礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者
在《小部》中· 《指导论复注》巴利
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa · Khuddakanikāye · Nettippakaraṇa-ṭīkā
1. 摄门复注
73 段
序分注释巴利
Ganthārambhakathāvaṇṇanā
在注释开头(《长部注》1. 序分注;《中部注》1.1 序分注;《相应部注》1.1.1 序分注)礼敬三宝,是为了说明所注释之法的来源、所依和清净。而在对法的注释中,这样做是为了让智者生起敬重;正是为了让他们通过正确受持、忆持等次第,获得正道,圆满一切利益和安乐。或者也可以说,因为礼敬三宝本身就是吉祥,是一切事业的前行,是智者所正确践行的,也能让后人效仿,所以在注释中有礼敬三宝的行为。又或者说,礼敬三宝是为了产生供养应受供养者所带来的殊胜福德;这是为了给自己依所获得的成就之相而造的业提供力量,同时也是为了防止这业在此期间衰退。这两者——提供力量和防止衰退——都是为了无障碍地完成这部注释。这正是导师在此处想要达到的目的。正如他接下来要说的:“由礼敬所生……以其威力……”。因为对三宝的供养,由于对无上福田的圆满觉悟,具有不可估量的威力和极其殊胜的福德,即使世间充满种种障碍,也能彻底摧毁一切被障碍所束缚的烦恼,并能阻止恐惧等灾祸。正如所说:巴利
Saṃvaṇṇanārambhe (dī. ni. ṭī. 1.ganthārambhakathāvaṇṇanā; ma. ni. ṭī. 1.1 ganthārambhakathāvaṇṇanā; saṃ. ni. ṭī. 1.1.1 ganthārambhakathāvaṇṇanā) ratanattayavandanā saṃvaṇṇetabbassa dhammassa pabhavanissayavisuddhipaṭivedanatthaṃ, taṃ pana dhammasaṃvaṇṇanāsu viññūnaṃ bahumānuppādanatthaṃ, taṃ sammadeva tesaṃ uggahaṇadhāraṇādikkamaladdhabbāya sammāpaṭipattiyā sabbahitasukhanipphādanatthaṃ. Atha vā maṅgalabhāvato, sabbakiriyāsu pubbakiccabhāvato, paṇḍitehi sammācaritabhāvato, āyatiṃ paresaṃ diṭṭhānugatiāpajjanato ca saṃvaṇṇanāyaṃ ratanattayapaṇāmakiriyā. Atha vā ratanattayapaṇāmakaraṇaṃ pūjanīyapūjāpuññavisesanibbattanatthaṃ, taṃ attano yathāladdhasampattinimittassa kammassa balānuppadānatthaṃ, antarā ca tassa asaṅkocanatthaṃ, tadubhayaṃ anantarāyena aṭṭhakathāya parisamāpanatthaṃ. Idameva ca payojanaṃ ācariyena idhādhippetaṃ. Tathā hi vakkhati ‘‘vandanājanitaṃ…pe… tassa tejasā’’ti. Vatthuttayapūjā hi niratisayapuññakkhettasambuddhiyā aparimeyyappabhāvo puññātisayoti bahuvidhantarāyepi lokasannivāse antarāyanibandhanasakalasaṃkilesaviddhaṃsanāya pahoti, bhayādiupaddavañca nivāreti. Yathāha –
‘‘Pūjārahe pūjayato, buddhe yadi va sāvake’’ti. (dha. pa. 195; apa. thera 1.10.1) ca,
“比丘们,凡是对佛有净信的人,就是对最殊胜者有了净信;而对最殊胜者有净信的人,就会得到最殊胜的果报。”(《增支部》4.34;《如是语》90)以及,巴利
‘‘Ye, bhikkhave, buddhe pasannā, agge te pasannā, agge kho pana pasannānaṃ aggo vipāko hotī’’ti (a. ni. 4.34; itivu. 90) ca,
当人称赞“佛陀”时,身体里会生起喜。
确实,那份喜,就算拿整个赡部洲来换,也还是它更殊胜。
“法是……‘僧’是……赡部洲的。”巴利
‘‘‘Buddho’ti kittayantassa, kāye bhavati yā pīti; Varameva hi sā pīti, kasiṇenapi jambudīpassa; ‘‘‘Dhammo’ti…pe… ‘saṅgho’ti…pe… dīpassā’’ti. (dī. ni. aṭṭha. 1.6; itivu. aṭṭha 90; dī. ni. ṭī. 1.ganthārambhakathāvaṇṇanā; ma. ni. ṭī. 1.1; a. ni. ṭī. 2.4.34) ca,
摩诃男,当圣弟子随念如来的时候,他的心在那时不会被贪欲缠住,不会被嗔缠住……也不会被愚痴缠住。巴利
‘‘Yasmiṃ, mahānāma, samaye ariyasāvako tathāgataṃ anussarati, nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosa…pe… na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hotī’’ti (a. ni. 6.10; 11.11) ca,
在森林里,或在树根下……
他不会再有恐惧,也不会惊惶,身毛不会竖立。巴利
‘‘Araññe rukkhamūle vā…pe…; Bhayaṃ vā chambhitattaṃ vā, lomahaṃso na hessatī’’ti. (saṃ. ni. 1.249) ca;
在这里,如果有人想对三宝作礼敬,为了显示这三宝所具足的功德是如何殊胜结合,就说出了“大悲者”等三首偈颂。因为正是凭着功德的殊胜结合,才成为值得礼敬的对象;而对值得礼敬的对象作了礼敬,就能达成所期望的目的。在这里,他所要注释的那部论书,特别是依止于随顺佛陀教说的方式,而这部注释则阐明它种种不同方式的展开。正如经的教说不同于律的教说以悲为主导,也不同于阿毗达摩的教说以慧为主导,而是以悲和慧两者为主导。为了首先说明正等觉者这种以悲慧两者为主导的教说特色,又因为其余二宝以佛为根本,所以才说“大悲者、救护主”等语。巴利
Tattha yassa ratanattayassa vandanaṃ kattukāmo, tassa guṇātisayayogasandassanatthaṃ ‘‘mahākāruṇika’’ntiādinā gāthāttayamāha. Guṇātisayayogena hi vandanārahabhāvo, vandanārahe ca katā vandanā yathādhippetappayojanaṃ sādhetīti. Tattha yassā saṃvaṇṇanaṃ kattukāmo, sā netti visesato yathānulomasāsanasannissayā, tassa ca vicittākārappavattivibhāvinī. Tathā hi suttantadesanā na vinayadesanā viya karuṇāppadhānā, nāpi abhidhammadesanā viya paññāppadhānā, atha kho karuṇāpaññāppadhānāti tadubhayappadhānadesanāvisesavibhāvanaṃ tāva sammāsambuddhassa thomanaṃ kātuṃ tammūlakattā sesaratanānaṃ ‘‘mahākāruṇikaṃ nātha’’ntiādi vuttaṃ.
在这里,“悲”(karuṇā)的意思是:它驱散、去除他人的痛苦。或者,“悲”的意思是:它伤害、折磨——当他人有苦时,悲心会伤害、折磨那位有悲心的人。或者说,“悲”的意思是:它令颤动——当他人有苦时,它让善人的心感到不安。或者说,乐称为“kami”,而“悲”阻碍这种乐。因为悲的特征是想要拔除他人的痛苦,由于不顾及自己的快乐,它阻碍、束缚了有悲心者的快乐。或者说,“悲”的意思是:它被施加、扩展到受苦者当中。致力于悲的人,称为“有悲悯者”(kāruṇiko),就像“看门人”(dovāriko)这个构词一样。就像一个依靠看门为生的人,即使他从事的是门卫职责以外的事,但因为他从不离开门的职责,所以被称为致力于门的人,也就是“看门人”;同样地,世尊虽然以慈等心从悲心住转向其他所缘,但因为他从不离开悲心,所以被称为致力于悲的人,也就是“有悲悯者”。实际上,从大愿开始,直到大般涅槃,诸世间怙主都只是为了世间利益而安住。大的悲悯者,就是“大悲者”(mahākāruṇiko)。虽然世尊也因其他功德而具有“大”的性质,但因为这里“大”字是与“悲悯者”一词相连而说的,所以应知这里的“大”是专就悲心来说的,就像称为“大文法家”一样。这样解释之后,便以“大悲者”一词,通过“人”的增上,说明了导师的大悲。巴利
Tattha kiratīti (dī. ni. ṭī. 1.ganthārambhakathāvaṇṇanā; ma. ni. ṭī. 1.1; saṃ. ni. ṭī. 1.1.1; a. ni. ṭī. 1.1.1) karuṇā, paradukkhaṃ vikkhipati apanetīti attho. Atha vā kiṇātīti karuṇā, paradukkhe sati kāruṇikaṃ hiṃsati vibādhatīti attho . Kampanaṃ karotīti vā karuṇā, paradukkhe sati sādhūnaṃ hadayakhedaṃ karotīti attho. Kamiti vā sukhaṃ, taṃ rundhatīti karuṇā. Esā hi paradukkhāpanayanakāmatālakkhaṇā, attasukhanirapekkhatāya kāruṇikānaṃ sukhaṃ rundhati vibandhatīti attho. Kiriyati dukkhitesu pasāriyatīti vā karuṇā, karuṇāya niyuttoti kāruṇiko yathā ‘‘dovāriko’’ti (a. ni. 7.67). Yathā hi dvāraṭṭhānato aññattha vattamānopi dvārapaṭibaddhajīviko puriso dvārānativattavuttitāya dvāre niyuttoti ‘‘dovāriko’’ti vuccati, evaṃ bhagavā mettādivasena karuṇāvihārato aññattha vattamānopi karuṇānativattavuttitāya karuṇāya niyuttoti ‘‘kāruṇiko’’ti vuccati. Mahābhinīhārato paṭṭhāya hi yāva mahāparinibbānā lokahitatthameva lokanāthā tiṭṭhantīti. Mahanto kāruṇikoti mahākāruṇiko. Satipi bhagavato tadaññaguṇānampi vasena mahantabhāve kāruṇikasaddasannidhānena vuttattā karuṇāvasenevettha mahantabhāvo veditabbo yathā ‘‘mahāveyyākaraṇo’’ti. Evañca katvā ‘‘mahākāruṇiko’’ti iminā padena puggalādhiṭṭhānena satthu mahākaruṇā vuttā hoti.
另一种解释:因为能成办利益,所以悲、悲的实行、悲的完全运作,堪称为悲悯者。因为世尊以一切知智,毫无遗漏地了知众生的利益以及达成利益的方法,并且对此不感到疲倦,其求利之心是有实效的,其他人则不是这样。或者,悲、悲的实行就是他的戒行、本性和自性,所以称为悲悯者。世尊就像地界等以坚硬、可触等为自性一样,是以悲为自性,以悲为本质,也就是以悲为真实本性,这是这个说法的意思。其余部分和前面一样。或者,因为所缘广大、威力广大、果报广大,所以悲是大的,称为大悲。世尊的悲心遍及一切众生而无余,生起时是他人所不共的,并且决定能成办众生现世等广大的利益与安乐。致力于大悲的人,称为大悲者,也就是那位大悲者。其余一切都应按前面所说的方式理解。在这里,像须摩揭陀等词一样,应当了解这个词的构词成立方式。巴利
Aparo nayo – atthasādhanato karuṇaṃ karuṇāyanaṃ karuṇāsampavattanaṃ arahatīti kāruṇiko. Bhagavato hi sabbaññutāya anavasesato sattānaṃ hitaṃ, hitupāyañca jānato, tattha ca akilāsuno hitesitā satthikā, na tathā aññesanti. Atha vā karuṇā karuṇāyanaṃ sīlaṃ pakati sabhāvo etassāti kāruṇiko. Bhagavā hi pathavīphassādayo viya kakkhaḷaphusanādisabhāvā karuṇāsabhāvo sabhāvabhūtakaruṇoti attho. Sesaṃ purimasadisameva. Atha vā mahāvisayatāya, mahānubhāvatāya, mahapphalatāya ca mahatī karuṇāti mahākaruṇā. Bhagavato hi karuṇā niravasesesu sattesu pavattati, pavattamānā ca anaññasādhāraṇā pavattati, diṭṭhadhammikādibhedañca mahantameva sattānaṃ hitasukhaṃ ekantato nipphādeti, mahākaruṇāya niyuttoti mahākāruṇiko, taṃ mahākāruṇikaṃ. Sesaṃ sabbaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Sumāgadhādipadānaṃ viya cettha saddasiddhi veditabbā.
