三、不定篇
3. Aniyatakaṇḍaṃ
一、第一不定学处解释
1. Paṭhamaaniyatasikkhāpadavaṇṇanā
443以“儿子”一词作通称而说,或以单存省略的方法,女儿也被包含在内,故说“众多女儿也”。“在布施与供养中”:即在小布施和大布施中。所谓“节庆”,是指在自家应作的吉祥事,故说“在迎娶、嫁娶等吉祥事中”。此处,“等”字也包含了在颇勒具那月等月份中,以uttaraphagguṇā等为标志的日子里,人们与眷属共同举行的吉祥事。“在节庆之间的庆典中”:即在大节庆之间举行的各个庆典中。“在Āsāḷhī星、Pavāraṇā星等中”:此处“星”字应分别搭配。其中,所谓“Āsāḷhī星”,是就入雨安居供养之日而说;所谓“Pavāraṇā星”,是就自恣供养之日而说。以“等”字,也包含了这样的星日:在那一天,村落和城镇的居民宣告星庆,持续三天或七天,随力装饰打扮,享受诸欲,进行星庆游戏。“这些孩童”:是指自己的孩童而说。“在那之后”:是指比丘们用餐之后。
443. Puttasaddena sāmaññaniddesato ekasesanayena vā puttīpi gahitāti āha ‘‘bahū dhītaro cā’’ti. Dānappadānesūti khuddakesu ceva mahantesu ca dānesu. Chaṇaṃ nāma attano gehe kattabbamaṅgalanti āha ‘‘āvāhavivāhamaṅgalādīsū’’ti. Ettha ādi-saddena phagguṇamāsādīsu uttaraphagguṇādiabhilakkhitadivasesu saparijanānaṃ manussānaṃ maṅgalakaraṇampi saṅgaṇhāti. Antarussavesūti mahussavassa antarantarā pavattitaussavesu. Āsāḷhīpavāraṇanakkhattādīsūti ettha nakkhattasaddo paccekaṃ yojetabbo. Tattha āsāḷhīnakkhattanti vassūpagamanapūjādivasaṃ sandhāya vuttaṃ, pavāraṇanakkhattanti pavāraṇapūjādivasaṃ sandhāya. Ādi-saddena yasmiṃ nakkhatte gāmanigamavāsino tayo satta vā divase nakkhattaghosanaṃ katvā yathāvibhavaṃ alaṅkatapaṭiyattā bhoge paribhuñjantā nakkhattakīḷaṃ kīḷanti, tampi saṅgaṇhāti. Imepi dārakāti attano dārake sandhāya vadanti. Tadanantaranti bhikkhūnaṃ bhojanānantaraṃ.
444-445“那行为”即那邪行。在“比丘坐着”这句中,“比丘”一词是用于处格的体格,或者是省略了处格语尾而作的表述,故说“在比丘坐着时”。在圣典中,“耳的秘密”这句话是就提取义理而说的,但是根据“在有覆盖的座位”这句话,以及“能够行淫法”这句话,可知此处所指是眼的秘密。为了显示这一点,故说“虽然”等。应知界限:即应知隐秘独坐罪的界限与确定。现在,为了显示仅以眼的秘密来界定罪,而说“即使”等。“门已关闭的”:以此显示由于有覆盖,所以存在眼的秘密。“门未关闭的”:以此显示无覆盖。在无覆盖的情况下,应依第二学处中所说的方法,也以耳的秘密来界定,故说“即使在十二肘内的空间”。因为“在十二肘内”这句话,是就无耳的秘密而说的。如果是为了说明无眼的秘密,就不会说“在十二肘内”,因为在无覆盖的情况下,即使坐在比那更远的地方,也可能有眼的秘密。因为坐着打瞌睡的人,被昏沉睡眠所支配,时而睁眼,时而闭眼,并未进入深度睡眠,所以说“即使打瞌睡,也不犯”。但躺下睡觉的人则不是这样,故说“躺下睡觉之人,不(在此列)”,意思是
444-445.Taṃ kammanti taṃ ajjhācārakammaṃ. Bhikkhu nisinneti ettha bhikkhūti bhummatthe paccattavacanaṃ, bhummavacanassa vā lopaṃ katvā niddesoti āha ‘‘bhikkhumhi nisinne’’ti. Pāḷiyaṃ ‘‘sotassa raho’’ti idaṃ atthuddhāravasena vuttaṃ, ‘‘paṭicchanne āsane’’ti pana vacanato ‘‘sakkā hoti methunaṃ dhammaṃ paṭisevitu’’nti ca vuttattā cakkhussa raho idhādhippetoti