3. 不定篇
3. Aniyatakaṇḍaṃ
1. 第一不定学处注释
1. Paṭhamaaniyatasikkhāpadavaṇṇanā
443因此,世尊于此时宣说第一不定学处。此处,“适时言说”谓善辨时分:当无他人邻近往来时,便应机宜说“是否厌倦、疲惫、饥渴”等家常之语;“适时说法”谓善辨时分:当有他人邻近往来时,便应机宜说“你应行布萨,应施筹食”等法义之言。
443.Tenasamayena buddho bhagavāti paṭhamaaniyatasikkhāpadaṃ. Tattha kālayuttaṃ samullapantoti kālaṃ sallakkhetvā yadā na añño koci samīpena gacchati vā āgacchati vā tadā tadanurūpaṃ ‘‘kacci na ukkaṇṭhasi, na kilamasi, na chātāsī’’tiādikaṃ gehassitaṃ kathaṃ kathento. Kālayuttaṃ dhammaṃ bhaṇantoti kālaṃ sallakkhetvā yadā añño koci samīpena gacchati vā āgacchati vā tadā tadanurūpaṃ ‘‘uposathaṃ kareyyāsi, salākabhattaṃ dadeyyāsī’’tiādikaṃ dhammakathaṃ kathento.
她儿女众多,故称“多子”。据说她有十子十女,孙辈亦多,故称“多孙”。不仅她如此,她的子女亦各有二十个孩子,如是便为四百二十名子孙眷属所围绕。“被视为吉祥”即被认为是最上吉祥。“于祭祀中”指在布施供养中。“于节庆中”指在迎娶、婚礼等喜庆及其中间庆典中。“于大庆典中”指在阿沙荼月、自恣星宿等盛大节日中。“最先供养”指众人祝愿“愿此子与你同寿无病”,而首先供养她;那些具足信心与净信的人,在供养比丘后,随即最先供养她。“不接受”指不听取她的话,不采纳,或不敬重,此为含义。
Bahū dhītaro ca puttā ca assāti bahuputtā. Tassā kira dasa puttā dasa dhītaro ahesuṃ, bahū nattāro assāti bahunattā. Yatheva hi tassā evamassā puttadhītānampi vīsati vīsati dārakā ahesuṃ, iti sā vīsuttaracatusataputtanattaparivārā ahosi. Abhimaṅgalasammatāti uttamamaṅgalasammatā. Yaññesūti dānappadānesu. Chaṇesūti āvāhavivāhamaṅgalādīsu antarussavesu. Ussavesūti āsāḷhīpavāraṇanakkhattādīsu mahussavesu. Paṭhamaṃ bhojentīti ‘‘imepi dārakā tayā samānāyukā nirogā hontū’’ti āyācantā paṭhamaṃyeva bhojenti, yepi saddhā honti pasannā, tepi bhikkhū bhojetvā tadanantaraṃ sabbapaṭhamaṃ taṃyeva bhojenti. Nādiyīti tassā vacanaṃ na ādiyi, na gaṇhi, na vā ādaramakāsīti attho.
444-5“堪能行事”:“堪能”谓堪任作业、适于作业;“堪能行事”即充分成就堪能性。于彼堪能行事中,指能行淫欲法之处,能作如是行为的含义。因此,其分别中说:“能行淫欲法”,即能行淫欲法之处。若作坐姿,即作坐,为坐下之义。然因坐下后便卧,故其分别中二种俱说。其中,“近坐”指靠近而坐。“近卧”亦应如是理解。“比丘坐着”指比丘处于坐姿。“两者皆坐”指二人同时无有先后地坐下。此处,虽然经文中言“耳根隐密”,但应以眼根隐密为准则。因为即便有智男子坐于关门房室的门口,亦不作无犯;而坐于未关门房室的门口,则作无犯。不仅门口,若坐于门内十二肘范围内,有眼者纵使心意散乱或陷入睡眠,亦作无犯。近处站立的盲人不作无犯,有眼者卧倒睡眠亦不作无犯。然而,若有女人在场,则绝不作无犯。
444-5.Alaṃkammaniyeti kammakkhamaṃ kammayogganti kammaniyaṃ, alaṃ pariyattaṃ kammaniyabhāvāyāti alaṃkammaniyaṃ, tasmiṃ alaṃkammaniye, yattha ajjhācāraṃ karontā sakkonti, taṃ kammaṃ kātuṃ tādiseti attho. Tenevassa padabhājane vuttaṃ – ‘‘sakkā hoti methunaṃ dhammaṃ paṭisevitu’’nti, yattha methunaṃ dhammaṃ sakkā hoti paṭisevitunti vuttaṃ hoti. Nisajjaṃkappeyyāti nisajjaṃ kareyya, nisīdeyyāti attho. Yasmā pana nisīditvāva nipajjati, tenassa padabhājane ubhayampi vuttaṃ. Tattha upanisinnoti upagantvā nisinno. Evaṃ upanipannopi veditabbo. Bhikkhu nisinneti bhikkhumhi nisinneti attho. Ubho vā nisinnāti dvepi apacchā apurimaṃ nisinnā. Ettha ca kiñcāpi pāḷiyaṃ ‘‘sotassa raho’’ti āgataṃ, cakkhussa raheneva pana paricchedo veditabbo. Sacepi hi pihitakavāṭassa gabbhassa dvāre nisinno viññū puriso hoti, neva anāpattiṃ karoti. Apihitakavāṭassa pana dvāre nisinno anāpattiṃ karoti. Na kevalañca dvāre antodvādasahatthepi okāse nisinno, sace sacakkhuko vikkhittopi niddāyantopi anāpattiṃ karoti. Samīpe ṭhitopi andho na karoti, cakkhumāpi nipajjitvā niddāyanto na karoti. Itthīnaṃ pana satampi anāpattiṃ na karotiyeva.
