28. 随念品复注
2. Anussativaggo
87 段
1-4. 第一《玛哈那玛经》等的注释
1-4. Paṭhamamahānāmasuttādivaṇṇanā
11-1411-14. 第二经开头几项内容浅显易懂。第三经中,“食段食者”指以段食为生的众生。那么,天人们吃什么?什么时候吃?所有欲界天的食物都是甘露。下层天的甘露对上层天来说,一层比一层更殊胜;他们各自按自己的天数,每天进食。不过有些人说:“他们吃猫脚印那么大的甘露食,食物一放到舌头上,就遍满全身直到发尖和指甲尖;以他们自己的一天来计算,这食物能维持七天。”“以非时解脱而解脱”,是指通过道而解脱。因为进入八等至,有时是合时的,有时是不合时的;但通过道解脱而解脱,则没有合时或不合时之分。对于信心强、观已生起的人,在行走、站立、坐着、躺卧、咀嚼、进食时,都不能说没有道果的证悟。因此,通过道解脱而解脱的人,没有合时或不合时,这就叫“道解脱是非时解脱”。第四经中没有需要说明的。
11-14. Dutiyassa paṭhamādīni uttānatthāni. Tatiye kabaḷīkārāhārabhakkhānanti kabaḷīkārāhārūpajīvīnaṃ. Ko pana devānaṃ āhāro, kā āhāravelāti? Sabbesampi kāmāvacaradevānaṃ sudhā āhāro. Sā heṭṭhimehi heṭṭhimehi uparimānaṃ uparimānaṃ paṇītatamā hoti, taṃ yathāsakaṃ divasavaseneva divase divase bhuñjanti. Keci pana ‘‘biḷārapadappamāṇaṃ sudhāhāraṃ bhuñjanti, so jivhāya ṭhapitamatto yāva kesagganakhaggā kāyaṃ pharati, tesaṃyeva divasavasena satta divase yāpanasamattho hotī’’ti vadanti. Asamayavimuttiyā vimuttoti maggavimokkhena vimutto. Aṭṭhannañhi samāpattīnaṃ samāpajjanassa samayopi atthi tassa asamayopi, maggavimokkhena pana vimuccanassa samayo vā asamayo vā natthi. Yassa saddhā balavatī, vipassanā ca āraddhā, tassa gacchantassa tiṭṭhantassa nisīdantassa nipajjantassa khādantassa bhuñjantassa ca maggaphalappaṭivedho nāma na hotīti na vattabbaṃ. Iti maggavimokkhena vimuccantassa samayo vā asamayo vā natthīti maggavimokkho asamayavimutti nāma. Catutthe natthi vattabbaṃ.
第5篇《慈经》注释
5. Mettāsuttavaṇṇanā
15第五种情况中,“其余的人”是指没有得到慈心解脱的人。“翻来覆去”是指不朝右侧躺卧,而是整个身体不停地翻转。“哼哼喘气”是指因为呼吸粗重急促而发出声响。说到“睡得安乐”,这里的睡眠有两种:一种是身体层面的睡眠,表现为在床上把背伸展开来;另一种是心层面的睡眠,表现为有分心不间断地持续运转。在这里,这位修慈心的人在两种睡眠中都能睡得安乐。因为他慢慢躺下,把身体各部分收拢安放好,以端正的姿态入睡,即使在睡着时也像是安住在禅定中一样。因此说“像这样睡”等等。
15. Pañcame sesajanāti mettāya cetovimuttiyā alābhino. Samparivattamānāti dakkhiṇeneva passena asayitvā sabbaso parivattamānā. Kākacchamānāti ghurughurupassāsavasena vissaraṃ karontā. Sukhaṃ supatīti ettha duvidhā supanā sayane piṭṭhippasāraṇalakkhaṇā kiriyāmayacittehi avokiṇṇabhavaṅgappavattilakkhaṇā ca. Tatthāyaṃ ubhayatthāpi sukhameva supati. Yasmā saṇikaṃ nipajjitvā aṅgapaccaṅgāni samodhāya pāsādikena ākārena sayati, niddokkamanepi jhānaṃ samāpanno viya hoti. Tenāha ‘‘evaṃ asupitvā’’tiādi.
在睡眠时没有得到安乐、因为苦而睡着,所以醒来时就会由于身体疲惫而呻吟、伸懒腰、翻来覆去,因此说“他们呻吟、伸懒腰、翻来覆去,痛苦地醒来”。但这位修行者因为是在安乐中入睡,身体没有疲惫,所以醒来时完全没有呻吟等表现。因此说“不这样醒来”等等。又因为他是安乐地醒来,身体没有变化,所以说“安乐,无变异”。
Niddākāle sukhaṃ alabhitvā dukkhena suttattā eva paṭibujjhanakāle sarīrakhedena nitthunanaṃ vijambhanaṃ ito cito ca viparivattanañca hotīti āha ‘‘nitthunantā vijambhantā samparivattantā dukkhaṃ paṭibujjhantī’’ti. Ayaṃ pana sukhena suttattā sarīrakhedābhāvato nitthunanādivirahitova paṭibujjhati. Tena vuttaṃ ‘‘evaṃ appaṭibujjhitvā’’tiādi. Sukhappaṭibodho ca sarīravikārābhāvenāti āha ‘‘sukhaṃ nibbikāra’’nti.
他只会梦见吉祥的梦,这是根据他过去亲身经历过的事,以及天神前来亲近的作用来说的:对他而言,只有吉祥的梦,没有恶梦,所以才这样说。因此经中说“像在礼敬塔庙时那样”等等。即使是由界扰动引起的梦,对他而言也大多数是吉祥的,因为时节生色和食生色大多数与心生色相随顺。
Bhaddakameva supinaṃ passatīti idaṃ anubhūtapubbavasena devatūpasaṃhāravasena cassa bhaddakameva supinaṃ hoti, na pāpakanti katvā vuttaṃ. Tenāha ‘‘cetiyaṃ vandanto viyā’’tiādi. Dhātukkhobhahetukampi cassa bahulaṃ bhaddakameva siyā yebhuyyena cittajarūpānuguṇatāya utuāhārajarūpānaṃ.
有人说“就像挂在胸前的珍珠项链”,意思是系在脖子上、垂在胸前的珍珠项链。这可能是某些人按单串项链的方式来描述的。不过,由许多珠宝串成的珍珠项链,从肩膀部位开始一直垂到腰部以下,这才叫作“挂在胸前”。
Ureāmukkamuttāhāro viyāti gīvāya bandhitvā ure lambitamuttāhāro viyāti kehici taṃ ekāvalivasena vuttaṃ siyā, anekaratanāvalisamūhabhūto pana muttāhāro aṃsappadesato paṭṭhāya yāva kaṭippadesassa heṭṭhābhāgā palambanto ure āmukkoyeva nāma hoti.
