7. 应学法篇义注
7. Sekhiyakaṇḍaṃ
97 段
1. 周圆品的注释
1. Parimaṇḍalavaggavaṇṇanā
“应学”诸法,乃已修学之如是者所宣说;
今者,当依次释彼等之注释。
Yāni sikkhitasikkhena, sekhiyānīti tādinā; Bhāsitāni ayaṃ dāni, tesampi vaṇṇanākkamo.
576这里,“周圆”是指四周都成圆形。“上至脐轮、下至膝轮”,意思是穿着下衣时,要向上遮住脐轮、向下遮住膝轮,从膝轮以下、小腿骨开始的地方再往下放八指宽来穿;如果超过这个限度再往下放,就犯恶作。就像《大波遮利》里说的:“坐着时,膝轮以下要遮住大约四指宽。”这样穿的话,下衣的尺寸才算合格。这里的尺寸是:长五拳,宽两肘半。如果得不到这样的尺寸,宽两肘也可以,只要能遮住膝轮就行;脐轮则可以用上衣来遮住。单层衣这样穿的话,在穿着的地方不能停留;如果是双层衣,就能停留。
576. Tattha parimaṇḍalanti samantato maṇḍalaṃ. Nābhimaṇḍalaṃ jāṇumaṇḍalanti uddhaṃ nābhimaṇḍalaṃ adho jāṇumaṇḍalaṃ paṭicchādentena jāṇumaṇḍalassa heṭṭhā jaṅghaṭṭhikato paṭṭhāya aṭṭhaṅgulamattaṃ nivāsanaṃ otāretvā nivāsetabbaṃ, tato paraṃ otārentassa dukkaṭanti vuttaṃ. Yathā nisinnassa jāṇumaṇḍalato heṭṭhā caturaṅgulamattaṃ paṭicchannaṃ hotīti mahāpaccariyaṃ vuttaṃ; evaṃ nivāsentassa pana nivāsanaṃ pamāṇikaṃ vaṭṭati. Tatridaṃ pamāṇaṃ – dīghato muṭṭhipañcakaṃ, tiriyaṃ aḍḍhateyyahatthaṃ. Tādisassa pana alābhe tiriyaṃ dvihatthapamāṇampi vaṭṭati jāṇumaṇḍalapaṭicchādanatthaṃ, nābhimaṇḍalaṃ pana cīvarenāpi sakkā paṭicchādetunti. Tattha ekapaṭṭacīvaraṃ evaṃ nivatthampi nivatthaṭṭhāne na tiṭṭhati, dupaṭṭaṃ pana tiṭṭhati.
“垂下来穿”犯恶作:这里并不是说只有从前面或后面垂下来穿的人才犯恶作。凡是像《犍度》里所说的那样——“那时,六群比丘穿在家人的下衣、象鼻形、鱼尾形、四角形、扇面形、百褶形”等等(《小品》280)——按照这些方式所说的穿着过失,这样穿的人也同样是恶作。如果按照所说的方式周圆地穿,这些过失就都不会有。这里是简略说明,详细内容会在那里讲清楚。
Olambento nivāseti āpatti dukkaṭassāti ettha na kevalaṃ purato ca pacchato ca olambetvā nivāsentasseva dukkaṭaṃ, ye panaññe ‘‘tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū gihinivatthaṃ nivāsenti hatthisoṇḍakaṃ macchavālakaṃ catukkaṇṇakaṃ tālavaṇṭakaṃ satavalikaṃ nivāsentī’’tiādinā (cūḷava. 280) nayena khandhake nivāsanadosā vuttā, tathā nivāsentassāpi dukkaṭameva. Te sabbe vuttanayena parimaṇḍalaṃ nivāsentassa na honti. Ayamettha saṅkhepo, vitthārato pana tattheva āvi bhavissati.
“非故意”是指:本来没有想着“我要从前面或后面把它垂下来再穿”,而是想“我要穿得周正整齐”,结果却穿歪了、穿得不周正,这种情况无犯。“失念”是指:心不在焉而那样穿,也无犯。“不知”在这里是说:如果不知道穿下衣的仪轨,那就没有开脱的余地。因为穿下衣的仪轨应当好好学,不学本身就是不尊重。不过,这是针对故意不学的人说的;所以,已经学过仪轨的人,如果不知道下衣是提上去了还是滑下来了,他无犯。《库伦德》里则说:“不知道怎样穿得周正的人,无犯。”如果有人小腿干瘦,或者腿肚粗大,为了穿得合宜得体,把下衣从膝盖处再往下放超过八指来穿,这是可以的。
Asañciccāti purato vā pacchato vā olambetvā nivāsessāmīti evaṃ asañcicca; atha kho parimaṇḍalaṃyeva nivāsessāmīti virajjhitvā aparimaṇḍalaṃ nivāsentassa anāpatti. Assatiyāti aññavihitassāpi tathā nivāsentassa anāpatti. Ajānantassāti ettha nivāsanavattaṃ ajānantassa mokkho natthi. Nivāsanavattañhi sādhukaṃ uggahetabbaṃ, tassa anuggahaṇamevassa anādariyaṃ. Taṃ pana sañcicca anuggaṇhantassa yujjati, tasmā uggahitavattopi yo āruḷhabhāvaṃ vā oruḷhabhāvaṃ vā na jānāti, tassa anāpatti. Kurundiyaṃ pana ‘‘parimaṇḍalaṃ nivāsetuṃ ajānantassa anāpattī’’ti vuttaṃ. Yo pana sukkhajaṅgho vā mahāpiṇḍikamaṃso vā hoti, tassa sāruppatthāya jāṇumaṇḍalato aṭṭhaṅgulādhikampi otāretvā nivāsetuṃ vaṭṭati.
“病人”是指小腿或脚上有疮,把下衣提起来或放下去再穿,是允许的。“在灾祸时”是指被猛兽或盗贼追赶,在这样的灾祸中,无犯。这里其余的内容意思都很清楚。
Gilānassāti jaṅghāya vā pāde vā vaṇo hoti, ukkhipitvā vā otāretvā vā nivāsetuṃ vaṭṭati. Āpadāsūti vāḷamigā vā corā vā anubandhanti, evarūpāsu āpadāsu anāpatti. Sesamettha uttānameva.
