3. 不定篇义注
3. Aniyatakaṇḍaṃ
20 段
1. 第一不定学处的注释
1. Paṭhamaaniyatasikkhāpadavaṇṇanā
443那时,世尊说了第一不定学处。其中,“适时交谈”是指看清时机:当没有别人从附近经过或到来时,就说“你该不会厌倦了吧、不累吧、不饿吧”这类跟在家生活有关的话。“适时说法”是指看清时机:当有别人从附近经过或到来时,就相应地讲“你该做伍波萨他、该施筹食”这类法义的话。
443.Tenasamayena buddho bhagavāti paṭhamaaniyatasikkhāpadaṃ. Tattha kālayuttaṃ samullapantoti kālaṃ sallakkhetvā yadā na añño koci samīpena gacchati vā āgacchati vā tadā tadanurūpaṃ ‘‘kacci na ukkaṇṭhasi, na kilamasi, na chātāsī’’tiādikaṃ gehassitaṃ kathaṃ kathento. Kālayuttaṃ dhammaṃ bhaṇantoti kālaṃ sallakkhetvā yadā añño koci samīpena gacchati vā āgacchati vā tadā tadanurūpaṃ ‘‘uposathaṃ kareyyāsi, salākabhattaṃ dadeyyāsī’’tiādikaṃ dhammakathaṃ kathento.
她有很多女儿和儿子,所以叫“多子”。据说她有十个儿子、十个女儿,孙辈也很多,所以叫“多孙”。不但她如此,她的儿女们也各有二十个孩子,这样她就被四百二十个子孙眷属围绕着。“被视为吉祥”就是被认为是最上等的吉祥。“于祭祀中”指在布施供养中。“于节庆中”指在迎娶、婚礼等喜庆以及其间的庆典中。“于大庆典中”指在阿沙荼月、自恣星宿等盛大节日中。“最先供养”指众人祝愿“愿这些孩子与你同寿、无病”,而最先供养她;那些有信心、有净信的人,在供养比丘之后,紧接着也最先供养她。“不接受”指不听取她的话,不采纳,或者不表示敬重,这就是其含义。
Bahū dhītaro ca puttā ca assāti bahuputtā. Tassā kira dasa puttā dasa dhītaro ahesuṃ, bahū nattāro assāti bahunattā. Yatheva hi tassā evamassā puttadhītānampi vīsati vīsati dārakā ahesuṃ, iti sā vīsuttaracatusataputtanattaparivārā ahosi. Abhimaṅgalasammatāti uttamamaṅgalasammatā. Yaññesūti dānappadānesu. Chaṇesūti āvāhavivāhamaṅgalādīsu antarussavesu. Ussavesūti āsāḷhīpavāraṇanakkhattādīsu mahussavesu. Paṭhamaṃ bhojentīti ‘‘imepi dārakā tayā samānāyukā nirogā hontū’’ti āyācantā paṭhamaṃyeva bhojenti, yepi saddhā honti pasannā, tepi bhikkhū bhojetvā tadanantaraṃ sabbapaṭhamaṃ taṃyeva bhojenti. Nādiyīti tassā vacanaṃ na ādiyi, na gaṇhi, na vā ādaramakāsīti attho.