就像毗舍佉长老那样(见《清净道论》1.258)。据说他本来是华氏城的一个富商。他住在那里的时候,听到有人说:“听说铜掌岛塔庙庄严,袈裟光辉闪耀,在那里想坐就坐,想躺就躺,随自己心意;气候适宜、住处适宜、人适宜、听法适宜——这一切在那里都很容易得到。”于是他把家产交给妻子儿女,只用一块布角裹着一枚钱币,就离开了家,在海边等船,等了整整一个月。他因为擅长经商,在这个地方买了货物,到别的地方卖掉,凭着如法的买卖,就在那一个月里赚到了一千枚钱币。他就这样一步步到了大寺,请求出家。当他被带到戒坛准备出家时,那个装着一千钱币的钱袋从衣缝里掉到了地上。有人问:“这是什么?”他说:“尊者,是一千钱币。”那人就说:“居士,从出家那一刻起就不能再碰钱了,你现在就去处理掉它吧。”他心想:“来的人是为了毗舍佉出家而来的,不能让他们空手回去。”于是他把钱袋解开,把钱币撒在戒坛的院子里,然后出家受了具足戒。他戒腊满五年后,把二部戒本背得滚瓜烂熟,又取了自己适合的业处,在每个寺院各住四个月,平等地修行游方。他这样游方的时候——
Visākhatthero viyāti (visuddhi. 1.258) so kira pāṭaliputte kuṭumbiyo ahosi. So tattheva vasamāno assosi ‘‘tambapaṇṇidīpo kira cetiyamālālaṅkato kāsāvapajjoto, icchiticchitaṭṭhāneyevettha sakkā nisīdituṃ vā nipajjituṃ vā, utusappāyaṃ senāsanasappāyaṃ puggalasappāyaṃ dhammassavanasappāyanti sabbamettha sulabha’’nti. So attano bhogakkhandhaṃ puttadārassa niyyātetvā dussante baddhena ekakahāpaṇeneva gharā nikkhamitvā samuddatīre nāvaṃ udikkhamāno ekaṃ māsaṃ vasi. So vohārakusalatāya imasmiṃ ṭhāne bhaṇḍaṃ kiṇitvā asukasmiṃ vikkiṇanto dhammikāya vaṇijjāya tenevantaramāsena sahassaṃ abhisaṃhari. Iti anupubbena mahāvihāraṃ gantvā pabbajjaṃ yācati. So pabbājanatthāya sīmaṃ nīto taṃ sahassatthavikaṃ ovaṭṭikantarena bhūmiyaṃ pātesi. ‘‘Kimeta’’nti ca vutte ‘‘kahāpaṇasahassaṃ, bhante’’ti vatvā, ‘‘upāsaka, pabbajitakālato paṭṭhāya na sakkā vicāretuṃ, idāneva naṃ vicārehī’’ti vutte ‘‘visākhassa pabbajjaṭṭhānaṃ āgatā mā rittahatthā gamiṃsū’’ti muñcitvā sīmāmāḷake vikkiritvā pabbajitvā upasampanno. So pañcavasso hutvā dvemātikā paguṇā katvā attano sappāyaṃ kammaṭṭhānaṃ gahetvā ekekasmiṃ vihāre cattāro cattāro māse samapavattavāsaṃ vasamāno cari. Evaṃ caramāno –
毗舍佉长老站在树林中间,发出吼声;
他寻求自己的功德,说了这番话:
“从受具足戒以来,从来到这教法之中以来,
在这中间没有任何差错。啊,贤友,你真是得到了大利益!”
‘‘Vanantare ṭhito thero, visākho gajjamānako; Attano guṇamesanto, imamatthaṃ abhāsatha. ‘‘Yāvatā upasampanno, yāvatā idha māgato; Etthantare khalitaṃ natthi, aho lābho te mārisā’’ti. (visuddhi. 1.258);
他前往心山寺,走到一个岔路口时,停下脚步想:“到底哪条才是路,还是那条才是?”这时,住在山上的天神伸出手来,指示说:“就是这条路。”他到了心山寺,在那里住了四个月,心想“天亮我就走”,便躺下了。住在经行道尽头摩尼罗树上的天神,坐在台阶石板上哭了起来。长老问:“是谁?”回答说:“尊者,我是摩尼罗。”长老问:“你为什么哭?”回答说:“因为您要走。”长老问:“我住在这里,对你们有什么好处?”回答说:“尊者,您们住在这里时,非人们彼此获得慈爱;现在您们走了,他们就会争吵,还会说粗恶的话。”长老说:“如果我住在这里能让你们安住,那很好。”于是他又在那里住了四个月,之后又生起了要走的心。天神又像之前那样哭了起来。长老就这样一直住在那里,最终在那里般涅槃了。像这样安住于法性的比丘,连非人也会喜爱他。
So cittalapabbatavihāraṃ gacchanto dvedhāpathaṃ patvā ‘‘ayaṃ nu kho maggo, udāhu aya’’nti cintayanto aṭṭhāsi. Athassa pabbate adhivatthā devatā hatthaṃ pasāretvā ‘‘eso maggo’’ti dasseti. So cittalapabbatavihāraṃ gantvā tattha cattāro māse vasitvā ‘‘paccūse gamissāmī’’ti cintetvā nipajji. Caṅkamasīse maṇilarukkhe adhivatthā devatā sopānaphalake nisīditvā parodi. Thero ‘‘ko eso’’ti āha. Ahaṃ, bhante, maṇiliyāti. Kissa rodasīti? Tumhākaṃ gamanaṃ paṭiccāti. Mayi idha vasante tumhākaṃ ko guṇoti? Tumhesu, bhante, idha vasantesu amanussā aññamaññaṃ mettaṃ paṭilabhanti, te dāni tumhesu gatesu kalahaṃ karissanti, duṭṭhullampi kathayissantīti. Thero ‘‘sace mayi idha vasante tumhākaṃ phāsuvihāro hoti, sundara’’nti vatvā aññepi cattāro māse tattheva vasitvā puna tatheva gamanacittaṃ uppādesi. Devatāpi puna tatheva parodi. Eteneva upāyena thero tattheva vasitvā tattheva parinibbāyīti. Evaṃ dhamattāvihārī bhikkhu amanussānaṃ piyo hoti.
以“内心极其喜爱”一语,仅凭内心极其喜爱这一点,刀剑也不能伤他,更何况是以慈心解脱呢?心很快就入定,因为导致禅那退失的嗔恚已被远远驱除,且不被任何障碍所困,所以心迅速入定;有人认为这是“为了灭尽诸漏”。其余内容很容易理解。在这里,虽然通过其他业处证得禅那的人也能获得安睡等利益,正如所说——
Balavapiyacittatāyāti iminā balavapiyacittatāmattenapi satthaṃ na kamati, pageva mettāya cetovimuttiyāti dasseti. Khippameva cittaṃ samādhiyati, kenaci paripanthena parihīnajjhānassa byāpādassa dūrasamussāritabhāvato khippameva samādhiyati, ‘‘āsavānaṃ khayāyā’’ti keci. Sesaṃ suviññeyyameva. Ettha ca kiñcāpi ito aññakammaṭṭhānavasena adhigatajjhānānampi sukhasupanādayo ānisaṃsā labbhanti. Yathāha –
牟尼们睡得安稳,内心很好地安定下来。
乔达摩的弟子们始终善妙地觉醒。
‘‘Sukhaṃ supanti munayo, ajjhattaṃ susamāhitā; Suppabuddhaṃ pabujjhanti, sadā gotamasāvakā’’ti. (visuddhi. mahāṭī. 1.258); Ca ādi –
同样,这些利益,获得梵住的人都能毫无遗漏地得到,因为梵住正好对治嗔恨等烦恼。所以经中说:“贤友,这就是嗔恨的出离,也就是慈心解脱”等等。众生由于嗔恨等而睡不安稳等;当对治这些的梵住修成时,安睡等好处就自然到手了。
Tathāpime ānisaṃsā brahmavihāralābhino anavasesā labbhanti byāpādādīnaṃ ujuvipaccanīkabhāvato brahmavihārānaṃ. Tenevāha ‘‘nissaraṇaṃ hetaṃ, āvuso, byāpādassa, yadidaṃ mettācetovimuttī’’tiādi (dī. ni. 3.326; a. ni. 6.13). Byāpādādivasena ca sattānaṃ dukkhasupanādayoti tappaṭipakkhabhūtesu brahmavihāresu siddhesu sukhasupanādayo hatthagatā eva hontīti.
第6篇 《八城经》的注释
6. Aṭṭhakanāgarasuttavaṇṇanā
16第六的“黄竹村”:在毗舍离城南边不远处,有一个叫黄竹村的地方,意思是把它作为乞食的村庄。“属于达到精髓的家族之数”:就是属于具足大精髓、大成就的家族之数。“在第十处”:就是在另外十种计算的处所。“八城人”:就是出生在八城的人。“鸡园”:指华氏城的鸡园,不是憍赏弥的。
16. Chaṭṭhe beluvagāmaketi vesāliyā dakkhiṇapasse avidūre beluvagāmako nāma atthi, taṃ gocaragāmaṃ katvāti attho. Sārappattakulagaṇanāyāti mahāsāramahappattakulagaṇanāya. Dasame ṭhāneti aññe aññeti dasagaṇanaṭṭhāne. Aṭṭhakanagare jāto bhavoti aṭṭhakanāgaro. Kukkuṭārāmoti pāṭaliputte kukkuṭārāmo, na kosambiyaṃ.
