4. 经探究第四地
4. Suttavicayacatutthabhūmi
4040. 其中,什么是经的审察?
40. Tattha katamo suttavicayo?
其中,依善法与不善法,作前后周详的审察。此经由什么开始……它与那些经文及所摄的要义,是相应还是不相应?
Tattha kusalehi dhammehi akusalehi dhammehi pubbāparaso sādhukaṃ upaparikkhiyati. Kiṃnu kho idaṃ suttaṃ ārabhi…pe… tehi suttehi saha adhisannaṭṭhehi yujjati udāhu na yujjatīti?
正如世尊于烦恼生起之处而作开示。所开示的是什么?应当审察:究竟是否开示了那些烦恼的断除?如果世尊并未开示那些烦恼的断除,则应寻求善法——那些不善法即于此处得以断除。倘若遍寻不得,则应将那些不善法抽离出来加以审察,这便是《杂染分经》。若烦恼被抽离后仍不呈现,则应审查圣道法,观察这些烦恼是在哪些阶位被断除、还是未被断除?然而,被开示的烦恼有多少,被开示的圣法却未必有那么多。在烦恼被断除之处,那些与圣法不相应的烦恼应当抽离;若抽离时呈现出关联,则应如此审察:两个、三个乃至更多的烦恼是否由一个圣道所断除?若如此审察时呈现关联,则应进一步深入审察。经由次第,或具足三藏,经有义解与无义解。如果不能确指经据,则不应于经生疑。如此,如同在起始处有善法一样,那些应被断除的烦恼,应当审察它们。或者,先有善法、对治,或先有说法,都应无减无增地领受。如同最初的uttila,现今开示了哪些烦恼、哪些圣法,这些烦恼是否由这些圣法所断除,应当加以抉择。若审察时相应,则应接受。若不相应,那些不是对治的烦恼,不应作为对治;那些是对治的圣法,则应抽离。因为圣法不会断除。
Yathā bhagavā kilese ādimhi tattha deseti. Kiṃ desitaṃ? Tesaṃ kilesānaṃ pahānaṃ udāhu no desitanti upaparikkhitabbaṃ. Yadi na desitaṃ bhagavati tesaṃ kilesānaṃ pahānaṃ kusalā dhammā pariyesitabbā yattha te akusalā pahānaṃ gacchanti. Sace samannehamāno na labhati. Tattha akusalā dhammā apakaḍḍhitabbā vīmaṃsitabbā, saṃkilesabhāgiyasuttaṃ, yadi kilesā apakaḍḍhiyantā. Ye vā na denti tattha upaparikkhitabbā ariyamaggadhammā tāsu bhūmīsu kilesā pahānaṃ gacchanti, udāhu na gacchantīti. Yattakā pana kilesā desitā. Na tattakā ariyadhammā desitā. Yattha kilesā pahānaṃ gacchanti, tattha ye kilesā ariyadhammānaṃ paṭipakkhena na yujjanti, te apakaḍḍhitabbā, sace apakaḍḍhiyantā yojanaṃ deti. Tattha evaṃ vīmaṃsitabbaṃ. Dve tīṇi vā taduttari vā kilesā ekena ariyamaggena pahānaṃ gacchantīti. Sace evaṃ vīmaṃsiyantā yojanaṃ deti, tattha upaparikkhitabbaṃ. Paramparāya vā piṭakasampadānena vā suttassa attho ca nattho ca. Yaṃ vā na sakkā suttaṃ niddisituṃ neva suttaṃ vicikicchitabbaṃ. Evaṃ yathā ādimhi kusalā dhammā honti. Ye kilesā te pahīneyyāti. Te upaparikkhitabbā. Puro vā kusalo paṭipakkhena vā puro desanā, anūnā anadhikā uggahetabbā. Yathā paṭhamo uttilo yesamidāni kilesānaṃ ye ariyadhammā desitā ime kilesā imehi ariyadhammehi pahīyanti, udāhu nappahīyantīti vicinitabbā. Yadi upaparikkhiyamānā yujjanti, gahetabbā. Atha na yujjanti, ye kilesā apaṭipakkhā honti, te kilesā aparipakkhitabbā. Ye ca ariyadhammā paṭipakkhā honti, te ariyadhammā apakaḍḍhitabbā . Na hi ariyadhammā anāgāmikilesappahānaṃ gacchanti, nāpi ariyadhammā sabbakilesānaṃ pahānāya saṃvattanti. Yathā kusalā mettā akusalo rāgo na tu kusalā mettāti kāretvā akusalassa rāgassa pahānāya sambhavati byāpādo mettāya pahānaṃ gacchati. Tasmā ubho kilesā upaparikkhitabbā. Yo yo ca dhammo upadisiyati kusalo vā akusalo vā so apakaḍḍhitabbo. Sace te yujjanti apakaḍḍhiyamāno natthi upaparikkhitabbaṃ. Dve vā kilesā ekena ariyadhammena pahīneyyāti dvīhi vā ariyadhammehi eko vā kileso pahīyatīti.
