4. 尼萨耆亚篇复注巴利 4. Nissaggiyakaṇḍaṃ
全篇 263 段
1. 第一咖提那学处的注释巴利
1. Paṭhamakathinasikkhāpadavaṇṇanā
459 “已寂灭罪恶者”是指已经止息了恶行的人。“在乔达摩塔庙处”说的是在乔达摩夜叉的塔庙所在地建起的寺院。世尊允许在家信众供养衣服之后,比丘们得到了很多衣服,把它们捆成包袱,有的顶在头上,有的扛在肩上,有的系在腰间,就这样走过来。世尊看到以后,在为衣服划定界限时,允许将三衣作为日常受用,但并不是通过决意的方式。人们在这里沐浴,所以叫沐浴处,也就是沐浴的渡口。巴利
459.Samitāvināti samitapāpena. Gotamake cetiyeti gotamayakkhassa cetiyaṭṭhāne katavihāro vuccati. Paribhuñjituṃ anuññātaṃ hotīti bhagavatā gahapaticīvare anuññāte bahūni cīvarāni labhitvā bhaṇḍikaṃ katvā sīsepi khandhepi kaṭiyāpi ṭhapetvā āgacchante bhikkhū disvā cīvare sīmaṃ bandhantena ticīvaraṃ paribhogatthāya anuññātaṃ, na pana adhiṭṭhānavasena. Nahāyanti etthāti nahānaṃ, nahānatitthaṃ.
460 有一位婆罗门这样想:“对佛宝和僧宝的供养是大家所知道的,那怎样才算是供养了法宝呢?”他就去拜访世尊,问了这个事情。世尊说:“婆罗门,如果你想供养法宝,就去供养一位多闻者。”婆罗门说:“尊者,请告诉我谁是多闻者。”世尊说:“去问比丘僧团。”他就去比丘们那里,说:“尊者们,请告诉我多闻者。”比丘们说:“阿难长老就是。”婆罗门就用价值千金的一件衣服供养了长老。因此说“由获得而生起”。“生起”这个词也有“已完成”的意思,为了否定这个意思,所以说“并非由完成而生起”。因为那件衣服最初是由织布的工作完成的。巴利
460. Eko kira brāhmaṇo cintesi ‘‘buddharatanassa ca saṅgharatanassa ca pūjā paññāyati, kathaṃ nu kho dhammaratanaṃ pūjitaṃ nāma hotī’’ti. So bhagavantaṃ upasaṅkamitvā etamatthaṃ pucchi. Bhagavā āha ‘‘sacepi brāhmaṇa dhammaratanaṃ pūjetukāmo, ekaṃ bahussutaṃ pūjehī’’ti. Bahussutaṃ bhante ācikkhathāti. Bhikkhusaṅghaṃ pucchāti. So bhikkhū upasaṅkamitvā ‘‘bahussutaṃ bhante ācikkhathā’’ti āha. Ānandatthero brāhmaṇāti. Brāhmaṇo theraṃ sahassagghanakena cīvarena pūjesi. Tena vuttaṃ ‘‘paṭilābhavasena uppanna’’nti. Uppanna-saddo nipphannapariyāyopi hotīti taṃ paṭikkhipanto āha ‘‘no nipphattivasenā’’ti. Paṭhamameva hi taṃ tantavāyakammena nipphannaṃ.
在长老面前让他接受依止,自己则做告白仪轨。这里应当知道,舍利弗长老也是同样做的。就这样,每个人把自己的钵和衣交出去,让他出家并接受依止,结果形成了五百人一组、共五组的比丘团体。具寿阿难极度地执取“这是我的”——阿难长老因为还没有断尽烦恼,这样执取倒也罢了;舍利弗长老又怎么会这样呢?这种执取不是基于执著家宅的世俗情爱,而是出于对功德的尊重与珍视,所以并没有过失。第九日或第十日——这是用业格来表达位格的含义,意思是“在第九日或第十日”。Sace bhaveyya的意思是“如果有人这样说”。Vuttasadisameva——这里也有人读作vuttadivasameva。Dhāretu——这里应当知道省略了“āha”(他说)这个词。巴利
Therassa santike upajjhaṃ gāhāpetvā sayaṃ anussāvanakammaṃ karotīti ettha sāriputtattheropi tatheva karotīti daṭṭhabbaṃ. Evaṃ ekamekena attano pattacīvaraṃ datvā pabbājetvā upajjhaṃ gaṇhāpitāni pañca pañca bhikkhusatāni ahesuṃ. Āyasmantaṃ ānandaṃ ativiya mamāyatīti ānandatthero tāva mamāyatu akhīṇāsavabhāvato, sāriputtatthero kathanti? Na idaṃ mamāyanaṃ gehassitapemavasena, atha kho guṇasambhāvanāvasenāti nāyaṃ doso. Navamaṃ vā divasaṃ dasamaṃ vāti bhummatthe upayogavacanaṃ , navame vā dasame vā divaseti attho. Sace bhaveyyāti sace kassaci evaṃ siyā. Vuttasadisamevāti ettha ‘‘vuttadivasamevā’’tipi paṭhanti. Dhāretunti ettha ‘‘āhā’’ti pāṭhaseso daṭṭhabbo.
462-463 对于“Niṭṭhitacīvarasmiṃ”这一说法,是把位格的语尾省略后加以解释,所以说成“niṭṭhite cīvarasmiṃ”,意思就是:当衣已经做成时,做衣的障碍已经断除。应当这样连接理解:凡是袈裟襻、纽扣、边条等应当做的,都做完了。“Sūciyā paṭisāmanaṃ”这句,是为了表明缝纫工作已经妥善完成;在这里,以缝纫工作的完成为标准。“Etesampi”则是指已经失坏等情形。巴利
462-463.Niṭṭhitacīvarasminti bhummavacanassa lopaṃ katvā niddesoti āha ‘‘niṭṭhite cīvarasmi’’nti, cīvarassa karaṇapalibodhe upacchinneti vuttaṃ hoti. Pāsapaṭṭagaṇṭhikapaṭṭapariyosānaṃ yaṃ kiñci kātabbaṃ, taṃ katvāti yojetabbaṃ. Sūciyā paṭisāmananti idaṃ sūcikammassa sammā pariniṭṭhitabhāvadassanatthaṃ vuttaṃ, sūcikammaniṭṭhānamevettha pamāṇaṃ. Etesampīti vinaṭṭhādiṃ parāmasati.
“咖提那已撤除时”这句话的意思是:僧团的咖提那已经敷展,而那个咖提那又被撤除了。第二句“显示了第二种障碍的不存在”,就是显示住处障碍的不存在。在这里,通过“衣已作成时”和“咖提那已撤除时”这两个词句,显示了两种障碍的不存在,从而说明:对于已敷展咖提那的人,在五个月之内,只要衣障碍和住处障碍还没有断除,未决意、未分配的多余衣服即使超过十天也可以存放。因为已敷展咖提那的人,在咖提那撤除之前,可以获得五种功德:不告而行、不持而行、随需衣、团体进食,以及在该处所生起的衣。“以离开为终了”就是“Pakkamanantikā”的意思。其余的也应这样理解。详细内容会在它出现的地方显现出来。巴利
Kathine ca ubbhatasminti yaṃ saṅghassa kathinaṃ atthataṃ, tasmiṃ kathine ca ubbhateti attho. Dutiyassa palibodhassa abhāvaṃ dassetīti āvāsapalibodhassa abhāvaṃ dasseti. Ettha ca ‘‘niṭṭhitacīvarasmiṃ ubbhatasmiṃ kathine’’ti imehi dvīhi padehi dvinnaṃ palibodhānaṃ abhāvadassanena atthatakathinassa pañcamāsabbhantare yāva cīvarapalibodho āvāsapalibodho ca na upacchijjati, tāva anadhiṭṭhitaṃ avikappitaṃ atirekacīvaraṃ dasāhato parampi ṭhapetuṃ vaṭṭatīti dīpeti. Atthatakathinassa hi yāva kathinassa ubbhārā anāmantacāro asamādānacāro yāvadatthacīvaraṃ gaṇabhojanaṃ yo ca tattha cīvaruppādoti ime pañcānisaṃsā labbhanti. Pakkamanaṃ anto assāti pakkamanantikā. Evaṃ sesāpi veditabbā. Vitthāro panettha āgataṭṭhāneyeva āvi bhavissati.
“Khoma”是指用亚麻线织成的亚麻布衣,其余几种也照这样理解。“Sāṇa”是指用麻纤维线做成的衣。“Bhaṅga”是指把亚麻线等全部或其中几种混合起来做成的衣。也有些人认为,“bhaṅga”纯粹就是麻纤维做的。至于dukūla、paṭṭuṇṇa、somārapaṭa、cīnapaṭa、iddhija、devadinna这六种衣,因为它们都随顺上述那些衣,所以没有另外单独说明。其中,dukūla与sāṇa相顺,因为都是麻纤维做的。paṭṭuṇṇa是产在paṭṭuṇṇa地方的布。《阿毗达那词典》里说:“paṭṭuṇṇa是丝绸的一种。”somārapaṭa和cīnapaṭa是分别产在somāra地方和cīna地方的布。paṭṭuṇṇa等这三种与丝绸相顺,因为都是用虫类所吐的丝做成的。iddhija是善来比丘凭福德神通变化出来的衣,它属于亚麻衣等当中的某一种,所以与它们相顺。devadinna是天神给的衣,就像如意树上化现出来、由天女jālinī布施给阿那律长老的那块布一样,它也属于亚麻衣等当中的某一种,因此也与它们相顺。巴利
Khomanti khomasuttehi vāyitaṃ khomapaṭacīvaraṃ, tathā sesāni. Sāṇanti sāṇavākasuttehi katacīvaraṃ. Bhaṅganti khomasuttādīni sabbāni ekaccāni vā missetvā katacīvaraṃ. Bhaṅgampi vākamayamevāti keci. Dukūlaṃ paṭṭuṇṇaṃ somārapaṭaṃ cīnapaṭaṃ iddhijaṃ devadinnanti imāni pana cha cīvarāni etesaṃyeva anulomānīti visuṃ na vuttāni. Dukūlañhi sāṇassa anulomaṃ vākamayattā. Paṭṭuṇṇadese sañjātavatthaṃ paṭṭuṇṇaṃ. ‘‘Paṭṭuṇṇakoseyyaviseso’’ti hi abhidhānakose vuttaṃ. Somāradese cīnadese ca jātavatthāni somāracīnapaṭāni. Paṭṭuṇṇādīni tīṇi koseyyassa anulomāni pāṇakehi katasuttamayattā. Iddhijaṃ ehibhikkhūnaṃ puññiddhiyā nibbattacīvaraṃ, taṃ khomādīnaṃ aññataraṃ hotīti tesaṃ eva anulomaṃ. Devatāhi dinnaṃ cīvaraṃ devadinnaṃ, taṃ kapparukkhe nibbattaṃ jāliniyā devakaññāya anuruddhattherassa dinnavatthasadisaṃ, tampi khomādīnaṃyeva anulomaṃ hoti tesu aññatarabhāvato.
针对中等身材男子的拃量,而说“两拃”等等。由此显示:长度上等于木匠一肘,宽度上是它的一半,这个尺寸就可以用来分配。正如《造屋学处注释》中所说:“所谓善逝拃,就是现今中等身材男子的三拃,用木匠肘来算就是一肘半。”所以,以善逝指节来算的十二指节,用木匠肘来算就是一肘半,这个道理成立。这样一来,以善逝指节来算的八指节就是木匠一肘的量,这句话也是现成的。巴利
Majjhimassa purisassa vidatthiṃ sandhāya ‘‘dve vidatthiyo’’tiādi vuttaṃ. Iminā dīghato vaḍḍhakīhatthappamāṇaṃ vitthārato tato upaḍḍhappamāṇaṃ vikappanupaganti dasseti. Tathā hi ‘‘sugatavidatthi nāma idāni majjhimassa purisassa tisso vidatthiyo, vaḍḍhakīhatthena diyaḍḍho hattho hotī’’ti kuṭikārasikkhāpadaṭṭhakathāyaṃ (pārā. aṭṭha. 2.348-349) vuttaṃ, tasmā sugataṅgulena dvādasaṅgulaṃ vaḍḍhakīhatthena diyaḍḍho hatthoti siddhaṃ. Evañca katvā sugataṅgulena aṭṭhaṅgulaṃ vaḍḍhakīhatthappamāṇanti idaṃ āgatamevāti.
“Taṃ atikkāmayato”这里,“taṃ”指衣或时间,它(parāmasati)执取此二者。“Tassa yo aruṇo”是说那件衣产生的那一天已经过去的黎明。“Cīvaruppādadivasena saddhiṃ”意思是“连同衣产生之日的已过黎明一起”。因为“divasa”这个词在这里指的是属于那一天的黎明。“Bandhitvā”是用绳子等绑起来,“Veṭhetvā”是用布等裹起来。巴利
Taṃ atikkāmayatoti ettha tanti cīvaraṃ kālaṃ vā parāmasati. Tassa yo aruṇoti tassa cīvaruppādadivasassa yo atikkanto aruṇo. Cīvaruppādadivasena saddhinti cīvaruppādadivasassa atikkantaaruṇena saddhinti attho. Divasasaddena hi taṃdivasanissito aruṇo vutto. Bandhitvāti rajjuādīhi bandhitvā. Veṭhetvāti vatthādīti veṭhetvā.
“应当说”这句话,是考虑到僧团才说的。在“也可以用别的方式说”这里,诸师说:“不管用什么语言,就算不按词句的顺序,只要把意思说清楚了,就可以。”“因此”是指由接受罪过的人说。接受的人说了“你看见了吗?”之后,说罪的人就把该说的话说出来:“是的,我看见了。”接着,接受的人又说该说的话:“你以后应当防护。”这样说完之后,说罪的人再说该说的话:“好的,我一定好好防护。”以此表明自己已经在未来防护这件事上站稳了。在两种或多种罪过的情况下,言语的差别还是按照前面说的方式理解。在“于白中忆起罪过、显露罪过”这里,意思是应当说“两种罪过”或者“多种罪过”。即使在施衣时,也是指在舍弃衣的施与中。依事而言,就是依衣的数量来算。所谓“对众所说的圣典,在此即是圣典”,是因为在“我把这些施与诸位尊者”这句话里,两种说法没有差别,所以才这样说。说了“如此……可以这样说”之后,又说明了其中的原因:“从此更重”等等。其中,“从此”是指从舍弃衣的施与这件事来说。因为白二甘马比白甘马更重,所以说“从此更重”。在“我此衣”这句里,也有人读作“此衣”。巴利
Vacanīyoti saṅghaṃ apekkhitvā vuttaṃ. Aññathāpi vattabbanti ettha ‘‘yāya kāyaci bhāsāya padapaṭipāṭiyā avatvāpi atthamatte vutte vaṭṭatī’’ti vadanti. Tenāti āpattiṃ paṭiggaṇhantena. Paṭiggāhakena ‘‘passasī’’ti vutte desakena vattabbavacanaṃ dasseti ‘‘āma passāmī’’ti. Puna paṭiggāhakena vattabbavacanamāha ‘‘āyatiṃ saṃvareyyāsī’’ti. Evaṃ vutte puna desakena vattabbavacanaṃ ‘‘sādhu suṭṭhu saṃvarissāmī’’ti. Iminā attano āyatiṃ saṃvare patiṭṭhitabhāvaṃ dasseti. Dvīsu pana sambahulāsu vāti dvīsu sambahulāsu vā āpattīsu purimanayeneva vacanabhedo veditabbo. Ñattiyaṃ āpattiṃ sarati vivaratīti ettha dve āpattiyoti vā sambahulā āpattiyoti vā vattabbanti adhippāyo. Cīvaradānepīti nissaṭṭhacīvarassa dānepi. Vatthuvasenāti cīvaragaṇanāya. Gaṇassa vuttā pāḷiyevettha pāḷīti dvīsu imāhaṃ āyasmantānaṃ nissajjāmīti vacane visesābhāvato vuttaṃ. Evaṃ…pe… vattuṃ vaṭṭatīti vatvā tattha kāraṇamāha ‘‘itogarukatarānī’’tiādi. Tattha itoti ito nissaṭṭhacīvaradānato. Ñattikammato ñattidutiyakammaṃ garukataranti āha ‘‘ito garukatarānī’’ti. Imāhaṃ cīvaranti ettha ‘‘imaṃ cīvara’’ntipi paṭhanti.
468 “在这里,想不保护”这句话,是针对犹豫不决的人和还没有越过(犯戒界限)但已有“已越过”之想的人说的。对于有这种想的人也是如此——意思是:不只是对已经越过、并且有“已越过”之想的人,还包括犹豫不决的人和没有越过但有“已越过”之想的人。用“在这里,想不保护”等语所说的含义,也适用于其余三法(其余三种情况)。这个道理适用于一切处——就是说,这个道理也适用于未毁坏等情形,应当这样搭配理解:当其他衣被白蚁等咬坏时,生起“我的衣也被咬坏了”这样的想,等等。他说明了未被强夺和未丢失之间的差别:“以强行夺取的方式”。以偷盗方式拿走的东西,才算是丢失;以强行夺取方式拿走的东西,算是被强夺。“无犯:得到他人所作之物而受用”——这是就坐垫而说的。因为,如果有人没有在旧坐垫边缘留出一拃(的余地),而另做了一块新坐垫,那么他这块坐垫就是应舍弃的。因此,“无犯:得到他人所作之物而受用”这句话,成立这样的含义:他人所应舍弃之物,另一人可以受用。这是就受用而说的,意思是:对于没有越过但有“已越过”之想的人,以及犹豫不决的人,只有在受用时才有恶作罪;如果不受用而只是放着,则没有犯。巴利
468.Naidha saññā rakkhatīti idaṃ vematikaṃ anatikkantasaññañca sandhāya vuttaṃ. Yopi evaṃsaññī, tassapīti na kevalaṃ atikkante atikkantasaññissa, atha kho vematikassa anatikkantasaññissapīti attho. ‘‘Na idha saññā rakkhatī’’tiādinā vuttamatthaṃ sesattikepi atidisati. Esa nayo sabbatthāti esa nayo avinaṭṭhādīsupīti aññesaṃ cīvaresu upacikādīhi khāyitesu ‘‘mayhampi cīvaraṃ khāyita’’nti evaṃsaññī hotītiādinā yojetabbanti dasseti. Anaṭṭhato aviluttassa visesamāha ‘‘pasayhāvahāravasenā’’ti. Theyyāvahāravasena gahitañhi naṭṭhanti adhippetaṃ, pasayhāvahāravasena gahitaṃ viluttanti. Anāpatti aññena kataṃ paṭilabhitvā paribhuñjatīti idaṃ nisīdanasanthataṃ sandhāya vuttaṃ. Yaṃ yena hi purāṇasanthatassa sāmantā sugatavidatthiṃ anādiyitvā aññaṃ navaṃ nisīdanasanthataṃ kataṃ, tassa taṃ nissaggiyaṃ hoti. Tasmā ‘‘anāpatti aññena kataṃ paṭilabhitvā paribhuñjatī’’ti idaṃ parassa nissaggiyaṃ aparassa paribhuñjituṃ vaṭṭatīti imamatthaṃ sādheti. Paribhogaṃ sandhāya vuttanti anatikkante atikkantasaññissa vematikassa ca paribhuñjantasseva dukkaṭaṃ, na pana aparibhuñjitvā ṭhapentassāti adhippāyo.
