2. 略示品注释
2. Uddesavāravaṇṇanā
1如此,通过摄颂已简要开示了导论等,今为详明其义,故有‘其中,何等为十六导?’等教说。其中,‘其中’(tattha),是指前已说的‘十六导是导论’这句话,或在那首偈颂中所引出的导论方法根本句,其意即‘于他们中’。‘何等’(katame)是问词。问有五种:未显明问、已显明而审察问、断疑问、同意问、欲解说问。在这些问中,此为欲解说问。‘十六’(soḷasa)是以数量作限定,由此显示不多不少;这一限定性将在后面显现。‘导’(hārā)是对以数量所限定的这些导的总称。而‘开示’(desanā)、‘伺察’(vicaya)等,则是在显示它们各自的具体行相。
1. Evaṃ saṅgahavārena saṅkhepato dassite hārādayo idāni vibhāgena dassetuṃ ‘‘tattha katame soḷasa hārā’’tiādidesanā āraddhā. Tattha tatthāti yaṃ vuttaṃ – ‘‘soḷasahārā nettī’’ti, tasmiṃ vacane, tissaṃ vā gāthāyaṃ, yāni hāranayamūlapadāni uddhaṭāni, tesūti attho. Katameti pucchāvacanaṃ. Pucchā ca nāmesā pañcavidhā adiṭṭhajotanāpucchā diṭṭhasaṃsandanāpucchā vimaticchedanāpucchā anumatipucchā kathetukamyatāpucchāti. Tāsu ayaṃ kathetukamyatāpucchā. Soḷasāti gaṇanavasena paricchedo. Tena nesaṃ na tato uddhaṃ adho cāti etaparamataṃ dasseti. Sā cetaparamatā parato āvi bhavissati. Hārāti gaṇanavasena paricchinnānaṃ sāmaññato dassanaṃ. Desanā vicayotiādi sarūpadassanaṃ.
以何种意义而称为“导”呢?由此而将无知等带走(破除),或者对于经、应颂等教法境界的无知、疑惑与颠倒,在此中被带走(破除),故称“导”;又或者它们自己带走那些(无知等);又或者仅指带走的作用,依果的转喻而称为“导”。或者,由说法者与受法者通过法的施与受,而运用、施行这些导,故称“导”。或者,如同项链(导)一样,故称“导”。正如由众多种类宝石串成的项链,通过其组成部分的宝石接触身体,能带来喜乐与舒适,消除佩戴者身体的热恼,令暑热所生的热恼得以止息;同样地,这些由种种究竟义宝相续组成的种种优异注释,也通过其组成部分的究竟义宝的证得,而令寂灭的安乐生起,消除受法者内心的热恼——这热恼是由欲贪等烦恼所引生的。或者,它们令无知等消失,故称“导”。或者,因为引导听者之心,令其喜悦,故依词源学而称为“导”,如说:‘于诸有中已除去前往者,世尊。’以上就是诸导的共同意义。
Tattha kenaṭṭhena hārā? Harīyanti etehi, ettha vā suttageyyādivisayā aññāṇasaṃsayavipallāsāti hārā, haranti vā sayaṃ tāni, haraṇamattameva vāti hārā phalūpacārena. Atha vā harīyanti voharīyanti dhammasaṃvaṇṇakadhammapaṭiggāhakehi dhammassa dānaggahaṇavasenāti hārā. Atha vā hārā viyāti hārā. Yathā hi anekaratanāvalisamūho hārasaṅkhāto attano avayavabhūtaratanasamphassehi samuppajjanīyamānahilādasukho hutvā tadupabhogījanasarīrasantāpaṃ nidāghapariḷāhupajanitaṃ vūpasameti, evametepi nānāvidhaparamattharatanappabandhā saṃvaṇṇanāvisesā attano avayavabhūtaparamattharatanādhigamena samuppādiyamānanibbutisukhā dhammapaṭiggāhakajanahadayaparitāpaṃ kāmarāgādikilesahetukaṃ vūpasamentīti. Atha vā hārayanti aññāṇādīnaṃ hāraṃ apagamaṃ karonti ācikkhantīti vā hārā. Atha vā sotujanacittassa haraṇato ramaṇato ca hārā niruttinayena, yathā – ‘‘bhavesu vantagamano bhagavā’’ti (visuddhi. 1.144; pārā. aṭṭha. 1.1 verañjakaṇḍavaṇṇanā). Ayaṃ tāva hārānaṃ sādhāraṇato attho.
