在《小部》中显示巴利原文
Khuddakanikāye
《指导论复注》显示巴利原文
Nettippakaraṇa-ṭīkā
序分注释显示巴利原文
Ganthārambhakathāvaṇṇanā
在注释的开端(《长部注》1.序分注;《中部注》1.1 序分注;《相应部注》1.1.1 序分注),礼敬三宝是为了阐明所注释之法的来源、依止与清净;而此举在注释之中,则是为了令智者生起敬重;正是为了使他们能依循如法受持、忆持等次第而成就的正道,圆满一切利益与安乐。又或者,因为礼敬三宝是吉祥的,是一切事业的前行,且为智者所妥善遵行,同时也为了令后人能够随顺效法,故而在注释中有了礼敬三宝之举。又或者,作礼敬三宝是为了生起供养应供养者所产生的殊胜福德;这是为了给自己依所获成就之相而造的业提供力量支持;并且为了防止在此期间该业的萎缩。这两者——提供支持与防止萎缩——都是为了令注释无障碍地圆满完成。这也正是导师在此著作中所欲达成的目的。正如他将会说的:‘由礼敬所生起……以其威力……’。因为对三宝的供养,由于对无上福田的彻底觉悟,具有无量的威力,是极其殊胜的福德;即使在充满种种障碍的世间生活中,也能彻底摧毁一切为障碍所束缚的染污,并能制止恐惧等灾祸。正如所说:显示巴利原文
Saṃvaṇṇanārambhe (dī. ni. ṭī. 1.ganthārambhakathāvaṇṇanā; ma. ni. ṭī. 1.1 ganthārambhakathāvaṇṇanā; saṃ. ni. ṭī. 1.1.1 ganthārambhakathāvaṇṇanā) ratanattayavandanā saṃvaṇṇetabbassa dhammassa pabhavanissayavisuddhipaṭivedanatthaṃ, taṃ pana dhammasaṃvaṇṇanāsu viññūnaṃ bahumānuppādanatthaṃ, taṃ sammadeva tesaṃ uggahaṇadhāraṇādikkamaladdhabbāya sammāpaṭipattiyā sabbahitasukhanipphādanatthaṃ. Atha vā maṅgalabhāvato, sabbakiriyāsu pubbakiccabhāvato, paṇḍitehi sammācaritabhāvato, āyatiṃ paresaṃ diṭṭhānugatiāpajjanato ca saṃvaṇṇanāyaṃ ratanattayapaṇāmakiriyā. Atha vā ratanattayapaṇāmakaraṇaṃ pūjanīyapūjāpuññavisesanibbattanatthaṃ, taṃ attano yathāladdhasampattinimittassa kammassa balānuppadānatthaṃ, antarā ca tassa asaṅkocanatthaṃ, tadubhayaṃ anantarāyena aṭṭhakathāya parisamāpanatthaṃ. Idameva ca payojanaṃ ācariyena idhādhippetaṃ. Tathā hi vakkhati ‘‘vandanājanitaṃ…pe… tassa tejasā’’ti. Vatthuttayapūjā hi niratisayapuññakkhettasambuddhiyā aparimeyyappabhāvo puññātisayoti bahuvidhantarāyepi lokasannivāse antarāyanibandhanasakalasaṃkilesaviddhaṃsanāya pahoti, bhayādiupaddavañca nivāreti. Yathāha –
“礼敬应供养者,无论是佛陀还是弟子。”(《法句》195;《长老譬喻》1.10.1)以及,
显示巴利原文 ‘‘Pūjārahe pūjayato, buddhe yadi va sāvake’’ti. (dha. pa. 195; apa. thera 1.10.1) ca,
“比丘们,凡是对佛陀有净信者,即是于最殊胜者生起净信;而于最殊胜者生起净信者,必得最殊胜的果报。”(《增支部》4.34;《如是语》90)以及,显示巴利原文
‘‘Ye, bhikkhave, buddhe pasannā, agge te pasannā, agge kho pana pasannānaṃ aggo vipāko hotī’’ti (a. ni. 4.34; itivu. 90) ca,
当称赞‘佛陀’时,他身上会生起喜悦;
那份喜悦,较之获得整个赡部洲的统治权,更为殊胜。
同样地:‘法’……乃至……‘僧’……乃至……赡部洲的。’(《长部注》1.6;《如是语注》90;《长部复注》1.序分注;《中部复注》1.1;《增支部复注》2.4.34)以及,
显示巴利原文 ‘‘‘Buddho’ti kittayantassa, kāye bhavati yā pīti; Varameva hi sā pīti, kasiṇenapi jambudīpassa; ‘‘‘Dhammo’ti…pe… ‘saṅgho’ti…pe… dīpassā’’ti. (dī. ni. aṭṭha. 1.6; itivu. aṭṭha 90; dī. ni. ṭī. 1.ganthārambhakathāvaṇṇanā; ma. ni. ṭī. 1.1; a. ni. ṭī. 2.4.34) ca,
“摩诃男,当圣弟子随念如来时,那一刻,他的心即不为贪欲所缠缚,不为嗔恚所缠缚……乃至……不为愚痴所缠缚。”(《增支部》6.10; 11.11)其中,显示巴利原文
‘‘Yasmiṃ, mahānāma, samaye ariyasāvako tathāgataṃ anussarati, nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosa…pe… na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hotī’’ti (a. ni. 6.10; 11.11) ca,
“或在阿兰若,或在树下……乃至……;
他不会有恐惧、惊悚,身毛亦不竖立。”(《相应部》1.249)及
显示巴利原文 ‘‘Araññe rukkhamūle vā…pe…; Bhayaṃ vā chambhitattaṃ vā, lomahaṃso na hessatī’’ti. (saṃ. ni. 1.249) ca;
在此,为了显示应当礼敬的三宝具足功德的殊胜结合,故说“大悲者”等三首偈颂。因为正是通过功德的殊胜结合,才具有值得礼敬的身份;而对值得礼敬的对象行礼敬,才能达成所期望的利益。在这些偈颂中,他所要注释的教法(即尼柯耶),是特别依止于随顺的教说,而这部注释则详细阐明其种种方式的流转。与律的教说以悲为主导、阿毗达摩的教说以慧为主导不同,经的教说是悲与慧两者并重的。为了首先彰显正自觉者这种以悲慧并重为主导的教说差别,并且因为其余二宝是以佛为根本,所以才说“大悲者、救护主”等语。显示巴利原文
Tattha yassa ratanattayassa vandanaṃ kattukāmo, tassa guṇātisayayogasandassanatthaṃ ‘‘mahākāruṇika’’ntiādinā gāthāttayamāha. Guṇātisayayogena hi vandanārahabhāvo, vandanārahe ca katā vandanā yathādhippetappayojanaṃ sādhetīti. Tattha yassā saṃvaṇṇanaṃ kattukāmo, sā netti visesato yathānulomasāsanasannissayā, tassa ca vicittākārappavattivibhāvinī. Tathā hi suttantadesanā na vinayadesanā viya karuṇāppadhānā, nāpi abhidhammadesanā viya paññāppadhānā, atha kho karuṇāpaññāppadhānāti tadubhayappadhānadesanāvisesavibhāvanaṃ tāva sammāsambuddhassa thomanaṃ kātuṃ tammūlakattā sesaratanānaṃ ‘‘mahākāruṇikaṃ nātha’’ntiādi vuttaṃ.
在这里,「karuṇā」(悲):意思是“它散播、去除”(kirati),即散播、去除他人的痛苦。或者说,「karuṇā」意思是“它伤害、折磨”(kiṇāti),也就是当他人有苦时,悲心会伤害、折磨那个具悲悯的人。或者说,「karuṇā」意思是“它令颤动”(kampanaṃ karoti),也就是当他人有苦时,它让善人的心感到不安。或者说,乐(sukhaṃ)称为“kami”,而「悲」则“阻碍”(rundhati)这种乐。这是指:悲的特征是想要拔除他人的痛苦,由于不顾及自己的快乐,它阻碍、束缚了具悲悯者的快乐。或者说,「karuṇā」意思是“它被施加、扩展到受苦者中”(kiriyati pasāriyati)。致力于悲的人,称为「kāruṇiko」(悲悯者),就像“看门人”(dovāriko)的构词一样(见《增支部》7.67)。就像一个依靠看门为生的人,即使他从事的是门卫职责以外的事,但因为他从不离开门的职责,所以被称为致力于门的人,也就是“看门人”;同样地,世尊虽然以慈等心而从悲心住转向其他所缘,但因为他从不离开悲心,所以被称为致力于悲的人,也就是「悲悯者」。实际上,从大愿开始,直到大般涅槃,诸世间怙主都只是为了世间利益而安住。大的悲悯者,就是「大悲者」(mahākāruṇiko)。虽然世尊也因其其他功德而具有“大”的性质,但因为这里“大”字是与“悲悯者”一词相连而说的,所以应知这里的“大”是专就悲心来说的,就像称为“大授记师”一样。这样解释之后,便以「大悲者」一词,通过“人”的增上,说明了导师的大悲。显示巴利原文
Tattha kiratīti (dī. ni. ṭī. 1.ganthārambhakathāvaṇṇanā; ma. ni. ṭī. 1.1; saṃ. ni. ṭī. 1.1.1; a. ni. ṭī. 1.1.1) karuṇā, paradukkhaṃ vikkhipati apanetīti attho. Atha vā kiṇātīti karuṇā, paradukkhe sati kāruṇikaṃ hiṃsati vibādhatīti attho . Kampanaṃ karotīti vā karuṇā, paradukkhe sati sādhūnaṃ hadayakhedaṃ karotīti attho. Kamiti vā sukhaṃ, taṃ rundhatīti karuṇā. Esā hi paradukkhāpanayanakāmatālakkhaṇā, attasukhanirapekkhatāya kāruṇikānaṃ sukhaṃ rundhati vibandhatīti attho. Kiriyati dukkhitesu pasāriyatīti vā karuṇā, karuṇāya niyuttoti kāruṇiko yathā ‘‘dovāriko’’ti (a. ni. 7.67). Yathā hi dvāraṭṭhānato aññattha vattamānopi dvārapaṭibaddhajīviko puriso dvārānativattavuttitāya dvāre niyuttoti ‘‘dovāriko’’ti vuccati, evaṃ bhagavā mettādivasena karuṇāvihārato aññattha vattamānopi karuṇānativattavuttitāya karuṇāya niyuttoti ‘‘kāruṇiko’’ti vuccati. Mahābhinīhārato paṭṭhāya hi yāva mahāparinibbānā lokahitatthameva lokanāthā tiṭṭhantīti. Mahanto kāruṇikoti mahākāruṇiko. Satipi bhagavato tadaññaguṇānampi vasena mahantabhāve kāruṇikasaddasannidhānena vuttattā karuṇāvasenevettha mahantabhāvo veditabbo yathā ‘‘mahāveyyākaraṇo’’ti. Evañca katvā ‘‘mahākāruṇiko’’ti iminā padena puggalādhiṭṭhānena satthu mahākaruṇā vuttā hoti.
