一、波罗夷篇(比丘尼分别注释)
1. Pārājikakaṇḍaṃ (bhikkhunīvibhaṅgavaṇṇanā)
关于比丘的分别论,已紧随其后收录;
现在,是比丘尼分别论的注释次第。
Yo bhikkhūnaṃ vibhaṅgassa, saṅgahito anantaraṃ; Bhikkhunīnaṃ vibhaṅgassa, tassa saṃvaṇṇanākkamo. Patto yato tato tassa, apubbapadavaṇṇanaṃ; Kātuṃ pārājike tāva, hoti saṃvaṇṇanā ayaṃ.
一、第一巴拉基咖学处解释
1. Paṭhamapārājikasikkhāpadavaṇṇanā
656656. 那时,世尊住在舍卫城……(中略)……“沙尔霍”是他的名字,而他是弥迦罗母亲的外孙,因此被称为“弥迦罗母亲的外孙”。“新业者”指监督新工程者。“贤者”指具足智慧者。“明智者”指具足辩才者。“有慧者”指念为先导而通达义理、慧为先导而通达文句者。“熟练者”指善巧者,即做事不失误、迅速完成之人。“不懒惰者”指远离懈怠者。“有方便者”指于种种事务中具有方法者。“具审察者”指具足对应做之事的考察者。“具足”指相应。“能作”指有能力做种种事务。“能安排”指有能力如此这般安排,令某事得以成就。“知已作未作”指了知已作与未作。“他们俩”指那两个人,即她——孙陀利难陀,与他——沙尔霍。“在食堂”指在分发食物的地方。“在隐蔽处”指在形成角落、显得幽深之处。“我的声音会变样”指我的声音会变得难听,即会发出变调的声音。“期待着”指期盼着。“我怎么办”指“我当如何”。“因年老而衰弱”指因年老而衰弱。“患脚病”指脚部有疾。
656.Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati…pe… sāḷho migāranattāti ettha sāḷhoti tassa nāmaṃ; migāramātuyā pana nattā hoti, tena vuttaṃ – ‘‘migāranattā’’ti. Navakammikanti navakammādhiṭṭhāyikaṃ. Paṇḍitāti paṇḍiccena samannāgatā. Byattāti veyyattikena samannāgatā. Medhāvinīti pāḷiggahaṇe satipubbaṅgamāya paññāya atthaggahaṇe paññāpubbaṅgamāya satiyā samannāgatā. Dakkhāti chekā; avirajjhitvā sīghaṃ kattabbakārinīti attho. Analasāti ālasiyavirahitā. Tatrupāyāyāti tesu tesu kammesu upāyabhūtāya. Vīmaṃsāyāti kattabbakammupaparikkhāya . Samannāgatāti sampayuttā. Alaṃ kātunti samatthā taṃ taṃ kammaṃ kātuṃ. Alaṃ saṃvidhātunti evañca evañca idaṃ hotūti evaṃ saṃvidahitumpi samatthā. Katākataṃ jānitunti katañca akatañca jānituṃ. Teti te ubho; sā ca sundarīnandā so ca sāḷhoti attho. Bhattaggeti parivesanaṭṭhāne. Nikūṭeti koṇasadisaṃ katvā dassite gambhīre. Vissaro me bhavissatīti virūpo me saro bhavissati; vippakārasaddo bhavissatīti attho. Patimānentīti apekkhamānā. Kyāhanti kiṃ ahaṃ. Jarādubbalāti jarāya dubbalā. Caraṇagilānāti pādarogena samannāgatā.