被称为“救护主”,是因为他渴望、希求所教化众生的利益与安乐,这就是词义。这里对利益与安乐的希求,应当依慈心的方式来理解,而不是依悲悯的方式,因为前一句已经说过了。或者,他折磨、烧尽所教化众生心中的烦恼灾患,所以叫救护主;或者,他乞求、劝请,所以叫救护主,这就是词义。世尊确实以“善哉,比丘们,比丘应时时省察自己的成就”等语,劝请众生行持种种有益之行,并且被大悲心所策励,即使众生未曾请求,也把他们安置于其中。或者,由于具足最上的心自在力,或者以戒等功德胜过、降伏一切众生,所以最上自在的世尊被称为“救护主”。就是那位救护主。巴利
Nāthatīti nātho, veneyyānaṃ hitasukhaṃ āsīsati patthetīti attho, mettāyanavasena cettha hitasukhāsīsanaṃ veditabbaṃ, na karuṇāyanavasena paṭhamapadena vuttattā. Atha vā nāthati veneyyagataṃ kilesabyasanaṃ upatāpetīti nātho, nāthatīti vā nātho, yācatīti attho. Bhagavā hi ‘‘sādhu, bhikkhave, bhikkhu kālena kālaṃ attasampattiṃ paccavekkhitā’’tiādinā (a. ni. 8.7, 8) sattānaṃ taṃ taṃ hitappaṭipattiṃ yācitvāpi mahākaruṇāya samussāhito te tattha niyojeti. Paramena vā cittissariyena samannāgato, sabbasatte vā sīlādiguṇehi īsati abhibhavatīti paramissaro bhagavā ‘‘nātho’’ti vuccati, taṃ nāthaṃ.
应当知道的就是所应知之法,包括以过去等种种差别区分的一切有为法和无为法。海,因为具有合纳的作用:对于一次次跌落下来的东西,凭自身广大而深邃的特性,让它们沉没、淹没,这就是它的含义。这里“saṃ”这个音,应当按“自性”“有贪”等词那样的构词规则来理解。或者,“因为合纳的作用”就是“因为作约定、作标记的作用”,也就是依据法性的安住,像世间人立下约定、作标记说“这是我的界限,我不越过这个时限”一样,这就是含义。或者,让水从四面八方流动、奔泻,所以叫海。因为在劫初降雨的时候,大海洋从这边那边涌出,使整个世间界变成一片洪流。不过世间人这样说:“有一位叫海王的国王,他的儿子们开辟了它,所以叫海,本来是指东边的海洋区域;因为与它相关联,依习惯用法,所有的海洋也都这样称呼。”因为与海相似,所以叫海;所应知之法本身就是海,所以叫知海。这里所说的相似,应当从广大、难度、甚深、无始时等方面来理解,不过这个譬喻是低一层的。因为所应知之法确实有更殊胜的广大,因为它遍及无量的世间界;有更殊胜的难度,因为只有一切知智才能渡越;有更殊胜的甚深,因为没有最初的起点;而另一个海则不是这样,因为它有局限的范围,连外道离欲的人也能在很短时间里越过,它的深度有限,时间也有限。已经到达知海的彼岸、到达它的尽头,所以叫知海的彼岸到达者,即那位知海的彼岸到达者。巴利
Ñātabbanti ñeyyaṃ, atītādibhedabhinnaṃ sabbaṃ saṅkhataṃ, asaṅkhatañca. Saṅgaraṇaṭṭhena sāgaro, patitapatitānaṃ attano puthulagambhīrabhāvehi saṃsīdanaṃ nimmujjanaṃ karotīti attho. Saṃ-saddassa cettha ‘‘sābhāvo, sārāgo’’tiādīsu (dha. sa. 389, 391) viya niruttinayena daṭṭhabbo. Saṅgaraṇaṭṭhenāti vā saṅgarakaraṇaṭṭhena, ṭhitadhammatāya ‘‘ayaṃ me mariyādā, imaṃ velaṃ nātikkamāmī’’ti lokena saṅgaraṃ saṅketaṃ karonto viya hotīti attho. Saṅgaraṇaṃ vā samantato galanaṃ sandanaṃ udakena karotīti sāgaro. Kappavuṭṭhānakāle hi mahāsamuddo ito cito ca paggharitvā sakalaṃ lokadhātuṃ ekoghaṃ karotīti. Lokiyā pana vadanti ‘‘sāgarassa rañño puttehi sāgarehi nibbattito khatoti sāgaro, puratthimo samuddappadeso, taṃsambandhatāya ruḷhivasena sabbopi samuddo tathā voharīyatī’’ti. Sāgarasadisattā sāgaro, ñeyyameva sāgaroti ñeyyasāgaro. Sadisatā cettha puthuladuttaragambhīrānādikālikatāhi veditabbā, nihīnaṃ cetamopammaṃ. Tathā hi ñeyyasseva sātisayā puthulatā aparimāṇalokadhātubyāpanato, sabbaññutaññāṇasseva taraṇīyatāya duttaratā, gambhīratā, ādikoṭirahitā ca pavatti, na itarassa paricchinnadesattā bāhirakavītarāgehipi ittarena khaṇena atikkamitabbattā, parimitagambhīrattā, parimitakālattā ca. Ñeyyasāgarassa pāraṃ pariyantaṃ gatoti ñeyyasāgarapāragū, taṃ ñeyyasāgarapāraguṃ.
这里的“行”只是指智的行,不是别的,因为它取的是所应知的对象。不过,这种智又分为两种:思择和通达;也可按因和果来分。其中,世尊以“这个世间确实陷入了苦难”等语句,纯粹以悲悯的方式深入投入,在各种行相、各种差别中思择诸行。他的这种思择智,以三十六万亿种方式深入知海,到达了它的彼岸和尽头,这被称为“大金刚智”。而通达智则是以一切知智为近依的漏尽智,以及以漏尽智为近依的一切知智,这被称为“大菩提”。到达彼岸这一点,应当从它作用的成就和能力来理解。同样,如上所说的思择智是因,另一种是果。或者,与思择智俱起的漏尽智是因,一切知智是果,应当知道这就是它的功德性。巴利
Gamanañcettha ñāṇagamanameva, na itaraṃ ñeyyaggahaṇato, taṃ pana ñāṇaṃ duvidhaṃ sammasanapaṭivedhabhedato, tathā hetuphalabhedato. Tattha ‘‘kicchaṃ vatāyaṃ loko āpanno’’tiādinā (dī. ni. 2.57; saṃ. ni. 2.4, 10; peṭako. 23) karuṇāyanavaseneva abhinivisitvā anekākāravokāre saṅkhāre sammasantaṃ bhagavato sammasanañāṇaṃ chattiṃsakoṭisatasahassamukhena ñeyyasāgaraṃ ajjhogāhetvā tassa pāraṃ pariyantaṃ agamāsi, yaṃ ‘‘mahāvajirañāṇa’’nti vuccati. Paṭivedhañāṇaṃ pana sabbaññutaññāṇapadaṭṭhānaṃ āsavakkhayañāṇaṃ, āsavakkhayañāṇapadaṭṭhānañca sabbaññutaññāṇaṃ, yaṃ ‘‘mahābodhī’’ti vuccati. Pāragamanañca tassa kiccasiddhiyā, samatthatāya ca veditabbaṃ. Tathā yathāvuttaṃ sammasanañāṇaṃ hetu, itaraṃ phalaṃ. Saha sammasanañāṇena vā āsavakkhayañāṇaṃ hetu, sabbaññutaññāṇaṃ phalaṃ tadānisaṃsabhāvatoti veditabbaṃ.
我礼敬、我顶礼,或者我称赞。因为义理微细,所以是微妙;对于没有积累智慧资粮的人来说,因为义理深不可测,所以是甚深;由于一性等差别,以及喜旋等区分,所以是种种、殊胜、各式各样的,这就是它的微妙甚深种种理趣。拥有微妙甚深种种理趣之开示的人,就是微妙甚深种种理趣之开示者,我礼敬那位微妙……中略……开示者。或者,因为能引导,所以叫理趣,也就是圣典语句。而按照前面所说的方式,它在义理上微妙,在义理和言辞上都甚深,由于略说、广说、顺次等展开方式而有多种样态,所以是种种。确实,通过施设、随施设等,通过杂染分等、世间等、那两者的间杂等,通过善等、蕴等、摄等、时解脱等、安立等、善根等、三法发趣等,圣典语句有种种类别。巴利
Vandeti namāmi, abhitthavāmi vā. Saṇhaṭṭhena nipuṇā, anupacitañāṇasambhārānaṃ agādhaṭṭhena gambhīrā, ekattādibhedato nandiyāvaṭṭādivibhāgato ca vicitrā visiṭṭhā nānāvidhā nayā etissāti nipuṇagambhīravicitranayā, nipuṇagambhīravicitranayā desanā assāti nipuṇagambhīravicitranayadesano, taṃ nipuṇa…pe… desanaṃ. Nayatīti vā nayo, pāḷigati, sā ca vuttanayena atthato nipuṇā, atthato byañjanato ca gambhīrā, saṅkhepavitthārānulomādippavattiyā nānāvidhatāya vicitrā. Tathā hi paññattianupaññattiādivasena, saṃkilesabhāgiyādilokiyāditadubhayavomissatādivasena, kusalādikhandhādisaṅgahādisamayavimuttādiṭhapanādikusalamūlāditikapaṭṭhānādivasena ca anekavidhā pāḷigatīti.
在这里,应当从两种方式来理解对世尊的赞叹:一是从自利成就,二是从利他行持。其中,自利成就应当从证得无障碍的智慧,以及彻底断除一切烦恼连同它们的习气来理解;利他行持则应当从不顾利养、恭敬等而说法,能引导一切苦的出离,以及对反对者也始终以利益为意乐、等待智慧成熟时机的到来来理解。而在这里,利他行持有从努力和从意乐两种,自利成就也按照前面所说的类别以两种方式被阐明。怎样阐明呢?通过“大悲者”这一词,从意乐方面阐明;通过“微妙……说示”这一词,从努力方面阐明;而通过“救护主”这一词,则从两方面阐明世尊的利他行持,因为它显示了悲的作用;通过“知海到彼岸者”这一词,则显示了达到最高点的智慧作用,从而阐明了极为殊胜的自利成就。巴利
Tattha (dī. ni. ṭī. 1.ganthārambhakathāvaṇṇanā) dvīhākārehi bhagavato thomanā veditabbā attahitasampattito, parahitappaṭipattito ca. Tesu attahitasampatti anāvaraṇañāṇādhigamato, savāsanānaṃ sabbesaṃ kilesānaṃ accantappahānato ca veditabbā, parahitappaṭipatti lābhasakkārādinirapekkhacittassa sabbadukkhaniyyānikadhammadesanato, paṭiviruddhesupi niccaṃ hitajjhāsayañāṇaparipākakālāgamanato ca veditabbā. Sā panettha payogato, āsayato ca duvidhā, parahitappaṭipatti, yathāvuttabhedā duvidhā ca attahitasampatti pakāsitā hoti. Kathaṃ? ‘‘Mahākāruṇika’’nti iminā āsayato , ‘‘nipuṇa…pe… desana’’nti iminā payogato, ‘‘nātha’’nti iminā pana ubhayathāpi bhagavato parahitappaṭipatti pakāsitā karuṇākiccadīpanato, ‘‘ñeyyasāgarapāragu’’nti iminā sātisayaṃ attahitasampatti paramukkaṃsagatañāṇakiccadīpanato.
