安置于界外,应安排净人与沙弥,击鼓或吹螺为号;宣说界相后,随即以“尊者们,请僧团听……”等甘马语结界。甘马语一结束,界相即被置于界外,以地下持水层为边界,界便成就。
Evaṃ sannipatitesu pana bhikkhūsu chandārahānaṃ chande āhaṭe tesu tesu maggesu nadītitthagāmadvārādīsu ca āgantukabhikkhūnaṃ sīghaṃ sīghaṃ hatthapāsānayanatthañca bahisīmākaraṇatthañca ārāmike ceva samaṇuddese ca ṭhapetvā bherisaññaṃ vā saṅkhasaññaṃ vā katvā nimittakittanānantaraṃ vuttāya ‘‘suṇātu me bhante saṅgho’’tiādikāya kammavācāya sīmā bandhitabbā. Kammavācāpariyosāneyeva nimittāni bahi katvā heṭṭhā pathavisandhārakaṃ udakaṃ pariyantaṃ katvā sīmā gatā hoti.
然而,确立此共住界时,为便于举行出家、授具足戒等僧团行事,应先结小界。结界者应知此仪轨。若在已建成的寺院结界,该寺已有菩提树、塔庙、斋堂等一切设施,则不应在寺院中央众人聚集处结界,而应在寺院边缘僻静处结界。若在尚未建成的寺院结界,应预先确定菩提树、塔庙等一切设施的位置,使得设施建成后,结界处位于寺院边缘的僻静处,如此结界。此小界最小限度可容二十一位比丘,少则不许;超过此数,乃至容纳一千位比丘,亦为许可。结界者应于界场四周安置可作界标的石头。不得立于小界中结大界,亦不得立于大界中结小界;唯可立于小界中结小界,立于大界中结大界。
Imaṃ pana samānasaṃvāsakasīmaṃ sammannantehi pabbajjupasampadādīnaṃ saṅghakammānaṃ sukhakaraṇatthaṃ paṭhamaṃ khaṇḍasīmā bandhitabbā. Taṃ pana bandhantehi vattaṃ jānitabbaṃ. Sace hi bodhicetiyabhattasālādīni sabbavatthūni patiṭṭhāpetvā katavihāre bandhanti, vihāramajjhe bahūnaṃ samosaraṇaṭṭhāne abandhitvā vihārapaccante vivittokāse bandhitabbā. Akatavihāre bandhantehi bodhicetiyādīnaṃ sabbavatthūnaṃ ṭhānaṃ sallakkhetvā yathā patiṭṭhitesu vatthūsu vihārapaccante vivittokāse hoti, evaṃ bandhitabbā. Sā heṭṭhimaparicchedena sace ekavīsati bhikkhū gaṇhāti, vaṭṭati. Tato oraṃ na vaṭṭati, paraṃ bhikkhusahassaṃ gaṇhantīpi vaṭṭati. Taṃ bandhantehi sīmāmāḷakassa samantā nimittupagā pāsāṇā ṭhapetabbā, na khaṇḍasīmāya ṭhitehi mahāsīmā bandhitabbā, na mahāsīmāya ṭhitehi khaṇḍasīmā, khaṇḍasīmāyameva pana ṭhatvā khaṇḍasīmā bandhitabbā, mahāsīmāyameva ṭhatvā mahāsīmā.
在此,结界方法如下:先宣告四方“此石为界标”等诸界相,随后以甘马语认定结界。为令坚固,应作不离甘马语。如此,即使有人前来欲废除结界,亦无法废除。结界认定后,应在结界外安置界内石。界内石最小可为一肘量。据《库伦达疏》说,一搩手量亦可;据《大护寺疏》说,四指量亦可。若寺院广大,则应设立两个、三个乃至更多的分断结界。
Tatrāyaṃ bandhanavidhi – samantā ‘‘eso pāsāṇo nimitta’’nti evaṃ nimittāni kittetvā kammavācāya sīmā sammannitabbā. Atha tassā eva daḷhīkammatthaṃ avippavāsakammavācā kātabbā. Evañhi sīmaṃ samūhanissāmāti āgatā samūhanituṃ na sakkhissanti. Sīmaṃ sammannitvā bahisīmantarikapāsāṇā ṭhapetabbā. Sīmantarikā pacchimakoṭiyā ekaratanappamāṇā vaṭṭati. Vidatthippamāṇāpi vaṭṭatīti kurundiyaṃ, caturaṅgulappamāṇāpi vaṭṭatīti mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. Sace pana vihāro mahā hoti, dvepi tissopi tatuttaripi khaṇḍasīmāyo bandhitabbā.
如此认定了分断结界之后,当认定大结界时,应从分断结界而出,立于大结界处,由环绕而行的人宣告界内石。随后宣告其余界标,由不离开伸手范围的人以甘马语认定共住结界,为使此结界坚固,再应作不离甘马语。这样,即使有人前来说“我们要废除结界”,也无法废除。如果先宣告分断结界的界标,再宣告界内石的界标,然后宣告大结界的界标,如此在三处宣告界标后,先结哪一个结界都可以。尽管如此,仍应按前述方法,从分断结界开始设立。在如是设立的结界中,住在分断结界的比丘们不会妨害在大结界中作羯磨的人;住在大结界的人也不会妨害在分断结界中作羯磨的人;而住在界内石处的人则不会妨害这两者。但是,住在界内石处的人会妨害在村地中作羯磨的人,因为界内石属于村地。
Evaṃ khaṇḍasīmaṃ sammannitvā mahāsīmāsammutikāle khaṇḍasīmato nikkhamitvā mahāsīmāya ṭhatvā samantā anupariyāyantehi sīmantarikapāsāṇā kittetabbā. Tato avasesanimittāni kittetvā hatthapāsaṃ avijahantehi kammavācāya samānasaṃvāsakasīmaṃ sammannitvā tassā daḷhīkammatthaṃ avippavāsakammavācāpi kātabbā. Evañhi ‘‘sīmaṃ samūhanissāmā’’ti āgatā samūhanituṃ na sakkhissanti. Sace pana khaṇḍasīmāya nimittāni kittetvā tato sīmantarikāya nimittāni kittetvā mahāsīmāya nimittāni kittenti, evaṃ tīsu ṭhānesu nimittāni kittetvā yaṃ sīmaṃ icchanti, taṃ paṭhamaṃ bandhituṃ vaṭṭati. Evaṃ santepi yathāvuttenayena khaṇḍasīmatova paṭṭhāya bandhitabbā. Evaṃ baddhāsu pana sīmāsu khaṇḍasīmāya ṭhitā bhikkhū mahāsīmāya kammaṃ karontānaṃ na kopenti, mahāsīmāya vā ṭhitā khaṇḍasīmāya kammaṃ karontānaṃ sīmantarikāya pana ṭhitā ubhinnampi na kopenti. Gāmakhette ṭhatvā kammaṃ karontānaṃ pana sīmantarikāya ṭhitā kopenti. Sīmantarikā hi gāmakhettaṃ bhajati.
所谓结界,并非只设立在地面上才称为设立,在石板上、小屋中、洞窟中、殿堂中、山顶上设立的,也都是设立。其中,在石板上设立时,不应在石板上划线或凿臼来作界标,而应安放可作为界标的石头来宣告界标。甘马语结束时,结界即依承载大地之水为界而确立。界标石不会停留在原处,因此应在周围划线,或在四角钻孔,或刻上文字说明“这是结界的界限”。有嫉妒者放火想烧毁结界,但只有石头被烧,结界不会被烧毁。
Sīmā ca nāmesā na kevalaṃ pathavitaleyeva baddhā baddhā nāma hoti. Atha kho piṭṭhipāsāṇepi kuṭigehepi leṇepi pāsādepi pabbatamatthakepi baddhā baddhāyeva hoti. Tattha piṭṭhipāsāṇe bandhantehi pāsāṇapiṭṭhiyaṃ rājiṃ vā koṭṭetvā udukkhalaṃ vā khaṇitvā nimittaṃ na kātabbaṃ , nimittupagapāsāṇe ṭhapetvā nimittāni kittetabbāni. Kammavācāpariyosāne sīmā pathavisandhārakaṃ udakaṃ pariyantaṃ katvā otarati. Nimittapāsāṇā yathāṭhāne na tiṭṭhanti, tasmā samantato rāji vā uṭṭhāpetabbā, catūsu vā koṇesu pāsāṇā vijjhitabbā, ‘‘ayaṃ sīmāparicchedo’’ti vatvā akkharāni vā chinditabbāni. Keci usūyakā sīmaṃ jhāpessāmāti aggiṃ denti, pāsāṇāva jhāyanti, na sīmā.
在小屋中设立时,不应以墙壁为界标,而应将能容纳二十一位比丘的空间包含在内,放置石界标来认定结界,这样唯有墙内是结界。如果墙内没有容纳二十一位比丘的空间,则应在入口处放置界标石来认定。如果这样仍不足,则可在外檐雨水滴落处放置界标来认定。如此认定之后,整座小屋都在结界范围内。
Kuṭigehepi bandhantehi bhittiṃ akittetvā ekavīsatiyā bhikkhūnaṃ okāsaṭṭhānaṃ anto karitvā pāsāṇanimittāni ṭhapetvā sīmā sammannitabbā, antokuṭṭameva sīmā hoti. Sace antokuṭṭe ekavīsatiyā bhikkhūnaṃ okāso natthi, pamukhe nimittapāsāṇe ṭhapetvā sammannitabbā. Sace evampi nappahoti, bahinibbodakapatanaṭṭhānepi nimittāni ṭhapetvā sammannitabbā. Evaṃ sammatāya pana sabbaṃ kuṭigehaṃ sīmaṭṭhameva hoti.
在四面有墙的洞窟中设立结界时,不应以墙壁作界标,只应以石头作界标。若内部空间不足,可在入口处安置界标。若仍不足,则应在外面雨水滴落处安置界标石,宣告界标后认定结界。如此,洞窟内外皆为结界。
Catubhittiyaleṇepi bandhantehi kuṭṭaṃ akittetvā pāsāṇāva kittetabbā. Sace anto okāso natthi, pamukhepi nimittāni ṭhapetabbāni. Sace nappahoti, bahi nibbodakapatanaṭṭhānepi nimittapāsāṇe ṭhapetvā nimittāni kittetvā sīmā sammannitabbā. Evaṃ leṇassa anto ca bahi ca sīmā hoti.
在上层殿堂设立结界时,同样不应以墙壁为界标,应当于内部安放石头来认定结界。若空间不够,则可在入口处安放石头认定。如此认定的结界唯在上层殿堂,不向下延展。然而,若殿堂建于众多柱子和横梁之上,下层墙壁在界标以内,且横梁等与柱子连成一体而耸立,则结界也会向下延展。对于单柱殿堂,若上层认定的结界在柱顶有容纳二十一位比丘的空间,便会向下延展。若从殿堂墙壁凸出的窗台等处安放石头设立结界,殿堂墙壁即在结界之内。至于它是否向下延展,应依前说方法了知。在下层殿堂宣告界标时,也不应宣告墙壁与树柱,但可宣告附着于墙的石柱。这样宣告的结界,只在下层殿堂的边界柱之内。然而,若下层殿堂的墙壁与上层楼板相连,则结界也会上升至上层殿堂。若在殿堂外面雨水滴落处设立界标,那么整座殿堂皆在结界范围内。
Uparipāsādepi bhittiṃ akittetvā anto pāsāṇe ṭhapetvā sīmā sammannitabbā. Sace nappahoti, pamukhepi pāsāṇe ṭhapetvā sammannitabbā. Evaṃ sammatā uparipāsādeyeva hoti, heṭṭhā na otarati. Sace pana bahūsu thambhesu tulānaṃ upari katapāsādassa heṭṭhimatale kuṭṭo yathā nimittānaṃ anto hoti, evaṃ uṭṭhahitvā tulārukkhehi ekasambaddho ṭhito, heṭṭhāpi otarati. Ekathambhapāsādassa pana uparimatale baddhā sīmā sace thambhamatthake ekavīsatiyā bhikkhūnaṃ okāso hoti, heṭṭhā otarati. Sace pāsādabhittito niggatesu niyyūhakādīsu pāsāṇe ṭhapetvā sīmaṃ bandhanti, pāsādabhitti antosīmāyaṃ hoti. Heṭṭhā panassā otaraṇānotaraṇaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Heṭṭhāpāsāde kittentehipi bhitti ca rukkhatthambhā ca na kittetabbā. Bhittilagge pana pāsāṇatthambhe kittetuṃ vaṭṭati. Evaṃ kittitā sīmā heṭṭhā pāsādassa pariyantathambhānaṃ antoyeva hoti. Sace pana heṭṭhāpāsādassa kuḍḍo uparimatalena sambaddho hoti, uparipāsādampi abhiruhati. Sace pāsādassa bahi nibbodakapatanaṭṭhāne nimittāni karonti, sabbo pāsādo sīmaṭṭho hoti.
在山顶上,若有一块平地能容二十一位比丘的空间,则如同在石板上一样结为界。结界亦会以同样的边界向下延展至下层的山。在棕榈根山,上层所结之界也会向下延展。然而,若山形如华盖,上层有容纳二十一位比丘的空间而下层没有,那么上层所结之界便不向下延展。同样,若山形如鼓或如小鼓,其下层或中层没有结界所需的量,那么上层所结之界亦不向下延展。若两座山峰相邻而立,其中一座的上方亦无结界所需之量,则应砌砖或填土将两峰之间连为一体,然后在上方认定结界。
Pabbatamatthake talaṃ hoti ekavīsatiyā bhikkhūnaṃ okāsārahaṃ, tattha piṭṭhipāsāṇe viya sīmaṃ bandhanti. Heṭṭhāpabbatepi teneva paricchedena sīmā otarati. Tālamūlakapabbatepi upari sīmā baddhā heṭṭhā otarateva. Yo pana vitānasaṇṭhāno hoti, upari ekavīsatiyā bhikkhūnaṃ okāso atthi, heṭṭhā natthi, tassa upari baddhā sīmā heṭṭhā na otarati. Evaṃ mudiṅgasaṇṭhāno vā hotu paṇavasaṇṭhāno vā, yassa heṭṭhā vā majjhe vā sīmappamāṇaṃ natthi, tassupari baddhā sīmā heṭṭhā neva otarati. Yassa pana dve kūṭāni āsanne ṭhitāni, ekassapi upari sīmappamāṇaṃ nappahoti, tassa kūṭantaraṃ cinitvā vā pūretvā vā ekābaddhaṃ katvā upari sīmā sammannitabbā.