657-8657-8. “染污”指因身体接触之贪欲而染污,意为湿润、浸染。在句分解中,则就彼贪欲而说“有贪染”等。其中,“有贪染”谓如布为染料所染,被身体接触之贪欲所深染。“有期盼”指因彼贪欲之力,对彼男子生起期盼。“心被系缚”指心为彼贪欲所缚,而著于彼男子,犹如被绑。第二句分解亦同此理。“男子人”指于可称为男子之补特伽罗。“腋窝以下”指锁骨以下;“膝盖以上”指膝盖骨以上。在句分解中,则依词序说“锁骨以下、膝盖以上”。此处,肘部以上亦为“膝盖以上”所摄。其余应依《大分别》所说之法而解。“依前四者”指依共通之四条波罗夷。“膝盖以上”唯是此波罗夷之名,故于句分解中未予分析。
657-8.Avassutāti kāyasaṃsaggarāgena avassutā; tintā kilinnāti attho. Padabhājane panassa tameva rāgaṃ gahetvā ‘‘sārattā’’tiādi vuttaṃ. Tattha sārattāti vatthaṃ viya raṅgajātena kāyasaṃsaggarāgena suṭṭhu rattā. Apekkhavatīti tasseva rāgassa vasena tasmiṃ purise pavattāya apekkhāya samannāgatā. Paṭibaddhacittāti tena rāgena tasmiṃ purise bandhitvā ṭhapitacittā viya. Esa nayo dutiyapadavibhaṅgepi. Purisapuggalassāti purisasaṅkhātassa puggalassa. Adhakkhakanti akkhakānaṃ adho. Ubbhajāṇumaṇḍalanti jāṇumaṇḍalānaṃ upari. Padabhājane pana padapaṭipāṭiyā eva ‘‘heṭṭhakkhakaṃ uparijāṇumaṇḍala’’nti vuttaṃ. Ettha ca ubbhakapparampi ubbhajāṇumaṇḍaleneva saṅgahitaṃ. Sesaṃ mahāvibhaṅge vuttanayeneva veditabbaṃ. Purimāyo upādāyāti sādhāraṇapārājikehi pārājikāyo catasso upādāyāti attho. Ubbhajāṇumaṇḍalikāti idaṃ pana imissā pārājikāya nāmamattaṃ, tasmā padabhājane na vicāritaṃ.
659659. 如是,依词序解释了所诵学处之后,今为显示由“染污”等差别而有之犯相差别,乃说“双方染污”等。此处,“双方染污”即双方俱为染污,谓比丘尼与男子皆因身体接触之贪欲而处于染污状态之时。“以身触身”指比丘尼以所限之身触男子任何身分,或男子以任何身分触比丘尼所限之身,如此二种情形,比丘尼皆犯波罗夷。“以身触系属身之物”指如上所述,以自己之身触男子系属身之物。此处之“触”,无论自触或受触,皆唯偷兰遮。“以系属身之物触身”指以自己如前所述系属身之物触男子之身。此处之“触”,同是无论自触或受触,亦唯偷兰遮。余句亦当以同样方法确定。
659. Evaṃ uddiṭṭhasikkhāpadaṃ padānukkamena vibhajitvā idāni avassutādibhedena āpattibhedaṃ dassetuṃ ‘‘ubhatoavassute’’tiādimāha. Tattha ubhatoavassuteti ubhatoavassave; bhikkhuniyā ceva purisassa ca kāyasaṃsaggarāgena avassutabhāve satīti attho. Kāyena kāyaṃ āmasatīti bhikkhunī yathāparicchinnena kāyena purisassa yaṃkiñci kāyaṃ puriso vā yena kenaci kāyena bhikkhuniyā yathāparicchinnaṃ kāyaṃ āmasati, ubhayathāpi bhikkhuniyā pārājikaṃ. Kāyena kāyapaṭibaddhanti vuttappakāreneva attano kāyena purisassa kāyapaṭibaddhaṃ. Āmasatīti ettha sayaṃ vā āmasatu, tassa vā āmasanaṃ sādiyatu, thullaccayameva. Kāyapaṭibaddhena kāyanti attano vuttappakārakāyapaṭibaddhena purisassa kāyaṃ. Āmasatīti idhāpi sayaṃ vā āmasatu, tassa vā āmasanaṃ sādiyatu, thullaccayameva. Avasesapadesupi imināva nayena vinicchayo veditabbo.
