七、应学法篇
7. Sekhiyakaṇḍaṃ
一、周圆品释义
1. Parimaṇḍalavaggavaṇṇanā
这些应学法今已宣说,现在,正是解说其注释次第之时。
Yāni sikkhitasikkhena, sekhiyānīti tādinā; Bhāsitāni ayaṃ dāni, tesampi vaṇṇanākkamo.
576576. 此处,“周圆”是指四周呈圆形。“上至脐轮,下至膝轮”,即向上遮盖脐轮、向下遮盖膝轮而穿着下衣时,应将下衣从膝轮以下、小腿骨起始处往下放低约八指宽来穿着;若放低超过此限,则犯恶作。如《大护持》中所说:“坐时,膝轮以下应被遮盖约四指宽。”如此穿着,下衣才符合尺寸。此处的尺寸是:长五拳,宽二肘半。若得不到这样的尺寸,宽度二肘亦可,只要能遮盖膝轮;脐轮则可用上衣来遮盖。若用单层衣穿着,此处便不能保持平整;若用双层衣,则可保持平整。
576. Tattha parimaṇḍalanti samantato maṇḍalaṃ. Nābhimaṇḍalaṃ jāṇumaṇḍalanti uddhaṃ nābhimaṇḍalaṃ adho jāṇumaṇḍalaṃ paṭicchādentena jāṇumaṇḍalassa heṭṭhā jaṅghaṭṭhikato paṭṭhāya aṭṭhaṅgulamattaṃ nivāsanaṃ otāretvā nivāsetabbaṃ, tato paraṃ otārentassa dukkaṭanti vuttaṃ. Yathā nisinnassa jāṇumaṇḍalato heṭṭhā caturaṅgulamattaṃ paṭicchannaṃ hotīti mahāpaccariyaṃ vuttaṃ; evaṃ nivāsentassa pana nivāsanaṃ pamāṇikaṃ vaṭṭati. Tatridaṃ pamāṇaṃ – dīghato muṭṭhipañcakaṃ, tiriyaṃ aḍḍhateyyahatthaṃ. Tādisassa pana alābhe tiriyaṃ dvihatthapamāṇampi vaṭṭati jāṇumaṇḍalapaṭicchādanatthaṃ, nābhimaṇḍalaṃ pana cīvarenāpi sakkā paṭicchādetunti. Tattha ekapaṭṭacīvaraṃ evaṃ nivatthampi nivatthaṭṭhāne na tiṭṭhati, dupaṭṭaṃ pana tiṭṭhati.
“垂下穿着者,犯恶作”:此处不仅是指从前面或后面垂下而穿着者犯恶作,凡是如《犍度》中所说:“那时,六群比丘穿着如在家人的穿着、象鼻形、鱼尾形、四角形、扇面形、百褶形”等方式(《小品》280),以这些过失方式穿着者,同样犯恶作。若能如法周圆地穿着,这一切便不会发生。此处仅是略说,详细内容将在该处阐明。
Olambento nivāseti āpatti dukkaṭassāti ettha na kevalaṃ purato ca pacchato ca olambetvā nivāsentasseva dukkaṭaṃ, ye panaññe ‘‘tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū gihinivatthaṃ nivāsenti hatthisoṇḍakaṃ macchavālakaṃ catukkaṇṇakaṃ tālavaṇṭakaṃ satavalikaṃ nivāsentī’’tiādinā (cūḷava. 280) nayena khandhake nivāsanadosā vuttā, tathā nivāsentassāpi dukkaṭameva. Te sabbe vuttanayena parimaṇḍalaṃ nivāsentassa na honti. Ayamettha saṅkhepo, vitthārato pana tattheva āvi bhavissati.
“非故意者”:即并非刻意想“我要从前面或后面垂下穿着”,而是本打算“我要周圆地穿着”,却失误而穿得不周圆者,无罪。“失念者”:即心不在焉而如此穿着者,无罪。“不知者”:在此,对于不知穿着仪轨者,并无豁免。因为穿着仪轨应善加学习,不学习本身即是不尊重。然而,这是针对故意不学者而言;因此,若已学习仪轨却不知下衣是否上提或下滑者,无罪。在《库伦达》中则说:“不知如何周圆穿着者,无罪。”若有人小腿干瘦或腿肚粗大,为了得体,将下衣从膝轮处再放低超过八指来穿着,这是允许的。
Asañciccāti purato vā pacchato vā olambetvā nivāsessāmīti evaṃ asañcicca; atha kho parimaṇḍalaṃyeva nivāsessāmīti virajjhitvā aparimaṇḍalaṃ nivāsentassa anāpatti. Assatiyāti aññavihitassāpi tathā nivāsentassa anāpatti. Ajānantassāti ettha nivāsanavattaṃ ajānantassa mokkho natthi. Nivāsanavattañhi sādhukaṃ uggahetabbaṃ, tassa anuggahaṇamevassa anādariyaṃ. Taṃ pana sañcicca anuggaṇhantassa yujjati, tasmā uggahitavattopi yo āruḷhabhāvaṃ vā oruḷhabhāvaṃ vā na jānāti, tassa anāpatti. Kurundiyaṃ pana ‘‘parimaṇḍalaṃ nivāsetuṃ ajānantassa anāpattī’’ti vuttaṃ. Yo pana sukkhajaṅgho vā mahāpiṇḍikamaṃso vā hoti, tassa sāruppatthāya jāṇumaṇḍalato aṭṭhaṅgulādhikampi otāretvā nivāsetuṃ vaṭṭati.
“病人”:指小腿或脚上有疮,提起或放下(下衣)来穿着,是如法的。“在灾祸时”:如被猛兽或盗贼追赶,在这样的灾祸时,无罪。其余在此处所说,意义明显。
Gilānassāti jaṅghāya vā pāde vā vaṇo hoti, ukkhipitvā vā otāretvā vā nivāsetuṃ vaṭṭati. Āpadāsūti vāḷamigā vā corā vā anubandhanti, evarūpāsu āpadāsu anāpatti. Sesamettha uttānameva.