有一座山形如蛇冠,山顶有结界大小的平地,人们便在那里结结界。如果山的下方是空旷的悬崖,结界不向下延伸。但如果山体中间有一块结界大小的穿孔岩石,结界则向下延伸,而且那块岩石本身即属结界范围。再者,如果山的下方有石窟的墙壁触及山顶的边缘,结界向下延伸,下方和上方都成为结界。然而,如果下方石窟位于上方结界界限之外,结界不向外延伸;如果上方石窟位于上方结界界限之内,结界不向内延伸。再者,如果上方结界范围较小,而下方有一个大石窟超出结界界限,结界只在上方,不向下延伸。如果石窟较小,恰好达到结界的最少分量,而上方的结界很大,覆盖了它,结界则向下延伸。如果石窟极小,未达到结界的最少分量,结界只在上方,不向下延伸。若从那石窟有一半崩裂掉落,即使达到结界的最少分量,掉落在外的那部分不是结界,而未掉落的部分若达到结界的最少分量,则仍然是结界。
Eko sappaphaṇasadiso pabbato, tassupari sīmappamāṇassa atthitāya sīmaṃ bandhanti, tassa ce heṭṭhā ākāsapabbhāraṃ hoti, sīmā na otarati. Sace panassa vemajjhe sīmappamāṇo susirapāsāṇo hoti, otarati. So ca pāsāṇo sīmaṭṭhoyeva hoti. Athāpissa heṭṭhā leṇassa kuṭṭo aggakoṭiṃ āhacca tiṭṭhati , otarati, heṭṭhā ca upari ca sīmāyeva hoti. Sace pana heṭṭhā uparimassa sīmāparicchedassa pārato anto-leṇaṃ hoti, bahi sīmā na otarati. Athāpi uparimassa sīmāparicchedassa orato bahileṇaṃ hoti, anto sīmā na otarati. Athāpi upari sīmāya paricchedo khuddako, heṭṭhā leṇaṃ mahantaṃ sīmāparicchedamatikkamitvā ṭhitaṃ, sīmā upariyeva hoti, heṭṭhā na otarati. Yadi pana leṇaṃ khuddakaṃ sabbapacchimasīmāparimāṇaṃ, upari sīmā mahatī taṃ ajjhottharitvā ṭhitā, sīmā otarati. Atha leṇaṃ atikhuddakaṃ sīmappamāṇaṃ na hoti, sīmā upariyeva hoti, heṭṭhā na otarati. Sace tato upaḍḍhaṃ bhijjitvā patati, sīmappamāṇaṃ cepi hoti, bahi patitaṃ asīmā. Apatitaṃ pana yadi sīmappamāṇaṃ, sīmā hotiyeva.
如果分界结界的地基低洼,将它填平筑成高地,仍然是结界。在结界内建造房屋,房屋即属结界范围。在结界内挖掘池塘,仍然是结界。洪水淹没结界区域流过时,在结界平台上搭建临时棚屋以作僧团羯磨,是允许的。结界下方有地下河,有神通的比丘坐在其中,若那条河是先存在的,而结界是后来所结,羯磨不被破坏;若结界是先结的,而河是后来出现的,羯磨则被破坏。至于站在下方地平面上的比丘,则必定破坏羯磨。
Khaṇḍasīmā nīcavatthukā hoti, taṃ pūretvā uccavatthukaṃ karonti, sīmāyeva. Sīmāya gehaṃ karonti, sīmaṭṭhakameva hoti. Sīmāya pokkharaṇiṃ khaṇanti, sīmāyeva. Ogho sīmāmaṇḍalaṃ ottharitvā gacchati, sīmāmāḷake aṭṭaṃ bandhitvā kammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Sīmāya heṭṭhā umaṅganadī hoti, iddhimā bhikkhu tattha nisīdati, sace sā nadī paṭhamaṃ gatā, sīmā pacchā baddhā , kammaṃ na kopeti. Atha paṭhamaṃ sīmā baddhā, pacchā nadī gatā, kammaṃ kopeti. Heṭṭhāpathavitale ṭhito pana kopetiyeva.
在结界平台上有榕树,它的树枝或从它长出的气根触及大结界的地面,或触及那里生长的树木等,则应清理大结界后进行羯磨,或者砍断那些树枝和气根,使其处于结界之外。对于未触及而悬空的树枝等,坐在上面的比丘应被带入伸手范围内。同样,大结界内生长的树木的树枝或气根,若如前方式立足在结界平台上,也应如前面所说,清理结界后举行羯磨,或者砍断那些树枝和气根,使其处于结界之外。
Sīmāmāḷake vaṭarukkho hoti, tassa sākhā vā tato niggatapāroho vā mahāsīmāya pathavitalaṃ vā tatthajātarukkhādīni vā āhacca tiṭṭhati, mahāsīmaṃ sodhetvā vā kammaṃ kātabbaṃ, te vā sākhāpārohā chinditvā bahiṭṭhakā kātabbā. Anāhacca ṭhitasākhādīsu āruḷhabhikkhu hatthapāsaṃ ānetabbo. Evaṃ mahāsīmāya jātarukkhassa sākhā vā pāroho vā vuttanayeneva sīmāmāḷake patiṭṭhāti, vuttanayeneva sīmaṃ sodhetvā vā kammaṃ kātabbaṃ, te vā sākhāpārohā chinditvā bahiṭṭhakā kātabbā.
在结界台上进行羯磨时,若有比丘进入结界台内,坐于悬空的树枝上,而他的脚触地,或内衣、外衣触地,则不得进行羯磨。若将脚与内衣、外衣抬起,则可以进行。此规则在前述方法中也应知晓。但此处有差别:在那里,即使抬起也不得进行,必须将其纳入一臂范围之内。若结界内耸起一座山,站在那里的比丘也应被纳入一臂范围。即使以神通进入山内,此法亦同。因为正在结的结界不延伸到无分量的地方。而已结的结界中生长的一切,无论在哪里,只要与结界相连,都算入结界内。
Sace sīmāmāḷake kamme kariyamāne koci bhikkhu sīmāmāḷakassa anto pavisitvā vehāsaṭṭhitasākhāya nisīdati , pādā vāssa bhūmigatā honti, nivāsanapārupanaṃ vā bhūmiṃ phusati, kammaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Pāde pana nivāsanapārupanañca ukkhipāpetvā kātuṃ vaṭṭati. Idañca lakkhaṇaṃ purimanayepi veditabbaṃ. Ayaṃ pana viseso – tatra ukkhipāpetvā kātuṃ na vaṭṭati, hatthapāsameva ānetabbo. Sace antosīmato pabbato abbhugacchati, tatraṭṭho bhikkhu hatthapāsaṃ ānetabbo. Iddhiyā antopabbataṃ paviṭṭhepi eseva nayo. Bajjhamānā eva hi sīmā pamāṇarahitaṃ padesaṃ na otarati. Baddhasīmāya jātaṃ yaṃkiñci yattha katthaci ekasambaddhena gataṃ sīmāsaṅkhyameva gacchatīti.
140“以三由旬为极限”:此处,三由旬是其最大量度,故称“以三由旬为极限”;也就是以三由旬为极限。认定时,应站在中央,使四方各有一由旬半,方可认定。若站在中央,每方各取三由旬,则成六由旬,这是不允许的。若认定四方形或三角形,应使对角间的距离为三由旬,方可认定。无论以何种边界方式,若超出三由旬乃至发尖之量,既犯戒,结界亦成非结界。
140.Tiyojanaparamanti ettha tiyojanaṃ paramaṃ pamāṇametissāti tiyojanaparamā; taṃ tiyojanaparamaṃ. Sammannantena pana majjhe ṭhatvā yathā catūsupi disāsu diyaḍḍhadiyaḍḍhayojanaṃ hoti, evaṃ sammannitabbā. Sace pana majjhe ṭhatvā ekekadisato tiyojanaṃ karonti, chayojanaṃ hotīti na vaṭṭati. Caturassaṃ vā tikoṇaṃ vā sammannantena yathā koṇato koṇaṃ tiyojanaṃ hoti, evaṃ sammannitabbā. Sace hi yena kenaci pariyantena kesaggamattampi tiyojanaṃ atikkāmeti, āpattiñca āpajjati sīmā ca asīmā hoti.
“河岸”:此处,“能渡”故为“岸”。能渡什么?能渡河。河的岸即是河岸,即横渡河流之意。此处,河的特征在“河相”处已依所述方法说明。“有常设的船”:在河流结结界处的渡口中,有常设往来的船,以最低要求而言,能与撑船人一起运载三人。若此船因事被带往上游或下游而将返回,或被贼盗走而必定能寻回,或因风或断缆之浪被卷至河心而必定能取回,则仍是常设的船。即使它沉入水中后被推上岸,或以灰泥等填满后放置,也仍是常设的船。若船破裂或木板散坏,则不可用。但大莲花长老说:“即使暂时带船来放在结结界处并宣告界相,也即是常设的船。”对此,大善慧长老说:“界相或结界依甘马语而成立,不依船。且世尊所开许的是常设的船,因此唯有固定的船才可用。”
Nadīpāranti ettha pārayatīti pārā. Kiṃ pārayati? Nadiṃ. Nadiyā pārā nadīpārā, taṃ nadīpāraṃ; nadiṃ ajjhottharamānanti attho. Ettha ca nadiyā lakkhaṇaṃ nadīnimitte vuttanayameva. Yatthassa dhuvanāvā vāti yattha nadiyā sīmābandhanaṭṭhānagatesu titthesu niccasañcaraṇanāvā assa, yā sabbantimena paricchedena pājanapurisena saddhiṃ tayo jane vahati. Sace pana sā nāvā uddhaṃ vā adho vā kenacideva karaṇīyena puna āgamanatthāya nītā, corehi vā haṭā, avassaṃ labbhaneyyā, yā pana vātena vā chinnabandhanā vīcīhi nadimajjhaṃ nītā avassaṃ āharitabbā, puna dhuvanāvāva hoti. Udake ogate thalaṃ ussāritāpi sudhākasaṭādīhi pūretvā ṭhapitāpi dhuvanāvāva. Sace bhinnā vā visaṅkhatapadarā vā na vaṭṭati. Mahāpadumatthero panāha – ‘‘sacepi tāvakālikaṃ nāvaṃ ānetvā sīmābandhanaṭṭhāne ṭhapetvā nimittāni kittenti, dhuvanāvāva hotī’’ti. Tatra mahāsumatthero āha – ‘‘nimittaṃ vā sīmā vā kammavācāya gacchati na nāvāya. Bhagavatā ca dhuvanāvā anuññātā, tasmā nibaddhanāvāyeva vaṭṭatī’’ti.
“常设之桥”:是指由木排构成,或以木板绑扎而成的桥,以及徒步桥、或适合大象等通行的大桥;乃至当时砍下树木、仅能供人通行的独木桥,也计为常设之桥。然而,若上方只绑有藤条等,即便用手抓着也无法通行,则不应视为常设之桥。
Dhuvasetu vāti yattha rukkhasaṅghāṭamayo vā padarabaddho vā jaṅghasatthasetu vā hatthissādīnaṃ sañcaraṇayoggo mahāsetu vā atthi; antamaso taṅkhaṇaññeva rukkhaṃ chinditvā manussānaṃ sañcaraṇayoggo ekapadikasetupi dhuvasetutveva saṅkhyaṃ gacchati. Sace pana upari baddhāni vettalatādīni hatthena gahetvāpi na sakkā hoti tena sañcarituṃ, na vaṭṭati.
“允许结这样的渡河界”的意思是:在正对渡口处,有如上所述的常设船或常设桥的地方,我允许结这样的渡河界。如果在正对渡口处没有常设船或常设桥,而在稍向上游或下游处有,这样也是可以的。然而,迦罗毗迦帝须长老说:“即使在将近一牛呼(gāvuta)的距离内,也是可以的。”
Evarūpaṃ nadīpārasīmaṃ sammannitunti yatthāyaṃ vuttappakārā dhuvanāvā vā dhuvasetu vā abhimukhatittheyeva atthi, evarūpaṃ nadīpārasīmaṃ sammannituṃ anujānāmīti attho. Sace dhuvanāvā vā dhuvasetu vā abhimukhatitthe natthi, īsakaṃ uddhaṃ abhiruhitvā adho vā orohitvā atthi, evampi vaṭṭati. Karavīkatissatthero pana ‘‘gāvutamattabbhantarepi vaṭṭatī’’ti āha.
再者,结这渡河界时,应当站在一岸,在上游的河岸处宣示相,从那里开始,围绕出自己所欲的范围边界;到那范围的末端,在下游的河岸处也宣示相;在对岸正对所对之处,于河岸上宣示相。然后,从那里开始,随其所欲之范围,直到上游最初所宣示之相的正对岸处,宣示相后,再折返回来,与最初所宣示的相相接。接着,应将所有在诸相之内的比丘安处于伸手可及的范围内,以甘马语结界。即便有比丘站在河中不前来,羯磨也不会被破坏。结界完成时,除河流之外,在诸相之内的两岸成为一个界。然而,河流不计入已结之界的数目,它只是一个独立之河界。
Imañca pana nadīpārasīmaṃ sammannantena ekasmiṃ tīre ṭhatvā uparisote nadītīre nimittaṃ kittetvā tato paṭṭhāya attānaṃ parikkhipantena yattakaṃ paricchedaṃ icchati, tassa pariyosāne adhosotepi nadītīre nimittaṃ kittetvā paratīre sammukhaṭṭhāne nadītīre nimittaṃ kittetabbaṃ. Tato paṭṭhāya yattakaṃ paricchedaṃ icchati, tassa vasena yāva uparisote paṭhamakittitanimittassa sammukhā nadītīre nimittaṃ, tāva kittetvā paccāharitvā paṭhamakittitanimittena saddhiṃ ghaṭetabbaṃ. Atha sabbanimittānaṃ anto ṭhite bhikkhū hatthapāsagate katvā kammavācāya sīmā sammannitabbā. Nadiyaṃ ṭhitā anāgatāpi kammaṃ na kopenti. Sammutipariyosāne ṭhapetvā nadiṃ nimittānaṃ anto pāratīre ca orimatīre ca ekasīmā hoti. Nadī pana baddhasīmāsaṅkhyaṃ na gacchati, visuṃ nadisīmā eva hi sā.