就不共的意义而言:依此而开示、注释经义,故称“开示”;又因其与开示相伴而行,亦称“开示”。难道其他导不也因注释被称为“开示”的经义,而与开示共同运作吗?诚然如此。然而,此导大多仅凭随文释义便能通达,与开示共行,故堪称为“开示导”;其他导则不然。因为,不存在未显示乐味、过患、出离等的经开示,而此导的特相正是阐明这些显示。
Asādhāraṇato pana desīyati saṃvaṇṇīyati etāya suttatthoti desanā, desanāsahacaraṇato vā desanā. Nanu ca aññepi hārā desanāsaṅkhātassa suttassa atthasaṃvaṇṇanato desanāsahacārinovāti? Saccametaṃ, ayaṃ pana hāro yebhuyyena yathārutavaseneva viññāyamāno desanāya saha caratīti vattabbataṃ arahati, na tathā pare. Na hi assādādīnavanissaraṇādisandassanarahitā suttadesanā atthi. Assādādisandassanavibhāvanalakkhaṇo cāyaṃ hāroti.
依此而伺察,或于其中伺察文句、问难等,或即是对于这些的伺察本身,故称“伺察”。而在巴利经典中,则显示了“他伺察,故称伺察”之义。
Viciyanti etena, ettha vā padapañhādayo, viciti eva vā tesanti vicayo. Pāḷiyaṃ pana vicinatīti vicayoti ayamattho dassito.
“理趣”指出生等证成的合理性。但在此处,“理趣伺察”的“理趣”是省略了后面词语的说法,犹如把“色有”简称为“色”一般;或因为与理趣相伴而行,故得此名。此处之义,亦应依“开示导”中所说的方法加以详尽。
Yuttīti upapattisādhanayutti, idha pana yuttivicāraṇā yutti uttarapadalopena ‘‘rūpabhavo rūpa’’nti yathā, yuttisahacaraṇato vā. Idhāpi desanāhāre vuttanayena attho vitthāretabbo.
“近因”指亲近的原因。此处“近因伺察”等,也应当依照前面所说的方法来理解。
Padaṭṭhānanti āsannakāraṇaṃ, idhāpi padaṭṭhānavicāraṇātiādi vuttanayeneva veditabbaṃ.
凭此而被认知,或此处虽未明说,却能以一个词总摄具有共相的诸法,所以称为“相”。
Lakkhīyanti etena, ettha vā ekalakkhaṇā dhammā avuttāpi ekavacanenāti lakkhaṇaṃ.
依此而被分别、被聚集,或在此处聚合,故称为“聚”。经中所示之四种词源之聚,故称“四聚”;或此处有四种聚,故称“四聚”。
Viyūhīyanti vibhāgena piṇḍīyanti etena, ettha vāti byūho. Nibbacanādīnaṃ sutte dassiyamānānaṃ catunnaṃ byūhoti catubyūho, catunnaṃ vā byūho etthāti catubyūho.
依此而回旋,或同类与异类诸法在此回旋,又或这些法作回旋,故称为“回旋”。
Āvaṭṭīyanti etena, ettha vā sabhāgā visabhāgā ca dhammā, tesaṃ vā āvaṭṭananti āvaṭṭo.
依此而区分,或在此处,共通与不共通的染污法及清净法之基础得以区分,故称为“区分”;或对这些法的基础进行区分,故称为“区分”。
Vibhajīyanti etena, ettha vā sādhāraṇāsādhāraṇānaṃ saṃkilesavodānadhammānaṃ bhūmiyoti vibhatti, vibhajanaṃ vā etesaṃ bhūmiyāti vibhatti.
以对立的方式,藉由它而使诸法转变;或者指此经中所说的法被转变;又或者说这些法的转变——因此称为“转变”。
Paṭipakkhavasena parivattīyanti iminā, ettha vā sutte vuttadhammā, parivattanaṃ vā tesanti parivattano.
此处,种种言说皆是同一义理的表达,故称“异说”;异说即是同义语。又或者,藉由它,义理得以用种种方式被说明,故称“异说”。其余解释如前所述。
Vividhaṃ vacanaṃ ekassevatthassa vācakametthāti vivacanaṃ, vivacanameva vevacanaṃ, vividhaṃ vuccati etena atthoti vā vivacanaṃ. Sesaṃ vuttanayameva.
藉由它以种种方式或分类使义理得以了知,或者在此处义理被了知,因此称为“施设”。
Pakārehi pabhedato vā ñāpīyanti iminā, ettha vā atthāti paññatti.