若比丘与比丘尼俱在,于中比丘尼触而比丘保持不动,心却领纳,比丘不应治罪。若比丘触而比丘尼保持不动,唯心中默然忍受,纵未移动身分,于波罗夷所及处以波罗夷,于偷兰遮所及处以偷兰遮,于恶作所及处以恶作,应加治罪。何以故?因言“接受身体接触”故。此是注释书之决断。然而,若尔则不见有“行作等起”之情形,故应知彼说乃就多数情形而言。
Sace pana bhikkhu ceva bhikkhunī ca hoti, tatra ce bhikkhunī āmasati, bhikkhu niccalo hutvā cittena sādiyati, bhikkhu āpattiyā na kāretabbo. Sace bhikkhu āmasati, bhikkhunī niccalā hutvā citteneva adhivāseti, kāyaṅgaṃ acopayamānāpi pārājikakkhette pārājikena, thullaccayakkhette thullaccayena, dukkaṭakkhette dukkaṭena kāretabbā. Kasmā? ‘‘Kāyasaṃsaggaṃ sādiyeyyā’’ti vuttattā. Ayaṃ aṭṭhakathāsu vinicchayo. Evaṃ pana sati kiriyāsamuṭṭhānatā na dissati, tasmā tabbahulanayena sā vuttāti veditabbā.
660660. “锁骨以上”指锁骨之上;“膝盖以下”指膝盖骨以下。于此,“肘部以下”亦由“膝盖以下”所摄。
660.Ubbhakkhakanti akkhakānaṃ upari. Adhojāṇumaṇḍalanti jāṇumaṇḍalānaṃ heṭṭhā. Ettha ca adhokapparampi adhojāṇumaṇḍaleneva saṅgahitaṃ.
662662. “一方染污”——此中,虽笼统说为“一方”,应当了知,这是就唯独比丘尼染污时所说犯相差别。
662.Ekatoavassuteti ettha kiñcāpi ekatoti avisesena vuttaṃ, tathāpi bhikkhuniyā eva avassute sati ayaṃ āpattibhedo vuttoti veditabbo.
于此,从最初起的判断如下:比丘尼因身触贪欲而染污,男子亦然。若在锁骨以下、膝盖以上的身体部位,接受身触,比丘尼犯波罗夷。若比丘尼有身触贪欲,男子则有淫欲、或世俗情爱、或清净心,均唯偷兰遮。若比丘尼有淫欲,男子有身触贪欲、或淫欲、或世俗情爱、或清净心,为恶作。若比丘尼有世俗情爱,男子有前述四种心之任一种,唯恶作。若比丘尼有清净心,男子有前述四种心之任一种,不犯。
Tatrāyaṃ ādito paṭṭhāya vinicchayo – bhikkhunī kāyasaṃsaggarāgena avassutā, purisopi tatheva. Adhakkhake ubbhajāṇumaṇḍale kāyappadese kāyasaṃsaggasādiyane sati bhikkhuniyā pārājikaṃ. Bhikkhuniyā kāyasaṃsaggarāgo, purisassa methunarāgo vā gehassitapemaṃ vā suddhacittaṃ vā hotu, thullaccayameva. Bhikkhuniyā methunarāgo, purisassa kāyasaṃsaggarāgo vā methunarāgo vā gahessitapemaṃ vā suddhacittaṃ vā hotu, dukkaṭaṃ. Bhikkhuniyā gehassitapemaṃ, purisassa vuttesu catūsu yaṃ vā taṃ vā hotu, dukkaṭameva. Bhikkhuniyā suddhacittaṃ, purisassa vuttesu catūsu yaṃ vā taṃ vā hotu, anāpatti.