另一种解释:由于能成就义利,悲、悲的实行及悲的完全生起,堪可称为悲悯者(kāruṇiko)。因为世尊藉由一切知智,无余地了知一切众生的利益与成就利益的方法,并对此不倦怠地寻求利益,他是真正的导师,而其他人则不然。或者,悲与悲的实行即是此人的戒行、本性与自性,因此称为悲悯者。也就是说,如同地界等以坚硬、触知等为自性一样,世尊是以悲为自性,以悲为本质。其余的解释与前相似。或者,由于范围广大、威力巨大、果报巨大,悲则为大,故称大悲(mahākaruṇā)。世尊的悲心遍及一切众生而无余,其生起时是他人所不共的,并且能绝对地成就众生现世等广大的利益与安乐。致力于大悲者,称为大悲者(mahākāruṇika),即那位大悲者。其余一切应按前述的道理了知。于此,如同“须摩揭陀”等词一样,应知此词的语法成就。显示巴利原文
Aparo nayo – atthasādhanato karuṇaṃ karuṇāyanaṃ karuṇāsampavattanaṃ arahatīti kāruṇiko. Bhagavato hi sabbaññutāya anavasesato sattānaṃ hitaṃ, hitupāyañca jānato, tattha ca akilāsuno hitesitā satthikā, na tathā aññesanti. Atha vā karuṇā karuṇāyanaṃ sīlaṃ pakati sabhāvo etassāti kāruṇiko. Bhagavā hi pathavīphassādayo viya kakkhaḷaphusanādisabhāvā karuṇāsabhāvo sabhāvabhūtakaruṇoti attho. Sesaṃ purimasadisameva. Atha vā mahāvisayatāya, mahānubhāvatāya, mahapphalatāya ca mahatī karuṇāti mahākaruṇā. Bhagavato hi karuṇā niravasesesu sattesu pavattati, pavattamānā ca anaññasādhāraṇā pavattati, diṭṭhadhammikādibhedañca mahantameva sattānaṃ hitasukhaṃ ekantato nipphādeti, mahākaruṇāya niyuttoti mahākāruṇiko, taṃ mahākāruṇikaṃ. Sesaṃ sabbaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Sumāgadhādipadānaṃ viya cettha saddasiddhi veditabbā.
“救护主”(nātho):他渴望、希求可教化者的利益与安乐,这是词义。在此处,对利益与安乐的希求应依慈爱的道理来理解,而非依悲悯的道理,因为前一句已说过了。或者,他折磨、烧尽可教化者心中所存的烦恼灾难,故称救护主。或者,他乞求、劝请,故称救护主,这是词义。世尊确实以“善哉,比丘们,比丘应时时省察自己的成就”等语,劝请众生行持种种有益之行,并由大悲心策励、劝导他们去实行。或者,由于成就了最上的心自在力,或以戒等功德胜过、降伏一切众生,故最上自在的世尊被称为“救护主”。即那位救护主。显示巴利原文
Nāthatīti nātho, veneyyānaṃ hitasukhaṃ āsīsati patthetīti attho, mettāyanavasena cettha hitasukhāsīsanaṃ veditabbaṃ, na karuṇāyanavasena paṭhamapadena vuttattā. Atha vā nāthati veneyyagataṃ kilesabyasanaṃ upatāpetīti nātho, nāthatīti vā nātho, yācatīti attho. Bhagavā hi ‘‘sādhu, bhikkhave, bhikkhu kālena kālaṃ attasampattiṃ paccavekkhitā’’tiādinā (a. ni. 8.7, 8) sattānaṃ taṃ taṃ hitappaṭipattiṃ yācitvāpi mahākaruṇāya samussāhito te tattha niyojeti. Paramena vā cittissariyena samannāgato, sabbasatte vā sīlādiguṇehi īsati abhibhavatīti paramissaro bhagavā ‘‘nātho’’ti vuccati, taṃ nāthaṃ.
“应知”(ñātabba)即所应知者(ñeyya),包括以过去等差别而区分的所有有为法和无为法。“海”(sāgaro)因合纳之义:对于跌落、下沉者,以其自身的广大深奥之相而令其沉没,这是词义。这里的“saṃ”音,应按“自性”“有贪”等词的语法规则来理解。或者,“由合纳之义”即“由作约定之义”,依据安住的法性,如同世间与之作约定、作记号说“这是我的界限,不超越此时限”,这是词义。或者,令水从各方面流动、奔流,故称海。因为在劫初起时,大海洋向各处溢出,使整个世间界成为一片洪流。然而世间人这样说:“由名为海(Sāgara)的国王的儿子们所开辟,所以叫作海,本指东部的海洋区域;由于与此相关联,依习惯力量,所有的海洋也都如此称呼。”因为与海相似,故称为海,即所应知者本身就是海,故称知海(ñeyyasāgaro)。在这里,相似性应从广大、难度、甚深、无始时等方面来理解,但此譬喻是低下的。显示巴利原文
Ñātabbanti ñeyyaṃ, atītādibhedabhinnaṃ sabbaṃ saṅkhataṃ, asaṅkhatañca. Saṅgaraṇaṭṭhena sāgaro, patitapatitānaṃ attano puthulagambhīrabhāvehi saṃsīdanaṃ nimmujjanaṃ karotīti attho. Saṃ-saddassa cettha ‘‘sābhāvo, sārāgo’’tiādīsu (dha. sa. 389, 391) viya niruttinayena daṭṭhabbo. Saṅgaraṇaṭṭhenāti vā saṅgarakaraṇaṭṭhena, ṭhitadhammatāya ‘‘ayaṃ me mariyādā, imaṃ velaṃ nātikkamāmī’’ti lokena saṅgaraṃ saṅketaṃ karonto viya hotīti attho. Saṅgaraṇaṃ vā samantato galanaṃ sandanaṃ udakena karotīti sāgaro. Kappavuṭṭhānakāle hi mahāsamuddo ito cito ca paggharitvā sakalaṃ lokadhātuṃ ekoghaṃ karotīti. Lokiyā pana vadanti ‘‘sāgarassa rañño puttehi sāgarehi nibbattito khatoti sāgaro, puratthimo samuddappadeso, taṃsambandhatāya ruḷhivasena sabbopi samuddo tathā voharīyatī’’ti. Sāgarasadisattā sāgaro, ñeyyameva sāgaroti ñeyyasāgaro. Sadisatā cettha puthuladuttaragambhīrānādikālikatāhi veditabbā, nihīnaṃ cetamopammaṃ. Tathā hi ñeyyasseva sātisayā puthulatā aparimāṇalokadhātubyāpanato, sabbaññutaññāṇasseva taraṇīyatāya duttaratā, gambhīratā, ādikoṭirahitā ca pavatti, na itarassa paricchinnadesattā bāhirakavītarāgehipi ittarena khaṇena atikkamitabbattā, parimitagambhīrattā, parimitakālattā ca. Ñeyyasāgarassa pāraṃ pariyantaṃ gatoti ñeyyasāgarapāragū, taṃ ñeyyasāgarapāraguṃ.
这里的“行”,仅指智的行,而非其他,因为所取是所应知者。这种智又分为两种:思择与通达;也可分为因与果。其中,世尊以“此世间确已陷入苦难”等的方式,纯粹出于悲悯,决意投入,在各种行相、各种差别中思择诸行。他的这种思择智,以三十六万亿面进入知海,达到彼岸与边际,这称为“大金刚智”。而通达智,是一切知智的近依,是漏尽智;漏尽智的近依则是一切知智,这称为“大菩提”。至于到达彼岸,应通过此作用的成就与堪能性来理解。同样,如上所说的思择智是因,其余的是果。或者,与思择智俱起的漏尽智是因,一切知智是果,应知这是它的功德之性。显示巴利原文
Gamanañcettha ñāṇagamanameva, na itaraṃ ñeyyaggahaṇato, taṃ pana ñāṇaṃ duvidhaṃ sammasanapaṭivedhabhedato, tathā hetuphalabhedato. Tattha ‘‘kicchaṃ vatāyaṃ loko āpanno’’tiādinā (dī. ni. 2.57; saṃ. ni. 2.4, 10; peṭako. 23) karuṇāyanavaseneva abhinivisitvā anekākāravokāre saṅkhāre sammasantaṃ bhagavato sammasanañāṇaṃ chattiṃsakoṭisatasahassamukhena ñeyyasāgaraṃ ajjhogāhetvā tassa pāraṃ pariyantaṃ agamāsi, yaṃ ‘‘mahāvajirañāṇa’’nti vuccati. Paṭivedhañāṇaṃ pana sabbaññutaññāṇapadaṭṭhānaṃ āsavakkhayañāṇaṃ, āsavakkhayañāṇapadaṭṭhānañca sabbaññutaññāṇaṃ, yaṃ ‘‘mahābodhī’’ti vuccati. Pāragamanañca tassa kiccasiddhiyā, samatthatāya ca veditabbaṃ. Tathā yathāvuttaṃ sammasanañāṇaṃ hetu, itaraṃ phalaṃ. Saha sammasanañāṇena vā āsavakkhayañāṇaṃ hetu, sabbaññutaññāṇaṃ phalaṃ tadānisaṃsabhāvatoti veditabbaṃ.
「敬礼」(Vandeti)就是“我顶礼”,或“我称赞”。由微细的意义而称为「微妙」(nipuṇā);对于那些未积累智慧资粮的人,由于不可测底的意义而称为「甚深」(gambhīrā);由于一性等差别、喜旋等分别,所以是种种的、殊胜的、有各种方式的,这就是「微妙甚深种种理趣」(nipuṇagambhīravicitranayā)。拥有微妙甚深种种理趣之教说的人,就是「微妙甚深种种理趣之说示者」(nipuṇagambhīravicitranayadesano),我礼敬那位微妙…乃至…说示者。或者,因为能引导,所以称为「理趣」(nayo),也就是圣典语句(pāḷigati)。而这位说示者,依前面所说方式,就义而言微妙,就义与音词(byañjana)而言甚深,由于略说、广说、顺次等转起而有多种样子,所以是种种。确实,通过施设(paññatti)、随施设等,通过杂染(saṃkilesa)分等、世间等、那两者的间杂等,通过善等、蕴等、摄等、时解脱等、安立等、善根等、三法发趣等,圣典语句有各种类别。显示巴利原文
Vandeti namāmi, abhitthavāmi vā. Saṇhaṭṭhena nipuṇā, anupacitañāṇasambhārānaṃ agādhaṭṭhena gambhīrā, ekattādibhedato nandiyāvaṭṭādivibhāgato ca vicitrā visiṭṭhā nānāvidhā nayā etissāti nipuṇagambhīravicitranayā, nipuṇagambhīravicitranayā desanā assāti nipuṇagambhīravicitranayadesano, taṃ nipuṇa…pe… desanaṃ. Nayatīti vā nayo, pāḷigati, sā ca vuttanayena atthato nipuṇā, atthato byañjanato ca gambhīrā, saṅkhepavitthārānulomādippavattiyā nānāvidhatāya vicitrā. Tathā hi paññattianupaññattiādivasena, saṃkilesabhāgiyādilokiyāditadubhayavomissatādivasena, kusalādikhandhādisaṅgahādisamayavimuttādiṭhapanādikusalamūlāditikapaṭṭhānādivasena ca anekavidhā pāḷigatīti.