或者,也可以从三个方面来理解对世尊的赞叹:从因、从果、从利益。
其中,因是大悲,这由第一句“大悲者”就直接显示出来了。果有四种:智成就、断成就、威力成就、色身成就。这四种当中,作为核心的智成就和断成就,由“知海到彼岸者”这一句来开显。核心既然已经显示,由于它们不相分离,其余两种也就随之显示出来了。因为对诸佛来说,如果离开了威力和色身的成就,法身的庄严任何时候都不可能存在。
利益,是指不间断、不分内外,以三种乘的方式开示解脱之法,这应当知道是由“怙主”和“微妙……说示”这两句来开显的。巴利
Atha vā tīhākārehi bhagavato thomanā veditabbā hetuto, phalato, upakārato ca. Tattha hetu mahākaruṇā, sā pana paṭhamapadena sarūpeneva dassitā. Phalaṃ catubbidhaṃ ñāṇasampadā pahānasampadā ānubhāvasampadā rūpakāyasampadā cāti. Tāsu padhānabhūtā ñāṇapahānasampadā ‘‘ñeyyasāgarapāragu’’nti iminā padena pakāsitā. Padhāne hi dassite avinābhāvato itarampi dvayaṃ dassitameva hoti. Na hi buddhānaṃ ānubhāvarūpakāyasampattīhi vinā kadācipi dhammakāyasirī vattatīti. Upakāro anantaraṃ abāhiraṃ katvā tividhayānamukhena vimuttidhammadesanā, sā ‘‘nāthaṃ, nipuṇa…pe… desana’’nti padadvayena pakāsitāti veditabbaṃ.
在这里,“大悲者”这个说法,显示正自觉的根本。因为世尊的心被大悲所推动,为了把众生从轮回的泥沼中救拔出来而发下誓愿,逐渐圆满诸波罗蜜,最终证得无上正自觉;所以悲是正自觉的根本。“知海到彼岸者”这个说法,则连同正自觉之前的前行修行一起显示正自觉。因为无碍智是道智的基础,道智又是无碍智的基础,这两者合起来就称为“正自觉”。而前面所说的那种种不同的思择智,连同慧波罗蜜一起,就是正自觉之前的前行修行。正是依靠它的力量,远离昏沉与掉举、懈怠与过度精进、纵欲与苦行、常见与断见等一切两个极端,达到最高圆满的中道,才得以修习圆满。“怙主”这个说法,则通过显示世尊是三界众生的导师,来显示正自觉的果。确实如此:世尊总是先排除一切不利之事,一心致力于为众生安排毫无遗漏的利乐,以无与伦比的善巧方便,对包括天人在内的一切众生作最究竟的饶益,具足无量无比功德与德行的殊胜;又在无量世界中,成为无量众生最上归敬的对象,所以称为“怙主”。“微妙……说示”这个说法,则显示正自觉的用处。因为世尊是为了把众生从轮回的大洪流中渡到彼岸,才希求正自觉;而那种度化众生,要依靠前面所说的说法圆满才能成办,因为二者不相分离。由此显示了世尊超胜的利他修行,而前面那些则显示自利成就;以这两方面,说明在自利修行等四种人中,世尊是第四种人,并由此说明世尊是无上应供者、最上应礼敬者,也是自己礼敬行为所依的福田。巴利
Tattha (dī. ni. ṭī. 1.ganthārambhakathāvaṇṇanā) ‘‘mahākāruṇika’’nti etena sammāsambodhiyā mūlaṃ dasseti. Mahākaruṇāsañcoditamānaso hi bhagavā saṃsārapaṅkato sattānaṃ samuddharaṇatthaṃ katābhinīhāro anupubbena pāramiyo pūretvā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ adhigatoti karuṇā sammāsambodhiyā mūlaṃ. ‘‘Ñeyyasāgarapāragu’’nti etena pubbabhāgappaṭipattiyā saddhiṃ sammāsambodhiṃ dasseti. Anāvaraṇañāṇapadaṭṭhānañhi maggañāṇaṃ, maggañāṇapadaṭṭhānañca anāvaraṇañāṇaṃ ‘‘sammāsambodhī’’ti vuccati. Vuttappabhedaṃ pana sammasanañāṇaṃ saha paññāpāramiyā tassā pubbabhāgapaṭipadā. Tassā hi ānubhāvena līnuddhaccapatiṭṭhānāyūhanakāmasukhallikattakilamathānuyogasassatucchedādiantadvayavirahitā ukkaṃsapāramippattā majjhimā paṭipadā bhāvanāpāripūriṃ gatā. ‘‘Nātha’’nti iminā sammāsambodhiyā phalaṃ dasseti lokattayanāyakabhāvadīpanato. Tathā hi sabbānatthaparihārapubbaṅgamāya niravasesahitasukhavidhānatapparāya niratisayāya payogasampattiyā, sadevamanussāya pajāya accantupakāritāya aparimitanirupamabhāvaguṇavisesasamaṅgitāya ca sabbasattuttamo bhagavā aparimāṇāsu lokadhātūsu aparimāṇānaṃ sattānaṃ anuttaragāravaṭṭhānabhūtatāya ca ‘‘nātho’’ti vuccatīti. ‘‘Nipuṇa…pe… desana’’nti iminā sammāsambodhiyā payojanaṃ dasseti. Saṃsāramahoghato sattasantāraṇatthañhi bhagavatā sammāsambodhi abhipatthitā, tañca sattasantāraṇaṃ yathāvuttadesanāsampattiyā samijjhati tadavinābhāvato. Iminā bhagavato sātisayā parahitappaṭipatti dassitā, itarehi attahitasampattīti tadubhayena attahitāya paṭipannādīsu catūsu puggalesu bhagavato catutthapuggalabhāvaṃ dīpeti, tena ca anuttaradakkhiṇeyyabhāvaṃ, uttamavandanīyabhāvaṃ, attano ca vandanakiriyāya khettaṅgatabhāvaṃ dīpeti.
在这里,就像用“大悲者”这个词显示了世尊的大悲一样,用“知海到彼岸者”这个词则显示了大慧。在这两者当中,举出悲,因为能说明世尊在世间法中达到了广大状态的不共功德,所以显示了世尊一切世间功德的成就;举出慧,因为能说明作为一切知智之根本的道智,所以显示了一切出世间的功德成就。这两者结合起来所成就的意义,就用“怙主”这个词来开显。说悲,显示的是无有杂染的趣近;说慧,显示的是无有杂染的远离。同样,举悲,显示世尊的行持随顺世间的共许,因为悲以世间言说为对象;举慧,则显示不超越共许。因为如果不如实了知诸法的自性,就会超越共许,从而执取众生等概念。同样,举悲,显示世尊安住于大悲定;举慧,则显示三时无碍解智、四圣谛智、四无碍解智、四无所畏智。由于举悲就已经摄取了大悲定智,所以其余的不共智——六神通、在八众中的不动智、十力、十四佛智、十六种智行、十八佛不共法、四十四种智事、七十七种智事等等——就这样以众多慧的差别来显示智的行相。巴利
Ettha ca yathā ‘‘mahākāruṇika’’nti iminā padena bhagavato mahākaruṇā dassitā, evaṃ ‘‘ñeyyasāgarapāragu’’nti etena mahāpaññā dassitā. Tesu karuṇāggahaṇena lokiyesu mahaggatabhāvappattāsādhāraṇaguṇadīpanato bhagavato sabbalokiyaguṇasampatti dassitā hoti, paññāggahaṇena sabbaññutaññāṇapadaṭṭhānamaggañāṇadīpanato sabbalokuttaraguṇasampatti. Tadubhayaggahaṇasiddho eva cattho nāthasaddena pakāsīyati. Karuṇāvacanena upagamanaṃ nirupakkilesaṃ dasseti, paññāvacanena apagamanaṃ. Tathā karuṇāggahaṇena lokasamaññānurūpaṃ bhagavato pavattiṃ dasseti lokavohāravisayattā karuṇāya, paññāggahaṇena samaññāya anatidhāvanaṃ. Sabhāvānavabodhena hi dhammānaṃ samaññaṃ atidhāvitvā sattādisammasanaṃ hotīti. Tathā karuṇāggahaṇena mahākaruṇāsamāpattivihāraṃ dasseti, paññāggahaṇena tīsu kālesu appaṭihatañāṇaṃ, catusaccañāṇaṃ, catupaṭisambhidāñāṇaṃ, catuvesārajjañāṇaṃ. Karuṇāggahaṇena mahākaruṇāsamāpattiñāṇassa gahitattā sesāsādhāraṇañāṇāni, cha abhiññā, aṭṭhasu parisāsu (ma. ni. 1.151, 178) akampanañāṇāni, dasa balāni, cuddasa buddhañāṇāni, soḷasa ñāṇacariyā, aṭṭhārasa buddhadhammā (mahāni. 69, 156; cūḷani. mogharājamāṇavapucchāniddesa 85; paṭi. ma. 3.5; dī. ni. aṭṭha. 3.305; vibha. mūlaṭī. suttantabhājanīyavaṇṇanā; dī. ni. ṭī. 3.141), catucattālīsa ñāṇavatthūni sattasattati ñāṇavatthūnīti (saṃ. ni. 2.34) evamādīnaṃ anekesaṃ paññāppabhedānaṃ vasena ñāṇacāraṃ dasseti.