第一巴拉基格的起因:是造作,是想解脱,是有心,是世间罪,是身业,是不善心,是苦受。普萨提婆长老说:“是无心,是制戒罪,是三种受。”而伍巴帝萨长老则因为经中说“由于不尊重”,所以说是:“世间罪,不善心,苦受。”
Paṭhamapārājikasamuṭṭhānaṃ – kiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, akusalacittaṃ, dukkhavedananti. Phussadevatthero ‘‘acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, tivedana’’nti āha. Upatissatthero pana ‘‘anādariyaṃ paṭiccā’’ti vuttattā ‘‘lokavajjaṃ, akusalacittaṃ, dukkhavedana’’nti āha.
577应把衣披得周圆整齐。就像《小品》280里说的:“那时,六群比丘像在家人那样披衣。”不该像那样以种种在家人方式披衣,而要按照这里所说的方法,把两端衣角对齐,做到披衣的规矩,把衣披得周圆整齐。这两条学处是不加区分地说的。所以不管在寺院里还是在村落中,都应把衣穿得周圆、披得周圆。犯缘等项,应依照第一条学处所说的方式,连同长老的主张来理解。
577.Parimaṇḍalaṃ pārupitabbanti ‘‘tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū gihipārutaṃ pārupantī’’ti (cūḷava. 280) evaṃ vuttaṃ anekappakāraṃ gihipārupanaṃ apārupitvā idha vuttanayeneva ubho kaṇṇe samaṃ katvā pārupanavattaṃ pūrentena parimaṇḍalaṃ pārupitabbaṃ. Imāni ca dve sikkhāpadāni avisesena vuttāni. Tasmā vihārepi antaragharepi parimaṇḍalameva nivāsetabbañca pārupitabbañcāti. Samuṭṭhānādīni paṭhamasikkhāpade vuttanayeneva veditabbāni saddhiṃ theravādena.
578把身体敞开:就是把腋窝和胸口都敞开。善遮盖:不是连头一起披着;而是系好衣结,让衣料顺着风势垂下来,先遮住脖子,再把两耳对齐,然后收拢整理衣褶,一直遮到手腕,最后才进村里。在第二条学处里:从喉结以上,头部要敞开;从手腕以下,手要敞开;从腿肚以下,脚要敞开——坐着时,这些部位都应当这样敞开。
578.Kāyaṃ vivaritvāti jattumpi urampi vivaritvā. Suppaṭicchannenāti na sasīsaṃ pārutena; atha kho gaṇṭhikaṃ paṭimuñcitvā anuvātantena gīvaṃ paṭicchādetvā ubho kaṇṇe samaṃ katvā paṭisaṃharitvā yāva maṇibandhaṃ paṭicchādetvā antaraghare gantabbaṃ. Dutiyasikkhāpade – galavāṭakato paṭṭhāya sīsaṃ maṇibandhato paṭṭhāya hatthe piṇḍikamaṃsato ca paṭṭhāya pāde vivaritvā nisīditabbaṃ.
579对于已进入居住状态的人:为了居住而进入(村落)的人,在夜间或白天,即使敞开身体坐着,也无犯。
579.Vāsūpagatassāti vāsatthāya upagatassa rattibhāge vā divasabhāge vā kāyaṃ vivaritvāpi nisīdato anāpatti.
580“善守护”是指不玩弄手脚;意思是“善调伏”。
580.Susaṃvutoti hatthaṃ vā pādaṃ vā akīḷāpento; suvinītoti attho.
582“垂目”是指眼睛向下看。“只看一轭之量”:就像被轭连在一起、已经调伏的良马,只看一轭那么远,也就是前方四肘宽的地面;比丘走路时也应该只看这么远。如果有人因为不恭敬,一边走一边东张西望,到处看殿堂、楼阁、街道,那就犯恶作罪。不过,站在一个地方,看看有没有象、马之类的危险,这是可以的。坐着的时候,也应该垂目而坐。
582.Okkhittacakkhūti heṭṭhā khittacakkhu hutvā. Yugamattaṃ pekkhamānoti yugayuttako hi danto ājāneyyo yugamattaṃ pekkhati, purato catuhatthappamāṇaṃ bhūmibhāgaṃ; imināpi ettakaṃ pekkhantena gantabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca tahaṃ tahaṃ olokentoti yo taṃtaṃdisābhāgaṃ pāsādaṃ kūṭāgāraṃ vīthiṃ olokento gacchati, āpatti dukkaṭassa. Ekasmiṃ pana ṭhāne ṭhatvā hatthiassādiparissayābhāvaṃ oloketuṃ vaṭṭati. Nisīdantenāpi okkhittacakkhunāva nisīditabbaṃ.
584“抬身”是指把衣袍提起来;这里用的是表示状态的具格,意思是从一边或两边把衣袍掀起来。从内门柱那里开始,就不应该这样走。坐着的时候,即使要把滤水器拿出来,也不应该掀起衣袍,而应该把滤水器从衣下取出来。
584.Ukkhittakāyāti ukkhepena; itthambhūtalakkhaṇe karaṇavacanaṃ ekato vā ubhato vā ukkhittacīvaro hutvāti attho. Antoindakhīlato paṭṭhāya na evaṃ gantabbaṃ. Nisinnakāle pana dhamakaraṇaṃ nīharantenāpi cīvaraṃ anukkhipitvāva nīharitabbanti.
第2品 嬉笑品的注释
2. Ujjagghikavaggavaṇṇanā
586“大笑”是指放声大笑。这里的“具格”用法,和前面所说的方法一样。
586.Ujjagghikāyāti mahāhasitaṃ hasanto. Vuttanayenevettha karaṇavacanaṃ.
588在“在屋内保持安静”这一条里,怎样才算安静呢?在一间十二肘长的屋子里,僧团长老坐在最前面,第二长老坐在中间,第三长老坐在最后面。这样坐好之后,僧团长老和第二长老交谈,第二长老既能听到他的声音,也能听清他说的话。而第三长老只听到声音,听不清说的是什么。到这一步,就算安静。如果第三长老也能听清说的话,那就叫大声了。
588.Appasaddo antaraghareti ettha kittāvatā appasaddo hoti? Dvādasahatthe gehe ādimhi saṅghatthero, majjhe dutiyatthero, ante tatiyattheroti evaṃ nisinnesu saṅghatthero dutiyena saddhiṃ manteti, dutiyatthero tassa saddañceva suṇāti, kathañca vavatthapeti. Tatiyatthero pana saddameva suṇāti, kathaṃ na vavatthapeti. Ettāvatā appasaddo hoti. Sace pana tatiyatthero kathaṃ vavatthapeti, mahāsaddo nāma hoti.
