《导论》注疏
Nettippakaraṇa-aṭṭhakathā
著作起始语
Ganthārambhakathā
我礼敬大悲的救护者、渡过所知之海而达彼岸者;
我礼敬那善巧、甚深、具种种理趣的教法。
明行具足,众生由此从世间度脱;
我礼敬那无上的法,为正自觉者所尊崇。
具足戒等功德,安住于道果者;
我礼敬那圣僧伽,那无上福田。
以此于三宝所生之礼敬福德,
我藉彼威力,已断除一切处障碍。
期望正法之引导能长久安住者,
由名为法护的长老所劝请。
具足六神通、得自在、通达无碍解;
大迦旃延长老,为正自觉者所赞叹。
此《导论》为大师所宣说,亦为大师所随喜;
此注释恒系于教法,乃九分教义之注释。
因其须以甚深智慧方能通达,
虽然由我撰写义注并非易事,
然而,大师的教法必须与注释一同住持于世,
前代师子们的定论依然稳固确立。
因此,我依止他们,深入通达五部尼柯耶,
并与《藏论》对勘,尽己所能,
使之极清净、无混杂,决断微细义理。
不违背大寺住众的见解
避除疏失错写,正确运用圣典
我将阐明教导,造此义注
如此,我这部《导论》的义释,纯净无杂;
我今详细辨析,各位善士,请恭敬谛听。
Mahākāruṇikaṃ nāthaṃ, ñeyyasāgarapāraguṃ; Vande nipuṇagambhīra-vicitranayadesanaṃ. Vijjācaraṇasampannā, yena niyyanti lokato; Vande tamuttamaṃ dhammaṃ, sammāsambuddhapūjitaṃ. Sīlādiguṇasampanno, ṭhito maggaphalesu yo; Vande ariyasaṅghaṃ taṃ, puññakkhettaṃ anuttaraṃ. Vandanājanitaṃ puññaṃ, iti yaṃ ratanattaye; Hatantarāyo sabbattha, hutvāhaṃ tassa tejasā. Ṭhitiṃ ākaṅkhamānena, ciraṃ saddhammanettiyā; Dhammarakkhitanāmena, therena abhiyācito. Padumuttaranāthassa, pādamūle pavattitaṃ; Passatā abhinīhāraṃ, sampattaṃ yassa matthakaṃ. Saṃkhittaṃ vibhajantānaṃ, eso aggoti tādinā; Ṭhapito etadaggasmiṃ, yo mahāsāvakuttamo. Chaḷabhiñño vasippatto, pabhinnapaṭisambhido; Mahākaccāyano thero, sambuddhena pasaṃsito. Tena yā bhāsitā netti, satthārā anumoditā; Sāsanassa sadāyattā, navaṅgassatthavaṇṇanā. Tassā gambhīrañāṇehi, ogāhetabbabhāvato; Kiñcāpi dukkarā kātuṃ, atthasaṃvaṇṇanā mayā. Saha saṃvaṇṇanaṃ yasmā, dharate satthusāsanaṃ; Pubbācariyasīhānaṃ, tiṭṭhateva vinicchayo. Tasmā tamupanissāya, ogāhetvāna pañcapi; Nikāye peṭakenāpi, saṃsanditvā yathābalaṃ. Suvisuddhamasaṃkiṇṇaṃ, nipuṇatthavinicchayaṃ; Mahāvihāravāsīnaṃ, samayaṃ avilomayaṃ. Pamādalekhaṃ vajjetvā, pāḷiṃ sammā niyojayaṃ; Upadesaṃ vibhāvento, karissāmatthavaṇṇanaṃ. Iti atthaṃ asaṅkiṇṇaṃ, nettippakaraṇassa me; Vibhajantassa sakkaccaṃ, nisāmayatha sādhavoti.
此处,依何义而称“导论”呢?是依“引导正法”之义,称为导论。正如渴爱将众生引向欲有等诸有,故称为“有导”;同样,此论将应调伏的众生引向圣法,因此从“引导正法”的意义上,便称为导论。或者说,它能作引导,故称为导论。正是以这部《导论》作为工具,说法者引导应调伏的众生进入见道,令其抵达;或者,以此论为依止,安立众生之后,即能引导应调伏者抵达涅槃,因此称为导论。的确,若不依循《导论》中所教导的方法,便不可能正确通达经典的意义。正如所说:“因此,想证得涅槃的人……”乃至一切经典含义的注释,皆无不依于《导论》的教导;《导论》又源于经典,而经典则源于正自觉者。
Tattha kenaṭṭhena netti? Saddhammanayanaṭṭhena netti. Yathā hi taṇhā satte kāmādibhavaṃ nayatīti ‘‘bhavanettī’’ti vuccati, evamayampi veneyyasatte ariyadhammaṃ nayatīti saddhammanayanaṭṭhena ‘‘nettī’’ti vuccati. Atha vā nayanti tāyāti netti. Nettippakaraṇena hi karaṇabhūtena dhammakathikā veneyyasatte dassanamaggaṃ nayanti sampāpentīti, nīyanti vā ettha etasmiṃ pakaraṇe adhiṭṭhānabhūte patiṭṭhāpetvā veneyyā nibbānaṃ sampāpiyantīti netti. Na hi nettiupadesasannissayena vinā aviparītasuttatthāvabodho sambhavati. Tathā hi vuttaṃ – ‘‘tasmā nibbāyitukāmenā’’tiādi. Sabbāpi hi suttassa atthasaṃvaṇṇanā nettiupadesāyattā, netti ca suttappabhavā, suttaṃ sammāsambuddhappabhavanti.