其中(《长部注疏》1.着述序论注释),对世尊的赞叹应当以两种方式来了知:由自利的成就,和由利他的行道。在这两者中,自利的成就应当通过证得无碍智,以及彻底断除一切烦恼连同习气来了解;利他的行道应当通过不顾利养恭敬等而说法,引导出离一切苦,以及对反对者也恒常以利益为意乐,等待智成熟时机的来临来了解。而在这里,利他行道有依努力和依意乐的两种,自利成就也像前面所说的差别那样有两种开显方式。怎么开显呢?通过「大悲者」这个词,依意乐而开显;通过「微妙…说示」这个词,依努力而开显;而通过「救护主」这个词,则依两种方式,因为显示了悲的作用,所以开显了世尊的利他行道;通过「知海到彼岸者」这个词,因为显示了达到最高点的智的作用,所以开显了极度的自利成就。显示巴利原文
Tattha (dī. ni. ṭī. 1.ganthārambhakathāvaṇṇanā) dvīhākārehi bhagavato thomanā veditabbā attahitasampattito, parahitappaṭipattito ca. Tesu attahitasampatti anāvaraṇañāṇādhigamato, savāsanānaṃ sabbesaṃ kilesānaṃ accantappahānato ca veditabbā, parahitappaṭipatti lābhasakkārādinirapekkhacittassa sabbadukkhaniyyānikadhammadesanato, paṭiviruddhesupi niccaṃ hitajjhāsayañāṇaparipākakālāgamanato ca veditabbā. Sā panettha payogato, āsayato ca duvidhā, parahitappaṭipatti, yathāvuttabhedā duvidhā ca attahitasampatti pakāsitā hoti. Kathaṃ? ‘‘Mahākāruṇika’’nti iminā āsayato , ‘‘nipuṇa…pe… desana’’nti iminā payogato, ‘‘nātha’’nti iminā pana ubhayathāpi bhagavato parahitappaṭipatti pakāsitā karuṇākiccadīpanato, ‘‘ñeyyasāgarapāragu’’nti iminā sātisayaṃ attahitasampatti paramukkaṃsagatañāṇakiccadīpanato.
又,可从因、果与利益三方面来理解对世尊的赞叹。其中,因是「大悲」,此由第一句「大悲者」直接显示。果有四种:智成就、断成就、威力成就,以及色身成就。此四种果中,作为核心的智成就与断成就,由「知海到彼岸者」一句开显。核心既已显示,由于不相离的缘故,其余两种果便也随之显现。因为于诸佛而言,若离威力与色身成就,法身之祥瑞何时亦不可得。利益,即无间断、不分内外,以三种乘门开示解脱法,此应知由「怙主」与「微妙……说示」两句而开显。显示巴利原文
Atha vā tīhākārehi bhagavato thomanā veditabbā hetuto, phalato, upakārato ca. Tattha hetu mahākaruṇā, sā pana paṭhamapadena sarūpeneva dassitā. Phalaṃ catubbidhaṃ ñāṇasampadā pahānasampadā ānubhāvasampadā rūpakāyasampadā cāti. Tāsu padhānabhūtā ñāṇapahānasampadā ‘‘ñeyyasāgarapāragu’’nti iminā padena pakāsitā. Padhāne hi dassite avinābhāvato itarampi dvayaṃ dassitameva hoti. Na hi buddhānaṃ ānubhāvarūpakāyasampattīhi vinā kadācipi dhammakāyasirī vattatīti. Upakāro anantaraṃ abāhiraṃ katvā tividhayānamukhena vimuttidhammadesanā, sā ‘‘nāthaṃ, nipuṇa…pe… desana’’nti padadvayena pakāsitāti veditabbaṃ.
此处(《长部注疏》·着述序论注释),「大悲者」一词,显示了正等觉的根本。因为世尊之心为大悲所策动,为将众生从轮回泥沼中救拔,他立下大愿,次第圆满诸波罗蜜,最终证得无上正等觉;是故,悲乃正等觉之根本。「知海到彼岸者」一词,连同其前行修行道,显示了正等觉。因为无碍解智的立足处是道智,道智的立足处又是无碍解智,此一整体即名为「正等觉」。而前述种种有差别的思择智,与慧波罗蜜一同,即为正等觉之前行修行道。正是依此修行道之威力,远离昏沉与掉举、懈怠与过度精进、纵欲与苦行、常见与断见等一切两极对立之「中道」,得以修习圆满,达至波罗蜜之顶峰。「怙主」一词,则通过显示世尊为三界众生导师之义,阐明正等觉之果。确实如此。因为世尊预先遮止一切不利之事,以极度专注之努力与成就,全心致力于为众生安排无余的利乐;他对包括天人世间在内之众生,作了最究竟之饶益;并且,他具足无量、无比之功德与德行。因于无量世间中,他成为无量众生最上之归敬处,是故……显示巴利原文
Tattha (dī. ni. ṭī. 1.ganthārambhakathāvaṇṇanā) ‘‘mahākāruṇika’’nti etena sammāsambodhiyā mūlaṃ dasseti. Mahākaruṇāsañcoditamānaso hi bhagavā saṃsārapaṅkato sattānaṃ samuddharaṇatthaṃ katābhinīhāro anupubbena pāramiyo pūretvā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ adhigatoti karuṇā sammāsambodhiyā mūlaṃ. ‘‘Ñeyyasāgarapāragu’’nti etena pubbabhāgappaṭipattiyā saddhiṃ sammāsambodhiṃ dasseti. Anāvaraṇañāṇapadaṭṭhānañhi maggañāṇaṃ, maggañāṇapadaṭṭhānañca anāvaraṇañāṇaṃ ‘‘sammāsambodhī’’ti vuccati. Vuttappabhedaṃ pana sammasanañāṇaṃ saha paññāpāramiyā tassā pubbabhāgapaṭipadā. Tassā hi ānubhāvena līnuddhaccapatiṭṭhānāyūhanakāmasukhallikattakilamathānuyogasassatucchedādiantadvayavirahitā ukkaṃsapāramippattā majjhimā paṭipadā bhāvanāpāripūriṃ gatā. ‘‘Nātha’’nti iminā sammāsambodhiyā phalaṃ dasseti lokattayanāyakabhāvadīpanato. Tathā hi sabbānatthaparihārapubbaṅgamāya niravasesahitasukhavidhānatapparāya niratisayāya payogasampattiyā, sadevamanussāya pajāya accantupakāritāya aparimitanirupamabhāvaguṇavisesasamaṅgitāya ca sabbasattuttamo bhagavā aparimāṇāsu lokadhātūsu aparimāṇānaṃ sattānaṃ anuttaragāravaṭṭhānabhūtatāya ca ‘‘nātho’’ti vuccatīti. ‘‘Nipuṇa…pe… desana’’nti iminā sammāsambodhiyā payojanaṃ dasseti. Saṃsāramahoghato sattasantāraṇatthañhi bhagavatā sammāsambodhi abhipatthitā, tañca sattasantāraṇaṃ yathāvuttadesanāsampattiyā samijjhati tadavinābhāvato. Iminā bhagavato sātisayā parahitappaṭipatti dassitā, itarehi attahitasampattīti tadubhayena attahitāya paṭipannādīsu catūsu puggalesu bhagavato catutthapuggalabhāvaṃ dīpeti, tena ca anuttaradakkhiṇeyyabhāvaṃ, uttamavandanīyabhāvaṃ, attano ca vandanakiriyāya khettaṅgatabhāvaṃ dīpeti.
此处,恰如以「大悲者」一词示显世尊之大悲,同样地,以「知海到彼岸者」一词亦示显世尊之大慧。其中,举「悲」,因能彰明于世间法中达至广大状态之不共功德,从而显示世尊一切世间功德成就;举「慧」,则因能彰明作为一切知智之根本的道智,从而显示一切出世间功德成就。而由「悲」与「慧」二者结合所成就之义,即以「怙主」一词开显。由说「悲」,显示其「趣近」无有杂染;由说「慧」,则显示其「远离」无有杂染。同样,举「悲」,显示世尊之行持契合世间共许,因悲以世间言说为境;举「慧」,则显示世尊不超越共许。若不如实通达诸法自性,便会超越共许,进而执取「众生」等概念。同样,举「悲」,显示世尊安住于大悲定;举「慧」,则显示世尊之「三时无碍解智」、「四圣谛智」、「四无碍解智」、「四无所畏智」。因举「悲」,即等同于举取大悲定智,以此为基础,其余诸不共智——即六神通、于八众中之「不动智」、十力、十四佛智……显示巴利原文
Ettha ca yathā ‘‘mahākāruṇika’’nti iminā padena bhagavato mahākaruṇā dassitā, evaṃ ‘‘ñeyyasāgarapāragu’’nti etena mahāpaññā dassitā. Tesu karuṇāggahaṇena lokiyesu mahaggatabhāvappattāsādhāraṇaguṇadīpanato bhagavato sabbalokiyaguṇasampatti dassitā hoti, paññāggahaṇena sabbaññutaññāṇapadaṭṭhānamaggañāṇadīpanato sabbalokuttaraguṇasampatti. Tadubhayaggahaṇasiddho eva cattho nāthasaddena pakāsīyati. Karuṇāvacanena upagamanaṃ nirupakkilesaṃ dasseti, paññāvacanena apagamanaṃ. Tathā karuṇāggahaṇena lokasamaññānurūpaṃ bhagavato pavattiṃ dasseti lokavohāravisayattā karuṇāya, paññāggahaṇena samaññāya anatidhāvanaṃ. Sabhāvānavabodhena hi dhammānaṃ samaññaṃ atidhāvitvā sattādisammasanaṃ hotīti. Tathā karuṇāggahaṇena mahākaruṇāsamāpattivihāraṃ dasseti, paññāggahaṇena tīsu kālesu appaṭihatañāṇaṃ, catusaccañāṇaṃ, catupaṭisambhidāñāṇaṃ, catuvesārajjañāṇaṃ. Karuṇāggahaṇena mahākaruṇāsamāpattiñāṇassa gahitattā sesāsādhāraṇañāṇāni, cha abhiññā, aṭṭhasu parisāsu (ma. ni. 1.151, 178) akampanañāṇāni, dasa balāni, cuddasa buddhañāṇāni, soḷasa ñāṇacariyā, aṭṭhārasa buddhadhammā (mahāni. 69, 156; cūḷani. mogharājamāṇavapucchāniddesa 85; paṭi. ma. 3.5; dī. ni. aṭṭha. 3.305; vibha. mūlaṭī. suttantabhājanīyavaṇṇanā; dī. ni. ṭī. 3.141), catucattālīsa ñāṇavatthūni sattasattati ñāṇavatthūnīti (saṃ. ni. 2.34) evamādīnaṃ anekesaṃ paññāppabhedānaṃ vasena ñāṇacāraṃ dasseti.