若河中有沙洲,欲将其纳入界内者,应依前述方法,立于自己所站的此岸宣告诸相,再于沙洲的此岸边缘和彼岸边缘宣告相。然后,在对岸,于河流此岸之相的正对面处宣告相,从该处起,仍依前述方法,直至上游最初所宣告之相的正对面处宣告相。之后,于沙洲的彼岸边缘和此岸边缘宣告相后,由此折返,与最初所宣告的相连接。随后,应使两岸及沙洲上的所有比丘处于伸手可及的范围内,以甘马语划定界。即使有比丘站在河中不来,也不会破坏羯磨。划定完成时,除河流外,诸相之内的两岸及沙洲共成一界,河流则仅为河界。
Sace antonadiyaṃ dīpako hoti, taṃ antosīmāya kātukāmena purimanayeneva attanā ṭhitatīre nimittāni kittetvā dīpakassa orimante ca pārimante ca nimittaṃ kittetabbaṃ. Atha paratīre nadiyā orimatīre nimittassa sammukhaṭṭhāne nimittaṃ kittetvā tato paṭṭhāya purimanayeneva yāva uparisote paṭhamakittitanimittassa sammukhā nimittaṃ, tāva kittetabbaṃ. Atha dīpakassa pārimante ca orimante ca nimittaṃ kittetvā paccāharitvā paṭhamakittitanimittena saddhiṃ ghaṭetabbaṃ. Atha dvīsu tīresu dīpake ca bhikkhū sabbeva hatthapāsagate katvā kammavācāya sīmā sammannitabbā. Nadiyaṃ ṭhitā anāgacchantāpi kammaṃ na kopenti. Sammutipariyosāne ṭhapetvā nadiṃ nimittānaṃ anto tīradvayañca dīpako ca ekasīmā hoti, nadī pana nadisīmāyeva.
若沙洲向上游或下游延伸,超过了寺院界的范围,则应在寺院界范围之相正对面处,于沙洲的此岸边缘宣告相。从该处开始,绕过沙洲的顶端,再于沙洲此岸边缘之相的正对面处,在彼岸边缘宣告相。此后,依前述方法,从对岸正对面之相开始,宣告对岸诸相以及沙洲彼岸边缘和此岸边缘的诸相,再与最初所宣告的相连接。如此宣告而划定的界,形状如同山脊。
Sace pana dīpako vihārasīmāparicchedato uddhaṃ vā adho vā adhikataro hoti, atha vihārasīmāparicchedanimittassa ujukameva sammukhibhūte dīpakassa sorimante nimittaṃ kittetvā tato paṭṭhāya dīpakasikharaṃ parikkhipantona puna dīpakassa sorimante nimittasammukhe pārimante nimittaṃ kittetabbaṃ. Tato paraṃ purimanayeneva pāratīre sammukhanimīttamādiṃkatvā pāratīranimittāni ca dīpakassa pārimantasorimantanimittāni ca kittetvā paṭhamakittitanimittena saddhiṃ ghaṭanā kātabbā. Evaṃ kittetvā sammatā sīmā pabbatasaṇḍānā hoti.
若沙洲向上游和下游均延伸,超过了寺院界范围,则应依前述方法,将沙洲两端皆环绕宣告诸相,并连接诸相。如此宣告而划定的界,形状如同鼓。
Sace pana dīpako vihārasīmāparicchedato uddhampi adhopi adhikataro hoti. Purimanayeneva dīpakassa ubhopi sīkharāni parikkhipitvā nimittāni kittentena nimittaghaṭanā kātabbā. Evaṃ kittetvā sammatā sīmā mudiṅgasaṇṭhānā hoti.
如果沙洲在寺院界范围内且较小,则应依第一种方法在沙洲上宣告诸相。如此宣告而划定的界,形如小鼓。
Sace dīpako vihārasīmāparicchedassa anto khuddako hoti, sabbapaṭhamanayena dīpake nimittāni kittetabbāni. Evaṃ kittetvā sammatā sīmā paṇavasaṇṭhānā hoti.
布萨堂等之论述
Uposathāgārādikathā
141“在各别院”(anupariveṇiyaṃ)是指在同一结界的大寺院中,于各个别院内。“未作约定”(asaṅketena)是指未作约定。“集合一处”(ekaṃ samūhanitvā)是指通过甘马语集合一处。
141.Anupariveṇiyanti ekasīmamahāvihāre tasmiṃ tasmiṃ pariveṇe. Asaṅketenāti saṅketaṃ akatvā. Ekaṃ samūhanitvāti kammavācāya samūhanitvā.
142“从他听闻巴帝摩卡之处”(yato pātimokkhaṃ suṇāti)的意为:无论处在何处,只要坐在比丘们的伸手可及距离内,由此听闻巴帝摩卡,他的布萨即告完成。这是依处所而言的;然而,即使坐于伸手可及距离内却没有听闻,布萨也告完成。“应宣告相”(nimittā kittetabbā)的意为:为了了知界限范围,应宣告诸相,不论这些相是有相或无相,可在露天处、庭院等任何地方,以石头、砖块、木块、棍杖等或大或小之物作标记后宣告。或者,“应宣告相”的意为:为了了知界限范围,应宣告诸相,不论这些相是有相或无相。
142.Yato pātimokkhaṃ suṇātīti yattha katthaci bhikkhūnaṃ hatthapāse nisinno yasmā pātimokkhaṃ suṇāti; katovassa uposathoti attho. Idañca vatthuvasena vuttaṃ, hatthapāse nisinnassa pana asuṇantassāpi katova hoti uposatho. Nimittā kittetabbāti uposathapamukhassa khuddakāni vā mahantāni vā pāsāṇaiṭṭhakadārukhaṇḍadaṇḍakādīni yāni kānici nimittāni abbhokāse vā māḷakādīsu vā yattha katthaci saññaṃ katvā kittetuṃ vaṭṭati. Atha vā nimittā kittetabbāti nimittupagā vā animittupagā vā paricchedajānanatthaṃ kittetabbā.
“上座比丘们应先集会”:在此,如果大上座不先来,则是恶作。“所有人应在一处集会而行布萨”:在此,如果旧住处位于寺院中央,且那里有足够比丘们就座的空间,便应聚集在那里行布萨。如果旧住处既破旧又狭窄,而另一后来建起的住处宽敞无碍,则应在那里行布萨。
Therehi bhikkhūhi paṭhamataraṃ sannipatitunti ettha sace mahāthero paṭhamataraṃ na āgacchati, dukkaṭaṃ. Sabbeheva ekajjhaṃ sannipatitvā uposatho kātabboti ettha sace porāṇako āvāso majjhe vihārassa hoti, pahoti cettha bhikkhūnaṃ nisajjaṭṭhānaṃ, tattha sannipatitvā uposatho kātabbo. Sace porāṇako paridubbalo ceva sambādho ca añño pacchā uṭṭhitāvāso asambādho, tattha uposatho kātabbo.
“或者,在上座比丘所住之处”:在此,如果上座的住处足够容纳所有人且舒适,便应在那里行布萨。但如果那住处在偏远、不平坦之处,则应对上座说:“尊者,您的住处并不舒适,那里没有容纳所有人的空间,在某住处有空间,可以前往那里。”如果上座不来,则应带来他的欲与清净,在足够容纳所有人且舒适的地方行布萨。
Yattha vā pana thero bhikkhu viharatīti etthāpi sace therassa vihāro sabbesaṃ pahoti, phāsuko hoti, tattha uposatho kātabbo. Sace pana so paccante visamappadese hoti, therassa vattabbaṃ – ‘‘bhante, tumhākaṃ vihāro aphāsukadeso, natthi ettha sabbesaṃ okāso , asukasmiṃ nāma āvāse okāso atthi, tattha gantuṃ vaṭṭatī’’ti. Sace thero nāgacchati, tassa chandapārisuddhiṃ ānetvā sabbesaṃ pahonake phāsukaṭṭhāne uposatho kātabbo.
允许不离界之论述
Avippavāsasīmānujānanakathā
143“安达卡毗多那”:距王舍城三牛呼(约三公里)处,有一名为安达卡毗多那的村庄,长老依止该处而住;他从那里前来王舍城参加布萨。因为环绕王舍城的十八座大寺院全都属于同一界,法将(舍利弗)为它们结过界,所以(长老)是为了僧团和合布施而前来,这是其含义。“渡河”:指渡过名为西比尼的河。“心稍被冲走”:指稍微有被冲散的状态。据说那条河从鹫峰山流下,以湍急的水流奔涌。在那里,长老未作意那急速而来的水流,心稍被冲散,但并非真的被冲走,只是他的袈裟被水冲击而浸湿了。
143.Andhakavindāti rājagahato gāvutattaye andhakavindaṃ nāma, taṃ upanissāya thero vasati; tato rājagahaṃ uposathaṃ āgacchanto. Rājagahañhi parikkhipitvā aṭṭhārasa mahāvihārā sabbe ekasīmā, dhammasenāpatinā nesaṃ sīmā baddhā, tasmā veḷuvane saṅghassa sāmaggīdānatthaṃ āgacchantoti attho. Nadiṃ tarantoti sippiniyaṃ nāma nadiṃ atikkamanto. Manaṃ vuḷho ahosīti īsakaṃ appattavuḷhabhāvo ahosi. Sā kira nadī gijjhakūṭato otaritvā caṇḍena sotena vahati. Tattha vegena āgacchantaṃ udakaṃ amanasikaronto thero manaṃ vuḷho ahosi, na pana vuḷho, udakabbhāhatānissa cīvarāni allāni jātāni.
144“该界由僧团如法认定,除村落与村落范围外,为不离三衣界”——此一甘马语生起之后,比丘众之前的甘马语即告失效,唯有此甘马语是常住的。然而,对比丘尼众而言,此甘马语并不适用,先前的甘马语方为适用。何以故?因比丘尼僧团住于村落内。若如此,比丘尼便不能依此甘马语获得三衣的守护,而实际她是有守护的,因此先前的甘马语才适用。比丘尼僧团可获两种界。其中,纵使覆盖了比丘的界,亦可在其内部为比丘尼认定界。比丘对于比丘尼的界,道理亦同。因为他们彼此不充作对方僧团的数众,亦不会令甘马语无效。此处,都城亦应知包含在“村落”之中。
144.Sammatā sā sīmā saṅghena ticīvarena avippavāsā ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañcāti imissā kammavācāya uppannakālato paṭṭhāya bhikkhūnaṃ purimakammavācā na vaṭṭati. Ayameva hi thāvarā hoti. Bhikkhunīnaṃ pana ayaṃ na vaṭṭati, purimāyeva vaṭṭati. Kasmā? Bhikkhunisaṅgho hi antogāme vasati. Yadi evaṃ siyā, so etāya kammavācāya ticīvaraparihāraṃ na labheyya, atthi cassa parihāro, tasmā purimāyeva vaṭṭati. Bhikkhunisaṅghassa hi dvepi sīmāyo labbhanti. Tattha bhikkhūnaṃ sīmaṃ ajjhottharitvāpi tassā antopi bhikkhunīnaṃ sīmaṃ sammannituṃ vaṭṭati. Bhikkhūnampi bhikkhunisīmāya eseva nayo. Na hi te aññamaññassa kamme gaṇapūrakā honti, na kammavācaṃ vaggaṃ karonti. Ettha ca nigamanagarānampi gāmeneva saṅgaho veditabbo.
所谓村落范围:若有围墙,即指围墙之内;若无围墙,则指与围墙等量之区域。于他们范围内,已决意三衣的比丘不得守护。因此,比丘众的不离三衣界不覆盖村落及村落范围,唯共住界覆盖。于此,共住界随其自性而运行;不离三衣界则随共住界所在之处而运行,以其无独立的标相与宣告故。若认定不离三衣界时已有村落存在,该界即不覆盖彼村落。然若界被认定之后,村落方建立者,彼村落亦归入界内。正如后来建立的村落,最初建立的村落后来扩展之区域,亦归入界内。即便认定界时房屋已建,并有“我们将入住”之意,而人尚未入住;或人们舍离旧村连同房屋而往他处——此即非村落,界可覆盖。然而,若哪怕有一户人家已入住或已到来,此即村落,界不能覆盖。
Gāmūpacāroti parikkhittassa parikkhepo, aparikkhittassa parikkhepokāso. Tesu adhiṭṭhitatecīvariko bhikkhu parihāraṃ na labhati. Iti bhikkhūnaṃ avippavāsasīmā gāmañca gāmūpacārañca na ottharati, samānasaṃvāsakasīmāva ottharati. Samānasaṃvāsakasīmā cettha attano dhammatāya gacchati. Avippavāsasīmā pana yattha samānasaṃvāsakasīmā, tattheva gacchati. Na hi tassā visuṃ nimittakittanaṃ atthi, tattha sace avippavāsāya sammutikāle gāmo atthi, taṃ sā na ottharati. Sace pana sammatāya sīmāya pacchā gāmo nivisati, sopi sīmāsaṅkhyameva gacchati. Yathā ca pacchā niviṭṭho, evaṃ paṭhamaṃ niviṭṭhassa pacchā vaḍḍhitappadesopi sīmāsaṅkhyameva gacchati. Sacepi sīmāsammutikāle gehāni katāni, pavisissāmāti ālayopi atthi, manussā pana appaviṭṭhā, porāṇakagāmaṃ vā sagehameva chaḍḍetvā aññattha gatā, agāmoyeva esa, sīmā ottharati . Sace pana ekampi kulaṃ paviṭṭhaṃ vā āgataṃ vā atthi, gāmoyeva sīmā na ottharati.