若比丘与比丘尼双方皆具有身触贪欲,则比丘犯桑喀地谢沙,比丘尼犯波罗夷。若比丘尼有身触贪欲,而比丘有淫欲或世俗爱欲,则比丘尼犯偷兰遮,比丘犯恶作。若双方皆具有淫欲或世俗爱欲,则双方俱犯恶作。若其中一方心清净,则彼无罪;若双方心皆清净,则双方俱无罪。
Sace pana bhikkhu ceva hoti bhikkhunī ca ubhinnaṃ kāyasaṃsaggarāgo, bhikkhussa saṅghādiseso, bhikkhuniyā pārājikaṃ. Bhikkhuniyā kāyasaṃsaggarāgo, bhikkhussa methunarāgo vā gehassitapemaṃ vā, bhikkhuniyā thullaccayaṃ, bhikkhussa dukkaṭaṃ. Ubhinnaṃ methunarāgo vā gehassitapemaṃ vā, ubhinnampi dukkaṭameva. Yassa yattha suddhacittaṃ, tassa tattha anāpatti. Ubhinnampi suddhacittaṃ, ubhinnampi anāpatti.
663663. 于“不犯”等句中:若比丘尼离贪染而触,或心不在焉,或不知“此是男子或女人”,或虽被对方碰触而不领受该触,纵有触身,亦不犯。其余各处皆清晰明了。
663.Anāpattiasañciccātiādīsu virajjhitvā vā āmasantiyā aññavihitāya vā ‘‘ayaṃ puriso vā itthī vā’’ti ajānantiyā vā tena phuṭṭhāyapi taṃ phassaṃ asādiyantiyā vā āmasanepi sati anāpatti. Sesaṃ sabbattha uttānameva .
第一波罗夷的犯缘:有行作、想解脱、有心、世间罪、身业、不善心、二受。
Paṭhamapārājikasamuṭṭhānaṃ – kiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, akusalacittaṃ, dvivedananti.
二、第二巴拉基咖学处解释
2. Dutiyapārājikasikkhāpadavaṇṇanā
664664. 第二波罗夷中:'kacci no sā' 即 'kacci nu sā'(她是否如此?)。'Avaṇṇo',指无德;'Akittī',指恶名;'Ayaso',指眷属损失,或当面呵责。
664. Dutiye pārājike – kacci no sāti kacci nu sā. Avaṇṇoti aguṇo. Akittīti nindā. Ayasoti parivāravipatti; parammukhagarahā vā.
665665. 'Vajjapaṭicchādikā'(覆藏罪者)仅是此波罗夷的别名,故于分别句中未作解释。余处皆清晰明了。
665.Vajjapaṭicchādikāti idampi imissā pārājikāya nāmamattameva, tasmā padabhājane na vicāritaṃ. Sesamettha uttānameva.
666666. 'Sā vā ārocetī'(她或告知):即犯波罗夷者自己告知。'Aṭṭhannaṃ pārājikānaṃ aññataraṃ'(八波罗夷之一):指比丘共通的四种与不共通的四种中的任一种。又此波罗夷为后制,故于分别中说“八种”。当知此与前者成对,故置于此处。'Dhuraṃ nikkhittamatte'(舍戒时):即在舍戒之时。而此处广说,应依《有虫品》中粗罪学处所述而理解。盖彼处为波逸提,此处为波罗夷,仅此差别,余皆相同。'Vajjapaṭicchādikā'(覆藏罪者)仅是此波罗夷的别名,故于分别句中未作解释。余处皆清晰明了。
666.Sā vā ārocetīti yā pārājikaṃ āpannā, sā sayaṃ āroceti. Aṭṭhannaṃ pārājikānaṃ aññataranti bhikkhūhi sādhāraṇānaṃ catunnaṃ asādhāraṇānañca catunnameva aññataraṃ. Idañca pārājikaṃ pacchā paññattaṃ, tasmā ‘‘aṭṭhanna’’nti vibhaṅge vuttaṃ. Purimena pana saddhiṃ yugaḷattā imasmiṃ okāse ṭhapitanti veditabbaṃ. Dhuraṃ nikkhittamatteti dhure nikkhittamatte. Vitthārakathā panettha sappāṇakavaggamhi duṭṭhullasikkhāpade vuttanayeneva veditabbā. Tatra hi pācittiyaṃ, idha pārājikanti ayameva viseso. Sesaṃ tādisameva. Vajjapaṭicchādikāti idampiimissā pārājikāya nāmamatthāmeva, tasmā padabhājane na vicāritaṃ. Sesamettha uttānameva.