同样地,通过摄取悲,就有了行持的圆满;通过摄取慧,就有了明的圆满。通过摄取悲,就有了以众生为尊;通过摄取慧,就有了以法为尊。通过摄取悲,就有了成为世间怙主;通过摄取慧,就有了成为自己的怙主。同样地,通过摄取悲,就有了先行利他的作为;通过摄取慧,就有了知恩报恩。通过摄取悲,就有了不忍他人受苦;通过摄取慧,就有了不执着自己受苦。通过摄取悲,就有了成佛因法的成就;通过摄取慧,就有了成佛本身的成就。同样地,通过摄取悲,就有了度化他人;通过摄取慧,就有了自己得度。同样地,通过摄取悲,显示了对一切众生怀有摄受之心;通过摄取慧,显示了对一切法怀有离染之心。而且,在佛陀的一切功德中,悲是开端,因为它是这些功德的来源;慧是终点,因为有了慧之后就没有更需要做的了。这样,通过显示开端和终点,佛陀的一切功德就都得到了展示。同样地,说悲,就显示了以戒蕴为先导的定蕴。因为戒以悲为因缘,由此产生了远离杀生等行为;而那定是与三种禅那相应的。说慧,就显示了慧蕴。戒是一切佛陀功德的开始,定是中间,慧是终点——这样,通过从道理上把握,就显示了佛陀一切功德在开始、中间、终点都是善美的。因为只有这种从道理上把握的方法,才是毫无遗漏地显示佛陀一切功德的途径。否则,谁能够逐字逐句、毫无遗漏地展示世尊的功德呢?因此他说——巴利
Tathā karuṇāggahaṇena caraṇasampatti, paññāggahaṇena vijjāsampatti. Karuṇāggahaṇena sattādhipatitā, paññāggahaṇena dhammādhipatitā. Karuṇāggahaṇena lokanāthabhāvo, paññāggahaṇena attanāthabhāvo. Tathā karuṇāggahaṇena pubbakāribhāvo, paññāggahaṇena kataññutā. Karuṇāggahaṇena aparantapatā, paññāggahaṇena anattantapatā. Karuṇāggahaṇena vā buddhakaradhammasiddhi, paññāggahaṇena buddhabhāvasiddhi. Tathā karuṇāggahaṇena paresaṃ tāraṇaṃ, paññāggahaṇena sayaṃ tāraṇaṃ. Tathā karuṇāggahaṇena sabbasattesu anuggahacittatā, paññāggahaṇena sabbadhammesu virattacittatā dassitā hoti. Sabbesañca buddhaguṇānaṃ karuṇā ādi taṃnidānabhāvato, paññā pariyosānaṃ tato uttari karaṇīyābhāvato, iti ādipariyosānadassanena sabbe buddhaguṇā dassitā honti. Tathā karuṇāvacanena sīlakkhandhapubbaṅgamo samādhikkhandho dassito hoti. Karuṇānidānañhi sīlaṃ tato pāṇātipātādiviratippavattito, sā ca jhānattayasampayoginīti. Paññāvacanena paññākkhandho. Sīlañca sabbabuddhaguṇānaṃ ādi, samādhi majjhe, paññā pariyosānanti evampi ādimajjhapariyosānakalyāṇā sabbe buddhaguṇā dassitā honti nayato dassitattā. Eso eva hi niravasesato buddhaguṇānaṃ dassanupāyo, yadidaṃ nayaggāhaṇaṃ, aññathā ko nāma samattho bhagavato guṇe anupadaṃ niravasesato dassetuṃ. Tenevāha –
就算一尊佛陀用整整一劫的时间,不谈论其他事来赞叹另一尊佛陀的功德,
劫数会在漫长的间隔中耗尽,如来的功德却不会这样耗尽。巴利
‘‘Buddhopi buddhassa bhaṇeyya vaṇṇaṃ, kappampi ce aññamabhāsamāno; Khīyetha kappo ciradīghamantare, vaṇṇo na khīyetha tathāgatassā’’ti. (dī. ni. aṭṭha. 1.304; 3.141; ma. ni. aṭṭha. 3.425; udā. aṭṭha. 53; apa. aṭṭha. 2.7.20; bu. vaṃ. aṭṭha. 4.4; cariyā. aṭṭha. nidānakathā, pakiṇṇakakathā; dī. ni. ṭī. 1.ganthārambhakathāvaṇṇanā; ma. ni. ṭī. 1.1; saṃ. ni. ṭī. 1.1.1; a. ni. ṭī. 1.1.1; vajira. ṭī. ganthārambhakathā; sārattha. ṭī. 1.ganthārambhakathāvaṇṇanā);
也正因为这样,当尊者舍利弗长老在致力于分析佛陀的功德时,他先拒绝了,说“不,尊者,不是这样”,然后才说“不过,尊者,我已经了解了法的随顺”。巴利
Teneva ca āyasmatā sāriputtattherenāpi buddhaguṇaparicchedanaṃ pati anuyuttena ‘‘no hetaṃ, bhante’’ti (dī. ni. 2.145) paṭikkhipitvā ‘‘apica me, bhante, dhammanvayo vidito’’ti (dī. ni. 2.146) vuttaṃ.
就这样,先用简略的方式以一切知智者的全部功德来称赞世尊,现在为了赞叹正法,接着说出“明行足”等话。其中,“成为明行足”是句子的省略说法。所谓“明”,就是了知诸法的自相和共相;或者以穿透贪蕴等为意义而称为“明”;或者以使四圣谛被证知为意义而称为“明”——在这里,首先应当这样从词义上理解“明”。至于从分类上说,三种明就像《怖畏恐惧经》里所说的那样,八种明就像《阿摩昼经》等(《长部》1.278等)里所说的那样。依这些“明”而行,就是“行”,也就是戒律仪等十五种法。因此,具足这些“明”和这些“行”,达到圆满具足,就是“明行足”。巴利
Evaṃ saṅkhepena sakalasabbaññuguṇehi bhagavantaṃ abhitthavitvā idāni saddhammaṃ thometuṃ ‘‘vijjācaraṇasampannā’’tiādimāha. Tattha vijjācaraṇasampannā hutvāti vacanaseso. Vindiyaṃ dhammānaṃ salakkhaṇaṃ, sāmaññalakkhaṇañca vindatīti vijjā, lobhakkhandhādīni vā vijjhanaṭṭhena vijjā, catunnaṃ vā ariyasaccānaṃ viditakaraṇaṭṭhena vijjāti evaṃ tāvettha vacanatthato vijjā veditabbā. Pabhedato pana tissopi vijjā vijjā bhayabheravasutte āgataniyāmeneva, aṭṭhapi vijjā vijjā ambaṭṭhasuttādīsu (dī. ni. 1.278 ādayo) āgataniyāmeneva. Caranti tehīti caraṇāni, sīlasaṃvarādayo pañcadasa dhammā, iti imāhi vijjāhi, imehi ca caraṇehi sampannā sampannāgatāti vijjācaraṇasampannā.
“以彼”是指以那个法作为工具,也作为因。在这里,应当理解道法有工具的意义,因为它是完成导出作用的直接因素;涅槃法有因的意义,因为它是所缘缘。这里的因义其实就是缘义。教法的因义也说得通,因为它是辗转而为因。至于果法,则两种情况都可能成立。怎么说呢?因为经中说“由于那信心尚未止息”,由道所断除的烦恼,其止息与断除的作用,使果具有随顺导出的性质,也具有以导出为终结的性质。按照这个道理,果法可以具有导出作用的工具义。而对于一来道的观智等,因为它们作为亲依止缘,所以可以具有因义。这样理解之后,在《最胜净信经》等(《如是语》90)中,虽然没有以“最胜”等名义来执取果法与教法,但在《恰达年轻人天宫》等(《天宫事义注》886等)中,它们以值得忆念的方式被执取。因此,这些法和道、涅槃一样,在《大注疏》中也被列为皈依处。这里特别应当知道,只有含摄在道中的明与行法才是(真正的导出者)。因为它们确实是不带余义的导出作用的直接完成者,而其他法不是。不过,其他法因为以导出为目标,所以也有导出的意义。如果是这样,那为什么说“成为明行足之后”呢?因为所说的明行足与导出正是在同一时刻发生的,这并不矛盾。正如“缘眼与色而生眼识”(《中部》1.204等;《相应部》2.43-45等;《论事》465、467)所主张的同一时刻。或者,“具足”一词应理解为现在时态,就像“已生之法”(《法集论》三法母17)中“已生”一词的用法一样。这样理解之后,即使没有省略语句,词的连接也已经成立。“以彼”这个词应当与两处相连:“以那个法而明行具足,以那个法而导出。”巴利
Yenāti yena dhammena karaṇabhūtena, hetubhūtena ca. Tattha maggadhammassa karaṇattho veditabbo niyyānakiriyāsādhakatamabhāvato, nibbānadhammassa hetuattho ārammaṇapaccayabhāvato. Paccayattho hi ayaṃ hetvattho. Pariyattidhammassapi hetuattho yujjateva paramparāya hetubhāvato. Phaladhamme pana ubhayampi sambhavati. Kathaṃ? ‘‘Tāya saddhāya avūpasantāyā’’ti vacanato maggena samucchinnānaṃ kilesānaṃ paṭippassaddhippahānakiccatāya phalassa niyyānānuguṇatā, niyyānapariyosānatā cāti iminā pariyāyena siyā karaṇattho niyyānakiriyāya. Sakadāgāmimaggavipassanādīnaṃ pana upanissayapaccayabhāvato siyā hetuattho. Evañca katvā aggappasādasuttādīsu (itivu. 90) aggādibhāvena aggahitāpi phalapariyattidhammā chattamāṇavakavimānādīsu (vi. va. 886 ādayo) saraṇīyabhāvena gahitāti tesaṃ magganibbānānaṃ viya mahāaṭṭhakathāyaṃ saraṇabhāvo uddhaṭo. Visesato cettha maggapariyāpannā eva vijjācaraṇadhammā veditabbā. Te hi nippariyāyena niyyānakiriyāya sādhakatamabhūtā, na itare. Itaresaṃ pana niyyānatthatāya niyyānatā. Yadi evaṃ kasmā ‘‘vijjācaraṇasampannā hutvā’’ti vuttaṃ, niyyānasamakālameva hi yathāvuttavijjācaraṇasampattisamadhigamoti? Nāyaṃ virodho samānakālatāya eva adhippetattā yathā ‘‘cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇa’’nti (ma. ni. 1.204, 400; 3.421, 425, 426; saṃ. ni. 2.43-45; 4.60; kathā. 465, 467). Sampannāti vā padassa vattamānakālatthatā veditabbā ‘‘uppannā dhammā’’ti (dha. sa. tikamātikā 17) ettha uppannasaddassa viya. Evañca katvā vacanasesamantareneva padayojanā siddhā hoti. ‘‘Yenā’’ti ca padaṃ ubhayattha sambandhitabbaṃ ‘‘yena dhammena vijjācaraṇasampannā, yena dhammena niyyantī’’ti.
“世间”是指蕴等世间,也就是轮回的意思。“那”是指道、涅槃、果和教法这几种法。“最上”就是最殊胜。因为它自身之上再没有更殊胜的法,所以被称为“无上”。其中应当知道:道以能导出的因等意义而最上,涅槃以出离、远离等意义而最上,果以圣者寂静的状态等意义而最上。这个道理应当依据“诸比丘,一切有为法中,圣八支道被称为最上”等经文来说明。巴利
Lokatoti khandhādilokato, vaṭṭatoti attho. Nti taṃ magganibbānaphalapariyattibhedaṃ dhammaṃ. Uttamanti seṭṭhaṃ. Tathā hesa attanā uttaritarassa abhāvena ‘‘anuttaro’’ti vuccati. Tattha maggassa niyyānahetuādiatthena, nibbānassa nissaraṇavivekādiatthena, phalassa ariyasantabhāvādiatthena ca seṭṭhatā veditabbā. Svāyamattho ‘‘yāvatā, bhikkhave, dhammā saṅkhatā, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo tesaṃ aggamakkhāyatī’’ti (itivu. 90; a. ni. 4.34) ādisuttapadānusārena vibhāvetabbo.
所谓“法”:当人按照教导去实践时,它能让人不堕入恶趣、不坠入轮回,能这样保持、护持,所以叫“法”。所谓“正自觉者”:因为他正确、如实地觉悟了一切法,所以是正自觉者;他具备一切知智和无障碍智,拥有一切眼,是世尊。就像通过正自觉的证得而圆满获得一切佛德那样,同样,通过正确地亲近、修习、多修,正确地行道,正确地观察,恭敬地说法,并把法安立在所教化者的心相续中——巴利
Dhammanti yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjamāne apāyato, saṃsārato ca apatamāne katvā dhāretīti dhammo. Sammā, sāmañca sabbadhammānaṃ buddhattā sammāsambuddho, sabbaññutāanāvaraṇañāṇo samantacakkhu bhagavā, tena yathā sammāsambodhisamadhigameneva sabbe buddhaguṇā sampāpuṇīyanti, evaṃ sammadeva āsevanāya bhāvanāya bahulīkiriyāya sammāpaṭipattiyā sammadeva paccavekkhaṇāya sakkaccaṃ dhammadesanāya veneyyasantānesu patiṭṭhāpanena –
“比丘们,我要为你们讲说圣正定。八支道是诸道中最殊胜的。比丘们,无论是有为法还是无为法,离贪被说为它们当中最上的。比丘们,这是一条唯一的道路,为了让众生清净。比丘们,我要为你们说法,开头就是善的。”巴利
‘‘Ariyaṃ , vo bhikkhave, sammāsamādhiṃ desessāmi (ma. ni. 3.136; peṭako. 24). Maggānaṭṭhaṅgiko seṭṭho (dha. pa. 273; netti. 170; peṭako. 30). Yāvatā, bhikkhave, dhammā saṅkhatā vā asaṅkhatā vā, virāgo tesaṃ aggamakkhāyati (itivu. 90; a. ni. 4.34). Ekāyano ayaṃ, bhikkhave, maggo sattānaṃ visuddhiyā (dī. ni. 2.373; ma. ni. 1.106; saṃ. ni. 5.367, 384). Dhammaṃ, vo bhikkhave, desessāmi ādikalyāṇa’’nti (ma. ni. 3.420; netti. 5) –
用开头的称呼和赞叹,他被恭敬、尊重、崇敬,所以叫“正自觉者所崇敬”。他礼敬那被正自觉者所崇敬的法,这就是两者的关联。巴利
Ādivacanehi, abhitthavanena ca pūjito mānito apacitoti sammāsambuddhapūjito, taṃ sammāsambuddhapūjitaṃ dhammaṃ vandeti sambandho.