借由它,诸法被导入、引入;或者说,经中所说诸法在此处被导入缘起等教义,故名为‘导入’。
Otārīyanti anuppavesīyanti etena, ettha vā suttāgatā dhammā paṭiccasamuppādādīsūti otaraṇo.
借由它,它们得以净化、安定;或者说,经中的词、词义、问题与起始等,在此处被净化与安定,故名为‘净化’。
Sodhīyanti samādhīyanti etena, ettha vā sutte padapadatthapañhārambhāti sodhano.
借由它,那些具足共相与别相的法得以确立与相续;或者说,这一切法在此处无分别地安立,故名为‘安立’。
Adhiṭṭhīyanti anupavattīyanti etena, ettha vā sāmaññavisesabhūtā dhammā vinā vikappenāti adhiṭṭhāno.
它准备、产生果实,故称“资具”,即因与缘;又,它说明资具,故称“资具”,即方法论;又,因为它以资具为对象,或与资具同时俱起,故亦称为“资具”。
Parikaroti abhisaṅkharoti phalanti parikkhāro, hetu paccayo ca, parikkhāraṃ ācikkhatīti parikkhāro, hāro, parikkhāravisayattā parikkhārasahacaraṇato vā parikkhāro.
通过它,法得以安立;或者,在此处,以句义等为前导而安立法,故称“安立”。又,在一切处,亦可以“状态成就”的角度理解其义,故也应结合此角度进行解释。
Samāropīyanti etena, ettha vā padaṭṭhānādimukhena dhammāti samāropano. Sabbattha ca bhāvasādhanavasenāpi attho sambhavatīti tassāpi vasena yojetabbaṃ.
“彼”指如前所述的纲要。“随颂”是为了便于忆持已说之义而随后唱出的偈颂,其中最后一颂在义理上不混杂,即从词义上远离混杂,以此表明:虽然有些方法论彼此看似无别,但其义理并无混杂。而这些方法论的无混杂性,在“相”的阐释中会变得十分清楚。“对于这些”,即对于这十六种方法论,同样无混杂,也就是以详尽的方式存在。以何种方式?以“详尽”的方式存在。“方法分别”,即用方法、方便、理趣加以分别,这正好阐明了那种无混杂性。有人读作“vitthāranayā”,那并不好,而且此偈颂在某些经本中并不存在。
Tassāti yathāvuttassa hāruddesassa. Anugītīti vuttassevatthassa sukhaggahaṇatthaṃ anupacchā gāyanagāthā, tāsu osānagāthāya atthato asaṃkiṇṇāti padatthena saṅkararahitā, tena yadipi keci hārā aññamaññaṃ avisiṭṭhā viya dissanti, tathāpi tesaṃ atthato saṅkaro natthīti dasseti. So ca nesaṃ asaṅkaro lakkhaṇaniddese supākaṭo hoti. Etesañcevāti etesaṃ soḷasannaṃ hārānaṃ. Yathā asaṅkaro, tathā ceva bhavati. Kiṃ bhavati? Vitthāratayā vitthārena. Nayavibhatti nayena upāyena ñāyena vibhāgo. Etena taṃ eva asaṅkiṇṇataṃ vibhāveti. Keci ‘‘vitthāranayā’’ti paṭhanti, taṃ na sundaraṃ, ayañca gāthā kesuci potthakesu natthi.