“ta”这个词是在说明已经显现出来的含义。世尊凭着已经证得、已经现前正觉、并且极为明显的“正觉状态”,连同趋向它的修行之道,以这个含义,对用“世尊”等词以同格关系说到的那个内容加以显示,所以说“那位……已现正觉”。虽然“智”和“见”这些词在这里是“慧”的同义词,但为了显示它们各自在不同所缘上的作用,就从不共智的差别、三明、明、神通及无障、一切知智与肉眼、证智与说智这些角度,把那个含义配合起来显示,因此说“那些……那些……”。其中,以了知依处与随眠的依处随眠智,以照见一切应知法的一切知无障智;以宿住等,即以宿住智和漏尽智;以证慧,即以圣道慧;以说慧照见,即以说慧如实照见应说法的应说方式,以及应被教化个人的依处、随眠、行、胜解等差别之法。敌人,即烦恼敌,或五种魔,或教法的敌对者,即外道。而对他们的摧毁,是以神通制伏,令其无言以对,以及舍置不顾。这里以《髻发经》为示例。同样,以了知处与非处等,以照见随业而行的众生。因有漏连同随眠已尽,故为阿拉汉。对于应知等类别的法,因从应知等方面如实无倒地通达,故为等正觉者。
Pakatatthappaṭiniddeso ta-saddoti tassa ‘‘bhagavatā’’tiādīhi padehi samānādhikaraṇabhāvena vuttassa yena abhisambuddhabhāvena bhagavā pakato adhigato supākaṭo ca, taṃ abhisambuddhabhāvaṃ saddhiṃ āgamanīyapaṭipadāya atthabhāveneva dassento ‘‘yo so…pe… abhisambuddho’’ti āha. Satipi ñāṇadassanasaddānaṃ idha paññāvevacanabhāve tena tena visesena nesaṃ visayavisese pavattidassanatthaṃ asādhāraṇañāṇavisesavasena, vijjāttayavasena, vijjābhiññānāvaraṇavasena, sabbaññutaññāṇamaṃsacakkhuvasena paṭivedhadesanāñāṇavasena ca tadatthaṃ yojetvā dassento ‘‘tesaṃ tesa’’ntiādimāha. Tattha āsayānusayaṃ jānatā āsayānusayañāṇena, sabbañeyyadhammaṃ passatā sabbaññutānāvaraṇañāṇehi. Pubbenivāsādīhīti pubbenivāsāsavakkhayañāṇehi. Paṭivedhapaññāyāti ariyamaggapaññāya. Desanāpaññāya passatāti desetabbadhammānaṃ desetabbappakāraṃ bodhaneyyapuggalānañca āsayānusayacaritādhimuttiādibhedaṃ dhammaṃ desanāpaññāya yāthāvato passatā. Arīnanti kilesārīnaṃ, pañcavidhamārānaṃ vā sāsanassa vā paccatthikānaṃ aññatitthiyānaṃ. Tesaṃ pana hananaṃ pāṭihāriyehi abhibhavanaṃ appaṭibhānatākaraṇaṃ ajjhupekkhaṇañca. Kesivinayasuttañcettha nidassanaṃ. Tathā ṭhānāṭṭhānādīni jānatā. Yathākammūpage satte passatā. Savāsanānamāsavānaṃ khīṇattā arahatā. Abhiññeyyādibhede dhamme abhiññeyyādito aviparītāvabodhato sammāsambuddhena.
或者,因为他在三个时段中智慧都无有障碍,所以是“知者”。因为以身体行为等,智慧随三业而转,所以做事审慎,因此是“见者”。因为断德使嬉戏等亦不存在而成就,所以是“阿拉汉”。因为不让欲等退失,并成就无尽辩才的一切知智,所以是“正自觉者”。如此,也可以按十力、十八不共佛法来配列。
Atha vā tīsu kālesu appaṭihatañāṇatāya jānatā. Kāyakammādivasena tiṇṇampi kammānaṃ ñāṇānuparivattito nisammakāritāya passatā. Davādīnampi abhāvasādhikāya pahānasampadāya arahatā. Chandādīnaṃ ahānihetubhūtāya akkhayapaṭibhānasādhikāya sabbaññutāya sammāsambuddhenāti evaṃ dasabalaaṭṭhārasaāveṇikabuddhadhammavasenapi yojanā kātabbā.
“已造作”是指依靠自身的诸缘,以现前和合的方式共同造作而成。要知道,它的“已造作”性应从“生起”方面来了知,而不应对已生起之物再加构造,所以说“已生起”。为了表明这些缘以思为主导,经中说“已造作、已思愿”,因此解释为“已思惟、已策划”。“已造作、已思愿”这句话,通过显示禅那的显现,暗示了它的坏灭。因为凡是原本不存在而后生起的东西,生起之后就会消失,所以经中说“然而那……”等。“住于止观之法”:在这里,由于安住于止法而获得等持,发起观之后,以无常随观等断除常想等,次第达到随顺智,就成为安住于观法的人。在称为止与观的诸法中,以染著之义为“贪”,以欢喜之义为“喜”。这里说的是微细的期求,称为“欲求”。
Abhisaṅkhatanti attano paccayehi abhisammukhabhāvena samecca sambhuyya kataṃ. Svāssa katabhāvo uppādanena veditabbo, na uppannassa paṭisaṅkharaṇenāti āha ‘‘uppādita’’nti. Te cassa paccayā cetanāpadhānāti dassetuṃ pāḷiyaṃ ‘‘abhisaṅkhataṃ abhisañcetayita’’nti vuttanti ‘‘cetayitaṃ kappayita’’nti atthamāha. Abhisaṅkhataṃ abhisañcetayitanti ca jhānassa pātubhāvadassanamukhena viddhaṃsanabhāvaṃ ulliṅgeti. Yañhi ahutvā sambhavati, taṃ hutvā paṭiveti. Tenāha pāḷiyaṃ ‘‘yaṃ kho panā’’tiādi. Samathavipassanādhamme ṭhitoti ettha samathadhamme ṭhitattā samāhito vipassanaṃ paṭṭhapetvā aniccānupassanādīhi niccasaññādayo pajahanto anukkamena taṃ anulomañāṇaṃ pāpetā hutvā vipassannādhamme ṭhito. Samathavipassanāsaṅkhātesu dhammesu rañjanaṭṭhena rāgo. Nandanaṭṭhena nandī. Tattha sukhumā apekkhā vuttā. Yā nikantīti vuccati.
如果只是按字面这样理解“若如是”,那么“于止观应修欲贪”这句话的意思就会变成:不用证得不来果,也不用为了证果而修止观,只要对止观有欲贪就行了。为什么呢?因为如果只要对那些被称为止观的诸法有欲贪,那么连还没证得不来果的人也能得到不来者所应得的结果。若真是那样,他也就一定会证得不来果,所以说“将证得不来果”。由于应当按自性来体会,所以不颠倒的意义就是义味。
Evaṃ santeti evaṃ yathārutavaseneva imassa suttapadassa atthe gahetabbe sati. Samathavipassanāsu chandarāgo kattabboti anāgāmiphalaṃ anibbattetvā tadatthāya samathavipassanāpi anibbattetvā kevalaṃ tattha chandarāgo kattabbo bhavissati. Kasmā? Tesu samathavipassanāsaṅkhātesu dhammesu chandarāgamattena anāgāminā laddhabbassa aladdhaanāgāmiphalenapi laddhabbattā. Tathā sati tena anāgāmiphalampi laddhabbameva hoti. Tenāha ‘‘anāgāmiphalaṃ paṭiladdhaṃ bhavissatī’’ti. Sabhāvato rasitabbattā aviparīto attho eva attharaso.
“还有其他某种善趣”这句话,是就堕落处(恶趣)而说的。“还有其他某种恶趣”这句话,是就阿修罗身而说的。
Aññāpi kāci sugatiyoti vinipātike sandhāyāha. Aññāpi kāci duggatiyoti asurakāyamāha.