dassetuṃ ‘‘kiñcāpī’’tiādi vuttaṃ. Paricchedo veditabboti raho nisajjāpattiyā paricchedo vavatthānaṃ veditabbaṃ. Idāni cakkhussa raheneva āpattiṃ paricchinditvā dassento ‘‘sacepi hī’’tiādimāha. Pihitakavāṭassāti iminā paṭicchannabhāvato cakkhussa rahosabbhāvaṃ dasseti. Apihitakavāṭassāti iminā appaṭicchannabhāvaṃ dasseti. Appaṭicchanne ca dutiyasikkhāpade āgatanayena sotassa rahavasenapi paricchedo veditabboti āha ‘‘antodvādasahatthepi okāse’’ti . ‘‘Antodvādasahatthe’’ti hi idaṃ sotassa rahābhāvaṃ sandhāya vuttaṃ. Yadi hi cakkhusseva rahābhāvaṃ sandhāya vadeyya , ‘‘antodvādasahatthe’’ti na vadeyya appaṭicchanne tato dūratare nisinnepi cakkhussa rahāsambhavato. Yasmā nisīditvā niddāyanto kapimiddhapareto kañci kālaṃ cakkhūni ummīleti, kañci kālaṃ nimīleti, na ca mahāniddaṃ okkamati, tasmā ‘‘niddāyantopi anāpattiṃ karotī’’ti vuttaṃ. Nipajjitvā niddāyanto pana tādiso na hotīti āha ‘‘nipajjitvā niddāyanto na karotī’’ti, anāpattiṃ na karotīti attho.
“已证得须陀洹果”,这是就最终界限而显示圣弟子。“已通达四谛”,即由入流道通达四谛。“应以三法中的任一种来处理”,这是说,对于承认坐在隐秘处的人,确有三法中的一种相应。然而,对于以那样方式承认而坐者,应以波罗夷、桑喀地谢沙或波逸提来处理。并非对于不承认者便无差别——即使是无惭者,若不承认,也不应依罪处理。因为只要他不承认,就既不能说清净,也不能说不清净,而应依随事论事来处理。对此,有偈言:
Paṭiladdhasotāpattiphalāti antimaparicchedato ariyasāvikaṃ dasseti. Paṭividdhacatusaccāti sotāpattimaggena paṭividdhacatusaccā. Tiṇṇaṃ dhammānaṃ aññatarena kāretabboti nisajjaṃ paṭijānamānassa tiṇṇaṃ dhammānaṃ aññatarasamāyogo hotiyevāti vuttaṃ. Pārājikena pana saṅghādisesena ca pācittiyena ca tenākārena nisajjaṃ paṭijānamānova kāretabbo. Na appaṭijānamānoti alajjīpi appaṭijānamāno āpattiyā na kāretabboti avisesena vuttaṃ. So hi yāva na paṭijānāti, tāva neva suddho, na asuddhoti vā vattabbo, vattānusandhinā pana kāretabbo. Vuttañhetaṃ –
“承认,在惭愧者中可行;在无惭者中,此事则无;
无惭者纵使多言,亦应依随事论事来处理。”
‘‘Paṭiññā lajjīsu katā, alajjīsu evaṃ na vijjati; Bahumpi alajjī bhāseyya, vattānusandhitena kāraye’’ti. (pari. 359);
或者,那位语可信受的优婆夷以何等方式说出,那位比丘便应以何等处理——在此,虽未明说“自认者”,但因主题所在,故说“那比丘正是自认者,才应如此处理”。如此优婆夷所说的话,并非没有变异;所谓“所见”者,可能如是,亦可能不如是。通过这番开示,点出存在变异的可能。如此大神通者……(中略)……令其言说,这是长老在教导时所说:“你们具有如此大神通,为何在这样可疑之处,不先观察便坐下?像你们这样的人,于村落中坐下时,应当先作观察,择合适之处而坐。”并非出于不信。长老为显明自己并非不先观察便坐下,而说:“贤友,此是村落中的过失。”如此行事,即如此显现了神通变化,同时也显露了自身本应隐藏的功德。你当守护——这是希望不令他人知晓自己的功德,故说:“莫使他人也如此知晓我。”