同样地,以悲的摄取,代表行的成就;以慧的摄取,代表明的成就。以悲的摄取,代表以众生为尊;以慧的摄取,代表以法为尊。以悲的摄取,代表为世间怙主的行迹;以慧的摄取,代表为自怙主的行迹。同样地,以悲的摄取,代表先行护念的德行;以慧的摄取,代表知恩感恩的德行。以悲的摄取,代表不忍他众后世之苦;以慧的摄取,代表不执己身后世之乐。或者说,以悲的摄取,代表成佛之因法行圆满;以慧的摄取,代表佛果之体用圆满。同样地,以悲的摄取,代表度化他众;以慧的摄取,代表自己得度。同样地,以悲的摄取,显示了世尊对一切众生怀有摄受之心;以慧的摄取,则显示了他对一切法怀有离染之心。而且,在佛陀的一切功德中,悲是起始,因为它是这些功德的来源;慧是终结,因为有了慧,便再无余事可办。如此,通过开显起始与终结,佛陀的一切功德便都得彰显。同样地,言及悲,便开显了以戒蕴为先导的定蕴。因为戒是以悲为因缘,由此才展开了远离杀生等行为;而此定是伴随着三禅的。通过言及慧,显示巴利原文
Tathā karuṇāggahaṇena caraṇasampatti, paññāggahaṇena vijjāsampatti. Karuṇāggahaṇena sattādhipatitā, paññāggahaṇena dhammādhipatitā. Karuṇāggahaṇena lokanāthabhāvo, paññāggahaṇena attanāthabhāvo. Tathā karuṇāggahaṇena pubbakāribhāvo, paññāggahaṇena kataññutā. Karuṇāggahaṇena aparantapatā, paññāggahaṇena anattantapatā. Karuṇāggahaṇena vā buddhakaradhammasiddhi, paññāggahaṇena buddhabhāvasiddhi. Tathā karuṇāggahaṇena paresaṃ tāraṇaṃ, paññāggahaṇena sayaṃ tāraṇaṃ. Tathā karuṇāggahaṇena sabbasattesu anuggahacittatā, paññāggahaṇena sabbadhammesu virattacittatā dassitā hoti. Sabbesañca buddhaguṇānaṃ karuṇā ādi taṃnidānabhāvato, paññā pariyosānaṃ tato uttari karaṇīyābhāvato, iti ādipariyosānadassanena sabbe buddhaguṇā dassitā honti. Tathā karuṇāvacanena sīlakkhandhapubbaṅgamo samādhikkhandho dassito hoti. Karuṇānidānañhi sīlaṃ tato pāṇātipātādiviratippavattito, sā ca jhānattayasampayoginīti. Paññāvacanena paññākkhandho. Sīlañca sabbabuddhaguṇānaṃ ādi, samādhi majjhe, paññā pariyosānanti evampi ādimajjhapariyosānakalyāṇā sabbe buddhaguṇā dassitā honti nayato dassitattā. Eso eva hi niravasesato buddhaguṇānaṃ dassanupāyo, yadidaṃ nayaggāhaṇaṃ, aññathā ko nāma samattho bhagavato guṇe anupadaṃ niravasesato dassetuṃ. Tenevāha –
即便是一尊佛陀,以其他种种言辞,去称叹另一尊佛陀的功德,历经整整一劫,
那漫长的劫也会在久远的间隔中耗尽,然而如来的功德却不会穷尽。”(长部注1.304;3.141;中部注3.425;自说注53;譬喻注2.7.20;佛种姓注4.4;行藏注·缘起谈、杂谈;长部复注1.着述序论注释;中部复注1.1;相应部复注1.1.1;增支部复注1.1.1;金刚复注·着述序论;心义复注1.着述序论注释)
显示巴利原文 ‘‘Buddhopi buddhassa bhaṇeyya vaṇṇaṃ, kappampi ce aññamabhāsamāno; Khīyetha kappo ciradīghamantare, vaṇṇo na khīyetha tathāgatassā’’ti. (dī. ni. aṭṭha. 1.304; 3.141; ma. ni. aṭṭha. 3.425; udā. aṭṭha. 53; apa. aṭṭha. 2.7.20; bu. vaṃ. aṭṭha. 4.4; cariyā. aṭṭha. nidānakathā, pakiṇṇakakathā; dī. ni. ṭī. 1.ganthārambhakathāvaṇṇanā; ma. ni. ṭī. 1.1; saṃ. ni. ṭī. 1.1.1; a. ni. ṭī. 1.1.1; vajira. ṭī. ganthārambhakathā; sārattha. ṭī. 1.ganthārambhakathāvaṇṇanā);
也正是因此,当尊者舍利弗长老致力于衡量佛陀功德时,他先拒绝了,说道:“不,尊者,并非如此”(《长部》2.145),然后才说:“然而,尊者,我已了知法之随顺……”(《长部》2.146)。显示巴利原文
Teneva ca āyasmatā sāriputtattherenāpi buddhaguṇaparicchedanaṃ pati anuyuttena ‘‘no hetaṃ, bhante’’ti (dī. ni. 2.145) paṭikkhipitvā ‘‘apica me, bhante, dhammanvayo vidito’’ti (dī. ni. 2.146) vuttaṃ.
如此,以简略的方式,用一切知智者的一切功德称扬世尊后,现在为了赞叹正法,便说“明行足”等语。这里,“成为明行足”是语句的省略。所谓“明”,即了知法的自相与共相;或以刺穿贪蕴等义而称为“明”;又或以使证知四圣谛之义而称为“明”——在此,首先应如此从词义上理解“明”。而从分类上说,三种明则如《怖畏恐惧经》中所规定的;八种明如《阿摩昼经》等(《长部》1.278等)中所规定的。借由这些“明”而行,故为“行”,即指戒律仪等十五法。因此,具足这些“明”与这些“行”,使“明”与“行”皆圆满成就,故为“明行足”。显示巴利原文
Evaṃ saṅkhepena sakalasabbaññuguṇehi bhagavantaṃ abhitthavitvā idāni saddhammaṃ thometuṃ ‘‘vijjācaraṇasampannā’’tiādimāha. Tattha vijjācaraṇasampannā hutvāti vacanaseso. Vindiyaṃ dhammānaṃ salakkhaṇaṃ, sāmaññalakkhaṇañca vindatīti vijjā, lobhakkhandhādīni vā vijjhanaṭṭhena vijjā, catunnaṃ vā ariyasaccānaṃ viditakaraṇaṭṭhena vijjāti evaṃ tāvettha vacanatthato vijjā veditabbā. Pabhedato pana tissopi vijjā vijjā bhayabheravasutte āgataniyāmeneva, aṭṭhapi vijjā vijjā ambaṭṭhasuttādīsu (dī. ni. 1.278 ādayo) āgataniyāmeneva. Caranti tehīti caraṇāni, sīlasaṃvarādayo pañcadasa dhammā, iti imāhi vijjāhi, imehi ca caraṇehi sampannā sampannāgatāti vijjācaraṇasampannā.
“以彼”:即以此法作为工具,并以此为因。其中,道法的工具义应如此理解:因为它是导出作用的完成者。涅槃法的因义,则因其为所缘缘。这里的因义即是缘义。教法的因义也是合理的,因为它是辗转之因。而在果法中,则两种情况皆有可能。何以故?因为有这样的说法:“由于那信尚未止息”,由道所断除的烦恼,其止息与断除的作用,使果具有随顺导出的性质和导出的究竟性。依于此道理,它可以具有导出作用的工具义。对于一来道观等,由于其作为亲依止缘,故可具有因义。依于此,《最胜净信经》等(《如是语》90)中以最胜等而被执取的果与教法,以及在《恰达年轻人天宫》等(《天宫事义注》886等)中以应忆念而被执取者,这些法正如道与涅槃一样,在《大注疏》中也被提及作为皈依处。在此,特别需要注意的是,只有含摄在道中的明与行法,才应被理解。因为它们的确是不假余释的导出作用的完成者,而其他法则不是。但是,其他法因为以导出为目标,所以也具有导出的意义。若如是,那为何还说“成为明行足后”呢?因为所说的明行足与导出,正是在同一时刻发生的,这并无矛盾。因为正显示巴利原文
Yenāti yena dhammena karaṇabhūtena, hetubhūtena ca. Tattha maggadhammassa karaṇattho veditabbo niyyānakiriyāsādhakatamabhāvato, nibbānadhammassa hetuattho ārammaṇapaccayabhāvato. Paccayattho hi ayaṃ hetvattho. Pariyattidhammassapi hetuattho yujjateva paramparāya hetubhāvato. Phaladhamme pana ubhayampi sambhavati. Kathaṃ? ‘‘Tāya saddhāya avūpasantāyā’’ti vacanato maggena samucchinnānaṃ kilesānaṃ paṭippassaddhippahānakiccatāya phalassa niyyānānuguṇatā, niyyānapariyosānatā cāti iminā pariyāyena siyā karaṇattho niyyānakiriyāya. Sakadāgāmimaggavipassanādīnaṃ pana upanissayapaccayabhāvato siyā hetuattho. Evañca katvā aggappasādasuttādīsu (itivu. 90) aggādibhāvena aggahitāpi phalapariyattidhammā chattamāṇavakavimānādīsu (vi. va. 886 ādayo) saraṇīyabhāvena gahitāti tesaṃ magganibbānānaṃ viya mahāaṭṭhakathāyaṃ saraṇabhāvo uddhaṭo. Visesato cettha maggapariyāpannā eva vijjācaraṇadhammā veditabbā. Te hi nippariyāyena niyyānakiriyāya sādhakatamabhūtā, na itare. Itaresaṃ pana niyyānatthatāya niyyānatā. Yadi evaṃ kasmā ‘‘vijjācaraṇasampannā hutvā’’ti vuttaṃ, niyyānasamakālameva hi yathāvuttavijjācaraṇasampattisamadhigamoti? Nāyaṃ virodho samānakālatāya eva adhippetattā yathā ‘‘cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇa’’nti (ma. ni. 1.204, 400; 3.421, 425, 426; saṃ. ni. 2.43-45; 4.60; kathā. 465, 467). Sampannāti vā padassa vattamānakālatthatā veditabbā ‘‘uppannā dhammā’’ti (dha. sa. tikamātikā 17) ettha uppannasaddassa viya. Evañca katvā vacanasesamantareneva padayojanā siddhā hoti. ‘‘Yenā’’ti ca padaṃ ubhayattha sambandhitabbaṃ ‘‘yena dhammena vijjācaraṇasampannā, yena dhammena niyyantī’’ti.
“世间”:指蕴等世间、即轮回。“导”:指分为道、涅槃、果与教法的法。“最上”:即最殊胜者。正因它自身没有更胜于其上的法,故被称为“无上”。其中,道以能令出离等意义,涅槃以出离、远离等意义,果以圣者寂静状态等意义,当知为最上。此义应依“诸比丘,凡是有为法,圣八支道被说为其中最上者”等经文来阐明。显示巴利原文
Lokatoti khandhādilokato, vaṭṭatoti attho. Nti taṃ magganibbānaphalapariyattibhedaṃ dhammaṃ. Uttamanti seṭṭhaṃ. Tathā hesa attanā uttaritarassa abhāvena ‘‘anuttaro’’ti vuccati. Tattha maggassa niyyānahetuādiatthena, nibbānassa nissaraṇavivekādiatthena, phalassa ariyasantabhāvādiatthena ca seṭṭhatā veditabbā. Svāyamattho ‘‘yāvatā, bhikkhave, dhammā saṅkhatā, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo tesaṃ aggamakkhāyatī’’ti (itivu. 90; a. ni. 4.34) ādisuttapadānusārena vibhāvetabbo.
“法”:因其令依教奉行者不堕恶趣、不坠轮回,依而住持,故名为法。“正自觉者”:因为完全地、亲自地觉悟一切法,是具足一切知智与无碍智、具足一切眼的世尊。正如通过完全等正觉的证得而获得一切佛德,同样,通过正确地亲近、修习、多作,正确地行道,正确地观察,恭敬说法,并将其安立于应度化者的相续之中——显示巴利原文
Dhammanti yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjamāne apāyato, saṃsārato ca apatamāne katvā dhāretīti dhammo. Sammā, sāmañca sabbadhammānaṃ buddhattā sammāsambuddho, sabbaññutāanāvaraṇañāṇo samantacakkhu bhagavā, tena yathā sammāsambodhisamadhigameneva sabbe buddhaguṇā sampāpuṇīyanti, evaṃ sammadeva āsevanāya bhāvanāya bahulīkiriyāya sammāpaṭipattiyā sammadeva paccavekkhaṇāya sakkaccaṃ dhammadesanāya veneyyasantānesu patiṭṭhāpanena –
“诸比丘,我将为你们教导圣正定”(《中部》3.136;《无碍解道》24)、“八支道是诸道中最殊胜者”(《法句》273;《导论》170;《无碍解道》30)、“诸比丘,凡是有为法或无为法,离贪被说为其中最上者”(itivu. 90;《增支部》4.34)、“诸比丘,这是唯一的道路,为有情的清净……”(《长部》2.373;《中部》1.106;《相应部》5.367, 384)、“诸比丘,我将为你们说法,初善……”(《中部》3.420;《导论》5)——显示巴利原文
‘‘Ariyaṃ , vo bhikkhave, sammāsamādhiṃ desessāmi (ma. ni. 3.136; peṭako. 24). Maggānaṭṭhaṅgiko seṭṭho (dha. pa. 273; netti. 170; peṭako. 30). Yāvatā, bhikkhave, dhammā saṅkhatā vā asaṅkhatā vā, virāgo tesaṃ aggamakkhāyati (itivu. 90; a. ni. 4.34). Ekāyano ayaṃ, bhikkhave, maggo sattānaṃ visuddhiyā (dī. ni. 2.373; ma. ni. 1.106; saṃ. ni. 5.367, 384). Dhammaṃ, vo bhikkhave, desessāmi ādikalyāṇa’’nti (ma. ni. 3.420; netti. 5) –
通过种种尊称与赞叹,它被恭敬、尊重、崇敬,因此称为“正自觉者所崇敬”。他礼敬那为正自觉者所崇敬的法,这便是两者的关联。显示巴利原文
Ādivacanehi, abhitthavanena ca pūjito mānito apacitoti sammāsambuddhapūjito, taṃ sammāsambuddhapūjitaṃ dhammaṃ vandeti sambandho.