就像一个人虽然被请求得很少,却布施了很多,是个慷慨大方的人;同样,只问了一个法,却因为说“这也是一个法”,于是十一个法就着提问的角度而成为一个法,或者按照逐句收尾的方式来说。所谓“从提问的角度”,就是像这样进行的提问:“尊者阿难,是否有……正自觉者所善说的一个法……”所谓“以不死的生起之义”,是指作为不死状态的生起之因;一切业处虽然同为一味,但都是证得不死的修行实践,这就是其含义。如此,在这里,最高果地——不来果地,这两地是直接以其本身而提到的;然而由于无间性,下面两个地也在义理上被提到了,应当这样理解。五百,即其价值为五百,所以叫五百。其余在此处容易理解。
Appaṃ yācitena bahuṃ dentena uḷārapurisena viya ekaṃ dhammaṃ pucchitena ‘‘ayampi ekadhammo’’ti kathitattā ekādasapi dhammā pucchāvasena ekadhammo nāma jāto paccekaṃ vākyaparisamāpanañāyena. Pucchāvasenāti ‘‘atthi nu kho, bhante ānanda, tena…pe… sammāsambuddhena ekadhammo sammadakkhāto’’ti evaṃ pavattapucchāvasena. Amatuppattiatthenāti amatabhāvassa uppattihetutāya, sabbānipi kammaṭṭhānāni ekarasāpi amatādhigamassa paṭipattiyāti attho. Evamettha aggaphalabhūmi anāgāmiphalabhūmīti dveva bhūmiyo sarūpato āgatā, nānantariyatāya pana heṭṭhimāpi dve bhūmiyo atthato āgatā evāti daṭṭhabbāti. Pañca satāni aggho etassāti pañcasataṃ. Sesamettha uttānameva.
7. 《牧牛者经》的注释
7. Gopālasuttavaṇṇanā
1717. 第七种方式中,“三种谈说”指三种义注,也就是对经文意义的三种解说。所谓“一管式”,是因为把每一个词都当作一根管子,而这是它的根本,由此得名。或者也可以说:每一个词是一根管子,是意义流出的通道,所以叫“一管式”。因此说“对每一个词解说其意义”。所谓“四方式”,是因为有四个角,也就是四个部分,是识别意义的方便,由此得名。因此说“结成四组来解说”。所谓“安坐行持式”,是因为它具备安坐者、已开始者的行持与圆满,意思是:对已经开始的意义,一个一个分别讲完。因此说“举出智者牧牛人”等等。即使是每一个词,也以显示其整体意义的方式,不把许多词合在一起讲,而对每一个词分别作意义解说,这一点在一切地方都能看到。“结成四组”:在黑分中结合譬喻和所喻两者,白分中也同样,把这结合成四组。这只有在这样的经中才能看到。关于“令达究竟”,有些老师说:“在黑分中显示譬喻之后,因为所谓譬喻正是为了成就所喻之义,所以引出所喻之义;而说明杂染分,是为了显明清净分,所以也以譬喻和所喻分别的方式引出白分,从而使经义究竟完成。在黑分中显示所喻之后令达究竟等等,也是同样的道理。”另一些老师则说:“在黑分和白分中,把各自的譬喻和所喻之义一一讲完,然后所作的解说,就是令达究竟。”这就是安坐行持式。“在这里”,指在这部《牧牛者经》中。“一切阿阇梨所常行”:一切古昔阿阇梨所行持、所赞叹,而且圣典也正是这样流传下来的。
17. Sattame tisso kathāti tisso aṭṭhakathā, tividhā suttassa atthavaṇṇanāti attho. Ekekaṃ padaṃ nāḷaṃ mūlaṃ etissāti evaṃsaññitā ekanāḷikā. Ekekaṃ vā padaṃ nāḷaṃ atthaniggamanamaggo etissāti ekanāḷikā. Tenāha ‘‘ekekassa padassa atthakathana’’nti. Cattāro aṃsā bhāgā atthasallakkhaṇūpāyā etissāti caturassā. Tenāha ‘‘catukkaṃ bandhitvā kathana’’nti. Niyamato nisinnassa āraddhassa vatto saṃvatto etissā atthīti nisinnavattikā, yathāraddhassa atthassa visuṃ visuṃ pariyosāpikāti attho. Tenāha ‘‘paṇḍitagopālakaṃ dassetvā’’tiādi. Ekekassapi padassa piṇḍatthadassanavasena bahūnaṃ padānaṃ ekajjhaṃ atthaṃ akathetvā ekamekassa padassa atthavaṇṇanā ayaṃ sabbattha labbhati. Catukkaṃ bandhitvāti kaṇhapakkhe upamopameyyadvayaṃ, tathā sukkapakkheti idaṃ catukkaṃ yojetvā. Ayaṃ edisesu eva suttesu labbhati. Pariyosānagamananti keci tāva āhu ‘‘kaṇhapakkhe upamaṃ dassetvā upamā ca nāma yāvadeva upameyyasampaṭipādanatthāti upameyyatthaṃ āharitvā saṃkilesapakkhaniddeso ca vodānapakkhavibhāvanatthāyāti sukkapakkhampi upamopameyyavibhāgena āharitvā suttatthassa pariyosāpanaṃ. Kaṇhapakkhe upameyyaṃ dassetvā pariyosānagamanādīsupi eseva nayo’’ti. Apare pana ‘‘kaṇhapakkhe, sukkapakkhe ca taṃtaṃupamūpameyyatthānaṃ visuṃ visuṃ pariyosāpetvāva kathanaṃ pariyosānagamana’’nti vadanti. Ayanti nisinnavattikā. Idhāti imasmiṃ gopālakasutte. Sabbācariyānaṃ āciṇṇāti sabbehipi pubbācariyehi ācaritā saṃvaṇṇitā, tathā ceva pāḷi pavattāti.
“支”是因为以部分的方式被认知,所以叫“支”,也就是各个部分。不过在这里,这些部分本质上是有过失的,因此说“以支”,意思是“以不善的部分”。“牛群”就是一群牛。“护持”就是守护。那种护持就是执持着四处走动,所以说“执持而游走”。“增长”是指牛的数量很多,也就是所谓大量牛乳等的大增长。“有这么多”而被认知为色,就是“色”,既指数量上的限定,也指身体之色,所以说“或以数量,或以颜色”。不遍寻:因为不知道它已经消失的状态。在“青色的”等中,iti这个词是“等”的意思,用它来包括白色、杂色等。
Aṅgīyanti avayavabhāvena ñāyantīti aṅgāni, koṭṭhāsā. Tāni panettha yasmā sāvajjasabhāvāni, tasmā āha ‘‘aṅgehīti aguṇakoṭṭhāsehī’’ti. Gomaṇḍalanti gosamūhaṃ. Pariharitunti rakkhituṃ. Taṃ pana pariharaṇaṃ pariggahetvā vicaraṇanti āha ‘‘pariggahetvā vicaritu’’nti. Vaḍḍhinti gunnaṃ bahubhāvaṃ bahugorasatāsaṅkhātaṃ parivuddhiṃ. ‘‘Ettakamida’’nti rūpīyatīti rūpaṃ, parimāṇaparicchedopi sarīrarūpampīti āha ‘‘gaṇanato vā vaṇṇato vā’’ti. Na pariyesati vinaṭṭhabhāvasseva ajānanato. Nīlāti ettha iti-saddo ādiattho. Tena setasabalādivaṇṇaṃ saṅgaṇhāti.
在“弓、枪、矛等”这里,应当这样理解:弓术师们在牛身上所打的是弓形印记;童子兵众在牛身上所打的是枪形印记;主宰者眷属在牛身上所打的是矛形印记。而“等”这个字,则涵盖了拉玛、瓦苏迭瓦等群体在牛身上所打的斧、轮等印记。
Dhanusattisūlādīti ettha issāsācariyānaṃ gāvīsu kataṃ dhanulakkhaṇaṃ. Kumārabhattigaṇānaṃ gāvīsu kataṃ sattilakkhaṇaṃ. Issarabhattigaṇānaṃ gāvīsu kataṃ sūlalakkhaṇanti yojanā. Ādi-saddena rāmavāsudevagaṇādīnaṃ gāvīsu kataṃ pharasucakkādilakkhaṇaṃ saṅgaṇhāti.
