巴拉基格篇(比丘尼分别的注释)
1. Pārājikakaṇḍaṃ (bhikkhunīvibhaṅgavaṇṇanā)
凡是紧随比丘分别论之后被收录的,
接下来是《比丘尼分别论》的注释次第。
既从彼处至此,为彼(律藏)解说前所未有之词句,
先就巴拉基格,此即成注释。
Yo bhikkhūnaṃ vibhaṅgassa, saṅgahito anantaraṃ; Bhikkhunīnaṃ vibhaṅgassa, tassa saṃvaṇṇanākkamo. Patto yato tato tassa, apubbapadavaṇṇanaṃ; Kātuṃ pārājike tāva, hoti saṃvaṇṇanā ayaṃ.
1. 第一巴拉基格学处的注释
1. Paṭhamapārājikasikkhāpadavaṇṇanā
656那时,世尊住在舍卫城……(中略)……“沙尔霍”是他的名字;而他是鹿母的孙子,因此说“鹿母的孙子”。“新业者”指负责监督新工程的人。“贤者”指具备智慧的人。“明智者”指具备辩才的人。“有慧者”指在掌握文句时,具备以念为先导的慧;在掌握义理时,具备以慧为先导的念。“熟练者”指善巧的人;意思是做事不失误、迅速完成。“不懒惰者”指远离懈怠的人。“有方便者”指在种种事务中具有方法。“具审察者”指具备对应做之事的考察。“具足”指相应。“能作”指有能力做种种事务。“能安排”指有能力这样那样安排,使某事得以成就。“知已作未作”指了知已作与未作。“他们俩”指那两个人;意思就是她——孙陀利难陀,以及他——沙尔霍。“在食堂”指在分发食物的地方。“在隐蔽处”指在形成角落、显得幽深之处。“我的声音会变样”指我的声音会变得难听;意思是会发出变调的声音。“期待着”指期盼着。“我怎么办”指“我该怎样”。“因年老而衰弱”指因年老而虚弱。“患脚病”指脚部有疾。
656.Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati…pe… sāḷho migāranattāti ettha sāḷhoti tassa nāmaṃ; migāramātuyā pana nattā hoti, tena vuttaṃ – ‘‘migāranattā’’ti. Navakammikanti navakammādhiṭṭhāyikaṃ. Paṇḍitāti paṇḍiccena samannāgatā. Byattāti veyyattikena samannāgatā. Medhāvinīti pāḷiggahaṇe satipubbaṅgamāya paññāya atthaggahaṇe paññāpubbaṅgamāya satiyā samannāgatā. Dakkhāti chekā; avirajjhitvā sīghaṃ kattabbakārinīti attho. Analasāti ālasiyavirahitā. Tatrupāyāyāti tesu tesu kammesu upāyabhūtāya. Vīmaṃsāyāti kattabbakammupaparikkhāya . Samannāgatāti sampayuttā. Alaṃ kātunti samatthā taṃ taṃ kammaṃ kātuṃ. Alaṃ saṃvidhātunti evañca evañca idaṃ hotūti evaṃ saṃvidahitumpi samatthā. Katākataṃ jānitunti katañca akatañca jānituṃ. Teti te ubho; sā ca sundarīnandā so ca sāḷhoti attho. Bhattaggeti parivesanaṭṭhāne. Nikūṭeti koṇasadisaṃ katvā dassite gambhīre. Vissaro me bhavissatīti virūpo me saro bhavissati; vippakārasaddo bhavissatīti attho. Patimānentīti apekkhamānā. Kyāhanti kiṃ ahaṃ. Jarādubbalāti jarāya dubbalā. Caraṇagilānāti pādarogena samannāgatā.