590挺起身体是指:使身体不动,以端正之身、平稳的威仪,应当行走与坐下。
590.Kāyaṃpaggahetvāti niccalaṃ katvā ujukena kāyena samena iriyāpathena gantabbañceva nisīditabbañca.
592把手臂抬起来保持不动。
592.Bāhuṃ paggahetvāti niccalaṃ katvā.
594把头抬起来,意思是保持不动,把它摆正。
594.Sīsaṃ paggahetvāti niccalaṃ ujuṃ ṭhapayitvā.
第3品 撑腰品注释
3. Khambhakatavaggavaṇṇanā
596-8叉腰站,就是把双手撑在腰上、摆出叉腰的姿势。所谓“裹头”,就是连头一起盖住。
596-8.Khambhakato nāma kaṭiyaṃ hatthaṃ ṭhapetvā katakhambho. Oguṇṭhitoti sasīsaṃ pāruto.
600关于“ukkuṭikā”(蹲踞行):这里所谓的“ukkuṭikā”,是指抬起脚跟、只用脚尖触地行走,或者抬起脚尖、只用脚跟触地行走。这里用的是工具格,说的就是前面已经讲过的那个特征。
600.Ukkuṭikāyāti ettha ukkuṭikā vuccati paṇhiyo ukkhipitvā aggapādehi vā, aggapāde vā ukkhipitvā paṇhīhiyeva vā bhūmiṃ phusantassa gamanaṃ. Karaṇavacanaṃ panettha vuttalakkhaṇameva.
601在“dussapallatthikā”(布制交叉坐具)这一说法里,āyogapallatthikā(带具交叉坐)也就是dussapallatthikā(布制交叉坐)。
601.Dussapallatthikāyāti ettha āyogapallatthikāpi dussapallatthikā eva.
602恭敬地提起正念。
602.Sakkaccanti satiṃ upaṭṭhapetvā.
603正在分发食物、给人钵食的时候。作意于钵,就是心里对钵保持清楚的认知。
603.Ākirantepīti piṇḍapātaṃ dentepi. Pattasaññīti patte saññaṃ katvā.
604所谓“等量羹”,是指羹的量达到饭食的四分之一。关于“绿豆羹、豆羹”,《大疏》中说,用马豆等做成的羹也算在内。关于“种种味”,应当知道,除了这两种羹以外,其余的无盐菜羹、清汤、醋汁、肉味等,都属于“种种味”。即使多取这些种种味,也无犯。
604.Samasūpako nāma yattha bhattassa catutthabhāgappamāṇo sūpo hoti. Muggasūpo māsasūpoti ettha kulatthādīhi katasūpāpi saṅgahaṃ gacchantiyevāti mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. Rasaraseti ettha ṭhapetvā dve sūpe avasesāni oloṇīsākasūpeyyamaccharasamaṃsarasādīni rasarasāti veditabbāni. Taṃ rasarasaṃ bahumpi gaṇhantassa anāpatti.
605“平满”是指完全装满、装得平平的。接受堆成尖顶的钵食,犯恶作罪。这里所说的“堆成尖顶”,是指装得超过了钵口内缘的那条线;也就是放进钵里、堆起来、装满的意思。不应该接受这样装成的,而应该取用刚好与钵口内缘线齐平的量。
605.Samatittikanti samapuṇṇaṃ samabharitaṃ. Thūpīkataṃ piṇḍapātaṃ paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassāti ettha thūpīkato nāma pattassa antomukhavaṭṭilekhaṃ atikkamitvā kato; patte pakkhitto racito pūritoti attho. Evaṃ kataṃ agahetvā antomukhavaṭṭilekhāsamappamāṇo gahetabbo.
关于“堆成尖顶”,无畏长老说:“是用五种食物作成的。”但帝毕塔咖秋喇那嘎长老引了“钵食包括粥、饭、硬食、粉团、齿木乃至线屑”这段经文后说,连线屑也不该堆成尖顶。比丘们听了这些说法,就去罗诃那问小善长老:“尊者,堆成尖顶的钵食以什么为界限?”并把那些长老的说法告诉了他。长老听后说:“唉,小龙偏离了教法!我为他讲了七遍律藏,从来没有这样说过。他从哪里听来这种说法?”比丘们请求长老:“尊者,现在就请您开示,到底以什么为界限?”长老说:“贤友,以时药为限。”所以,凡是粥、饭、果品之类属于食物的东西,都应当只取平满的量。而且这是指用受持过的钵来取;用别的钵,即使堆成尖顶也可以。至于非时药、七日药、尽形寿药,即使用受持过的钵堆成尖顶,也没问题。不过《大疏》中说:用两个钵取食,装满一个钵后,可以送回寺院。放入钵中时,糕饼、甘蔗段、果品等向下沉落的,不算堆成尖顶。把糕饼做成花环状放在钵食上布施,那才叫堆成尖顶。但把花环、荜澄茄、苦果等做成花环放在上面布施,就不算堆成尖顶。在饭食上放小碟或钵,装满后接受,也不算堆成尖顶。《库伦地疏》中也说:放在小碟或叶子上,再搁到钵面上布施,另外用容器盛放是可以的。
Tattha thūpīkataṃ nāma ‘‘pañcahi bhojanehi kata’’nti abhayatthero āha. Tipiṭakacūḷanāgatthero pana ‘‘piṇḍapāto nāma yāgupi bhattampi khādanīyampi cuṇṇapiṇḍopi dantakaṭṭhampi dasikasuttampī’’ti idaṃ suttaṃ vatvā dasikasuttampi thūpīkataṃ na vaṭṭatīti āha. Tesaṃ vādaṃ sutvā bhikkhū rohaṇaṃ gantvā cūḷasumanattheraṃ pucchiṃsu – ‘‘bhante thūpīkatapiṇḍapāto kena paricchinno’’ti? Tesañca therānaṃ vādaṃ ārocesuṃ. Thero sutvā āha – ‘‘aho, cūḷanāgo sāsanato bhaṭṭho, ahaṃ etassa sattakkhattuṃ vinayaṃ vācento na kadāci evaṃ avacaṃ, ayaṃ kuto labhitvā evaṃ vadasī’’ti. Bhikkhū