第一波罗夷的犯缘:是作业,有想解脱,有心,世间罪,身业,不善心,苦受。普萨提婆长老说:“无心,制戒罪,三受。”而优波提舍长老则因“出于不尊重”之说,认为:“世间罪,不善心,苦受。”
Paṭhamapārājikasamuṭṭhānaṃ – kiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, akusalacittaṃ, dukkhavedananti. Phussadevatthero ‘‘acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, tivedana’’nti āha. Upatissatthero pana ‘‘anādariyaṃ paṭiccā’’ti vuttattā ‘‘lokavajjaṃ, akusalacittaṃ, dukkhavedana’’nti āha.
577577.“应周圆地披着”:如说“尔时,六群比丘披着如在家人的披着”(《小品》280),不应披着如此所说的种种在家人披着方式,而应依此处所说的方法,使两耳齐平,圆满披着仪规,周圆地披着。这两条学处普遍适用,因此无论在寺院内还是村落内,都应周圆地穿着与披着。犯缘等,应依第一学处所说的方法,连同长老的主张来理解。
577.Parimaṇḍalaṃ pārupitabbanti ‘‘tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū gihipārutaṃ pārupantī’’ti (cūḷava. 280) evaṃ vuttaṃ anekappakāraṃ gihipārupanaṃ apārupitvā idha vuttanayeneva ubho kaṇṇe samaṃ katvā pārupanavattaṃ pūrentena parimaṇḍalaṃ pārupitabbaṃ. Imāni ca dve sikkhāpadāni avisesena vuttāni. Tasmā vihārepi antaragharepi parimaṇḍalameva nivāsetabbañca pārupitabbañcāti. Samuṭṭhānādīni paṭhamasikkhāpade vuttanayeneva veditabbāni saddhiṃ theravādena.
578578.“敞开身体”:指敞开锁骨或胸部。“善遮盖”:并非连头一起披着;而是系好纽结,顺风向,遮盖颈部,使两耳齐平,整理整齐,遮盖至手腕处,然后进入村落。在第二条学处中:从喉结以上,头部应敞开;从手腕以下,手部应敞开;从腿肚以下,脚部应敞开——应当敞开这些部位而坐。
578.Kāyaṃ vivaritvāti jattumpi urampi vivaritvā. Suppaṭicchannenāti na sasīsaṃ pārutena; atha kho gaṇṭhikaṃ paṭimuñcitvā anuvātantena gīvaṃ paṭicchādetvā ubho kaṇṇe samaṃ katvā paṭisaṃharitvā yāva maṇibandhaṃ paṭicchādetvā antaraghare gantabbaṃ. Dutiyasikkhāpade – galavāṭakato paṭṭhāya sīsaṃ maṇibandhato paṭṭhāya hatthe piṇḍikamaṃsato ca paṭṭhāya pāde vivaritvā nisīditabbaṃ.
579“为居住而入者”:指为了居住而进入(村落)者,在夜间或白天,即使袒露身体而坐,也不犯戒。
579.Vāsūpagatassāti vāsatthāya upagatassa rattibhāge vā divasabhāge vā kāyaṃ vivaritvāpi nisīdato anāpatti.
580“善收摄”:即不玩弄手、脚;意为“善调伏”。
580.Susaṃvutoti hatthaṃ vā pādaṃ vā akīḷāpento; suvinītoti attho.
582“垂目”:即向下垂视。“观一轭之量”:犹如被轭连结的、已调伏的良马,唯观一轭之量,即前方四肘之地;比丘应唯以此量而行。若有人出于不敬,四处张望,边走边观看各处的殿堂、楼阁、街道,则犯恶作。然而,站在一处观看有无象、马等危险,是允许的。坐着时,也应垂目而坐。
582.Okkhittacakkhūti heṭṭhā khittacakkhu hutvā. Yugamattaṃ pekkhamānoti yugayuttako hi danto ājāneyyo yugamattaṃ pekkhati, purato catuhatthappamāṇaṃ bhūmibhāgaṃ; imināpi ettakaṃ pekkhantena gantabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca tahaṃ tahaṃ olokentoti yo taṃtaṃdisābhāgaṃ pāsādaṃ kūṭāgāraṃ vīthiṃ olokento gacchati, āpatti dukkaṭassa. Ekasmiṃ pana ṭhāne ṭhatvā hatthiassādiparissayābhāvaṃ oloketuṃ vaṭṭati. Nisīdantenāpi okkhittacakkhunāva nisīditabbaṃ.
584“抬身”:即因抬高而(衣被)抬起;此处是表状态的具格用法,意为“从一边或两边将衣袍掀起”。从内门柱起,不应如此行走。当坐着时,即便取出扇子,也不应掀起衣袍,而应将扇子从衣下取出。
584.Ukkhittakāyāti ukkhepena; itthambhūtalakkhaṇe karaṇavacanaṃ ekato vā ubhato vā ukkhittacīvaro hutvāti attho. Antoindakhīlato paṭṭhāya na evaṃ gantabbaṃ. Nisinnakāle pana dhamakaraṇaṃ nīharantenāpi cīvaraṃ anukkhipitvāva nīharitabbanti.
二、大笑品释义
2. Ujjagghikavaggavaṇṇanā
586“大笑”:即发出大声的笑。此处依前述方法,同样是具格用法。
586.Ujjagghikāyāti mahāhasitaṃ hasanto. Vuttanayenevettha karaṇavacanaṃ.
588“Appasaddo antaraghare”指在屋内保持安静。怎样才算安静?在一间十二肘长的屋内,僧团长老坐在前端,第二长老坐在中间,第三长老坐在末端。如此就座时,僧团长老与第二长老交谈,第二长老既能听到他的声音,也能听清他所言。而第三长老只听到声音,却听不清话语。这样才算安静。若第三长老也能听清话语,便称为大声了。
588.Appasaddo antaraghareti ettha kittāvatā appasaddo hoti? Dvādasahatthe gehe ādimhi saṅghatthero, majjhe dutiyatthero, ante tatiyattheroti evaṃ nisinnesu saṅghatthero dutiyena saddhiṃ manteti, dutiyatthero tassa saddañceva suṇāti, kathañca vavatthapeti. Tatiyatthero pana saddameva suṇāti, kathaṃ na vavatthapeti. Ettāvatā appasaddo hoti. Sace pana tatiyatthero kathaṃ vavatthapeti, mahāsaddo nāma hoti.