“诸比丘,应如此废除不离三衣界”——此处,行废除事的比丘应知相关仪轨。其仪轨如是:立于分界内时,不应废除不离三衣界;同样,立于不离三衣界内时,亦不应废除分界。立于分界内时,唯应废除分界;同样,立于不离三衣界内时,唯应废除不离三衣界。所谓界,由两种因缘而被废除:原本狭小,为扩大住处而重作大界;原本广大,为给其余寺院留出空间而重作小界。此中,若比丘众既知分界亦知不离三衣界,他们则能废除与结界;若知分界而不知不离三衣界,他们亦能废除与结界;若不知分界唯知不离三衣界,他们立于塔院、菩提树院、布萨堂等无诤之处,或能废除,然绝不能结界。若结界,则令界混淆,使寺院成为非寺院,是故不应废除。若两者皆不知,则他们既不能废除亦不能结界。何以故?所谓界,或因甘马语而成非界,或因教法隐没而成非界;不知界者,不能作甘马语,是故不应废除。唯善知已,方应废除与结界。
Evañca pana bhikkhave ticīvarena avippavāso samūhantabboti ettha samūhanantena bhikkhunā vattaṃ jānitabbaṃ. Tatridaṃ vattaṃ – khaṇḍasīmāya ṭhatvā avippavāsasīmā na samūhantabbā, tathā avippavāsasīmāya ṭhatvā khaṇḍasīmāpi. Khaṇḍasīmāyaṃ pana ṭhitena khaṇḍasīmāva samūhanitabbā, tathā itarāya ṭhitena itarā. Sīmaṃ nāma dvīhi kāraṇehi samūhananti pakatiyā khuddakaṃ puna āvāsavaḍḍhanatthāya mahatiṃ vā kātuṃ; pakatiyā mahatiṃ puna aññesaṃ vihārokāsadānatthāya khuddakaṃ vā kātuṃ. Tattha sace khaṇḍasīmañca avippavāsasīmañca jānanti, samūhanituñceva bandhituñca sakkhissanti. Khaṇḍasīmaṃ pana jānantā avippavāsaṃ ajānantāpi samūhanituñceva bandhituñca sakkhissanti. Khaṇḍasīmaṃ ajānantā avippavāsaṃyeva jānantā cetiyaṅgaṇabodhiyaṅgaṇauposathāgārādīsu nirāsaṅkaṭṭhānesu ṭhatvā appeva nāma samūhanituṃ sakkhissanti, paṭibandhituṃ pana na sakkhissanteva. Sace bandheyyuṃ, sīmāsambhedaṃ katvā vihāraṃ avihāraṃ kareyyuṃ, tasmā na samūhanitabbā. Ye pana ubhopi na jānanti, teneva samūhanituṃ na bandhituṃ sakkhissanti. Ayañhi sīmā nāma kammavācāya vā asīmā hoti sāsanantaradhānena vā, na ca sakkā sīmaṃ ajānantehi kammavācā kātuṃ, tasmā na samūhanitabbā. Sādhukaṃ pana ñatvāyeva samūhanitabbā ca bandhitabbā cāti.
村界等之论
Gāmasīmādikathā
147如此,既已依已结界的情形说明共住及同一布萨,现在为了说明在未结界处也是如此,而说“诸比丘,在不被认可、不被设立的界……”等语。其中,“不被设立”意为未被划分。此处以“村落”一词,城市也被包含在内。在那里,该村的支配者们获取贡税的区域,不论大小,皆计为村界。都城与城镇的界,也是如此。即使在同一村田范围内,国王划分出一块区域说“让此成为独立的村落”而赐予某人,那块区域也成为独立的村界。因此,那些界及其他的自然村界、都城界、城镇界,与已结界相类似,只是不能获得不離三衣的守护而已。
147. Evaṃ baddhasīmāvasena samānasaṃvāsañca ekūposathabhāvañca dassetvā idāni abaddhasīmesupi okāsesu taṃ dassento ‘‘asammatāya, bhikkhave, sīmāya aṭṭhapitāyā’’tiādimāha. Tattha aṭṭhapitāyāti aparicchinnāya. Gāmaggahaṇena cettha nagarampi gahitameva hoti. Tattha yattake padese tassa gāmassa bhojakā baliṃ labhanti, so padeso appo vā hotu mahanto vā, gāmasīmātveva saṅkhyaṃ gacchati. Nagaranigamasīmāsupi eseva nayo. Yampi ekasmiṃyeva gāmakhette ekaṃ padesaṃ ‘‘ayaṃ visuṃ gāmo hotū’’ti paricchinditvā rājā kassaci deti, sopi visuṃgāmasīmā hotiyeva. Tasmā sā ca itarā ca pakatigāmanagaranigamasīmā baddhasīmāsadisāyeva honti, kevalaṃ pana ticīvaravippavāsaparihāraṃ na labhanti.
如此,说明了村落住者的界划分后,现在为了说明林住者的界划分,而说“若在无村之处”等语。其中,“若在无村之处”是指未被村、镇、城之界所划分的森林地带。或者,“若在无村之处”是指比丘住在如同旷野森林的林中,那么从他所在之处周围七个阿般达拉为共住界,这是其含义。此界亦可获得三衣不離的豁免。其中,一个阿般达拉为二十八肘的量。站在中央的人,周围七个阿般达拉,直径则为十四个。如果两个僧团各自分别举行律仪行事,在两个七阿般达拉之间,应另留出一个七阿般达拉作为间隔区。其余的七阿般达拉界论,应依《大分别》中“屋舍学处”注释所说的方法来理解。
Evaṃ gāmantavāsīnaṃ sīmāparicchedaṃ dassetvā idāni āraññakānaṃ sīmāparicchedaṃ dassento ‘‘agāmake ce’’tiādimāha. Tattha agāmake ceti gāmanigamanagarasīmāhi aparicchinne aṭavippadese. Atha vā agāmake ceti vijjhāṭavisadise araññe bhikkhu vasati, athassa ṭhitokāsato samantā sattabbhantarā samānasaṃvāsakasīmāti attho. Ayaṃ sīmā ticīvaravippavāsaparihārampi labhati. Tattha ekaṃ abbhantaraṃ aṭṭhavīsati hatthappamāṇaṃ hoti. Majjhe ṭhitassa samantā sattabbhantarā vinibbedhena cuddasa honti. Sace dve saṅghā visuṃ vinayakammāni karonti, dvinnaṃ sattabbhantarānaṃ antare aññaṃ ekaṃ sattabbhantaraṃ upacāratthāya ṭhapetabbaṃ. Sesā sattabbhantarasīmakathā mahāvibhaṅge udositasikkhāpadavaṇṇanāyaṃ vuttanayena gahetabbā.
“诸比丘,一切河流非界”:任何具有河流特征的河流,即使列举河流的相状后说“我们以此作为结界”,也仍然非界。然而,它依其自性类似结界,于此中可作一切僧团行事。对于海与自然湖,也是同样的道理。这里,自然湖是指并非由任何人挖掘所成、自然形成的坑池,由各方流来的水积聚充满而存留。
Sabbā bhikkhave nadī asīmāti yā kāci nadīlakkhaṇappattā nadī nimittāni kittetvā ‘‘etaṃ baddhasīmaṃ karomā’’ti katāpi asīmāva hoti, sā pana attano sabhāveneva baddhasīmāsadisā, sabbamettha saṅghakammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Samuddajātassaresupi eseva nayo. Ettha ca jātassaro nāma yena kenaci khaṇitvā akato sayaṃjātasobbho samantato āgatena udakena pūrito tiṭṭhati.
如此,否定了河流、海、自然湖具有结界之后,为显示其中并无结界的分隔,而说“诸比丘,于河流”等。其中,“中等男子周围以水溅所及之处”是指中等男子周围以水溅所划分的地方。那么,应如何溅水呢?如同赌骰子者投掷木球一般,以手取水或沙,由中等力气者尽力投掷出去。如此投出的水或沙所落之处,即为一水溅。在其内部,若离开伸手可及之处站立,便会破坏行事。随着众会扩大,界也扩大,以众会边缘之外的一水溅为量。对于自然湖与海,也是同样的道理。
Evaṃ nadīsamuddajātassarānaṃ baddhasīmābhāvaṃ paṭikkhipitvā puna tattha abaddhasīmāpaacchedaṃ dassento ‘‘nadiyā vā bhikkhave’’tiādimāha. Tattha yaṃ majjhimassa purisassa samantā udakukkhepāti yaṃ ṭhānaṃ majjhimassa purisassa samantato udakukkhepena paricchinnaṃ. Kathaṃ pana udakaṃ ukkhipitabbaṃ? Yathā akkhadhuttā dāruguḷaṃ khipanti, evaṃ udakaṃ vā vālikaṃ vā hatthena gahetvā thāmamajjhimena purisena sabbathāmena khipitabbaṃ. Yattha evaṃ khittaṃ udakaṃ vā vālikā vā patati, ayameko udakukkhepo. Tassa anto hatthapāsaṃ vijahitvā ṭhito kammaṃ kopeti. Yāva parisā vaḍḍhati, tāva sīmāpi vaḍḍhati. Parisapariyantato udakukkhepoyeva pamāṇaṃ. Jātassarasamuddesupi eseva nayo.
在此,如果河流并不太长,从源头直至河口,僧团可随处而坐,则无需水溅界行事,整条河流也足够这些比丘使用。然而,大须摩长老所说“河流正好流经一由旬,于此亦可舍弃上半由旬,而在下半由旬中作行事”,这已被大莲华长老所驳斥。因为世尊曾说“覆盖三层衣后,比丘尼于任何处渡水时内衣被弄湿”,这是就河流之量而言,并非由旬或半由旬。因此,依此经所说,凡是具有前述特征的河流,从其源头开始即可作僧团行事。若此处众多比丘各自分别作行事,则所有人应在自己与他人水溅分界之间,另留出一个水溅作为界间区。自此以上是许可的,少于则不可,这是所说。对于自然湖与海,也是同样的道理。
Ettha ca sace nadī nātidīghā hoti, pabhavato paṭṭhāya yāva mukhadvārā sabbattha saṅgho nisīdati, udakukkhepasīmākammaṃ natthi, sakalāpi nadī etesaṃyeva bhikkhūnaṃ pahoti. Yaṃ pana mahāsumattherena vuttaṃ ‘‘yojanaṃ pavattamānāyeva nadī, tatrāpi upari addhayojanaṃ pahāya heṭṭhā addhayojane kammaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti, taṃ mahāpadumatthereneva paṭikkhittaṃ. Bhagavatā hi ‘‘timaṇḍalaṃ paṭicchādetvā yattha katthaci uttarantiyā bhikkhuniyā antaravāsako temiyatī’’ti idaṃ nadiyā pamāṇaṃ vuttaṃ, na yojanaṃ vā addhayojanaṃ vā. Tasmā yā imassa suttassa vasena pubbe vuttalakkhaṇā nadī, tassā pabhavato paṭṭhāya saṅghakammaṃ kātuṃ vaṭṭatīti. Sace panettha bahū bhikkhū visuṃ visuṃ kammaṃ karonti, sabbehi attano ca aññesañca udakukkhepaparicchedassa antarā añño udakukkhepo sīmantarikatthāya ṭhapetabbo. Tato adhikaṃ vaṭṭatiyeva, ūnakaṃ pana na vaṭṭatīti vuttaṃ. Jātassarasamuddesupi eseva nayo.
然而,前往河流作行事者,若河流水满齐岸,即使穿着浴衣,也应在河流内部作行事。若无法做到,也可站在船上作。但在行驶的船上作则不可。为何?因为界仅以水溅为量,船会迅速越过它。如此,则一界的动议将成为另一界的宣告,因此应将船以桨停住,或系于石上,或系于河内生出的树上,然后作行事。站在河内所建的平台上,或站在河内生出的树上,也可以作。
Nadiyā pana kammaṃ karissāmāti gatehi sace nadī paripuṇṇā hoti samatittikā, udakasāṭikaṃ nivāsetvāpi antonadiyaṃyeva kammaṃ kātabbaṃ. Sace na sakkonti, nāvāyapi ṭhatvā kātabbaṃ. Gacchantiyā pana nāvāya kātuṃ na vaṭṭati. Kasmā? Udakukkhepamattameva hi sīmā, taṃ nāvā sīghameva atikkāmeti. Evaṃ sati aññissā sīmāya ñatti aññissā anusāvanā hoti, tasmā nāvaṃ arittena vā ṭhapetvā pāsāṇe vā lambitvā antonadiyaṃ jātarukkhe vā bandhitvā kammaṃ kātabbaṃ. Antonadiyaṃ baddhaaṭṭakepi antonadiyaṃ jātarukkhepi ṭhitehi kātuṃ vaṭṭati.
若树的枝条或从树生出的下垂根,立在外河岸的寺院界内或村界内,则应清理界场或砍断枝条之后,方作羯磨。若树生于外河岸,其枝条或下垂根伸入河内,系船于上作羯磨,则不如法。作法者应清理界场,或砍断枝条,使其不立外处。如是在河岸打桩系船,亦不可作。
Sace pana rukkhassa sākhā vā tato nikkhantapāroho vā bahinadītīre vihārasīmāya vā gāmasīmāya vā patiṭṭhito, sīmaṃ vā sodhetvā sākhaṃ vā chinditvā kammaṃ kātabbaṃ. Bahinadītīre jātarukkhassa antonadiyaṃ paviṭṭhasākhāya vā pārohe vā nāvaṃ bandhitvā kammaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Karontehi sīmā vā sodhetabbā, chinditvā vāssa bahipatiṭṭhitabhāvo nāsetabbo. Nadītīre pana khāṇukaṃ koṭṭetvā tattha baddhanāvāya na vaṭṭatiyeva.
若于河上造桥,桥或桥墩完全在河内,站于桥上作羯磨,是如法的。然而,若桥或桥墩立于外岸,则不可作羯磨,应清理界后再作。若桥墩在内,桥身悬于两岸上方的空中,则如法。河中有岩石或小岛,其区域在如前所述的正常雨季四个月中被水淹没的部分,仍算作河流。但在极度洪水时被洪流淹没之处则不应取用,因它算作村界。
Nadiyaṃ setuṃ karonti, sace antonadiyaṃyeva setu vā setupādā vā, setumhi ṭhitehi kammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Sace pana setu vā setupādā vā bahitīre patiṭṭhitā, kammaṃ kātuṃ na vaṭṭati, sīmaṃ sodhetvā kātabbaṃ. Atha setupādā anto, setu pana ubhinnampi tīrānaṃ upariākāse ṭhito, vaṭṭati. Antonadiyaṃ pāsāṇo vā dīpako vā hoti, tassa yattakaṃ padesaṃ pubbe vuttappakāre pakativassakāle vassānassa catūsu māsesu udakaṃ ottharati, so nadīsaṅkhyameva gacchati. Ativuṭṭhikāle pana oghena otthaṭokāso na gahetabbo, so hi gāmasīmāsaṅkhyameva gacchati.