469 “决意三衣”的意思是:说出名称之后再决意。“不令别用”的意思是:说出名称之后不令别用。这个道理在一切情况下都一样。所以,在决意三衣等时,应当说出名称再决意,比如说“我决意这件桑喀帝”等等。但在令别用时,就不该取各件衣的名称,而应直接说“我把这件衣令别用于你”来令别用。不管是三衣还是别的衣,如果取了那件衣的名称来令别用,那就等于没有令别用,仍然停留在多余衣的状态。此后令别用,三部复注都说:“过了四个月之后,允许令别用后受用。”不过也有人主张:“此后令别用后,可以一直放到来年雨季的四个月为止。”三部复注还说:“不能把‘此后允许令别用’理解成允许取雨浴衣、痒疮覆衣等各自的名称来令别用,因为此后根本没有雨浴衣等名称。所以,此后令别用时,也不该取名称来令别用。由于对两者都允许此后令别用后受用,所以应当这样令别用后,再用别的名称决意而受用。”巴利
469.Ticīvaraṃ adhiṭṭhātunti nāmaṃ vatvā adhiṭṭhātuṃ. Na vikappetunti nāmaṃ vatvā na vikappetuṃ. Esa nayo sabbattha. Tasmā ticīvarādīni adhiṭṭhahantena ‘‘imaṃ saṅghāṭiṃ adhiṭṭhāmī’’tiādinā nāmaṃ vatvā adhiṭṭhātabbaṃ. Vikappentena pana ‘‘imaṃ saṅghāṭi’’ntiādinā tassa tassa cīvarassa nāmaṃ aggahetvāva ‘‘imaṃ cīvaraṃ tuyhaṃ vikappemī’’ti vikappetabbaṃ. Ticīvaraṃ vā hotu aññaṃ vā, yadi taṃ taṃ nāmaṃ gahetvā vikappeti, avikappitaṃ hoti, atirekacīvaraṭṭhāneyeva tiṭṭhati. Tato paraṃ vikappetunti ‘‘catumāsato paraṃ vikappetvā paribhuñjituṃ anuññāta’’nti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Keci pana ‘‘tato paraṃ vikappetvā yāva āgāmisaṃvacchare vassānaṃ cātumāsaṃ, tāva ṭhapetuṃ anuññāta’’ntipi vadanti. ‘‘Tato paraṃ vikappetuṃ anujānāmīti ettāvatā vassikasāṭikaṃ kaṇḍuppaṭicchādiñca taṃ taṃ nāmaṃ gahetvā vikappetuṃ anuññātanti evamattho na gahetabbo tato paraṃ vassikasāṭikādināmasseva abhāvato. Tasmā tato paraṃ vikappentenapi nāmaṃ gahetvā na vikappetabbaṃ. Ubhinnampi tato paraṃ vikappetvā paribhogassa anuññātattā tathā vikappitaṃ aññanāmena adhiṭṭhahitvā paribhuñjitabba’’nti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ.
“我收回”的意思就是:我放置,或者我舍弃。在“我决意这件桑喀帝”这一句里,复注中说:“也可以说‘我决意这件衣为桑喀帝’”,这和“我决意这件衣为资具布”的说法是一致的。所谓“做身表”,是指用手摸衣或摇动衣。“两种”,是指在面前和不在面前这两种情况。关于“手距”,这里是就十二肘而说的,所以在十二肘范围内,应该说“这件”然后决意。有些人说,超出这个范围之后,应该说“那件”然后决意。不过复注里对此没有说什么。在经和注里,所有地方的“手距”都指一肘半,所以这里为什么特别另作区分,应该去探究原因。所谓“邻近的寺院”,是指当天能去并返回的地方。他们说,“在邻近的寺院”只是说法上的开头而已,所以即使是在留意了放置之处以后,站在远处也可以决意。而所谓“留意放置之处”,是因为留意放置之处比较合适才这么说,其实这里的关键标准就是留意那件衣。巴利
Paccuddharāmīti ṭhapemi, pariccajāmīti vā attho. Imaṃ saṅghāṭiṃ adhiṭṭhāmīti ettha ‘‘imaṃ cīvaraṃ saṅghāṭiṃ adhiṭṭhāmīti evampi vattuṃ vaṭṭatī’’ti gaṇṭhipadesu vuttaṃ, tampi ‘‘imaṃ cīvaraṃ parikkhāracoḷaṃ adhiṭṭhāmī’’ti iminā sameti. Kāyavikāraṃ karontenāti hatthena cīvaraṃ parāmasantena vā cālentena vā. Duvidhanti sammukhaparammukhabhedesu duvidhaṃ. Hatthapāseti idaṃ dvādasahatthaṃ sandhāya vuttaṃ, tasmā dvādasahatthabbhantare ṭhitaṃ ‘‘ima’’nti vatvā adhiṭṭhātabbaṃ. Tato paraṃ ‘‘eta’’nti vatvā adhiṭṭhātabbanti keci vadanti. Gaṇṭhipadesu panettha na kiñci vuttaṃ. Pāḷiyaṃ aṭṭhakathāyañca sabbattha ‘‘hatthapāso’’ti aḍḍhateyyahattho vuccati, tasmā idha visesavikappanāya kāraṇaṃ gavesitabbaṃ. Sāmantavihāro nāma yattha tadaheva gantvā nivattituṃ sakkā. ‘‘Sāmantavihāre’’ti idaṃ desanāsīsamattaṃ, tasmā ṭhapitaṭṭhānaṃ sallakkhetvā dūre ṭhitampi adhiṭṭhātabbanti vadanti. Ṭhapitaṭṭhānaṃ sallakkhetvāti ca idaṃ ṭhapitaṭṭhānasallakkhaṇaṃ anucchavikanti katvā vuttaṃ, cīvarasallakkhaṇamevettha pamāṇaṃ.
以决意而放置的衣物,是指以资具布之名决意而放置的衣物。因为在决意之前,还没有桑喀帝等名称的用法,所以这里开示了“我舍出这个”这样单独舍出资具布的方法。不过,由于已经以资具布之名决意,即使说“我舍出这个资具布”也没有过失,这一点可以理解。“舍出之后应再决意”这句话,是针对想以桑喀帝等衣名决意后再使用的人说的。对于以资具布之名决意后就使用的人来说,之前所作的决意就是他的决意。“没有决意的作用”这句话,表明也没有作净(点净)的作用。“至于三衣”等语,是针对符合拳量五等衣的尺寸而说的。“决意为资具布”,是指把它作为资具布来决意。由于在有结界的界内,存在不离衣结界的认定,所以即使衣离开身边也没有过失,在那里并不存在难以护持的问题,因此说“在无结界界则难以护持”。巴利
Adhiṭṭhahitvā ṭhapitavatthehīti parikkhāracoḷanāmena adhiṭṭhahitvā ṭhapitavatthehi. Adhiṭṭhānato pubbe saṅghāṭiādivohārassa abhāvato ‘‘imaṃ paccuddharāmī’’ti parikkhāracoḷassa visuṃ paccuddhāravidhiṃ dasseti. Parikkhāracoḷanāmena pana adhiṭṭhitattā ‘‘imaṃ parikkhāracoḷaṃ paccuddharāmī’’ti vuttepi nevatthi dosoti viññāyati. Paccuddharitvā puna adhiṭṭhātabbānīti idañca saṅghāṭiādicīvaranāmena adhiṭṭhahitvā paribhuñjitukāmaṃ sandhāya vuttaṃ. Parikkhāracoḷanāmeneva adhiṭṭhahitvā paribhuñjantassa pana pubbekataadhiṭṭhānameva adhiṭṭhānaṃ. Adhiṭṭhānakiccaṃ natthīti iminā kappabindudānakiccampi natthīti dasseti. Muṭṭhipañcakāditicīvarappamāṇayuttaṃ sandhāya ‘‘ticīvaraṃ panā’’tiādi vuttaṃ. Parikkhāracoḷaṃ adhiṭṭhātunti parikkhāracoḷaṃ katvā adhiṭṭhātuṃ. Baddhasīmāyaṃ avippavāsasīmāsammutisabbhāvato cīvaravippavāsepi nevatthi dosoti na tattha dupparihāratāti āha ‘‘abaddhasīmāyaṃ dupparihāra’’nti.
“未超过尺寸”是指:长度不超过善逝拃的六拃,宽度不超过两拃半,也就是没有超出这个尺寸。有人会问:雨浴衣不是因雨季过去、覆疮衣不是因病愈而舍去决意吗?正因如此,《论母注》(《疑惑度释·咖提那学处释》)中说:“雨浴衣因雨季月份过去,覆疮衣因病愈,都会舍去决意。”那么,为什么又说“此后应舍出然后作净”呢?如果决意还在,舍出才合理吧?对此,三处结节点中是这样说的:“‘舍出’这句话并不是针对舍出本身说的,而应把‘舍出’理解为从雨浴衣的状态中移除。因此,为了说明‘从冬季第一天起,在十天之内从雨浴衣的状态中移除,然后应作净’这个意思,才说‘此后应舍出然后作净’。”巴利
Anatirittappamāṇāti sugatavidatthiyā dīghaso cha vidatthiyo tiriyaṃ aḍḍhateyyavidatthiñca anatikkantappamāṇāti attho. Nanu ca vassikasāṭikā vassānātikkamena, kaṇḍuppaṭicchādi ābādhavūpasamena adhiṭṭhānaṃ vijahati. Teneva mātikāṭṭhakathāyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. kathinasikkhāpadavaṇṇanā) ‘‘vassikasāṭikā vassānamāsātikkamenapi, kaṇḍuppaṭicchādi ābādhavūpasamenapi adhiṭṭhānaṃ vijahatī’’ti vuttaṃ. Tasmā ‘‘tato paraṃ paccuddharitvā vikappetabbā’’ti kasmā vuttaṃ. Sati hi adhiṭṭhāne paccuddhāro yuttoti? Ettha tāva tīsupi gaṇṭhipadesu idaṃ vuttaṃ ‘‘paccuddharitvāti idaṃ paccuddharaṇaṃ sandhāya na vuttaṃ, paccuddharitvāti pana vassikasāṭikabhāvato apanetvāti evamattho gahetabbo. Tasmā hemantassa paṭhamadivasato paṭṭhāya antodasāhe vassikasāṭikabhāvato apanetvā vikappetabbāti imamatthaṃ dassetuṃ ‘tato paraṃ paccuddharitvā vikappetabbā’ti vutta’’nti.
有些人却说:就像在咖提那月期间得到的衣,过了咖提那月就成为应舍;同样,这件雨浴衣过了雨季的月份也成为应舍,所以要在迦提满月日把它舍出,然后从冬季第一天起作净——应该这样理解其含义。应当知道,“舍出之后应作净”这句话的语法关系是这样的。这种说法并不合理。因为在咖提那月期间得到的衣,由于处在多余衣的状态,如果在最后一天还没有作决意,过了咖提那月就成为应舍。但这件雨浴衣因为已经作了决意而存放着,和那种情况不同,雨季过后怎么会成为应舍呢?只有未作决意、未作净的衣,在各自时限过后才成为应舍。因此,即使在冬季,雨浴衣也仍然获得十天的护持。同样,覆疮衣也因病愈而舍弃决意,所以此后获得十天的护持,但不应超过十天,而应作净。巴利
Keci pana ‘‘yathā kathinamāsabbhantare uppannacīvaraṃ kathinamāsātikkame nissaggiyaṃ hoti, evamayaṃ vassikasāṭikāpi vassānamāsātikkame nissaggiyā hoti, tasmā kattikapuṇṇamadivase paccuddharitvā tato paraṃ hemantassa paṭhamadivase vikappetabbāti evamattho gahetabbo. Paccuddharitvā tato paraṃ vikappetabbāti padayojanā veditabbā’’ti ca vadanti, taṃ na yuttaṃ. Kathinamāse uppannañhi cīvaraṃ atirekacīvaraṭṭhāne ṭhitattā avasānadivase anadhiṭṭhitaṃ kathinamāsātikkame nissaggiyaṃ hoti. Ayaṃ pana vassikasāṭikā adhiṭṭhahitvā ṭhapitattā na tena sadisāti vassānātikkame kathaṃ nissaggiyā hoti. Anadhiṭṭhitaavikappitameva hi taṃtaṃkālātikkame nissaggiyaṃ hoti, tasmā hemantepi vassikasāṭikā dasāhaṃ parihāraṃ labhatiyeva. Evaṃ kaṇḍuppaṭicchādipi ābādhavūpasamena adhiṭṭhānaṃ vijahati, tasmā tato paraṃ dasāhaṃ parihāraṃ labhati, dasāhaṃ pana anatikkamitvā vikappetabbāti.
有些人则说:“因为在‘决意坏失之相’里没有提到,所以雨浴衣即使过了雨安居月,覆疮衣即使病已痊愈,也不舍弃决意。因此才说‘此后应舍出再作净’。”这种说法与《论母注》不一致,但与《一切善见》一致。确实,《一切善见》里并没有“雨浴衣因过了雨安居月、覆疮衣因病愈而舍弃决意”这句话;而在《附随注》中,针对“有罪是在冬季发生,不是在夏季”这一处,才这样说:“穿着在迦提满月后的第一天已作净而存放的雨浴衣,就在冬季有罪。《库伦德注》则说‘如果在迦提满月日没有舍出,就在冬季有罪’,这也是说得很好的。因为经中说‘可以决意四个月,此后应作净’。”巴利
Keci pana ‘‘adhiṭṭhānabhedalakkhaṇe avuttattā vassikasāṭikā vassānamāsātikkamepi, kaṇḍuppaṭicchādi ābādhe vūpasantepi adhiṭṭhānaṃ na vijahati, tasmā ‘tato paraṃ paccuddharitvā vikappetabbā’ti idaṃ vutta’’nti vadanti, taṃ mātikāṭṭhakathāya na sameti, samantapāsādikāya pana sameti. Tathā hi ‘‘vassikasāṭikā vassānamāsātikkamenapi, kaṇḍuppaṭicchādi ābādhavūpasamenapi adhiṭṭhānaṃ vijahatī’’ti idaṃ samantapāsādikāyaṃ natthi, parivāraṭṭhakathāyañca ‘‘atthāpatti hemante āpajjati, no gimhe’’ti ettha idaṃ vuttaṃ ‘‘kattikapuṇṇamāsiyā pacchime pāṭipadadivase vikappetvā ṭhapitaṃ vassikasāṭikaṃ nivāsento hemante āpajjati. Kurundiyaṃ pana ‘kattikapuṇṇamadivase apaccuddharitvā hemante āpajjatī’ti vuttaṃ, tampi suvuttaṃ. Cātumāsaṃ adhiṭṭhātuṃ, tato paraṃ vikappetunti hi vutta’’nti (pari. aṭṭha. 323).
在这两种注释里,《大注》说是因为穿着而犯恶作,《库伦德注》则说是因为没有舍出而犯。因此,按照《库伦德注》所说的方式可以知道,雨浴衣即使过了雨安居的月份,也不会失去决意。因为《库伦德注》中说“雨安居可以决意四个月,之后应当作净”,所以如果没有在迦提满月日舍出,那么没有失去决意的雨浴衣进入冬季时,由于在应当作净的范围内仍然有决意,就会产生恶作。因此,“如果在迦提满月日没有舍出,到冬季就有罪”这句话,正是根据这个意思说的。所以应当在迦提满月日舍出,然后在冬季作净。因此,应当审察之后,采用更合理的说法。巴利
Tattha mahāaṭṭhakathāyaṃ nivāsanapaccayā dukkaṭaṃ vuttaṃ, kurundaṭṭhakathāyaṃ pana apaccuddhārapaccayā. Tasmā kurundiyaṃ vuttanayeneva vassikasāṭikā vassānamāsātikkamepi adhiṭṭhānaṃ na vijahatīti paññāyati. Kurundiyañhi ‘‘vassānaṃ cātumāsaṃ adhiṭṭhātuṃ, tato paraṃ vikappetu’’nti vacanato yadi kattikapuṇṇamāyaṃ na paccuddhareyya, avijahitādhiṭṭhānā vassikasāṭikā hemantaṃ sampattā vikappanakkhette adhiṭṭhānasabbhāvato dukkaṭaṃ janeti, tasmā kattikapuṇṇamāyaṃ eva paccuddharitvā hemante vikappetabbāti iminā adhippāyena ‘‘kattikapuṇṇamadivase apaccuddharitvā hemante āpajjatī’’ti vuttaṃ, tasmā vīmaṃsitvā yuttataraṃ gahetabbaṃ.