444-5“堪能行事”是指堪任做事、适合做事,所以叫堪能;“充分具备堪能性”就叫堪能行事。在那堪能行事之处,能做出淫行,就是能那样做这件事,这是它的意思。因此,在它的分别解说中说:“能够行淫欲法”,意思就是能行淫欲法的地方。所谓“若坐”,就是坐下,意思是坐下来。然而,因为坐下之后就会躺下,所以在它的分别解说中把两者都说了。其中,“近坐”是指靠近而坐;“近卧”也应这样理解。“比丘坐着”是指比丘处于坐姿。“两者都坐着”是指两人不分前后地坐着。这里,虽然经文中说的是“耳根隐秘”,但应当以眼根隐秘作为判定标准。因为即使是一个有智慧的男人,坐在关着门的房间门口,也不构成无犯;而坐在没关门的房间门口,则构成无犯。不只是门口,如果坐在门内十二肘的范围内,有眼睛的人即使心散乱或睡着了,也构成无犯。站在近处的盲人不构成无犯,有眼睛的人躺下睡着也不构成无犯。然而,即使有一百个女人在场,也绝不构成无犯。
444-5.Alaṃkammaniyeti kammakkhamaṃ kammayogganti kammaniyaṃ, alaṃ pariyattaṃ kammaniyabhāvāyāti alaṃkammaniyaṃ, tasmiṃ alaṃkammaniye, yattha ajjhācāraṃ karontā sakkonti, taṃ kammaṃ kātuṃ tādiseti attho. Tenevassa padabhājane vuttaṃ – ‘‘sakkā hoti methunaṃ dhammaṃ paṭisevitu’’nti, yattha methunaṃ dhammaṃ sakkā hoti paṭisevitunti vuttaṃ hoti. Nisajjaṃkappeyyāti nisajjaṃ kareyya, nisīdeyyāti attho. Yasmā pana nisīditvāva nipajjati, tenassa padabhājane ubhayampi vuttaṃ. Tattha upanisinnoti upagantvā nisinno. Evaṃ upanipannopi veditabbo. Bhikkhu nisinneti bhikkhumhi nisinneti attho. Ubho vā nisinnāti dvepi apacchā apurimaṃ nisinnā. Ettha ca kiñcāpi pāḷiyaṃ ‘‘sotassa raho’’ti āgataṃ, cakkhussa raheneva pana paricchedo veditabbo. Sacepi hi pihitakavāṭassa gabbhassa dvāre nisinno viññū puriso hoti, neva anāpattiṃ karoti. Apihitakavāṭassa pana dvāre nisinno anāpattiṃ karoti. Na kevalañca dvāre antodvādasahatthepi okāse nisinno, sace sacakkhuko vikkhittopi niddāyantopi anāpattiṃ karoti. Samīpe ṭhitopi andho na karoti, cakkhumāpi nipajjitvā niddāyanto na karoti. Itthīnaṃ pana satampi anāpattiṃ na karotiyeva.
“可信语”是指值得相信的话。不过,因为只有圣弟子才具备这种可信语,所以在对它的分别解释中才说“已得果”等。其中,“已得果”是指已经得到果位,也就是证得入流果。“已通达”是指已经证悟四圣谛。“已了知教法”是指通过她而了知三学教法。“比丘承认坐”的意思是:即使这样的近事女看见后说出来,比丘仍然要在承认“坐”的情况下,依三种法中的某一种来处置,而不是在不承认的情况下处置。
Saddheyyavacasāti saddhātabbavacanā. Sā pana yasmā ariyasāvikāva hoti, tenassa padabhājane ‘‘āgataphalā’’tiādi vuttaṃ. Tattha āgataṃ phalaṃ assāti āgataphalā paṭiladdhasotāpattiphalāti attho. Abhisametāvinīti paṭividdhacatusaccā. Viññātaṃ sikkhattayasāsanaṃ etāyāti viññātasāsanā. Nisajjaṃ bhikkhu paṭijānamānoti kiñcāpi evarūpā upāsikā disvā vadati, atha kho bhikkhu nisajjaṃ paṭijānamānoyeva tiṇṇaṃ dhammānaṃ aññatarena kāretabbo, na appaṭijānamānoti attho.
如果那位可信语的近事女以某种方式说出,比丘就应该按那种方式被处理。也就是说,在坐着等情形中,近事女把淫欲等事和某种方式结合起来说出,只要她这样说,比丘只要承认,就应该按那种方式被处理。但即使是这样的近事女,也不能仅凭她一句话就处理比丘,这就是这段话的意思。为什么?因为所谓“所见”,有时确实是这样,有时却不是这样。
Yena vā sā saddheyyavacasā upāsikā vadeyya tena so bhikkhu kāretabboti nisajjādīsu ākāresu yena vā ākārena saddhiṃ methunadhammādīni āropetvā sā upāsikā vadeyya, paṭijānamānova tena so bhikkhu kāretabbo. Evarūpāyapi upāsikāya vacanamattena na kāretabboti attho. Kasmā? Yasmā diṭṭhaṃ nāma tathāpi hoti, aññathāpi hoti.