这部《导论》,依章节划分,由理则、理趣与施设而分为三类。先是理则的考察,次为理趣的考察,最后是施设的考察。然依圣典的编排,则以“摄聚章”与“分别章”而分为两种。实际上,整部《导论》即不外乎此二章。
Sā panāyaṃ netti pakaraṇaparicchedato tippabhedā hāranayapaṭṭhānānaṃ vasena. Paṭhamañhi hāravicāro, tato nayavicāro, pacchā paṭṭhānavicāroti. Pāḷivavatthānato pana saṅgahavāravibhāgavāravasena duvidhā. Sabbāpi hi netti saṅgahavāro vibhāgavāroti vāradvayameva hoti.
其中,摄聚章在开端便以五首偈颂划定范畴。可以说,整部论典的义理,若未被“世间尊敬什么”等五首偈颂所包摄,则根本不存在。难道这里未含摄施设吗?不应作如此观待,因为在把握根本句时,施设即已被含摄。正如接下来要说的:“十八根本句应在何处见?当于教法施设中见。”这是因为,根本句与施设相互包摄,正如义理、理趣与数论三藏的道理一样。
Tattha saṅgahavāro ādito pañcahi gāthāhi paricchinno. Sabbo hi pakaraṇattho ‘‘yaṃ loko pūjayate’’tiādīhi pañcahi gāthāhi apariggahito nāma natthi. Nanu cettha paṭṭhānaṃ asaṅgahitanti? Nayidamevaṃ daṭṭhabbaṃ, mūlapadaggahaṇena paṭṭhānassa saṅgahitattā. Tathā hi vakkhati – ‘‘aṭṭhārasa mūlapadā kuhiṃ daṭṭhabbā sāsanapaṭṭhāne’’ti. Mūlapadapaṭṭhānāni hi atthanayasaṅkhārattikā viya aññamaññaṃ saṅgahitāni.
分别章则依“示说”、“详说”与“反说”划分为三类。其中,从“那么,哪些是十六种理则?”开始,直至“有十八句”,这属于示说章。从“乐味与过患……”开始,直至“如此,这部导论共有三十三类”,这属于详说章。反说章又包含了四种,即:理则分别章、理则集出章、理趣等起章与教法施设章。在此四者中,从“那么,什么是教导理则?”开始,直至“这是以舍断而安立”,为“理则分别章”。从“什么是教导理则的集出?”开始,直至“无余涅槃界”,则为“理则集出章”。有人在此会问:理则分别章与理则集出章有何差别呢?回答是:以众多不同的例经来解说一种理则,这是“理则分别章”;而在同一部经中,有多种理则共同汇集而出,这即是“理则集出章”。此义于《藏论》中已有说明。
Vibhāgavāro pana uddesaniddesapaṭiniddesavasena tividho. Tesu ‘‘tattha katame soḷasa hārā’’ti ārabhitvā yāva ‘‘bhavanti aṭṭhārasa padānī’’ti ayaṃ uddesavāro. ‘‘Assādādīnavatā’’ti ārabhitvā yāva ‘‘tettiṃsā ettikā nettī’’ti ayaṃ niddesavāro. Paṭiniddesavāro pana hāravibhaṅgavāro hārasampātavāro nayasamuṭṭhānavāro sāsanapaṭṭhānavāroti catubbidho. Tesu ‘‘tattha katamo desanāhāro’’ti ārabhitvā yāva ‘‘ayaṃ pahānena samāropanā’’ti ayaṃ hāravibhaṅgavāro. Tattha ‘‘katamo desanāhārasampāto’’ti ārabhitvā yāva ‘‘anupādisesā ca nibbānadhātū’’ti ayaṃ hārasampātavāro. Etthāha – hāravibhaṅgahārasampātavārānaṃ kiṃ nānākaraṇanti? Vuccate – yattha anekehipi udāharaṇasuttehi eko hāro niddisīyati, ayaṃ hāravibhaṅgavāro. Yattha pana ekasmiṃ sutte aneke hārā sampatanti, ayaṃ hārasampātavāro. Vuttañhetaṃ peṭake –
于诸理则汇集之处,它们能导向经文的义理;
因文句规则种种不同,那样的领域即称‘理则集出’。
‘‘Yattha ca sabbe hārā, sampatamānā nayanti suttatthaṃ; Byañjanavidhiputhuttā, sā bhūmī hārasampāto’’ti.