因为已经允许用来洗澡,所以说“这件衣服即使只是染成不同颜色,也是可以的”。至于说“两件就不可以”,是因为两件没有决意的依据。他们说:“如果雨安居期间又得到另一件雨浴衣,就应当把先前那件雨浴衣舍掉、作净,然后重新决意。”所谓“符合尺寸”,就是长度两善逝拃、宽度一拃半、边缘一拃,合起来符合这个尺寸。所谓“有尺寸”,就是长度四善逝拃、横宽两拃,这样符合所说的尺寸。关于“舍掉后作净”,这里应当说的内容,前面已经说过了。他们说:“一次决意就是已经决意了,不会再舍掉,因为没有时间界限。”另一些人则说:“为了说明即使只说一次也成立,才说‘一次决意就是已经决意了’。”这两种说法在这里引用这句话,都看不出有什么新的作用,所以《论母注释》在这个地方没有说“一次决意就是已经决意了”这一句。巴利
Nahānatthāya anuññātattā ‘‘vaṇṇabhedamattarattāpi cesā vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Dve pana na vaṭṭantīti dvinnaṃ adhiṭṭhānābhāvato vuttaṃ. ‘‘Sace vassāne aparā vassikasāṭikā uppannā hoti, purimavassikasāṭikaṃ paccuddharitvā vikappetvā ca adhiṭṭhātabbā’’ti vadanti. Pamāṇayuttanti dīghaso sugatavidatthiyā dve vidatthiyo, vitthārato diyaḍḍhā, dasā vidatthīti iminā pamāṇena yuttaṃ. Pamāṇikāti sugatavidatthiyā dīghaso catasso vidatthiyo, tiriyaṃ dve vidatthiyoti evaṃ vuttappamāṇayuttā. Paccuddharitvā vikappetabbāti ettha yaṃ vattabbaṃ, taṃ heṭṭhā vuttameva. ‘‘Sakiṃ adhiṭṭhitaṃ adhiṭṭhitameva hoti, puna na paccuddharīyati kālaparicchedābhāvato’’ti vadanti. Apare pana ‘‘ekavacanenapi vaṭṭatīti dassanatthaṃ ‘sakiṃ adhiṭṭhitaṃ adhiṭṭhitamevā’ti vutta’’nti vadanti. Ubhayatthāpi assa vacanassa idha vacane apubbaṃ payojanaṃ na dissati, teneva mātikāṭṭhakathāyaṃ imasmiṃ ṭhāne ‘‘sakiṃ adhiṭṭhitaṃ adhiṭṭhitameva hotī’’ti idaṃ padaṃ na vuttaṃ.
他们说:在《大护持》中,针对已从自己所有中脱离出来而放置的情况,说为无犯。意思是:如果带着“我要用这个换取药品”“我要把这个给母亲”这样的想法而放置,就必须决意;但如果已经分配好“这是药用的,这是给母亲的”,从而从自己所有中脱离出来,那就不需要再作决意了。关于“为坐卧具资具而布施的敷布”这一项,他们说:不穿、不披,只是铺在床上、椅子上使用的话,即使是属于自己的敷布,也可以不决意。但下文没有区分地说“敷布也应当决意”,所以我们认为,属于自己的敷布就必须决意,应当审察后再采纳。巴利
‘‘Attano santakabhāvato mocetvā ṭhapitaṃ sandhāya mahāpaccariyaṃ anāpatti vuttā’’ti vadanti. Iminā bhesajjaṃ cetāpessāmi, idaṃ mātuyā dassāmīti ṭhapentena adhiṭṭhātabbaṃ, idaṃ bhesajjassa, idaṃ mātuyāti vissajjetvā sakasantakabhāvato mocite adhiṭṭhānakiccaṃ natthīti adhippāyo. Senāsanaparikkhāratthāya dinnapaccattharaṇeti ettha ‘‘anivāsetvā apārupitvā ca kevalaṃ mañcapīṭhesuyeva attharitvā paribhuñjiyamānaṃ paccattharaṇaṃ attano santakampi anadhiṭṭhātuṃ vaṭṭatī’’ti vadanti. Heṭṭhā pana ‘‘paccattharaṇampi adhiṭṭhātabbamevā’’ti avisesena vuttattā attano santakaṃ adhiṭṭhātabbamevāti amhākaṃ khanti, vīmaṃsitvā gahetabbaṃ.
“因还俗”是指在未舍弃学处的情况下成为在家人,这一点在三部《结文》中都有说;此说合理,因为正如把东西布施给别人一样,衣是仅因对之无有执著而舍出去的。不过有些人把“因还俗”理解为“比丘尼成为在家人”,并且说:“比丘即使还俗,只要还没有舍戒,就仍然是比丘,所以不会舍弃决意。”这种说法不能采纳,因为并没有特别指明是“比丘尼因还俗”。比丘尼成为在家人时,不需要另外说舍弃决意,因为她仅凭还俗本身就已经不是沙门尼了。而“因舍戒”这一句,是为了说明:如果比丘还在比丘身份的状态下舍戒,那么即使是贴身所穿的衣,也会舍弃决意。“依小指甲大小”是显示最低限度。“标准衣”是就最后的标准来说的。“穿着两件衣者”,是指为了进入村落,按照《善遮覆学处》所说的方法,把桑喀帝和郁多罗僧合在一起穿着的人。“在缝合处”,是指在两端的缝合处。“此理”是显示这样的意思:在符合尺寸的衣中,任何地方有破洞都会舍弃决意;但在大件衣中,超过那个尺寸的破洞就不会舍弃决意。“所有”是指三衣等分类中的所有衣。巴利
‘‘Hīnāyāvattanenāti sikkhaṃ appaccakkhāya gihibhāvūpagamanenā’’ti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ, taṃ yuttaṃ aññassa dāne viya cīvare nirālayabhāveneva pariccattattā. Keci pana ‘‘hīnāyāvattanenāti bhikkhuniyā gihibhāvūpagamanenā’’ti evamatthaṃ gahetvā ‘‘bhikkhu pana vibbhamantopi yāva sikkhaṃ na paccakkhāti, tāva bhikkhuyevāti adhiṭṭhānaṃ na vijahatī’’ti vadanti, taṃ na gahetabbaṃ ‘‘bhikkhuniyā hīnāyāvattanenā’’ti visesetvā avuttattā. Bhikkhuniyā hi gihibhāvūpagamane adhiṭṭhānavijahanaṃ visuṃ vattabbaṃ natthi tassā vibbhamaneneva assamaṇībhāvato. Sikkhāpaccakkhānenāti pana idaṃ sace bhikkhuliṅge ṭhitova sikkhaṃ paccakkhāti , tassa kāyalaggampi cīvaraṃ adhiṭṭhānaṃ vijahatīti dassanatthaṃ vuttaṃ. Kaniṭṭhaṅgulinakhavasenāti heṭṭhimaparicchedaṃ dasseti. Pamāṇacīvarassāti pacchimappamāṇaṃ sandhāya vuttaṃ. Dve cīvarāni pārupantassāti antaragharappavesanatthāya suppaṭicchannasikkhāpade vuttanayena saṅghāṭiṃ uttarāsaṅgañca ekato katvā pārupantassa. Saṅgharitaṭṭhāneti dvīsupi antesu saṅgharitaṭṭhāne. Esa nayoti iminā pamāṇayuttesu yattha katthaci chiddaṃ adhiṭṭhānaṃ vijahati, mahantesu pana tato parena chiddaṃ adhiṭṭhānaṃ na vijahatīti ayamattho dassito. Sabbesūti ticīvarādibhedesu sabbacīvaresu.
并没有另一个最后标准,这句话的意思是:经里没有提到过。现在为了说明这一点,就说了“因为那……”等话。由于有“若使其超过,则为应切断的巴吉帝亚”这句话,所以他说“因为超过那个是被禁止的”。所谓“这不合理”,意思是:如果把资具布可作净的最后标准拿来当作最后标准,然后针对其余三衣等的拳五指等不同分类的最后标准,说“此理”等话,那就不合理,因为经里并没有那样的最后标准。所谓“与安陀会注释所说相违”,应当知道,通过这个否定,也就否定了“在可作净的最后标准范围内,任何地方有破洞都会舍掉决意”这个说法。因为除了三衣之外,其余衣并不会因为破洞而舍掉决意。所以,在已经决意而放着的其余衣中,即使把它剪成不足可作净最后标准的碎片,也不会舍掉决意。不过,如果在决意之前就已经是那样,那就因为已经不是衣,所以没有决意的作用。“小衣”是指不小于拳五指等分类尺寸的小衣。“或者把大衣做成小衣”,这里的意思是:在三衣的四边中,如果某个地方有破洞也不会舍掉决意,那么从那个地方的周围剪开做成小衣,也不会舍掉决意。巴利
Aññaṃ pacchimappamāṇaṃ nāma natthīti sutte āgataṃ natthīti adhippāyo. Idāni tameva vibhāvetuṃ ‘‘yañhī’’tiādi vuttaṃ. ‘‘Taṃ atikkamayato chedanakaṃ pācittiya’’nti vuttattā āha ‘‘tato uttari paṭisiddhattā’’ti. Taṃ na sametīti parikkhāracoḷassa vikappanupagapacchimaṃ pacchimappamāṇanti gahetvā itaresaṃ ticīvarādīnaṃ muṭṭhipañcakādibhedaṃ pacchimappamāṇaṃ sandhāya ‘‘esa nayo’’tiādivacanaṃ na sameti tādisassa pacchimappamāṇassa sutte abhāvatoti adhippāyo. Andhakaṭṭhakathāyaṃ vuttavacanaṃ na sametīti imināva paṭikkhepena vikappanupagapacchimassa anto yattha katthaci chiddaṃ adhiṭṭhānaṃ vijahatīti ayampi nayo paṭikkhittoyevāti daṭṭhabbaṃ. Ticīvarañhi ṭhapetvā sesacīvaresu chiddena adhiṭṭhānavijahanaṃ nāma natthi, tasmā adhiṭṭhahitvā ṭhapitesu sesacīvaresu vikappanupagapacchimaṃ appahontaṃ katvā khaṇḍākhaṇḍikaṃ chinnesupi adhiṭṭhānavijahanaṃ natthi. Sace pana adhiṭṭhānato pubbeyeva tādisaṃ hoti, acīvarattā adhiṭṭhānakiccaṃ natthi. Khuddakaṃ cīvaranti muṭṭhipañcakādibhedappamāṇato anūnameva khuddakacīvaraṃ. Mahantaṃ vā khuddakaṃ karotīti ettha tiṇṇaṃ cīvarānaṃ catūsu passesu yasmiṃ padese chiddaṃ adhiṭṭhānaṃ na vijahati, tasmiṃ padese samantato chinditvā khuddakaṃ karontassa adhiṭṭhānaṃ na vijahatīti adhippāyo.
当面作净和背面作净:这里应当理解为:以当面方式作净,以背面方式作净。相近与不相近的状态,就是近与远的状态。近、远的状态,应当依照决意部分所说的方式来了知。受用等也适用——这里因为决意本身也含在其中:如果有人以桑喀帝等名称决意之后想要受用,就应当作决意;如果没有,就不必作决意,仅作净就是标准,因此不算多余之衣。好友,指牢固的朋友;面识者,指见过面的朋友,不是特别牢固的朋友。所作净再作净,这是可行的——意思是说:就像已决意的决意那样,这是不加区分而说的话。没有说决意三衣等、作净雨浴衣和敷疮布等,而是不加区分地说作净一切衣。就三衣略说而言:就是以三衣的方式,依桑喀帝等决意而说。巴利
Sammukhāvikappanā parammukhāvikappanāti ettha sammukhena vikappanā parammukhena vikappanāti evamattho gahetabbo. Sannihitāsannihitabhāvanti āsannadūrabhāvaṃ. Āsannadūrabhāvo ca adhiṭṭhāne vuttanayeneva veditabbo. Paribhogādayopi vaṭṭantīti ettha adhiṭṭhānassapi antogadhattā sace saṅghāṭiādināmena adhiṭṭhahitvā paribhuñjitukāmo hoti, adhiṭṭhānaṃ kātabbaṃ. No ce, na kātabbaṃ, vikappanameva pamāṇaṃ, tasmā atirekacīvaraṃ nāma na hoti. Mittoti daḷhamitto. Sandiṭṭhoti diṭṭhamitto nātidaḷhamitto. Vikappitavikappanā nāmesā vaṭṭatīti adhiṭṭhitaadhiṭṭhānaṃ viyāti adhippāyo avisesena vuttavacananti ticīvarādiṃ adhiṭṭheti, vassikasāṭikaṃ kaṇḍuppaṭicchādiñca vikappetīti avatvā sabbacīvarānaṃ avisesena vikappetīti vuttavacanaṃ. Ticīvarasaṅkhepenāti ticīvaranīhārena, saṅghāṭiādiadhiṭṭhānavasenāti vuttaṃ hoti.
关于“我给你”等说法,他们解释说:在那个时候,即使不想拿,只要没有拒绝,后来想要拿时,就可以拿。说“某某的”时,是指着不在场者说的。当对方说“你拿吧”,回答“我拿了”,这就是善与、善取。对此他们又说:就像在别处,当对方说“你把它归你所有”时,即使给得不如法,但通过说“萨度,尊者,我拿了”这句话,就成为善取;同样,这里说“你拿吧”时,因为是善与,即使没说“我拿了”,也仍然是善与。他们还说:因为“拿吧”这个命令与拿取的行为相关联而生起,如果当时没有生起“我拿了”的心,后来就不能再拿了。巴利
Tuyhaṃ demītiādīsu ‘‘tasmiṃ kāle na gaṇhitukāmopi sace na paṭikkhipati, puna gaṇhitukāmatāya sati gahetuṃ vaṭṭatī’’ti vadanti. Itthannāmassāti parammukhe ṭhitaṃ sandhāya vadati. ‘‘Tuyhaṃ gaṇhāhī’’ti vutte ‘‘mayhaṃ gaṇhāmī’’ti vadati, sudinnaṃ suggahitañcāti ettha ‘‘yathā parato ‘tava santakaṃ karohī’ti vutte duddinnampi ‘sādhu, bhante, mayhaṃ gaṇhāmī’ti vacanena ‘suggahitaṃ hotī’ti vuttaṃ, evamidhāpi ‘tuyhaṃ gaṇhāhī’ti vutte sudinnattā ‘mayhaṃ gaṇhāmī’ti avuttepi ‘sudinnamevā’’’ti vadanti. ‘‘Gaṇhāhīti ca āṇattiyā gahaṇassa tappaṭibaddhatākaraṇavasena pavattattā tadā gaṇhāmīti citte anuppādite pacchā gahetuṃ na labhatī’’ti vadanti.
“那不合理”,这是针对按律行事而施与的情况说的。不过,如果另一个人确实出于信任而拿取,后来因为某种原因,对方所给的东西对他变得不适用,那也没有过失。至于尼萨耆亚衣,无论知道还是不知道而拿取,说“不要拿”,是为了遮止。由于依身语应当做的决意和作净没有做,所以说“从身语生起”。衣属于自己、种类和尺寸符合、已断除障碍、成为多余衣、超过十日——这里共有五支。巴利
Taṃ na yujjatīti vinayakammassa karaṇavasena gahetvā dinnattā vuttaṃ. Sace pana paro saccatoyeva vissāsaṃ gaṇhāti, puna kenaci kāraṇena tena dinnaṃ tassa na vaṭṭatīti natthi. Nissaggiyaṃ pana cīvaraṃ jānitvā vā ajānitvā vā gaṇhantaṃ ‘‘mā gaṇhāhī’’ti nivāraṇatthaṃ vuttaṃ. Kāyavācāhi kattabbaadhiṭṭhānavikappanānaṃ akatattā hotīti āha ‘‘kāyavācāto samuṭṭhātī’’ti. Cīvarassa attano santakatā, jātippamāṇayuttatā, chinnapalibodhabhāvo, atirekacīvaratā, dasāhātikkamoti imānettha pañca aṅgāni.
2. 乌多西塔学处注释巴利
2. Udositasikkhāpadavaṇṇanā
471-473 第二,阿难长老是怎么得到机会的?他又是怎样四处走动的?所以接着说道:“据说长老……”等等。“不别离”:这是表示目的的依处格,意思是“为了不别离”,也就是说,为了没有因别离而生起的罪。巴利
471-473. Dutiye athānandatthero kathaṃ okāsaṃ paṭilabhati, kiṃ karonto ca āhiṇḍatīti āha ‘‘thero kirā’’tiādi. Avippavāseti nimittatthe bhummaṃ, avippavāsatthanti attho, vippavāsapaccayā yā āpatti, tadabhāvatthanti vuttaṃ hoti.
475-476 像这样已经断除了障碍,就是指通过衣的完成和咖提那的撤除而断除了障碍。在已经决意受持的诸衣方面,是指依照三衣决意的方式已经决意受持的。与三衣分离而住,就像说“树被砍了,布被烧了”这类话一样,虽然只是部分被砍、被烧,也可以对部分使用整体的说法,所以这样说。巴利
475-476.Evaṃ chinnapalibodhoti evaṃ imehi cīvaraniṭṭhānakathinubbhārehi chinnapalibodho. Adhiṭṭhitesūti ticīvarādhiṭṭhānanayena adhiṭṭhitesu. Ticīvarena vippavuttho hotīti ‘‘rukkho chinno, paṭo daḍḍho’’tiādīsu viya avayavepi samudāyavohāro labbhatīti vuttaṃ.
477-478 “有沟堑的”就是“被围绕的”:这里是在说明,即使四周完全被河流、池塘等水所围绕,也仍然算是被围绕。“到此为止”指的是用“被围绕”这个说法所涵盖的范围。“在虚空中让黎明升起”:是说在屋顶上方的虚空中,超过两肘半的高度之后,让黎明升起。屋只是住处、临时住处等的相状,并不是另外单独有一个叫“屋”的东西,所以说“这里……”等等。巴利
477-478.Parikhāyavā parikkhittoti iminā ca samantā nadītaḷākādiudakena parikkhittopi parikkhittoyevāti dasseti. Ettāvatāti ‘‘parikkhitto’’ti iminā vacanena. Ākāse aruṇaṃ uṭṭhāpetīti gharassa upari ākāse aḍḍhateyyaratanappamāṇaṃ atikkamitvā aruṇaṃ uṭṭhāpeti. Gharaṃ nivesanudositādilakkhaṇameva, na pana pāṭiyekkaṃ gharaṃ nāma atthīti āha ‘‘ettha cā’’tiādi.