为了说明这个意思,他们举了这件事为例:据说在末罗园精舍,有一位漏尽长老,有一天去了一户护持他的信众家,在屋里坐下。那位女居士则靠着卧床站着。这时,一个乞食的比丘站在门口看见了,心里生出这样的想头:“这位长老和那个女人坐在同一个座位上。”于是他一次又一次地朝里看。长老也察觉到:“这个人对我起了不清净的看法。”长老吃完饭,回到精舍,进了自己住的地方,在屋里坐下。那个比丘想:“我要举发这位长老。”就过来咳嗽了一声,然后推开门。长老知道他的心思,腾空而起,在尖顶阁楼的椽角上结跏趺坐。那个比丘进屋后,看了床上床下,没看见长老,就往上看,看见长老坐在空中,于是说:“尊者,像您这样有大神通的人,竟然让人说您和女人同坐一个座位吗?”长老说:“贤友,这是进入俗人家的过失。我没法让你相信,所以才这样做。请你替我保密。”说完就下来了。
Tadatthajotanatthañca idaṃ vatthuṃ udāharanti – mallārāmavihāre kira eko khīṇāsavatthero ekadivasaṃ upaṭṭhākakulaṃ gantvā antogehe nisīdi, upāsikāpi sayanapallaṅkaṃ nissāya ṭhitā hoti. Atheko piṇḍacāriko dvāre ṭhito disvā ‘‘thero upāsikāya saddhiṃ ekāsane nisinno’’ti saññaṃ paṭilabhitvā punappunaṃ olokesi. Theropi ‘‘ayaṃ mayi asuddhaladdhiko jāto’’ti sallakkhetvā katabhattakicco vihāraṃ gantvā attano vasanaṭṭhānaṃ pavisitvā antova nisīdi. Sopi bhikkhu ‘‘theraṃ codessāmī’’ti āgantvā ukkāsitvā dvāraṃ vivari. Thero tassa cittaṃ ñatvā ākāse uppatitvā kūṭāgārakaṇṇikaṃ nissāya pallaṅkena nisīdi. Sopi bhikkhu anto pavisitvā mañcañca heṭṭhāmañcañca oloketvā theraṃ apassanto uddhaṃ ullokesi, atha ākāse nisinnaṃ theraṃ disvā ‘‘bhante, evaṃ mahiddhikā nāma tumhe mātugāmena saddhiṃ ekāsane nisinnabhāvaṃ vadāpetha evā’’ti āha. Thero ‘‘antaragharasseveso āvuso doso, ahaṃ pana taṃ saddhāpetuṃ asakkonto evamakāsiṃ, rakkheyyāsi ma’’nti vatvā otarīti.
446从此之后,“如果她这样说”等全部内容,都是为了依承认显示因由与非因由。其中,“与女人行淫欲法”的意思是在女人的产道中行淫欲法。“应以坐来判罚”的意思是:承认坐了,但不承认行淫欲法时,就不以行淫欲法的巴拉基格罪来判罚,而只以坐这件事本身所犯的罪来判罚,也就是以巴吉帝亚罪来判罚。按照这个道理,应当知道所有四组中的判定。
446. Ito paraṃ sā ce evaṃ vadeyyātiādi sabbaṃ paṭiññāya kāraṇākāradassanatthaṃ vuttaṃ, tattha mātugāmassa methunaṃ dhammaṃ paṭisevantoti mātugāmassa magge methunaṃ dhammaṃ paṭisevantoti attho. Nisajjāya kāretabboti nisajjaṃ paṭijānitvā methunadhammapaṭisevanaṃ appaṭijānanto methunadhammapārājikāpattiyā akāretvā nisajjāmattena yaṃ āpattiṃ āpajjati tāya kāretabbo, pācittiyāpattiyā kāretabboti attho. Etena nayena sabbacatukkesu vinicchayo veditabbo.