590「Kāyaṃpaggahetvā」意为:保持身体不动,以端正、平稳的威仪行走与安坐。
590.Kāyaṃpaggahetvāti niccalaṃ katvā ujukena kāyena samena iriyāpathena gantabbañceva nisīditabbañca.
592「Bāhuṃ paggahetvā」意为:保持手臂不动。
592.Bāhuṃ paggahetvāti niccalaṃ katvā.
594「Sīsaṃ paggahetvā」意为:保持头部不动,令其端直安立。
594.Sīsaṃ paggahetvāti niccalaṃ ujuṃ ṭhapayitvā.
三、叉腰品释义
3. Khambhakatavaggavaṇṇanā
596-8596-8. “Khambhakato”是指将手撑在腰部,作出支撑的样子。所谓“Oguṇṭhito”,是指连头一起覆盖。
596-8.Khambhakato nāma kaṭiyaṃ hatthaṃ ṭhapetvā katakhambho. Oguṇṭhitoti sasīsaṃ pāruto.
600600. “Ukkuṭikāyāti”:此处所说的“ukkuṭikā”,是指抬起脚跟仅以脚尖触地而行,或抬起脚尖仅以脚跟触地而行。此处为工具格,即依所述特征而行。
600.Ukkuṭikāyāti ettha ukkuṭikā vuccati paṇhiyo ukkhipitvā aggapādehi vā, aggapāde vā ukkhipitvā paṇhīhiyeva vā bhūmiṃ phusantassa gamanaṃ. Karaṇavacanaṃ panettha vuttalakkhaṇameva.
601601. “Dussapallatthikāyāti”:此处,所谓“带具交叉坐”即是“布料交叉坐”。
601.Dussapallatthikāyāti ettha āyogapallatthikāpi dussapallatthikā eva.
602「Sakkaccanti」指提起正念。
602.Sakkaccanti satiṃ upaṭṭhapetvā.
603「Ākirantepīti」即正在给予钵食之时。「Pattasaññīti」即作意于钵。
603.Ākirantepīti piṇḍapātaṃ dentepi. Pattasaññīti patte saññaṃ katvā.
604「Samasūpako」意指羹的量约为饭食的四分之一。关于「绿豆羹、豆羹」,《大疏》中说,以马豆等所作之羹也应包括在内。关于「种种味」,应知除这两种羹之外,其余如无盐菜羹、醋汁、鱼肉味等,皆属「种种味」。即使多取这些种种味,亦无犯。
604.Samasūpako nāma yattha bhattassa catutthabhāgappamāṇo sūpo hoti. Muggasūpo māsasūpoti ettha kulatthādīhi katasūpāpi saṅgahaṃ gacchantiyevāti mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. Rasaraseti ettha ṭhapetvā dve sūpe avasesāni oloṇīsākasūpeyyamaccharasamaṃsarasādīni rasarasāti veditabbāni. Taṃ rasarasaṃ bahumpi gaṇhantassa anāpatti.
605“Samatittikanti”意为完全充满、完全装满。接受堆成尖顶的钵食,犯恶作。此处所谓“堆成尖顶”,是指超过了钵口内缘线而作成,即放入钵中、堆起、装满的意思。不应接受如此作成的,而应取用与钵口内缘线齐平的量。
605.Samatittikanti samapuṇṇaṃ samabharitaṃ. Thūpīkataṃ piṇḍapātaṃ paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassāti ettha thūpīkato nāma pattassa antomukhavaṭṭilekhaṃ atikkamitvā kato; patte pakkhitto racito pūritoti attho. Evaṃ kataṃ agahetvā antomukhavaṭṭilekhāsamappamāṇo gahetabbo.
关于“堆成尖顶”,无畏长老说:“是用五种食物作成。”然而,三藏小龙长老引用“钵食包括粥、饭、硬食、粉团、齿木乃至线屑”的经文后说,即使线屑也不应堆成尖顶。比丘们听闻这些说法后,便前往罗诃那询问小善长老:“尊者,堆成尖顶的钵食以什么为界限?”并告知了那些长老的意见。长老听后说:“唉,小龙偏离了教法!我为他讲解律藏七遍,从未如此说过。他从何处听来这样的话?”比丘们请求长老:“尊者,请现在就开示,应以什么为界限?”长老说:“贤友,以时药为限。”因此,凡是粥、饭、果品等属于食物的东西,都应只取平满的量。而且,这是指用受持之钵来取受;若用其他钵,即使堆成尖顶也是可以受用的。至于非时药、七日药、尽形寿药,即使用受持之钵堆成尖顶,也无妨。然而,《大疏》中说:“用两个钵取食,装满一钵后,可以送回寺院。”当放入钵中时,糕饼、甘蔗段、果品等向下沉落的,不称其为堆成尖顶。若将糕饼做成花环状放在钵食上布施,那才称为堆成尖顶。但若将花环、荜澄茄、苦果等做成花环放于其上而布施,则不成为堆成尖顶。在饭食上放置小碟或钵,装满后接受,也不称其为堆成尖顶。
Tattha thūpīkataṃ nāma ‘‘pañcahi bhojanehi kata’’nti abhayatthero āha. Tipiṭakacūḷanāgatthero pana ‘‘piṇḍapāto nāma yāgupi bhattampi khādanīyampi cuṇṇapiṇḍopi dantakaṭṭhampi dasikasuttampī’’ti idaṃ suttaṃ vatvā dasikasuttampi thūpīkataṃ na vaṭṭatīti āha. Tesaṃ vādaṃ sutvā bhikkhū rohaṇaṃ gantvā cūḷasumanattheraṃ pucchiṃsu – ‘‘bhante thūpīkatapiṇḍapāto kena paricchinno’’ti? Tesañca therānaṃ vādaṃ ārocesuṃ. Thero sutvā āha – ‘‘aho, cūḷanāgo sāsanato bhaṭṭho, ahaṃ etassa sattakkhattuṃ vinayaṃ vācento na kadāci evaṃ avacaṃ, ayaṃ kuto labhitvā