“可信语”者,指应信受之语。然而,这只在圣弟子身上才有,所以其分别中说“已得果”等。其中,“已得果”指已得果位,即证得须陀洹果。“已通达”指已证悟四圣谛。“已了知教法”指由此了知三学教法。“比丘承认坐”之意:即使这样的优婆夷看见后说出,比丘仍需在承认“坐”的情况下依三法之一被处分,若不承认则不处分。
Saddheyyavacasāti saddhātabbavacanā. Sā pana yasmā ariyasāvikāva hoti, tenassa padabhājane ‘‘āgataphalā’’tiādi vuttaṃ. Tattha āgataṃ phalaṃ assāti āgataphalā paṭiladdhasotāpattiphalāti attho. Abhisametāvinīti paṭividdhacatusaccā. Viññātaṃ sikkhattayasāsanaṃ etāyāti viññātasāsanā. Nisajjaṃ bhikkhu paṭijānamānoti kiñcāpi evarūpā upāsikā disvā vadati, atha kho bhikkhu nisajjaṃ paṭijānamānoyeva tiṇṇaṃ dhammānaṃ aññatarena kāretabbo, na appaṭijānamānoti attho.
所谓“那位可信语的优婆夷以何种方式说,比丘便应以该种方式被处分”,意即:在坐等情形中,优婆夷结合淫欲法等以某种方式说出,比丘若承认,便应按该方式被处分。即使是这样的优婆夷,也不可仅凭言语便处分比丘,这是它的含义。何以故?因为所见之事,有的确实如此,有的并非如此。
Yena vā sā saddheyyavacasā upāsikā vadeyya tena so bhikkhu kāretabboti nisajjādīsu ākāresu yena vā ākārena saddhiṃ methunadhammādīni āropetvā sā upāsikā vadeyya, paṭijānamānova tena so bhikkhu kāretabbo. Evarūpāyapi upāsikāya vacanamattena na kāretabboti attho. Kasmā? Yasmā diṭṭhaṃ nāma tathāpi hoti, aññathāpi hoti.
为阐明其义,举此事例:据说在末罗园精舍,有一位漏尽长老,某日前往护持者家,在屋内坐下。一位优婆夷也靠着卧床站立。那时,一位乞食比丘在门口看见,生起“长老与优婆夷同座”的想法,反复注视。长老察觉“此人对我生起不净见”,用完餐后回到精舍,进入自己的住处,在室内坐下。那位比丘想:“我要举发长老。”便来咳嗽,然后开门。长老知道他的心意,腾空而起,在尖顶屋的椽端结跏趺坐。那位比丘进入室内,察看床铺上下,不见长老,便向上看,看见长老坐在空中,于是说:“尊者,像您这样有大神通的人,竟让人说与女人同座之事吗?”长老说:“贤友,这是入聚落的过失,我因为无法令你生信,才这样做。愿你守护我。”说完便降下。
Tadatthajotanatthañca idaṃ vatthuṃ udāharanti – mallārāmavihāre kira eko khīṇāsavatthero ekadivasaṃ upaṭṭhākakulaṃ gantvā antogehe nisīdi, upāsikāpi sayanapallaṅkaṃ nissāya ṭhitā hoti. Atheko piṇḍacāriko dvāre ṭhito disvā ‘‘thero upāsikāya saddhiṃ ekāsane nisinno’’ti saññaṃ paṭilabhitvā punappunaṃ olokesi. Theropi ‘‘ayaṃ mayi asuddhaladdhiko jāto’’ti sallakkhetvā katabhattakicco vihāraṃ gantvā attano vasanaṭṭhānaṃ pavisitvā antova nisīdi. Sopi bhikkhu ‘‘theraṃ codessāmī’’ti āgantvā ukkāsitvā dvāraṃ vivari. Thero tassa cittaṃ ñatvā ākāse uppatitvā kūṭāgārakaṇṇikaṃ nissāya pallaṅkena nisīdi. Sopi bhikkhu anto pavisitvā mañcañca heṭṭhāmañcañca oloketvā theraṃ apassanto uddhaṃ ullokesi, atha ākāse nisinnaṃ theraṃ disvā ‘‘bhante, evaṃ mahiddhikā nāma tumhe mātugāmena saddhiṃ ekāsane nisinnabhāvaṃ vadāpetha evā’’ti āha. Thero ‘‘antaragharasseveso āvuso doso, ahaṃ pana taṃ saddhāpetuṃ asakkonto evamakāsiṃ, rakkheyyāsi ma’’nti vatvā otarīti.