或者,如此审察也能相应的话,便应在此处探究;或者,如其相应之处而进行探究。倘若不能确切指出经据,则不应于经中生疑。对于所开示的圣法中的“我”之烦恼,应从两方面加以审察。据说,那些被开示的烦恼以及那些被开示的圣法——无论是以偈颂还是记说的形式——这些烦恼是否由这些圣法所断除,还是不被断除?或者说,这些圣法导致这些烦恼的断除。虽说不善法由善法而得以断除,但并非一切不善都能由一切圣法来断除。如同慈是善法,贪是不善法,却并非以善法的慈来断除不善法的贪,而是嗔恚由慈所断除。如此,以烦恼为因,经由经典得以断除。并非以经典为法,便能导致一切烦恼的断除。但凡经典中的圣法若能对治杂染,它便由此而得以断除。
Atha vā evampi upaparikkhiyamānaṃ yujjati, tattha vīmaṃsitabbaṃ vā yathā yujjati tattha vīmaṃsitabbaṃ vā, yathā nanu sakkā suttaṃ niddisituṃ, na hi sutte vicikicchitabbaṃ. Kileso maṃ ariyadhammesu desitesu ubhayato upaparikkhitabbaṃ. Kira ye vā ime kilesā desitā ye ca ariyadhammā desitā gāthāya vā byākaraṇena vā, kiṃ nu kho ime kilesā imehi ariyadhammehi pahīyanti, udāhu nappahīyanti? Ime vā ariyadhammā imesaṃ kilesānaṃ pahānāya saṃvattantīti. Kiñcāpi kusalehi dhammehi akusalā dhammā pahānaṃ gacchanti. Na tu sabbehi ariyadhammehi sabbākusalā pahānaṃ gacchanti. Yathā mettā kusalo akusalo ca rāgo na tu kusalā mettā akusalo rāgoti kāretvā mettāya rāgo pahānaṃ, byāpādo mettāya pahānaṃ gacchanti. Evaṃ kilesoti kāretvā suttena pahānaṃ gacchati. Na sutto dhammoti kāretvā sabbaṃ kilesassa pahānāya saṃvattati. Yaṃ tu suttassa ariyadhammo saṃkilesapaṭipakkho, so tena pahānaṃ gacchatīti.