evaṃ vadasī’’ti. Bhikkhū theraṃ yāciṃsu – ‘‘kathetha dāni, bhante, kena paricchinno’’ti? ‘‘Yāvakālikenāvuso’’ti thero āha. Tasmā yaṃkiñci yāgubhattaṃ vā phalāphalaṃ vā āmisajātikaṃ samatittikameva gahetabbaṃ. Tañca kho adhiṭṭhānupagena pattena, itarena pana thūpīkatampi vaṭṭati. Yāmakālikasattāhakālikayāvajīvikāni pana adhiṭṭhānupagapattepi thūpīkatāni vaṭṭanti. Dvīsu pattesu bhattaṃ gahetvā ekasmiṃ pūretvā vihāraṃ pesetuṃ vaṭṭatīti mahāpaccariyaṃ pana vuttaṃ. Yaṃ patte pakkhipiyamānaṃ pūvaucchukhaṇḍaphalāphalādi heṭṭhā orohati, taṃ thūpīkataṃ nāma na hoti. Pūvavaṭaṃsakaṃ ṭhapetvā piṇḍapātaṃ denti, thūpīkatameva hoti. Pupphavaṭaṃsakatakkolakaṭukaphalādivaṭaṃsake pana ṭhapetvā dinnaṃ thūpīkataṃ na hoti. Bhattassa upari thālakaṃ vā pattaṃ vā ṭhapetvā pūretvā gaṇhāti, thūpīkataṃ nāma na hoti. Kurundiyampi vuttaṃ – ‘‘thālake vā paṇṇe vā pakkhipitvā taṃ pattamatthake ṭhapetvā denti, pāṭekkabhājanaṃ vaṭṭatī’’ti.
此处,于无犯的条文中并未提及病人,因此即便是病人,也不应接受堆成尖顶的钵食。总之,在任何情况下,只是不该接受这样的食物;然而,一旦已接受,便已是如法接受,可以受用。
Idha anāpattiyaṃ gilāno na āgato, tasmā gilānassapi thūpīkataṃ na vaṭṭati. Sabbattha pana paṭiggahetumeva na vaṭṭati. Paṭiggahitaṃ pana supaṭiggahitameva hoti, paribhuñjituṃ vaṭṭatīti.
4. 恭敬品释义
4. Sakkaccavaggavaṇṇanā
606「Sakkaccanti」此处也是说:唯有在不恭敬接受时才构成犯戒;但若已接受,则已是善接受。而「Sakkaccanti」与「Pattasaññīti」二者,均如前说。
606.Sakkaccanti etthāpi asakkaccaṃ paṭiggahaṇeyeva āpatti, paṭiggahitaṃ pana supaṭiggahitameva. Sakkaccanti ca pattasaññīti cāti ubhayaṃ vuttanayameva.
608「Sapadānanti」指不作区域分别,依次第而行。关于「Samasūpake」,如前说。
608.Sapadānanti tattha tattha odhiṃ akatvā anupaṭipāṭiyā. Samasūpake vattabbaṃ vuttameva.
610「Thūpakatoti」指从顶部,即从中间的意思。
610.Thūpakatoti matthakato; vemajjhatoti attho.
611“遮盖后布施”是指在杀生时节等日子,将菜肴加以遮盖后再行布施。关于“由暗示乞求”,此处不予讨论。
611.Paṭicchādetvādentīti māghātasamayādīsu paṭicchannaṃ byañjanaṃ katvā denti. Viññattiyaṃ vattabbaṃ natthi.
614即使是“作嫌恨想”这条学处,病人同样不得违犯。
614.Ujjhānasaññīsikkhāpadepi gilāno na muccati.
615“不过大的饭团”:孔雀蛋为过大,鸡蛋为过小,应以这二者之间的中等大小为量。关于“硬食”,此处包括根茎类硬食等一切。
615.Nātimahanto kabaḷoti mayūraṇḍaṃ atimahantaṃ, kukkuṭaṇḍaṃ atikhuddakaṃ, tesaṃ vemajjhappamāṇo. Khajjaketi ettha mūlakhādanīyādi sabbaṃ gahetabbaṃ.
5. 团食品释义
5. Kabaḷavaggavaṇṇanā
617「Anāhaṭeti」指未运送,即未送到门口的意思。
617.Anāhaṭeti anāharite; mukhadvāraṃ asampāpiteti attho.
618「Sabbaṃ hatthanti」指整个手掌。
618.Sabbaṃ hatthanti sakalahatthaṃ.
619「Sakabaḷenāti」指说法时,将诃子或甘草等放入口中而说。只要话语不会因此而变得不完整,在口中有那样大小的东西时,是可以说的。
619.Sakabaḷenāti ettha dhammaṃ kathento harītakaṃ vā laṭṭhimadhukaṃ vā mukhe pakkhipitvā katheti. Yattakena vacanaṃ aparipuṇṇaṃ na hoti, tattake mukhamhi sante kathetuṃ vaṭṭati.
620「Piṇḍukkhepakanti」意为将饭团抛起、抛起。
620.Piṇḍukkhepakanti piṇḍaṃ ukkhipitvā ukkhipitvā.
621「Kabaḷāvacchedakanti」意为将饭团咬断、咬断。
621.Kabaḷāvacchedakanti kabaḷaṃ avacchinditvā avacchinditvā.
622所谓「作瘤块」是指像猴子一样反复做出瘤块。
622.Avagaṇḍakārakanti makkaṭo viya gaṇḍe katvā katvā.
623所谓“甩手”,是指反复甩动手。
623.Hatthaniddhunakanti hatthaṃ niddhunitvā niddhunitvā.
624所谓“撒饭粒”,是指反复撒落饭粒。
624.Sitthāvakārakanti sitthāni avakiritvā avakiritvā.