657-8“染污”是指被身相触的贪欲所染污,意思是湿润、浸透。不过在逐词分解中,是抓住那个贪欲本身,而说“有染著”等。其中,“有染著”是指像布被染料染透那样,被身相触的贪欲深深染著。“有期待”是指以那个贪欲的力量,对那个男子生起期待。“心被系缚”是指心被那个贪欲绑在那个男子身上,像被捆住一样。第二句的分解也是同样的道理。逐词分解中则按词序说“锁骨以下、膝盖以上”。这里,膝盖以上也包括上臂在内。其余应依《大分别》所说之理而知。“依前四者”是指依共通的四条巴拉基格。“男子个人”是指被称为男子的个人。“锁骨以下”是指锁骨以下。“膝盖以上”是指膝盖骨以上。“膝盖以上者”这只是这条巴拉基格的名称而已,因此在逐词分解中未加考察。
657-8.Avassutāti kāyasaṃsaggarāgena avassutā; tintā kilinnāti attho. Padabhājane panassa tameva rāgaṃ gahetvā ‘‘sārattā’’tiādi vuttaṃ. Tattha sārattāti vatthaṃ viya raṅgajātena kāyasaṃsaggarāgena suṭṭhu rattā. Apekkhavatīti tasseva rāgassa vasena tasmiṃ purise pavattāya apekkhāya samannāgatā. Paṭibaddhacittāti tena rāgena tasmiṃ purise bandhitvā ṭhapitacittā viya. Esa nayo dutiyapadavibhaṅgepi. Purisapuggalassāti purisasaṅkhātassa puggalassa. Adhakkhakanti akkhakānaṃ adho. Ubbhajāṇumaṇḍalanti jāṇumaṇḍalānaṃ upari. Padabhājane pana padapaṭipāṭiyā eva ‘‘heṭṭhakkhakaṃ uparijāṇumaṇḍala’’nti vuttaṃ. Ettha ca ubbhakapparampi ubbhajāṇumaṇḍaleneva saṅgahitaṃ. Sesaṃ mahāvibhaṅge vuttanayeneva veditabbaṃ. Purimāyo upādāyāti sādhāraṇapārājikehi pārājikāyo catasso upādāyāti attho. Ubbhajāṇumaṇḍalikāti idaṃ pana imissā pārājikāya nāmamattaṃ, tasmā padabhājane na vicāritaṃ.
659像这样按词序解释了所诵的学处之后,现在为了说明以“染污”等类别区分的犯戒差别,就说“双方染污”等。其中,“双方染污”就是双方都被染污;意思是比丘尼和男子都因身相触的贪欲而处于染污状态。“以身触身”是指比丘尼用自己确定范围内的身体去接触男子的任何身体部位,或者男子用任何身体部位去接触比丘尼确定范围内的身体;这两种情况下,比丘尼都犯巴拉基格。“以身触与身相连之物”是指用自己如上所说的身体,去接触男子与身相连之物。触:在此不论是自己触,还是领受其触,都只是土喇咤亚。“以系属身之物触身”是指以自己如前所述系属身之物触男子之身。触:在此不论是自己触,还是领受其触,都只是土喇咤亚。其余诸处也应以同样的方式判定。
659. Evaṃ uddiṭṭhasikkhāpadaṃ padānukkamena vibhajitvā idāni avassutādibhedena āpattibhedaṃ dassetuṃ ‘‘ubhatoavassute’’tiādimāha. Tattha ubhatoavassuteti ubhatoavassave; bhikkhuniyā ceva purisassa ca kāyasaṃsaggarāgena avassutabhāve satīti attho. Kāyena kāyaṃ āmasatīti bhikkhunī yathāparicchinnena kāyena purisassa yaṃkiñci kāyaṃ puriso vā yena kenaci kāyena bhikkhuniyā yathāparicchinnaṃ kāyaṃ āmasati, ubhayathāpi bhikkhuniyā pārājikaṃ. Kāyena kāyapaṭibaddhanti vuttappakāreneva attano kāyena purisassa kāyapaṭibaddhaṃ. Āmasatīti ettha sayaṃ vā āmasatu, tassa vā āmasanaṃ sādiyatu, thullaccayameva. Kāyapaṭibaddhena kāyanti attano vuttappakārakāyapaṭibaddhena purisassa kāyaṃ. Āmasatīti idhāpi sayaṃ vā āmasatu, tassa vā āmasanaṃ sādiyatu, thullaccayameva. Avasesapadesupi imināva nayena vinicchayo veditabbo.