2如此开示了诸“hāra”(方法论)之后,现在为了开示诸“naya”(方法),而说出“tattha katame”(哪些是)等语。这里所说的“方法”(nayā):因为它们通过区分而使人了知杂染与清净,故称为“方法”;或者,杂染与清净通过这些而被导出,或在此处被导出,故为“方法”;或者仅仅是导出,故为“方法”;又或者,它们由说法师们自行导出、呈示,以便推度经文含义,故称为“方法”。此外,这些“方法”如同那一类类的方法。正如“一类等方法”(ekattādayo nayā)被正确通达时,能次第展现缘与缘所生法的联结、区分、作用、无有以及随顺的果相,毫无混杂地揭示世俗谛与胜义谛的自性,导向对胜义谛的证悟;同样,这些方法也借着显示黑法、白法以及彼此对应的法的区分,令应受教化者能无颠倒地通达经义,从而导向对四谛的证悟。或者,从引导教说义理的角度,从杂染的角度,从控制的角度,依据词源,也称为“方法”(nayā)。
2. Evaṃ hāre uddisitvā idāni naye uddisituṃ ‘‘tattha katame’’tiādi vuttaṃ. Tattha nayanti saṃkilese vodānāni ca vibhāgato ñāpentīti nayā, nīyanti vā tāni etehi , ettha vāti nayā, nayanamattameva vāti nayā, nīyanti vā sayaṃ dhammakathikehi upanīyanti suttassa atthapavicayatthanti nayā. Atha vā nayā viyāti nayā. Yathā hi ekattādayo nayā sammā paṭivijjhiyamānā paccayapaccayuppannadhammānaṃ yathākkamaṃ sambandhavibhāgabyāpāravirahānurūpaphalabhāvadassanena asaṅkarato sammutisaccaparamatthasaccānaṃ sabhāvaṃ pavedayantā paramatthasaccappaṭivedhāya saṃvattanti, evametepi kaṇhasukkasappaṭibhāgadhammavibhāgadassanena aviparītasuttatthāvabodhāya abhisambhuṇantā veneyyānaṃ catusaccappaṭivedhāya saṃvattanti. Atha vā pariyattiatthassa nayanato saṃkilesato yamanato ca nayā niruttinayena.
在“nandiyāvaṭṭo”(喜旋)等词当中:因其回旋如同喜旋,故此法称为“喜旋”。正如喜旋依靠处在内部的枢轴部分而向外回旋,此法也是如此,这就是它的意思。或者,因喜爱——即渴爱或喜悦——在其中回旋,故称“喜旋”。借着杂染部分中的贪等三种成分,以及清净部分中的无贪等三种成分,此人得以显得庄严,所以称为“三庄严”(tipukkhalo)。由于具足无畏惧、迅速、精勤等殊胜功德,世尊称为“狮子”(Sīho),他的游戏示现被视为以说法语业为本质的安住,此法显示了诸颠倒的对立面,所以是“狮子游戏”(sīhavikkīḷito)。又或者,因为显示殊胜力的相应,与狮子游戏类似,所以此法称为“狮子游戏”。这里所说的殊胜力,是指信等诸力,或者就是十力。借着以义、方法、趋方这三重面向来观察善等诸法,故称“方向观察”(disālocanaṃ)。对于已如此观察到的那些法,
Nandiyāvaṭṭotiādīsu nandiyāvaṭṭassa viya āvaṭṭo etassāti nandiyāvaṭṭo, yathā hi nandiyāvaṭṭo antoṭhitena padhānāvayavena bahiddhā āvaṭṭati, evamayampi nayoti attho. Atha vā nandiyā taṇhāya pamodassa vā āvaṭṭo etthāti nandiyāvaṭṭo. Tīhi avayavehi lobhādīhi saṃkilesapakkhe alobhādīhi ca vodānapakkhe pukkhalo sobhanoti tipukkhalo. Asantāsanajavaparakkamādivisesayogena sīho bhagavā, tassa vikkīḷitaṃ desanāvacīkammabhūto vihāroti katvā vipallāsatappaṭipakkhaparidīpanato sīhassa vikkīḷitaṃ etthāti sīhavikkīḷito, nayo. Balavisesayogadīpanato vā sīhavikkīḷitasadisattā nayo sīhavikkīḷito. Balaviseso cettha saddhādibalaṃ, dasabalāni eva vā. Atthanayattayadisābhāvena kusalādidhammānaṃ ālocanaṃ disālocanaṃ. Tathā ālocitānaṃ tesaṃ dhammānaṃ atthanayattayayojane samānayanato aṅkuso viya aṅkuso. Gāthāsu lañjeti pakāseti suttatthanti lañjako, nayo ca so lañjako cāti nayalañjako. Gatāti ñātā, matāti attho. So eva vā pāṭho. Sesaṃ vuttanayena veditabbaṃ.