此处的简要义为:由证得此法,便能具足明与行,并从一切轮回之苦中出离。此法正是诸圣者成就一切功德的因,也是无余苦的出离之因,最上、最胜,与教法合为九种出世间法。即使是世尊,也以正行道等方式恭敬此法。我礼敬它,赞叹它。显示巴利原文
Ayaṃ panettha saṅkhepattho – yassa dhammassa adhigamane vijjāsampannā ceva honti caraṇasampannā ca, sabbavaṭṭadukkhato ca niyyanti, tameva ariyānaṃ sakalaguṇasamaṅgibhāvanimittaṃ, anavasesadukkhanissaraṇahetubhūtañca uttamaṃ pavaraṃ saddhiṃ pariyattidhammena navavidhaṃ lokuttaradhammaṃ bhagavatāpi sammāpaṭipattiādividhinā pūjitaṃ namāmi, abhitthavāmi vāti.
在这里,“他们由此从世间出离”与“他们成为明行具足者”这两句,依次说明了法应修习的层面和应作证的层面。其中,以第一句通过明具足来赞叹法,以第二句通过解脱具足来赞叹法。同样,以第一句通过禅那成就,以第二句通过解脱成就;或以第一句通过定成就,以第二句通过等至成就;或以第一句通过尽智的状态,以第二句通过无生智的状态;或以前句通过如同闪电的譬喻,以后句通过如同金刚的譬喻;或以前句通过离贪成就,以后句通过灭尽成就。同样,以第一句通过出离的状态,以第二句通过出离的状态;或以第一句通过因的状态,以第二句通过无为的状态;或以第一句通过见的状态,以第二句通过远离的状态;或以第一句通过增上的状态,以第二句通过不死的状态来赞叹法。又或者,以第一句通过显示导出性,以善说性来赞叹法;以第二句通过显示应作证性,以现见性来赞叹法。同样,以前句通过无时性,以后句通过来见性;或以前句通过应导入性,以后句通过自证性来赞叹法。显示巴利原文
Ettha ca ‘‘yena lokato niyyanti, vijjācaraṇasampannā ca hontī’’ti padadvayena yathākkamaṃ dhammassa bhāvetabbabhāvo, sacchikātabbabhāvo ca vutto. Tesu paṭhamena vijjāsampattiyā dhammaṃ thometi, dutiyena vimuttisampattiyā. Tathā paṭhamena jhānasampadāya, dutiyena vimokkhasampadāya. Paṭhamena vā samādhisampadāya, dutiyena samāpattisampadāya. Paṭhamena vā khayañāṇabhāvena, dutiyena anuppādañāṇabhāvena. Atha vā purimena vijjūpamatāya, dutiyena vajirūpamatāya. Purimena vā virāgasampattiyā, dutiyena nirodhasampattiyā. Tathā paṭhamena niyyānabhāvena, dutiyena nissaraṇabhāvena. Paṭhamena vā hetubhāvena, dutiyena asaṅkhatabhāvena. Paṭhamena vā dassanabhāvena, dutiyena vivekabhāvena. Paṭhamena vā adhipatibhāvena, dutiyena amatabhāvena dhammaṃ thometi. Atha vā paṭhamena niyyānikabhāvadassanato svākkhātatāya dhammaṃ thometi, dutiyena sacchikātabbabhāvato sandiṭṭhikatāya. Tathā purimena akālikatāya, pacchimena ehipassikatāya. Purimena vā opaneyyikatāya, pacchimena paccattaṃ veditabbatāya dhammaṃ thometi.
以“最上”一词,显示无有其他更殊胜的法,由圆满性赞叹法;以“正自觉者所崇敬”一词,由清净性赞叹。因为断除了一切过失,故它值得崇敬。由其清净性,而有断的成就;由其圆满性,而有生的成就。由断的成就,修习得以圆满,因已无余断除一切过失;由生的成就,作证得以生起,因再无更高者应证。确实,由于不与其他共有,故称最上。同样,通过法应修习的状况,连同前分的戒等,显示了有学的戒蕴、定蕴、慧蕴;通过应当作证的状况,连同无为界,显示了无学的戒蕴、定蕴、慧蕴。显示巴利原文
‘‘Uttama’’nti ca etena aññassa visiṭṭhassa abhāvadīpanena paripuṇṇatāya dhammaṃ thometi , ‘‘sammāsambuddhapūjita’’nti etena parisuddhatāya. Sabbadosāpagamena hissa pūjanīyatā. Parisuddhatāya cassa pahānasampadā, paripuṇṇatāya pabhavasampadā. Pahānasampattiyā ca bhāvanāpāripūrī anavasesadosasamugghāṭanato, pabhavasampattiyā sacchikiriyanibbatti tatuttari karaṇīyābhāvato. Anaññasādhāraṇatāya hi uttamoti. Tathā bhāvetabbabhāvenassa saha pubbabhāgasīlādīhi sekkhā sīlasamādhipaññākkhandhā, sacchikātabbabhāvena saha asaṅkhatāya dhātuyā asekkhā sīlasamādhipaññākkhandhā dassitā hontīti.
这样,以简略方式,用一切正法的功德赞叹正法之后,现在为了赞叹圣僧伽,而说“具足戒等功德”等语。其中,“具足戒等功德”是指具足戒、定、慧、解脱等功德,或指拥有圆满的戒等功德。圣者们由于断除了诸道应断的烦恼,摧破了对立的烦恼,所以他们的戒等极为清净,才可称为“圆满”;凡夫则达不到这种程度,因此用“善行道”等来赞叹圣僧伽。或者,“具足戒等功德”是指拥有完善的戒等功德。因为圣者们由通达圣谛,依各自的程度,有学与无学的戒等法蕴便随之圆满。“住于道果上”是指住于诸道和诸果上,也就是“住道者”与“住果者”的意思。句中的“Yo”是以不定方式指称圣僧伽,而它的定指则通过“taṃ”来了解。显示巴利原文
Evaṃ saṅkhepena sabbasaddhammaguṇehi saddhammaṃ thometvā idāni ariyasaṅghaṃ thometuṃ ‘‘sīlādiguṇasampanno’’tiādi vuttaṃ. Tattha sīlādiguṇasampannoti sīlasamādhipaññāvimuttiyādiguṇehi sampanno samannāgato, sampannasīlādiguṇo vā. Ariyānañhi taṃtaṃmaggavajjhakilesappahānena hatapaṭipakkhā suvisuddhā sīlādayo ‘‘sampannā’’ti vattabbataṃ arahanti , na puthūjjanānaṃ, yato ‘‘suppaṭipanno’’tiādinā (ma. ni. 1.74; a. ni. 6.10; udā. 18) ariyasaṅgho thomīyati. Atha vā sīlādiguṇasampannoti paripuṇṇasīlādiguṇo. Ariyapuggalānañhi ariyasaccappaṭivedhena saheva yathārahaṃ sekkhāsekkhā sīlādidhammakkhandhā pāripūriṃ gacchantīti. Ṭhito maggaphalesūti maggesu, phalesu ca ṭhito, maggaṭṭho, phalaṭṭho cāti attho. Yoti aniyamato ariyasaṅghaṃ niddisati, tassa ‘‘ta’’nti iminā niyamaṃ veditabbaṃ.
然而,圣僧伽中并不是所有圣者都是住道者,也不是所有圣者都是住果者,对吗?确实如此。不过,这里是以部分属性指代整体而说,就像说“均匀的粉末”一样。正如药粉的各个部分都具备均匀性,人们却将这种均匀性归于整体,称为“均匀的粉末”。同样,构成圣僧伽的诸位圣者所具备的“住道者”与“住果者”状态,被归于圣僧伽这个整体,而说“住于道果上”,应当如此理解。显示巴利原文
Nanu ca ariyasaṅghe na sabbe ariyapuggalā maggaṭṭhā, nāpi sabbe phalaṭṭhāti? Saccametaṃ, avayavadhammena pana samudāyaṃ niddisanto evamāha yathā ‘‘samaṃ cuṇṇa’’nti. Yathā hi yogacuṇṇassa avayavesu labbhamāno samabhāvo samudāye apadisīyati ‘‘samaṃ cuṇṇa’’nti, evaṃ ariyasaṅghassa avayavabhūtesu ariyapuggalesu labbhamāno maggaṭṭhaphalaṭṭhabhāvo samudāyabhūte ariyasaṅghe ṭhito ‘‘maggaphalesū’’ti apadiṭṭhoti veditabbaṃ.
由于远离烦恼、不行非道、唯行正道,且为含天众的世间所应皈依,故名为“圣”;由于以正见与戒律的共同性而和合,故名为“僧伽”;既是圣者又是僧伽,故称“圣僧伽”,即指那圣僧伽团体。或者,由于能产生可敬的果报而净化自身的相续,故名为“福”;如同撒下的种子因有生长之处而得以生长,故名为“田”——譬如农田等;犹如田地,故称为“田”;由于能令众生的福德生长广大果报,成为生长的依处,因此称为“福田”。此与后文的“无上地敬礼”相衔接。显示巴利原文
Ārakattā kilesehi, anaye na iriyanato, aye ca iriyanato, sadevakena ca lokena ‘‘saraṇa’’nti araṇīyato ariyo, diṭṭhisīlasāmaññena saṃhatattā saṅgho, ariyo ca so saṅgho cāti ariyasaṅgho, taṃ ariyasaṅghaṃ. Pujjabhavaphalanibbattanato attano santānaṃ punātīti vā puññaṃ, khittaṃ vuttaṃ bījaṃ viruhanaṭṭhānatāya tāyati rakkhatīti khettaṃ kedārādi, khettaṃ viyāti khettaṃ, sattānaṃ puññassa mahapphalabhāvakaraṇena viruhanaṭṭhānatāya khettanti puññakkhettaṃ. Anuttaraṃ vandeti sambandho.
此中,“具足戒等功德”一句,显示圣僧伽是世尊的亲生子,由此表明其“来源成就”。“住于道果上”一句,显示“断的成就”与“智的成就”,因其说明了烦恼的断除与止息,也说明了道果之智的证得。“圣僧伽”一句,显示“来源成就”,因其说明了圣僧伽于一切僧伽中最为殊胜,且是含天众的世间所应皈依之处。“无上福田”一句,则因其说明了最上应供者的地位,而显示圣僧伽对世间的广大恩惠。显示巴利原文
Ettha ca ‘‘sīlādiguṇasampanno’’ti etena ariyasaṅghassa bhagavato anujātaputtataṃ dasseti, tenassa pabhavasampadā dīpitā hoti. ‘‘Ṭhito maggaphalesū’’ti etena pahānasampadaṃ, ñāṇasampadañca dasseti kilesānaṃ samucchedappaṭippassaddhippahānadīpanato, maggaphalañāṇādhigamadīpanato ca. ‘‘Ariyasaṅgha’’nti etena pabhavasampadaṃ sabbasaṅghānaṃ aggabhāvadīpanato, sadevakena ca lokena araṇīyabhāvadīpanato. ‘‘Puññakkhettaṃ anuttara’’nti etena lokassa bahūpakārataṃ dasseti aggadakkhiṇeyyabhāvadīpanato.