从河流引出水渠时,若在河中设置障碍,水流若漫过或冲破障碍而流走,则在一切水流流动之处皆可作僧团羯磨。然而,若因障碍或水闸截断水流,水不流动,则在不流动之处不可作羯磨。障碍物顶部亦不可作。若某障碍区域如前所说的石岛区域般被水淹没,则此处可作,因该处即算作河流。若毁坏河流而造池,下游筑有堤坝,水来后充满池塘而停驻,此处不可作羯磨。在上游流动之处及下游丢弃甜食之处,从水流漫过河流而流动之处开始,则可作。天降雨时,或在寒季、热季,干涸的河流亦可作。从河流引出的人工水渠则不可作。若该水渠经一段时间后溃决而成河流,则可作。有些河流经一段时间后涌出,漫过村落或城镇边界而流动,仍属河流,可作羯磨。然而,若漫过寺院界,则只算作寺院界。
Nadito mātikaṃ nīharantā nadiyaṃ āvaraṇaṃ karonti, tañce ottharitvā vā vinibbijjhitvā vā udakaṃ gacchati, sabbattha pavattanaṭṭhāne kammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Sace pana āvaraṇena vā koṭṭakabandhanena vā sotaṃ pacchijjati, udakaṃ nappavattati, appavattanaṭṭhāne kammaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Āvaraṇamatthakepi kātuṃ na vaṭṭati. Sace koci āvaraṇappadeso pubbe vuttapāsāṇadīpakappadeso viya udakena ajjhotthariyati, tattha vaṭṭati. So hi nadīsaṅkhyameva gacchati. Nadiṃ vināsetvā taḷākaṃ karonti, heṭṭhā pāḷi baddhā, udakaṃ āgantvā taḷākaṃ pūretvā tiṭṭhati, ettha kammaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Upari pavattanaṭṭhāne heṭṭhā ca chaḍḍitamodakaṃ nadiṃ ottharitvā sandanaṭṭhānato paṭṭhāya vaṭṭati. Deve avassante hemantagimhesu vā sukkhanadiyāpi vaṭṭati. Nadito nīhaṭamātikāya na vaṭṭati. Sace sā kālantarena bhijjitvā nadī hoti, vaṭṭati. Kāci nadī kālantarena uppatitvā gāmanigamasīmaṃ ottharitvā pavattati, nadīyeva hoti, kammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Sace pana vihārasīmaṃ ottharati, vihārasīmātveva saṅkhyaṃ gacchati.
在大海中举行羯磨时,涨潮之水或自然波浪以迅猛之势涌来而漫过的区域,不可作。而在自然波浪漫过后停驻之处,从水边起算,称为内海,于此中者可作羯磨。若受波浪之力逼迫,则可立于船上或筏上作。此处的判定,应依河流中所说的方法了知。大海中有礁石,有时波浪涌来便漫过,有时则不过,该处不可作羯磨,因为那里只算作村落界。然而,若不论波浪来与不来,该处常年有水淹没,则可作。若有岛屿或山,若其遥远,不在渔夫通行之道上,则只算作林野界;若在渔夫通行范围之内,则算作村落界。在该处若不净化村落界,则不可作羯磨。海水漫过村落界或城镇界而停驻,仍属大海,该处可作羯磨。然而,若漫过寺院界,则只算作寺院界。
Samuddepi kammaṃ karontehi yaṃ padesaṃ uddhaṃ vaḍḍhanaudakaṃ vā pakativīci vā vegena āgantvā ottharati, tattha kātuṃ na vaṭṭati. Yasmiṃ pana padese pakativīciyo ottharitvā saṇṭhahanti, so udakantato paṭṭhāya antosamuddo nāma, tattha ṭhitehi kammaṃ kātabbaṃ. Sace ūmivego bādhati, nāvāya vā aṭṭake vā ṭhatvā kātabbaṃ. Tesu vinicchayo nadiyaṃ vuttanayeneva veditabbo. Samudde piṭṭhipāsāṇo hoti, taṃ kadāci ūmiyo āgantvā ottharanti , kadāci na ottharanti, tattha kammaṃ kātuṃ na vaṭṭati, so hi gāmasīmāsaṅkhyameva gacchati. Sace pana vīcīsu āgatāsupi anāgatāsupi pakatiudakeneva otthariyati, vaṭṭati. Dīpako vā pabbato vā hoti, so ce dūre hoti macchabandhānaṃ agamanapathe, araññasīmāsaṅkhyameva gacchati. Tesaṃ gamanapariyantassa orato pana gāmasīmāsaṅkhyaṃ gacchati. Tattha gāmasīmaṃ asodhetvā kammaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Samuddo gāmasīmaṃ vā nigamasīmaṃ vā ottharitvā tiṭṭhati, samuddova hoti, tattha kammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Sace pana vihārasīmaṃ ottharati, vihārasīmātveva saṅkhyaṃ gacchati.
在自然湖中作羯磨时,如前所述,在雨季中,雨刚止歇便无水可饮、也无水可洗净手足,乃至干涸之处,此非自然湖,只算作村落界,此处不可作羯磨。然而,如前所述,在雨季中有水停驻之处,这即是自然湖。在雨季四个月期间有水的区域,可作羯磨。若水较深,可绑筏立于其上,或绑筏于自然湖内生长的树上,亦可作。此处有关礁石、岛屿等的判定,与河流中所说相似。在雨水均匀、水量充足的自然湖中,纵使在少雨时、或于热季、寒季干涸无水,此处亦可作僧团羯磨。《暗部注释》中说:‘一切自然湖若干涸无水,便只属村落界’,此说不可取。然而,若有人为取水而挖掘坑、池等,该处便不是自然湖,而算作村落界。制作葫芦、瓢等取水器时,亦同此理。
Jātassare kammaṃ karontehipi yattha pubbe vuttappakāre vassakāle vasse pacchinnamatte pivituṃ vā hatthapāde vā dhovituṃ udakaṃ na hoti, sukkhati, ayaṃ na jātassaro, gāmakhettasaṅkhyameva gacchati, tattha kammaṃ na kātabbaṃ. Yattha pana vuttappakāre vassakāle udakaṃ santiṭṭhati, ayameva jātassaro. Tassa yattake padese vassānaṃ cātumāse udakaṃ tiṭṭhati, tattha kammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Sace gambhīraṃ udakaṃ, aṭṭakaṃ bandhitvā tattha ṭhitehipi jātassarassa anto jātarukkhamhi baddhaaṭṭakepi kātuṃ vaṭṭati. Piṭṭhipāsāṇadīpakesu panettha nadiyaṃ vuttasadisova vinicchayo. Samavassadevakāle pahonakajātassaro pana sacepi dubbuṭṭhikāle vā gimhahemantesu vā sukkhati, nirudako hoti, tattha saṅghakammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Yaṃ andhakaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ ‘‘sabbo jātassaro sukkho anodako , gāmakhettaṃyeva bhajatī’’ti, taṃ na gahetabbaṃ. Sace panettha udakatthāya āvāṭaṃ vā pokkharaṇīādīni vā khaṇanti, taṃ ṭhānaṃ ajātassaro hoti, gāmasīmāsaṅkhyaṃ gacchati. Lābutipusakādivappe katepi eseva nayo.
然而,若将其填满而成陆地,或者在一方筑起堤岸,将整个变成大池或大湖,那么这一切都非自然湖,只算作村落界。盐田亦算作自然湖之列。在雨季四个月中,有水之处可作羯磨。
Sace pana taṃ pūretvā thalaṃ vā karonti, ekasmiṃ disābhāge pāḷiṃ bandhitvā sabbameva taṃ mahātaḷākaṃ vā karonti, sabbopi ajātassaro hoti, gāmasīmāsaṅkhyameva gacchati. Loṇīpi jātassarasaṅkhyameva gacchati. Vassike cattāro māse udakaṭṭhānokāse kammaṃ kātuṃ vaṭṭatīti.
148148.“以界混界”者:即以自己的界混入他人所结之界。譬如古寺东边有芒果树与阎浮树两棵,枝叶相交,阎浮树位于芒果树西侧。寺院界本以阎浮树在内、标举芒果树而结。后来有人在该寺东边另建寺院并结界时,却以芒果树在内、标举阎浮树而结,如此则界与界便相混杂。六群比丘正是如此而作,故说“以界混界”。
148.Sīmāya sīmaṃ sambhindantīti attano sīmāya paresaṃ baddhasīmaṃ sambhindanti. Sace hi porāṇakassa vihārassa puratthimāya disāya ambo ceva jambū cāti dve rukkhā aññamaññaṃ saṃsaṭṭhaviṭapā honti, tesu ambassa pacchimadisābhāge jambū. Vihārasīmā ca jambuṃ anto katvā ambaṃ kittetvā baddhā hoti, atha pacchā tassa vihārassa puratthimāya disāya vihāraṃ katvā sīmaṃ bandhantā taṃ ambaṃ anto katvā jambuṃ kittetvā bandhanti, sīmāya sīmā sambhinnā hoti. Evaṃ chabbaggiyā akaṃsu, tenāha – ‘‘sīmāya sīmaṃ sambhindantī’’ti.
将他人所结之界全部或部分纳入内部而结自己的界。“留出界间而共许界”:此处,若先前所建寺院的界未被共许,则应留出界的邻近区域;若已被共许,则应在最末端留出一手量的界间。在《库伦达》中说:留出一搩手量亦可;在《大筏》中说:留出四指量亦可。一棵树也可作为两界的界相,但由于树在生长时会造成界相混杂,故不应如此而作。
Paresaṃ baddhasīmaṃ sakalaṃ vā tassā padesaṃ vā anto katvā attano sīmaṃ bandhanti. Sīmantarikaṃ ṭhapetvā sīmaṃ sammannitunti ettha sace paṭhamataraṃ katassa vihārassa sīmā asammatā hoti, sīmāya upacāro ṭhapetabbo. Sace sammatā hoti, pacchimakoṭiyā hatthamattā sīmantarikā ṭhapetabbā. Kurundiyaṃ vidatthimattampi, mahāpaccariyaṃ caturaṅgulamattampi vaṭṭatīti vuttaṃ. Ekarukkhopi ca dvinnaṃ sīmānaṃ nimittaṃ hoti, so pana vaḍḍhanto sīmāsaṅkaraṃ karoti, tasmā na kātabbo.
布萨破坏等之论
Uposathabhedādikathā
149149.“十四日与十五日”:此处,在十四日布萨的前行中,应说:“今日是十四日布萨。”
149.Cātuddasiko ca pannarasiko cāti ettha cātuddasikassa pubbakicce ‘‘ajjuposatho cātuddaso’’ti vattabbaṃ.
所谓“非法别众”等:若在一住处有四位比丘共住,其中一人给予意欲清净后,其余三人行清净布萨;或三人共住时,其中一人给予意欲清净后,两人诵巴帝摩卡──此即名为非法别众的布萨羯磨。若四人聚集后行清净布萨,或三人、两人诵巴帝摩卡,则名为非法和合。若四人中取一人清净后,三人诵巴帝摩卡;或三人中取一人清净后,两人行清净布萨,则名为如法别众。若四人同住一处,全体聚集后诵巴帝摩卡,三人行清净布萨,两人互相行清净布萨,则名为如法和合。
Adhammena vaggantiādīsu sace ekasmiṃ vihāre catūsu bhikkhūsu vasantesu ekassa chandapārisuddhiṃ āharitvā tayo pārisuddhiuposathaṃ karonti, tīsu vā vasantesu ekassa chandapārisuddhiṃ āharitvā dve pātimokkhaṃ uddisanti, adhammena vaggaṃ uposathakammaṃ hoti. Sace pana cattāropi sannipatitvā pārisuddhiuposathaṃ karonti, tayo vā dve vā pātimokkhaṃ uddisanti, adhammena samaggaṃ nāma hoti. Sace catūsu janesu ekassa pārisuddhiṃ āharitvā tayo pātimokkhaṃ uddisanti, tīsu vā janesu ekassa pārisuddhiṃ āharitvā dve pārisuddhiuposathaṃ karonti, dhammena vaggaṃ nāma hoti. Sace pana cattāro ekattha vasantā sabbeva sannipatitvā pātimokkhaṃ uddisanti, tayo pārisuddhiuposathaṃ karonti, dve aññamaññaṃ pārisuddhiuposathaṃ karonti, dhammena samaggaṃ nāma hotīti.
巴帝摩卡诵说之论
Pātimokkhuddesakathā
150诵完序分后,其余内容应以略说方式令僧众闻知。即先诵出:“尊者僧伽,请听我诵……如此,他的安住便无障碍”这一序分,随后应当如是以略说方式令大众闻其余部分:“诸位尊者,序分已诵出。在此,我问诸位尊者:你们是否清净?第二次我问……乃至……我们应当如此持守。诸位尊者,已听闻四波罗夷法……乃至……应于无诤中修学。”依此方法,其余四种巴帝摩卡的诵法亦当了知。
150.Nidānaṃ uddisitvā avasesaṃ sutena sāvetabbanti ‘‘suṇātu me bhante saṅgho…pe… āvikatā hissa phāsu hotī’’ti imaṃ nidānaṃ uddisitvā ‘‘uddiṭṭhaṃ kho āyasmanto nidānaṃ, tatthāyasmante pucchāmi – kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi…pe… evametaṃ dhārayāmīti. Sutā kho panāyasmantehi cattāro pārājikā dhammā…pe… avivadamānehi sikkhitabba’’nti evaṃ avasesaṃ sutena sāvetabbaṃ. Etena nayena sesāpi cattāro pātimokkhuddesā veditabbā.