451451. 不过,在学处讲完之后,为了说明犯与不犯的界限,在“承认去”等语句中,“承认去”是指这样承认去:“我是为了在隐蔽处享受坐卧之乐才去的”;“坐”是指因为坐卧之乐而承认坐。所谓“犯”,是指三种当中的某一种犯。所谓“应当依犯来处置”,是指应当依他所承认的三种当中的那一种来处置。这里其余的内容,在四句组中意思都很清楚。而在第二组四句中,“不承认去”是指他不因为贪图在隐蔽处坐卧之乐而承认,而是说:“我是为了筹食等自己的事情才去的,是她自己来到我坐的地方。”这里其余的也同样意思很清楚。
451. Sikkhāpadapariyosāne pana āpattānāpattiparicchedadassanatthaṃ vuttesu gamanaṃ paṭijānātītiādīsu gamanaṃ paṭijānātīti ‘‘rahonisajjassādatthaṃ gatomhī’’ti evaṃ gamanaṃ paṭijānāti, nisajjanti nisajjassādeneva nisajjaṃ paṭijānāti. Āpattinti tīsu aññataraṃ āpattiṃ. Āpattiyā kāretabboti tīsu yaṃ paṭijānāti, tāya kāretabbo. Sesamettha catukke uttānādhippāyameva. Dutiyacatukke pana gamanaṃ na paṭijānātīti raho nisajjassādavasena na paṭijānāti , ‘‘salākabhattādinā attano kammena gatomhi, sā pana mayhaṃ nisinnaṭṭhānaṃ āgatā’’ti vadati. Sesametthāpi uttānādhippāyameva.
不过,在一切情况下,这里的判定是这样的:“隐蔽处坐卧之乐”指的是与淫欲法相关的烦恼。如果比丘因为贪著这种乐味,想去女人那里而涂眼药,犯恶作;穿下裙、系腰带、披袈裟,每一个动作都犯恶作;走路时,每迈一步都犯恶作;到了之后坐下,也还是恶作;当女人来到他面前坐下时,犯巴吉帝亚。如果那个女人因为某些事情,一次又一次站起来又坐下,那么每坐一次就犯一次巴吉帝亚。如果他是为了某个女人而去,但没见到她,另有一个女人来坐下,只要他生起了乐味,就犯巴吉帝亚。不过《大帕查利经》中说:“从出发行走的那一刻起,因为心不清净,就已经是犯戒了。”如果有多位女人前来,就按女人的人数计算巴吉帝亚。如果她们一次又一次站起来又坐下,就按坐下的次数计算巴吉帝亚。如果他没有限定对象,心想“我要和见到的每一个女人在隐蔽处享受乐味”而前去,坐下之后,也应当根据陆续前来的女人以及反复坐下的情况,按照上面所说的方法来判定犯戒。如果他是以清净心前去坐下,有女人来到他坐的地方坐下,这时他才生起隐蔽处坐卧的乐味,那就无犯。
Ayaṃ pana sabbattha vinicchayo – raho nisajjassādoti methunadhammasannissitakileso vuccati. Yo bhikkhu tenassādena mātugāmassa santikaṃ gantukāmo akkhiṃ añjeti, dukkaṭaṃ. Nivāsanaṃ nivāseti, kāyabandhanaṃ bandhati, cīvaraṃ pārupati, sabbattha payoge payoge dukkaṭaṃ. Gacchati, padavāre padavāre dukkaṭaṃ. Gantvā nisīdati, dukkaṭameva. Mātugāme āgantvā nisinnamatte pācittiyaṃ. Sace sā itthī kenaci karaṇīyena uṭṭhāyuṭṭhāya punappunaṃ nisīdati, nisajjāya nisajjāya pācittiyaṃ. Yaṃ sandhāya gato, sā na diṭṭhā, aññā āgantvā nisīdati, assāde uppanne pācittiyaṃ. Mahāpaccariyaṃ pana ‘‘gamanakālato paṭṭhāya asuddhacittattā āpattiyevā’’ti vuttaṃ. Sace sambahulā āgacchanti, mātugāmagaṇanāya pācittiyāni. Sace uṭṭhāyuṭṭhāya punappunaṃ nisīdanti, nisajjāgaṇanāya pācittiyāni. Aniyametvā diṭṭhadiṭṭhāya saddhiṃ rahassādaṃ kappessāmīti gantvā nisinnassāpi āgatāgatānaṃ vasena punappunaṃ nisajjāvasena ca vuttanayeneva āpattiyo veditabbā. Sace suddhacittena gantvā nisinnassa santikaṃ āgantvā nisinnāya itthiyā rahassādo uppajjati anāpatti.