舍戒的犯缘:由身、语、意生起,非行作,想解脱,有心,属世间罪;以身业、语业为相,从不善心生,领受苦受。
Dhuranikkhepasamuṭṭhānaṃ – kāyavācācittato samuṭṭhāti, akiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, dukkhavedananti.
三、第三巴拉基咖学处解释
3. Tatiyapārājikasikkhāpadavaṇṇanā
669第三项中,'dhammenā'(依法)意为以真实的事由;'Vinayenā'(依律)意为通过举罪与令忆念。而其句分解中的'依何法、依何律而被举,即善被举者',仅仅是为此意而设。'Satthusāsanenā'(依师教)意为具备白与甘马语;在其句分解中,则说'依胜者教、依佛陀教'作为同义词。关于'Saṅghaṃ vā gaṇaṃ vā'(僧团或众)等,意思是:对于作羯磨的那个僧团,或在那里被计为多数的众,乃至单独一人,他都不接受、不随顺、不起恭敬。'共住比丘被称为同伴',他与他们没有共住,故说'无同伴'。在此,'同一羯磨、同一诵戒、同一学处'即是共住;共住相同者称为共住者。这样的比丘,因共住中的共在而称为同伴。而今,由彼共住,他们被称作共住者,但对被举者而言,彼共住与他们是不存在的。由于他与他们没有那种共住,那些比丘便不是他的同伴。因此说:'共住比丘被称为同伴,他与他们没有共住。'
669. Tatiye – dhammenāti bhūtena vatthunā. Vinayenāti codetvā sāretvā. Padabhājanaṃ panassa ‘‘yena dhammena yena vinayena ukkhitto suukkhitto hotī’’ti imaṃadhippāyamattaṃ dassetuṃ vuttaṃ. Satthusāsanenāti ñattisampadāya ceva anusāvanasampadāya ca. Padabhājane panassa ‘‘jinasāsanena buddhasāsanenā’’ti vevacanamattameva vuttaṃ. Saṅghaṃ vā gaṇaṃ vātiādīsu yena saṅghena kammaṃ kataṃ, taṃ saṅghaṃ vā tattha sambahulapuggalasaṅkhātaṃ gaṇaṃ vā, ekapuggalaṃ vā taṃ kammaṃ vā na ādiyati, na anuvattati, na tattha ādaraṃ janetīti attho. Samānasaṃvāsakā bhikkhū vuccanti sahāyā, so tehi saddhiṃ natthīti ettha ‘‘ekakammaṃ ekuddeso samasikkhatā’’ti ayaṃ tāva saṃvāso; samāno saṃvāso etesanti samānasaṃvāsakā.Evarūpā bhikkhū bhikkhussa tasmiṃ saṃvāse saha ayanabhāvena sahāyāti vuccanti. Idāni yena saṃvāsena te samānasaṃvāsakāti vuttā, so saṃvāso tassa ukkhittakassa tehi saddhiṃ natthi. Yehi ca saddhiṃ tassa so saṃvāso natthi, na tena te bhikkhū attano sahāyā katā honti. Tasmā vuttaṃ ‘‘samānasaṃvāsakā bhikkhū vuccanti sahāyā, so tehi saddhiṃ natthi, tena vuccati akatasahāyo’’ti. Sesaṃ saṅghabhedasikkhāpadādīsu vuttanayattā uttānatthameva.
劝告的犯缘:由身、语、意生起,非行作,想解脱,有心,属世间罪;以身业、语业为相,从不善心生,领受苦受。
Samanubhāsanasamuṭṭhānaṃ – kāyavācācittato samuṭṭhāti, akiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, dukkhavedananti.