625所谓“伸舌”,是指反复伸出舌头。
625.Jivhānicchārakanti jivhaṃ nicchāretvā nicchāretvā.
626『作咂咂声』者,即一再发出『咂、咂』之声。
626.Capucapukārakanti capu capūti evaṃ saddaṃ katvā katvā.
6. 苏儒苏儒品释义
6. Surusuruvaggavaṇṇanā
627『作咝咝声』者,即一再发出『咝、咝』之声。『戏笑』为讥笑之语;其意为:不应以任何方式,譬如『何为佛?是石佛、已觉悟者?何为法?是牛法、山羊法?何为僧?是鹿群、畜群?』等,以此类言词戏论三宝。
627.Surusurukārakanti surusurūti evaṃ saddaṃ katvā katvā. Davoti parihāsavacanaṃ; taṃ yena kenaci pariyāyena ‘‘kiṃ buddho , silakabuddho, paṭibuddho; kiṃ dhammo, godhammo, ajadhammo; kiṃ saṅgho, migasaṅgho, pasusaṅgho’’tiādinā nayena tīṇi ratanāni ārabbha na kātabbanti attho.
628『舔手』者,指一再舔手。进食时,即使手指般大小的食物也不应舔。然而,对于浓粥、糖蜜、乳饭等,可以用手取食,将手指放入口中进食。舔钵与舔唇的道理也是如此。因此,即使一根手指也不应舔钵,即使一片嘴唇也不应用舌头舔,但可用嘴唇取食送入口中。
628.Hatthanillehakanti hatthaṃ nillehitvā nillehitvā. Bhuñjantena hi aṅgulimattampi nillehituṃ na vaṭṭati. Ghanayāguphāṇitapāyāsādike pana aṅgulīhi gahetvā aṅguliyo mukhe pavesetvā bhuñjituṃ vaṭṭati. Pattanillehakaoṭṭhanillehakesupi eseva nayo. Tasmā ekaṅguliyāpi patto na nillehitabbo, ekaoṭṭhopi jivhāya na nillehitabbo, oṭṭhamaṃsehi eva pana gahetvā anto pavesetuṃ vaṭṭati.
631「Kokanada」者,是取其名称。「Kokanada」意为莲花,而那座楼阁形如莲花,因此他们便将其命名为「Kokanada」。不得以沾有食物的手取饮水器,这是出于厌嫌而制的禁止。因此,无论是属于僧团的、属于个人的、属于在家人的、还是自己所有的,螺、碗、盘都不可取;若取,犯恶作。然而,若手的一部分未沾有食物,则可以借助那部分来取。
631.Kokanadeti evaṃnāmake. Kokanadanti padumaṃ vuccati, so ca pāsādo padumasaṇṭhāno, tenassa kokanadotveva nāmaṃ akaṃsu. Na sāmisena hatthena pānīyathālakanti etaṃ paṭikkūlavasena paṭikkhittaṃ, tasmā saṅghikampi puggalikampi gihisantakampi attano santakampi saṅkhampi sarāvampi thālakampi na gahetabbameva, gaṇhantassa dukkaṭaṃ. Sace pana hatthassa ekadeso āmisamakkhito na hoti, tena padesena gahetuṃ vaṭṭati.
632「捞出后」者,指将饭粒从水中捞出,堆集一处后倒掉水。「弄碎后」者,指将饭粒弄碎,使其随水流去而倒掉。「在容器中」者,指以容器接取而倒入容器中。「拿出后」者,指拿到外面后倒掉;如此倒掉者,无犯。
632.Uddharitvā vāti sitthāni udakato uddharitvā ekasmiṃ ṭhāne rāsiṃ katvā udakaṃ chaḍḍeti. Bhinditvā vāti sitthāni bhinditvā udakagatikāni katvā chaḍḍeti. Paṭiggahe vāti paṭiggahena paṭicchanto naṃ paṭiggahe chaḍḍeti. Nīharitvāti bahi nīharitvā chaḍḍeti; evaṃ chaḍḍentassa anāpatti.
634「白伞」者,指以布包裹的白伞。「草席伞」者,指竹篾所制的伞。「叶伞」者,指用棕榈叶等任意材料所制的伞。「圆环固定、伞骨固定」者,这是为了说明前三种伞的骨架结构而说的。因为这些伞既有以圆环固定的,也有以伞骨固定的。即使是以当地所生的嫩枝制作的一片叶伞,也是伞。在这些伞中,若任何伞尚在手中,即称为持伞者。他若持着该伞,或将其担于肩上,或置于大腿上,只要手未放开,就不得为他说法;若说法,依前述方式犯恶作。然而,若他人为他持伞,或伞置于伞架上,只要伞离开其手,此人便不称为持伞者,因而可以为他说法。此处关于法的界定,应依句法品所述的方式予以了知。
634.Setacchattanti vatthapaliguṇṭhitaṃ paṇḍaracchattaṃ. Kilañjacchattanti vilīvacchattaṃ. Paṇṇacchattanti tālapaṇṇādīhi yehi kehici kataṃ. Maṇḍalabaddhaṃ salākabaddhanti idaṃ pana tiṇṇampi chattānaṃ pañjaradassanatthaṃ vuttaṃ. Tāni hi maṇḍalabaddhāni ceva honti salākabaddhāni ca. Yampi tatthajātakadaṇḍakena kataṃ ekapaṇṇacchattaṃ hoti, tampi chattameva. Etesu yaṃkiñci chattaṃ pāṇimhi assāti chattapāṇi. So taṃ chattaṃ dhārayamāno vā aṃse vā katvā ūrumhi vā ṭhapetvā yāva hatthena na muccati, tāvassa dhammaṃ desetuṃ na vaṭṭati, desentassa vuttanayena dukkaṭaṃ. Sace panassa añño chattaṃ dhāreti, chattapādukāya vā ṭhitaṃ hoti, hatthato apagatamatte chattapāṇi nāma na hoti. Tassa dhammaṃ desetuṃ vaṭṭati. Dhammaparicchedo panettha padasodhamme vuttanayeneva veditabbo.