如果比丘和比丘尼在一起,这时比丘尼主动触碰,比丘保持不动,但心里接受了,比丘不算犯戒。反过来,如果是比丘主动触碰,比丘尼保持不动,只是心里默许,那么即使她身体没有动,在巴拉基格的范围内就按巴拉基格处理,在土喇咤亚的范围内就按土喇咤亚处理,在恶作的范围内就按恶作处理。为什么?因为经文说的是“接受身相触”。这是注释书里的判定。不过这样一来,就看不到“行动发起”的情况了,所以应该知道,那只是就多数情况来说的。
Sace pana bhikkhu ceva bhikkhunī ca hoti, tatra ce bhikkhunī āmasati, bhikkhu niccalo hutvā cittena sādiyati, bhikkhu āpattiyā na kāretabbo. Sace bhikkhu āmasati, bhikkhunī niccalā hutvā citteneva adhivāseti, kāyaṅgaṃ acopayamānāpi pārājikakkhette pārājikena, thullaccayakkhette thullaccayena, dukkaṭakkhette dukkaṭena kāretabbā. Kasmā? ‘‘Kāyasaṃsaggaṃ sādiyeyyā’’ti vuttattā. Ayaṃ aṭṭhakathāsu vinicchayo. Evaṃ pana sati kiriyāsamuṭṭhānatā na dissati, tasmā tabbahulanayena sā vuttāti veditabbā.
660“锁骨以上”是指锁骨的上方。“膝盖以下”是指膝盖骨的下方。在这里,“肘部以下”也被“膝盖以下”这个说法涵盖在内。
660.Ubbhakkhakanti akkhakānaṃ upari. Adhojāṇumaṇḍalanti jāṇumaṇḍalānaṃ heṭṭhā. Ettha ca adhokapparampi adhojāṇumaṇḍaleneva saṅgahitaṃ.
662在“一方染污”这一说法里,虽然笼统地说成“一方”,但还是应当知道:这是针对只有比丘尼染污的情况,才说这种犯戒的类别。
662.Ekatoavassuteti ettha kiñcāpi ekatoti avisesena vuttaṃ, tathāpi bhikkhuniyā eva avassute sati ayaṃ āpattibhedo vuttoti veditabbo.
这里从一开始就依次判定:比丘尼被身相触的贪欲所染污,男子也一样。如果在锁骨以下、膝盖以上的身体部位,接受身相触时,比丘尼犯巴拉基格。比丘尼有身相触的贪欲,男子那边无论是淫欲、世俗情爱,还是清净心,都只是土喇咤亚。比丘尼有淫欲,男子那边无论是身相触的贪欲、淫欲、世俗情爱,还是清净心,都是恶作。比丘尼有世俗情爱,男子那边无论前述四种心中的哪一种,都只是恶作。比丘尼有清净心,男子那边无论前述四种心中的哪一种,都无犯。
Tatrāyaṃ ādito paṭṭhāya vinicchayo – bhikkhunī kāyasaṃsaggarāgena avassutā, purisopi tatheva. Adhakkhake ubbhajāṇumaṇḍale kāyappadese kāyasaṃsaggasādiyane sati bhikkhuniyā pārājikaṃ. Bhikkhuniyā kāyasaṃsaggarāgo, purisassa methunarāgo vā gehassitapemaṃ vā suddhacittaṃ vā hotu, thullaccayameva. Bhikkhuniyā methunarāgo, purisassa kāyasaṃsaggarāgo vā methunarāgo vā gahessitapemaṃ vā suddhacittaṃ vā hotu, dukkaṭaṃ. Bhikkhuniyā gehassitapemaṃ, purisassa vuttesu catūsu yaṃ vā taṃ vā hotu, dukkaṭameva. Bhikkhuniyā suddhacittaṃ, purisassa vuttesu catūsu yaṃ vā taṃ vā hotu, anāpatti.