4. 第四巴拉基咖学处解释
4. Catutthapārājikasikkhāpadavaṇṇanā
675第四:“avassutā”(染心者),指因乐著世间、好相交往,以身触之贪而染污者。第二句同理。于“Purisapuggalassa hatthaggahaṇaṃ vā”(或接受男人握手)等句中,凡是男人执捉其手,即称为“接受男人握手”。执持僧伽帝衣角,同理。应知,此处的“握手”,是将握手与其他不属于波罗夷范围的执持合在一起而说。是故,其分别句中言:“或接受握手:手者,从肘以下至指尖。为行此非正法,若接受从锁骨以下、膝盖以上的执持,犯偷兰遮。”此处,“非正法”当知即指身触,而非淫欲法。因与淫欲相近处,无偷兰遮。“有智、有力行身触”一语,于此亦是明证。
675. Catutthe – avassutāti lokassādamittasanthavavasena kāyasaṃsaggarāgena avassutā. Dutiyapadepi eseva nayo. Purisapuggalassa hatthaggahaṇaṃ vātiādīsu pana yaṃ purisapuggalena hatthe gahaṇaṃ kataṃ, taṃ purisapuggalassa hatthaggahaṇanti vuttaṃ. Eseva nayo saṅghāṭikaṇṇaggahaṇepi. Hatthaggahaṇanti ettha ca hatthaggahaṇañca aññampi apārājikakkhette gahaṇañca ekajjhaṃ katvā hatthaggahaṇanti vuttanti veditabbaṃ. Tenevassa padabhājane ‘‘hatthaggahaṇaṃ vā sādiyeyyāti hattho nāma kapparaṃ upādāya yāva agganakhā, etassa asaddhammassa paṭisevanatthāya ubbhakkhakaṃ adhojāṇumaṇḍalaṃ gahaṇaṃ sādiyati, āpatti thullaccayassā’’ti vuttaṃ. Ettha ca asaddhammoti kāyasaṃsaggo veditabbo, na methunadhammo. Na hi methunassa sāmantā thullaccayaṃ hoti. ‘‘Viññū paṭibalo kāyasaṃsaggaṃ samāpajjitunti vacanampi cettha sādhakaṃ.
“三女子,不与彼男子行淫,”
“三男子与三非圣黄门;”
不应于根门行淫,
因行淫法,应被切断;
这些问题为善巧者所思考。
‘‘Tissitthiyo methunaṃ taṃ na seve, Tayo purise tayo ca anariyapaṇḍake; Na cācare methunaṃ byañjanasmiṃ, Chejjā siyā methunadhammapaccayā; Pañhā mesā kusalehi cintitā’’ti. (pari. 481);
若问:这与《附随》中所说的“排汗偈”是否相违?不违,因为这是淫欲法的前方便。因为《附随》中即说:“应知淫欲法的前方便”,即“论容色、身体接触、粗恶语、为己欲乐而侍奉、促成来会”等。如此,泄精等五学处被称为淫欲法的前方便。因此,身体接触作为淫欲法的前方便,是它的缘。所以,在“若因淫欲法而有断头罪”这一句中,应依此理趣了知含义。依此方法,应了知一切句中的抉择。再者,在“或往约定处”这一句的分别中说:“某某,你来”,意为:来至名为如此之处。
Imāya parivāre vuttāya sedamocakagāthāya virujjhatīti ce? Na; methunadhammassa pubbabhāgattā. Parivāreyeva hi ‘‘methunadhammassa pubbabhāgo jānitabbo’’ti ‘‘vaṇṇāvaṇṇo kāyasaṃsaggo duṭṭhullavācā attakāmapāricariyāgamanuppādana’’nti evaṃ sukkavissaṭṭhiādīni pañca sikkhāpadāni methunadhammassa pubbabhāgoti vuttāni. Tasmā kāyasaṃsaggo methunadhammassa pubbabhāgattā paccayo hoti. Iti chejjā siyā methunadhammapaccayāti ettha iminā pariyāyena attho veditabbo. Etenupāyena sabbapadesu vinicchayo veditabbo. Apica ‘‘saṅketaṃ vā gaccheyyā’’ti etassa padabhājane ‘‘itthannāmaṃ āgacchā’’ti. Evaṃnāmakaṃ ṭhānaṃ āgacchāti attho.