635“持杖者”:此处所说的杖,是指中等身材者四肘长的杖;而“持杖”的含义,则应依据持伞者中所说的方法来理解。
635.Daṇḍapāṇissāti ettha daṇḍo nāma majjhimassa purisassa catuhatthappamāṇo daṇḍapāṇibhāvo panassa chattapāṇimhi vuttanayeneva veditabbo.
636持刀者也是如此:即使佩剑而立,也不归入持刀者之列。
636.Satthapāṇimhipi eseva nayo. Asiṃ sannahitvā ṭhitopi hi satthapāṇisaṅkhyaṃ na gacchati.
637“持武器者”:此处虽说到“武器是指弓、弩”,然而应知一切种类的弓及各种箭皆是武器。因此,若手持弓与箭,或持纯弓、纯箭、上弦之弓、未上弦之弓,无论站立还是坐着,都不得为他说法。然而,若弓挂在颈上,手尚未拿取,则可为他说法。
637.Āvudhapāṇissāti ettha kiñcāpi vuttaṃ – ‘‘āvudhaṃ nāma cāpo kodaṇḍo’’ti, atha kho sabbāpi dhanuvikati saddhiṃ saravikatiyā āvudhanti veditabbaṃ. Tasmā saddhiṃ vā sarena dhanuṃ gahetvā suddhadhanuṃ vā suddhasaraṃ vā sajiyadhanuṃ vā nijjiyadhanuṃ vā gahetvā ṭhitassa vā nisinnassa vā dhammo desetuṃ na vaṭṭati. Sace panassa dhanuṃ kaṇṭhepi paṭimukkaṃ hoti, yāva hatthena na gaṇhāti, tāva dhammaṃ desetuṃ vaṭṭatiyevāti.
七、鞋品释义
7. Pādukavaggavaṇṇanā
638“踩踏者”是指:未把手指间插入伞杖,仅踩踏着鞋站立的人。“穿着者”是指:穿戴好后站立的人。鞋履的判别方式也同样。“脱开者”在此是指:解开脚跟绑带后站立的人。
638.Akkantassāti chattadaṇḍake aṅgulantaraṃ appavesetvā kevalaṃ pādukaṃ akkamitvā ṭhitassa. Paṭimukkassāti paṭimuñcitvā ṭhitassa. Upāhanāyapi eseva nayo. Omukkoti panettha paṇhikabaddhaṃ omuñcitvā ṭhito vuccati.
640“乘车者”的定义:即使被两人以手搭成的轿子抬着,或被放在布上用竹竿抬行,又或坐在不合宜的轿、车等交通工具中,乃至坐在拆卸后仅剩轮子的座上,都算作乘车者。如果两人同乘一车,则可以说。即便分开而坐,坐在高车上的人可以为低处的人说法,同等高度也可以。坐在前车的人可以为后车的人说法,但后车的人即使坐得更高,也不得说法。
640.Yānagatassāti ettha sacepi dvīhi janehi hatthasaṅghāṭena gahito, sāṭake vā ṭhapetvā vaṃsena vayhati, ayutte vā vayhādike yāne , visaṅkharitvā vā ṭhapite cakkamattepi nisinno yānagatotveva saṅkhyaṃ gacchati. Sace pana dvepi ekayāne nisinnā honti, vaṭṭati. Visuṃ nisinnesupi ucce yāne nisinnena nīce nisinnassa desetuṃ vaṭṭati, samappamāṇepi vaṭṭati. Purime yāne nisinnena pacchime nisinnassa vaṭṭati. Pacchime pana uccatarepi nisinnena desetuṃ na vaṭṭati.
641“卧者”是指:即使仅仅躺在草席上或天然地面上,也不得由站立或坐在高床、高座乃至地面上的人为其说法。然而,卧者可以为在更高处或同等高度躺着的卧者说法。卧者也可以为站立者或坐着者说法;坐着者也可以为站立者或坐着者说法。站立者则只能为站立者说法。
641.Sayanagatassāti antamaso kaṭasārakepi pakatibhūmiyampi nipannassa uccepi mañcapīṭhe vā bhūmipadese vā ṭhitena nisinnena vā desetuṃ na vaṭṭati. Sayanagatena pana sayanagatassa uccatare vā samappamāṇe vā nipannena desetuṃ vaṭṭati. Nipannena ca ṭhitassa vā nisinnassa vā desetuṃ vaṭṭati, nisinnenāpi ṭhitassa vā nisinnassa vā vaṭṭati. Ṭhitena ṭhitasseva vaṭṭati.
642“缠绕坐”者,指以任何方式缠绕而坐——或用瑜伽带缠绕,或用手缠绕,或用布缠绕——无病而这样坐着的人,不得为他说法。
642.Pallatthikāyāti āyogapallatthikāya vā hatthapallatthikāya vā dussapallatthikāya vā yāya kāyaci pallatthikāya nisinnassa agilānassa desetuṃ na vaṭṭati.
643“缠头”者,指以布缠裹,或以髻等装饰,使发际不被看见;这样便是缠头者。
643.Veṭhitasīsassāti dussaveṭhanena vā moḷiādīhi vā yathā kesanto na dissati; evaṃ veṭhitasīsassa.
644“覆头”者,指连同头部一起覆盖者。
644.Oguṇṭhitasīsassāti sasīsaṃ pārutassa.
645“坐于地上”是指坐在地面。“坐于座位者”是指即使只是铺了布或草坐着。
645.Chamāyaṃ nisinnenāti bhūmiyaṃ nisinnena. Āsane nisinnassāti antamaso vatthampi tiṇānipi santharitvā nisinnassa.