Yena vā sā saddheyyavacasā upāsikā vadeyya, tena so bhikkhu kāretabboti ettha ‘‘paṭijānamāno’’ti avuttepi adhikārattā ‘‘paṭijānamānova tena so bhikkhu kāretabbo’’ti vuttaṃ. Tathārūpāya upāsikāya vacanena aññathattābhāvato diṭṭhaṃ nāma tathāpi hoti, aññathāpi hotīti dassanena aññathattasambhavaṃ dasseti. Evaṃ mahiddhikā nāma…pe… vadāpethāti idaṃ ‘‘evaṃ mahiddhikāpi tumhe evarūpe āsaṅkanīye ṭhāne kasmā anupaparikkhitvā nisinnattha, tumhādisehi nāma antaraghare nisīdantehi upaparikkhitvā patirūpe ṭhāne nisīditabba’’nti theraṃ ovadanto āha, na pana asaddahanto. Thero attano anupaparikkhitvā anisinnabhāvaṃ dassento ‘‘antaragharasseveso āvuso doso’’ti āha. Evamakāsinti attano nigūhitabbampi guṇaṃ pakāsento evaṃ viya iddhipāṭihāriyaṃ akāsiṃ. Rakkheyyāsi manti ‘‘mā maṃ aññepi evaṃ jānantū’’ti attano guṇaṃ ajānāpetukāmo vadati.
446-451于“与女人行淫法”一句中,应知省略了“于道”一词,故说“于女人之道”。即使没有对隐秘共坐的乐著,但由于存有淫欲,那便是系缚于此的烦恼,故说“称为依止淫法的烦恼”,正因如此,才采用了“依止”一词。关于此,即使身未前往,但因以不清净心而往,故说“若生起乐著,则波逸提”。若生起的是对隐秘处的乐著,则不犯——这是说,由于以清净心前往而坐,仅凭心生起,此处并不构成罪。此法不定,在此,对于三种罪,根据他承认哪一种罪或哪一种事来处理,所以说是不定。此义明显,故未赘述。于此处,应根据他所承认的罪,来了解其组成部分。
446-451.Mātugāmassa methunaṃ dhammaṃ paṭisevantoti ettha ‘‘magge’’ti pāṭhaseso daṭṭhabboti āha ‘‘mātugāmassa magge’’ti. Raho nisajjassādassa asatipi methunarāgabhāve tappaṭibaddhakilesattā vuttaṃ ‘‘methunadhammasannissitakileso vuccatī’’ti, teneva sannissitaggahaṇaṃ kataṃ. Taṃ sandhāya agatepi asuddhacittena gatattā ‘‘assāde uppanne pācittiya’’nti vuttaṃ. Rahassādo uppajjati anāpattīti suddhacittena gantvā nisinnattā cittuppādamattenettha āpatti na hotīti vuttaṃ. Ayaṃ dhammo aniyatoti ettha tiṇṇaṃ āpattīnaṃ yaṃ āpattiṃ vā vatthuṃ vā paṭijānāti, tassa vasena kāretabbatāya aniyatoti ayamattho pākaṭoyevāti na vutto. Yaṃ āpattiṃ paṭijānāti, tassā vasenettha aṅgabhedo veditabbo.
二、第二不定学处解释
2. Dutiyaaniyatasikkhāpadavaṇṇanā
452因为已说“一人”,故“禁止敷设座位”这一关联不能成立,因此说“那个一人……应知其关联”。此“一人”乃是主格。
452. ‘‘Eko’’ti vuttattā ‘‘nisajjaṃ kappetuṃ paṭikkhitta’’nti iminā sambandho na ghaṭatīti āha ‘‘yaṃ eko…pe… sambandho veditabbo’’ti. Etaṃ paccattavacananti ‘‘eko’’ti idaṃ paccattavacanaṃ.