这里简要说明其含义:通过证得这种法,人们就能具足明与行,并从一切轮回之苦中解脱出来。这种法正是诸圣者具足一切功德的根本,也是无余之苦得以出离的原因,是最上、最殊胜的,连同教法一起共有九种出世间法。世尊也以正行道等方式对它表示恭敬。我礼敬它,赞叹它。巴利
Ayaṃ panettha saṅkhepattho – yassa dhammassa adhigamane vijjāsampannā ceva honti caraṇasampannā ca, sabbavaṭṭadukkhato ca niyyanti, tameva ariyānaṃ sakalaguṇasamaṅgibhāvanimittaṃ, anavasesadukkhanissaraṇahetubhūtañca uttamaṃ pavaraṃ saddhiṃ pariyattidhammena navavidhaṃ lokuttaradhammaṃ bhagavatāpi sammāpaṭipattiādividhinā pūjitaṃ namāmi, abhitthavāmi vāti.
在这里,通过“他们由此从世间出离”和“他们成为明行具足者”这两句,依次说明了法应当修习的层面和应当证悟的层面。其中,第一句是以明具足来赞叹法,第二句是以解脱具足来赞叹法。同样,第一句是以禅那成就来赞叹,第二句是以解脱成就来赞叹;第一句是以定成就来赞叹,第二句是以等至成就来赞叹;第一句是以尽智来赞叹,第二句是以无生智来赞叹。或者,前一句是以如闪电般的譬喻来赞叹,后一句是以如金刚般的譬喻来赞叹;前一句是以离贪成就来赞叹,后一句是以灭尽成就来赞叹。同样,第一句是以出离来赞叹,第二句是以脱离来赞叹;第一句是以因来赞叹,第二句是以无为来赞叹;第一句是以见来赞叹,第二句是以远离来赞叹;第一句是以增上来赞叹,第二句是以不死来赞叹。又或者,第一句是通过显示其能导出的性质,以善说性来赞叹法;第二句是通过显示其应当证悟的性质,以现见性来赞叹法。同样,前一句是以无时性来赞叹,后一句是以来见性来赞叹;前一句是以应导入性来赞叹,后一句是以自证性来赞叹法。巴利
Ettha ca ‘‘yena lokato niyyanti, vijjācaraṇasampannā ca hontī’’ti padadvayena yathākkamaṃ dhammassa bhāvetabbabhāvo, sacchikātabbabhāvo ca vutto. Tesu paṭhamena vijjāsampattiyā dhammaṃ thometi, dutiyena vimuttisampattiyā. Tathā paṭhamena jhānasampadāya, dutiyena vimokkhasampadāya. Paṭhamena vā samādhisampadāya, dutiyena samāpattisampadāya. Paṭhamena vā khayañāṇabhāvena, dutiyena anuppādañāṇabhāvena. Atha vā purimena vijjūpamatāya, dutiyena vajirūpamatāya. Purimena vā virāgasampattiyā, dutiyena nirodhasampattiyā. Tathā paṭhamena niyyānabhāvena, dutiyena nissaraṇabhāvena. Paṭhamena vā hetubhāvena, dutiyena asaṅkhatabhāvena. Paṭhamena vā dassanabhāvena, dutiyena vivekabhāvena. Paṭhamena vā adhipatibhāvena, dutiyena amatabhāvena dhammaṃ thometi. Atha vā paṭhamena niyyānikabhāvadassanato svākkhātatāya dhammaṃ thometi, dutiyena sacchikātabbabhāvato sandiṭṭhikatāya. Tathā purimena akālikatāya, pacchimena ehipassikatāya. Purimena vā opaneyyikatāya, pacchimena paccattaṃ veditabbatāya dhammaṃ thometi.
用“最上”这个词,是通过说明再没有别的法比它更殊胜,来赞叹法的圆满;用“正自觉者所崇敬”这个词,是通过清净来赞叹。因为断除了一切过失,所以它值得被崇敬。由于清净,它有断除的成就;由于圆满,它有生起的成就。有了断除的成就,修习就得以圆满,因为一切过失都已彻底断除;有了生起的成就,作证就得以实现,因为再没有比这更高的法需要证得了。正因为它不与其他法共同具有这些特质,所以称为“最上”。同样,从它应当被修习的角度来看,连同前分阶段的戒等,就展示了有学者的戒蕴、定蕴、慧蕴;从它应当被证得的角度来看,连同无为界,就展示了无学者的戒蕴、定蕴、慧蕴。巴利
‘‘Uttama’’nti ca etena aññassa visiṭṭhassa abhāvadīpanena paripuṇṇatāya dhammaṃ thometi , ‘‘sammāsambuddhapūjita’’nti etena parisuddhatāya. Sabbadosāpagamena hissa pūjanīyatā. Parisuddhatāya cassa pahānasampadā, paripuṇṇatāya pabhavasampadā. Pahānasampattiyā ca bhāvanāpāripūrī anavasesadosasamugghāṭanato, pabhavasampattiyā sacchikiriyanibbatti tatuttari karaṇīyābhāvato. Anaññasādhāraṇatāya hi uttamoti. Tathā bhāvetabbabhāvenassa saha pubbabhāgasīlādīhi sekkhā sīlasamādhipaññākkhandhā, sacchikātabbabhāvena saha asaṅkhatāya dhātuyā asekkhā sīlasamādhipaññākkhandhā dassitā hontīti.
这样,先用简要的方式,以一切正法的功德来赞叹正法,现在为了赞叹圣僧伽,便说“具足戒等功德”等话。其中,“具足戒等功德”是指具足戒、定、慧、解脱等功德,或者说拥有圆满的戒等功德。因为圣者们通过断除各自道所应断的烦恼,摧毁了与之对立的烦恼,所以他们的戒等极为清净,才配得上被称为“圆满”,凡夫则不是这样,因此才以“善行道者”等语来赞叹圣僧伽。另一种说法是,“具足戒等功德”就是戒等功德完全圆满。因为圣者们通过通达圣谛,有学和无学便随着各自的情况,使戒等法蕴达到圆满。“住于道果上”是指住于诸道和诸果,也就是“住道者”和“住果者”的意思。句中的“yo”是以不确定的方式指称圣僧伽,而它的确定所指则要通过“taṃ”来理解。巴利
Evaṃ saṅkhepena sabbasaddhammaguṇehi saddhammaṃ thometvā idāni ariyasaṅghaṃ thometuṃ ‘‘sīlādiguṇasampanno’’tiādi vuttaṃ. Tattha sīlādiguṇasampannoti sīlasamādhipaññāvimuttiyādiguṇehi sampanno samannāgato, sampannasīlādiguṇo vā. Ariyānañhi taṃtaṃmaggavajjhakilesappahānena hatapaṭipakkhā suvisuddhā sīlādayo ‘‘sampannā’’ti vattabbataṃ arahanti , na puthūjjanānaṃ, yato ‘‘suppaṭipanno’’tiādinā (ma. ni. 1.74; a. ni. 6.10; udā. 18) ariyasaṅgho thomīyati. Atha vā sīlādiguṇasampannoti paripuṇṇasīlādiguṇo. Ariyapuggalānañhi ariyasaccappaṭivedhena saheva yathārahaṃ sekkhāsekkhā sīlādidhammakkhandhā pāripūriṃ gacchantīti. Ṭhito maggaphalesūti maggesu, phalesu ca ṭhito, maggaṭṭho, phalaṭṭho cāti attho. Yoti aniyamato ariyasaṅghaṃ niddisati, tassa ‘‘ta’’nti iminā niyamaṃ veditabbaṃ.
难道圣僧伽里并不是所有圣者都住于道,也不是所有圣者都住于果吗?确实是这样。不过,这是用部分来指代整体而说的,就像说“均匀的粉末”一样。比如,药粉的各个部分都有均匀的性质,人们就把这种均匀归于整体,说“均匀的粉末”。同样,构成圣僧伽的各位圣者所具有的住道者和住果者的状态,被归于圣僧伽这个整体,而说“住于道果上”,应当这样理解。巴利
Nanu ca ariyasaṅghe na sabbe ariyapuggalā maggaṭṭhā, nāpi sabbe phalaṭṭhāti? Saccametaṃ, avayavadhammena pana samudāyaṃ niddisanto evamāha yathā ‘‘samaṃ cuṇṇa’’nti. Yathā hi yogacuṇṇassa avayavesu labbhamāno samabhāvo samudāye apadisīyati ‘‘samaṃ cuṇṇa’’nti, evaṃ ariyasaṅghassa avayavabhūtesu ariyapuggalesu labbhamāno maggaṭṭhaphalaṭṭhabhāvo samudāyabhūte ariyasaṅghe ṭhito ‘‘maggaphalesū’’ti apadiṭṭhoti veditabbaṃ.
因为远离烦恼,不走邪道,只行正道,又是连同天众在内的世间所应皈依的对象,所以叫“圣”;因为以正见和戒律的共同性而和合,所以叫“僧伽”;既是圣者又是僧伽,所以叫“圣僧伽”,也就是指那个圣僧伽。或者,因为能产生可敬的果报、净化自己的心相续,所以叫“福”;就像撒下的种子因为有生长的地方而得以生长,所以叫“田”,如同农田等;像田地一样,所以叫“田”;因为能让众生的福德生长、产生广大果报,成为生长的依处,所以叫“福田”。与“无上”一起,就是“礼敬无上福田”的意思。巴利
Ārakattā kilesehi, anaye na iriyanato, aye ca iriyanato, sadevakena ca lokena ‘‘saraṇa’’nti araṇīyato ariyo, diṭṭhisīlasāmaññena saṃhatattā saṅgho, ariyo ca so saṅgho cāti ariyasaṅgho, taṃ ariyasaṅghaṃ. Pujjabhavaphalanibbattanato attano santānaṃ punātīti vā puññaṃ, khittaṃ vuttaṃ bījaṃ viruhanaṭṭhānatāya tāyati rakkhatīti khettaṃ kedārādi, khettaṃ viyāti khettaṃ, sattānaṃ puññassa mahapphalabhāvakaraṇena viruhanaṭṭhānatāya khettanti puññakkhettaṃ. Anuttaraṃ vandeti sambandho.
在这里,“具足戒等功德”这句话,是在说明圣僧伽是世尊的亲生儿子,因此表明了他的来源圆满。“安住于道与果中”这句话,是在说明断除的圆满和智慧的圆满,因为它说明了烦恼的彻底断除与止息,也说明了道果之智的证得。“圣僧伽”这句话,是在说明来源圆满,因为它说明了圣僧伽在一切僧伽中最为殊胜,也说明了他是包括天众在内的世间所应皈依的对象。“无上福田”这句话,是在说明他对世间的广大利益,因为它说明了他是最上的应供者。巴利
Ettha ca ‘‘sīlādiguṇasampanno’’ti etena ariyasaṅghassa bhagavato anujātaputtataṃ dasseti, tenassa pabhavasampadā dīpitā hoti. ‘‘Ṭhito maggaphalesū’’ti etena pahānasampadaṃ, ñāṇasampadañca dasseti kilesānaṃ samucchedappaṭippassaddhippahānadīpanato, maggaphalañāṇādhigamadīpanato ca. ‘‘Ariyasaṅgha’’nti etena pabhavasampadaṃ sabbasaṅghānaṃ aggabhāvadīpanato, sadevakena ca lokena araṇīyabhāvadīpanato. ‘‘Puññakkhettaṃ anuttara’’nti etena lokassa bahūpakārataṃ dasseti aggadakkhiṇeyyabhāvadīpanato.