4141. 其中,在所开示的善经或记说中,若杂染与圣法不相应,则应以大教示为依据,指出其分支而抽离之。其中,即便那些烦恼因为所开示的烦恼与圣法而被断除,也仍应进一步审察。是何原因这些烦恼应被断除?是何原因这些圣法被开示?圣法以何种方式被开示,此烦恼便以何种方式得以安立。因为有一种情况:圣法并非以其他方式来断除烦恼,例如邪见、贪与无明,应以见的方式断除。若是如此,无明也以修习——即以阶位或以法——来断除。那同一个上分结,由见无为、无相心解脱、不作意而得以断除。如此,应审察义理与文句。应以见断除的烦恼,圣法便以见的方式开示;应以修断除的,圣法便以修的方式开示;应以避断除的,圣法便以避的方式开示;如此,应以驱除断除的,乃至七漏的应作,乃至其他。因为,若此法应以一种方式断除,而圣法却以另一种方式开示,则应寻求另一种圣法。若寻求此法者,开示者以何种方式来开示,便应寻求那种圣法,烦恼便以那种方式得以断除。应在此处审察。如果不相应,则应审察由该经所安排的经典。如相应的话,便应接受。如不相应,便不应接受,这必定不是世尊所说,或是尊者错误领受。应如大教示那样指出:世尊是如此如实地开示,所开示的。
41. Tattha kusale desite sutte byākaraṇe vā saṃkilesā na yujjanti ariyadhammā vā, te mahāpadese niddisitabbāvayavena apakaḍḍhitabbā . Tattha kilesehi ca desitehi ariyadhammesu ca yadipi tena ariyadhammena te kilesā pahānaṃ gacchanti. Tatthapi uttari upaparikkhitabbaṃ. Kena kāraṇena ete kilesā pajahitabbā, kena kāraṇena ariyadhammā desitāti? Yena yena vā ākārena ariyadhammā desitā, tena tena pakārena ayaṃ kileso ṭhito. Atthi hi eko kileso, tena vā ariyadhammā na aññathā aññathā pahātabbo, yathā diṭṭhi rāgo avijjā ca dassanena pahātabbā. Sā ce evañca avijjā bhāvanāya bhūmi vā dhammā bhāvanāya pahātabbā. Sāyeva uddhaṃbhāgiyaṃ asaṅkhatadassanāya vimuttiyā animittena cetosamādhinā amanasikārena pahīyati. Evaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ upaparikkhitabbaṃ. Ye dassanena pahātabbā kilesā dassanākārena ariyadhammo desito, bhāvanāya pahātabbā bhāvanākārena ariyadhammo desito, patisevanā pahātabbā patisevanākārena ariyadhammo desito, evaṃ vinodanapahātabbā yāva satta āsavā kātabbā, yāvaññathā. Aññathā hesa dhammo pahātabbo aññenākārena ariyadhammo desito, so ariyadhammo aññathā pariyesitabbo. Yadi ayaṃ dhammo pariyesato yo ca deseti yena yenākārena, so ariyadhammo pariyesitabbo, tenākārena kileso pahīyati. So tattha upaparikkhitabbo. Atha na yujjati yadi hi tena suttena vihitaṃ suttaṃ vīmaṃsitabbaṃ. Yathā yujjati, tathā gahetabbaṃ. Yathā na yujjati, tathā na gahetabbaṃ, addhā etaṃ bhagavatā na bhāsitaṃ, āyasmatā vā duggahitaṃ, yathā mahāpadese niddisitabbaṃ, bhagavatā yathābhūtaṃ desitaṃ, yo ca dhammo desito kusalo ca akusalo ca tassa dhammassa paccayo pariyesitabbo. Na hi paccayā vinā dhammo appaccayo uppajjati. Tattha ko ākāro pariyesanāya?