446此后,“若她如此说”等语,是为了说明依承认而处断的因由与方式。其中,“与女人行淫欲法”指在女人的道中行淫欲法之义。“应以坐处分”者,谓承认坐而不承认行淫欲法时,不以淫欲法波罗夷罪处断,仅以坐所犯之罪处断,即以波逸提罪处断,这是其义。依此理,应知所有四组中的裁决。
446. Ito paraṃ sā ce evaṃ vadeyyātiādi sabbaṃ paṭiññāya kāraṇākāradassanatthaṃ vuttaṃ, tattha mātugāmassa methunaṃ dhammaṃ paṭisevantoti mātugāmassa magge methunaṃ dhammaṃ paṭisevantoti attho. Nisajjāya kāretabboti nisajjaṃ paṭijānitvā methunadhammapaṭisevanaṃ appaṭijānanto methunadhammapārājikāpattiyā akāretvā nisajjāmattena yaṃ āpattiṃ āpajjati tāya kāretabbo, pācittiyāpattiyā kāretabboti attho. Etena nayena sabbacatukkesu vinicchayo veditabbo.
451然而,在学处结束时,为了显示犯与不犯的区分,在“承认去”等句中,“承认去”是指如此承认去:“我为了在隐蔽处受用坐卧之乐而去了”;“坐”是指以坐卧之乐而承认坐。“犯”是指三种中的某一种犯。应以犯处断,是指应以他所承认的三种中的那种来处断。此处其余的在四句中意义明显。而在第二组四句中,“不承认去”是指不因隐蔽处坐卧之乐而承认,却说:“我是因筹食等自己的事务而去的,而她是来到我坐的地方的。”此处其余的也意义明显。
451. Sikkhāpadapariyosāne pana āpattānāpattiparicchedadassanatthaṃ vuttesu gamanaṃ paṭijānātītiādīsu gamanaṃ paṭijānātīti ‘‘rahonisajjassādatthaṃ gatomhī’’ti evaṃ gamanaṃ paṭijānāti, nisajjanti nisajjassādeneva nisajjaṃ paṭijānāti. Āpattinti tīsu aññataraṃ āpattiṃ. Āpattiyā kāretabboti tīsu yaṃ paṭijānāti, tāya kāretabbo. Sesamettha catukke uttānādhippāyameva. Dutiyacatukke pana gamanaṃ na paṭijānātīti raho nisajjassādavasena na paṭijānāti , ‘‘salākabhattādinā attano kammena gatomhi, sā pana mayhaṃ nisinnaṭṭhānaṃ āgatā’’ti vadati. Sesametthāpi uttānādhippāyameva.
然而,在一切情况下,这里的决断是:“隐蔽处坐卧之乐”是指依止于淫欲法的烦恼。若比丘因那种乐欲想去女人那里而涂眼膏,恶作;穿着下裙、系腰带、披上衣,在每一动作中都有恶作;行走时,每一步都有恶作;去了并坐下,也是恶作;当女人来到并坐下时,波逸提。如果那个女人因某事而屡屡站起、反复坐下,则每坐一次即犯一个波逸提。若他为寻找某个女人而去,没见到她,另一个女人来坐下,若生起乐欲,犯波逸提。但在《大护持》中说:“从行走时起,由于心不清净,即是犯。”若有多位女人前来,依女人的人数计算波逸提。若她们屡屡站起反复坐下,依坐的次数计算波逸提。若他不限定对象,心想‘我要与所见的每一个女人在隐蔽处享乐’而去,坐下后,也应根据前来的女人以及反复坐的情况,依上述方法了知犯相。若他以清净心前往而坐,有女人来到他所坐之处坐下,此时生起隐蔽处坐卧之乐,不犯。
Ayaṃ pana sabbattha vinicchayo – raho nisajjassādoti methunadhammasannissitakileso vuccati. Yo bhikkhu tenassādena mātugāmassa santikaṃ gantukāmo akkhiṃ añjeti, dukkaṭaṃ. Nivāsanaṃ nivāseti, kāyabandhanaṃ bandhati, cīvaraṃ pārupati, sabbattha payoge payoge dukkaṭaṃ. Gacchati, padavāre padavāre dukkaṭaṃ. Gantvā nisīdati, dukkaṭameva. Mātugāme āgantvā nisinnamatte pācittiyaṃ. Sace sā itthī kenaci karaṇīyena uṭṭhāyuṭṭhāya punappunaṃ nisīdati, nisajjāya nisajjāya pācittiyaṃ. Yaṃ sandhāya gato, sā na diṭṭhā, aññā āgantvā nisīdati, assāde uppanne pācittiyaṃ. Mahāpaccariyaṃ pana ‘‘gamanakālato paṭṭhāya asuddhacittattā āpattiyevā’’ti vuttaṃ. Sace sambahulā āgacchanti, mātugāmagaṇanāya pācittiyāni. Sace uṭṭhāyuṭṭhāya punappunaṃ nisīdanti, nisajjāgaṇanāya pācittiyāni. Aniyametvā diṭṭhadiṭṭhāya saddhiṃ rahassādaṃ kappessāmīti gantvā nisinnassāpi āgatāgatānaṃ vasena punappunaṃ nisajjāvasena ca vuttanayeneva āpattiyo veditabbā. Sace suddhacittena gantvā nisinnassa santikaṃ āgantvā nisinnāya itthiyā rahassādo uppajjati anāpatti.