同样地,“具足戒等功德”这句,是在说明圣僧伽已经正确地、直接地、如理地、端正地修行。“住立于道与果中”这句,是在说明虽然有种种心相续的差别、因而有多种不同,但本质上就是四双八辈的圣者。“圣僧伽”这句,是在说明值得供养、值得供奉等性质。“无上福田”这句,是在说明他们为了世间的利益和安乐而修行。同样,“住立于道与果中”这句,是在说明圣僧伽具有以出世间为皈依处的本性,由此也显示出他们是世尊的亲生之子。而“具足戒等功德”这句,则是显示他们已经摧毁和灭尽了烦恼,毫无剩余,展示了有学和无学的戒等法蕴。“圣僧伽,无上福田”这句,是在说明上述那些功德殊胜之处极为清净,由此显示出圣僧伽具有大威力、是无上的应供者、值得敬礼,而且通过自己敬礼的行为,自己也成为福田的一部分。再者,皈依是声闻众一切功德的开端,有学的戒蕴等修行处于中间,无学的戒蕴等处于最后,因此应当知道,开端、中间、结尾都善妙的一切圣僧伽功德,都由这首偈颂阐明。巴利
Tathā ‘‘sīlādiguṇasampanno’’ti idaṃ ariyasaṅghassa sammāujuñāyasāmīcippaṭipannabhāvadīpanaṃ. ‘‘Ṭhito maggaphalesū’’ti idaṃ satipi santānavibhāgena anekabhāve catupurisayugaaṭṭhapurisapuggalabhāvadīpanaṃ. ‘‘Ariyasaṅgha’’nti idaṃ āhuneyyādibhāvadīpanaṃ. ‘‘Puññakkhettaṃ anuttara’’nti idaṃ lokassa hitasukhāya paṭipannatādīpanaṃ. Tathā ‘‘ṭhito maggaphalesū’’ti idaṃ ariyasaṅghassa lokuttarasaraṇagamanasabbhāvadīpanaṃ, tenassa bhagavato orasaputtabhāvo dassito hoti. ‘‘Sīlādiguṇasampanno’’ti iminā panassa vihatavidhastakilesā anavasesā sekkhāsekkhā sīlādidhammakkhandhā dassitā. ‘‘Ariyasaṅghaṃ puññakkhettaṃ anuttara’’nti iminā tesaṃ tesaññeva yathāvuttaguṇavisesānaṃ suparisuddhataṃ dīpeti. Tenassa mahānubhāvataṃ, anuttaradakkhiṇeyyabhāvaṃ, vandanārahabhāvaṃ, attano ca vandanākiriyāya khettaṅgatabhāvaṃ dīpeti. Saraṇagamanañca sāvakānaṃ sabbaguṇānaṃ ādi, sapubbabhāgappaṭipadā sekkhā sīlakkhandhādayo majjhe, asekkhā sīlakkhandhādayo pariyosānanti ādimajjhapariyosānakalyāṇā sabbe ariyasaṅghaguṇā imāya gāthāya pakāsitāti veditabbaṃ.
就这样,先用三首偈颂,以简略的方式,通过称扬一切功德,向三宝作了敬礼;现在,为了把这份敬礼转向所期望的目的,说出了“由敬礼所生”这首偈颂。其中,“由敬礼所生”的意思是:以敬礼的方式产生,也就是通过称扬三宝功德而产生,或者通过恭敬礼拜的行为而产生。“如是”指的是“大悲者”等这样的方式。因为能令人生起欢喜,所以叫“宝”;佛、法、僧就是宝,或者具有受人尊敬等状态,就是宝的含义。巴利
Evaṃ gāthāttayena saṅkhepato sakalaguṇasaṃkittanamukhena ratanattayassa paṇāmaṃ katvā idāni taṃ nipaccakāraṃ yathādhippete payojane pariṇāmento ‘‘vandanājanita’’nti gāthamāha. Tattha vandanājanitanti vandanākārena nibbattitaṃ, ratanattayaguṇābhitthavanavasena, nipaccakāravasena vā uppāditanti attho. Itīti evaṃ ‘‘mahākāruṇika’’ntiādippakārena. Ratijananaṭṭhena ratanaṃ, buddhadhammasaṅghā, cittīkatādibhāvo vā ratanaṭṭho. Vuttañhetaṃ –
受到恭敬,价值又高,无与伦比,难以见到;
这是无上士所受用的,因此被称为宝。巴利
‘‘Cittīkataṃ mahagghañca, atulaṃ dullabhadassanaṃ; Anomasattaparibhogaṃ, ratanaṃ tena vuccatī’’ti. (khu. pā. aṭṭha. 6.3; dī. ni. aṭṭha. 2.33; saṃ. ni. 5.223; su. ni. aṭṭha. 1.226; mahāni. aṭṭha. 50; dī. ni. ṭī. 1.ganthārambhakathā; ma. ni. ṭī. 1.4; saṃ. ni. ṭī. 1.1.4; a. ni. ṭī. 1.1.4; sārattha. ṭī. 1.ganthārambhakathāvaṇṇanā);
受到尊敬等特质,只存在于佛陀等圣者身上,不是其他众生共有的。诸宝中的三宝,就是三宝;在那三宝之中。“已除障碍”是和“成为已摧毁灾祸的人”相连的,意思是:由于自己净信圆满,又因为三宝具足福田的圆满,在赞叹这份福德的意义时,这说明这份福德有能力消除那些会破坏它的灾祸。“于一切处”是指一切内部和外部,也就是内在与外在的事物;“于一切处”也可以指一切时候,也就是在赞叹的初、中、后各个时候。“成为”表示先前的动作,和“我将作义注”相连。“tassā”指由礼敬三宝所生的那份福德。“由于威力”是指由于影响力、由于力量。巴利
Cittīkatabhāvādayo ca anaññasādhāraṇā buddhādīsu eva labbhanti, ratanānaṃ tayaṃ ratanattayaṃ, tasmiṃ ratanattaye. Hatantarāyoti vidhastaupaddavo hutvāti sambandho, etena attano pasādasampattiyā, ratanattayassa ca khettabhāvasampattiyā tassa puññassa atthasaṃvaṇṇanāya upaghātakaupaddavānaṃ vihanane samatthataṃ dasseti. Sabbatthāti sabbasmiṃ anto ceva bahi ca, ajjhattikabāhiravatthūsūti attho. Sabbatthāti vā sabbasmiṃ kāle, saṃvaṇṇanāya ādimajjhapariyosānakālesūti vuttaṃ hoti. Hutvāti pubbakālakiriyā, tassa ‘‘karissāmatthavaṇṇana’’nti etena sambandho. Tassāti yaṃ ratanattaye vandanājanitaṃ puññaṃ, tassa. Tejasāti ānubhāvena balena.
这样说明了礼敬三宝的用意之后,现在为了说明《指导论》因为义理深奥、所以作义注很困难,就说了“安住”等话。其中,“安住”是指住立、不消失、不间断地相续。“希望”是指想要、希求,也就是说“但愿这部正法指导论能长久安住!”这样希求的意思。“久”是指长时间,也就是五千年那么长的时间。“正法指导论”是指被称为正法的指导论。因为正法能引导所化众生相续中的圣者功德,所以叫“指导”;或者,正法的指导,就是“正法指导论”。这个意思在注疏里已经讨论过了。“长老”是指具有坚固功德的人。“受恳请”是指被以敬重、恭敬地请求;或者是指被当面请求,也就是不回避地请求;又或者是指被特别指定、格外敬重地请求,即“愿尊者能为《指导论》作一些义注”——像这样被邀请为《指导论》作义注。而在这里,通过“希望安住”这首偈颂显示:那位希望正法久住、具有这样的意乐、在教法中具足坚固功德的同梵行者,以敬重恭敬或当面请求我,我无法拒绝他的恳请。巴利
Evaṃ ratanattayavandanāya payojanaṃ dassetvā idāni nettippakaraṇassa gambhīratthattā atthasaṃvaṇṇanāya dukkarabhāvaṃ dassetuṃ ‘‘ṭhiti’’ntiādimāha. Tattha ṭhitinti ṭhānaṃ anantaradhānaṃ avicchedappavattiṃ. Ākaṅkhamānenāti icchamānena patthayantena, ‘‘ahovatāyaṃ saddhammanetti ciraṃ tiṭṭheyyā’’ti evaṃ patthayantenāti vuttaṃ hoti. Ciranti dīghakālaṃ, pañcavassasahassaparimāṇaṃ kālanti attho. Saddhammanettiyāti saddhammasaṅkhātāya nettiyā. Saddhammo hi veneyyasantānesu ariyaguṇānaṃ nayanato netti, saddhammassa vā netti saddhammanetti, tassā saddhammanettiyā, svāyamattho aṭṭhakathāyaṃ vicārito eva. Therenāti thiraguṇayuttena. Abhiyācitoti ādaragāravena yācito. Abhimukhaṃ vā yācito, anuttaraṃ katvā yācitoti attho. Uddissa vā yācito, garutaraṃ katvā yācitoti attho, ‘‘karotu āyasmā nettippakaraṇassa kañci atthasaṃvaṇṇana’’nti evaṃ nettiyā atthasaṃvaṇṇanaṃ pati ajjhesitoti vuttaṃ hoti. Ettha ca saddhammassa ciraṃ ṭhitikāmena ajjhāsayasampannena sāsane thiraguṇayuttena sabrahmacārinā ādaragāravena, abhimukhaṃ vā yācitena me na sakkā tassa abhiyācanaṃ paṭikkhipitunti dasseti ‘‘ṭhitiṃ ākaṅkhamānenā’’ti gāthāya.
“莲华上救护者”指的是莲华上正自觉者。“以见”指的是以宿住眼,或者以一切眼,就像看放在手掌中的余甘子果一样,看见他的愿求。“如此者”指的是具足如此状态的人,或者在任何方面都没有变异的人,后面省略了“我们的世尊”这句话。“凡对……”指的是对具寿大迦旃延长老。“被置于”意思是——巴利
Padumuttaranāthassāti padumuttarassa sammāsambuddhassa. Passatāti pubbenivāsacakkhunā, samantacakkhunā eva vā hatthatale ṭhapitaāmalakaṃ viya abhinīhāraṃ passantena. Tādināti tādibhāvayuttena , sabbattha vā nibbikārena, ‘‘amhākaṃ bhagavatā’’ti vacanaseso. Yassāti āyasmato mahākaccānattherassa. Ṭhapitoti –
比丘们,在我的比丘弟子中,最善于把简要所说的内容详细分析其含义的,就是马哈咖咤那。巴利
‘‘Etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ vibhajantānaṃ yadidaṃ mahākaccāno’’ti (a. ni. 1.188, 197) –
这样安立之后,由于戒等功德殊胜而成为大弟子,所以叫“大弟子”,比如大迦叶等人就是。在这些大弟子当中,这位尊者就是其中一位;而且他既是大弟子,又因为具足殊胜功德而最为上等,所以叫“大弟子中最上者”。巴利
Evaṃ ṭhapito. Sīlādiguṇavisesehi mahantā sāvakāti mahāsāvakā (theragā. aṭṭha. 2.1288; a. ni. ṭī. 2.3.59), mahākassapādayo, tesu ayamāyasmā aññataroti, mahāsāvako ca so guṇavisesayogato uttamo cāti mahāsāvakuttamo.