“林野人怖”即森林人的怖畏。所谓“王难”等:若比丘们坐定准备行布萨时,国王忽然前来,此即王难;盗贼前来,是贼难;野火蔓延过来,或住处起火,是火难;乌云骤起,或洪水涌来,是水难;众多人来到,是人难;夜叉捉住比丘,是非人难;虎等猛兽到来,是猛兽难;蛇等爬虫咬伤比丘,是爬虫难;比丘生病、死亡,或怨敌想杀害他而将其捉住,是命难;众人生起恶念,捉住一位或多位比丘,欲令他们舍离梵行,是梵行难。在遭遇这些危难时,应以略说方式诵巴帝摩卡,或诵第一诵分,从开头诵二、三或四戒。同样,在第二等诵分中,若未诵完便发生危难,也应以略说方式令大众闻知。
Savarabhayanti aṭavimanussabhayaṃ. Rājantarāyotiādīsu sace bhikkhūsu ‘‘uposathaṃ karissāmā’’ti nisinnesu rājā āgacchati, ayaṃ rājantarāyo. Corā āgacchanti, ayaṃ corantarāyo. Davadāho vā āgacchati, āvāse vā aggi uṭṭhahati, ayaṃ aggantarāyo. Megho vā uṭṭheti, ogho vā āgacchati, ayaṃ udakantarāyo. Bahū manussā āgacchanti, ayaṃ manussantarāyo. Bhikkhuṃ yakkho gaṇhāti, ayaṃ amanussantarāyo. Byagghādayo caṇḍamigā āgacchanti, ayaṃ vāḷantarāyo. Bhikkhuṃ sappādayo ḍaṃsanti, ayaṃ sarīsapantarāyo. Bhikkhu gilāno vā hoti, kālaṃ vā karoti, verino vā taṃ māretukāmā gaṇhanti, ayaṃ jīvitantarāyo. Manussā ekaṃ vā bahū vā bhikkhū brahmacariyā cāvetukāmā gaṇhanti, ayaṃ brahmacariyantarāyo. Evarūpesu antarāyesu saṃkhittena pātimokkho uddisitabbo , paṭhamo vā uddeso uddisitabbo, ādimhi dve tayo cattāro vā. Ettha ca dutiyādīsu uddesesu yasmiṃ apariyosite antarāyo hoti, sopi suteneva sāvetabbo.
“未被邀请”,即未被命令、未被请求。此处的邀请,或由僧团所认可的说法邀请者负责,或由僧团长老负责。如果那位受命邀请说法者不在,则可以问过僧团长老后再说法,或者由长老请求后再说法。若住处有多位说法者,僧团长老也应依轮值顺序说:“你说法,你开示法,你布施法。”被咐嘱这三语者,便应以三种方式说法。若被咐嘱“请导入”,则只能导入;若被咐嘱“请开示”,则只能开示;若被咐嘱“请诵声诵”,则只能诵声诵。僧团长老坐在较高的座位上时,不得请求他人说法。若戒师与共住弟子同在,戒师坐在高座上时说“你诵”,弟子则应下定决心后诵读。若此处有较年轻的比丘,则应说“我诵”而诵读。
Anajjhiṭṭhāti anāṇattā ayācitā vā. Ajjhesanā cettha saṅghena sammatadhammajjhesakāyattā vā saṅghattherāyattā vā, tasmiṃ dhammajjhesake asati saṅghattheraṃ āpucchitvā vā tena yācito vā bhāsituṃ labhati. Saṅghattherenāpi sace vihāre bahū dhammakathikā honti, vārapaṭipāṭiyā vattabbā – ‘‘tvaṃ dhammaṃ bhaṇa, dhammaṃ kathehi, dhammadānaṃ dehī’’ti vā vuttena tīhipi vidhīhi dhammo bhāsitabbo. ‘‘Osārehī’’ti vutto pana osāretumeva labhati, ‘‘kathehī’’ti vutto kathetumeva, ‘‘sarabhaññaṃ bhaṇāhī’’ti vutto sarabhaññameva. Saṅghattheropi ca uccatare āsane nisinno yācituṃ na labhati. Sace upajjhāyo ceva saddhivihāriko ca honti, upajjhāyo ca naṃ uccāsane nisinno ‘‘bhaṇāhī’’ti vadati, sajjhāyaṃ adhiṭṭhahitvā bhaṇitabbaṃ. Sace panettha daharā bhikkhū honti, tesaṃ ‘‘bhaṇāmī’’ti bhaṇitabbaṃ.
若在住处,僧团长老只令自己的弟子诵读,即使有其他善于妙音诵读的人也不邀请,则其他人应对长老说:“尊者,请让我们请某人来诵读。”若长老说“你们请他诵读吧”,或保持沉默,则可请人诵读。若长老拒绝,则不应再令人诵读。如果在僧团长老尚未到来时便已开始听法,长老到来后,除了告知已开始的诵读,便无需再行请白。但是,请长老就座后,说法者应行请白后再说法,或不请白而说法;说法时长老再度到来,也依此方式处理。
Sace vihāre saṅghatthero attanoyeva nissitake bhaṇāpeti, aññe madhurabhāṇakepi nājjhesati, so aññehi vattabbo – ‘‘bhante asukaṃ nāma bhaṇāpemā’’ti. Sace ‘‘bhaṇāpethā’’ti vā vadati, tuṇhī vā hoti, bhaṇāpetuṃ vaṭṭati. Sace pana paṭibāhati, na bhaṇāpetabbaṃ. Yadi anāgateyeva saṅghatthere dhammasavanaṃ āraddhaṃ, puna āgate ṭhapetvā āpucchanakiccaṃ natthi. Osāretvā pana kathentena āpucchitvā vā aṭṭhapetvāyeva vā kathetabbaṃ, kathentassa puna āgatepi eseva nayo.
在近坐说法中,僧团长老同样是主人,因此应由他亲自讲说,或对另一位比丘说“你来说法”,但不应由坐在较高座位上的人说。然而,可以对在家人说“你来诵读”。在家人向自己所认识的比丘请问,这位比丘便应问过长老后再说法。若僧团长老在被问“尊者,这些人请问法义”时,说“你说法”或保持沉默,则可以说法。在俗家中的随喜等场合,也依照此例处理。若僧团长老在住处或俗家中已经许可说:“即使不向我请问,你也可以说法”,这便等于已获许可,可在一切处说法。
Upanisinnakathāyapi saṅghattherova sāmī, tasmā tena sayaṃ vā kathetabbaṃ, añño vā bhikkhu ‘‘kathehī’’ti vattabbo, no ca kho uccatare āsane nisinnena. Manussānaṃ pana ‘‘bhaṇāhī’’ti vattuṃ vaṭṭati. Manussā attano jānanakabhikkhuṃ āpucchanti, tena theraṃ āpucchitvā kathetabbaṃ. Sace saṅghatthero ‘‘bhante ime pañhaṃ pucchantī’’ti puṭṭho ‘‘kathehī’’ti vā bhaṇati, tuṇhī vā hoti, kathetuṃ vaṭṭati. Antaraghare anumodanādīsupi eseva nayo. Sace saṅghatthero vihāre vā antaraghare vā ‘‘maṃ anāpucchitvāpi katheyyāsī’’ti anujānāti, laddhakappiyaṃ hoti, sabbattha vattuṃ vaṭṭati.
即使是正在诵习的人,也应当向长老请问。向一位长老请问后正在诵习时,若另有长老前来,则无需再行请问。若暂停诵习并说“我要休息一下”时,有长老到来,重新开始时亦应请问。在僧团长老尚未到来时便已开始诵习者,也是依循此例。若有某位僧团长老允许说“即使不向我请问,也可随意诵习”,则可随意诵习。然而,若有其他长老前来,则应向那位长老请问后再诵习。
Sajjhāyaṃ karontenāpi thero āpucchitabboyeva. Ekaṃ āpucchitvā sajjhāyantassa aparo āgacchati, puna āpucchanakiccaṃ natthi. Sace vissamissāmīti ṭhapitassa āgacchati, puna ārabhantenāpi āpucchitabbaṃ. Saṅghatthere anāgateyeva āraddhaṃ sajjhāyantassāpi eseva nayo. Ekena saṅghattherena ‘‘maṃ anāpucchāpi yathāsukhaṃ sajjhāyāhī’’ti anuññāte yathāsukhaṃ sajjhāyituṃ vaṭṭati. Aññasmiṃ pana āgate taṃ āpucchitvāva sajjhāyitabbaṃ.
151“或应自己任命自己”的意思是:应当自己任命自己。然而,提问者应当观察大众,若对自己无有祸患,便可问律。
151.Attanā vā attānaṃ sammannitabbaṃti attanā vā attā sammannitabbo; pucchantena pana parisaṃ oloketvā sace attano upaddavo natthi, vinayo pucchitabbo.
153“于某处衡量人后”是指如此审察:“我是否会由此而有祸患,还是没有?”“先于我们”意指最初是我们。“预先”意指最先。“衡量人后给予机会”的意思是:如此审察——“他是在如实说犯戒,还是并未如实?”——之后,允许给予机会。
153.Katepi okāse puggalaṃ tulayitvāti ‘‘atthi nu kho me ito upaddavo, natthī’’ti evaṃ upaparikkhitvā. Puramhākanti paṭhamaṃ amhākaṃ. Paṭikaccevāti paṭhamatarameva. Puggalaṃ tulayitvā okāsaṃ kātunti ‘‘bhūtameva nu kho āpattiṃ vadati, abhūta’’nti evaṃ upaparikkhitvā okāsaṃ kātuṃ anujānāmīti attho.
非法行为反对等之论
Adhammakammapaṭikkosanādikathā
154“反对”意为制止。“表明见解”即向他人表明自己的见解:“这是非法行为,我不认可。”“四五位”等是为了令他们免于祸患而说。“故意不令闻”是指他们想:“我们将这样说,使得他们听不到”,于是故意低声诵出。
154.Adhammakammaṃ vuttanayameva. Paṭikkositunti vāretuṃ. Diṭṭhimpi āvikātunti ‘‘adhammakammaṃ idaṃ na me khamatī’’ti evaṃ aññassa santike attano diṭṭhiṃ pakāsetuṃ. Catūhi pañcahītiādi tesaṃ anupaddavatthāya vuttaṃ. Sañcicca na sāventīti yathā na suṇanti evaṃ bhaṇissāmāti sañcicca saṇikaṃ uddisanti.
155“Therādhikaṃ”意为属于长老,即归长老所管辖。也有读作“Therādheyyaṃ”的,因此,应由长老亲自诵出,或延请他人诵出。此处延请的方式,与法请中已说的方法相同。“他不知布萨等”中,不知有两种布萨:依十四日与十五日而分的两种;不知有九种布萨:如僧团布萨等;不知四种布萨仪轨;不知两种巴帝摩卡;不知九种巴帝摩卡诵出。其中,若有聪明能干的比丘,虽然此处也允许年轻而聪慧者诵巴帝摩卡,但此处的意趣是:若长老有五、四或三次巴帝摩卡诵出未到,但有两篇完整、清晰、善诵者,则巴帝摩卡仍归长老管辖。若连这些也无法清晰诵出,则归那位聪明比丘管辖。
155.Therādhikanti therādhīnaṃ; therāyattaṃ bhavitunti attho. ‘‘Therādheyya’’ntipi pāṭho, tasmā therena sayaṃ vā uddisitabbaṃ, añño vā ajjhesitabbo. Ajjhesanavidhānañcettha dhammajjhesane vuttanayameva. So najānāti uposathaṃ vātiādīsu cātuddasikapannarasikabhedena duvidhaṃ, saṅghauposathādibhedena navavidhañca uposathaṃ na jānāti, catubbidhaṃ uposathakammaṃ na jānāti, duvidhaṃ pātimokkhaṃ na jānāti, navavidhaṃ pātimokkhuddesaṃ na jānāti. Yo tattha bhikkhu byatto paṭibaloti ettha kiñcāpi daharassāpi byattassa pātimokkho anuññāto. Atha kho ettha ayamadhippāyo. Sace therassa pañca vā cattāro vā tayo vā pātimokkhuddesā nāgacchanti; dve pana akhaṇḍā suvisadā vācuggatā honti, therāyattova pātimokkhā. Sace pana ettakampi visadaṃ kātuṃ na sakkoti, byattassa bhikkhuno āyatto hoti.
“邻近住处”指附近的住处。“直接”指为当天能来而作安排。“命令新比丘”中,能学取者,应命此人;不应命令愚者。
Sāmantā āvāsāti sāmantaṃ āvāsaṃ. Sajjukanti tadaheva āgamanatthāya. Navaṃ bhikkhuṃ āṇāpetunti ettha yo sakkoti uggahetuṃ, evarūpo āṇāpetabbo, na bālo.
半月计算等学取允许之论
Pakkhagaṇanādiuggahaṇānujānanakathā
156“Katimi bhante”中,“katimi”意为“第几满日”(katīnaṃ pūraṇī)。“kālavato”指“属于时间的”,此处是说“在早晨”。
156.Katimī bhanteti ettha katīnaṃ pūraṇīti katimī. Kālavatoti kālasseva; pagevāti attho.
158“从何时记得”中,傍晚也可通报:“今日是布萨日,请你们注意”。
158.Yaṃ kālaṃ saratīti ettha sāyampi ‘‘ajjuposatho samannāharathā’’ti ārocetuṃ vaṭṭati.
159“长老比丘命令新比丘”一句中,不应为了清扫布萨堂而命令正在做某些事务者、常时独自一人者、负担完成者,以及诵经师、说法师等中的任何一种;对其余者则应依次命令。如果被命令者连暂时的扫帚也得不到,则应折取树枝,作净后清扫;若连树枝也得不到,则成为已得净。
159.Therena bhikkhunā navaṃ bhikkhuṃ āṇāpetunti etthāpi kiñci kammaṃ karonto vā sadākālameva eko vā bhāranittharaṇako vā sarabhāṇakadhammakathikādīsu aññataro vā na uposathāgārasammajjanatthaṃ āṇāpetabbo, avasesā pana vārena āṇāpetabbā. Sace āṇatto sammuñjaniṃ tāvakālikampi na labhati, sākhābhaṅgaṃ kappiyaṃ kāretvā sammajjitabbaṃ, tampi alabhantassa laddhakappiyaṃ hoti.
160命人铺设座位,也应按所述方式命令。受命者若布萨堂中没有座位,应从僧团住处取来铺设,用后再取回。若无座位,在草席上、板床上铺设也是可以的;若连板床也没有,应作净树枝后再铺设。若无人可作净,则视为已得净。
160. Āsanapaññāpanāṇattiyampi vuttanayeneva āṇāpetabbo. Āṇattena ca sace uposathāgāre āsanāni natthi, saṅghikāvāsatopi āharitvā paññapetvā puna āharitabbāni. Āsanesu asati kaṭasārakepi taṭṭikāyopi paññapetuṃ vaṭṭati, taṭṭikāsupi asati sākhābhaṅgāni kappiyaṃ kāretvā paññapetabbāni, kappiyakārakaṃ alabhantassa laddhakappiyaṃ hoti.
161命人作灯,也应按所述方式命令。命令者应说:“在某处有油、灯芯或灯盏,取来制作。”若无油等,应寻找;若寻找后得不到,则视为已得净。并且,也可在瓦片上点火。
161. Padīpakaraṇepi vuttanayeneva āṇāpetabbo. Āṇāpentena ca ‘‘amukasmiṃ nāma okāse telaṃ vā vaṭṭi vā kapallikā vā atthi, taṃ gahetvā karohī’’ti vattabbo. Sace telādīni natthi, pariyesitabbāni, pariyesitvā alabhantassa laddhakappiyaṃ hoti. Apica kapāle aggipi jāletabbo.