479 在圣典原文中,没有说“于会议厅”,而是说“会议厅”这个带有单数属格/宾格形式的词,这是为了表明sabhāya这个词是中性。因为sabhāya这个词作为sabhā的同义词,在这里也是以中性来使用的,为了说明这个意思,所以说“通过标明性别和数表示集会被提及”。所谓“并非必须住在衣手距之内”,意思是并没有必须住在衣手距之内的规定。“不应舍弃彼之……”,在这里,通过取那条街道的对面位置以及会议厅的门口,那里所有的房屋以及那条内部通道就都已经被包含在内了。“移置到别的屋里”,就是离开那条街道,放到另一间屋子里。“在前或在后的手距”,这是就房屋的手距而言的。巴利
479. Pāḷiyaṃ vuttanayena ‘‘sabhāye’’ti avatvā ‘‘sabhāya’’nti paccattavacanaṃ sabhāya-saddassa napuṃsakaliṅgatāvibhāvanatthaṃ vuttaṃ. Sabhā-saddapariyāyopi hi sabhāya-saddo napuṃsakaliṅgayutto idha vuttoti imamatthaṃ dassento ‘‘liṅgabyattayena sabhā vuttā’’ti āha. Cīvarahatthapāse vasitabbaṃ natthīti cīvarahatthapāseyeva vasitabbanti natthi. Yaṃ tassā…pe… na vijahitabbanti ettha tassā vīthiyā sammukhaṭṭhāne sabhāyadvārānaṃ gahaṇeneva tattha sabbānipi gehāni sā ca antaravīthi gahitāyeva hoti. Atiharitvā ghare nikkhipatīti taṃ vīthiṃ muñcitvā ṭhite aññasmiṃ ghare nikkhipati. Purato vā pacchato vā hatthapāseti gharassa hatthapāsaṃ sandhāya vadati.
为了说明“住处等地方,被围起来时就是单一周边,没被围起来时就是多种周边”,所以接着说了“用这个方式”等等的话。应该知道,住处等是建在村子外面的才算被取用。因为住在村子里面的,已经被“村子”这个说法涵盖进去了,所以只是属于村子的摄护。“于一切处”,是指在村子等地方直到露地边缘的十五处。“以围绕等”这里,“等”字应该理解为只取“没有围绕”这一项,而不是也包括一个家庭等在内。巴利
Nivesanādīsu parikkhittatāya ekūpacāratā, aparikkhittatāya nānūpacāratā ca veditabbāti dassento ‘‘etenevupāyenā’’tiādimāha. Nivesanādīni gāmato bahi sanniviṭṭhāni gahitānīti veditabbaṃ. Antogāme ṭhitānañhi gāmaggahaṇena gahitattā gāmaparihāroyevāti. Sabbatthāpīti gāmādīsu ajjhokāsapariyantesu pannarasasu. Parikkhepādivasenāti ettha ādi-saddena aparikkhepasseva gahaṇaṃ veditabbaṃ, na ekakulādīnampi.
480-487 名叫“奥瓦拉科”的,他们说就是内室里的另一个内室。所谓“秃顶盖宫殿”,就是带有月形庭院的宫殿。巴利
480-487.Ovarako nāma gabbhassa abbhantare añño gabbhotipi vadanti. Muṇḍacchadanapāsādoti candikaṅgaṇayutto pāsādo.
489 “商队”是指徒步的商队或车乘的商队。“穿透之后”就是贯穿之后。为了阐明前面已经说过的意思,而说“站在进入内部的……”。其中,“进入内部”是指进入村落或河流的内部。关于“河流的周边范围也可以获得”这一点,三部《甘提帕达》中说:“因为没有单独说明河流的周边范围,所以就像在村落等以外的地方一样,河流的周边范围就是衣的伸手所及的范围。”“不离衣界”是就不离衣界而说的。“应前往精舍而住”是指在界内随便哪个地方住。“就在商队附近”是依所说的内界限而言。在圣典原文中“不同家族的商队,在商队中放置衣,不应离开手距”,其中“手距”应理解为商队的手距。巴利
489.Satthoti jaṅghasattho sakaṭasattho vā. Pariyādiyitvāti vinivijjhitvā. Vuttamevatthaṃ vibhāveti ‘‘antopaviṭṭhena…pe… ṭhito hotī’’ti. Tattha antopaviṭṭhenāti gāmassa nadiyā vā antopaviṭṭhena. Nadīparihāro ca labbhatīti ettha ‘‘visuṃ nadīparihārassa avuttattā gāmādīhi aññattha viya cīvarahatthapāsoyeva nadīparihāro’’ti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Vihārasīmanti avippavāsasīmaṃ sandhāyāha. Vihāraṃ gantvā vasitabbanti antosīmāya yattha katthaci vasitabbaṃ. Satthasamīpeyevāti idaṃ yathāvuttaabbhantaraparicchedavasena vuttaṃ. Pāḷiyaṃ nānākulassasattho hoti, satthe cīvaraṃ nikkhipitvā hatthapāsā na vijahitabbanti ettha hatthapāso nāma satthassa hatthapāsoti veditabbaṃ.
490 490.“单一家的田地”这句话,是针对没有围栏的田地说的。因为已经说过“在属于不同家族、有围栏的田地里,把衣放下后,应当住在田地门口附近,或者住在他伸手可及的范围内”,所以,即使住在门口以外、但仍在田地里面的地方,也必须把衣放在伸手可及的范围内才能住。巴利
490.Ekakulassa khetteti aparikkhittaṃ sandhāya vadati. Yasmā ‘‘nānākulassa parikkhitte khette cīvaraṃ nikkhipitvā khettadvāramūle vā tassa hatthapāse vā vatthabba’’nti vuttaṃ, tasmā dvāramūlato aññattha antokhettepi vasantena cīvaraṃ hatthapāse katvāyeva vasitabbaṃ.
491-494 他们说:所谓“精舍”,不论有围栏还是没有围栏,整个住处都算。至于“在哪个精舍中”这句话,这里只说的是一座房屋。这里应依据建造者来理解,是属于一个家庭还是属于多个家庭。“在阴影所触及的范围之内”,是指当太阳正好走到大路正上方、到了正午的时候,阴影覆盖到的那片地方。“不能往返的道路”,是指当天去了就无法再回来的那种路。巴利
491-494.‘‘Vihāro nāma saparikkhitto vā aparikkhitto vā sakalo āvāso’’ti vadanti. Yasmiṃ vihāreti ettha pana ekaṃ gehameva vuttaṃ. Ekakulanānākulasantakatā cettha kārāpakānaṃ vasena veditabbā. Chāyāya phuṭṭhokāsassa anto evāti yadā mahāvīthiyaṃ ujukameva gacchantaṃ sūriyamaṇḍalaṃ majjhanhikaṃ pāpuṇāti, tadā yaṃ okāsaṃ chāyā pharati, taṃ sandhāya vuttaṃ. Agamanapatheti yaṃ tadaheva gantvā puna āgantuṃ sakkā na hoti, tādisaṃ sandhāya vuttaṃ.
495 进入河流:意思是放开一臂的距离而进入。不犯:不会因为受用而犯恶作。因此说“因为他……”等。由于不适合受用:由此就能成立,不舍弃应舍衣而受用的人,其恶作是无心的。将一件披上、另一件搭在肩头而行,这是考虑到在众人往来之处,若不这样做而行就不合宜,所以才这样说。放置在村外……应作甘马:因为这样说,所以应当知道,如同作决定时一样,即使应舍衣放在背后,也可以舍弃,也可以把已舍衣给予他人。巴利
495.Nadiṃ otaratīti hatthapāsaṃ muñcitvā otarati. Na āpajjatīti paribhogapaccayā dukkaṭaṃ nāpajjati. Tenāha ‘‘so hī’’tiādi. Aparibhogārahattāti imināva nissaggiyacīvaraṃ anissajjetvā paribhuñjantassa dukkaṭaṃ acittakanti siddhaṃ. Ekaṃ pārupitvā ekaṃ aṃsakūṭe ṭhapetvā gantabbanti idaṃ bahūnaṃ sañcāraṭṭhāne evaṃ akatvā gamanaṃ na sāruppanti katvā vuttaṃ. Bahigāme ṭhapetvā…pe… vinayakammaṃ kātabbanti vuttattā adhiṭṭhāne viya parammukhā ṭhitampi nissaggiyaṃ cīvaraṃ nissajjituṃ nissaṭṭhacīvarañca dātuṃ vaṭṭatīti veditabbaṃ.
在行走时有精勤努力,所以说“但依止不寂止”。躺卧片刻……乃至“依止便寂止”,对此他们说:即使精勤努力并未舍弃,那些起身后又带着精勤努力行走的人,若走到半路上天亮,由于行走已经中断,依止也还是寂止的。后面“站立片刻”处,道理也相同。“彼此不接受话语就离去”:在这里,如果这样行走时,他们想“天亮前我们会见到彼此”,却没有精勤努力就离去,那么天亮时不应说依止寂止,因为更早之前就已经寂止了。如果他们想“天亮前我们会见到”而带着精勤努力行走,也不应说依止寂止。既然如此,为什么说“与天亮同时,依止寂止”?回答说:因为他们带有精勤努力,所以不说更早的寂止;然而即使有精勤努力,由于一同行走已经中断——就像“站立片刻”处那样——也只能说与天亮同时的寂止。巴利
Gamane saussāhattā ‘‘nissayo pana na paṭippassambhatī’’ti vuttaṃ. Muhuttaṃ sayitvā…pe… nissayo ca paṭippassambhatīti ettha ‘‘ussāhe apariccattepi gamanassa upacchinnattā puna uṭṭhāya saussāhaṃ gacchantānampi antarā aruṇe uṭṭhite nissayo paṭippassambhatiyevā’’ti vadanti. Parato muhuttaṃ ṭhatvāti etthāpi eseva nayo. Aññamaññassa vacanaṃ aggahetvā gatāti ettha sace evaṃ gacchantā ‘‘purāruṇā aññamaññaṃ passissāmā’’ti ussāhaṃ vināva gatā honti, aruṇuggamane nissayapaṭippassaddhi na vattabbā paṭhamataraṃyeva paṭippassambhanato. Atha ‘‘purāruṇā passissāmā’’ti saussāhāva gacchanti, nissayapaṭippassaddhiyeva na vattabbā. Evañca sati ‘‘saha aruṇuggamanā nissayo paṭippassambhatī’’ti kasmā vuttaṃ? Vuccate – saussahattā paṭhamataraṃ paṭippassaddhi na vuttā. Satipi ca ussāhabhāve ekato gamanassa upacchinnattā ‘‘muhuttaṃ ṭhatvā’’ti ettha viya saha aruṇuggamanā paṭippassaddhiyeva vuttā.
“界内的村庄”这句话,是就后来在不别住界认定之后建立的村庄而说的,因为把村庄包含在内,不别住界的认定就不可能成立。“衣不会成为应舍”,是因为没有不别住界;“依止不会止息”,是因为有精勤努力。“而他们的破晓就在半路上出现”,是说听闻佛法后返回的人,在半路上天就亮了。“以失念而行”,是因为失念,既没有收回自己的衣,也没有让长老收回衣就离开了。对这样离去的情况,后面说明长老后来想起来时应当怎么做:“先收回自己的衣,再以信任取年轻比丘的衣,然后放着。”“去后应当说”,是说明办完来此要做的事、回到精舍后应当怎么做。未决意衣、未敷设咖提那、未获得许可、夜间别住,这就是这里的四个条件。巴利
Antosīmāyaṃ gāmanti avippavāsasīmāsammutiyā pacchā patiṭṭhāpitagāmaṃ sandhāya vadati gāmaṃ anto katvā avippavāsasīmāsammutiyā abhāvato. Neva cīvarāni nissaggiyāni hontīti avippavāsasīmābhāvato vuttaṃ, na nissayo paṭippassambhatīti saussāhabhāvato. Antarāmaggeyeva ca nesaṃ aruṇaṃ uggacchatīti dhammaṃ sutvā āgacchantānaṃ aruṇaṃ uggacchati. Assatiyā gacchatīti assatiyā attano cīvaraṃ apaccuddharitvā therassa cīvaraṃ apaccuddharāpetvā gacchati. Evaṃ gate tasmiṃ pacchā therena saritvā paṭipajjitabbavidhiṃ dasseti ‘‘attano cīvaraṃ paccuddharitvā daharassa cīvaraṃ vissāsena gahetvā ṭhapetabba’’nti. Gantvā vattabboti āgatakiccaṃ niṭṭhapetvā vihāraṃ gatena paṭipajjitabbavidhiṃ dasseti. Anadhiṭṭhitacīvaratā, anatthatakathinatā, aladdhasammutitā, rattivippavāsoti imānettha cattāri aṅgāni.
3. 第三咖提那学处注释巴利
3. Tatiyakathinasikkhāpadavaṇṇanā
497-499 在第三段圣典原文中,“cīvarapaccāsā nikkhipituṃ”这里应当理解为:因为对衣有期待,所以放下。也有人读作“bhaṇḍikābaddhāni bhaṇḍikabaddhāni”,意思是捆成包之后绑起来。在“比丘衣已作成时”这一句里,就像前一条学处一样,应当知道工具格是按“所有者”的意思来理解。巴利
497-499. Tatiye pāḷiyaṃ cīvarapaccāsā nikkhipitunti ettha cīvarapaccāsāya satiyā nikkhipitunti evamattho gahetabbo. Bhaṇḍikābaddhāni bhaṇḍikabaddhānītipi paṭhanti, bhaṇḍikaṃ katvā baddhānīti attho. Niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhunāti ettha purimasikkhāpade viya sāmivaseneva karaṇavacanassa attho veditabbo.
500 在未举行咖提那衣仪式的情况下,在衣月里,比丘得到的衣如果还没有决意(认定为自用),也还没有分配(指定给谁),那么在这个月内是可以存放的。所以(注释书)说“除了最后一个迦提月之外”。不过有些人说:“即使在适当时期,如果是指定后布施的,按照‘这是非时衣’的说法,在未举行咖提那衣仪式的情况下,在被称为最后一个迦提月的衣月里得到的衣,如果没有对衣的期待,也只有十天的保留期,过了十天就不能再存放了。”这种说法和注释书不一致。因为《急施衣学处》的注释书(律藏注释2.646-649等)中说:“在自恣月白分第五日得到的急施衣,如果未举行咖提那衣仪式,可以有超过十一天的一个月保留期;如果已举行咖提那衣仪式,可以有超过十一天的五个月保留期。”而且针对这个保留期还说:“从第六日起得到的非急施衣,以及收回后存放的衣,也都能获得这个保留期。”所以,在衣月期间,即使超过十天,未决意、未分配的衣也可以存放。巴利
500. Anatthate kathine cīvaramāse bhikkhuno uppannacīvaraṃ anadhiṭṭhitaṃ avikappitaṃ tasmiṃ māse ṭhapetuṃ vaṭṭatīti āha ‘‘ekaṃ pacchimakattikamāsaṃ ṭhapetvā’’ti. Keci pana ‘‘kālepi ādissa dinnaṃ, etaṃ akālacīvaranti vacanato anatthate kathine pacchimakattikamāsasaṅkhāte cīvaramāse uppannacīvarassapi paccāsācīvare asati dasāhaparihāroyeva, tato paraṃ ṭhapetuṃ na vaṭṭatī’’ti vadanti, taṃ aṭṭhakathāya na sameti. Tathā hi accekacīvarasikkhāpadaṭṭhakathāyaṃ (pārā. aṭṭha. 2.646-649 ādayo) ‘‘pavāraṇamāsassa juṇhapakkhapañcamiyaṃ uppannassa accekacīvarassa anatthate kathine ekādasadivasādhiko māso, atthate kathine ekādasadivasādhikā pañca māsā parihāro’’ti vuttaṃ. Tameva ca parihāraṃ sandhāya ‘‘chaṭṭhito paṭṭhāya pana uppannaṃ anaccekacīvarampi paccuddharitvā ṭhapitacīvarampi etaṃ parihāraṃ labhatiyevā’’ti (pārā. aṭṭha. 2.646-649) vuttaṃ. Tasmā cīvaramāse dasāhato parampi anadhiṭṭhitaṃ avikappitampi ṭhapetuṃ vaṭṭati.
如果问:既然这样,为什么说“即使在适当时期,指定后施与的,这也是非时衣”呢?这是依据非时衣的通称,从义理中提取要点来说的,就像最初制戒时对听者私下耳语一样。因为十一个月或七个月中生起的衣,可以由已安居者和其余在场者共同分配,所以成为非时衣。而在适当时期,如果不特别指明“我把这非时衣施给僧团”,只说“我施给僧团”而施与的,就只应由已安居者分配,不应由其他人分配,这称为时衣。但指定后施与的,则应由所有在场者共同分配,所以是非时衣。因此,即使在适当时期,指定后施与的衣,由于可以由已安居者和其余到来者分配,依据非时衣的通称,从义理中提取要点,才说“即使在适当时期,指定后施与的,这也是非时衣”。如果这样,那为什么又说“或者施给一个人:我把这个施给你”呢?因为指定后施给个人的衣,不应由任何人分配啊。这并不矛盾,因为那样说是为了显示依据“指定”这个词的通称所能得到的义理。巴利
Yadi evaṃ ‘‘kālepi ādissa dinnaṃ, etaṃ akālacīvara’’nti idaṃ kasmā vuttanti ce? Akālacīvarasāmaññato atthuddhāravasena vuttaṃ paṭhamāniyate sotassa raho viya. Ekādasamāse sattamāse ca uppannañhi cīvaraṃ vutthavassehi sesehi ca sammukhībhūtehi bhājetuṃ labbhatīti akālacīvaraṃ nāma jātaṃ. Kāle pana ‘‘saṅghassa idaṃ akālacīvaraṃ dammī’’ti anuddisitvā ‘‘saṅghassa dammī’’ti dinnaṃ vutthavassehiyeva bhājetabbaṃ, na aññehīti kālacīvaranti vuccati. Ādissa dinnaṃ pana sammukhībhūtehi sabbehiyeva bhājetabbanti akālacīvaraṃ, tasmā kālepi ādissa dinnassa vutthavassehi sesehi ca sampattehi bhājanīyattā akālacīvarasāmaññato ‘‘kālepi ādissa dinnaṃ, etaṃ akālacīvara’’nti atthuddhāravasena vuttaṃ. Yadi evaṃ ‘‘ekapuggalassa vā idaṃ tuyhaṃ dammīti dinna’’nti kasmā vuttaṃ. Na hi puggalassa ādissa dinnaṃ kenaci bhājanīyaṃ hotīti? Nāyaṃ virodho ādissa vacanasāmaññato labbhamānamatthaṃ dassetuṃ tathā vuttattā.