同样地,“具足戒等功德”一句,是说明圣僧伽正行、直行、如理行、正当行的状态。“住于道果上”一句,是说明虽依相续差别而有多种形态,实为四双八辈圣者的状态。“圣僧伽”一句,是说明应请、应供等的状态。“无上福田”一句,是说明为世间利益与安乐而修行的状态。同样地,“住于道果上”一句,是说明圣僧伽具有出世间的皈依处性,由此显示它是世尊的亲生子。而“具足戒等功德”一句,则显示已摧毁、灭尽烦恼之后,无余的有学与无学的戒等法蕴。“圣僧伽,无上福田”这句,是说明那些随其各自所说的功德殊胜处极为清净,由此显示它的大神力、无上应供性、值得敬礼性,以及自己通过敬礼行为而成为福田的事实。再者,在声闻眾的一切功德中,皈依为初,有学的戒蕴等修行为中,无学的戒蕴等为后,因此应知,初善、中善、后善的一切圣僧伽功德,皆由此偈颂所阐明。显示巴利原文
Tathā ‘‘sīlādiguṇasampanno’’ti idaṃ ariyasaṅghassa sammāujuñāyasāmīcippaṭipannabhāvadīpanaṃ. ‘‘Ṭhito maggaphalesū’’ti idaṃ satipi santānavibhāgena anekabhāve catupurisayugaaṭṭhapurisapuggalabhāvadīpanaṃ. ‘‘Ariyasaṅgha’’nti idaṃ āhuneyyādibhāvadīpanaṃ. ‘‘Puññakkhettaṃ anuttara’’nti idaṃ lokassa hitasukhāya paṭipannatādīpanaṃ. Tathā ‘‘ṭhito maggaphalesū’’ti idaṃ ariyasaṅghassa lokuttarasaraṇagamanasabbhāvadīpanaṃ, tenassa bhagavato orasaputtabhāvo dassito hoti. ‘‘Sīlādiguṇasampanno’’ti iminā panassa vihatavidhastakilesā anavasesā sekkhāsekkhā sīlādidhammakkhandhā dassitā. ‘‘Ariyasaṅghaṃ puññakkhettaṃ anuttara’’nti iminā tesaṃ tesaññeva yathāvuttaguṇavisesānaṃ suparisuddhataṃ dīpeti. Tenassa mahānubhāvataṃ, anuttaradakkhiṇeyyabhāvaṃ, vandanārahabhāvaṃ, attano ca vandanākiriyāya khettaṅgatabhāvaṃ dīpeti. Saraṇagamanañca sāvakānaṃ sabbaguṇānaṃ ādi, sapubbabhāgappaṭipadā sekkhā sīlakkhandhādayo majjhe, asekkhā sīlakkhandhādayo pariyosānanti ādimajjhapariyosānakalyāṇā sabbe ariyasaṅghaguṇā imāya gāthāya pakāsitāti veditabbaṃ.
如此,作者以三首偈颂略摄一切功德而向三宝敬礼后,现在为了将这份敬礼导向所期望的目的,而说“由敬礼所生”等偈颂。其中,“由敬礼所生”是指以敬礼的方式所生起,即通过称扬三宝功德的方式,或通过恭敬礼拜的方式而生起的意思。显示巴利原文
Evaṃ gāthāttayena saṅkhepato sakalaguṇasaṃkittanamukhena ratanattayassa paṇāmaṃ katvā idāni taṃ nipaccakāraṃ yathādhippete payojane pariṇāmento ‘‘vandanājanita’’nti gāthamāha. Tattha vandanājanitanti vandanākārena nibbattitaṃ, ratanattayaguṇābhitthavanavasena, nipaccakāravasena vā uppāditanti attho. Itīti evaṃ ‘‘mahākāruṇika’’ntiādippakārena. Ratijananaṭṭhena ratanaṃ, buddhadhammasaṅghā, cittīkatādibhāvo vā ratanaṭṭho. Vuttañhetaṃ –
受尊敬、价值崇高、无可比拟、难可得见,
为无上士所受用,故称之为宝。”
显示巴利原文 ‘‘Cittīkataṃ mahagghañca, atulaṃ dullabhadassanaṃ; Anomasattaparibhogaṃ, ratanaṃ tena vuccatī’’ti. (khu. pā. aṭṭha. 6.3; dī. ni. aṭṭha. 2.33; saṃ. ni. 5.223; su. ni. aṭṭha. 1.226; mahāni. aṭṭha. 50; dī. ni. ṭī. 1.ganthārambhakathā; ma. ni. ṭī. 1.4; saṃ. ni. ṭī. 1.1.4; a. ni. ṭī. 1.1.4; sārattha. ṭī. 1.ganthārambhakathāvaṇṇanā);
受尊敬等状态唯佛陀等所独有,不与他者共。诸宝之三,即是三宝,于彼三宝中。‘已除障碍’与‘成为已摧毁灾祸者’相连属,这是显示:由于自己净信具足,以及三宝具足福田之德,在赞叹此福德的意义时,此福德有能力摧破破坏性的灾祸。‘于一切处’是指于一切内部与外部,即于内在与外在的所依事物中;或者‘于一切处’是指于一切时,即于赞叹的初、中、后那些时候。‘成为’是表示先前的动作,与‘我将作义注’相连接。‘tassā’指由敬礼三宝所生的那个福德。‘由于威力’是指由于影响力、由于力量。显示巴利原文
Cittīkatabhāvādayo ca anaññasādhāraṇā buddhādīsu eva labbhanti, ratanānaṃ tayaṃ ratanattayaṃ, tasmiṃ ratanattaye. Hatantarāyoti vidhastaupaddavo hutvāti sambandho, etena attano pasādasampattiyā, ratanattayassa ca khettabhāvasampattiyā tassa puññassa atthasaṃvaṇṇanāya upaghātakaupaddavānaṃ vihanane samatthataṃ dasseti. Sabbatthāti sabbasmiṃ anto ceva bahi ca, ajjhattikabāhiravatthūsūti attho. Sabbatthāti vā sabbasmiṃ kāle, saṃvaṇṇanāya ādimajjhapariyosānakālesūti vuttaṃ hoti. Hutvāti pubbakālakiriyā, tassa ‘‘karissāmatthavaṇṇana’’nti etena sambandho. Tassāti yaṃ ratanattaye vandanājanitaṃ puññaṃ, tassa. Tejasāti ānubhāvena balena.
如此显示了敬礼三宝的用意后,如今为了说明《指导论》这部著作因义理甚深而难以作义注,故说‘希望安住’等语。其中,‘安住’是指住立、不消失、无间地相续。‘希望’是指想要、希求,即‘啊,但愿此正法指导论能长久安住!’这样希求的意思。‘久’是指长时间,即五千年。‘于正法指导论’是指对于被称为正法的指导论。因为正法能引导应调伏者相续中的圣功德,所以称为‘指导’;或者,正法的指导,即是‘正法指导论’。此义在注疏中已作审察。‘长老’是指具有坚固德者。‘受恳请’是指被以敬重、恭敬而请求;或者指被当面请求,即不作回避地请求;又或者指被特别指定、格外敬重地请求,即:‘愿尊者能为《指导论》作一些义注’——像这样被邀请为《指导论》作义注。而此处,通过‘希望安住’等偈颂,显示:那位希望正法久住、具有这样意乐、在教法中具坚固德的同梵行比丘,以敬重恭敬或当面请求我,我无法拒绝他的恳请。显示巴利原文
Evaṃ ratanattayavandanāya payojanaṃ dassetvā idāni nettippakaraṇassa gambhīratthattā atthasaṃvaṇṇanāya dukkarabhāvaṃ dassetuṃ ‘‘ṭhiti’’ntiādimāha. Tattha ṭhitinti ṭhānaṃ anantaradhānaṃ avicchedappavattiṃ. Ākaṅkhamānenāti icchamānena patthayantena, ‘‘ahovatāyaṃ saddhammanetti ciraṃ tiṭṭheyyā’’ti evaṃ patthayantenāti vuttaṃ hoti. Ciranti dīghakālaṃ, pañcavassasahassaparimāṇaṃ kālanti attho. Saddhammanettiyāti saddhammasaṅkhātāya nettiyā. Saddhammo hi veneyyasantānesu ariyaguṇānaṃ nayanato netti, saddhammassa vā netti saddhammanetti, tassā saddhammanettiyā, svāyamattho aṭṭhakathāyaṃ vicārito eva. Therenāti thiraguṇayuttena. Abhiyācitoti ādaragāravena yācito. Abhimukhaṃ vā yācito, anuttaraṃ katvā yācitoti attho. Uddissa vā yācito, garutaraṃ katvā yācitoti attho, ‘‘karotu āyasmā nettippakaraṇassa kañci atthasaṃvaṇṇana’’nti evaṃ nettiyā atthasaṃvaṇṇanaṃ pati ajjhesitoti vuttaṃ hoti. Ettha ca saddhammassa ciraṃ ṭhitikāmena ajjhāsayasampannena sāsane thiraguṇayuttena sabrahmacārinā ādaragāravena, abhimukhaṃ vā yācitena me na sakkā tassa abhiyācanaṃ paṭikkhipitunti dasseti ‘‘ṭhitiṃ ākaṅkhamānenā’’ti gāthāya.
‘Padumuttaranāthassā’是指莲花上正自觉者的。‘Passatā’是指以宿住眼,或以周遍眼,如同观看掌中所放的余甘子果一般,观见其愿求的。‘Tādinā’是指具足如此状态者,或于一切处无变异者,并带有‘我们的世尊’这一省略语。‘Yassā’是指这位具寿大迦旃延长老的。‘Ṭhapitoti’意为‘被置于’。显示巴利原文
Padumuttaranāthassāti padumuttarassa sammāsambuddhassa. Passatāti pubbenivāsacakkhunā, samantacakkhunā eva vā hatthatale ṭhapitaāmalakaṃ viya abhinīhāraṃ passantena. Tādināti tādibhāvayuttena , sabbattha vā nibbikārena, ‘‘amhākaṃ bhagavatā’’ti vacanaseso. Yassāti āyasmato mahākaccānattherassa. Ṭhapitoti –
诸比丘,在我的比丘弟子中,最善于将略说之义广分别者,即是大迦旃延。显示巴利原文
‘‘Etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ vibhajantānaṃ yadidaṃ mahākaccāno’’ti (a. ni. 1.188, 197) –
因此而得名:由于戒等功德殊胜而成为大弟子,故称「大弟子」,如大迦叶等。在这些大弟子中,这位尊者便是其中一位;而且他既是大弟子中具足殊胜功德者,又是最上者,故称「大弟子中最上者」。显示巴利原文
Evaṃ ṭhapito. Sīlādiguṇavisesehi mahantā sāvakāti mahāsāvakā (theragā. aṭṭha. 2.1288; a. ni. ṭī. 2.3.59), mahākassapādayo, tesu ayamāyasmā aññataroti, mahāsāvako ca so guṇavisesayogato uttamo cāti mahāsāvakuttamo.