对此,应当如是审察:‘如此之法,依因依缘而说。’缘有三种:弱、中、强。对于弱缘应取弱法;如此,缘又有两种:相续缘与等无间缘。此缘因弱故,当探寻其致病之量。何以故?或依他缘随转,则名与义皆可成就。所开示的法,须观其缘或因果。若缘已现而待审察确定,即当审察此缘;若不相应,则不取用。弱法不应依止强法,强法亦不应依止弱法。弱法应依止中法,中法应依止强法,强法应依止强法。此中取舍应知。世尊所开示的法,即是在中等之终所开示的。正如经文最初所显明、具有多根,此经亦以善恶为归宿。此经随经体而转,有些是相应的部分,说法相辅相成。相状亦属于所缘法。譬如世尊开示调伏五根以断贪,其意趣与其他经文如牧牛喻义相符,则此法应于其他解释中审察。若于一经中难以尽见全貌,应当合掌求取此法。
Tattha tathārūpaṃ sahetu sappaccayaṃ soyaṃ dhammo vuttoti idaṃ vīmaṃsitabbaṃ. So ca paccayo tividho – mudu majjho adhimatto. Tattha mudumhi paccaye mududhammo gahetabbo, evaṃ satyesa paccayo duvidho paraṃparāpaccayo ca samanantarapaccayo ca. So paccayo mudutena byādhimattaṃ pariyesitabbaṃ. Kiṃ kāraṇaṃ? Aññataropi paccayo aññehi paccayehi pariyattiṃ vā pāripūriṃ vā gacchati . Tattha yo dhammo desito, tassa dhammassa etena vā kāraṇena vā hetu pariyesitabbo. Yathā paccayo hetunā paccayena ca, so tassa dhammassa nissando pariyesitabbo. Yathā niddiṭṭho adhiṭṭhāne padhānaṃ pariyesati, so paccayo pariyesitabbo. Na hi mudussa dhammassa adhimatto nissando adhimattassa vā nissandassa mududhammo, atha mudussa mudu majjhāya majjho adhimattassa adhimatto yujjati, taṃ gahetabbaṃ, atha na yujjati na gahetabbaṃ. Yañca bhagavā ārabhati dhammaṃ desetuṃ, taṃyeva dhammaṃ majjhantapariyosānaṃ deseti, yathā suttādhiṭṭhāne dhammā ādimhi niddisati, taṃyeva bahu tassa suttassa pariyosānaṃ. Tassa hi dhammassa vasena taṃ suttaṃ hoti gāthā vā byākaraṇaṃ khuddakaṃ mahantaṃ vā, yathā pana duvidhā anurūpanti vā thapanā ca desanāthapanā. Rūpantipi dhammassa pariyesitabbā. Yathā ca bhagavatā pañcannaṃ indriyānaṃ saṃvaraṇaṃ desitaṃ taṇhāya niggahaṇatthaṃ icchāva hoti. Deseti yathā gopālakopame sutte aññehipi suttehi bhagavā bhāsati icchāva hoti majjhimanikāye vitakko ayaṃ bhagavato desanānurūpanti iti so dhammo aññesupi veyyākaraṇesu pariyesitabbo. Na hi ekaṃ hi sutte daṭṭhabbo. Yujjanaṃ taṃ gahetabbaṃ.
42于此,何为未认可?凡世尊未曾说过之经,纵使载于经中,亦当如此持守。若某经由某人所宣说,则当审察此经:此经是否被认可、符顺于世尊,抑或未被认可、不符顺?凡是超越十力境界而宣说者,皆为世尊未认可之经。然而,弟子虽知十力境界,无论强弱,皆能了知其理,但此力尚不足,即不能完全了知他人对此义的理解。譬如,长老舍利弗曾对一位婆罗门说法,但此长老缺乏根力与智慧,未能使对方解了此义,对方亦未得度脱,由此生起争论,遭到世尊呵责。又如,长老大迦叶作为尊者的弟子,具足无碍金刚三昧之力,已了达一切法的因缘因果,理趣圆明;他虽持法平等,却不广事宣扬讲说,唯有世尊称叹。