如果一方是比丘、另一方是比丘尼,两人都有身相触的贪欲,那么比丘犯桑喀地谢思,比丘尼犯巴拉基格。如果比丘尼有身相触的贪欲,而比丘有淫欲或对在家人的执爱,那么比丘尼犯土喇咤亚,比丘犯恶作。如果两人都有淫欲或对在家人的执爱,那么两人都只犯恶作。哪一方的心清净,那一方就无犯。如果两人的心都清净,那么两人都无犯。
Sace pana bhikkhu ceva hoti bhikkhunī ca ubhinnaṃ kāyasaṃsaggarāgo, bhikkhussa saṅghādiseso, bhikkhuniyā pārājikaṃ. Bhikkhuniyā kāyasaṃsaggarāgo, bhikkhussa methunarāgo vā gehassitapemaṃ vā, bhikkhuniyā thullaccayaṃ, bhikkhussa dukkaṭaṃ. Ubhinnaṃ methunarāgo vā gehassitapemaṃ vā, ubhinnampi dukkaṭameva. Yassa yattha suddhacittaṃ, tassa tattha anāpatti. Ubhinnampi suddhacittaṃ, ubhinnampi anāpatti.
663在“无犯”等句当中:如果失手弄错,或者触碰时心不在那里,或者不知道“这是男人还是女人”,或者虽然被对方碰到却不领受那个触,那么即使有触碰,也无犯。其余各处都很清楚明白。
663.Anāpattiasañciccātiādīsu virajjhitvā vā āmasantiyā aññavihitāya vā ‘‘ayaṃ puriso vā itthī vā’’ti ajānantiyā vā tena phuṭṭhāyapi taṃ phassaṃ asādiyantiyā vā āmasanepi sati anāpatti. Sesaṃ sabbattha uttānameva .
第一巴拉基格的起因形式——是造作,是有想解脱,是有心,是世间所呵责,是身业,是不善心,有两种受。
Paṭhamapārājikasamuṭṭhānaṃ – kiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, akusalacittaṃ, dvivedananti.
2. 第二巴拉基格学处注释
2. Dutiyapārājikasikkhāpadavaṇṇanā
664在第二条巴拉基格的注释中:“kacci no sāti”即“kacci nu sā”(是否如此呢?)。“Avaṇṇo”指没有德行。“Akittī”指被人批评。“Ayaso”指失去眷属,或者指在背后被人指责。
664. Dutiye pārājike – kacci no sāti kacci nu sā. Avaṇṇoti aguṇo. Akittīti nindā. Ayasoti parivāravipatti; parammukhagarahā vā.
665覆藏罪者这个名称,也只是这巴拉基格的别名而已,所以在分别句里没有加以讨论。这里剩下的内容都很清楚明白。
665.Vajjapaṭicchādikāti idampi imissā pārājikāya nāmamattameva, tasmā padabhājane na vicāritaṃ. Sesamettha uttānameva.
666那位犯巴拉基格的人自己说出来,就是她自己主动告知。所谓“八种巴拉基格中的某一种”,是指比丘们共有的四种,加上不共有的四种,这八种里的任何一种。而且这条巴拉基格是后来才制定的,所以《分别》里说“八种”。应当知道,它和前一条配成一对,因此放在这里。“舍弃责任”就是已经舍弃了责任。这里详细的解释,应当依照《有虫品》中粗罪学处所说的方式来理解。那边是巴吉帝亚,这里是巴拉基格,只有这一点不同,其余都一样。“覆藏罪”也只是这条巴拉基格的名称而已,所以在逐句分别中没有加以讨论。这里其余的部分都很清楚。
666.Sā vā ārocetīti yā pārājikaṃ āpannā, sā sayaṃ āroceti. Aṭṭhannaṃ pārājikānaṃ aññataranti bhikkhūhi sādhāraṇānaṃ catunnaṃ asādhāraṇānañca catunnameva aññataraṃ. Idañca pārājikaṃ pacchā paññattaṃ, tasmā ‘‘aṭṭhanna’’nti vibhaṅge vuttaṃ. Purimena pana saddhiṃ yugaḷattā imasmiṃ okāse ṭhapitanti veditabbaṃ. Dhuraṃ nikkhittamatteti dhure nikkhittamatte. Vitthārakathā panettha sappāṇakavaggamhi duṭṭhullasikkhāpade vuttanayeneva veditabbā. Tatra hi pācittiyaṃ, idha pārājikanti ayameva viseso. Sesaṃ tādisameva. Vajjapaṭicchādikāti idampiimissā pārājikāya nāmamatthāmeva, tasmā padabhājane na vicāritaṃ. Sesamettha uttānameva.