蓝蝇:就是褐黄色的蝇,或者就是小蝇。因为它叮咬、伤害,所以叫“蝇”;增大的“蝇”就是“大蝇”。因此说“增长着……”等。令持去者:就是把它去掉的人。
Nīlamakkhikāti piṅgalamakkhikā, khuddakamakkhikā eva vā. Saṭati rujati etāyāti sāṭikā, saṃvaḍḍhā sāṭikā āsāṭikā. Tenāha ‘‘vaḍḍhantī’’tiādi. Hāretāti apanetā.
用韧皮做的,就是用韧皮布做的。用树皮衣做的,就是用粪扫布做的。在雨季之内,就是在雨季期间。没有抓取,就是没有鳄鱼之类会抓人的危险。已饮,就是水已经被喝掉的状态。因狮子、老虎等危险而疑惧怖畏。
Vākenāti vākapaṭṭena. Cīrakenāti pilotikena. Antovasseti vassakālassa abbhantare. Niggāhanti susumārādiggāharahitaṃ. Pītanti pānīyassa pītabhāvaṃ. Sīhabyagghādiparissayena sāsaṅko sappaṭibhayo.
五天为一,故称“五日”;那本身就是一轮次,故称“五日轮”。七日一轮也应该这样理解。“习惯处”是指经常去、经常活动的地方,也就是已经被当作行境而执取的地方。
Pañca ahāni ekassāti pañcāhiko, so eva vāroti, pañcāhikavāro. Evaṃ sattāhikavāropi veditabbo. Ciṇṇaṭṭhānanti caritaṭṭhānaṃ gocaraggahitaṭṭhānaṃ.
父亲应尽责任的地方,就是父亲该做的事,意思是父亲应尽的义务。随自己的喜好带着牛走,就是顺着牛的喜好,带它们到适合觅食的地方,或者到河对岸去。牛食,就是掺了棉籽等物、给牛吃的食物。这里说到食物,也把粥包括在内了。
Pitiṭṭhānanti pitarā kātabbaṭṭhānaṃ, pitarā kātabbakiccanti attho. Yathāruciṃ gahetvā gacchantīti gunnaṃ rucianurūpaṃ gocarabhūmiṃ vā nadipāraṃ vā gahetvā gacchanti. Gobhattanti kappāsaṭṭhikādimissaṃ gobhuñjitabbaṃ bhattaṃ. Bhattaggahaṇeneva yāgupi saṅgahitā.
“以两种方式”这句话,是为了说明所说的两种方式,才说“或以数目,或以等起”。在圣典中就是这样出现的:把生拆成“积集”和“相续”两种,不取心处,而说十处和十五种细色——这是《色蕴》篇的经文里所说的。二十五个色分,是因为它们各有自己的特相、彼此不混杂,所以是色的部分。或者说,色分就是色聚,因为它们不是各自单独生起,而是以色聚的方式生起。“分”就是部分、构成部件的意思。或者说,“koṭṭha”指身体,身体的各部分如头发等就是“分”,其他部件也同样是分,就像身体的分一样。
Dvīhākārehīti vuttaṃ ākāradvayaṃ dassetuṃ ‘‘gaṇanato vā samuṭṭhānato vā’’ti vuttaṃ. Evaṃ pāḷiyaṃ āgatāti ‘‘upacayo santatī’’ti jātiṃ dvidhā bhinditvā hadayavatthuṃ aggahetvā dasāyatanāni pañcadasa sukhumarūpānīti evaṃ rūpakaṇḍapāḷiyaṃ (dha. sa. 666) āgatā. Pañcavīsati rūpakoṭṭhāsāti salakkhaṇato aññamaññasaṅkarābhāvato rūpabhāgā. Rūpakoṭṭhāsāti vā visuṃ visuṃ appavattitvā kalāpabhāveneva pavattanato rūpakalāpā. Koṭṭhāsāti ca aṃsā avayavāti attho. Koṭṭhanti vā sarīraṃ, tassa aṃsā kesādayo koṭṭhāsāti aññepi avayavā koṭṭhāsā viya koṭṭhāsā.
“就像这样……”这一段是把譬喻和义理对应起来说明。其中,“把握了色”是指:用智慧按照色的自相,去完全把握前面所说的色。“确定了非色”是指:确定那些依靠这个色、并且以这个色为所缘而生起的受等四蕴为非色。“把握了色与非色”是指:再进一步,把其中具有变坏特相的,认定为色;把与此不同的,认定为非色;并且认定在这两者之外,没有任何“我”或“我所”——就这样把握色与非色。接着,观察这两者的缘,认清它们都是以无明等为缘的,然后把无常等相套上去。如果有人通过色聚思惟等次第,仍然不能把业处修到究竟,那他就不会增长。
Seyyathāpītiādi upamāsaṃsandanaṃ. Tattha rūpaṃ pariggahetvāti yathāvuttaṃ rūpaṃ salakkhaṇato ñāṇena pariggaṇhitvā. Arūpaṃ vavatthapetvāti taṃ rūpaṃ nissāya ārammaṇañca katvā pavattamāne vedanādike cattāro khandhe arūpanti vavatthapetvā. Rūpārūpaṃ pariggahetvāti puna tattha yaṃ rūppanalakkhaṇaṃ, taṃ rūpaṃ. Tadaññaṃ arūpaṃ. Ubhayavinimuttaṃ kiñci natthi attā vā attaniyaṃ vāti evaṃ rūpārūpaṃ pariggahetvā. Tadubhayañca avijjādinā paccayena sapaccayanti paccayaṃ sallakkhetvā, aniccatādilakkhaṇaṃ āropetvā yo kalāpasammasanādikkamena kammaṭṭhānaṃ matthakaṃ pāpetuṃ na sakkoti, so na vaḍḍhatīti yojanā.
这么多色法只有一种来源:眼处、耳处、鼻处、舌处、身处、女性根、男性根、命根,这八种是由业产生的;身表和语表这两种,是由心产生的——以上这些色法,就只有一种来源。声处这一种,是由时节和心两种来源产生的。色的轻快性、柔软性、适业性,这些色法是由时节、心、食物三种来源产生的。色处、香处、味处、触处、空界、水界和段食,这些色法是由时节、心、食物、业四种来源产生的。积集、相续、老性、色的无常性,这些色法不从任何地方产生,他对此不了知。对于“不了知依来源而生的色”等说法,应当依照前面解释“不了知依数目而生的色”等处时所说的方式来理解。
Ettakaṃ rūpaṃ ekasamuṭṭhānanti cakkhāyatanaṃ, sotāyatanaṃ, ghānāyatanaṃ, jivhāyatanaṃ, kāyāyatanaṃ, itthindriyaṃ, purisindriyaṃ, jīvitindriyanti aṭṭhavidhaṃ kammavasena; kāyaviññatti, vacīviññattīti idaṃ dvayaṃ cittavasenāti ettakaṃ rūpaṃ ekasamuṭṭhānaṃ. Saddāyatanamekaṃ utucittavasena dvisamuṭṭhānaṃ. Rūpassa lahutā, mudutā, kammaññatāti ettakaṃ rūpaṃ utucittāhāravasena tisamuṭṭhānaṃ. Rūpāyatanaṃ, gandhāyatanaṃ, rasāyatanaṃ, phoṭṭhabbāyatanaṃ, ākāsadhātu, āpodhātu, kabaḷīkāro āhāroti ettakaṃ rūpaṃ utucittāhārakammavasena catusamuṭṭhānaṃ. Upacayo, santati, jaratā, rūpassa aniccatāti ettakaṃ rūpaṃ na kutoci samuṭṭhātīti na jānāti. Samuṭṭhānato rūpaṃ ajānantotiādīsu vattabbaṃ ‘‘gaṇanato rūpaṃ ajānanto’’tiādīsu vuttanayeneva veditabbaṃ.