42. Tattha katamaṃ anuññātaṃ? Yaṃ kiñci suttaṃ bhagavatā na bhāsitaṃ tañca suttesuyeva ndissati, evametaṃ dhāretabbaṃ. Yathā asukena bhāsitanti, taṃ suttaṃ vīmaṃsitabbaṃ. Kiṃ nu kho imaṃ suttaṃ anuññātaṃ khamaṃ bhagavato udāhu nānuññātaṃ khamaṃ, kiñci rūpañca suttaṃ bhagavato anuññātaṃ khamaṃ kiñci rūpañca nānuññātaṃ khamaṃ? Yaṃ sabbaso anotāretvā dasabalo gocaraṃ deseti, taṃ sabbaṃ suttaṃ bhagavato nānuññātaṃ khamaṃ. Atthipi so sāvako dasabalānaṃ gocaraṃ jānāti odhiso anodhiso, taṃ pana balaṃ sabbaso na jānāti aññathā nāma savanena, yathā āyasmatā sāriputtena yena brāhmaṇo ovadito, tassa āyasmato natthi indriyabalavemattañāṇaṃ, tena puggalaparo parañca taṃ ajānanto sati uttarikaraṇīye uppādito, so bhagavatā apasādito. Yathāva āyasmā mahākassapo bhāgineyyaṃ ovadati anantariyasamannāgato iddhipāṭihīrena aṅguliyo adīpetvā yaṃ sabbesaṃ dhammānaṃ kammasamādānānaṃ hetuso ṭhānaso yathābhūtaṃ ñāṇaṃ, tassa āyasmato saṃvijjate, tena naṃ ovadati, taṃ bhagavā karoti.
迦叶,即使你持举十盏灯,
他终究不见诸色,因为并没有眼。
‘‘Sacepi dasa pajjote, dhārayissasi kassapa; Neva dakkhati rūpāni, cakkhu tassa na vijjatī’’ti.
然而,正如使者依国王之语教导七人,随从者也把所闻之音传给他人。应受持已获认可且相宜的经,不应受持未获认可且不相宜的经。
Api ca kho yathā dūto rājavacanena sattamanusāsati, evaṃ sesānugo aññātakaṃ ghosaṃ paresaṃ deseti. Anuññātakhamasuttaṃ gahetabbaṃ. Ananuññātakhamaṃ na gahetabbaṃ.
在此,什么是经的混杂?经有五种:杂染分所摄、习气分所摄、见分所摄、修习分所摄、无学分所摄。有时成就这一种,却宣说为另一种;有时将一经的义理放在另一经中解说;有时解说一经的多种义理;有时在圣法成就中开示义理;有时将习气分所摄的义理放在见分中解说;有时将下分结的义理放在上分结中解说;有时将软、中根之义放在强力经中解说。如此,经由因、等流、果、指示,以及软、中、强的特性,在义和文上混合,即称为经的混杂。若不混杂,则称为经的抉择。
Tattha katamo suttasaṅkaro? Pañcavidhaṃ suttaṃ, saṃkilesabhāgiyaṃ vāsanābhāgiyaṃ dassanabhāgiyaṃ bhāvanābhāgiyaṃ asekkhabhāgiyaṃ. Aññaṃ ārādheyya aññaṃ deseti aññassa ca suttassa atthaṃ aññamhi sutte niddisati. Suttassa vā hi anekākāraṃ atthaṃ niddisati. Ariyadhammasādhane atthaṃ vivarati. Vāsanābhāgiyassa atthaṃ dassanabhāgiyesu niddisati. Orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ atthaṃ uddhaṃbhāgiyesu niddisati. Mudumajjhānaṃ indriyānaṃ adhimattesu suttesu niddisati. Iti ayaṃ suttaṃ sambhedaṃ hetunā ca nissandena ca phalena ca niddesena ca mudumajjhādhimattatāyapi ca atthena ca byañjanena ca yo sambhedo, ayaṃ vuccati suttasaṅkaro. Yo asambhedo, ayaṃ vuccati suttavicayo.
此中有摄颂
Tatthāyaṃ uddānagāthā
Purimānaṃ akkhaṇḍaṃ, yathābhūtassa paccayo; Nissando vāsanāsaddhi, anuññā suttasaṅkaro.