他在禅那等方面已经达到自在,因为他已经证得了对转向等状态的殊胜掌控,并依圣神通证得了最上的心自在。他在义等方面的无碍解智已经达到了殊胜分类的差别,所以是通达无碍解的人。世尊在许多地方这样称赞他:“比丘们,马哈咖咤那是智者;比丘们,马哈咖咤那是有大智慧的人。”由于被正自觉者这样称赞,所以说:“既被导师称赞和尊重,也被有智慧的同梵行者称赞和尊重。”巴利
Jhānādīsu sātisayānaṃ āvajjanādivasībhāvānaṃ, ariyiddhivasena paramassa ca cetovasībhāvassa adhigatattā vasippatto. Atthādīsu savisesabhedagatapaṭisambhidāñāṇattā pabhinnapaṭisambhido. ‘‘Paṇḍito, bhikkhave, mahākaccāno, mahāpañño, bhikkhave, mahākaccāno’’tiādinā (ma. ni. 1.205) anekesu ṭhānesu bhagavatā pasaṃsitattā sambuddhena pasaṃsito. Tena vuttaṃ ‘‘satthu ceva saṃvaṇṇito saṃbhāvito, viññūnañca sabrahmacārina’’nti.
被随喜,就是有人这样说:“善哉,善哉,迦旃延!善哉,迦旃延!你宣说了这部法的阐扬。”像这样被随喜。据说,有一次这位大长老住在阎浮林时,为住在他附近的比丘们宣说了这部以义理脉络为庄严的作品。宣说之后,他来到世尊面前,顶礼世尊,坐在一边,把所宣说的这部作品禀告世尊。世尊听后,用“善哉,善哉”等话随喜,并说:“因此,迦旃延,你应当把这部法的阐扬作为法导来受持。”就这样给它取了名字——古师们这样说。因为一切法的阐扬,其义理脉络正是依照开示理路、喜旋理路等引导理路而行的,所以说:“始终依止教法,九分教的义释。”巴利
Anumoditāti ‘‘sādhu sādhu, kaccāna, sādhu kho, tvaṃ kaccāna, imaṃ dhammasaṃvaṇṇanaṃ abhāsī’’ti evaṃ anumoditā. Ekasmiṃ kira samaye ayaṃ mahāthero jambuvanasaṇḍe viharanto attano santikāvacarānaṃ bhikkhūnaṃ imaṃ hāranayapaṭimaṇḍitaṃ pakaraṇaṃ abhāsi. Bhāsitvā ca bhagavato santikaṃ upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisinno yathābhāsitaṃ imaṃ pakaraṇaṃ bhagavato nivedesi. Taṃ sutvā bhagavā ‘‘sādhu sādhū’’tiādinā anumoditvā ‘‘tasmātiha, tvaṃ kaccāna, imaṃ dhammasaṃvaṇṇanaṃ dhammanettitveva dhārehī’’ti nāmaggahaṇaṃ akāsīti vadanti. Desanāhārādinandiyāvaṭṭanayādihāranayānusāreneva sabbadhammasaṃvaṇṇanānaṃ gatiyoti āha ‘‘sāsanassa sadāyattā, navaṅgassatthavaṇṇanā’’ti.
以甚深的智慧,也就是以那些圣者所拥有的甚深智慧,而不是仅仅凭信仰。要知道这部论的义理很深,而自己的智慧也并非完全够不到它的范围;于是在开始写注释时,即使我一度感到退缩,但教法的功德等作为增上缘的圆满,还是激励了我。这句话就是通过“虽然……”等语句来表达这个意思。巴利
Gambhīrañāṇehīhi gambhīrehi ñāṇehi, na saddhāmattakena, gambhīrañāṇehi vā mahāpaññehi ariyehi. Pakaraṇassa gambhīratthataṃ, attano ca ñāṇassa nātivisayataṃ viditvā saṃvaṇṇanārambhe saṃsīdantampi maṃ sāsanaguṇādiupanissayasampadā ussāhesīti imamatthaṃ dasseti ‘‘kiñcāpī’’tiādinā.
“深入五部”这句话,通过《导论》指出:进入五部大尼柯耶之后才能立足,也指出它们是注释的性质。其中,引用“什么是味和患”等《藏论》的文句(藏论23),在这里对开示理路等的词义加以判定,这就叫作与《藏论》对照。“随力”这句话则表明:要从一切方面、一切部分来给《导论》作注释,对我来说并不容易,但我会按照自己智慧的力量去做——这显示出没有骄傲自满。巴利
‘‘Pañcapinikāye ogāhetvā’’ti iminā nettiyā pañcapi mahānikāye anupavisitvā avaṭṭhānaṃ, tesaṃ saṃvaṇṇanābhāvañca dīpeti. Tattha ‘‘katamo assādo ca ādīnavo cā’’tiādipeṭakopadesapāḷiṃ (peṭako. 23) ānetvā idha desanāhārādīnaṃ padatthavinicchayo peṭakena saṃsandanaṃ nāma. ‘‘yathābala’’nti iminā sabbathā sabbabhāgenāpi nettiyā saṃvaṇṇanā mayā na sukarā kātuṃ, attano pana ñāṇabalānurūpaṃ karissāmīti niratimānataṃ dīpeti.
极为清净:就是彻底清净,意思是不会被其他部派的主张所带来的过失零零星星地渗入而混杂。无混杂:即使在同一部派内部,也不会因为对其他词义的设想等而变得混杂,远离那样的掺杂,不杂乱,界限分明。以种种方式加以判定,所以叫抉择。对诸义的抉择,就是义抉择。对于那些像结缚处一样的义理,以摧破障碍的方式展开的、能断除疑惑的论说,具有细密、微细、精细的义抉择,所以叫细密义抉择。或者说,能判定义理的,就是义抉择,也就是前面所说的以义为对象的智;这种义抉择细密、善巧,所以叫细密义抉择,即那细密义抉择。宗义:就是定论。这里要说的是:大寺住者的定论,按照所说的方式极为清净、不杂乱,并且具备精细微妙的抉择;我不违背这一宗义,而是随顺它,阐明其中已经成立的法导,将要撰写《导论》的义释。巴利
Suvisuddhanti suṭṭhu visuddhaṃ, nikāyantaraladdhidosehi antarantarā anuppavesitehi asammissanti adhippāyo. Asaṃkiṇṇanti sanikāyepi padatthantaraparikappanādinā asaṃkiṇṇaṃ tādisasaṅkararahitaṃ anākulaṃ suparicchinnaṃ. Vividhehi ākārehi nicchinotīti vinicchayo. Atthānaṃ vinicchayo atthavinicchayo. Gaṇṭhiṭṭhānabhūtesu atthesu khilamaddanākārena pavattā vimaticchedakathā, nipuṇo sukhumo saṇho atthavinicchayo etassāti nipuṇatthavinicchayo. Atha vā atthe vinicchinotīti atthavinicchayo, yathāvuttaatthavisayañāṇaṃ, nipuṇo cheko atthavinicchayo etassāti nipuṇatthavinicchayo, taṃ nipuṇatthavinicchayaṃ. Samayanti siddhantaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – mahāvihāravāsīnaṃ siddhanto vuttanayena suparisuddho, anākulo, saṇhasukhumavinicchayo ca, siddhantaṃ taṃ avilomento anukūlato tattha siddhaṃyeva dhammanettiṃ pakāsayanto nettippakaraṇassa atthasaṃvaṇṇanaṃ karissāmīti.
“疏忽所写”是指在后来成书的时候,因为放逸而写下的有疏漏的文句。“摒弃”就是除去。“正确运用巴利圣典”是指:把那一部部《导论》圣典,恰当地运用到各处作为例证引来的经文中;或者,在义释中,把那一部部作为例证经的巴利圣典,恰当地运用到那一种种作为特征的《导论》典籍中。“导示”就是《导论》的所依、《导论》的核心。凡是这个连同出处分别的三十三种《导论》词义,连同特征分别,毫无混杂地被界定的范围,就是它。现在要分别、阐明这个意义。“我将为这部《导论》作义释”——这就是上下文衔接。巴利
Pamādalekhanti aparabhāge potthakāruḷhakāle pamajjitvā likhanavasena pavattappamādapāṭhaṃ. Vajjetvāti apanetvā. Pāḷiṃ sammā niyojayanti taṃ taṃ nettipāḷiṃ tattha tattha udāharaṇabhāvena ānītasutte sammadeva niyojento, atthasaṃvaṇṇanāya vā taṃ taṃ udāharaṇasuttasaṅkhātaṃ pāḷiṃ tasmiṃ tasmiṃ lakkhaṇabhūte nettiganthe sammadeva niyojento. Upadesanti nettiupanisaṃ nettihadayaṃ. Yvāyaṃ sapaṭṭhānavibhāgassa tettiṃsavidhassa nettipadatthassa saha nimittavibhāgena asaṅkarato vavatthito visayo, taṃ. Vibhāvento pakāsento. Tassā nettiyā karissāmi atthavaṇṇananti sambandho.
在这里,“被劝请”这一说法,是显示义释的因由;“为了正法之导引长久住世而期求”这一说法,是显示目的;“我将作义释”这一说法,是显示整体要义。因为所解释的论典之义,就是义释的整体要义。“依止彼……”等说法,则是说明造作的方式。巴利
Ettha ca ‘‘abhiyācito’’ti iminā atthasaṃvaṇṇanāya nimittaṃ dasseti, ‘‘ṭhitiṃ ākaṅkhamānena ciraṃ saddhammanettiyā’’ti iminā payojanaṃ, ‘‘karissāmatthavaṇṇana’’nti iminā piṇḍatthaṃ. Saṃvaṇṇiyamānā hi pakaraṇatthā saṃvaṇṇanāya piṇḍattho. ‘‘Tamupanissāyā’’tiādinā karaṇappakāraṃ.
现在,为了引导他们专心听闻注释,他说了结尾的偈颂“如是以义”。其中,“恭敬地”这个词应当同时搭配两处,即“恭敬地分别”和“恭敬地谛听”。巴利
Idāni saṃvaṇṇanāya savane niyojento ‘‘iti attha’’nti osānagāthamāha. Tattha ‘‘sakkacca’’nti padaṃ ubhayattha yojetabbaṃ ‘‘sakkaccaṃ vibhajantassa, sakkaccaṃ nisāmayathā’’ti.
《因缘论》的注释巴利
Nidānakathāvaṇṇanā
只有真正懂得词义、从而清楚整部论的主旨和共通意义的人,来讲说这部论的内容时,才能讲得漂亮。所以,首先透彻了解《导论》的词义,才是合适的。为了说明这一点,他问道:其中,凭什么意义称为“导论”?这里“其中”指的是前面说过的“我要为那部导论作义解”这句话里所指的那部论;意思就是:我承诺要为之作义解的那部《导论》,凭什么意义称为“导论”?或者,“其中”也可以指“《导论》这部著作”这句话里所说的导论,那它凭什么意义称为“导论”?接着用“以引导之义”来回答,这是作者、工具、所依三种释义方式共通的说法。也就是说,先按作者释义说明“导论”这个词有“它引导圣法”的意思;现在为了按工具释义和所依释义来说明,就说了“他们依靠它而引导”等话。巴利
Vacanatthajānanena viditappakaraṇatthasāmaññatthassa pakaraṇakathā vuccamānā sobheyyāti nettipadatthaparijānanameva ādimhi yuttarūpanti tadatthaṃ pucchati ‘‘tattha kenaṭṭhena nettī’’ti. Tattha tatthāti ‘‘tassā nettiyā karissāmatthavaṇṇana’’nti yadidaṃ vuttaṃ, tasmiṃ; yassā karissāmatthavaṇṇananti paṭiññātaṃ, sā netti kenaṭṭhena nettīti attho. Tatthāti vā ‘‘nettippakaraṇassā’’ti etasmiṃ vacane yā netti vuttā, sā kenaṭṭhena nettīti attho. ‘‘Nayanaṭṭhenā’’ti idaṃ kattukaraṇādhikaraṇasādhanānaṃ sādhāraṇavacananti ‘‘ariyadhammaṃ nayatī’’ti kattusādhanavasena tāva nettisaddassa atthaṃ vatvā idāni karaṇādhikaraṇasādhanavasena vattuṃ ‘‘nayanti tāyā’’tiādi vuttaṃ.