在禅那等中,由于对转向等已得自在,并依圣神通证得了最上的心自在,故称「得自在者」。在义等中,由于证得了达于殊胜分类的无碍解智,故称「无碍解通达者」。世尊在众多处所如此称赞:「诸比丘,大迦旃延是贤智者,诸比丘,大迦旃延是大慧者」等,因被正自觉者所称叹。所以说:「既被导师称叹与尊重,又被有智的同梵行者们称叹与尊重。」显示巴利原文
Jhānādīsu sātisayānaṃ āvajjanādivasībhāvānaṃ, ariyiddhivasena paramassa ca cetovasībhāvassa adhigatattā vasippatto. Atthādīsu savisesabhedagatapaṭisambhidāñāṇattā pabhinnapaṭisambhido. ‘‘Paṇḍito, bhikkhave, mahākaccāno, mahāpañño, bhikkhave, mahākaccāno’’tiādinā (ma. ni. 1.205) anekesu ṭhānesu bhagavatā pasaṃsitattā sambuddhena pasaṃsito. Tena vuttaṃ ‘‘satthu ceva saṃvaṇṇito saṃbhāvito, viññūnañca sabrahmacārina’’nti.
“被随喜”(Anumoditā):即“善哉,善哉,迦旃延!善哉,迦旃延!你宣说了此法之阐扬”——像这样被随喜。据传,有一次,这位大长老住于阎浮林时,为住在他近处的比丘们宣说了这部以理路为庄严的作品。宣说之后,他来到世尊面前,顶礼世尊,退坐一面,将所宣说的这部作品禀告世尊。世尊听后,以“善哉,善哉”等语随喜,并说:“因此,迦旃延!你应将此法之阐扬唯持为法导”,如此作此品之名目——古师如是说。由于一切法之阐扬的理路,正是依循开示理路、喜旋理路等引导理路而行,故说:“常依随教法,九分教义释。”显示巴利原文
Anumoditāti ‘‘sādhu sādhu, kaccāna, sādhu kho, tvaṃ kaccāna, imaṃ dhammasaṃvaṇṇanaṃ abhāsī’’ti evaṃ anumoditā. Ekasmiṃ kira samaye ayaṃ mahāthero jambuvanasaṇḍe viharanto attano santikāvacarānaṃ bhikkhūnaṃ imaṃ hāranayapaṭimaṇḍitaṃ pakaraṇaṃ abhāsi. Bhāsitvā ca bhagavato santikaṃ upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisinno yathābhāsitaṃ imaṃ pakaraṇaṃ bhagavato nivedesi. Taṃ sutvā bhagavā ‘‘sādhu sādhū’’tiādinā anumoditvā ‘‘tasmātiha, tvaṃ kaccāna, imaṃ dhammasaṃvaṇṇanaṃ dhammanettitveva dhārehī’’ti nāmaggahaṇaṃ akāsīti vadanti. Desanāhārādinandiyāvaṭṭanayādihāranayānusāreneva sabbadhammasaṃvaṇṇanānaṃ gatiyoti āha ‘‘sāsanassa sadāyattā, navaṅgassatthavaṇṇanā’’ti.
以甚深智:即以甚深的智慧来通达,而非仅凭信仰;或者,以那些具大智慧的圣者们之甚深智来通达。当知此论义理甚深,而自己的智慧并非不能通达,于注释之初,即使我有所沉陷,教法功德等依止处的成就仍策励了我——此义即由“虽……”等语句所显示。显示巴利原文
Gambhīrañāṇehīhi gambhīrehi ñāṇehi, na saddhāmattakena, gambhīrañāṇehi vā mahāpaññehi ariyehi. Pakaraṇassa gambhīratthataṃ, attano ca ñāṇassa nātivisayataṃ viditvā saṃvaṇṇanārambhe saṃsīdantampi maṃ sāsanaguṇādiupanissayasampadā ussāhesīti imamatthaṃ dasseti ‘‘kiñcāpī’’tiādinā.
“深入五部”——以此指明,若不进入《导论》的五部大尼柯耶便不能立足,并指出对他们尚无注释。其中,引来“何等为味与患”等《藏论》之文(藏论23),于此处对开示理路等的词义作判定,即名为与《藏论》相应。“随力”——以此指出:以一切方面、一切部分对《导论》作注释,于我并非易事,但我将随自己智慧之力而作,此说明示了无有骄慢。显示巴利原文
‘‘Pañcapinikāye ogāhetvā’’ti iminā nettiyā pañcapi mahānikāye anupavisitvā avaṭṭhānaṃ, tesaṃ saṃvaṇṇanābhāvañca dīpeti. Tattha ‘‘katamo assādo ca ādīnavo cā’’tiādipeṭakopadesapāḷiṃ (peṭako. 23) ānetvā idha desanāhārādīnaṃ padatthavinicchayo peṭakena saṃsandanaṃ nāma. ‘‘yathābala’’nti iminā sabbathā sabbabhāgenāpi nettiyā saṃvaṇṇanā mayā na sukarā kātuṃ, attano pana ñāṇabalānurūpaṃ karissāmīti niratimānataṃ dīpeti.
「极净」:即极为清净,意指不被其他部派所得之过失间杂渗入而染污。「无混杂」:即使在同一部尼柯耶中,也不被对其他词义的构想等所混杂,远离这些混杂,无杂乱,善为划定。「以种种行相决断,故为抉择」。于义之抉择,即是「义抉择」。于结缚处之义,以摧破硬块之方式转起的断疑论说,细密、微细、精细的义抉择,故为「细密义抉择」。又,能决断义者,即是义抉择,亦即前述义境之智;善巧、精通的义抉择,故得名为「细密义抉择」,此即细密义抉择。「宗义」(samaya):即结论。此是说:大寺住者的结论,依所述方式极清净、无混杂,且具足细密微妙的抉择,我不违背此结论,而随顺于彼,显明于彼已成立的法导,我将作《导论》的义释。显示巴利原文
Suvisuddhanti suṭṭhu visuddhaṃ, nikāyantaraladdhidosehi antarantarā anuppavesitehi asammissanti adhippāyo. Asaṃkiṇṇanti sanikāyepi padatthantaraparikappanādinā asaṃkiṇṇaṃ tādisasaṅkararahitaṃ anākulaṃ suparicchinnaṃ. Vividhehi ākārehi nicchinotīti vinicchayo. Atthānaṃ vinicchayo atthavinicchayo. Gaṇṭhiṭṭhānabhūtesu atthesu khilamaddanākārena pavattā vimaticchedakathā, nipuṇo sukhumo saṇho atthavinicchayo etassāti nipuṇatthavinicchayo. Atha vā atthe vinicchinotīti atthavinicchayo, yathāvuttaatthavisayañāṇaṃ, nipuṇo cheko atthavinicchayo etassāti nipuṇatthavinicchayo, taṃ nipuṇatthavinicchayaṃ. Samayanti siddhantaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – mahāvihāravāsīnaṃ siddhanto vuttanayena suparisuddho, anākulo, saṇhasukhumavinicchayo ca, siddhantaṃ taṃ avilomento anukūlato tattha siddhaṃyeva dhammanettiṃ pakāsayanto nettippakaraṇassa atthasaṃvaṇṇanaṃ karissāmīti.
「疏忽所写」:指在后期成书之时,因放逸而写下的疏漏文句。「摒弃」:即除去。「正导圣典」:是将彼《导论》圣典,恰当融入于处处引作例证的经文中;或于义释中,将他们作为例证经的圣典,恰当融入于作为特相的《导论》典籍中。「导示」(Upadesa):即《导论》的依止、《导论》的心髓。彼随同处所分别的三十三种《导论》词义,连同相分别,无混杂地被划定之境,即是此。今分别、显明此义。「我将为此《导论》作义释」——此为衔接。显示巴利原文
Pamādalekhanti aparabhāge potthakāruḷhakāle pamajjitvā likhanavasena pavattappamādapāṭhaṃ. Vajjetvāti apanetvā. Pāḷiṃ sammā niyojayanti taṃ taṃ nettipāḷiṃ tattha tattha udāharaṇabhāvena ānītasutte sammadeva niyojento, atthasaṃvaṇṇanāya vā taṃ taṃ udāharaṇasuttasaṅkhātaṃ pāḷiṃ tasmiṃ tasmiṃ lakkhaṇabhūte nettiganthe sammadeva niyojento. Upadesanti nettiupanisaṃ nettihadayaṃ. Yvāyaṃ sapaṭṭhānavibhāgassa tettiṃsavidhassa nettipadatthassa saha nimittavibhāgena asaṅkarato vavatthito visayo, taṃ. Vibhāvento pakāsento. Tassā nettiyā karissāmi atthavaṇṇananti sambandho.
此处,以「被劝请」显示义释的因缘;以「为令正法导论久住而期冀」显示目的;以「将作义释」显示总义。因为所释论典之义,即是义释的总义。「依止彼……」等,则说明了造作的方式。显示巴利原文
Ettha ca ‘‘abhiyācito’’ti iminā atthasaṃvaṇṇanāya nimittaṃ dasseti, ‘‘ṭhitiṃ ākaṅkhamānena ciraṃ saddhammanettiyā’’ti iminā payojanaṃ, ‘‘karissāmatthavaṇṇana’’nti iminā piṇḍatthaṃ. Saṃvaṇṇiyamānā hi pakaraṇatthā saṃvaṇṇanāya piṇḍattho. ‘‘Tamupanissāyā’’tiādinā karaṇappakāraṃ.
现在,为了策励他们恭敬听闻,他说了结语偈“如是以义”。其中,“恭敬地”一词应连接于两处:“恭敬地分别者,恭敬地谛听。”显示巴利原文
Idāni saṃvaṇṇanāya savane niyojento ‘‘iti attha’’nti osānagāthamāha. Tattha ‘‘sakkacca’’nti padaṃ ubhayattha yojetabbaṃ ‘‘sakkaccaṃ vibhajantassa, sakkaccaṃ nisāmayathā’’ti.
因缘论之注释显示巴利原文
Nidānakathāvaṇṇanā
为了让通达词义而了知论义总相、别相的人,在解说论典时能令论说显得善美,首先通达《导论》的词义实为适宜。为此,他问道:“其中,以何义而称‘导论’?”其中,“其中”是指“我将为那部导论作义注”这句话中所指的那部论,意思是:我所承诺要作义注的那部《导论》,是以何义而称为“导论”的?又或者,“其中”是指“《导论》这部著作”所说的导论,它是以何义而称为“导论”的?“以引导之义”——这是对作者、工具、所依三种释义方式的共通说法。因此,先以作者释义说明“导论”有“它引导圣法”之义;现在为了以工具和所依的释义说明,便说了“他们以此而引导”等语。显示巴利原文
Vacanatthajānanena viditappakaraṇatthasāmaññatthassa pakaraṇakathā vuccamānā sobheyyāti nettipadatthaparijānanameva ādimhi yuttarūpanti tadatthaṃ pucchati ‘‘tattha kenaṭṭhena nettī’’ti. Tattha tatthāti ‘‘tassā nettiyā karissāmatthavaṇṇana’’nti yadidaṃ vuttaṃ, tasmiṃ; yassā karissāmatthavaṇṇananti paṭiññātaṃ, sā netti kenaṭṭhena nettīti attho. Tatthāti vā ‘‘nettippakaraṇassā’’ti etasmiṃ vacane yā netti vuttā, sā kenaṭṭhena nettīti attho. ‘‘Nayanaṭṭhenā’’ti idaṃ kattukaraṇādhikaraṇasādhanānaṃ sādhāraṇavacananti ‘‘ariyadhammaṃ nayatī’’ti kattusādhanavasena tāva nettisaddassa atthaṃ vatvā idāni karaṇādhikaraṇasādhanavasena vattuṃ ‘‘nayanti tāyā’’tiādi vuttaṃ.