theraṃ yāciṃsu – ‘‘kathetha dāni, bhante, kena paricchinno’’ti? ‘‘Yāvakālikenāvuso’’ti thero āha. Tasmā yaṃkiñci yāgubhattaṃ vā phalāphalaṃ vā āmisajātikaṃ samatittikameva gahetabbaṃ. Tañca kho adhiṭṭhānupagena pattena, itarena pana thūpīkatampi vaṭṭati. Yāmakālikasattāhakālikayāvajīvikāni pana adhiṭṭhānupagapattepi thūpīkatāni vaṭṭanti. Dvīsu pattesu bhattaṃ gahetvā ekasmiṃ pūretvā vihāraṃ pesetuṃ vaṭṭatīti mahāpaccariyaṃ pana vuttaṃ. Yaṃ patte pakkhipiyamānaṃ pūvaucchukhaṇḍaphalāphalādi heṭṭhā orohati, taṃ thūpīkataṃ nāma na hoti. Pūvavaṭaṃsakaṃ ṭhapetvā piṇḍapātaṃ denti, thūpīkatameva hoti. Pupphavaṭaṃsakatakkolakaṭukaphalādivaṭaṃsake pana ṭhapetvā dinnaṃ thūpīkataṃ na hoti. Bhattassa upari thālakaṃ vā pattaṃ vā ṭhapetvā pūretvā gaṇhāti, thūpīkataṃ nāma na hoti. Kurundiyampi vuttaṃ – ‘‘thālake vā paṇṇe vā pakkhipitvā taṃ pattamatthake ṭhapetvā denti, pāṭekkabhājanaṃ vaṭṭatī’’ti.
这里,在无犯的情况中病人还没有到来,所以即使是病人,也不该接受堆成尖顶的钵食。不过,在任何情况下,都不该接受。但一旦接受了,那就是如法接受,可以受用。
Idha anāpattiyaṃ gilāno na āgato, tasmā gilānassapi thūpīkataṃ na vaṭṭati. Sabbattha pana paṭiggahetumeva na vaṭṭati. Paṭiggahitaṃ pana supaṭiggahitameva hoti, paribhuñjituṃ vaṭṭatīti.
第4品 恭敬品注释
4. Sakkaccavaggavaṇṇanā
606在这里也一样,只有不恭敬地接受才构成犯戒;一旦接受了,那就是好好地接受了。至于“恭敬地”和“作钵想”这两者,都和前面说的一样。
606.Sakkaccanti etthāpi asakkaccaṃ paṭiggahaṇeyeva āpatti, paṭiggahitaṃ pana supaṭiggahitameva. Sakkaccanti ca pattasaññīti cāti ubhayaṃ vuttanayameva.
608Sapadāna 的意思是:不在各处划分界限,而是按顺序依次进行。关于 Samasūpaka,已经说过了。
608.Sapadānanti tattha tattha odhiṃ akatvā anupaṭipāṭiyā. Samasūpake vattabbaṃ vuttameva.
610从顶部,也就是从中间的意思。
610.Thūpakatoti matthakato; vemajjhatoti attho.
611遮盖标记后再布施,是指在禁杀时节等,做成遮盖的标记之后再布施。关于暗示,这里没有什么需要说的。
611.Paṭicchādetvādentīti māghātasamayādīsu paṭicchannaṃ byañjanaṃ katvā denti. Viññattiyaṃ vattabbaṃ natthi.
614在“嫌恶想”这条学处里,病人也不能例外。
614.Ujjhānasaññīsikkhāpadepi gilāno na muccati.
615不太大的饭团:孔雀蛋太大,鸡蛋太小,取这两者中间的大小。关于“硬食”,这里应当包括根茎类食物等一切可嚼食的东西。
615.Nātimahanto kabaḷoti mayūraṇḍaṃ atimahantaṃ, kukkuṭaṇḍaṃ atikhuddakaṃ, tesaṃ vemajjhappamāṇo. Khajjaketi ettha mūlakhādanīyādi sabbaṃ gahetabbaṃ.
第5品 团食品的注释
5. Kabaḷavaggavaṇṇanā
617Anāhaṭa 的意思是“没有带来”;这里指的是没有送到口门。
617.Anāhaṭeti anāharite; mukhadvāraṃ asampāpiteti attho.
618整个手掌,就是指完整的一只手。
618.Sabbaṃ hatthanti sakalahatthaṃ.
619关于“Sakabaḷena”这一说法:在这里,当比丘说法时,如果把诃子或甘草放进嘴里再说话,只要所说的话不会因此变得不完整,那么嘴里含着那么大的东西时,是可以说的。
619.Sakabaḷenāti ettha dhammaṃ kathento harītakaṃ vā laṭṭhimadhukaṃ vā mukhe pakkhipitvā katheti. Yattakena vacanaṃ aparipuṇṇaṃ na hoti, tattake mukhamhi sante kathetuṃ vaṭṭati.
620把饭团拿起来又拿起,再拿起。
620.Piṇḍukkhepakanti piṇḍaṃ ukkhipitvā ukkhipitvā.
621把饭团一块一块咬断。
621.Kabaḷāvacchedakanti kabaḷaṃ avacchinditvā avacchinditvā.
622像猴子那样一次次鼓起瘤块,这叫“作瘤块”。
622.Avagaṇḍakārakanti makkaṭo viya gaṇḍe katvā katvā.
623所谓“甩手”,就是把手反复甩动。
623.Hatthaniddhunakanti hatthaṃ niddhunitvā niddhunitvā.
624撒饭粒,就是把饭粒一遍又一遍地撒出去。
624.Sitthāvakārakanti sitthāni avakiritvā avakiritvā.
625所谓“伸舌”,就是一次又一次把舌头伸出来。
625.Jivhānicchārakanti jivhaṃ nicchāretvā nicchāretvā.