起源等与第一条波罗夷相同。
Samuṭṭhānādīni paṭhamapārājikasadisānevāti.
2. 第二不定学处注释
2. Dutiyaaniyatasikkhāpadavaṇṇanā
452“那时,佛陀、世尊”等,是第二不定学处。其中,在“被世尊禁止”等句中,应如此理解其关联:“凡有男子与女子在隐蔽、有遮挡、可作不净行的座位处并坐,这种行为是被禁止的。”因为如果不是这样理解,就应当表述为“一个的、一个的”,为什么呢?因为已经说了“被禁止”。或者,应了知这是用宾格形式来表达属格的意义。
452.Tena samayena buddho bhagavāti dutiyaaniyatasikkhāpadaṃ. Tattha bhagavatā paṭikkhittantiādimhi ‘‘yaṃ eko ekāya raho paṭicchanne āsane alaṃkammaniye nisajjaṃ kappeyya, taṃ nisajjaṃ kappetuṃ paṭikkhitta’’nti evaṃ sambandho veditabbo. Itarathā hi ‘‘ekassa ekāyā’’ti vattabbaṃ siyā, kasmā? ‘‘Paṭikkhitta’’nti vuttattā. Sāmiatthe vā etaṃ paccattavacanaṃ veditabbaṃ.
453然而,对于“但并非有遮挡”一句,即使是有外墙围绕而内部敞开的院落、庭院等处,也应了知包含在内。因为《大护持》中说,像这样的地方也被视为无遮挡。其余内容应依第一条学处的方法了知。唯一的不同在于:此处,无论是女人还是男人,任何一位有辨识力、非盲非聋的第三者,若站立或坐于十二肘的空间之内,即使他心散乱或打瞌睡,也能令比丘不犯。但眼盲者虽有听力,或聋者虽有视力,也不能令比丘不犯。这些是差异:此处除了波罗夷罪,还提到了粗恶语罪。其余内容与前述相似。在这两条学处中,对于疯癫者等及最初犯者,不判为犯。
453.Na heva kho pana paṭicchannanti ettha pana yampi bahi parikkhittaṃ anto vivaṭaṃ pariveṇaṅgaṇādi, tampi antogadhanti veditabbaṃ. Evarūpañhi ṭhānaṃ appaṭicchanneyeva gahitanti mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. Sesaṃ paṭhamasikkhāpadanayeneva veditabbaṃ. Kevalañhi idha itthīpi purisopi yo koci viññū anandho abadhiro antodvādasahatthe okāse ṭhito vā nisinno vā vikkhittopi niddāyantopi anāpattiṃ karoti. Badhiro pana cakkhumāpi andho vā abadhiropi na karoti. Pārājikāpattiñca parihāpetvā duṭṭhullavācāpatti vuttāti ayaṃ viseso. Sesaṃ purimasadisameva. Ubhayatthāpi ummattakaādikammikānaṃ anāpatti.
就起源等而言:此学处由三种起源生起——从身与心、从语与心、从身语与心而生。是作行,非想解脱,有心,属世间罪,为身业及语业,依不善心,以乐受与舍受为二受。其余义理显然可知。
Samuṭṭhānādīsu idaṃsikkhāpadaṃ tisamuṭṭhānaṃ – kāyacittato, vācācittato, kāyavācācittato ca samuṭṭhāti. Kiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, sukhamajjhattavedanāhi dvivedanaṃ. Sesaṃ uttānatthamevāti.