“正如所说”——这是指,由于对经典的通达是依于《导论》的教导,故有此说。《藏论》中说:“是故,欲般涅槃者,应以闻所成慧遍求诸义。于此遍求中,次第如是:十六模式、五导向、十八根本句。”等等。若离于模式、导向与审察的运用,则无任何殊胜的义理解释可言,因此他说“经典之义释依于《导论》的教导”。此义于后“杂论”部分将明了。如是,《导论》之领域极为广大,它从何而起?他说“以经典为源”,这是为了显示《导论》的规范意义。而且,此语意在阐明经典依于《导论》,并非否定其依于那位长老。因为那位长老深入五部大经典,正是以彼经典为依止,才宣说了这部作为他们经典的注释之作。因此,注释本身即具此法,亦即所注释的法有其依止性。显示巴利原文
Tathā hi vuttanti nettiupadesādhīnattā eva suttāvabodhassa vuttaṃ. Peṭake ‘‘tasmā nibbāyitukāmena sutamayena atthā pariyesitabbā, tattha pariyesanāya ayaṃ anupubbī bhavati soḷasa hārā pañca nayā aṭṭhārasa mūlapadānī’’tiādi (peṭako. 3). Hāranayavicāraṇā vinimutto atthasaṃvaṇṇanāviseso natthīti āha ‘‘suttassa atthasaṃvaṇṇanā nettiupadesāyattā’’ti. Svāyamattho parato pakiṇṇakakathāyaṃ āvi bhavissati. Evaṃ mahāvisayā cāyaṃ netti kuto pabhavāti āha ‘‘suttappabhavā’’ti, etena nettiyā pamāṇabhūtataṃ dasseti. Idañca suttassa nettisannissayatāparidīpanaparaṃ, na therappabhavatāpaṭikkhepaparaṃ. Thero hi pañca mahānikāye ogāhetvā taṃsannissayeneva tesaṃ saṃvaṇṇanābhūtaṃ imaṃ pakaraṇaṃ abhāsi, tasmā ayameva saṃvaṇṇanādhammo, yadidaṃ saṃvaṇṇetabbadhammasannissayatā.
“从论典的章节划分而言”——即从论典的分科来说。因为模式、审察等即是《导论》这部论典的三个部分,也就是从论典本身的章节划分来说。这三者(模式、审察等)即是论典,是三个主要的分科。“从圣典的确立而言”——即从经文的编排方式来说。显示巴利原文
Pakaraṇaparicchedatoti pakaraṇassa vibhāgato. Hāravicārādayo hi tayo nettippakaraṇassa vibhāgā, pakaraṇabhūtaparicchedato vā. Tīṇi hi etāni pakaraṇāni tayo adhikārā, yadidaṃ hāravicārādayo. Pāḷivavatthānatoti pāṭhasannivesato.
通过“一切论典之义”等语句,显示了摄颂品是随顺其名称的义理而来的。问难者说:“难道这里没有摄‘发趣’吗?”指出了此说不尽周遍。另一方虽承认就形式而言“发趣”未被收摄,但为显示从义理上已被摄,便以“不唯此”等文句作答。接着,又以“正如”等文句,援引圣典令彼义理更为显了。所谓“义导向”,如同喜旋等导向那样。所谓“三种行”,指福行等及身行等。其中,那些义导向间的相互摄集关系,于后文将得明了。至于其余的行三重分类:欲界与色界的善思为“福行”;不善思为“非福行”;无色界的善思为“不动行”。福行与非福行若发生于身门,则称为“身行”;这些同样的行若发生于语门,便称为“语行”;若发生于意门,则所有这三种统称为“心行”。如是,从种类上说,第一种三重分类中所说的那些法,即依门宣说的第二种三重分类中的法,而这些法也就是第一种三重分类中所说的法,故应知他们相互摄集。显示巴利原文
‘‘Sabbohi pakaraṇattho’’tiādinā saṅgahavārassa anvatthasaññataṃ dasseti. ‘‘Nanu cettha paṭṭhānaṃ asaṅgahita’’nti codako byabhicāramāha. Itaro yadipi sarūpato asaṅgahitaṃ, atthato pana saṅgahitanti dassento ‘‘nayidameva’’tiādinā pariharati. Puna ‘‘tathā hī’’tiādinā tamevatthaṃ pāḷiyā pākaṭataraṃ karoti. Atthanayā nandiyāvaṭṭādayo. Saṅkhārattikā puññābhisaṅkhārādayo, kāyasaṅkhārādayo ca. Tesu atthanayānaṃ aññamaññasaṅgaho parato āvi bhavissati. Itare pana kāmāvacarā, rūpāvacarā ca kusalā cetanā puññābhisaṅkhāro, akusalā cetanā apuññābhisaṅkhāro, arūpāvacarā kusalā cetanā āneñjābhisaṅkhāro. Puññābhisaṅkhāro ca apuññābhisaṅkhāro ca kāyadvārappavatto kāyasaṅkhāro, so eva vacīdvārappavatto vacīsaṅkhāro, manodvārappavatto pana tividhopi cittasaṅkhāro. Iti jātivasena purimattike vuttā eva dhammā dvāravasena dutiyattike vuttā, te eva ca purimattiketi aññamaññasaṅgaho veditabbo.
“于彼处”——是指在某一章节中。“在《藏论》”——即在《藏论》的教导中。“聚集着”——是依着注释的方式而聚集起来的。“由于言辞规则的多类性”——这句话说明:在一部经典中,多种模式会聚一处的原因。确实,正如文法家们所说:“言辞确实含藏了多种功能。”显示巴利原文
Yatthāti yasmiṃ vāre. Peṭaketi peṭakopadese. Sampatamānāti saṃvaṇṇanāvasena sannipatantā. ‘‘Byañjanavidhiputhuttā’’ti idaṃ ekasmiṃ sutte anekesaṃ hārānaṃ sannipatanassa kāraṇavacanaṃ. Tathā hi ‘‘anekasāmatthiyanicitā saddā’’ti akkharacintakā vadanti.
“非从形式上说”——这句话显示,如同在摄颂品中一样,在标举品与解说品中,“发趣”从义理上也是被引出的。在标举品中,因为“根本句”一词已摄此义,姑且可以这么说;然而在解说品中又是怎样呢?应知,在那里,由于“导向”被提出,根本句也一并被包含。因为,若无根本句,任何导向的运用都不可能。不过,另有一些论者这样说:“‘发趣’不像‘模式’与‘导向’那样是经典的特殊注释,它只不过是在某部某部经典中,作为‘杂染部分’等而可得的一种特殊性质而已。因此,它不被纳入这部论典的句义摄集。这样一来,在三十三种《导论》句义中,‘发趣’未被摄集;而在标举品与解说品中,它也的确没有被直接引出。”显示巴利原文
‘‘Na sarūpato’’ti iminā saṅgahavāre viya uddesaniddesavāresupi paṭṭhānassa atthato uddhaṭataṃ dasseti. Mūlapadaggahaṇeneva gahitattā uddesavāre tāva evaṃ hotu, niddesavāre pana kathanti? Tatthāpi nayaggahaṇeneva mūlapadānipi gahitānīti veditabbaṃ. Na hi mūlapadehi vinā kāci nayayojanā sambhavati. Apare pana ‘‘hāranayā viya paṭṭhānaṃ na suttassa saṃvaṇṇanāviseso, atha kho tasmiṃ tasmiṃ sutte saṃkilesabhāgiyatādilabbhamānavisesamattanti na tassa pakaraṇassa padatthasaṅgaho. Evañca katvā tettiṃsāya nettipadatthesu paṭṭhānaṃ asaṅgahitaṃ, uddesaniddesavāresu ca anuddhaṭamevā’’ti vadanti.
为了证成“仅从文句自身即可了知”这一句义,他说:“正是如此……乃至……被传来”。这表明,正如这部著作是由那位长老所说,也同样被世尊所随喜,这一点纯粹依文句便得到了传达。问难者质疑道:“因为是声闻所说,所以没有说序分”——意思是:岂能仅凭是声闻所说,便断定无有序分?并说:“声闻……乃至……所说”。又指出“这并非绝对”,也就是说,究竟是声闻所说还是佛陀所说,与是否说序分之间,并不存在必然的因果关系,因为两种情况在两边都曾有见。因此他表明:想凭“没有说序分”这一句,便证明《导论》非声闻所说,是站不住脚的。所以他说道:“然而,并不由于那个缘故,那些[经典]就成了非量;在此处,也应当如此看待。”显示巴利原文
‘‘Pāḷito eva viññāyatī’’ti vuttamatthaṃ samatthento ‘‘tathā hi…pe… ābhata’’nti āha, tena therena bhāsitabhāvo viya bhagavatā anumoditabhāvopi pāḷianugato evāti dasseti. Sāvakabhāsitattā nidānaṃ na vuttanti na sakkā vattunti codento ‘‘sāvaka…pe… bhāsita’’nti āha. Nayidaṃ ekantikanti ca sāvakabhāsitabuddhabhāsitabhāvo nidānāvacanassa, nidānavacanassa ca akāraṇaṃ ubhayatthāpi ubhayassa dassanato. Tasmā nidānāvacanena nettiyā asāvakabhāsitatā na sijjhatīti dasseti. Tenāha ‘‘na ca tāvatā tāni appamāṇaṃ, evamidhāpi daṭṭhabba’’nti.
正是基于同一理由,序分之说得以确立其权威性,也由此成立这部论著的权威性,故他说:「名为序分」等。而现在,藉由「或者」等语句,说明《导论》序分之说并无不符正理的过失。此处的实际应用理据为:不应要求《导论》具备序分,因为它是针对巴利经典的义理解释。凡对巴利经典进行义解释的作品,都未曾见其有序分,如《无碍解道》、《义释》等便是如此。显示巴利原文
Yeneva kāraṇena nidānāvacanassa pamāṇabhāvasādhanatā, teneva kāraṇena imassa pakaraṇassa pamāṇabhāvasiddhīti dasseti ‘‘nidānañca nāmā’’tiādinā. Idāni ‘‘atha vā’’tiādinā nettiyā nidānāvacanena abyabhicārahetumāha. Ayañhettha payogo na nettiyā nidānaṃ vattabbaṃ pāḷiyā atthasaṃvaṇṇanābhāvato. Yā hi pāḷiyā atthasaṃvaṇṇanā na tassā nidānavacanaṃ diṭṭhaṃ yathā paṭisambhidāmaggassa, niddesādīnañcāti.
「这个分类」等语句,显示了从一种分类直至八万四千种分类的差别。对于如上所示的论著分类,最后总结道:「应以‘等’字所含摄的方法了知论著分类。」此处,「以‘等’字所含摄的方法」是指:‘等’字含摄了——从解说应了知之法,从分别施设与所施设之法,从审察含摄三时之法,从为渡越四种瀑流的意义,从为断除五种喜贪等,从为平息六种渴爱之身,从摄品等七品的收摄,从为阐明第八种邪性的断除……应知种种收摄皆类于此。显示巴利原文
‘‘Ayaṃ vibhāgo’’tiādinā ekavidhato paṭṭhāya yāva caturāsītisahassappabhedā, tāva yathādassitassa pakaraṇavibhāgassa puna ‘‘ādinā nayena pakaraṇavibhāgo veditabbo’’ti idaṃ nigamanaṃ. Tattha ādinā nayenāti ādisaddena abhiññeyyadhammaniddesato paññattipaññapetabbadhammavibhajanato tiyaddhapariyāpannadhammavicārato caturoghanittharaṇatthato pañcābhinandanādippahānato chataṇhākāyupasamanato saṅgahavārādisattavārasaṅgahato aṭṭhamicchattasamugghātadīpanatoti evamādīnaṃ saṅgaho daṭṭhabbo.