626发出“咂咂”声,就是反复弄出“咂、咂”这样的声音。
626.Capucapukārakanti capu capūti evaṃ saddaṃ katvā katvā.
第6品 苏鲁苏鲁品的注释
6. Surusuruvaggavaṇṇanā
627发出“咝咝”声,就是一再发出“咝、咝”这样的声音。“戏笑”是嘲弄的话;意思是:不应当以任何方式,拿“什么是佛?是石佛、辟支佛、觉悟者?什么是法?是牛法、羊法?什么是僧?是鹿群、畜群?”这类说法来戏论三宝。
627.Surusurukārakanti surusurūti evaṃ saddaṃ katvā katvā. Davoti parihāsavacanaṃ; taṃ yena kenaci pariyāyena ‘‘kiṃ buddho , silakabuddho, paṭibuddho; kiṃ dhammo, godhammo, ajadhammo; kiṃ saṅgho, migasaṅgho, pasusaṅgho’’tiādinā nayena tīṇi ratanāni ārabbha na kātabbanti attho.
628舔手,就是把手反复舔。进食的时候,哪怕仅仅是一根手指,也不应该舔。不过,对于浓粥、糖蜜、乳饭这类食物,可以用手指拿起来,把手指放进嘴里吃。舔钵和舔嘴唇也是同样的道理。所以,哪怕只用一根手指,也不应该舔钵;哪怕只是一片嘴唇,也不应该用舌头舔,而是应该用嘴唇取食物送进嘴里。
628.Hatthanillehakanti hatthaṃ nillehitvā nillehitvā. Bhuñjantena hi aṅgulimattampi nillehituṃ na vaṭṭati. Ghanayāguphāṇitapāyāsādike pana aṅgulīhi gahetvā aṅguliyo mukhe pavesetvā bhuñjituṃ vaṭṭati. Pattanillehakaoṭṭhanillehakesupi eseva nayo. Tasmā ekaṅguliyāpi patto na nillehitabbo, ekaoṭṭhopi jivhāya na nillehitabbo, oṭṭhamaṃsehi eva pana gahetvā anto pavesetuṃ vaṭṭati.
631Kokanada 是这样一个名字。Kokanada 指的是莲花,而那座楼阁是莲花形状的,所以他们就给它取名叫 Kokanada。不可以拿沾了食物的手去取饮水器,这是出于厌嫌而制定的禁止。因此,无论是僧团共有的、个人拥有的、在家人所有的,还是自己的,螺贝、碗、盘子都一律不能拿;拿了就犯恶作。不过,如果手有一部分没有沾到食物,用那部分去拿是可以的。
631.Kokanadeti evaṃnāmake. Kokanadanti padumaṃ vuccati, so ca pāsādo padumasaṇṭhāno, tenassa kokanadotveva nāmaṃ akaṃsu. Na sāmisena hatthena pānīyathālakanti etaṃ paṭikkūlavasena paṭikkhittaṃ, tasmā saṅghikampi puggalikampi gihisantakampi attano santakampi saṅkhampi sarāvampi thālakampi na gahetabbameva, gaṇhantassa dukkaṭaṃ. Sace pana hatthassa ekadeso āmisamakkhito na hoti, tena padesena gahetuṃ vaṭṭati.
632把饭粒从水里捞出来,堆在一个地方,再把水倒掉,这叫“捞出后”。把饭粒弄碎,让它们随水流走再倒掉,这叫“弄碎后”。用容器接住再倒进容器里倒掉,这叫“在容器中”。拿到外面去倒掉,这叫“拿出后”。这样倒掉,不犯戒。
632.Uddharitvā vāti sitthāni udakato uddharitvā ekasmiṃ ṭhāne rāsiṃ katvā udakaṃ chaḍḍeti. Bhinditvā vāti sitthāni bhinditvā udakagatikāni katvā chaḍḍeti. Paṭiggahe vāti paṭiggahena paṭicchanto naṃ paṭiggahe chaḍḍeti. Nīharitvāti bahi nīharitvā chaḍḍeti; evaṃ chaḍḍentassa anāpatti.
634白伞,是指用布包着的白伞。草席伞,是指竹篾编的伞。叶伞,是指用棕榈叶等随便什么材料做的伞。圆环固定、伞骨固定,这是为了说明前面三种伞的骨架结构才说的。因为这些伞既有用圆环固定的,也有用伞骨固定的。即使是用当地产的嫩枝做成的一片叶伞,那也是伞。在这些伞当中,无论哪一种伞还在他手里,他就叫持伞者。他拿着那把伞,或者扛在肩上,或者放在大腿上,只要手还没松开,就不可以为他说法;如果说法,按前面所说的方式犯恶作。但如果别人替他拿伞,或者伞放在伞架上,只要伞一离开他的手,他就不叫持伞者了,这时可以为他说法。这里关于法的界定,应当依照句法品里所说的方式来理解。
634.Setacchattanti vatthapaliguṇṭhitaṃ paṇḍaracchattaṃ. Kilañjacchattanti vilīvacchattaṃ. Paṇṇacchattanti tālapaṇṇādīhi yehi kehici kataṃ. Maṇḍalabaddhaṃ salākabaddhanti idaṃ pana tiṇṇampi chattānaṃ pañjaradassanatthaṃ vuttaṃ. Tāni hi maṇḍalabaddhāni ceva honti salākabaddhāni ca. Yampi tatthajātakadaṇḍakena kataṃ ekapaṇṇacchattaṃ hoti, tampi chattameva. Etesu yaṃkiñci chattaṃ pāṇimhi assāti chattapāṇi. So taṃ chattaṃ dhārayamāno vā aṃse vā katvā ūrumhi vā ṭhapetvā yāva hatthena na muccati, tāvassa dhammaṃ desetuṃ na vaṭṭati, desentassa vuttanayena dukkaṭaṃ. Sace panassa añño chattaṃ dhāreti, chattapādukāya vā ṭhitaṃ hoti, hatthato apagatamatte chattapāṇi nāma na hoti. Tassa dhammaṃ desetuṃ vaṭṭati. Dhammaparicchedo panettha padasodhamme vuttanayeneva veditabbo.