3如此开示了诸方法之后,现在为了开示“根本句”,而说出“tattha katamānī”(哪些是)等语。在这里,它们是“根”(mūlāni),因为作为方法和所依部分的立足处;又是“句”(padāni),因为作为证得的方便,也作为组成部分,故合称“根本句”(mūlapadāni)。从善巧所生的意义来说,或从厌恶、割除、破坏种种恶法来说,又从割除贪等不善法来说,或如香茅草能割除东西一般地说,或从应以智慧来获得、应以智慧来转起而言,这些就是“善”(kusalāni);与此相对立的,就是“不善”(akusalāni),应如此理解词义。
3. Evaṃ nayepi uddisitvā idāni mūlapadāni uddisituṃ ‘‘tattha katamānī’’tiādi āraddhaṃ. Tattha mūlāni ca tāni nayānaṃ paṭṭhānabhāgānañca patiṭṭhābhāvato padāni ca adhigamūpāyabhāvato koṭṭhāsabhāvato cāti mūlapadāni. Kosallasambhūtaṭṭhena, kucchitānaṃ vā pāpadhammānaṃ salanato viddhaṃsanato, kusānaṃ vā rāgādīnaṃ lavanato, kusā viya vā lavanato, kusena vā ñāṇena lātabbato pavattetabbato kusalāni, tappaṭipakkhato akusalānīti padattho veditabbo.
这样从数目、范畴以及种类差别展示了根本句之后,为了显示其真实面目,首先列出杂染的部分,即“渴爱”等。其中,因为渴求、遍渴求,故称“渴爱”。于不应得处而得,于应得处却不得,故为“无明”;或者说,它与明相敌对,故为无明。因它而贪着,或它自身即贪着,或仅是贪着本身,这便称为“贪”。对“嗔”和“痴”,也以同样方法理解。于不净的事物上,以“净”想而转起的想,即是“净想”。对于“乐想”等,也应以此方式了知。“Saṅgahanti”的意思是计数,“Samosaraṇanti”的意思是合集。
Evaṃ gaṇanaparicchedato jātibhedato ca mūlapadāni dassetvā idāni sarūpato dassento saṃkilesapakkhaṃyeva paṭhamaṃ uddisati ‘‘taṇhā’’tiādinā. Tattha tasati paritasatīti taṇhā. Avindiyaṃ vindati, vindiyaṃ na vindatīti avijjā, vijjāpaṭipakkhāti vā avijjā. Lubbhanti tena, sayaṃ vā lubbhati, lubbhanamattameva vā soti lobho. Dosamohesupi eseva nayo. Asubhe ‘‘subha’’nti pavattā saññā subhasaññā. Sukhasaññādīsupi imināva nayena attho veditabbo. Saṅgahanti gaṇanaṃ. Samosaraṇanti samoropanaṃ.
“止”:令对立的正反双方止息,故称“止”。“观”:从无常等种种相状去观察,故称“观”。无贪等法,应知是贪等烦恼的对立面。于不净的事物上,生起“不净”的想,即“不净想”,也就是身随观念处。这是以“想”为头领来进行教导。对于苦想等,也是如此。
Paccanīkadhamme sametīti samatho. Aniccādīhi vividhehi ākārehi passatīti vipassanā. Alobhādayo lobhādipaṭipakkhato veditabbā. Asubhe ‘‘asubha’’nti pavattā saññā asubhasaññā, kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ. Saññāsīsena hi desanā. Dukkhasaññādīsupi eseva nayo.
“这是摄颂”:对于已说的义理,为防止其因零散而忘失,向上给予、守护,便称为“摄颂”,即总括之语。也有版本读作“四种颠倒”。“烦恼地”即杂染之地,因为是一切不善法的汇集之处。善的则指三善根。也有版本读作“诸善”。“念处”是针对不净想等而言。“根地”:因为这是信等能令解脱成熟的诸根的汇集处,故如此说。“Yujjantī”指它们被连接。“Kho”是填充音节的词,或是表决定的助词。由此显示“唯有这些”之义。或可理解为“这十八项”。而“根本句”即指这些根本句本身,或是词性的颠倒。
Idaṃ uddānanti idaṃ vuttasseva atthassa vippakiṇṇabhāvena nassituṃ adatvā uddhaṃ dānaṃ rakkhaṇaṃ uddānaṃ, saṅgahavacananti attho. ‘‘Cattāro vipallāsā’’tipi pāṭho. Kilesabhūmīti saṃkilesabhūmi sabbesaṃ akusaladhammānaṃ samosaraṇaṭṭhānattā. Kusalānaṃ yāni tīṇi mūlāni. ‘‘Kusalānī’’tipi paṭhanti. Satipaṭṭhānāti asubhasaññādayo sandhāyāha. Indriyabhūmīti saddhādīnaṃ vimuttiparipācanindriyānaṃ samosaraṇaṭṭhānattā vuttaṃ. Yujjantīti yojīyanti. Khoti padapūraṇe, avadhāraṇatthe vā nipāto. Tena ete evāti dasseti. Aṭṭhārasevāti vā. Mūlapadāti mūlapadāni, liṅgavipallāso vā.