所谓“业相”,就是以自己的恶行为标记,所以愚者具有“业相”。正如经中所说:“比丘们,愚者有三种愚者之相。哪三种?常作不善的思惟,常说恶语,常作恶行。这些就是愚者之相。”以自己的善行为标记,所以智者具有“业相”。经中也这样说:“比丘们,智者有三种智者之相。哪三种?常作善的思惟,常说善语,常作善行。这些就是智者之相。”因此说:“善业与不善业就是智者与愚者的标记。”
Kammalakkhaṇoti attanā kataṃ duccaritakammaṃ lakkhaṇaṃ etassāti kammalakkhaṇo, bālo. Vuttañhetaṃ – ‘‘tīṇimāni, bhikkhave, bālassa bālalakkhaṇāni. Katamāni tīṇi? Duccintitacintī hoti, dubbhāsitabhāsī, dukkaṭakammakārī . Imāni kho…pe… lakkhaṇānī’’ti (ma. ni. 3.246; a. ni. 3.3). Attanā kataṃ sucaritakammaṃ lakkhaṇaṃ etassāti kammalakkhaṇo, paṇḍito. Vuttampi cetaṃ ‘‘tīṇimāni, bhikkhave, paṇḍitassa paṇḍitalakkhaṇāni. Katamāni tīṇi? Sucintitacintī hoti, subhāsitabhāsī, sukatakammakārī. Imāni kho…pe… paṇḍitalakkhaṇānī’’ti (ma. ni. 3.253; a. ni. 3.3). Tenāha ‘‘kusalākusalakammaṃ paṇḍitabālalakkhaṇa’’nti.
避开愚者却不亲近智者,意思是:本应为了自己的利益而避开愚人、亲近智者,他却不这么做。为了说明这种人有什么过患,所以又说了一遍“避开愚者……”等等。这里面,世尊允许说“这个你们可以做”的,如果符合这一标准,就是“适宜”;世尊禁止说“这个你们不可以做”的,如果符合这一标准,就是“不适宜”。由善巧产生的是“善”,与它相反的是“不善”。那不善是有过失的,善是没有过失的。从犯戒等方面来说,有两种犯戒的类别,重的是“重”,其余的是“轻”。从法的角度来说,过失大的是“重”,过失小的是“轻”。有对治方法的是“有救”,没有对治方法的是“无救”。随顺法的是“有因”,其余的是“无因”。不了解这些的人,就不知道适宜与不适宜、重与轻、有救与无救,也就不能把戒守护得极其清净。不了解善与不善、有过失与没有过失、有因与无因,就对蕴等法不善巧,连色法和非色法都无法把握,更不用说取得业处并让它增长了。所以说“不能取得业处而增长”。
Bāle vajjetvā paṇḍite na sevatīti yaṃ bālapuggale vajjetvā paṇḍitasevanaṃ atthakāmena kātabbaṃ, taṃ na karoti. Tathābhūtassa ca ayamādīnavoti dassetuṃ puna ‘‘bāle vajjetvā’’tiādi vuttaṃ. Tattha yaṃ bhagavatā ‘‘idaṃ vo kappatī’’ti anuññātaṃ, tadanulomañce, taṃ kappiyaṃ. Yaṃ ‘‘idaṃ vo na kappatī’’ti paṭikkhittaṃ, tadanulomañce, taṃ akappiyaṃ. Yaṃ kosallasambhūtaṃ, taṃ kusalaṃ, tappaṭipakkhaṃ akusalaṃ. Tadeva sāvajjaṃ, kusalaṃ anavajjaṃ. Āpattito ādito dve āpattikkhandhā garukaṃ, tadaññaṃ lahukaṃ. Dhammato mahāsāvajjaṃ garukaṃ, appasāvajjaṃ lahukaṃ. Sappaṭikāraṃ satekicchaṃ, appaṭikāraṃ atekicchaṃ. Dhammatānugataṃ kāraṇaṃ, itaraṃ akāraṇaṃ. Taṃ ajānantoti kappiyākappiyaṃ, garuka-lahukaṃ, satekicchātekicchaṃ ajānanto suvisuddhaṃ katvā sīlaṃ rakkhituṃ na sakkoti. Kusalākusalaṃ, sāvajjānavajjaṃ, kāraṇākāraṇaṃ ajānanto khandhādīsu akusalatāya rūpārūpapariggahampi kātuṃ na sakkoti, kuto tassa kammaṭṭhānaṃ gahetvā vaḍḍhanā. Tenāha ‘‘kammaṭṭhānaṃ gahetvā vaḍḍhetuṃ na sakkotī’’ti.
就像在犹如牛疮的自身中出生,在那里,邪寻由于是苦生起之因,像牛蝇一样,所以说“没有去除像牛蝇一样的不善寻”。
Govaṇasadise attabhāve uppajjitvā tattha dukkhuppattihetuto micchāvitakkā āsāṭikā viyāti āsāṭikāti āha ‘‘akusalavitakkaṃ āsāṭikaṃ ahāretvā’’ti.
比丘们,经中说“疮”就是五取蕴的称呼。就像用碎布片遮住一个从六个疮口流脓的疮一样,这个从六门流出烦恼不净的有身之疮,应当用念的防护来遮盖。但这个人却不这样做,所以说:正如那个牧牛人不遮盖疮口,他同样不成就防护。
‘‘Gaṇḍoti kho, bhikkhave, pañcannetaṃ upādānakkhandhānaṃ adhivacana’’nti (saṃ. ni. 4.103; a. ni. 8.56; 9.15) vacanato chahi vaṇamukhehi vissandamānayūso gaṇḍo viya pilotikākhaṇḍena chadvārehi vissandamānakilesāsuci attabhāvavaṇo satisaṃvarena pidahitabbo, ayaṃ pana evaṃ na karotīti āha ‘‘yathā so gopālako vaṇaṃ na paṭicchādeti, evaṃ saṃvaraṃ na sampādetī’’ti.
就像烟依靠柴火生起,又轻又细,钻进一个个缝隙,弥漫开来,驱除众生身边虻虫蚊蚋之类的危害,是火焰燃起的前兆;同样,说法的智慧依靠作为柴火的色法与无色法而生起,又轻又细,渗入一个个蕴与蕴之间、处与处之间,弥漫开来,驱除众生邪寻思等危害,是智慧火焰燃起的前兆,所以被比作烟。因此说:“牧牛人不造像烟一样的说法之烟。”对来到自己跟前坐下的人,应当讲与场合相应的法,这叫“近坐说法”;对已做的布施等福德表示赞同欢喜,这叫“随喜”。因为他不做这些说法等事,所以说“不知道他多闻有德”。难道不应当为了让人知道自己而说法等吗?确实不应当为了这个目的而说;不过,当以清净心说法时,别人自然会知道他的功德,就是针对这一点而说的。因此世尊说:
Yathā dhūmo indhanaṃ nissāya uppajjamāno saṇho sukhumo, taṃ taṃ vivaraṃ anupavissa byāpento sattānaṃ ḍaṃsamakasādiparissayaṃ vinodeti, aggijālāsamuṭṭhānassa pubbaṅgamo hoti, evaṃ dhammadesanāñāṇassa indhanabhūtaṃ rūpārūpadhammajātaṃ nissāya uppajjamānā saṇhā sukhumā taṃ taṃ khandhantaraṃ āyatanantarañca anupavissa byāpeti, sattānaṃ micchāvitakkādiparissayaṃ vinodeti, ñāṇaggijālāsamuṭṭhāpanassa pubbaṅgamo hoti, tasmā dhūmo viyāti dhūmoti āha ‘‘gopālako dhūmaṃ viya dhammadesanādhūmaṃ na karotī’’ti. Attano santikaṃ upagantvā nisinnassa kātabbā tadanucchavikā dhammakathā upanisinnakakathā. Katassa dānādipuññassa anumodanakathā anumodanā. Tatoti dhammakathādīnaṃ akaraṇato. ‘‘Bahussuto guṇavāti na jānantī’’ti kasmā vuttaṃ? Nanu attano jānāpanatthaṃ dhammakathādi na kātabbamevāti? Saccaṃ na kātabbameva, suddhāsayena pana dhamme kathite tassa guṇajānanaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Tenāha bhagavā –
“不开口者人不知,智者虽混于愚中;
当说法、令法光耀,高擎诸仙之幢。”
‘‘Nābhāsamānaṃ jānanti, missaṃ bālehi paṇḍitaṃ; Bhāsaye jotaye dhammaṃ, paggaṇhe isinaṃ dhaja’’nti.