由舍戒所生起:从身、语、意生起,非造作,想解脱,有心,属世间罪;是身业、语业,从不善心生,领受苦受。
Dhuranikkhepasamuṭṭhānaṃ – kāyavācācittato samuṭṭhāti, akiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, dukkhavedananti.
3. 第三巴拉基格学处的注释
3. Tatiyapārājikasikkhāpadavaṇṇanā
669在第三项中,“依法”是指以真实的事由;“依律”是指通过举罪和令忆念。至于其逐句分解中所说的“依何法、依何律而被举,即善被举者”,只是为了显示这个意思而已。“依师教”是指具备白与甘马语;在其逐句分解中,则只是把“依胜者教、依佛陀教”作为同义词来说。关于“僧团或众”等,意思是:对于作甘马的那个僧团,或那里被算作多数的众,乃至单独一人,或那个甘马,他都不接受、不随顺、不在那里生起恭敬。“共住比丘被称为同伴”,他与他们没有共住,所以说“无同伴”。在这里,“同一甘马、同一诵戒、同一学处”就是共住;共住相同的人,称为共住者。这样的比丘,因为在那种共住中共同存在,所以称为同伴。现在,由于那种共住,他们被称为共住者,但对被举者来说,那种共住与他们是不存在的。由于他与他们没有那种共住,那些比丘就不是他的同伴。因此说:“共住比丘被称为同伴,他与他们没有共住,因此被称为无同伴。”其余部分因为与僧团分裂学处等处所说方式相同,所以意思浅显易懂。
669. Tatiye – dhammenāti bhūtena vatthunā. Vinayenāti codetvā sāretvā. Padabhājanaṃ panassa ‘‘yena dhammena yena vinayena ukkhitto suukkhitto hotī’’ti imaṃadhippāyamattaṃ dassetuṃ vuttaṃ. Satthusāsanenāti ñattisampadāya ceva anusāvanasampadāya ca. Padabhājane panassa ‘‘jinasāsanena buddhasāsanenā’’ti vevacanamattameva vuttaṃ. Saṅghaṃ vā gaṇaṃ vātiādīsu yena saṅghena kammaṃ kataṃ, taṃ saṅghaṃ vā tattha sambahulapuggalasaṅkhātaṃ gaṇaṃ vā, ekapuggalaṃ vā taṃ kammaṃ vā na ādiyati, na anuvattati, na tattha ādaraṃ janetīti attho. Samānasaṃvāsakā bhikkhū vuccanti sahāyā, so tehi saddhiṃ natthīti ettha ‘‘ekakammaṃ ekuddeso samasikkhatā’’ti ayaṃ tāva saṃvāso; samāno saṃvāso etesanti samānasaṃvāsakā.Evarūpā bhikkhū bhikkhussa tasmiṃ saṃvāse saha ayanabhāvena sahāyāti vuccanti. Idāni yena saṃvāsena te samānasaṃvāsakāti vuttā, so saṃvāso tassa ukkhittakassa tehi saddhiṃ natthi. Yehi ca saddhiṃ tassa so saṃvāso natthi, na tena te bhikkhū attano sahāyā katā honti. Tasmā vuttaṃ ‘‘samānasaṃvāsakā bhikkhū vuccanti sahāyā, so tehi saddhiṃ natthi, tena vuccati akatasahāyo’’ti. Sesaṃ saṅghabhedasikkhāpadādīsu vuttanayattā uttānatthameva.
由劝告而生起:从身、语、心而生起,非造作,想解脱,有心,属世间罪过,是身业、语业,从不善心生起,领受苦受。
Samanubhāsanasamuṭṭhānaṃ – kāyavācācittato samuṭṭhāti, akiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, dukkhavedananti.