635635. 关于“持杖者”:这里所说的“杖”,是指中等身材的人所用的四肘长的杖;而“持杖”这一状态,应当依照前面讲“持伞者”时所说的方式来理解。
635.Daṇḍapāṇissāti ettha daṇḍo nāma majjhimassa purisassa catuhatthappamāṇo daṇḍapāṇibhāvo panassa chattapāṇimhi vuttanayeneva veditabbo.
636拿刀的人也是这样。即使佩着剑站在那里,也不算“拿刀的人”。
636.Satthapāṇimhipi eseva nayo. Asiṃ sannahitvā ṭhitopi hi satthapāṇisaṅkhyaṃ na gacchati.
637637. 关于“手持武器者”:这里虽然说过“武器就是弓和弩”,但应当知道,所有种类的弓以及各种箭,都算是武器。因此,如果手里拿着弓和箭,或者只拿着弓、只拿着箭、装箭的弓、不装箭的弓,不管是站着还是坐着,都不适合为他说法。不过,如果弓只是挂在脖子上,手还没有去拿,那就可以为他说法。
637.Āvudhapāṇissāti ettha kiñcāpi vuttaṃ – ‘‘āvudhaṃ nāma cāpo kodaṇḍo’’ti, atha kho sabbāpi dhanuvikati saddhiṃ saravikatiyā āvudhanti veditabbaṃ. Tasmā saddhiṃ vā sarena dhanuṃ gahetvā suddhadhanuṃ vā suddhasaraṃ vā sajiyadhanuṃ vā nijjiyadhanuṃ vā gahetvā ṭhitassa vā nisinnassa vā dhammo desetuṃ na vaṭṭati. Sace panassa dhanuṃ kaṇṭhepi paṭimukkaṃ hoti, yāva hatthena na gaṇhāti, tāva dhammaṃ desetuṃ vaṭṭatiyevāti.
第7品 鞋品注释
7. Pādukavaggavaṇṇanā
638“踩踏者”是指:没有把脚趾间伸入伞杖中,只是踩在鞋上站着的人。“穿着者”是指:穿好之后站着的人。鞋履也是同样的判断方式。而这里的“脱开者”是指:解开脚后跟的绑带后站着的人。
638.Akkantassāti chattadaṇḍake aṅgulantaraṃ appavesetvā kevalaṃ pādukaṃ akkamitvā ṭhitassa. Paṭimukkassāti paṭimuñcitvā ṭhitassa. Upāhanāyapi eseva nayo. Omukkoti panettha paṇhikabaddhaṃ omuñcitvā ṭhito vuccati.
640这里“乘车者”的意思是:即使是被两个人用手搭成的轿子抬着,或者被放在布上、用竹竿抬着走,或者坐在不合规矩的轿子、车子等交通工具上,甚至坐在拆掉之后只剩轮子的车座上,也都算作乘车者。如果两个人同乘一辆车,那就可以说法。即使两人分开坐,坐在高车上的人也可以对坐在低处的人说法,高度相同也可以。坐在前面车上的人可以对坐在后面车上的人说法。但坐在后面车上的人,即使坐得更高,也不可以对前面的人说法。
640.Yānagatassāti ettha sacepi dvīhi janehi hatthasaṅghāṭena gahito, sāṭake vā ṭhapetvā vaṃsena vayhati, ayutte vā vayhādike yāne , visaṅkharitvā vā ṭhapite cakkamattepi nisinno yānagatotveva saṅkhyaṃ gacchati. Sace pana dvepi ekayāne nisinnā honti, vaṭṭati. Visuṃ nisinnesupi ucce yāne nisinnena nīce nisinnassa desetuṃ vaṭṭati, samappamāṇepi vaṭṭati. Purime yāne nisinnena pacchime nisinnassa vaṭṭati. Pacchime pana uccatarepi nisinnena desetuṃ na vaṭṭati.
641对于“卧者”:躺着的人就算只是躺在草席上或天然地面上,也不允许站着或坐着的人为他说法——不论是在高床高座上还是在地上。不过,躺在更高处或同样高度的卧者,可以为卧者说法。躺着的人也可以为站着或坐着的人说法;坐着的人也可以为站着或坐着的人说法。站着的人只能为站着的人说法。
641.Sayanagatassāti antamaso kaṭasārakepi pakatibhūmiyampi nipannassa uccepi mañcapīṭhe vā bhūmipadese vā ṭhitena nisinnena vā desetuṃ na vaṭṭati. Sayanagatena pana sayanagatassa uccatare vā samappamāṇe vā nipannena desetuṃ vaṭṭati. Nipannena ca ṭhitassa vā nisinnassa vā desetuṃ vaṭṭati, nisinnenāpi ṭhitassa vā nisinnassa vā vaṭṭati. Ṭhitena ṭhitasseva vaṭṭati.
642“缠腿坐”是指:无论用瑜伽带缠腿、用手抱腿,还是用布裹腿,总之以任何一种缠腿的方式坐着,只要没有生病,就不应该为这样的人说法。
642.Pallatthikāyāti āyogapallatthikāya vā hatthapallatthikāya vā dussapallatthikāya vā yāya kāyaci pallatthikāya nisinnassa agilānassa desetuṃ na vaṭṭati.
643“缠头”是指用布把头裹起来,或者用发髻等装饰,让头发边缘看不见;这样就是缠头。
643.Veṭhitasīsassāti dussaveṭhanena vā moḷiādīhi vā yathā kesanto na dissati; evaṃ veṭhitasīsassa.
644“覆头”是指连头一起盖住。
644.Oguṇṭhitasīsassāti sasīsaṃ pārutassa.
645坐在地上,就是指坐在地面。坐在座位上,是指即使只铺了一块布或一些草就坐下。
645.Chamāyaṃ nisinnenāti bhūmiyaṃ nisinnena. Āsane nisinnassāti antamaso vatthampi tiṇānipi santharitvā nisinnassa.