人们在这里渡过去、进入,所以叫“渡口”,也就是河流、湖泊等地方为了洗澡、喝水等目的而进入的处所。就像水能冲掉进入水中的众生身上的污垢,消除疲劳,带来清净;同样,多闻的人用法水冲掉来到自己身边的众生心里的污垢,消除疲劳,带来清净,所以他们就像渡口一样,因此叫“渡口”。所以经中说“像渡口一样的多闻比丘”。怎样安立文辞呢?——尊者,这个文辞、这个音声,怎样在这个义理上安立?以什么方式成为这个义理的表达者?或者读作“应审察”,意思是:这个自性语源在这里是怎样成立的?他问字面义:这句话是什么意思?问意趣义:在这个地方,即在这句巴利语中,巴利语说了什么?意趣义说明了什么?或者是施设义。所谓“不遍问”,就是不以断除疑惑的询问方式作全面询问;所谓“不遍问难”,就是不向他人表明、不阐明自己想要周遍了知的心愿。因此说“不令知”。那些是多闻比丘。所谓“开显”,就是分别义理而说,因此说“不分别开示”。所谓“未阐明”,就是未被智慧所显了的秘密、隐覆之理。所谓“不令明了”,就是不像取出须弥山脚下的沙粒那般,也不像显露地中之水而示人那般,不使其明了。
Taranti otaranti etthāti titthaṃ, naditaḷākādīnaṃ nahānapānādiatthaṃ otaraṇaṭṭhānaṃ. Yathā pana taṃ udakena otiṇṇasattānaṃ sarīramalaṃ pavāheti, parissamaṃ vinodeti, visuddhiṃ uppādeti, evaṃ bahussutā attano samīpaṃ otiṇṇasattānaṃ dhammodakena cittamalaṃ pavāhenti, parissamaṃ vinodenti, visuddhiṃ uppādenti, tasmā te titthaṃ viyāti titthaṃ. Tenāha ‘‘titthabhūte bahussutabhikkhū’’ti. Byañjanaṃ kathaṃ ropetabbanti, bhante, idaṃ byañjanaṃ ayaṃ saddo kathaṃ imasmiṃ atthe ropetabbo, kena pakārena imassa atthassa vācako jāto. ‘‘Nirūpetabba’’nti vā pāṭho, nirūpetabbaṃ ayaṃ sabhāvanirutti kathamettha nirūḷhāti adhippāyo. Imassa bhāsitassa ko atthoti saddatthaṃ pucchati. Imasmiṃ ṭhāneti imasmiṃ pāḷippadese. Pāḷi kiṃ vadatīti bhāvatthaṃ pucchati. Attho kiṃ dīpetīti bhāvatthaṃ vā? Saṅketatthaṃ vā. Na paripucchatīti vimaticchedanapucchāvasena sabbaso pucchaṃ na karoti. Na paripañhatīti pari pari attano ñātuṃ icchaṃ na ācikkhati, na vibhāveti. Tenāha ‘‘na jānāpetī’’ti. Teti bahussutabhikkhū. Vivaraṇaṃ nāma atthassa vibhajitvā kathananti āha ‘‘bhājetvā na desentī’’ti. Anuttānīkatanti ñāṇena apākaṭīkataṃ guyhaṃ paṭicchannaṃ. Na uttāniṃ karontīti sinerupādamūle vālikaṃ uddharanto viya pathavīsandhārodakaṃ vivaritvā dassento viya ca uttānaṃ na karonti.
多闻者这样依据某种法,从比喻的角度被称为“渡口”。现在,为了直接显示那法本身就是“渡口”,说出了“或如”等话。因为人们确实凭借法渡过去、进入名为涅槃的湖,所以法被称为“渡口”。因此,世尊在过去生为善慧行者时这样说:
Evaṃ yassa dhammassa vasena bahussutā ‘‘tittha’’nti vuttā pariyāyato. Idāni tameva dhammaṃ nippariyāyato ‘‘tittha’’nti dassetuṃ ‘‘yathā vā’’tiādi vuttaṃ. Dhammo hi taranti otaranti etena nibbānaṃ nāma taḷākanti ‘‘tittha’’nti vuccati. Tenāha bhagavā sumedhabhūto –
“就像这样,当能洗净烦恼污垢的不死之湖明明就在眼前时,
他不去找那个湖,错不在那不死之湖。”
‘‘Evaṃ kilesamaladhovaṃ, vijjante amatantaḷe; Na gavesati taṃ taḷākaṃ, na doso amatantaḷe’’ti. (bu. vaṃ. 2.14) –
不知道作为涅槃渡口之法的进入方式,所以被称为“不知法渡”。
Dhammasseva nibbānassotaraṇatitthabhūtassa otaraṇākāraṃ ajānanto ‘‘dhammatitthaṃ na jānātī’’ti vutto.
“已饮未饮”是指:在牛群里,分不清哪头牛是饮过水的、哪头是没饮过水的,也找不到这样的牛。因为找不到,所以说“得不到”。说完“得不到利益”之后,为了说明他这种得不到的情形,就接着说“去了闻法众会”等等。
Pītāpītanti gogaṇe pītaṃ apītañca gorūpaṃ na jānāti, na vindati. Avindanto hi ‘‘na labhatī’’ti vutto. ‘‘Ānisaṃsaṃ na vindatī’’ti vatvā tassa avindanākāraṃ dassento ‘‘dhammassavanaggaṃ gantvā’’tiādimāha.
这里说的“圣”这个词,是针对“出世间”这个词而讲的。因为依接近之理,紧接在前者被否定,或者也可以说,“圣”这个词应当理解为“没有过失”的同义词。至于“八支”,要既分开又合起来把握八支,也因为具备八支的情况居多而这样说。这样处理之后,七支圣道也被含摄在内,这个道理就成立了。
Ayaṃ lokuttaroti padaṃ sandhāyāha ‘‘ariya’’nti. Paccāsattiñāyena anantarassa hi vippaṭisedho vā. Ariyasaddo vā niddosapariyāyo daṭṭhabbo. Aṭṭhaṅgikanti ca visuṃ ekajjhañca aṭṭhaṅgikaṃ upādāya gahetabbaṃ, aṭṭhaṅgatā bāhullato ca. Evañca katvā sattaṅgassapi ariyamaggassa saṅgaho siddho hoti.
在“四念处”等说法里,是笼统地讲念处。其中,以身体、感受、心、法为所缘的念处属于世间;而在这些当中,以破除愚痴的方式生起、以涅槃为所缘的念处,则属于出世间。像这样,他不能如实了知“这些是世间的,这些是出世间的”。
Cattāro satipaṭṭhānetiādīsu avisesena satipaṭṭhānā vuttā. Tattha kāyavedanācittadhammārammaṇā satipaṭṭhānā lokiyā, tattha sammohaviddhaṃsanavasena pavattā nibbānārammaṇā lokuttarāti evaṃ ‘‘ime lokiyā, ime lokuttarā’’ti yathābhūtaṃ nappajānāti.
毫无保留地榨取:接受时不知道适量,对某些施主损减其信心,对某些施主损减其资具,毫无保留地榨取。以言语逼迫,就是语逼迫。以资具逼迫,就是资具逼迫。
Anavasesaṃ duhatīti paṭiggahaṇe mattaṃ ajānanto kismiñci dāyake saddhāhāniyā, kismiñci paccayahāniyā anavasesaṃ duhati. Vācāya abhihāro vācābhihāro. Paccayānaṃ abhihāro paccayābhihāro.