远行者等事之论
Disaṃgamikādivatthukathā
163“应摄受”即应以爱语摄受:“善哉,尊者,您来了。此处易得饮食,有汤有菜,请您安住,勿生厌倦。”应如此一再行持而以随摄受。应使其回答“是,我将住下”而令欢喜。或者,应以四资具摄受与随摄。应以爱语令其欢喜,就是说悦耳之言。应以粉末等侍奉。若整个僧团都不作,则所有人犯恶作。此处无论长老或新学比丘都不得免,所有人应依次侍奉。轮到自己时若不侍奉,则犯戒。然而,不应让大长老们清扫住处、施齿木等。即便如此,大长老们也应于傍晚与清晨前来探望。客比丘得知他们到来,应先往大长老处侍奉。若他有随行的比丘同伴,应说:“我有同伴,你们可减少事务而安住。”若他无同伴,而在同一住处有一两位具足威仪的比丘说:“我们将为长老们料理应做之事,其余人可安乐而住。”则所有人无犯。
163.Saṅgahetabboti ‘‘sādhu bhante āgatāttha, idha bhikkhā sulabhā sūpabyañjanaṃ atthi, vasatha anukkaṇṭhamānā’’ti evaṃ piyavacanena saṅgahetabbo. Punappunaṃ tathākaraṇavasena anuggahetabbo. ‘‘Āma vasissāmī’’ti paṭivacanadāpanena upalāpetabbo. Atha vā catūhi paccayehi saṅgahetabbo ceva anuggahetabbo ca. Piyavacanena upalāpetabbo, kaṇṇasukhaṃ ālapitabboti attho. Cuṇṇādīhi upaṭṭhāpetabbo. Āpatti dukkaṭassāti sace sakalopi saṅgho na karoti, sabbesaṃ dukkaṭaṃ. Idha neva therā na daharā muccanti, sabbehi vārena upaṭṭhāpetabbo. Attano vāre anupaṭṭhahantassa āpatti. Tena pana mahātherānaṃ pariveṇasammajjanadantakaṭṭhadānādīni na sāditabbāni. Evampi sati mahātherehi sāyaṃpātaṃ upaṭṭhānaṃ āgantabbaṃ. Tena pana tesaṃ āgamanaṃ ñatvā paṭhamataraṃ mahātherānaṃ upaṭṭhānaṃ gantabbaṃ. Sacassa saddhiṃcarā bhikkhuupaṭṭhākā atthi, ‘‘mayhaṃ upaṭṭhākā atthi, tumhe appossukkā viharathā’’ti vattabbaṃ. Athāpissa saddhiṃcarā natthi, tasmiṃyeva pana vihāre eko vā dve vā vattasampannā vadanti ‘‘mayaṃ therassa kattabbaṃ karissāma, avasesā phāsu viharantū’’ti sabbesaṃ anāpatti.
“应去该住处”,是指为举行布萨,应每半月前往一次。而这也仅限于雨期;为了显示雨安居中应做之事,故说“愚者、不聪明者住雨安居”等。其中,“诸比丘,那些比丘不应在该住处住雨安居”意指:在前雨安居时,若没有巴帝摩卡诵出者,便不应入雨安居。若他在入雨安居后离去、还俗或命终,只有当另有他人能诵时,方可住后雨安居;若无人可诵,则应去往别处,不去者犯恶作。若在后雨安居时离去、还俗或命终,则应住满两个月。
So āvāso gantabboti uposathakaraṇatthāya anvaddhamāsaṃ gantabbo. So ca kho utuvasseyeva, vassāne pana yaṃ kattabbaṃ, taṃ dassetuṃ ‘‘vassaṃ vasanti bālā abyattā’’tiādimāha. Tattha na bhikkhave tehi bhikkhūhi tasmiṃ āvāse vassaṃ vasitabbanti purimikāya pātimokkhuddesakena vinā na vassaṃ upagantabbaṃ. Sace so vassūpagatānaṃ pakkamati vā, vibbhamati vā, kālaṃ vā karoti, aññasmiṃ satiyeva pacchimikāya vasituṃ vaṭṭati, asati aññattha gantabbaṃ, agacchantānaṃ dukkaṭaṃ. Sace pana pacchimikāya pakkamati vā vibbhamati vā kālaṃ vā karoti, māsadvayaṃ vasitabbaṃ.
清净施与之论
Pārisuddhidānakathā
164以身告知,是指以任何肢节的动作来告知、令人了知自己已得清净;若能够发出言语,则以言语告知;若两者皆能,则以身语告知。若有多位这样的病者,僧团应前往该处,依序站立,让所有人都处于伸手可及的范围内举行布萨。若彼此相距甚远,僧团无法遍及,则当日不应举行布萨,绝不应以别众而举行布萨。
164.Kāyena viññāpetīti pārisuddhidānaṃ yena kenaci aṅgapaccaṅgena viññāpeti jānāpeti; vācaṃ pana nicchāretuṃ sakkonto vācāya viññāpeti; ubhayathā sakkonto kāyavācāhi. Saṅghena tattha gantvā uposatho kātabboti sace bahū tādisā gilānā honti, saṅghena paṭipāṭiyā ṭhatvā sabbe hatthapāse kātabbā. Sace dūre dūre honti, saṅgho nappahoti, taṃ divasaṃ uposatho na kātabbo, natveva vaggena saṅghena uposatho kātabbo.
“就在那里离去”,是指未入僧团中间,便直接从该处去往别处。“沙弥承认”,是指称“我是沙弥”而如此承认;或者,如实陈述自己的沙弥身份,或之后仍处于沙弥阶段,这是其含义。这一理趣适用于一切处。
Tattheva pakkamatīti saṅghamajjhaṃ anāgantvā tatova katthaci gacchati. Sāmaṇero paṭijānātīti ‘‘sāmaṇero aha’’nti evaṃ paṭijānāti; bhūtaṃyeva vā sāmaṇerabhāvaṃ āroceti, pacchā vā sāmaṇerabhūmiyaṃ tiṭṭhatīti attho. Esa nayo sabbattha.
所谓“到达僧团后离去”,是以最低限度而言,即到达为布萨而聚集的四位比丘的伸手范围,然后离去。这一道理通于一切处。在此,由一人带来的众多人的清净,即视为已带来。然而,若他在途中见到另一位比丘,并将他代为取清净的那些人的清净连同自己的清净都授与那位比丘,则唯有那位比丘的清净到达,其余则成为称为“猫链清净”的清净,那是不到达的。
Saṅghappatto pakkamatīti sabbantimena paricchedena uposathatthāya sannipatitānaṃ catunnaṃ bhikkhūnaṃ hatthapāsaṃ patvā pakkamati. Esa nayo sabbattha. Ettha ca ekena bahūnampi āhaṭā pārisuddhi āhaṭāva hoti. Sace pana so antarāmagge aññaṃ bhikkhuṃ disvā yesaṃ anena pārisuddhi gahitā, tesañca attano ca pārisuddhiṃ deti, tasseva pārisuddhi āgacchati, itarā pana bilāḷasaṅkhalikapārisuddhi nāma hoti. Sā na āgacchati.
“睡着而未告知”,是指到来后便睡去,不告知“某甲已与清净”。此处,关于持清净者无犯:若故意不告知,犯恶作,但清净仍算已带来。若并非故意而未告知,则他无犯,且二者的布萨皆算已作。
Sutto na ārocetīti āgantvā supati, ‘‘asukena pārisuddhi dinnā’’ti na āroceti. Pārisuddhihārakassa anāpattīti ettha sace sañcicca nāroceti, dukkaṭaṃ āpajjati, pārisuddhi pana āhaṭāva hoti. Asañcicca anārocitattā panassa anāpatti, ubhinnampi ca uposatho katoyeva hoti.
欲布施之论
Chandadānakathā
165在与欲的情况中,其判定方式与给清净中所说的相似。所谓“授清净者也应给欲”:在此,若只授清净而不给欲,布萨算已作;但若僧团作其他羯磨,则该羯磨算未作。若只给欲而不授清净,比丘僧团的布萨与羯磨皆算已作,而给欲者的布萨则算未作。若有比丘在河中或界内决意布萨后前来,不得因“我已作布萨”而坐着不动,应给与和合或欲。
165. Chandadānepi pārisuddhidāne vuttasadisoyeva vinicchayo. Pārisuddhiṃ dentena chandampidātunti ettha sace pārisuddhimeva deti na chandaṃ, uposatho kato hoti. Yaṃ pana saṅgho aññaṃ kammaṃ karoti, taṃ akataṃ hoti. Chandameva deti na pārisuddhiṃ, bhikkhusaṅghassa uposathopi kammampi katameva hoti, chandadāyakassa pana uposatho akato hoti. Sacepi koci bhikkhu nadiyā vā sīmāya vā uposathaṃ adhiṭṭhahitvā āgacchati, ‘‘kato mayā uposatho’’ti acchituṃ na labhati, sāmaggī vā chando vā dātabbo.
167时而记得布萨、时而不记得,是指有时记得,有时不记得。完全不记得者,是指一向完全不记得者,此人无认可之事。即使不来,也不坏羯磨。
167.Saratipi uposathaṃ napi saratīti ekadā sarati, ekadā na sarati. Atthi neva saratīti yo ekantaṃ neva sarati, tassa sammutidānakiccaṃ natthi. Anāgacchantopi kammaṃ na kopeti.
僧团布萨等之论
Saṅghuposathādikathā
168“清扫该处后”,指清扫该处后,此处是宾格用作受格。饮水、用水等则意义明显。为何要说这些呢?是为显示布萨之前行等。因此,注释师们说——
168.So deso sammajjitvāti taṃ desaṃ sammajjitvā, upayogatthe paccattaṃ. Pānīyaṃ paribhojanīyantiādi pana uttānatthameva . Kasmā panetaṃ vuttaṃ? Uposathassa pubbakaraṇādidassanatthaṃ. Tenāhu aṭṭhakathācariyā –
‘‘Sammajjanī padīpo ca, udakaṃ āsanena ca; Uposathassa etāni, pubbakaraṇanti vuccati’’.
如此,这四项称为“前行”。
Iti imāni cattāri ‘‘pubbakaraṇa’’nti akkhātāni.
欲、清净、宣告时节、比丘计数与教诫,
这些即称为布萨的前行功课。
‘‘Chandapārisuddhiutukkhānaṃ, bhikkhugaṇanā ca ovādo; Uposathassa etāni, pubbakiccanti vuccati.
如此,这五项是在前准备之后应当做的,故称为“前行功课”。
Iti imāni pañca pubbakaraṇato pacchā kattabbāni ‘‘pubbakicca’’nti akkhātāni.
布萨、所有达到羯磨资格的比丘,
且无共住之罪;
且应被遮止之人不在其中;
即名为“适当时宜”。
‘‘Uposatho yāvatikā ca bhikkhū kammappattā, Sabhāgāpattiyo ca na vijjanti; Vajjanīyā ca puggalā tasmiṃ na honti, Pattakallanti vuccati’’.
如此,这四项便称为“适当时机”。
Iti imāni cattāri ‘‘pattakalla’’nti akkhātānīti.
“与他们一起”,是指与那些前来集会者一起,完成这些前行等所作后,应当行布萨。关于“今日是我的布萨”:在此,若是十五日,也可决意为“今日是我的十五日布萨”。若是十四日,理亦同此。
Tehisaddhinti tehi āgatehi saddhiṃ etāni pubbakaraṇādīni katvā uposatho kātabbo. Ajja me uposathoti ettha sace pannaraso hoti, ‘‘ajja me uposatho pannaraso’’tipi adhiṭṭhātuṃ vaṭṭati. Cātuddasikepi eseva nayo.
罪过对治法之论
Āpattipaṭikammavidhikathā
169169. 世尊所制“有罪者不应行布萨”,应知这是通过“若有罪者”等语句、说净法的制定以及说净布萨的制定而制的。关于“某罪”:应取偷兰遮等中某一罪的名目,如是说:“偷兰遮罪、波逸提罪”。关于“我发露彼”:即使说“我在您跟前发露彼”、“我在你跟前发露彼”,也是善说。关于“你看见吗”:应如是说:“贤友,你看见那罪吗?尊者,您看见那罪吗?”关于“是的,我看见”:即使说“是的,尊者,我看见”、“是的,贤友,我看见”,也是善说。关于“未来应防护”:在此,若是较年长者,应说“你们未来应防护”。如此说后,应回答:“善哉,我必善加防护。”
169.Bhagavatā paññattaṃ ‘‘na sāpattikena uposatho kātabbo’’ti idaṃ ‘‘yassa siyā āpattī’’tiādivacaneneva pārisuddhidānapaññāpanena ca pārisuddhiuposathapaññāpanena ca paññattaṃ hotīti veditabbaṃ. Itthannāmaṃ āpattinti thullaccayādīsu ekissā nāmaṃ gahetvā ‘‘thullaccayaṃ āpattiṃ pācittiyaṃ āpatti’’nti evaṃ vattabbaṃ. Taṃ paṭidesemīti idaṃ ‘‘taṃ tumhamūle, taṃ tuyhamūle paṭidesemī’’ti vuttepi suvuttameva hoti. Passasīti idañca ‘‘passasi āvuso taṃ āpattiṃ, passatha bhante taṃ āpatti’’nti evaṃ vattabbaṃ. Āma passāmīti idaṃ pana ‘‘āma bhante passāmi, āma āvuso passāmī’’ti evaṃ vuttampi suvuttameva hoti. Āyatiṃ saṃvareyyāsīti ettha pana sace vuḍḍhataro ‘‘āyatiṃ saṃvareyyāthā’’ti vattabbo. Evaṃ vuttena pana ‘‘sādhu suṭṭhu saṃvarissāmī’’ti vattabbameva.