4. 第四巴拉基格学处的注释
4. Catutthapārājikasikkhāpadavaṇṇanā
675第四项:染心者,是指因为贪著世间的享乐、喜欢与人亲近交往,被身相触的贪欲所染污。第二句也是同样的道理。至于“或接受男人的握手”等说法,凡是男人握住她的手,这就叫“接受男人的握手”。抓僧伽衣角也是同样的道理。这里的“握手”,应当理解为把握手和其他不属于巴拉基格范围的抓取行为合在一起,统称为“握手”。因此,在它的分别解释中说:“或接受握手:所谓手,是从肘部到指尖。为了行这种非正法,如果接受从膝盖以下向上至锁骨的抓取,犯土喇咤亚。”这里所说的“非正法”,应当理解为身相触,而不是淫欲行为。因为淫欲行为附近不会犯土喇咤亚。“有智慧、有能力行身相触”这句话,在这里也是证明。
675. Catutthe – avassutāti lokassādamittasanthavavasena kāyasaṃsaggarāgena avassutā. Dutiyapadepi eseva nayo. Purisapuggalassa hatthaggahaṇaṃ vātiādīsu pana yaṃ purisapuggalena hatthe gahaṇaṃ kataṃ, taṃ purisapuggalassa hatthaggahaṇanti vuttaṃ. Eseva nayo saṅghāṭikaṇṇaggahaṇepi. Hatthaggahaṇanti ettha ca hatthaggahaṇañca aññampi apārājikakkhette gahaṇañca ekajjhaṃ katvā hatthaggahaṇanti vuttanti veditabbaṃ. Tenevassa padabhājane ‘‘hatthaggahaṇaṃ vā sādiyeyyāti hattho nāma kapparaṃ upādāya yāva agganakhā, etassa asaddhammassa paṭisevanatthāya ubbhakkhakaṃ adhojāṇumaṇḍalaṃ gahaṇaṃ sādiyati, āpatti thullaccayassā’’ti vuttaṃ. Ettha ca asaddhammoti kāyasaṃsaggo veditabbo, na methunadhammo. Na hi methunassa sāmantā thullaccayaṃ hoti. ‘‘Viññū paṭibalo kāyasaṃsaggaṃ samāpajjitunti vacanampi cettha sādhakaṃ.
“不与三类女人行淫欲,
亦不与三类男人及三类非圣黄门行淫。
不应行淫欲于身根;
若因淫法,或遭断肢斩首。
这些问题是由善巧者们思考出来的。”
‘‘Tissitthiyo methunaṃ taṃ na seve, Tayo purise tayo ca anariyapaṇḍake; Na cācare methunaṃ byañjanasmiṃ, Chejjā siyā methunadhammapaccayā; Pañhā mesā kusalehi cintitā’’ti. (pari. 481);
如果有人问:这跟《附随》里所说的“泄精偈”不是矛盾了吗?不矛盾,因为那是淫欲行为的前阶段。因为《附随》里确实说过“应当知道淫欲行为的前阶段”,并且把“称赞与毁訾、身体接触、粗恶语、为了自己的欲望而让人服侍、促成男女交会”这些,连同泄精等五条学处,都称为淫欲行为的前阶段。所以,身体接触因为是淫欲行为的前阶段,就成了它的条件。因此,在“若因淫欲行为而犯断头罪”这句话里,应当按这个道理来理解它的含义。用同样的方法,应当理解所有句子中的判定。另外,在解释“或者前往约定之处”这句话时,说的是“到名为某某的地方来”,意思是:来到叫这个名字的地方。
Imāya parivāre vuttāya sedamocakagāthāya virujjhatīti ce? Na; methunadhammassa pubbabhāgattā. Parivāreyeva hi ‘‘methunadhammassa pubbabhāgo jānitabbo’’ti ‘‘vaṇṇāvaṇṇo kāyasaṃsaggo duṭṭhullavācā attakāmapāricariyāgamanuppādana’’nti evaṃ sukkavissaṭṭhiādīni pañca sikkhāpadāni methunadhammassa pubbabhāgoti vuttāni. Tasmā kāyasaṃsaggo methunadhammassa pubbabhāgattā paccayo hoti. Iti chejjā siyā methunadhammapaccayāti ettha iminā pariyāyena attho veditabbo. Etenupāyena sabbapadesu vinicchayo veditabbo. Apica ‘‘saṅketaṃ vā gaccheyyā’’ti etassa padabhājane ‘‘itthannāmaṃ āgacchā’’ti. Evaṃnāmakaṃ ṭhānaṃ āgacchāti attho.