“这些新学比丘对我们不怀敬重心”——这句话显示出新学比丘没有正确的修行,因为他们对阿阇黎和亲教师没有生起像对父亲那样的敬爱;由此也表明他们缺乏恭敬修学之心,说明他们不具备成为被摄受对象的条件,因此长老们对他们也不加以摄受。因为那些依靠戒等功德在教法中已经达到坚固的人,不会去摄受不该摄受的同梵行者,也不会做没有意义的摄受。所以说“新学比丘”等。“法说结”:就是传承而来的散说法门,与四圣谛、有情、结生、缘起的行相相关联,是阐明空性的秘密结。“依已说的颠倒”:就是在“非色知者”等处所说的否定,是以遮除、不执取的方式来说。“结合”:就是像“色知者,是从数量或特相而知色”等,以及“他的牛群不减少,也不舍离五种牛产品的受用”等,把义理结合起来。“应知”:就是在各个词中,随应了解其义。“其余一切处皆明了”:其余各处义理都明白可知。
‘‘Imeamhesu garucittīkāraṃ na karontī’’ti iminā navakānaṃ bhikkhūnaṃ sammāpaṭipattiyā abhāvaṃ dasseti ācariyupajjhāyesu pitupemassa anupaṭṭhāpanato, tena ca sikkhāgāravatābhāvadīpanena saṅgahassa abhājanabhāvaṃ, tena therānaṃ tesu anuggahābhāvaṃ. Na hi sīlādiguṇehi sāsane thirabhāvappattā ananuggahetabbe sabrahmacārī anuggaṇhanti, niratthakaṃ vā anuggahaṃ karonti. Tenāha ‘‘navake bhikkhū’’tiādi. Dhammakathābandhanti paveṇiāgataṃ pakiṇṇakadhammakathāmaggaṃ. Saccasattappaṭisandhipaccayākārappaṭisaṃyuttaṃ suññatādīpanaṃ guḷhaganthaṃ. Vuttavipallāsavasenāti ‘‘na rūpaññū’’tiādīsu vuttassa paṭisedhassa paṭikkhepavasena aggahaṇavasena. Yojetvāti ‘‘rūpaññū hotīti gaṇanato vā vaṇṇato vā rūpaṃ jānātī’’tiādinā, ‘‘tassa gogaṇopi na parihāyati, pañcagorasaparibhogatopi na paribāhiro hotī’’tiādinā ca atthaṃ yojetvā. Veditabboti tasmiṃ tasmiṃ pade yathārahaṃ attho veditabbo. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
《满足希求》中《十一集》注释里,对未明之义的解释终
Ekādasakanipātavaṇṇanāya anuttānatthadīpanā samattā.
结语的注释
Nigamanakathāvaṇṇanā
《大注疏》的精要,是指《增支部大注疏》的精华。“约六十减一”,因为稍微不到六十,所以用“约”这个字来表示。“根本注疏的精要”,是顺着前面所说的《增支部大注疏》的精要,以随顺传承的方式再次宣说。或者,“根本注疏的精要”是指古代注疏中的义理精华。由此说明:作者取用《增支部大注疏》的义理精华来撰写这部《满足希求》时,也取用了其他大尼柯耶的根本注疏中适合在此使用的义理精华,就这样完成了这部书。“大寺住众”这一说法,应当与前后文连起来理解,即“阐明大寺住众的教说,取用大寺住众的根本注疏义理精华”。以这份福德,愿一切世间都安乐:欲界等一切有情世间的众生,各随所应,通过证得三种菩提而获得涅槃之乐,愿他们快乐,成为快乐的人。作者将自己的福德回向给包括天神在内的世间,是为了让他们获得究竟的安乐。
Mahāaṭṭhakathāyasāranti aṅguttaramahāaṭṭhakathāya sāraṃ. Ekūnasaṭṭhimattoti thokaṃ ūnabhāvato mattasaddaggahaṇaṃ. Mūlaṭṭhakathāsāranti pubbe vuttaaṅguttaramahāaṭṭhakathāya sārameva anunigamavasena vadati. Atha vā mūlaṭṭhakathāsāranti porāṇaṭṭhakathāsu atthasāraṃ. Tenedaṃ dasseti – aṅguttaramahāaṭṭhakathāya atthasāraṃ ādāya imaṃ manorathapūraṇiṃ karonto sesamahānikāyānampi mūlaṭṭhakathāsu idha viniyogakkhamaṃ atthasāraṃ ādāya evamakāsinti. Mahāvihārādhivāsīnanti ca idaṃ purimapacchimapadehi saddhiṃ sambandhitabbaṃ ‘‘mahāvihārādhivāsīnaṃ samayaṃ pakāsayantī, mahāvihārādhivāsīnaṃ mūlaṭṭhakathāsāraṃ ādāyā’’ti. Tenāti puññena. Hotu sabbo sukhī lokoti kāmāvacarādivibhāgo sabbo sattaloko yathārahaṃ bodhittayādhigamavasena sampattena nibbānasukhena sukhī sukhito hotūti sadevakassa lokassa accantaṃ sukhādhigamāya attano puññaṃ pariṇāmeti.
到这里,这部注释就已经彻底完成了。
按数量计算,有两万颂。
古人的论道精要,由此就在这里安立。
因此,它就以“义理宝箧”这个名称广为人知。
我受到人王巴拉咖玛巴胡的恳请;
想要让正法长久住世、为教法增添光彩的人。
在他所建造的那座可爱的、以一百座宫殿点缀的(处所)中;
各种树木成群遍布,这里是乐于禅修者的住所。
我住在具足清凉之水的这个祇园里,
我完成了这部义理与文句都圆满、被善人们一致认可的(注疏)。
凡是我以此所成就的福德,以及我另外所积集的福德,
凭着这份功德善业,在我第二世的生命里。
在三十三天中欢欣喜悦,乐于持戒与品行等功德,
不执著五欲,证得初果。
在最后一生中,遇见弥勒这位最殊胜的圣者;
世间无上士、众生的皈依处,乐于利益一切众生。
见到了那位智者,听完了正法的教导;
证得了最高的果位之后,我要让胜者的教法变得光彩荣耀。
愿诸国王永远以正法守护这些人民;
他们乐于行善积福,让胜者的教法光耀。
愿这一切众生永远都没有危险。
那些永远怀着善念者,愿他们达到不死之境。
Ettāvatā samattāva, sabbaso vaṇṇanā ayaṃ; Vīsatiyā sahassehi, ganthehi parimāṇato. Porāṇānaṃ kathāmagga-sāramettha yato ṭhitaṃ; Tasmā sāratthamañjūsā, iti nāmena vissutā. Ajjhesito narindena, sohaṃ parakkamabāhunā; Saddhammaṭṭhitikāmena, sāsanujjotakārinā. Teneva kārite ramme, pāsādasatamaṇḍite; Nānādumagaṇākiṇṇe, bhāvanābhiratālaye. Sītalūdakasampanne , vasaṃ jetavane imaṃ; Atthabyañjanasampannaṃ, akāsiṃ sādhusammataṃ. Yaṃ siddhaṃ iminā puññaṃ, yaṃ caññaṃ pasutaṃ mayā; Etena puññakammena, dutiye attasambhave. Tāvatiṃse pamodento, sīlācāraguṇe rato; Alaggo pañcakāmesu, patvāna paṭhamaṃ phalaṃ. Antime attabhāvamhi, metteyyaṃ munipuṅgavaṃ; Lokaggapuggalaṃ nāthaṃ, sabbasattahite rataṃ. Disvāna tassa dhīrassa, sutvā saddhammadesanaṃ; Adhigantvā phalaṃ aggaṃ, sobheyyaṃ jinasāsanaṃ. Sadā rakkhantu rājāno, dhammeneva imaṃ pajaṃ; Niratā puññakammesu, jotentu jinasāsanaṃ. Ime ca pāṇino sabbe, sabbadā nirupaddavā; Niccaṃ kalyāṇasaṅkappā, pappontu amataṃ padanti.