正因为这样,才有“如所说”这句话;这是说,对经典的理解本来就依赖《导论》的教导,所以才这么说。《藏论》里说:“因此,想要证得涅槃的人,应当以闻所成慧去寻求诸义。在这寻求当中,次第是这样的:十六种模式、五种导向、十八种根本句”等等。如果离开了对模式和导向的审察运用,就没有任何特别的义理解释,所以他说“经典之义释依赖于《导论》的教导”。这个道理在后面“杂论”部分会显现出来。这样一来,这部《导论》的领域如此广大,它又是从什么产生的呢?他说“从经典产生”,这是为了显示《导论》具有权威依据。而且,这句话是为了说明经典依赖于《导论》,并不是要否定它出自那位长老。因为那位长老深入五部大经典,正是依靠这些经典,才宣说了这部作为它们注释的著作。因此,这个注释本身的性质,就是依赖于所注释的法。巴利
Tathā hi vuttanti nettiupadesādhīnattā eva suttāvabodhassa vuttaṃ. Peṭake ‘‘tasmā nibbāyitukāmena sutamayena atthā pariyesitabbā, tattha pariyesanāya ayaṃ anupubbī bhavati soḷasa hārā pañca nayā aṭṭhārasa mūlapadānī’’tiādi (peṭako. 3). Hāranayavicāraṇā vinimutto atthasaṃvaṇṇanāviseso natthīti āha ‘‘suttassa atthasaṃvaṇṇanā nettiupadesāyattā’’ti. Svāyamattho parato pakiṇṇakakathāyaṃ āvi bhavissati. Evaṃ mahāvisayā cāyaṃ netti kuto pabhavāti āha ‘‘suttappabhavā’’ti, etena nettiyā pamāṇabhūtataṃ dasseti. Idañca suttassa nettisannissayatāparidīpanaparaṃ, na therappabhavatāpaṭikkhepaparaṃ. Thero hi pañca mahānikāye ogāhetvā taṃsannissayeneva tesaṃ saṃvaṇṇanābhūtaṃ imaṃ pakaraṇaṃ abhāsi, tasmā ayameva saṃvaṇṇanādhammo, yadidaṃ saṃvaṇṇetabbadhammasannissayatā.
从论典的章节划分来说,就是从论典的分科来说。因为模式、审察等三类,确实是《导论》这部论典的组成部分,或者说,是从论典本身的章节划分来说。因为这三者——也就是模式、审察等——就是论典,就是三个主要部分。从圣典的确立来说,就是从经文编排方式来说。巴利
Pakaraṇaparicchedatoti pakaraṇassa vibhāgato. Hāravicārādayo hi tayo nettippakaraṇassa vibhāgā, pakaraṇabhūtaparicchedato vā. Tīṇi hi etāni pakaraṇāni tayo adhikārā, yadidaṃ hāravicārādayo. Pāḷivavatthānatoti pāṭhasannivesato.
“一切论典之义”等语句,是在显示摄颂分是随顺名称之义而来的。问难者说:“难道这里没有摄‘发趣’吗?”这是指出其不周遍。另一方虽然承认从形式上说“发趣”未被收摄,但为了显示从义理上已被收摄,便以“不唯此”等语句来回应。接着又以“正如”等语句,引圣典使这个义理更加明显。所谓“义导向”,就是喜旋等导向。所谓“三种行”,就是福行等以及身行等。其中,那些义导向之间的相互收摄关系,后面会变得清楚。至于其余的:欲界和色界的善思是福行,不善思是非福行,无色界的善思是不动行。福行和非福行若发生在身门,就是身行;这些同样的行若发生在语门,就是语行;若发生在意门,则三种都叫心行。这样,从种类上说,第一种三重分类中所说的那些法,就是依门宣说的第二种三重分类中的法,而这些法也就是第一种三重分类中所说的法,因此应当知道它们相互收摄。巴利
‘‘Sabbohi pakaraṇattho’’tiādinā saṅgahavārassa anvatthasaññataṃ dasseti. ‘‘Nanu cettha paṭṭhānaṃ asaṅgahita’’nti codako byabhicāramāha. Itaro yadipi sarūpato asaṅgahitaṃ, atthato pana saṅgahitanti dassento ‘‘nayidameva’’tiādinā pariharati. Puna ‘‘tathā hī’’tiādinā tamevatthaṃ pāḷiyā pākaṭataraṃ karoti. Atthanayā nandiyāvaṭṭādayo. Saṅkhārattikā puññābhisaṅkhārādayo, kāyasaṅkhārādayo ca. Tesu atthanayānaṃ aññamaññasaṅgaho parato āvi bhavissati. Itare pana kāmāvacarā, rūpāvacarā ca kusalā cetanā puññābhisaṅkhāro, akusalā cetanā apuññābhisaṅkhāro, arūpāvacarā kusalā cetanā āneñjābhisaṅkhāro. Puññābhisaṅkhāro ca apuññābhisaṅkhāro ca kāyadvārappavatto kāyasaṅkhāro, so eva vacīdvārappavatto vacīsaṅkhāro, manodvārappavatto pana tividhopi cittasaṅkhāro. Iti jātivasena purimattike vuttā eva dhammā dvāravasena dutiyattike vuttā, te eva ca purimattiketi aññamaññasaṅgaho veditabbo.
“于何处”是指在哪一个章节。“在《藏论》中”是指在《藏论》的教导中。“聚集着”是指以注释的方式汇聚在一起。“由于言辞规则的多类性”这句话,是在说明一部经中多种理趣汇聚到一起的原因。正如文法家们所说:“言辞确实含藏了多种功能。”巴利
Yatthāti yasmiṃ vāre. Peṭaketi peṭakopadese. Sampatamānāti saṃvaṇṇanāvasena sannipatantā. ‘‘Byañjanavidhiputhuttā’’ti idaṃ ekasmiṃ sutte anekesaṃ hārānaṃ sannipatanassa kāraṇavacanaṃ. Tathā hi ‘‘anekasāmatthiyanicitā saddā’’ti akkharacintakā vadanti.
“不是从形式上说”——这句话表明,就像在摄颂分里那样,在标举分和解说分里,发趣也从义理上被引出来了。在标举分里,因为根本句本身就已经包含了这个意思,姑且可以这样说;但在解说分里又怎么讲呢?应当知道,在那里,因为提出了导向,根本句也一并被包含了。因为如果没有根本句,任何导向的运用都不可能成立。不过另有一些论者这样说:“发趣不像模式与导向那样,是经典的一种特殊注释,它只是在某部某部经典中,作为杂染部分等而可得的一种特殊性质而已,因此它不被纳入这部论典的句义摄集。这样一来,在三十三种导论句义中,发趣没有被摄集;而在标举分和解说分中,它也的确没有被直接引出。”巴利
‘‘Na sarūpato’’ti iminā saṅgahavāre viya uddesaniddesavāresupi paṭṭhānassa atthato uddhaṭataṃ dasseti. Mūlapadaggahaṇeneva gahitattā uddesavāre tāva evaṃ hotu, niddesavāre pana kathanti? Tatthāpi nayaggahaṇeneva mūlapadānipi gahitānīti veditabbaṃ. Na hi mūlapadehi vinā kāci nayayojanā sambhavati. Apare pana ‘‘hāranayā viya paṭṭhānaṃ na suttassa saṃvaṇṇanāviseso, atha kho tasmiṃ tasmiṃ sutte saṃkilesabhāgiyatādilabbhamānavisesamattanti na tassa pakaraṇassa padatthasaṅgaho. Evañca katvā tettiṃsāya nettipadatthesu paṭṭhānaṃ asaṅgahitaṃ, uddesaniddesavāresu ca anuddhaṭamevā’’ti vadanti.
他说“仅从巴利文本身就能了知”这句话,是为了阐明其含义,于是说道“正是如此……中略……被传来”。借此表明:正如那位长老所说的那样,世尊随喜这一点也同样随顺于巴利文。有人责难说:因为是声闻所说,所以没有序分,这不能成立。于是他说“声闻……中略……所说”。又说“这并非绝对”,意思是:是声闻所说还是佛陀所说,与有没有序分之间并没有必然关系,因为在这两种情况下,两种情况都曾出现过。因此他表明:仅凭“没有序分”这一点,并不能证明《导论》不是声闻所说。所以他说:“然而,并不因为这一点,那些经典就成了非量;在这里也应当这样看待。”巴利
‘‘Pāḷito eva viññāyatī’’ti vuttamatthaṃ samatthento ‘‘tathā hi…pe… ābhata’’nti āha, tena therena bhāsitabhāvo viya bhagavatā anumoditabhāvopi pāḷianugato evāti dasseti. Sāvakabhāsitattā nidānaṃ na vuttanti na sakkā vattunti codento ‘‘sāvaka…pe… bhāsita’’nti āha. Nayidaṃ ekantikanti ca sāvakabhāsitabuddhabhāsitabhāvo nidānāvacanassa, nidānavacanassa ca akāraṇaṃ ubhayatthāpi ubhayassa dassanato. Tasmā nidānāvacanena nettiyā asāvakabhāsitatā na sijjhatīti dasseti. Tenāha ‘‘na ca tāvatā tāni appamāṇaṃ, evamidhāpi daṭṭhabba’’nti.
正是凭着同一个理由,不说序分也能成立为有权威性,也正是凭着同一个理由,这部论著的权威性才能成立,所以他用“名为序分”等话来说明这一点。现在,他又用“或者”等话,说明《导论》以不说序分并没有不合正理的过失。这里实际要说明的道理是:不应当要求《导论》也有序分,因为它是对巴利经典的义理解释。凡是对巴利经典作义理解释的作品,都看不到有不说序分,比如《无碍解道》《义释》等就是如此。巴利
Yeneva kāraṇena nidānāvacanassa pamāṇabhāvasādhanatā, teneva kāraṇena imassa pakaraṇassa pamāṇabhāvasiddhīti dasseti ‘‘nidānañca nāmā’’tiādinā. Idāni ‘‘atha vā’’tiādinā nettiyā nidānāvacanena abyabhicārahetumāha. Ayañhettha payogo na nettiyā nidānaṃ vattabbaṃ pāḷiyā atthasaṃvaṇṇanābhāvato. Yā hi pāḷiyā atthasaṃvaṇṇanā na tassā nidānavacanaṃ diṭṭhaṃ yathā paṭisambhidāmaggassa, niddesādīnañcāti.
从“这是分类”等语句开始,从一种分类一直到八万四千种分类,对于如上所示的论著分类,接着以“以‘等’字所含摄的方法”来总结说:应当了知论著的分类。这里,“以‘等’字所含摄的方法”是指:“等”这个字涵盖了从解说应被了知之法,到分别施设与所施设之法,到审察含摄三时之法,到为渡越四种瀑流的意义,到为断除五种喜贪等,到为平息六种渴爱之身,到摄颂分等七分的收摄,到阐明断除八种邪性——应当了知,诸如此类的种种收摄都归入其中。巴利
‘‘Ayaṃ vibhāgo’’tiādinā ekavidhato paṭṭhāya yāva caturāsītisahassappabhedā, tāva yathādassitassa pakaraṇavibhāgassa puna ‘‘ādinā nayena pakaraṇavibhāgo veditabbo’’ti idaṃ nigamanaṃ. Tattha ādinā nayenāti ādisaddena abhiññeyyadhammaniddesato paññattipaññapetabbadhammavibhajanato tiyaddhapariyāpannadhammavicārato caturoghanittharaṇatthato pañcābhinandanādippahānato chataṇhākāyupasamanato saṅgahavārādisattavārasaṅgahato aṭṭhamicchattasamugghātadīpanatoti evamādīnaṃ saṅgaho daṭṭhabbo.