生起方式等,和第一条巴拉基格完全相同。
Samuṭṭhānādīni paṭhamapārājikasadisānevāti.
2. 第二不定学处的注释
2. Dutiyaaniyatasikkhāpadavaṇṇanā
452“那时,佛陀、世尊”这一段,是第二不定学处的注释。其中,在“被世尊禁止”等语句里,应当这样理解前后的关联:如果有男子单独和女子在隐蔽、有遮挡、可以行不净行的座位上一起坐下,那么这种坐法是被禁止的。如果不是这样理解,就应该说成“一个人的、一个女人的”,为什么呢?因为已经说了“被禁止”。或者,应当知道这里是用主格形式来表达属格的意义。
452.Tena samayena buddho bhagavāti dutiyaaniyatasikkhāpadaṃ. Tattha bhagavatā paṭikkhittantiādimhi ‘‘yaṃ eko ekāya raho paṭicchanne āsane alaṃkammaniye nisajjaṃ kappeyya, taṃ nisajjaṃ kappetuṃ paṭikkhitta’’nti evaṃ sambandho veditabbo. Itarathā hi ‘‘ekassa ekāyā’’ti vattabbaṃ siyā, kasmā? ‘‘Paṭikkhitta’’nti vuttattā. Sāmiatthe vā etaṃ paccattavacanaṃ veditabbaṃ.
453关于“但并非有遮挡”这一句:即使外面有围墙围绕、里面却是敞开的院落、庭院等地方,也应当知道算作在内。因为《大护持》中说,像这样的地方就是被当作没有遮挡来处理的。其余内容应依照第一条学处的方式来了知。这里唯一的不同是:无论是女人还是男人,任何一个有辨识力、不瞎不聋的人,只要站在或坐在十二肘范围之内,即使他心散乱或正在打瞌睡,比丘也无犯。但聋子即使有眼睛,或者瞎子即使有耳朵,都不能使比丘无犯。还有一点差别:这里除了巴拉基格罪之外,说的是粗恶语罪。其余内容与前面相同。在这两条学处中,对于疯癫者等以及最初犯戒的人,都无犯。
453.Na heva kho pana paṭicchannanti ettha pana yampi bahi parikkhittaṃ anto vivaṭaṃ pariveṇaṅgaṇādi, tampi antogadhanti veditabbaṃ. Evarūpañhi ṭhānaṃ appaṭicchanneyeva gahitanti mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. Sesaṃ paṭhamasikkhāpadanayeneva veditabbaṃ. Kevalañhi idha itthīpi purisopi yo koci viññū anandho abadhiro antodvādasahatthe okāse ṭhito vā nisinno vā vikkhittopi niddāyantopi anāpattiṃ karoti. Badhiro pana cakkhumāpi andho vā abadhiropi na karoti. Pārājikāpattiñca parihāpetvā duṭṭhullavācāpatti vuttāti ayaṃ viseso. Sesaṃ purimasadisameva. Ubhayatthāpi ummattakaādikammikānaṃ anāpatti.
从生起方式等方面来看,这条学处有三种生起:从身与心生起,从语与心生起,从身、语与心三者也生起。它是造作,是想解脱,是有心,是世间所呵责,是身业,是语业,是不善心,依乐受与舍受而有两种受。其余内容意思浅显易懂。
Samuṭṭhānādīsu idaṃsikkhāpadaṃ tisamuṭṭhānaṃ – kāyacittato, vācācittato, kāyavācācittato ca samuṭṭhāti. Kiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, sukhamajjhattavedanāhi dvivedanaṃ. Sesaṃ uttānatthamevāti.