这里并不是那样解释的,也就是说,没有把“若从此以后更进一步”这句话拆解为“超过一个月为限”。所谓“那时生起的衣期许”,用的是独立主格表达,因为它在“使自己所行之事成立”这个动作中充当施动者。因为期间生起的衣期许,不允许把根本衣放置超过一个月,只能以自身十日为限来界定,所以说它使自己所行之事成立。从此以后说到“根本衣”,这里的“根本衣”也是独立主格表达。因为从第二十天以后生起的衣期许,不允许根本衣延续超过十日,只能通过与自身相关的制作关系,按自身的时间来界定,所以说它使自己所行之事成立。不过,对于获得衣期许后另行放置的人,只要还没超过十日,就不会因此犯戒。巴利文中说“应作十日”,这里的“十日”是表示工具义的从格,意思是“以十日”。也有人把“五日起生”等缩短元音来读。从第二十一天起生起……中略……应作九日等,这是除去衣期许生起当天之后说的。巴利
Evaṃ pana avatvāti ‘‘tato ce uttari’’nti imassa ‘‘māsaparamato uttari’’nti padabhājanaṃ avatvā. Tāva uppannaṃ paccāsācīvaranti paccattavacanaṃ ‘‘attano gatikaṃ karotī’’ti karaṇakiriyāya kattubhāvato. Antarā uppannañhi paccāsācīvaraṃ māsaparamaṃ mūlacīvaraṃ ṭhapetuṃ adatvā attano dasāhaparamatāya eva paricchindatīti attano gatikaṃ karoti. Tato uddhaṃ mūlacīvaranti ettha pana mūlacīvaranti paccattavacanaṃ. Vīsatimadivasato uddhañhi uppannaṃ paccāsācīvaraṃ dasāhaparamaṃ gantuṃ adatvā mūlacīvaraṃ attanā saddhiṃ karaṇasambandhatāmattena sakakālavasena paricchindatīti attano gatikaṃ karoti. Paccāsācīvare pana labhitvā visuṃ ṭhapentassa dasāhaṃ anatikkante natthi tappaccayā āpatti. Pāḷiyaṃ dasāhā kāretabbanti ettha dasāhāti karaṇatthe nissakkavacanaṃ, dasāhenāti attho. Pañcāhuppannetiādiṃ rassaṃ katvāpi paṭhanti. Ekavīse uppanne…pe… navāhā kāretabbantiādi paccāsācīvarassa uppannadivasaṃ ṭhapetvā vuttaṃ.
“其他衣期许……中略……应当做”这句话,应当理解为:这是针对已经存在的期许而说的。不过,如果“从今以后我得不到衣”的期许已经断绝,而根本衣也已经满十天,那就应当在当天决意。关于“衣期许也应决意为资具布”,这是针对先前生起的另一种衣期许而说的。“各各”就是一一不同,或者这就是原文的读法。这里所说的组成部分,和初咖提那中所说的相同。唯一不同的是:那里说的是超过十天,这里说的是超过一个月。巴利
Aññaṃ paccāsācīvaraṃ…pe… kāretabbanti idaṃ satiyā eva paccāsāya vuttanti veditabbaṃ. Sace pana ‘‘ito paṭṭhāya cīvaraṃ na labhissāmī’’ti paccāsā upacchinnā, mūlacīvarampi dasāhaṃ ce sampattaṃ, tadaheva adhiṭṭhātabbaṃ. Paccāsācīvarampi parikkhāracoḷaṃ adhiṭṭhātabbanti paṭhamataraṃ uppannaṃ visabhāgapaccāsācīvaraṃ sandhāya vadati. Aññamaññanti aññaṃ aññaṃ, ayameva vā pāṭho. Aṅgaṃ panettha paṭhamakathine vuttasadisameva. Kevalañhi tattha dasāhātikkamo, idha māsātikkamoti ayaṃ viseso.
4. 旧衣学处注释巴利
4. Purāṇacīvarasikkhāpadavaṇṇanā
503 在第四项中,“饭食的放下”这个巴利语词,应当理解为“饭食之事”的意思;也有人说是“饭食的安排”。其中,“名为那”也应当理解为“你名为那”的意思;也有人说是“你名为那”。巴利
503. Catutthe bhattavissagganti pāḷipadassa bhattakiccanti attho veditabbo, ‘‘bhattasaṃvidhāna’’ntipi keci. Tattha nāma tvanti imassapi so nāma tvanti attho veditabbo, ‘‘tāya nāma tva’’nti keci.
505 父亲和母亲合称父母,父亲的父亲是祖父,祖父们的父亲是曾祖父,他们那一代叫祖父代,因此从自己这一代往上直到第七代祖父代,都叫祖父双组,这里的意思应当这样理解。这样一来,单用“祖父”这个词,就把外祖父也包括进去了。按照“直到第七代祖父代”这个说法,往下和往上数到第八代就不算是亲属了。所谓“只是说法上的代表”,是说用“祖父”来代表祖父代,只是一种说法上的代表,因为祖母、外祖母等也都被包含在内。父亲的母亲是祖母。母亲的父亲是外祖父。母亲的母亲是外祖母。在这里,虽然按照五百释迦族女的先例,以及按照先安住于比丘身份、后来转根(改变性别特征)的比丘尼的情况,也有只在一部僧众中受具足戒的比丘尼,但为了显示通常的规则,还是说“比丘尼,是指在两部僧众中受具足戒的人”。关于“作净”的说法,有人说“仅仅作净就犯巴吉帝亚”。“旧衣,是指曾经穿过一次、曾经披过一次的衣服”,这只是举例说明,所以又说“乃至以受用为首”等等。“用身体接触之后,受用本身就是受用”,这是库伦德注的主张。巴利
505. Pitā ca mātā ca pitaro, pitūnaṃ pitaro pitāmahā, tesaṃyeva yugo pitāmahayugo, tasmā yāva sattamā pitāmahayugā pitāmahadvandāti evamettha attho daṭṭhabbo. Evañhi pitāmahaggahaṇeneva mātāmahopi gahitoti. ‘‘Yāva sattamā pitāmahayugā’’ti vacanato heṭṭhā ca uddhañca aṭṭhamayugo ñāti nāma na hoti. Desanāmukhameva cetanti pitāmahayugāti pitāmaha-ggahaṇaṃ desanāmukhaṃ pitāmahīmātāmahīādīnampi adhippetattā. Pitu mātā pitāmahī. Mātu pitā mātāmaho. Mātu mātā mātāmahī. Ettha kiñcāpi pañcasatasākiyānīnaṃ vasena bhikkhubhāve ṭhatvā parivattaliṅgāya bhikkhuniyā ca vasena ekatoupasampannā bhikkhunī labbhati, tathāpi pakatiniyāmeneva dassetuṃ ‘‘bhikkhunī nāma ubhatosaṅghe upasampannā’’ti vuttaṃ. ‘‘Kappaṃ katvāti vacanato dinnakappameva pācittiyaṃ janetī’’ti vadanti. ‘‘Purāṇacīvaraṃ nāma sakiṃ nivatthampi sakiṃ pārutampī’’ti idaṃ nidassanamattanti āha ‘‘antamaso paribhogasīsenā’’tiādi. ‘‘Kāyena phusitvā paribhogoyeva paribhogo nāmā’’ti kurundiyaṃ adhippāyo.
506 做了身体动作:这一句要和“放在近处”之前的全部词句连起来理解。意思是,要以她能知道“这位是想让人洗”的方式做出身体动作。“做了身体动作”这句话说明,如果不用身体或语言做任何表示,只是用手递到手,也无犯。“在十二肘内的区域”这个限定语,应当按上下文适当地配上。因为如果是手递手地给,或者放在脚边给,就不需要说“在十二肘内的区域”,否则就不成立。只有既有可能性又有歧义时,限定语才有意义。上面是针对“抛掷”等说法才说这个限定语的,所以站在十二肘内的区域里向上抛掷,或者派人送到别人手里,就有犯。但如果离开了近处,只用身体或语言做了表示来命令,也无犯。“近处”就是指十二肘以内的区域;“离开近处”就是超出十二肘近处之外。巴利
506.Kāyavikāraṃ katvāti idaṃ yāva ‘‘orato ṭhapetī’’ti padaṃ, tāva sabbapadesu sambandhitabbaṃ. Yathā sā ‘‘dhovāpetukāmo aya’’nti jānāti, evaṃ kāyavikāraṃ katvāti attho. ‘‘Kāyavikāraṃ katvā’’ti vacanato kāyavācāhi kañci vikāraṃ akatvā hatthena hatthe dentassapi anāpatti. Antodvādasahatthe okāseti idaṃ visesanaṃ yathāsambhavaṃ yojetabbaṃ. Tathā hi hatthena hatthe dentassa pādamūle ca ṭhapetvā dentassa ‘‘antodvādasahatthe okāse’’ti idaṃ vattabbanti natthi aññathā asambhavato. Sati hi sambhave byabhicāre ca visesanaṃ sātthakaṃ hoti. Upari ‘‘khipatī’’tiādīni pana sandhāya idaṃ visesanaṃ vuttaṃ, tasmā antodvādasahatthe okāse ṭhatvā upari khipantassa aññassa hatthe pesentassa ca āpatti. Upacāraṃ pana muñcitvā kāyavācāhi vikāraṃ katvā āṇāpentassapi anāpatti. Upacāreti antodvādasahatthameva okāsaṃ vadati. Upacāraṃ muñcitvāti dvādasahatthūpacāraṃ muñcitvā.
“以一件物品”这句话,是针对最初做成的那一件说的。关于染色无犯:即使她希望有人染色,但因为说的是“洗了之后拿来”,所以无犯,因为并不是出于命令。“未被命令而洗”这句话,也就等于说了“未被命令而染、未被命令而捶打”,因此论中说:“以‘未被命令而洗’这一特征,无犯。”“犯众多罪”是指除了巴吉帝亚罪之外,还犯两个恶作罪。“依其事项而定”的意思就是应当舍出。这些合计五百,所以叫五百。巴利
Ekena vatthunāti paṭhamaṃ katvā niṭṭhāpitaṃ sandhāya vuttaṃ. Rajane anāpattīti rajanaṃ paccāsīsantassapi ‘‘dhovitvā ānehī’’ti vuttattā anāpatti anāṇattiyā katattā. ‘‘Avuttā dhovatī’’ti iminā ‘‘avuttā rajati, avuttā ākoṭetī’’ti idampi vuttameva hotīti āha – ‘‘avuttā dhovatīti iminā lakkhaṇena anāpattī’’ti. Sambahulā āpattiyo āpajjatīti pācittiyena saddhiṃ dve dukkaṭāni āpajjati. Yathāvatthukamevāti nissaggiyamevāti attho. Pañca satāni parimāṇametāsanti pañcasatā.
507 “令洗衣……”等等……“命令她”这里,即使(比丘)期望由她洗涤,也无犯。这里有三项条件:是旧衣、站在近处命令非亲比丘尼、以及那位比丘尼进行洗涤等。巴利
507.Cīvaraṃdhovāti…pe… āṇāpentassāti ettha tāya dhovanaṃ paccāsīsantassapi anāpatti. Purāṇacīvaratā, upacāre ṭhatvā aññātikāya bhikkhuniyā āṇāpanaṃ, tassā dhovanādīni cāti imānettha tīṇi aṅgāni.
5. 接受衣物的学处注释巴利
5. Cīvarapaṭiggahaṇasikkhāpadavaṇṇanā
508 第五,在未制定时:指的是关于“落后于僧团”这条学处未制定时。住处轮值:指照料住处的轮值。具足各部分:指所有大肢小节都具足。一切边际:因为没有第六件其他的衣,五件衣中的每一件就是所有衣的边际,所以叫一切边际。因为在安陀会等五件衣中,每一件由于没有第六件其他的衣,就只是五件衣的边际。或者,五件衣中的每一件由于没有第二件其他的衣,就只是边际;这样一来,全部衣都是边际,所以叫一切边际;或者完全就是边际,所以叫一切边际。因此说:“其他……没有。”正如他的心愿不能实现:他生起的“我要看到身体圆满”这个心愿不能实现。这样只在手掌上展示:应该给的衣服不展示身体,只在手掌上展示,说“喂”。巴利
508. Pañcame apaññatte sikkhāpadeti gaṇamhā ohīyanasikkhāpade apaññatte. Vihāravāranti vihārapaṭijagganavāraṃ. Koṭṭhāsasampattīti sakalā aṅgapaccaṅgasampatti. Sabbapariyantanti chaṭṭhassa aññacīvarassa abhāvā pañcannaṃ cīvarānaṃ ekamekaṃ sabbesaṃ pariyantanti sabbapariyantaṃ. Antaravāsakādīsu hi pañcasu ekamekaṃ aññassa chaṭṭhassa abhāvā pañcannaṃ antameva hoti. Athavā pañcasu cīvaresu ekamekaṃ attano aññassa dutiyassa abhāvā antameva hotīti sabbameva pariyantanti sabbapariyantaṃ, sabbaso vā pariyantanti sabbapariyantaṃ. Tenāha – ‘‘aññaṃ…pe… natthī’’ti. Yathā tassa manoratho na pūratīti ‘‘sarīrapāripūriṃ passissāmī’’ti tassa uppanno manoratho yathā na pūrati. Evaṃ hatthataleyeva dassetvāti sarīraṃ adassetvāva dātabbacīvaraṃ hatthatale ‘‘handā’’ti dassetvā.
510 “手被毁坏”是指手遭到破坏,也就是不被算数、不被依靠、没有皈依的意思。“被彻底刺穿”是指受到压迫。“应当转交的称为转交物,转交本身就是转交物,意思是转交之后才给予。”巴利
510.Vihatthatāyāti vihatahatthatāya, agaṇatāya appaccayatāya appaṭisaraṇatāyāti vuttaṃ hoti. Samabhitunnattāti pīḷitattā. Parivattetabbaṃ parivattaṃ, parivattameva pārivattakaṃ, parivattetvā dīyamānanti attho.
512 “在近处”是指十二肘以内的近处。“或者离开近处而扔”是指离开十二肘后放在十二肘之外,不像前一条学处那样必须放在十二肘以内,这是它的意思。“除了有交换物”:哪怕只是给了一块诃子,或者心里想着“我会给”然后拿交换物,这些情况除外。“因为是无心的状态,所以不相符”:就像对非亲比丘尼作亲想、心有疑惑而拿时,因为是无心所以有犯戒;同样,这里即使不知道“这是比丘尼的东西”而拿,也有犯戒,这是它的意思。“给雨安居衣”是指作为个人所属而给。知道粪扫衣是别人为自己放置的而拿,也不算拿了他人的东西,所以说“但如果是在垃圾堆等处”。因为无主物才叫粪扫衣。“决意为粪扫衣”是指生起“这是无主物”的想法。但如果不生起粪扫衣想,就不应该拿。巴利
512.Upacāreti dvādasahatthūpacāraṃ sandhāya vadati. Upacāraṃ vā muñcitvā khipantīti dvādasahatthaṃ muñcitvā orato ṭhapenti, na purimasikkhāpade viya dvādasahatthabbhantareyevāti adhippāyo. Aññatra pārivattakāti yaṃ antamaso harītakakhaṇḍampi datvā vā dassāmīti ābhogaṃ katvā vā pārivattakaṃ gaṇhāti, taṃ ṭhapetvā. Acittakabhāvena na sametīti yathā aññātikāya ñātikasaññissa vematikassa ca gaṇhato acittakattā āpatti , evamidhāpi ‘‘bhikkhuniyā santakaṃ ida’’nti ajānitvā gaṇhatopi āpattiyevāti adhippāyo. Vassāvāsikaṃ detīti puggalikaṃ katvā deti. Paṃsukūlaṃ attano atthāya ṭhapitabhāvaṃ jānitvā gaṇhantenapi aññassa santakaṃ gahitaṃ nāma na hotīti āha – ‘‘sace pana saṅkārakūṭādīsū’’tiādi. Asāmikañhi paṃsukūlanti vuccati. Paṃsukūlaṃ adhiṭṭhahitvāti ‘‘asāmikaṃ ida’’nti saññaṃ uppādetvā. Evaṃ pana paṃsukūlasaññaṃ anuppādetvā gaṇhituṃ na vaṭṭati.
513 在这里,“iti”这个词是“等”的意思。数量是三个,所以叫“三”;它既是三,又是巴吉帝亚,所以叫“三巴吉帝亚”,意思是三个巴吉帝亚。巴利
513.Aññātikāya aññātikasaññīti tikapācittiyanti ettha iti-saddo ādiattho. Tīṇi parimāṇamassāti tikaṃ, tikañca taṃ pācittiyañcāti tikapācittiyaṃ, tīṇi pācittiyānīti attho.
514 “钵袋等任何东西”这句话,是针对不适合受持决意的物品说的。因为经中说:“所谓衣,是指六种衣中的任何一种,是适合作净的最下等衣”,所以任何适合受持决意的物品都不行。因此又说:“适合作净的最下等衣的尺寸”等等。床垫皮即使很大,也因为属于坐卧具、不算在衣的范围内,所以既不适合受持决意,也不适合作净——它正是以“不适合受持决意”这一点为共同性质。即使床垫皮有床那么大,也是可以的;那么对于钵袋等更小的东西,就更不用说了。意思是:连那么大的床垫皮都因为不适合受持决意而无犯,对于比它更小的、不适合受持决意的钵袋等物,还有什么可说的呢?接受是动作,不退还就是不动作。这里是适合作净的衣、没有交换物、从非亲比丘尼手中接受,这三项条件。巴利
514.Pattatthavikādiṃ yaṃkiñcīti anadhiṭṭhānupagaṃ sandhāya vadati. ‘‘Cīvaraṃ nāma channaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ cīvaraṃ vikappanupagaṃ pacchima’’nti hi vuttattā adhiṭṭhānupagaṃ yaṃkiñci na vaṭṭati. Tenevāha – ‘‘vikappanupagapacchimacīvarappamāṇa’’ntiādi. Yasmā bhisicchavi mahantāpi senāsanasaṅgahitattā cīvarasaṅkhyaṃ na gacchatīti neva adhiṭṭhānupagā na vikappanupagā ca, tasmā anadhiṭṭhānupagasāmaññato vuttaṃ. Sacepi mañcappamāṇā bhisicchavi hoti, vaṭṭatiyevāti. Ko pana vādo pattatthavikādīsūti mahatiyāpi tāva bhisicchaviyā anadhiṭṭhānupagattā anāpatti, tato khuddakataresu anadhiṭṭhānupagesu pattatthavikādīsu kimeva vattabbanti adhippāyo. Paṭiggahaṇaṃ kiriyā, aparivattanaṃ akiriyā. Vikappanupagacīvaratā, pārivattakābhāvo, aññātikāya hatthato gahaṇanti imānettha tīṇi aṅgāni.