647Chapaka 意为贱民;Chapakī 意为女贱民。Nilīno 意为隐藏。所谓 yatra hi nāma,即指那个名字。他将这一切视为最后的事,便在那里倒下,并说出“这整个世界已陷入混乱,没有界限”后,当场从两棵树之间坠落。坠落后,又在两人面前……
647.Chapakassāti caṇḍālassa. Chapakīti caṇḍālī. Nilīnoti paṭicchanno hutvā. Yatra hi nāmāti yo hi nāma. Sabbamidaṃ carimaṃ katanti tattheva paripatīti ‘‘sabbo ayaṃ loko saṅkaraṃ gato nimmariyādo’’ti imaṃ vacanaṃ vatvā tattheva tesaṃ dvinnampi antarā rukkhato patito. Patitvā ca pana ubhinnampi purato ṭhatvā imaṃ gāthaṃ abhāsi –
二者皆不知义理……犹如打破陶罐一般……
‘‘Ubho atthaṃ na jānanti…pe… asmā kumbhamivābhidā’’ti.
这里,两种人不知义理:这两类人都不知经文的义理,也不见教法。哪两类呢?就是“教诵圣典者”与“不如法学习者”。这样一来,婆罗门和国王这两者便都被安立在不具正法的状态中。
Tattha ubho atthaṃ na jānantīti dvepi janā pāḷiyā atthaṃ na jānanti. Dhammaṃ na passareti pāḷiṃ na passanti. Katame te ubhoti? ‘‘Yo cāyaṃ mantaṃvāceti, yo cādhammenadhīyatī’’ti. Evaṃ brāhmaṇañca rājānañca ubhopi adhammikabhāve ṭhapesi.
于是,婆罗门撒琳诵出偈颂,其义为:尊者,我明知这是非法,然而我长久以来带着妻子儿女眷属,一直享用国王赐予的沙利米饭。所谓“浇着清净肉汁”,指的是以种种调味精心制成的清净肉汁,混合在饭中,因此称为“有清净肉汁浇淋”。所以我并未依正法而行,由于吃了国王的饭食,得到种种财富利益,腹中饱足,不识正法。这正法是圣者所称赞,清净而受人尊敬,我深知它就是真理。
Tato brāhmaṇo sālīnanti gāthamāha. Tassattho – jānāmahaṃ bho ‘‘ayaṃ adhammo’’ti; api ca kho mayā dīgharattaṃ saputtadāraparijanena rañño santako sālīnaṃ odano bhutto. Sucimaṃsūpasecanoti nānappakāravikatisampāditaṃ sucimaṃsūpasecanaṃ missīkaraṇamassāti sucimaṃsūpasecano. Tasmā dhamme na vattāmīti yasmā evaṃ mayā rañño odano bhutto, aññe ca bahū lābhā laddhā, tasmā dhamme ahaṃ na vattāmi udare baddho hutvā, na dhammaṃ ajānanto. Ayañhi dhammo ariyehi vaṇṇito pasattho thomitoti jānāmi.
那时,贱民以“可耻啊!”两首偈对他说。其义为:婆罗门,你所得到的财富之利、你所得到的名声之利,愿你那些财富利养、名声利养都遭到耻弃。为什么呢?因为你所得到的这些利养,既是未来堕入恶趣的因缘,于现在也是靠不法行为来维持生活。像这样靠不法行为维生,是未来堕落的原因,怎能称为正当的活命呢?
Atha naṃ chapako ‘‘dhiratthū’’tiādinā gāthādvayena ajjhabhāsi. Tassattho – yo tayā dhanalābho ca yasalābho ca laddho, dhiratthu taṃ dhanalābhaṃ yasalābhañca brāhmaṇa. Kasmā? Yasmā ayaṃ tayā laddho lābho āyatiṃ apāyesu vinipātanahetunā sampati ca adhammacaraṇena vutti nāma hoti. Evarūpā yā vutti āyatiṃ vinipātena idha adhammacaraṇena vā nippajjati, kiṃ tāya vuttiyā? Tena vuttaṃ –
可耻啊,那种财富之利!可耻啊,婆罗门,那种名声之得!
‘‘Dhiratthu taṃ dhanalābhaṃ, yasalābhañca brāhmaṇa; Yā vutti vinipātena, adhammacaraṇena vā’’ti.
游方者说:“大婆罗门,你速速从此地逃离吧。其他的众生也在煎熬、也在受用,并非只有你与国王如此。你不要让自己践行非法,如同那瓦罐一般自行碎裂。若你在此地不远离,而继续行此非法,那么,你便是如此践行了非法,就如瓦罐为岩石所碎,你必将自行破裂。”因此,我们劝你速离此地。
Paribbaja mahābrahmeti mahābrāhmaṇa ito disā sīghaṃ palāyassu. Pacantaññepi pāṇinoti aññepi sattā pacanti ceva bhuñjanti ca; na kevalaṃ tvañceva rājā ca. Mā tvaṃ adhammo ācarito asmā kumbhamivābhidāti sace hi tvaṃ ito aparibbajitvā imaṃ adhammaṃ ācarissasi , tato tvaṃ so adhammo evaṃ ācarito yathā udakakumbhaṃ pāsāṇo bhindeyya; evaṃ bhecchati, tena mayaṃ taṃ vadāma –
游行去吧,大梵天啊,众生终将死灭;
你莫行非法,莫像这陶罐一样破碎。
‘‘Paribbaja mahābrahme, pacantaññepi pāṇino; Mā tvaṃ adhammo ācarito, asmā kumbhamivābhidā’’ti.
若人坐于高座,乃至坐在地面的隆起处,亦不应对他说法。
Ucce āsaneti antamaso bhūmippadesepi unnataṭṭhāne nisinnassa desetuṃ na vaṭṭati.
648关于“站着为坐着者说法”条,若有比丘前往侍奉长老而站立时,长老坐在座位上向他问法,不应说法。出于恭敬,不能对长老说“请长老起立后再问”;若心想“我为站在一旁的比丘说法”而说,则可。
648.Naṭhito nisinnassāti sacepi therupaṭṭhānaṃ gantvā ṭhitaṃ daharabhikkhuṃ āsane nisinno mahāthero pañhaṃ pucchati, na kathetabbaṃ. Gāravena pana theraṃ uṭṭhahitvā pucchathāti vattuṃ na sakkā, passe ṭhitabhikkhussa kathemīti kathetuṃ vaṭṭati.