关于“当无疑惑时”:在此,若他并非无疑惑,在《暗黑注疏》中说,应先陈述事由方可发露。其发露的方法如下:若在云遮日时,疑惑“是否已到时间”而进食,那位比丘应说:“尊者,我怀有疑惑而进食。”如果还在恰当的时间,应说:“我犯了诸多恶作罪”;如果时间已过,应说:“我犯了诸多波逸提罪。”这样陈述事由之后,应说:“尊者,我在那事上犯了诸多恶作罪或波逸提罪,今于尊者前发露此罪。”这一原则适用于一切罪。
Yadā nibbematikoti ettha sace panesa nibbematiko na hoti, vatthuṃ kittetvāva desetuṃ vaṭṭatīti andhakaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Tatrāyaṃ desanāvidhi – sace meghacchanne sūriye ‘‘kālo nu kho no’’ti vematiko bhuñjati, tena bhikkhunā ‘‘ahaṃ bhante vematiko bhuñjiṃ’’, sace kālo atthi, ‘‘sambahulā dukkaṭā āpattiyo āpannomhi, no ce atthi, ‘‘sambahulā pācittiyā āpannomhī’’ti evaṃ vatthuṃ kittetvā ‘‘ahaṃ bhante yā tasmiṃ vatthusmiṃ sambahulā dukkaṭā vā pācittiyā vā āpattiyo āpanno, tā tumhamūle paṭidesemī’’ti vattabbaṃ. Esa nayo sabbāpattīsu.
“比丘们,所谓‘同类罪’”,在此是指两人因非时食等同类的犯罪事由而犯戒,这种犯罪事由同类的情况,即称为“同类罪”。然而,因非时食的缘而犯戒者,可以向因非残食的缘而犯戒者处发露其罪。即便是这种犯罪事由同类的罪,只要已经发露,也即是善发露。此外,若因发露的缘,发露者犯恶作,因接受的缘,接受者犯恶作,那便是事由不同,因此彼此可以互相发露。
Na bhikkhave sabhāgā āpattīti ettha yaṃ dvepi janā vikālabhojanādinā sabhāgavatthunā āpattiṃ āpajjanti, evarūpā vatthusabhāgā ‘‘sabhāgā’’ti vuccati. Vikālabhojanappaccayā āpannaṃ pana anatirittabhojanapaccayā āpannassa santike desetuṃ vaṭṭati. Yāpi cāyaṃ vatthusabhāgā, sāpi desitā sudesitāva. Aññaṃ pana desanapaccayā desako, paṭiggahaṇappaccayā paṭiggahako cāti ubhopi dukkaṭaṃ āpajjanti, taṃ nānāvatthukaṃ hoti, tasmā aññamaññaṃ desetuṃ vaṭṭati.
170170.“附近的比丘应对他这样说”——在此,只应说给同类的比丘。因为如果对异类者说,会引发争吵、斗争、破僧等事。因此,不应向他说,而应作意:“我将由此出罪,再作忏悔”,然后举行布萨。这是《暗黑注疏》中所说。
170.Sāmanto bhikkhu evamassa vacanīyoti ettha sabhāgoyeva vattabbo. Visabhāgassa hi vuccamāne bhaṇḍanakalahasaṅghabhedādīnipi honti, tasmā tassa avatvā ‘‘ito vuṭṭhahitvā paṭikarissāmī’’ti ābhogaṃ katvā uposatho kātabboti andhakaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ.
无罪十五等之论
Anāpattipannarasakādikathā
172在“无罪十五事”中,“他们不知道”:指他们不知道“已进入界内”或“正在进入”。“又有其他常住比丘前来”:指因某事前往村落或林野后,来到他们坐着的地方。“别众而想和合”:因为他们已进入界内,所以是别众;但由于不知道已进入界内的事实,所以以为和合。
172. Anāpattipannarasake – te na jāniṃsūti sīmaṃ okkantāti vā okkamantīti vāti na jāniṃsu. Athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchantīti gāmaṃ vā araññaṃ vā kenaci karaṇīyena gantvā tesaṃ nisinnaṭṭhānaṃ āgacchanti. Vaggā samaggasaññinoti tesaṃ sīmaṃ okkantattā vaggā; sīmaṃ okkantabhāvassa ajānanato samaggasaññino.
173在“别众而想别众十五事”中,“他们知道”:指他们站在山上或高地,看见他人已进入或正在进入界内。“疑惑十五事”显而易见。
173. Vaggāvaggasaññipannarasake – te jānantīti pabbate vā thale vā ṭhitā sīmaṃ okkante vā okkamante vā passanti. Vematikapannarasakaṃ uttānameva.
175在“被恶作所害十五事”中——正如被欲贪征服者称为“被欲贪所害”,同样,即使在先前阶段已作了决意,但在行作当下,若被名为“于非净物作净想”的恶作所征服,则应知为“被恶作所害”。
175. Kukkuccapakatapannarasake – yathā icchāya abhibhūto ‘‘icchāpakato’’ti vuccati, evaṃ pubbabhāge sanniṭṭhānaṃ katvāpi karaṇakkhaṇe akappiye akappiyasaññitāsaṅkhātena kukkuccena abhibhūtā ‘‘kukkuccapakatā’’ti veditabbā.
176在‘以分裂为先十五事’中——因不善力强,故说为偷兰遮。
176. Bhedapurekkhārapannarasake – akusalabalavatāya thullaccayaṃ vuttaṃ.
界外省略说
Sīmokkantikapeyyālakathā
177在‘常住比丘对客比丘略说’中——正如前文‘常住比丘对常住比丘略说’中所述:‘他们不知,又有余常住比丘’等,依同一理趣,应以‘他们不知,又有余客比丘’等语,遍知一切。在‘客比丘对常住比丘略说’中——正如前略说中出现了‘常住比丘集会’一语,此处则应以‘客比丘集会’来配合。在‘客比丘对客比丘略说’中——两处皆当以客比丘的身份连缀。
177. Āvāsikenaāgantukapeyyāle – yathā purime āvāsikenaāvāsikapeyyāle ‘‘te na jānanti athaññe āvāsikā’’tiādi vuttaṃ, evaṃ ‘‘te na jānanti athaññe āgantukā’’tiādinā nayena sabbaṃ veditabbaṃ. Āgantukenaāvāsikapeyyāle pana – yathā purimapeyyāle ‘‘āvāsikā bhikkhū sannipatantī’’ti āgataṃ, evaṃ ‘‘āgantukā bhikkhū sannipatantī’’ti ānetabbaṃ . Āgantukenaāgantukapeyyāle pana – ubhayapadesu āgantukavasena yojetabboti.
178‘常住比丘的布萨日为十四日,客比丘的布萨日为十五日’——此处,那些以十五日为布萨日者,当知或是从他国而来,或是过去的布萨他们曾行十四日布萨。‘应随顺常住比丘’:当常住比丘在做前行事务时宣说‘今日布萨是十四日’,客比丘应随顺,不应反对。‘不应非自愿而给与’:不应怀着不情愿的心而给与。
178.Āvāsikānaṃ bhikkhūnaṃ cātuddaso hoti, āgantukānaṃ pannarasoti ettha yesaṃ pannaraso, te tiroraṭṭhato vā āgatā, atītaṃ vā uposathaṃ cātuddasikaṃ akaṃsūti veditabbā. Āvāsikānaṃ anuvattitabbanti āvāsikehi ‘‘ajjuposatho cātuddaso’’ti pubbakicce kariyamāne anuvattitabbaṃ, na paṭikkositabbaṃ. Na akāmā dātabbāti na anicchāya dātabbā.
显示性等说
Liṅgādidassanakathā
179‘常住者的行相’:指常住比丘的行相。此理趣适用于一切处。所谓‘行相’,是指能借此判断他们是否威仪具足的举止形态。所谓‘特征’,是指它在各处引导隐没者,即便不显现也能令人知晓的意思。所谓‘相状’,是指看到它就能知道他们存在的标识。所谓‘标示’,是指通过它指出他们拥有如此这般的资具,也就是获得其称谓的意思。所有这些,都是对床座、椅子、足迹、声音等善巧安立的名称,但应随宜结合使用。在‘客比丘的行相’等中,道理也是同样。其中,‘属于他人的’:即属于别人。‘洗足水的洒落’:即洗过脚的水的洒落。应知复数词用作单数义;或读作‘pādānaṃ dhotaudakanisseka’,意为洗脚水的洒落。
179.Āvāsikākāranti āvāsikānaṃ ākāraṃ. Esa nayo sabbattha. Ākāro nāma yena tesaṃ vattasampannā vā na vāti ācārasaṇṭhānaṃ gayhati. Liṅgaṃ nāma yaṃ te tattha tattha līne gamayati; adissamānepi jānāpetīti attho. Nimittaṃ nāma yaṃ disvā te atthīti ñāyanti. Uddeso nāma yena te evarūpaparikkhārāti uddisanti; apadesaṃ labhantīti attho. Sabbametaṃ supaññattamañcapīṭhādīnañceva padasaddādīnañca adhivacanaṃ, yathāyogaṃ pana yojetabbaṃ. Āgantukākārādīsupi eseva nayo. Tattha aññātakanti aññesaṃ santakaṃ. Pādānaṃ dhotaṃ udakanissekanti pādānaṃ dhotānaṃ udakanissekaṃ. Bahuvacanassa ekavacanaṃ veditabbaṃ. ‘‘Pādānaṃ dhotaudakanisseka’’nti vā pāṭho; pādānaṃ dhovanaudakanissekanti attho.
180在‘不同共住者等事’中——‘同共住者的见解’:指‘这些是同共住者’的见解。‘不询问’:不询问他们的见解;不询问便履行应尽之务与对等之务,一同举行布萨。‘不克服’:不能摧破、压制不同共住的状态,即不能令其舍弃那见解的意思。
180. Nānāsaṃvāsakādivatthūsu – samānasaṃvāsakadiṭṭhinti ‘‘samānasaṃvāsakā ete’’ti diṭṭhiṃ. Na pucchantīti tesaṃ laddhiṃ na pucchanti; apucchitvāva vattapaṭivattiṃ katvā ekato uposathaṃ karonti. Nābhivitarantīti nānāsaṃvāsakabhāvaṃ maddituṃ abhibhavituṃ na sakkonti; taṃ diṭṭhiṃ na nissajjāpentīti attho.
应去不应去门说
Nagantabbagantabbavārakathā
181‘有比丘的住处’:指其中有比丘举行布萨的住处。若从该住处无法在当天到达所要去的住处,则不应在不举行布萨的情况下离开。‘除非有僧团’:即除了有足够人数的比丘僧团之外。‘除非有障碍’:即除了前面所说的十种障碍之外。然而,以最下限而言,若连同自己共四人,或有障碍时,则可以前往。‘非住处’:指任何新造业处等地方。而且,正如不应前往住处等,同样地,若在寺院举行布萨,为了确立布萨,也不应前往界场或河流。但若那里有其他比丘,则可以前往他那里。已解散布萨的住处也可以前往;这样去了之后,也可以作布萨决意。即使是林住比丘,在布萨日也应到村落乞食后,回到自己的寺院。若进入其他寺院,便应在那里举行布萨后再回来;若不举行,则不可返回。
181.Sabhikkhukā āvāsāti yasmiṃ āvāse uposathakārakā bhikkhū atthi, tamhā āvāsā yaṃ na sakkoti tadaheva āgantuṃ , so āvāso uposathaṃ akatvā na gantabbo. Aññatra saṅghenāti saṅghappahonakehi bhikkhūhi vinā. Aññatra antarāyāti pubbe vuttaṃ dasavidhaṃ antarāyaṃ vinā. Sabbantimena pana paricchedena attacatutthena antarāye vā sati gantuṃ vaṭṭati. Anāvāsoti navakammasālādiko yo koci padeso. Yathā ca āvāsādayo na gantabbā; evaṃ sace vihāre uposathaṃ karonti, uposathādhiṭṭhānatthaṃ sīmāpi nadīpi na gantabbā. Sace panettha koci bhikkhu hoti, tassa santikaṃ gantuṃ vaṭṭati. Vissaṭṭhauposathāpi āvāsā gantuṃ vaṭṭati; evaṃ gato adhiṭṭhātumpi labhati. Āraññakenāpi bhikkhunā uposathadivase gāme piṇḍāya caritvā attano vihārameva āgantabbaṃ. Sace aññaṃ vihāraṃ okkamati, tattha uposathaṃ katvāva āgantabbaṃ, akatvā na vaṭṭati.
182“若知我能今日前往”:即知道“我能于今日前往该处”;这样的住处应当前往。因为即便在那里与比丘们一起举行布萨,此人也不会造成布萨的障碍。
182.Yaṃ jaññā sakkomi ajjeva gantunti yaṃ jāneyya ajjeva tattha gantuṃ sakkomīti; evarūpo āvāso gantabbo. Tattha bhikkhūhi saddhiṃ uposathaṃ karontenāpi hi iminā neva uposathantarāyo kato bhavissatīti.
应避人显示说
Vajjanīyapuggalasandassanakathā
183“比丘尼于坐众中”等,以伸手、伸脚或依杖可及之范围为量。“除了未起立之众”者:此指“别住清净授与”,于众起立后便不适用,若众未起立则适用。因此说“除了未起立之众”。其相状,应从比丘尼分别中别住意欲授与之注释来把握。“非布萨日”者,指除了十四日与十五日这两个布萨日之外的其他日子。“除了僧伽和合”者,指除了如憍赏弥比丘们那样,在僧团分裂后又特为和合而举行的僧伽和合。那时,应说“尊者僧请听,今日布萨和合”后而行。然而,凡因任何小事而停止布萨后又重新和合者,他们即应在布萨日举行布萨。
183.Bhikkhuniyā nisinnaparisāyātiādīsu hatthapāsupagamanameva pamāṇaṃ. Aññatra avuṭṭhitāya parisāyāti idañhi pārivāsiyapārisuddhidānaṃ nāma parisāya vuṭṭhitakālato paṭṭhāya na vaṭṭati, avuṭṭhitāya pana vaṭṭati. Tenāha – ‘‘aññatra avuṭṭhitāya parisāyā’’ti. Tassa lakkhaṇaṃ bhikkhunivibhaṅge parivāsiyachandadānavaṇṇanato gahetabbaṃ. Anuposatheti cātuddasiko ca pannarasiko cāti ime dve uposathe ṭhapetvā aññasmiṃ divase. Aññatra saṅghasāmaggiyāti yā kosambakabhikkhūnaṃ viya bhinne saṅghe puna saṅghasāmaggī kariyati, tathārūpiṃ saṅghasāmaggiṃ ṭhapetvā . Tadā ca ‘‘suṇātu me bhante saṅgho ajjuposatho sāmaggī’’ti vatvā kātabbo. Ye pana kismiñcideva appamattake uposathaṃ ṭhapetvā puna samaggā honti, tehi uposatheyeva kātabboti.