向非亲族乞衣学处的注释巴利
6. Aññātakaviññattisikkhāpadavaṇṇanā
515 第六节:“被轻视的”就是低劣的,意思是卑贱。“生性轻浮的”就是本性浮躁。“熟练”就是已经具备。“因此说‘灵巧’”等等。“像什么”这里,“像什么”是作为虚词表示相同的意思,说的是“像什么”这个虚词,意思是“像什么”,意图是“像苦一样”。因此说“像烦恼”等等。按照法的方面、按照假说的方面来邀请,就是法的邀请——这是对巴利文句的含义,应当这样理解。如果“尊者,如果需要什么,请说”这句话是真实说出的,那就已经是受邀请的状态了。然而,即使邀请之后,不想布施的人仍然停留在未被邀请的状态,所以世尊不考察已邀请还是未邀请,只考察“伍巴南达,这个人是你的亲属还是非亲属”这个亲属与非亲属的问题。“抢夺”就是劫掠。巴利
515. Chaṭṭhe patikiṭṭhoti nihīno, lāmakoti attho. Lolajātikoti lolasabhāvo. Paṭuyeva paṭṭo. Tenāha ‘‘cheko’’tiādi. Kismiṃ viyāti ettha ‘‘kismiṃ viyā’’ti nipātavasena samānatthaṃ ‘‘kiṃsu viyā’’ti nipātapadanti āha ‘‘kiṃsu viyā’’ti, kiṃ viyāti attho, dukkhaṃ viyāti adhippāyo. Tenāha ‘‘kileso viyā’’tiādi. Dhammavasena upacāravasena nimantanā dhammanimantanāti pāḷipadassa attho veditabbo. Sace pana ‘‘vadeyyātha, bhante, yenattho’’ti idaṃ saccameva vuttaṃ siyā, pavāritoyeva hoti. Yasmā pana pavāretvāpi adātukāmo appavāritaṭṭhāneyeva tiṭṭhati, tasmā bhagavā pavāritāpavāritabhāvaṃ avicāretvā ‘‘ñātako te, upananda, aññātako’’ti ñātakaaññātakabhāvaṃyeva vicāresi. Musiṃsūti vilumpiṃsu.
517 “次第论”就是按顺序依次作出的判定。因为其余的资具已经被共住弟子拿走了,只剩下下衣和上衣,所以说“只拿了下衣和上衣”。由于不知道共住弟子们会来还是不会来,所以说“长老们暂时还不应……应当折取”。为了他人的利益也能获得折取的允许:当自己把衣布施出去时,自己用折断的树枝遮盖,因此为了他们的利益也可以折取。从“应该用草或树叶遮盖后再来”这句话来看,在这种情况下,破坏植物也是被允许的,所以说“不会因为破坏植物而犯巴吉帝亚”。他们持有那些外道的标志也不犯恶作。巴利
517.Anupubbakathāti anupubbena vinicchayakathā. Sesaparikkhārānaṃ saddhivihārikehi gahitattā nivāsanapārupanamattameva avasiṭṭhanti āha ‘‘nivāsanapārupanamattaṃyeva haritvā’’ti. Saddhivihārikānaṃ tāva āgamanassa vā anāgamanassa vā ajānanatāya vuttaṃ ‘‘therehi neva tāva…pe… bhañjitabba’’nti. Paresampi atthāya labhantīti attano cīvaraṃ dadamānā sayaṃ sākhābhaṅgena paṭicchādentīti tesaṃ atthāyapi bhañjituṃ labhanti. ‘‘Tiṇena vā paṇṇena vā paṭicchādetvā āgantabba’’nti vacanato īdisesu bhūtagāmapātabyatāpi anuññātāyeva hotīti āha – ‘‘neva bhūtagāmapātabyatāya pācittiyaṃ hotī’’ti. Na tesaṃ dhāraṇe dukkaṭanti tesaṃ titthiyaddhajānaṃ dhāraṇepi dukkaṭaṃ natthi.
而“他们所给的衣物”这一句是关联语。因为长老们自己已经给了,所以说“处于衣不被夺的状态”。如果执取邪见,就叫做“外道附从者”,因此说“不执取邪见”。“如果僧团没有寺院衣……中略……犯恶作”——这是说:有人从途中进入的寺院离开后,前往自己喜乐的其他地方,这样的人犯恶作。由这句话以及“最初所到之处”这一说法可以知道:即使是在途中暂住的寺院,他若裸身而行,也还是犯恶作。如果问:既然这样,为什么那里没有说?因为没有机会。那里是以“诸比丘,我允许衣不被夺者……中略……求衣”这一关联,开许穿着和披覆僧团衣,而说了“最初所到之处……取来披覆”,所以那里没有机会,就没有说恶作。巴利
Yāni ca nesaṃ vatthāni dentīti sambandho. Therānaṃ sayameva dinnattā vuttaṃ ‘‘acchinnacīvaraṭṭhāne ṭhitattā’’ti. Yadi laddhiṃ gaṇhāti, titthiyapakkantako nāma hoti, tasmā vuttaṃ ‘‘laddhiṃ aggahetvā’’ti. ‘‘No ce hoti saṅghassa vihāracīvaraṃ vā…pe… āpatti dukkaṭassā’’ti iminā antarāmagge paviṭṭhavihārato nikkhamitvā aññattha attano abhirucitaṭṭhānaṃ gacchantassa dukkaṭaṃ vuttaṃ. Iminā ca ‘‘yaṃ āvāsaṃ paṭhamaṃ upagacchatī’’ti vuttaṃ antarāmagge ṭhitavihārampi sace naggo hutvā gacchati, dukkaṭamevāti veditabbaṃ. Yadi evaṃ tattha kasmā na vuttanti ce? Anokāsattā. Tattha hi ‘‘anujānāmi, bhikkhave, acchinnacīvarassa vā…pe… cīvaraṃ viññāpetu’’nti iminā sambandhena saṅghikampi cīvaraṃ nivāsetuṃ pārupituñca anujānanto ‘‘yaṃ āvāsaṃ paṭhamaṃ…pe… gahetvā pārupitu’’nti āha, tasmā tattha anokāsattā dukkaṭaṃ na vuttaṃ.
“住处衣”是指坐卧处的衣。“用布片”是指用粗布片。“在它上面”是指在地铺的上面。“前往他国的人”是指没有得到别的衣而前往他国的人。“在一处……应放置”:这里有人说:“因为是以借口拿了却没去,放置的人又是以僧团共用的方式放置,所以即使已被指定用在另一个坐卧处,也可以放到别处。”“以共用”是指没有得到别的衣而使用。巴利
Vihāracīvaranti senāsanacīvaraṃ. Cimilikāhīti paṭapilotikāhi. Tassa uparīti bhūmattharaṇassa upari. Videsagatenāti aññaṃ cīvaraṃ alabhitvā videsagatena. Ekasmiṃ…pe… ṭhapetabbanti ettha ‘‘lesena gahetvā agatattā ṭhapentena ca saṅghikaparibhogeneva ṭhapitattā aññasmiṃ senāsane niyamitampi aññattha ṭhapetuṃ vaṭṭatī’’ti vadanti. Paribhogenevāti aññaṃ cīvaraṃ alabhitvā paribhuñjanena.
519-521 “用旧了”是指这件衣已经旧到不能再遮盖身体。“以如法的方式交换”这句话是为了避免买卖的罪过而说的。“求”这个词,是在解释“让人接受、让人交换”这个意思。用自己的财物去求,其实就是交换,这是这里的用意。接着说明以僧团名义受邀者的求衣规定:“只应适量”。因为以僧团名义受邀时,一切都属于僧团共有,所以不应多求。“无论求什么”,就是无论求“我要给某件衣”等等。“没有求衣这件事”,因为是不经请求就给的,那求来做什么?这是用意所在。“为他人”在这里也承接“亲属受邀者”而来,所以说“自己亲属的受邀者”等等。可接受分配之衣的性质、非时、向非亲属求、由此获得——这是这里的四个要素。巴利
519-521.Paribhogajiṇṇanti yathā tena cīvarena sarīraṃ paṭicchādetuṃ na sakkā, evaṃ jiṇṇaṃ. Kappiyavohārenāti kayavikkayāpattito mocanatthaṃ vuttaṃ. ‘‘Viññāpentassā’’ti imasseva atthaṃ vibhāveti ‘‘cetāpentassa parivattāpentassā’’ti. Attano dhanena hi viññāpanaṃ nāma parivattanamevāti adhippāyo. Saṅghavasena pavāritānaṃ viññāpane vattaṃ dasseti ‘‘pamāṇameva vaṭṭatī’’ti. Saṅghavasena hi pavārite sabbesaṃ sādhāraṇattā adhikaṃ viññāpetuṃ na vaṭṭati. Yaṃ yaṃ pavāretīti yaṃ yaṃ cīvarādiṃ dassāmīti pavāreti. Viññāpanakiccaṃ natthīti vinā viññattiyā dīyamānattā viññāpetvā kiṃ karissatīti adhippāyo. Aññassatthāyāti etthāpi ‘‘ñātakānaṃ pavāritāna’’nti idaṃ anuvattatiyevāti āha ‘‘attano ñātakapavārite’’tiādi. Vikappanupagacīvaratā, samayābhāvo, aññātakaviññatti, tāya ca paṭilābhoti imānettha cattāri aṅgāni.
7. 关于过量学处的注释巴利
7. Tatuttarisikkhāpadavaṇṇanā
522 第七段经文里的“paggāhikasāla”,就是卖布商人的铺子。也有人读作“陈列货物的店铺”。巴利
522. Sattame pāḷiyaṃ paggāhikasālanti dussavāṇijakānaṃ āpaṇaṃ. ‘‘Paggāhitasāla’’ntipi paṭhanti.
523-524 “Abhī”是前缀,用来表明它没有特别的含义。因此说“harituṃ”的意思是“拿取”。因为“vara”这个词是在表示希求的意义上使用的,所以说“icchāpeyyā”(应希求)。在“daṭṭhu khemato”中,应当理解为因诗律的关系而省略了鼻音。“Saantaranti”指连同下衣。“Uttaranti”指上衣。“Assa cīvarassāti”指应受持的衣。“Acchinnasabbacīvarenāti”指三衣全部未被夺,即他拥有未被夺的全部三衣,这就是其含义。因为当衣被夺时,如果三衣都还在,那么它们全部未被夺,所以此人被称为“acchinnasabbacīvaro”(全部衣未被夺者)。正因如此,才说“acchinnasabbacīvarena ticīvarakena”(以全部衣未被夺的三衣者)。说“ticīvarakena”(三衣者),是就夺衣时三衣还在的情况而言,并不是指依律的三衣者身份或头陀支的三衣者身份。应当这样实行:即按照“比丘应以连同下衣和上衣为最上,从此处受持衣”所说的方式实行。“Aññenāti”指以非全部衣未被夺者。其含义是:对于三衣中有一衣或两衣未被夺的人而言。“Aññathāpīti”指除了所说的“以连同下衣和上衣为最上”这一方式之外,也还有其他方式。因为对于三衣中有两衣未被夺的人,应受持一衣;若仅一衣未被夺,则不应受持,所以对他来说,以连同下衣和上衣为最上的受持不可能发生,而这个含义正是通过分别解释而阐明的。因此说“为了说明那个分别”。巴利
523-524.Abhītiupasaggoti tassa visesatthābhāvaṃ dasseti. Tenāha ‘‘haritunti attho’’ti. Vara-saddassa icchāyaṃ vattamānattā āha ‘‘icchāpeyyā’’ti. Daṭṭhu khematoti ettha gāthābandhavasena anunāsikalopo daṭṭhabbo. Saantaranti antaravāsakasahitaṃ. Uttaranti uttarāsaṅgaṃ. Assa cīvarassāti sāditabbacīvarassa. Acchinnasabbacīvarenāti acchinnāni sabbāni tīṇi cīvarāni assāti acchinnasabbacīvaro, tenāti attho. Yassa hi acchindanasamaye tīṇi cīvarāni sannihitāni honti, tāni sabbāni acchinnānīti so ‘‘acchinnasabbacīvaro’’ti vuccati. Teneva ‘‘acchinnasabbacīvarena ticīvarakenā’’ti vuttaṃ. Ticīvarakenāti hi acchindanasamaye ticīvarassa sannihitabhāvaṃ sandhāya vuttaṃ, na pana vinayatecīvarikabhāvaṃ dhutaṅgatecīvarikabhāvaṃ vā sandhāya. Evaṃ paṭipajjitabbanti ‘‘santaruttaraparamaṃ tena bhikkhunā tato cīvaraṃ sāditabba’’nti vuttavidhinā paṭipajjitabbaṃ. Aññenāti acchinnaasabbacīvarena. Yassa tīsu cīvaresu ekaṃ vā dve vā cīvarāni acchinnāni honti, tenāti attho. Aññathāpīti ‘‘santaruttaraparama’’nti vuttavidhānato aññathāpi. Yassa hi tīsu dve cīvarāni acchinnāni honti, ekaṃ sāditabbaṃ. Ekasmiṃ acchinne na sāditabbanti na tassa santaruttaraparamasādiyanaṃ sambhavati, ayameva ca attho padabhājanena vibhāvito. Tenāha ‘‘taṃ vibhāgaṃ dassetu’’nti.
有些人却说:“因为经中用了‘三衣者’这个说法,所以对一位以资具布的方式决意三衣并受用的人,当那件衣丢失时,即使拿很多件衣也是可以的。”这种说法不能接受。因为,在说明分别说的意旨时,既然已经说了“以全部衣未被夺者……为了说明那种分别”,而在分别说里又找不到那样的含义,所以那种说法确实不能接受。另外,在《本母注释》中说“对于已决意的衣,三件都丢失了”,在那里也应理解为“已决意”只是如实陈述而已,不能理解成“只有以三衣决意而决意衣的人”才是这样,因为在巴利圣典和注释里都找不到这样的含义。不能认为“这条学处只是为以三衣决意而决意衣的人制定的”。实际上,由于前一条学处已经允许衣被夺的人向非亲戚乞求,世尊为了在不知限量而乞求的情况下允许按限量受持,才制定了这条学处。因此,“资具布者即使受持很多衣也是可以的”这个意思,既不符合巴利圣典,也不符合世尊的意图。巴利
Keci pana ‘‘ticīvarakenāti vuttattā ticīvaraṃ parikkhāracoḷavasena adhiṭṭhahitvā paribhuñjato tasmiṃ naṭṭhe bahūnipi gahetuṃ labhatī’’ti vadanti, taṃ na gahetabbaṃ. Padabhājanassa hi adhippāyaṃ dassentena yasmā pana ‘‘acchinnasabbacīvarena…pe… taṃ vibhāgaṃ dassetu’’nti vuttaṃ, padabhājane ca na tādiso attho upalabbhati, tasmā taṃ na gahetabbameva. Yampi mātikāṭṭhakathāyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. tatuttarisikkhāpadavaṇṇanā) vuttaṃ ‘‘yassa adhiṭṭhitacīvarassa tīṇi naṭṭhānī’’ti, tatthāpi adhiṭṭhitaggahaṇaṃ sarūpakathanamattanti gahetabbaṃ, na pana ticīvarādhiṭṭhānena adhiṭṭhitacīvarassevāti evamattho gahetabbo pāḷiyaṃ aṭṭhakathāyañca tathā atthassa asambhavato. Na hi ticīvarādhiṭṭhānena adhiṭṭhitacīvarasseva idaṃ sikkhāpadaṃ paññattanti sakkā viññātuṃ. Purimasikkhāpadena hi acchinnacīvarassa aññātakaviññattiyā anuññātattā pamāṇaṃ ajānitvā viññāpanavatthusmiṃ pamāṇato sādiyanaṃ anujānantena bhagavatā idaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ, tasmā ‘‘parikkhāracoḷikassa bahumpi sādituṃ vaṭṭatī’’ti ayamattho neva pāḷiyā sameti, na ca bhagavato adhippāyaṃ anulometi.
对于“三件失去了,他应受用两件”这句话,在这里要这样理解:如果有人除了三衣之外,还有多余的衣存放在别处,那么由于那件衣在当时无法取得,他也被允许受用(两件)。所谓“本来就以下衣和上衣而住”,是指依有疑惧学处而住,或依不离衣甘马而住,或因得不到第三件衣而住。说“两件失去”,是由于论题的缘故,所以说“应受用两件”。受用一件就成为相等:三件衣中失去两件时,受用一件就成为相等,因为两者都处于以下衣和上衣为最上的状态。至于“若只有一件”,是就因其他某种原因而失去剩余衣的情况说的。巴利
Yassa tīṇi naṭṭhāni, tena dve sāditabbānīti ettha yassa ticīvarato adhikampi cīvaraṃ aññattha ṭhitaṃ atthi, tadātassa cīvarassa alabbhanīyabhāvato tenapi sādituṃ vaṭṭatīti veditabbaṃ. Pakatiyāva santaruttarena caratīti sāsaṅkasikkhāpadavasena vā avippavāsasammutivasena vā tatiyassa alābhena vā carati. ‘‘Dve naṭṭhānī’’ti adhikārattā vuttaṃ ‘‘dve sāditabbānī’’ti. Ekaṃ sādiyanteneva samo bhavissatīti tiṇṇaṃ cīvarānaṃ dvīsu naṭṭhesu ekaṃ sādiyantena samo bhavissati ubhinnampi santaruttaraparamatāya avaṭṭhānato. Yassa ekaṃyeva hotīti aññena kenaci kāraṇena vinaṭṭhasesacīvaraṃ sandhāya vuttaṃ.