676圆满第八事的人就成为非沙门尼。不论是从顺次、逆次、隔一,还是用任何一种方式,只要圆满了第八事,就成为非沙门尼。但如果有人只圆满一事或七事,甚至圆满一百次,也不会成为非沙门尼。犯了罪之后,通过发露忏悔就能解脱。不过在这里,应当知道有“计入数目的罪”和“不计入数目的罪”。因为经中这样说:“有罪已发露,仍计入数目;有罪已发露,却不计入数目。”这里的判定是这样的:如果发露时说“我从今以后不再犯”,作出了舍弃重担的决心,这种罪就计入数目,算作发露的次数,不成为巴拉基格的构成条件。所以,如果有人犯了一罪,作出舍弃重担的决心而发露,后来又因为烦恼的力量再犯,再发露,这样即使圆满了八事,也不成为巴拉基格。但如果有人犯了之后,仍然怀着“我还要再犯别的”这种积极心态去发露,那么他的罪就不计入数目,虽然发露了也等于没发露,不算入发露的次数,正是巴拉基格的构成条件。当第八事圆满的时候,就成为巴拉基格。其余内容浅显易懂。
676.Aṭṭhamaṃ vatthuṃ paripūrentī assamaṇī hotīti anulomato vā paṭilomato vā ekantarikāya vā yena tena nayena aṭṭhamaṃ vatthuṃ paripūrentīyeva assamaṇī hoti. Yā pana ekaṃ vā vatthuṃ satta vā vatthūni satakkhattumpi pūreti, neva assamaṇī hoti. Āpannā āpattiyo desetvā muccati. Apicettha gaṇanūpikā āpatti veditabbā. Vuttañhetaṃ ‘‘atthāpatti desitā gaṇanūpikā, atthāpatti desitā na gaṇanūpikā’’ti. Tatrāyaṃ vinicchayo – idāni nāpajjissāmīti dhuranikkhepaṃ katvā desitā gaṇanūpikā desitagaṇanaṃ upeti pārājikassa aṅgaṃ na hoti. Tasmā yā ekaṃ āpannā dhuranikkhepaṃ katvā desetvā puna kilesavasena āpajjati, puna deseti, evaṃ aṭṭha vatthūni pūrentīpi pārājikā na hoti. Yā pana āpajjitvā punapi aññaṃ vatthuṃ āpajjissāmīti saussāhāva deseti, tassā sā āpatti nagaṇanūpikā, desitāpi adesitā hoti, desitagaṇanaṃ na gacchati, pārājikasseva aṅgaṃ hoti. Aṭṭhame vatthumhi paripuṇṇamatte pārājikā hoti. Sesaṃ uttānamevāti.
以“舍弃责任”为起因:由身、语、心而生起,是造作,是想解脱,有心的,属于世间过失,是身业、语业,是不善心,有两种受。
Dhuranikkhepasamuṭṭhānaṃ – kāyavācācittato samuṭṭhāti, kiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, dvivedananti.
诸尊者,八条巴拉基格法已经诵出。这里应当这样理解:针对比丘们制定的、与比丘尼共通的那四条,加上这里的这四条,如此依照巴帝摩卡诵出的方式,就是“诸尊者,八条巴拉基格法已经诵出”。其余部分和《大分别》里所说的方法完全一样。
Uddiṭṭhākho ayyāyo aṭṭha pārājikā dhammāti bhikkhū ārabbha paññattā sādhāraṇā cattāro ime ca cattāroti evaṃ pātimokkhuddesamaggena uddiṭṭhā kho ayyāyo aṭṭha pārājikā dhammāti evamettha attho daṭṭhabbo. Sesaṃ mahāvibhaṅge vuttanayamevāti.