647Chapaka 就是贱民,Chapakī 就是女贱民。Nilīno 的意思是躲藏起来。所谓 yatra hi nāma,就是“那个名叫……的人”。所谓 sabbamidaṃ carimaṃ kataṃ,就是说了“这整个世界都陷入了混杂,没有了界限”这句话后,当场从树上掉到了他们两人之间。掉下来之后,他又站在他们两人面前,说了这首偈颂:
647.Chapakassāti caṇḍālassa. Chapakīti caṇḍālī. Nilīnoti paṭicchanno hutvā. Yatra hi nāmāti yo hi nāma. Sabbamidaṃ carimaṃ katanti tattheva paripatīti ‘‘sabbo ayaṃ loko saṅkaraṃ gato nimmariyādo’’ti imaṃ vacanaṃ vatvā tattheva tesaṃ dvinnampi antarā rukkhato patito. Patitvā ca pana ubhinnampi purato ṭhatvā imaṃ gāthaṃ abhāsi –
两种人都不知道其中的含义……就像打破陶罐一样。
‘‘Ubho atthaṃ na jānanti…pe… asmā kumbhamivābhidā’’ti.
在这里,两种人都不懂经文的含义:这两类人都不了解巴利圣典的意义,不见法即不见巴利(圣典)。是哪两类呢?就是“教人诵经的人”和“自己不如法学习的人”。这样一来,婆罗门和国王两者都被归入了不具正法的状态。
Tattha ubho atthaṃ na jānantīti dvepi janā pāḷiyā atthaṃ na jānanti. Dhammaṃ na passareti pāḷiṃ na passanti. Katame te ubhoti? ‘‘Yo cāyaṃ mantaṃvāceti, yo cādhammenadhīyatī’’ti. Evaṃ brāhmaṇañca rājānañca ubhopi adhammikabhāve ṭhapesi.
接着,婆罗门诵出“撒利米饭”这首偈颂。它的意思是:“贤者们,我知道这是非法。”不过,长久以来,我和妻子、儿女、眷属一直享用国王的撒利米饭。“有清净肉汁浇淋”是说,饭里掺有以种种调味精心做成的清净肉汁,因此称为“有清净肉汁浇淋”。我之所以不依正法而行,是因为长久以来我吃了国王的饭,又得了许多别的好处,被肚子绑住了;并不是因为不懂正法才不依正法。这正法为圣者们所称赞、所赞叹,这一点我是知道的。
Tato brāhmaṇo sālīnanti gāthamāha. Tassattho – jānāmahaṃ bho ‘‘ayaṃ adhammo’’ti; api ca kho mayā dīgharattaṃ saputtadāraparijanena rañño santako sālīnaṃ odano bhutto. Sucimaṃsūpasecanoti nānappakāravikatisampāditaṃ sucimaṃsūpasecanaṃ missīkaraṇamassāti sucimaṃsūpasecano. Tasmā dhamme na vattāmīti yasmā evaṃ mayā rañño odano bhutto, aññe ca bahū lābhā laddhā, tasmā dhamme ahaṃ na vattāmi udare baddho hutvā, na dhammaṃ ajānanto. Ayañhi dhammo ariyehi vaṇṇito pasattho thomitoti jānāmi.
这时,贱民以“可耻啊”等两首偈颂对他说。它的意思是:婆罗门,你所获得的财富利养和名声利养,那些财富利养和名声利养都该被唾弃。为什么呢?因为你所获得的这些利养,在未来会成为堕入恶趣的因,在现在也是靠不法行为来维持生活。像这样以不法行为维生,将来会因此堕落,现在也是非法而活,这样的活法有什么用呢?因此说——
Atha naṃ chapako ‘‘dhiratthū’’tiādinā gāthādvayena ajjhabhāsi. Tassattho – yo tayā dhanalābho ca yasalābho ca laddho, dhiratthu taṃ dhanalābhaṃ yasalābhañca brāhmaṇa. Kasmā? Yasmā ayaṃ tayā laddho lābho āyatiṃ apāyesu vinipātanahetunā sampati ca adhammacaraṇena vutti nāma hoti. Evarūpā yā vutti āyatiṃ vinipātena idha adhammacaraṇena vā nippajjati, kiṃ tāya vuttiyā? Tena vuttaṃ –
“可耻啊,婆罗门,那种财富的获得,还有名声的获得!
如果这种活命方式来自堕落,或者来自行于非法——”
‘‘Dhiratthu taṃ dhanalābhaṃ, yasalābhañca brāhmaṇa; Yā vutti vinipātena, adhammacaraṇena vā’’ti.
游方者啊,大婆罗门,赶快从这儿逃走吧。别的众生也在煮食、也在吃,不是只有你和国王才这样。你别去干非法的事,不然就像瓦罐被石头砸碎一样。如果你不离开这里,还继续干这种非法的事,那你这非法之行就会像石头砸碎水罐一样把你毁掉。所以我们才对你说——
Paribbaja mahābrahmeti mahābrāhmaṇa ito disā sīghaṃ palāyassu. Pacantaññepi pāṇinoti aññepi sattā pacanti ceva bhuñjanti ca; na kevalaṃ tvañceva rājā ca. Mā tvaṃ adhammo ācarito asmā kumbhamivābhidāti sace hi tvaṃ ito aparibbajitvā imaṃ adhammaṃ ācarissasi , tato tvaṃ so adhammo evaṃ ācarito yathā udakakumbhaṃ pāsāṇo bhindeyya; evaṃ bhecchati, tena mayaṃ taṃ vadāma –
“大梵天王啊,去游方吧,其他众生也一样在烧灼。
别做非法的事,不要像这个陶罐一样被砸碎。”
‘‘Paribbaja mahābrahme, pacantaññepi pāṇino; Mā tvaṃ adhammo ācarito, asmā kumbhamivābhidā’’ti.
不应为坐在高座上——哪怕只是坐在地面稍微隆起的地方——的人说法。
Ucce āsaneti antamaso bhūmippadesepi unnataṭṭhāne nisinnassa desetuṃ na vaṭṭati.
648站着的人不能为坐着的人说法这条:如果一位年轻比丘去长老那里侍奉,站在那里,而坐在座位上的大长老向他问法,他不应该说法。出于恭敬,他不能对长老说“请长老站起来再问”;但如果他心里想“我是在为站在旁边的比丘说法”,那就可以说。
648.Naṭhito nisinnassāti sacepi therupaṭṭhānaṃ gantvā ṭhitaṃ daharabhikkhuṃ āsane nisinno mahāthero pañhaṃ pucchati, na kathetabbaṃ. Gāravena pana theraṃ uṭṭhahitvā pucchathāti vattuṃ na sakkā, passe ṭhitabhikkhussa kathemīti kathetuṃ vaṭṭati.