526 有人说“他们给的时候说‘剩下的都归你’”,所以即使已经说了“我们只拿符合限量的,剩下的带回去”,在离开时他们又说“剩下的也归你们”,这也算得到许可。所谓“已邀请者”,是指在衣还没有被夺走之前就已经发出邀请的人。与巴利圣典不符:为了说明在超过“以连同下衣和上衣为最上”而受持时无犯,才说“无犯:对亲戚、对已邀请者”,所以不符。因为对于以连同下衣和上衣为最上而受持的人来说,根本不存在犯戒的可能;只有当学处有犯戒的可能时,说明无犯才是恰当的,这是这里的意趣。不过有些人说:“‘只有限量才是许可的’,这是为了显示头陀支而说的。”巴利
526. ‘‘Sesakaṃ tuyheva hotūti dentī’’ti vuttattā ‘‘pamāṇayuttaṃ gaṇhissāma, sesakaṃ āharissāmā’’ti vatvā gahetvā gamanasamayepi ‘‘sesakampi tumhākaññeva hotū’’ti vadanti, laddhakappiyameva. Pavāritānanti acchinnakālato pubbeyeva pavāritānaṃ. Pāḷiyā na sametīti santaruttaraparamato uttari sādiyane anāpattidassanatthaṃ ‘‘anāpatti ñātakānaṃ pavāritāna’’nti vuttattā na sameti. Santaruttaraparamaṃ sādiyantassa hi āpattippasaṅgoyeva natthi, sati ca sikkhāpadena āpattippasaṅge anāpatti yuttā dassetunti adhippāyo. Keci pana ‘‘pamāṇameva vaṭṭatīti idaṃ sallekhadassanatthaṃ vutta’’nti vadanti.
既然这里说“为了他人”等等没有说到,那么这里的用意是:一旦说成“为了他人”,就会变成“即使超过限量,为了他人也可以拿”,但这条学处是依“为他人而乞求”这件事制定的,拿它跟这件事对照,就对不上。因为对制定学处所依据的那件事本身,说它无犯是不合理的。不过在《难句注》的三部中都说:这条学处是围绕“自己甘愿接受”而成立的,所以根本没有说“为了他人”的余地,因此没有说。那么,这里既然没有说“为了他人”,为了他人而向亲戚或已邀请者乞求超过限量,是否有罪呢?不,因为在那里,靠前一条学处就已经成立无犯了。超过限量、属于衣被夺等情形、向非亲戚乞求、以及由此获得,这是这里的四个条件。巴利
Yasmā panidaṃ…pe… na vuttanti etthāyamadhippāyo – ‘‘aññassatthāyā’’ti vuccamāne aññesaṃ atthāya pamāṇaṃ atikkamitvāpi gaṇhituṃ vaṭṭatīti āpajjati, tañca aññassatthāya viññāpanavatthusmiṃ paññattattā vatthunā saṃsandiyamānaṃ na sameti. Na hi yaṃ vatthuṃ nissāya sikkhāpadaṃ paññattaṃ, tasmiṃyeva anāpattivacanaṃ yuttanti. Gaṇṭhipadesu pana tīsupi ‘‘imassa sikkhāpadassa attano sādiyanapaṭibaddhatāvasena pavattattā ‘aññassatthāyā’ti vattuṃ okāsoyeva natthi, tasmā na vutta’’nti kathitaṃ. Idha ‘‘aññassatthāyā’’ti avuttattā aññesaṃ atthāya ñātakapavāritesu adhikaṃ viññāpentassa āpattīti ce? Na, tattha purimasikkhāpadeneva anāpattisiddhito. Tatuttaritā, acchinnādikāraṇatā, aññātakaviññatti, tāya ca paṭilābhoti imānettha cattāri aṅgāni.
8. 第一预备学处的注释巴利
8. Paṭhamaupakkhaṭasikkhāpadavaṇṇanā
527 在第八条中,即使在“api mayyā”的读法下,意思也是一样的。而“ayyā”则是用复数形式来称呼。巴利
527. Aṭṭhame api mayyāti pāṭhepi soyevattho. Ayyāti pana bahuvacanena āmantanaṃ kataṃ.
528-529 “Apadissā”(指定而说):就是像这样先指定说“我要给名叫某某的比丘”。“Paccayaṃ katvā”(作为缘):就是作为理由、原因。“Uddissā”(指定):这里指行为者,也就是用“uddissā”这个词所说的指定行为的行为者。“Cīvaraṃ cetāpenti parivattenti etenāti cīvaracetāpannaṃ”(他们用这个换取、交换衣料,所以叫“衣料换取物”):插入辅音n之后说成“cīvaracetāpannaṃ”,也有人读作“cīvaracetāpana”。“Pacuravohāravasena”(依照通常的说法):就是依照大多数人的习惯用语。因为大多数人想见家主就会去他家,所以习惯用语也大多是这样。“Byañjanamattameva”(仅仅是字面表达):意思是只停留在字面上,并没有需要进一步引申的含义。巴利
528-529.Apadissāti ‘‘itthannāmassa bhikkhuno dassāmī’’ti evaṃ apadisitvā. Paccayaṃ katvāti kāraṇaṃ katvā. Uddissāti ettha yo kattāti ‘‘uddissā’’ti iminā vuttauddisanakiriyāya yo kattā. Cīvaraṃ cetāpenti parivattenti etenāti cīvaracetāpannaṃ. Na-kārāgamaṃ katvā cīvaracetāpannanti vuttaṃ, ‘‘cīvaracetāpana’’ntipi paṭhanti. Pacuravohāravasenāti yebhuyyavohāravasena. Yebhuyyavasena hi gharasāmikaṃ daṭṭhukāmā tassa gharaṃ gacchantīti tatheva bahulaṃ vohāro. Byañjanamattamevāti attho netabbo natthīti adhippāyo.
531 531. 不过,价值相等时同样不犯:施主打算给多少价值的东西,就在与此相等的价值上接受,并不犯,因为并没有把原本的价值加多而另作额外的安排。而在这里,即使施主没有在比丘跟前说“我想布施”,比丘听到他有布施的意愿后,也可以让人取来与施主愿意给的价值相等的东西。因为这条学处是针对价值增加而制的:所谓“有增价的”,是说其中有价值增加,意思是这条学处是就价值增加而制定的。“给衣料”:是指桑喀帝等任何一种衣料。对衣料有更多贪求、向非亲属乞求、以及由此而获得——这就是这里的三个构成要素。巴利
531.Samakepi pana anāpattīti yadagghanakaṃ so dātukāmo hoti, tadagghanake anāpatti mūlaṃ vaḍḍhetvā adhikavidhānaṃ anāpannattā. Ettha ca ‘‘dātukāmomhī’’ti attano santike avuttepi dātukāmataṃ sutvā yadagghanakaṃ so dātukāmo hoti, tadagghanakaṃ āharāpetuṃ vaṭṭati. Agghavaḍḍhanakañhi idaṃ sikkhāpadanti ettha agghavaḍḍhanaṃ etassa atthīti agghavaḍḍhanakaṃ, agghavaḍḍhanaṃ sandhāya idaṃ sikkhāpadaṃ paññattanti adhippāyo. Cīvaraṃ dehīti saṅghāṭiādīsu yaṃkiñci cīvaraṃ sandhāya vadati. Cīvare bhiyyokamyatā, aññātakaviññatti, tāya ca paṭilābhoti imānettha tīṇi aṅgāni.
532 关于第二预备学处,没有什么需要另外说明的。巴利
532. Dutiyaupakkhaṭe vattabbaṃ natthi.
10. 国王学处的注释巴利
10. Rājasikkhāpadavaṇṇanā
537-539 关于国王学处,有人把“ajjaṇho”这个读法读成“ajjuṇho”。“Bhoga”的意思是应当受用的东西。论母注释里说:“用这笔衣资换得衣料后,拿去给名叫某某的比丘披上”——这句话是为了说明来源清净。如果派人传话说“把这个交给名叫某某的比丘”,那么因为来源不清净,比丘就连为了这些不合法之物去指定执事人都不应该。但在这里,来源清净还是不清净,看不出有什么特别的用处差别。因为即使来源不清净,只要使者凭自己的善巧,用如法的方式来说,所谓“不应指定执事人”就不成立;而且当使者用如法的方式来说时,也不会去追究施主当初是怎么传话的,如果不追究就根本无从知道。可是,如果因为来源不清净就不能指定执事人,那么为了衣料而把不合法之物交到使者手里时,在任何情况下都应该先问清楚施主是怎么传话的,然后才能指定执事人。所以,即使没有来源清净这一层,只要那位使者凭自己的善巧、用如法的方式来说,就应该采信使者的话。如果这里只以来源清净为准,那么即使施主是用如法的方式传话,而使者却用不如法的方式来说,也还是应该指定执事人;由此可知,在任何情况下,都应该以使者的话为准。巴利
537-539. Rājasikkhāpade pana ‘‘ajjaṇho’’ti pāṭhe ‘‘ajjuṇho’’tipi paṭhanti. Bhogoti bhuñjitabbo. Yaṃ vuttaṃ mātikāṭṭhakathāyaṃ ‘‘iminā cīvaracetāpannena cīvaraṃ cetāpetvā itthannāmaṃ bhikkhuṃ cīvarena acchādehīti idaṃ āgamanasuddhiṃ dassetuṃ vuttaṃ. Sace hi ‘idaṃ itthannāmassa bhikkhuno dehī’ti peseyya, āgamanassa asuddhattā akappiyavatthuṃ ārabbha bhikkhunā kappiyakārakopi niddisitabbo na bhaveyyā’’ti, tattha āgamanassa suddhiyā vā asuddhiyā vā visesappayojanaṃ na dissati. Satipi hi āgamanassa asuddhabhāve dūto attano kusalatāya kappiyavohārena vadati, ‘‘kappiyakārako na niddisitabbo’’ti idaṃ natthi, na ca dūtena kappiyavohāravasena vutte dāyakena idaṃ kathaṃ pesitanti īdisī vicāraṇā upalabbhati, avicāretvā ca taṃ na sakkā jānituṃ, yadi pana āgamanassa asuddhattā kappiyakārako niddisitabbo na bhaveyya, cīvarānaṃ atthāya dūtassa hatthe akappiyavatthusmiṃ pesite sabbattha dāyakena kathaṃ pesitanti pucchitvāva kappiyakārako niddisitabbo bhaveyya. Tasmā asatipi āgamanasuddhiyaṃ sace so dūto attano kusalatāya kappiyavohāravasena vadati, dūtasseva vacanaṃ gahetabbaṃ. Yadi hi āgamanasuddhiyevettha pamāṇaṃ, mūlasāmikena kappiyavohāravasena pesitassa dūtassa akappiyavohāravasena vadatopi kappiyakārako niddisitabbo bhaveyya, tasmā sabbattha dūtavacanameva pamāṇanti gahetabbaṃ.
用“以此衣资”等话,是为了说明这个道理:即使衣资是以合乎戒律的方式送来的,只要因为使者说了这样的话而变成不合戒律,那就应当拒绝。所以经文才说:“那位比丘应当这样对那位使者说”等等。黄金、白银、铜钱、摩沙迦,这四种是尼萨耆亚物;珍珠、宝石、琉璃、螺贝、石头、珊瑚、赤珠、猫眼石、七种谷物、奴婢、田地、宅基、花园、果园等,这些是恶作物,不论是为自己,还是为塔、为僧团、为僧众、为个人,都不能接受。为了说明不应接受,才说:“贤友,我们不接受衣资。”而说“但我们接受衣料”,是因为这衣料是指定送给自己的,所以可以这样说。“应当指示执事人”,这是因为以合乎戒律的话问“尊者有没有执事人”而被允许的。但如果使者说“谁来接受这个”或“我该给谁”,那就不应指示。“园民或近事男”,这是就合适与否而说的;实际上,除了五种同法者以外,任何能办事的如法人都可以。“贤友,这位就是比丘们的执事人”,这是为了显示比丘该说的如法话。应当这样表述,而不该说“给他”之类的话。“他将换取或……”这里的“或”只是凑足音节的虚词。“他已由我告知”等话,是为了说明:只有使者这样回报时,才可以催促他,并不是把东西交到他手上走了以后就可以催促。巴利
Iminā cīvaracetāpannenātiādinā pana imamatthaṃ dasseti – kappiya vasena āgatampi cīvaramūlaṃ īdisena dūtavacanena akappiyaṃ hoti, tasmā taṃ paṭikkhipitabbanti. Tenevāha – ‘‘tena bhikkhunā so dūto evamassa vacanīyo’’tiādi. Suvaṇṇaṃ, rajataṃ, kahāpaṇo, māsakoti imāni hi cattāri nissaggiyavatthūni, muttā, maṇi, veḷuriyo, saṅkho, silā, pavāḷaṃ, lohitaṅko, masāragallaṃ, satta dhaññāni, dāsidāsaṃ, khettaṃ, vatthu, pupphārāmaphalārāmādayoti imāni dukkaṭavatthūni ca attano vā cetiyasaṅghagaṇapuggalānaṃ vā atthāya sampaṭicchituṃ na vaṭṭanti, tasmā taṃ sādituṃ na vaṭṭatīti dassanatthaṃ ‘‘na kho mayaṃ, āvuso, cīvaracetāpannaṃ paṭiggaṇhāmā’’ti vuttaṃ, ‘‘cīvarañca kho mayaṃ paṭiggaṇhāmā’’ti idaṃ pana attānaṃ uddissa ābhatattā vattuṃ vaṭṭati, tasmā vuttaṃ. ‘‘Veyyāvaccakaro niddisitabbo’’ti idaṃ ‘‘atthi panāyasmato koci veyyāvaccakaro’’ti kappiyavacanena vuttattā anuññātaṃ. Sace pana dūto ‘‘ko imaṃ gaṇhātī’’ti vā ‘‘kassa demī’’ti vā vadati, na niddisitabbo. ‘‘Ārāmiko vā upāsako vā’’ti idaṃ sāruppatāya vuttaṃ, ṭhapetvā pana pañca sahadhammike yo koci kappiyakārako vaṭṭati. ‘‘Eso kho, āvuso, bhikkhūnaṃ veyyāvaccakaro’’ti idaṃ bhikkhussa kappiyavacanadassanatthaṃ vuttaṃ. Evameva hi vattabbaṃ, ‘‘etassa dehī’’tiādi na vattabbaṃ. So vā cetāpessati vāti ettha eko vā-saddo padapūraṇo, ‘‘saññatto so mayā’’tiādi pana dūtena evaṃ ārociteyeva taṃ codetuṃ vaṭṭati, nevāssa hatthe datvā gatamattakāraṇenāti dassanatthaṃ vuttaṃ.
对于“这些话语……不应说”这一句,这里说:“如果这样说的话,因为已经做了被禁止的事,就违越义务而犯恶作;但举罪本身仍然成立。”这是《大甘提帕达》和《中甘提帕达》中所说的。在指出所列举的举罪部分之后,也就是用“应第二次说”等来说明之后。“被问时”在这里的意思是“被问者”,所以要理解为“以作格意义使用的主格”。“破坏来由”就是毁坏来由。巴利
Etānihi vacanāni…pe… na vattabboti ettha ‘‘evaṃ vadanto paṭikkhittassa katattā vattabhede dukkaṭaṃ āpajjati, codanā pana hotiyevā’’ti mahāgaṇṭhipade majjhimagaṇṭhipade ca vuttaṃ. Uddiṭṭhacodanāparicchedaṃ dassetvāti ‘‘dutiyampi vattabbo’’tiādinā dassetvā. Pucchiyamānoti ettha pucchiyamānenāti attho gahetabboti āha ‘‘karaṇatthe paccattavacana’’nti. Āgatakāraṇaṃ bhañjatīti āgatakāraṇaṃ vināseti.
关于这一点,有些人说:所谓“来因”,就是指接受衣服这件事;因为经文说“他破坏它”,所以那件衣服就不能再用任何方式接受了。另一些人说:所谓“来因”,就是指用身体和语言去催促;因为经文说“他破坏它”,所以就不能再用任何方式去催促了。如果施主自己主动给,或者原主人让他给,那就可以接受。还有一些人说:所谓“来因”,就是指处所;因为经文说“他破坏它”,就像说一句“贤友,我需要衣服”这样一次催促就破坏两个处所一样,在这里也是如此:如果坐在座位上,一次坐下就破坏两个处所;如果接受物品,一次接受就破坏两个处所;如果说法,则按照说法学处中所说的界限,一句话就破坏两个处所。然而,驳斥了所有这些说法,说它们“不合理”之后,在三部《甘提帕达》中是这样说的:所谓“来因”,就是指处所本身;因此,由于做了被禁止的“不应做”之事,在坐下等六种处所中,就破坏一个处所。巴利
Ettha keci vadanti ‘‘āgatakāraṇaṃ nāma cīvaraggahaṇaṃ, taṃ bhañjatīti vuttattā puna taṃ cīvaraṃ yena kenaci ākārena gahetuṃ na vaṭṭatī’’ti. Keci pana ‘‘āgatakāraṇaṃ nāma kāyavācāhi codanā, taṃ bhañjatīti vuttattā puna taṃ yena kenaci ākārena codetuṃ na labhati. Sace sayameva deti, mūlasāmiko vā dāpeti, gahetuṃ vaṭṭatī’’ti vadanti. Apare pana ‘‘āgatakāraṇaṃ nāma ṭhānaṃ, taṃ bhañjatīti vuttattā yathā ‘attho me, āvuso, cīvarenā’ti ekāya codanāya dve ṭhānāni bhañjati, evamidhāpi sace āsane nisīdati, ekāya nisajjāya dve ṭhānāni bhañjati. Āmisaṃ ce paṭiggaṇhāti, ekena paṭiggahaṇena dve ṭhānāni bhañjati. Dhammaṃ ce bhāsati, dhammadesanāsikkhāpade vuttaparicchedāya ekāya vācāya dve ṭhānāni bhañjatī’’ti vadanti. Imesaṃ pana sabbesampi vādaṃ ‘‘ayutta’’nti paṭikkhipitvā tīsupi gaṇṭhipadesu idaṃ vuttaṃ ‘‘āgatakāraṇaṃ nāma ṭhānameva, tasmā ‘na kattabba’nti vāritassa katattā nisajjādīsu katesu chasu ṭhānesu ekaṃ ṭhānaṃ bhañjatī’’ti.