453“外部围绕”指被墙壁等从外围绕。“精舍庭院”是就精舍广场而言。关于“女人或男人”,于此,为何首先众多女人也不成无犯,而此处仅一个女人却成无犯?答言:第一学处因说“可行淫欲法”,故依淫欲法而制,而女人并非行淫的第二方。因为女人们互相遮掩过失,正因如此,在毗舍离大林中,当比丘开门而卧时,众多女人恣意行事后离去,所以那里说“众多女人也不成无犯”。然而此学处因粗恶语而制,因说“足以对女人说粗恶语”。听闻粗恶语后,女人也不会遮掩。正因如此,在粗恶语学处中,那些有惭耻的女人出来向比丘们抱怨,所以这里说“女人亦成无犯”。此处因不隐蔽,女人亦成无犯;彼处因隐蔽,众多女人亦非无犯,诸师作如是说。
453.Bahi parikkhittanti bahi pākārādinā parikkhittaṃ. Pariveṇaṅgaṇanti pariveṇamāḷakaṃ sandhāya vuttaṃ. Itthīpi purisopīti ettha paṭhame kasmā itthisatampi anāpattiṃ na karoti, idha ekāpi kasmā anāpattiṃ karotīti? Vuccate – paṭhamasikkhāpadaṃ ‘‘sakkā hoti methunaṃ dhammaṃ paṭisevitu’’nti vuttattā methunadhammavasena āgataṃ, na ca methunassa mātugāmo dutiyo hoti. Itthiyo hi aññamaññissā vajjaṃ paṭicchādenti, teneva vesāliyaṃ mahāvane dvāraṃ vivaritvā nipanne bhikkhumhi sambahulā itthiyo yāvadatthaṃ katvā pakkamiṃsu, tasmā tattha ‘‘itthisatampi anāpattiṃ na karotī’’ti vuttaṃ. Idaṃ pana sikkhāpadaṃ duṭṭhullavācāvasena āgataṃ ‘‘alañca kho hoti mātugāmaṃ duṭṭhullāhi vācāhi obhāsitu’’nti vuttattā. Duṭṭhullavācañca sutvā mātugāmopi na paṭicchādeti. Teneva duṭṭhullavācāsikkhāpade yā tā itthiyo hirimanā, tā nikkhamitvā bhikkhū ujjhāpesuṃ, tasmā idha ‘‘itthīpi anāpattiṃ karotī’’ti vuttaṃ. Idha appaṭicchannattā itthīpi anāpattiṃ karoti, tattha paṭicchannattā itthisatampi anāpattiṃ na karotīti ca vadanti.
于身触而言,提及盲者;于粗恶语而言,提及聋者。十二肘以内的处所,即指耳的屏处,以此明示“耳的屏处应依十二肘来界定”。因此,坐于十二肘之外者,不构成无犯,纵然眼的屏处不存,因耳的屏处尚存。以此学处中,因不隐蔽,唯以耳的屏处为所指。然圣典中所说“眼的屏处”,乃据义理提取而说。有人言“两种屏处于此俱为所指”,此不应采纳。以不隐蔽处,眼的屏处不可能存在,因即使坐于十二肘外、更远处可视范围内之人,亦能得见。“即使躺着睡眠者”一句,于三部甘提帕达中皆说“即使躺着睡眠者亦包含在内”。甘提帕达作者之意趣为:“即使躺着睡眠者,若眼的屏处存在,因不聋故,耳的屏处即不存在。”然而,如躺卧睡眠者如同盲人,不见任何事物,故眼的屏处可存在;同样,如同聋人,不闻任何音声,故耳的屏处亦可存在,此乃可说。而义注中,仅说“站立或坐着”,并未如第一学处那般说“即使躺着睡眠者亦不构成无犯”,故应审察后,以不相违的方式理解。
Kāyasaṃsaggavasena anandho vutto, duṭṭhullavācāvasena abadhiro. Antodvādasahatthe okāseti sotassa rahābhāvo vutto, etena ‘‘sotassa raho dvādasahatthena paricchinditabbo’’ti dasseti . Tasmā dvādasahatthato bahi nisinno anāpattiṃ na karoti satipi cakkhussa rahābhāve sotassa rahasabbhāvato. Imasmiñhi sikkhāpade appaṭicchannattā sotassa rahoyeva adhippeto. Pāḷiyaṃ pana ‘‘cakkhussa raho’’ti atthuddhāravasena vuttaṃ. Kenaci pana ‘‘dvepi rahā idha adhippetā’’ti vuttaṃ, taṃ na