676若圆满第八事,即成为非沙门尼:无论是顺次、逆次、隔一,或以任何方式,只要圆满第八事,即成为非沙门尼。然而,若有人圆满一事或七事,乃至百次,亦不成为非沙门尼。其所犯之罪,通过发露忏悔即得清净。此外,于此应知有计入数目的罪与不计入数目的罪。因为经中说:“有罪虽已发露,仍计入数目;有罪虽已发露,却不计入数目。”此中抉择如下:若发露时生起“从今以后不再犯”的舍担想,此罪即计入数目,计入发露的数目,不成为波罗夷的资粮。因此,若有人犯一罪后,作舍担想而发露,后又因烦恼力再犯,再发露,如此即使圆满八事,亦不成为波罗夷。然而,若有人犯后,仍怀“我当再犯他事”的勤勇心而发露,则其罪不计入数目,虽发露亦如未发露,不入发露的数目,正成为波罗夷的资粮。当第八事圆满时,即成为波罗夷。其余文义易知。
676.Aṭṭhamaṃ vatthuṃ paripūrentī assamaṇī hotīti anulomato vā paṭilomato vā ekantarikāya vā yena tena nayena aṭṭhamaṃ vatthuṃ paripūrentīyeva assamaṇī hoti. Yā pana ekaṃ vā vatthuṃ satta vā vatthūni satakkhattumpi pūreti, neva assamaṇī hoti. Āpannā āpattiyo desetvā muccati. Apicettha gaṇanūpikā āpatti veditabbā. Vuttañhetaṃ ‘‘atthāpatti desitā gaṇanūpikā, atthāpatti desitā na gaṇanūpikā’’ti. Tatrāyaṃ vinicchayo – idāni nāpajjissāmīti dhuranikkhepaṃ katvā desitā gaṇanūpikā desitagaṇanaṃ upeti pārājikassa aṅgaṃ na hoti. Tasmā yā ekaṃ āpannā dhuranikkhepaṃ katvā desetvā puna kilesavasena āpajjati, puna deseti, evaṃ aṭṭha vatthūni pūrentīpi pārājikā na hoti. Yā pana āpajjitvā punapi aññaṃ vatthuṃ āpajjissāmīti saussāhāva deseti, tassā sā āpatti nagaṇanūpikā, desitāpi adesitā hoti, desitagaṇanaṃ na gacchati, pārājikasseva aṅgaṃ hoti. Aṭṭhame vatthumhi paripuṇṇamatte pārājikā hoti. Sesaṃ uttānamevāti.
舍担的等起:由身、语、意而生起;是作业;有想解脱;有知觉;属世间罪;为身业、语业;是不善心;有两种受。
Dhuranikkhepasamuṭṭhānaṃ – kāyavācācittato samuṭṭhāti, kiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, dvivedananti.
“诸尊者,八波罗夷法已诵出”:应知此处意为,对比丘所制、与比丘尼共通的那四法,以及此处的这四法,如是依巴帝摩卡诵出的方式,“诸尊者,八波罗夷法”已诵出。其余皆与《大分别》中所说的方法相同。
Uddiṭṭhākho ayyāyo aṭṭha pārājikā dhammāti bhikkhū ārabbha paññattā sādhāraṇā cattāro ime ca cattāroti evaṃ pātimokkhuddesamaggena uddiṭṭhā kho ayyāyo aṭṭha pārājikā dhammāti evamettha attho daṭṭhabbo. Sesaṃ mahāvibhaṅge vuttanayamevāti.