“在各处站立”这句话,是撇开举罪者自己所站的地方,针对各处所说的、专门指向那个处所。至于“应当亲自去,或者派使者去”,他们说,这是即使不想举罪,按事情本身的性质也还是必须做的。张开嘴,自己就成了净人,所以叫“张口净人”。关于“不想审查”,在这个说法里,“我们没有净人”这句话的意思是“做那种事的净人不存在”。巴利
Tatratatra ṭhāne tiṭṭhatīti idaṃ codakassa ṭhitaṭṭhānato apakkamma tatra tatra uddissa ṭhānaṃyeva sandhāya vuttaṃ. ‘‘Sāmaṃ vā gantabbaṃ, dūto vā pāhetabbo’’ti idaṃ sabhāvato codetuṃ anicchantenapi kātabbamevāti vadanti. Mukhaṃ vivaritvā sayameva kappiyakārakattaṃ upagatoti mukhavevaṭikakappiyakārako. Avicāretukāmatāyāti imasmiṃ pakkhe ‘‘natthamhākaṃ kappiyakārako’’ti idaṃ ‘‘tādisaṃ karonto kappiyakārako natthī’’ti iminā adhippāyena vuttaṃ.
说完“应当按门达咖学处所讲的方式去做”之后,现在为了说明那个门达咖学处,就说了“确实已说”等话。其实,正是这段“诸比丘,有具信、净信之人”等话,因为在《药犍度》的门达咖事(《大品》299)中说过,所以称为“门达咖学处”。在那里面,有一位名叫门达咖的富商——巴利
‘‘Meṇḍakasikkhāpade vuttanayena paṭipajjitabba’’nti vatvā idāni taṃ meṇḍakasikkhāpadaṃ dassento ‘‘vuttañheta’’ntiādimāha. Idameva hi ‘‘santi, bhikkhave, saddhā pasannā’’tiādivacanaṃ bhesajjakkhandhake meṇḍakavatthusmiṃ (mahāva. 299) vuttattā ‘‘meṇḍakasikkhāpada’’nti vuttaṃ. Tattha hi meṇḍakena nāma seṭṭhinā –
尊者,有些道路是荒野,缺少水,缺少食物,没有路粮就很难走。萨度,尊者,请世尊允许比丘们带路粮。巴利
‘‘Santi , bhante, maggā kantārā appodakā appabhakkhā, na sukarā apātheyyena gantuṃ, sādhu, bhante, bhagavā bhikkhūnaṃ pātheyyaṃ anujānātū’’ti –
被祈请的世尊——巴利
Yācitena bhagavatā –
比丘们,我允许你们去寻求路粮。需要米的人拿米,需要绿豆的人拿绿豆,需要豆的人拿豆,需要盐的人拿盐,需要糖的人拿糖,需要油的人拿油,需要酥油的人拿酥油。巴利
‘‘Anujānāmi, bhikkhave, pātheyyaṃ pariyesituṃ. Taṇḍulo taṇḍulatthikena, muggo muggatthikena, māso māsatthikena, loṇaṃ loṇatthikena, guḷo guḷatthikena, telaṃ telatthikena, sappi sappitthikenā’’ti –
说完这番话之后,又这样说道:巴利
Vatvā idaṃ vuttaṃ –
比丘们,有些人对三宝有信心、内心清净,他们把钱交到净人手里,说:请用这个给尊者买如法允许的东西。比丘们,我允许你们接受由此得来的如法之物。但比丘们,我绝不说在任何情况下都可以接受或寻求金银。巴利
‘‘Santi, bhikkhave, manussā saddhā pasannā, te kappiyakārakānaṃ hatthe hiraññaṃ upanikkhipanti ‘iminā ayyassa yaṃ kappiyaṃ, taṃ dethā’ti. Anujānāmi, bhikkhave, yaṃ tato kappiyaṃ, taṃ sādituṃ, na tvevāhaṃ bhikkhave kenaci pariyāyena jātarūparajataṃ sāditabbaṃ pariyesitabbanti vadāmī’’ti.
关于“放置金钱”这一句,在这里也应当理解为:有告知比丘。否则,如果成了未指定的净人,就不该被催促。如果他是针对根本(本金)而催促,那就可能成了接受根本,所以文中说“不接受根本者”。巴利
Hiraññaṃupanikkhipantīti etthāpi bhikkhussa ārocanaṃ atthiyevāti gahetabbaṃ. Aññathā aniddiṭṭhakappiyakārakattaṃ bhajatīti na codetabbo siyā. Yadi mūlaṃ sandhāya codeti, taṃ sāditameva siyāti āha ‘‘mūlaṃ asādiyantenā’’ti.
注释者本人说,“‘应当像对待非亲里、未受邀请的人那样去做’这句话,是为了显示自己也不应前去催促;然而,有人主张,派其他净人依世俗习惯询问后把净物取来是允许的,因为那是为自己而存放的东西,属于自己所有。”注释里已经明确讲了:“应当像对待非亲里、未受邀请的人那样去做。如果他们自己把衣拿来给,就可以接受;如果不给,就什么也不该说。”所以按照我们的主张,不应该接受。因为对于非亲里、未受邀请的人,自己不开口,却让别人去开口,是不允许的;而且,在可以派别人去取的情况下,自己亲自去也不能叫人取来,这个道理是无法成立的。如果在这里可以叫别人去取来,那么“应当像对待非亲里、未受邀请的人那样去做”这句话本身就毫无意义了。“由使者”这一说法,是在显示“自己拿来之后也”这个例外。“在给予时”和这句相连。“为了钵食等目的”则是在显示“衣资”的例外。既然说“方法相同”,那么即使是为了钵食等目的而给予时,处所、催促等一切,都应当按前面所说的方法来做。巴利
‘‘Aññātakaappavāritesu viya paṭipajjitabbanti idaṃ attanā codanāṭhānañca na kātabbanti dassanatthaṃ vuttaṃ. Aññaṃ pana kappiyakārakaṃ pesetvā lokacārittavasena anuyuñjitvāpi kappiyavatthuṃ āharāpetuṃ vaṭṭati attānaṃ uddissa nikkhittassa attano santakattā’’ti keci vadanti, taṃ aṭṭhakathāyaṃ ‘‘aññātakaappavāritesu viya paṭipajjitabbaṃ. Sace sayameva cīvaraṃ ānetvā denti, gahetabbaṃ. No ce, kiñci na vattabbā’’ti daḷhaṃ katvā vuttattā na gahetabbanti amhākaṃ khanti. Na hi aññātakaappavāritaṃ sayaṃ aviññāpetvā aññena viññāpetuṃ vaṭṭati, na ca yattha aññaṃ pesetvā āharāpetuṃ vaṭṭati, tattha sayaṃ gantvā na āharāpetabbanti sakkā vatthuṃ. Yadi cettha aññena āharāpetuṃ vaṭṭati, ‘‘aññātakaappavāritesu viya paṭipajjitabba’’ntiādivacanameva niratthakaṃ siyā. ‘‘Dūtenā’’ti imassa byabhicāraṃ dasseti ‘‘sayaṃ āharitvāpī’’ti. Dadantesūti iminā sambandho . Piṇḍapātādīnaṃ atthāyāti iminā pana ‘‘cīvaracetāpanna’’nti imassa byabhicāraṃ dasseti. ‘‘Eseva nayo’’ti vuttattā piṇḍapātādīnaṃ atthāya dinnepi ṭhānacodanādi sabbaṃ heṭṭhā vuttanayeneva kātabbaṃ.
接受时和使用时都犯戒,意思是:接受时犯巴吉帝亚,使用时犯恶作。“他自己就是有罪的人”,这句话是针对恶作罪说的。这一点也应当只依据注释书来理解。也有人说:“这是为了显示对方没有过失,才说‘他自己就是有罪的人、有过失的人’。”不过,三部《甘提帕达》中说:“因为前面说的是‘催促’,所以理解为‘以罪来催促’之后,‘他自己就是有罪的人’这句,应当是指恶作来说的。”接受时和使用时都犯戒,也是针对恶作说的。因为池塘也被算在田地里面,所以接受它时也说犯戒。如果说“让僧团受用四种资具”而布施,在这里,无论是说“让比丘僧团受用四种资具,我把池塘布施出去”,还是说“为了受用四种资具,我把池塘布施出去”,都可以。但如果说了“我把由这个池塘产生的四种资具布施出去”,那就没什么可说的了。巴利
Paṭiggahaṇepi paribhogepi āpattīti paṭiggahaṇe pācittiyaṃ, paribhoge dukkaṭaṃ. Sveva sāpattikoti dukkaṭāpattiṃ sandhāya vadati. Idañca aṭṭhakathāpamāṇeneva gahetabbaṃ. ‘‘Parassa niddosabhāvadassanatthaṃ sveva sāpattiko sadosoti vuttaṃ hotī’’tipi vadanti. ‘‘Codetīti vuttattā pana āpattiyā codetīti katvā sveva sāpattikoti idaṃ dukkaṭaṃyeva sandhāya vattuṃ yutta’’nti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Paṭiggahaṇepi paribhogepi āpattiyevāti dukkaṭameva sandhāya vuttaṃ. Taḷākassapi khettasaṅgahitattā tassa paṭiggahaṇepi āpatti vuttā. Cattāro paccaye saṅgho paribhuñjatūti detīti ettha ‘‘bhikkhusaṅgho cattāro paccaye paribhuñcatu, taḷākaṃ dammī’’ti vā ‘‘catupaccayaparibhogatthaṃ taḷākaṃ dammī’’ti vā vadati, vaṭṭatiyeva. ‘‘Ito taḷākato uppanne cattāro paccaye dammī’’ti vutte pana vattabbameva natthi.
“请为我们安排一位净人”,这句话正是针对这种情况说的。不过,对于以如法方式接受的田地、池塘等,即使没有明说,也还是可以安排净人的。因为比丘不能毁坏他人的财物,所以说了“不在作物生长时节”。他们说:“‘地区的主人’,意思就是:即使是管理那个地区的人,他夺过来布施的,也是如法的。”“运水者”就是水渠。“在如法用语中”这里省略了“我将说明方法”这句话。“以水为缘”是为了使用水。“清净心”的意思是纯粹为了使用水。如果是由无惭者让人做的,那就没什么可说的了,所以他说“由有惭比丘”。“通常份额”,在这个国家大约是四阿摩那。从未开垦过的,叫新作物。“未划分份额”,是指没有这样划分:“在这块地的范围内,应当给予这样的份额。”巴利
Amhākaṃ ekaṃ kappiyakārakaṃ ṭhapethāti vutteti idaṃ īdisaṃyeva sandhāya vuttaṃ. Kappiyakkamena sampaṭicchitesu khettataḷākādīsu pana avuttepi kappiyakārakaṃ ṭhapetuṃ labbhatiyeva. Yasmā parasantakaṃ nāsetuṃ bhikkhūnaṃ na vaṭṭati, tasmā ‘‘na sassakāle’’ti vuttaṃ. ‘‘Janapadassa sāmikoti imināva yo taṃ janapadaṃ vicāreti, tenapi acchinditvā dinnaṃ vaṭṭatiyevā’’ti vadanti. Udakavāhakanti udakamātikaṃ. Kappiyavohārepīti ettha ‘‘vidhānaṃ vakkhāmā’’ti pāṭhaseso. Udakavasenāti udakaparibhogatthaṃ. Suddhacittānanti kevalaṃ udakaparibhogatthamevāti adhippāyo. Alajjinā kārāpite vattabbameva natthīti āha ‘‘lajjībhikkhunā’’ti. Pakatibhāgo nāma imasmiṃ raṭṭhe catuambaṇamattaṃ. Akaṭṭhapubbaṃ navasassaṃ nāma. Aparicchinnabhāgeti ‘‘ettake bhūmibhāge ettako bhāgo dātabbo’’ti evaṃ aparicchinnabhāge.
用绳子或棍棒量,这里他们说:“用脚量也不可以。”至于“站在打谷场上守护”,意思是看见有人偷了拿走时,阻止说“别拿”,这就叫守护。但如果他不加追问,只是默不作声地站在那里,为了守护而看着,那是可以的。即使在他默不作声的时候,盗贼偷走了,他们说,这样说是可以的:“我们会向比丘僧团报告。”关于“令拿出、令收好”,这里他们也说:“如果是以委婉的方式说,那是可以的。”因为这种事以前没有发生过,所以对别人是可以的,因此说“那只是对他本人不如法”。巴利
Rajjuyā vā daṇḍena vāti ettha ‘‘pādehipi minituṃ na vaṭṭatī’’ti vadanti. Khale vā ṭhatvā rakkhatīti ettha pana thenetvā gaṇhante disvā ‘‘mā gaṇhathā’’ti nivārento rakkhati nāma. Sace pana avicāretvā kevalaṃ tuṇhībhūtova rakkhaṇatthāya olokento tiṭṭhati, vaṭṭati. Sacepi tasmiṃ tuṇhībhūte corikāya haranti, ‘‘mayaṃ bhikkhusaṅghassa ārocessāmā’’ti evaṃ vattuṃ vaṭṭatīti vadanti. Nīharāpeti paṭisāmetīti etthāpi ‘‘sace pariyāyena vadati, vaṭṭatī’’ti vadanti. Apubbassa anuppāditattā aññesaṃ vaṭṭatīti āha ‘‘tasseva taṃ akappiya’’nti.
难道仅仅因为行为不如法,那钵就只对他一个人不如法,而不是对所有人都如此吗?就像在金钱交易中的第四种钵那样。关于这一点,那里确实说过:“如果有人没有接受金钱,对受派遣的净人说‘为长老买钵后交给他’,和净人一起到金匠家里,看到钵后说‘拿这些钱币,把这个给他’,让人付了钱币后取得钵——这个钵只对那位比丘不如法,因为行为不如法;但对其他人则是如法的,因为没有接受本金。”所以,他们带来的东西,对所有人来说都是不如法的。为什么?因为钱币已经被使用了。那为什么这样说呢?对此有些人说:“这是针对接受了钱币之后再使用的情况说的。”他们的意思是:因为属于僧团,所以无法舍弃,因此对所有人都不如法。另一些人则说:“即使没有接受,既然钱币已经被使用了,就已经构成了金钱交易;而且因为属于僧团,无法舍弃,所以对所有人都不如法。”不过在三部《结文》中都这样说:“第四种钵因为使用的是在家人自己的钱币,所以对其他人如法;但这里因为使用的是僧团的钱币,所以对所有人都不如法。”其实各种说法按照各自的角度都能说得通。巴利
Nanu ca dubbicāritamattena tasseva taṃ akappiyaṃ, na sabbesaṃ rūpiyasaṃvohāre catutthapatto viya. Vuttañhi tattha (pārā. aṭṭha. 2.589) ‘‘yo pana rūpiyaṃ asampaṭicchitvā ‘therassa pattaṃ kiṇitvā dehī’ti pahitakappiyakārakena saddhiṃ kammārakulaṃ gantvā pattaṃ disvā ‘ime kahāpaṇe gahetvā imaṃ dehī’ti kahāpaṇe dāpetvā gahito, ayaṃ patto etasseva bhikkhuno na vaṭṭati dubbicāritattā, aññesaṃ pana vaṭṭati mūlassa asampaṭicchitattā’’ti. Tasmā yaṃ te āharanti, sabbesaṃ akappiyaṃ. Kasmā? Kahāpaṇānaṃ vicāritattāti idaṃ kasmā vuttanti? Ettha keci vadanti ‘‘kahāpaṇe sādiyitvā vicāritaṃ sandhāya evaṃ vutta’’nti. Saṅghikattā ca nissajjituṃ na sakkā, tasmā sabbesaṃ na kappatīti tesaṃ adhippāyo. Keci pana ‘‘asādiyitvāpi kahāpaṇānaṃ vicāritattā rūpiyasaṃvohāro kato hoti, saṅghikattā ca nissajjituṃ na sakkā, tasmā sabbesaṃ na kappatī’’ti vadanti. Gaṇṭhipadesu pana tīsupi idaṃ vuttaṃ ‘‘catutthapatto gihisantakānaṃyeva kahāpaṇānaṃ vicāritattā aññesaṃ kappati, idha pana saṅghikānaṃ vicāritattā sabbesaṃ na kappatī’’ti. Sabbesampi vādo tena tena pariyāyena yujjatiyeva.
“四堂门”是就食堂说的。因为是用间接方式说的,所以没说“拿”,而是用间接方式说“已到界内”。为了平整地面,才说“取下面拿来的土”等等。关于“我施奴隶”,他们说:“如果说成‘我施人’,那就可以。”关于鸡和猪……中略……可以,这里说的是:布施鸡和猪时,可以说“我们用不着这些,让它们快乐地活着,放到林子里去吧”。依据“远离接受田地等”这类说法,对田地等的接受,这里作了全部判定。净人由比丘指定、由使者交付、进一步努力、通过那努力而获得,这是这里的四个条件。巴利
Catusāladvāreti bhojanasālaṃ sandhāya vuttaṃ. Pariyāyena kathitattāti ‘‘gaṇhā’’ti avatvā ‘‘sīmā gatā’’ti pariyāyena kathitattā. Pakatibhūmikaraṇatthaṃ ‘‘heṭṭhā gahitaṃ paṃsu’’ntiādi vuttaṃ. Dāsaṃ dammīti ettha ‘‘manussaṃ dammīti vutte vaṭṭatī’’ti vadanti. Kukkuṭasūkarā…pe… vaṭṭatīti ettha kukkuṭasūkaresu dīyamānesu ‘‘imehi amhākaṃ attho natthi, sukhaṃ jīvantu, araññe vissajjethā’’ti vattuṃ vaṭṭati. ‘‘Khettavatthupaṭiggahaṇā paṭivirato hotī’’tiādivacanato (dī. ni. 1.10, 194) khettādīnaṃ paṭiggahaṇe ayaṃ sabbo vinicchayo vutto. Kappiyakārakassa bhikkhunā niddiṭṭhabhāvo, dūtena appitatā, tatuttari vāyāmo, tena vāyāmena paṭilābhoti imānettha cattāri aṅgāni.
1 2 3