649关于“不在后面行走者为前面行走者说法”条,若走在前面的人向走在后面的人问法,不应说法。若心想“我为后面的比丘说法”而说,则可。一起温习已学之法是允许的;与并排而行者说法,也是允许的。
649.Na pacchato gacchantenāti ettha sace purato gacchanto pacchato gacchantaṃ pañhaṃ pucchati, na kathetabbaṃ. Pacchimassa bhikkhuno kathemīti kathetuṃ vaṭṭati. Saddhiṃ uggahitadhammaṃ pana sajjhāyituṃ vaṭṭati. Samadhurena gacchantassa kathetuṃ vaṭṭati.
650关于“不在非道者为道者说法”条,若两人都在车道上,一人走一条车轨或行于非道,只要能并排而行,即可。
650.Na uppathenāti etthāpi sace dvepi sakaṭapathe ekekacakkapathena vā uppathena vā samadhuraṃ gacchanti, vaṭṭati.
651所谓“非故意”者:若前往隐蔽处时,大便或小便突然排出,即名为“非故意”,无犯。
651.Asañciccāti paṭicchannaṭṭhānaṃ gacchantassa sahasā uccāro vā passāvo vā nikkhamati, asañcicca kato nāma anāpatti.
652“非于植物上”:此处,即使活树的根部在地表可见而延伸,或树枝贴地生长,这一切都称为“植物”。比丘可坐于树干上,在无植物处排泄。若正观察无植物处时突然排出,或因病因缘而站立,亦是开许的。所谓“于非植物处作”,是指在无植物处作。然而,若将草或树叶垫在上面后而作,这实为有植物处,不能称为“于非植物处作”。如同将活物放入水中,狮子等也会聚集而来——此义在《大筏》与诸《结文》中已说,于其余各处应依此同理了知。
652.Na hariteti ettha yampi jīvarukkhassa mūlaṃ pathaviyaṃ dissamānaṃ gacchati, sākhā vā bhūmilaggā gacchati, sabbaṃ haritasaṅkhātameva. Khandhe nisīditvā appaharitaṭṭhāne pātetuṃ vaṭṭati. Appaharitaṭṭhānaṃ olokentasseva sahasā nikkhamati, gilānaṭṭhāne ṭhito hoti, vaṭṭati. Appaharite katoti appaharitaṃ alabhantena tiṇaṇḍupakaṃ vā palālaṇḍupakaṃ vā ṭhapetvā katopi pacchā haritaṃ ottharati, vaṭṭatiyeva. Kheḷena cettha siṅghāṇikāpi saṅgahitāti mahāpaccariyaṃ vuttaṃ.
653“非于水中”:此处是专就适合使用的水而言;若在厕所或大海等不适合使用的水处,则无犯。天降雨时,四周积水流溢,若正观察无水之处时突然排出,是开许的。《大筏》中说:“若于此时,得不到无水之处而作,亦为开许。”其余之义,因已总摄于诸学处中,故此处不再重述。
653.Na udaketi etaṃ paribhogaudakameva sandhāya vuttaṃ, vaccakuṭisamuddādiudakesu pana aparibhogesu anāpatti. Deve vassante samantato udakogho hoti, anudakaṭṭhānaṃ olokentasseva nikkhamati, vaṭṭati. Mahāpaccariyaṃ vuttaṃ – ‘‘etādise kāle anudakaṭṭhānaṃ alabhantena kātuṃ vaṭṭatī’’ti. Sesaṃ sabbasikkhāpadesu uttānatthameva.
为阐明起源等,今作杂释:与高声大笑及高声喧哗相关者有四;口含食物说话者有一;与坐卧地上或低座、站立、从后随行、行走非道相关者有五。此十学处以教诫为起源,由身、语、意生起;是行作、有想解脱、有心、世间罪、身业、语业、不善心、苦受。
Samuṭṭhānādidīpanatthāya panettha idaṃ pakiṇṇakaṃ – ujjagghikauccāsaddapaṭisaṃyuttāni cattāri, sakabaḷena mukhena byāharaṇaṃ ekaṃ, chamānīcāsanaṭhānapacchatogamanauppathagamanapaṭisaṃyuttāni pañcāti imāni dasa sikkhāpadāni samanubhāsanasamuṭṭhānāni kāyavācācittato samuṭṭhahanti, kiriyāni, saññāvimokkhāni , sacittakāni, lokavajjāni, kāyakammavacīkammāni, akusalacittāni, dukkhavedanānīti.
美粥求施学处以贼队为起源,由身与心,或由身、语、心生起;是行作、有想解脱、有心、世间罪、身业、语业、不善心、苦受。
Sūpodanaviññattisikkhāpadaṃ theyyasatthasamuṭṭhānaṃ kāyacittato kāyavācācittato ca samuṭṭhāti, kiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, dukkhavedananti.
持伞、持杖、持刀、持武器、穿鞋、乘车、卧床、交腿坐、缠头、覆面等名目的十一条学处,以说法为起源,由语与心生起;属有行作、无行作,有想解脱、有心、世间罪、语业、不善心、苦受。
Chattapāṇidaṇḍapāṇisatthapāṇiāvudhapāṇipādukaupāhanayānasayanapallatthikaveṭhitaoguṇṭhitanāmakāni ekādasa sikkhāpadāni dhammadesanasamuṭṭhānāni vācācittato samuṭṭhahanti, kiriyākiriyāni, saññāvimokkhāni, sacittakāni, lokavajjāni, vacīkammāni, akusalacittāni, dukkhavedanānīti.
其余五十三条学处,源于第一波罗夷。
Avasesāni tepaṇṇāsa sikkhāpadāni paṭhamapārājikasamuṭṭhānānīti.
于一切众学法中,因病因缘即无犯;唯于“塔形食团”、“以羹汁覆盖”及“有嫌恨想”此三条学处中,无有“病者”之开许。
Sabbasekhiyesu ābādhapaccayā anāpatti, thūpīkatapiṇḍapāte sūpabyañjanena paṭicchādane ujjhānasaññimhīti tīsu sikkhāpadesu gilāno natthīti.