649走在后面的人不应(对他说法):如果走在前面的人向走在后面的人问法,不应该给他说。心想“我是在给后面的比丘说”而说,则可以。一起诵读已学到的法,则可以。和并排走的人说法,则可以。
649.Na pacchato gacchantenāti ettha sace purato gacchanto pacchato gacchantaṃ pañhaṃ pucchati, na kathetabbaṃ. Pacchimassa bhikkhuno kathemīti kathetuṃ vaṭṭati. Saddhiṃ uggahitadhammaṃ pana sajjhāyituṃ vaṭṭati. Samadhurena gacchantassa kathetuṃ vaṭṭati.
650“非道”者:此处亦若两人于车道各循一车辙或于非道并排而行,则许。
650.Na uppathenāti etthāpi sace dvepi sakaṭapathe ekekacakkapathena vā uppathena vā samadhuraṃ gacchanti, vaṭṭati.
651“非故意”是指:去隐蔽的地方时,大便或小便突然排出,这就叫“非故意”,不算犯戒。
651.Asañciccāti paṭicchannaṭṭhānaṃ gacchantassa sahasā uccāro vā passāvo vā nikkhamati, asañcicca kato nāma anāpatti.
652关于“非于植物上”:这里,即使是活树的根在地面上看得见地延伸,或者树枝贴着地面生长,这一切都算作“植物”。可以坐在树干上,在无植物的地方排泄。如果正观察着无植物的地方时突然排出,或者身体抱恙时站着,也是允许的。所谓“在无植物处所作”,就是指即使找不到无植物的地方,先铺上草束或稻草束之后再排泄,即使后来植物又覆盖上来,仍然是允许的。这里,鼻涕也算在唾液之内,这是《大筏》中说的。
652.Na hariteti ettha yampi jīvarukkhassa mūlaṃ pathaviyaṃ dissamānaṃ gacchati, sākhā vā bhūmilaggā gacchati, sabbaṃ haritasaṅkhātameva. Khandhe nisīditvā appaharitaṭṭhāne pātetuṃ vaṭṭati. Appaharitaṭṭhānaṃ olokentasseva sahasā nikkhamati, gilānaṭṭhāne ṭhito hoti, vaṭṭati. Appaharite katoti appaharitaṃ alabhantena tiṇaṇḍupakaṃ vā palālaṇḍupakaṃ vā ṭhapetvā katopi pacchā haritaṃ ottharati, vaṭṭatiyeva. Kheḷena cettha siṅghāṇikāpi saṅgahitāti mahāpaccariyaṃ vuttaṃ.
653这里说的“不在水中”,只是针对个人使用之水而言;但在厕所、海边等非个人使用的水里,就不算犯戒。下雨时四周到处都有流水,如果比丘正在找没有水的地方,还没找到就忍不住排出来了,这是允许的。《大筏》里说:“这种时候,如果找不到没有水的地方,也可以直接解决。”其余内容在各条学处里都已经讲得很清楚,这里就不再重复了。
653.Na udaketi etaṃ paribhogaudakameva sandhāya vuttaṃ, vaccakuṭisamuddādiudakesu pana aparibhogesu anāpatti. Deve vassante samantato udakogho hoti, anudakaṭṭhānaṃ olokentasseva nikkhamati, vaṭṭati. Mahāpaccariyaṃ vuttaṃ – ‘‘etādise kāle anudakaṭṭhānaṃ alabhantena kātuṃ vaṭṭatī’’ti. Sesaṃ sabbasikkhāpadesu uttānatthameva.
为了说明这些学处的起因等情况,这里有一段补充说明:与大声嬉笑和高声喧哗相关的有四种,含着食物说话的有一种,与坐在地上或低座、站立、跟在后面走、走在非道路上相关的有五种。这十种学处都是以教诫为起因,从身、语、意生起;是造作性的,属于想解脱,是有心的,是世间所呵责的,是身业和语业,是不善心,是苦受。
Samuṭṭhānādidīpanatthāya panettha idaṃ pakiṇṇakaṃ – ujjagghikauccāsaddapaṭisaṃyuttāni cattāri, sakabaḷena mukhena byāharaṇaṃ ekaṃ, chamānīcāsanaṭhānapacchatogamanauppathagamanapaṭisaṃyuttāni pañcāti imāni dasa sikkhāpadāni samanubhāsanasamuṭṭhānāni kāyavācācittato samuṭṭhahanti, kiriyāni, saññāvimokkhāni , sacittakāni, lokavajjāni, kāyakammavacīkammāni, akusalacittāni, dukkhavedanānīti.
关于以羹饭(汤饭)乞求的学处,是以贼众为起因,由身与心,及由身、语、心而生起;是造作,是想解脱,是有心,是世间所呵责,是身业,是语业,是不善心,是苦受。
Sūpodanaviññattisikkhāpadaṃ theyyasatthasamuṭṭhānaṃ kāyacittato kāyavācācittato ca samuṭṭhāti, kiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, dukkhavedananti.
持伞、持杖、持刀、持武器、穿木屐、穿鞋、乘车、卧床、交腿坐、缠头、覆面这十一种名目的学处,以说法为起因,由语和心生起;属于有行作、无行作,有想解脱、有心,是世间罪、语业、不善心、苦受。
Chattapāṇidaṇḍapāṇisatthapāṇiāvudhapāṇipādukaupāhanayānasayanapallatthikaveṭhitaoguṇṭhitanāmakāni ekādasa sikkhāpadāni dhammadesanasamuṭṭhānāni vācācittato samuṭṭhahanti, kiriyākiriyāni, saññāvimokkhāni, sacittakāni, lokavajjāni, vacīkammāni, akusalacittāni, dukkhavedanānīti.
其余五十三条学处,都是从第一条巴拉基格生起的。
Avasesāni tepaṇṇāsa sikkhāpadāni paṭhamapārājikasamuṭṭhānānīti.
在一切应学法里,因为生病的缘故而不犯;但在“塔形食团”“用羹汁覆盖”“有嫌恨想”这三条学处中,没有“病人”的开许。
Sabbasekhiyesu ābādhapaccayā anāpatti, thūpīkatapiṇḍapāte sūpabyañjanena paṭicchādane ujjhānasaññimhīti tīsu sikkhāpadesu gilāno natthīti.