gahetabbaṃ. Na hi appaṭicchanne okāse cakkhussa raho sambhavati dvādasahatthato bahi dassanavisaye dūratare nisinnassapi daṭṭhuṃ sakkuṇeyyabhāvato. Niddāyantopīti iminā ‘‘nipajjitvā niddāyantopi gahitoyevā’’ti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ. ‘‘Nipajjitvā niddāyantepi satipi cakkhussa rahe abadhirattā sotassa raho natthī’’ti gaṇṭhipadakārānaṃ adhippāyo. Yathā pana nipajjitvā niddāyanto andho viya kiñci na passatīti cakkhussa raho sambhavati, tathā badhiro viya kiñci saddaṃ na suṇātīti sotassa rahopi sambhavatīti sakkā vattuṃ. Aṭṭhakathāyañca ṭhito vā nisinno vāti ettakameva vuttaṃ, paṭhamasikkhāpade viya ‘‘nipajjitvā niddāyantopi anāpattiṃ na karotī’’ti idaṃ pana na vuttaṃ, tasmā vīmaṃsitvā yathā na virujjhati, tathā gahetabbaṃ.
由于此处唯以耳的屏处为所指,故说“聋者纵有眼”。盲者属隐蔽一方,即令不隐蔽,因属第一学处范畴,故说“盲者虽不聋亦不构成无犯”。正如于彼处,即便立于门扉未掩之室内近处,盲者亦不构成无犯,此处亦应作如是观。“两处”指于二不定中。因为并无任何由二学处针对优陀夷长老各别制立之所谓犯行,故从各学处之始犯者而言,说始犯者们无犯。以乌巴难达长老等,为屏处坐等之始犯者。而世尊唯取最初制立之学处,于乌巴难达事缘中显示了不定之次第。若这些学处并无各别制立之所谓犯行,则世尊为何制立二不定?为示:即使被如是优婆夷所言,唯承认者方依犯行处置,不承认者则否。世尊以此确立:无论被谁以任何犯行指责,唯认罪乃作处理,从而建立了律之裁决准则。然则何故未说比丘尼之不定?以此准则普适于一切处故,是以不说。
Sotassa rahasseva idhādhippetattā ‘‘badhiro pana cakkhumāpī’’ti vuttaṃ. Andhassa appaṭicchannampi paṭicchannapakkhaṃ bhajatīti paṭhamasikkhāpadassa visayattā vuttaṃ ‘‘andho vā abadhiropi na karotī’’ti. Yatheva hi tattha apihitakavāṭassa gabbhassa anto samīpepi ṭhito andho anāpattiṃ na karoti, evamayampīti daṭṭhabbaṃ. Ubhayatthāpīti dvīsupi aniyatesu. Yasmā dvīhi sikkhāpadehi udāyittheraṃ ārabbha visuṃ paññattā kāci āpatti nāma natthi, tasmā tassa tassa sikkhāpadassa ādikammike sandhāya ādikammikānaṃ anāpatti vuttā. Upanandattherādayo hi raho nisajjādīnaṃ ādikammikā. Bhagavatā pana paṭhamaṃ paññattasikkhāpadāniyeva gahetvā upanandavatthusmiṃ aniyatakkamo dassito. Yadi imehi sikkhāpadehi visuṃ paññattā āpatti nāma natthi, atha kasmā bhagavatā aniyatadvayaṃ paññattanti? Evarūpāyapi upāsikāya vuccamāno paṭijānamānoyeva āpattiyā kāretabbo, na appaṭijānamānoti dassentena bhagavatā yāya kāyaci āpattiyā yena kenaci codite paṭiññātakaraṇaṃyeva daḷhaṃ katvā vinayavinicchayalakkhaṇaṃ ṭhapitaṃ. Atha bhikkhunīnaṃ aniyataṃ kasmā na vuttanti? Idameva lakkhaṇaṃ sabbattha anugatanti na vuttaṃ.