理趣等起章与教法施设章的区分,本来就很清楚。然而,‘教法施设章’如同在‘摄聚章’中一样,并未以其本来面目在‘示说章’和‘详说章’中直接列出。此处有问:‘这部《导论》为大弟子所说、世尊所随喜认可——如何得知此事?’从圣典本身即可知晓。因为除了圣典,并无其他更可靠的标准。凡是不与四大教法相违的圣典,便可作为准绳。同样地,如同《藏论》般,历经无有呵责的师资相承,这部《导论》得以传续。若如此,为何未记载其缘起?须知,即使是由弟子所说的经典,如《净妙经》(长部1.444等)、《无可责难经》(中部1.57等)、《迦旃延相应》等,难道一一都记载了缘起吗?并非如此。因为某些弟子所说及佛所说的经典,如《无碍解道》的解说、《法句经》、《佛种性经》等,皆未记载缘起,然并不因此而被视为无权威。此处亦应如此看待。
Nayasamuṭṭhānasāsanapaṭṭhānavāravibhāgo pākaṭo eva. Sāsanapaṭṭhānavāro pana saṅgahavāre viya uddesaniddesavāresupi na sarūpato uddhaṭoti. Etthāha – ‘‘idaṃ nettippakaraṇaṃ mahāsāvakabhāsitaṃ, bhagavatā anumodita’’nti ca kathametaṃ viññāyatīti? Pāḷito eva. Na hi pāḷito aññaṃ pamāṇataraṃ atthi. Yā hi catūhi mahāpadesehi aviruddhā pāḷi, sā pamāṇaṃ. Tathā hi agarahitāya ācariyaparamparāya peṭakopadeso viya idaṃ nettippakaraṇaṃ ābhataṃ. Yadi evaṃ kasmāssa nidānaṃ na vuttaṃ. Sāvakabhāsitānampi hi subhasutta- (dī. ni. 1.444 ādayo) anaṅgaṇasutta- (ma. ni. 1.57 ādayo) kaccāyanasaṃyuttādīnaṃ nidānaṃ bhāsitanti? Nayidaṃ ekantikaṃ. Sāvakabhāsitānaṃ buddhabhāsitānampi hi ekaccānaṃ paṭisambhidāmagganiddesādīnaṃ dhammapadabuddhavaṃsādīnañca nidānaṃ na bhāsitaṃ, na ca tāvatā tāni appamāṇaṃ, evamidhāpi daṭṭhabbaṃ.
所谓“缘起”,在经与律中,乃由法藏师优波离长老等大弟子所宣说;这部《导论》亦为大弟子所说。然此论所涉,除长老(舍利弗)外非属他域,故当予以思择。既然如此,何必更探缘起?此处只应探究义理,但令不与圣典相违即可。又因圣典未尝为此论作义释,故无单独宣说缘起之必要,应视同《无碍解道》《解说》等。
Nidānañca nāma suttavinayānaṃ dhammabhaṇḍāgārikaupālittherādīhi mahāsāvakeheva bhāsitaṃ, idañca mahāsāvakabhāsitaṃ, theraṃ muñcitvā anaññavisayattā imissā vicāraṇāyāti kimetena nidānagavesanena, atthoyevettha gavesitabbo, yo pāḷiyā aviruddhoti. Atha vā pāḷiyā atthasaṃvaṇṇanābhāvato na imassa pakaraṇassa visuṃ nidānavacanakiccaṃ atthi, paṭisambhidāmagganiddesādīnaṃ viyāti daṭṭhabbaṃ.
今于此论中,为成就种种善巧,当知如是分类:整部作品,因其遍求教法,故为一种;又由成就圣道、解脱味故,亦为一种。由对文句与义理作思择故,为二种;由既有摄聚又有分别故,为二种;由注释法与律之义理故,为二种;由摄集世间与出世间义理故,为二种;由执持色法与无色法故,为二种;由有相与所相之差别故,为二种;由说转起与还灭故,为二种;由解说同类与异类故,为二种;由分辨共通与不共通之法故,亦为二种。
Idāni etasmiṃ pakaraṇe nānappakārakosallatthaṃ ayaṃ vibhāgo veditabbo – sabbameva cetaṃ pakaraṇaṃ sāsanapariyeṭṭhibhāvato ekavidhaṃ, tathā ariyamaggasampādanato vimuttirasato ca. Byañjanatthavicārabhāvato duvidhaṃ, tathā saṅgahavibhāgabhāvato dhammavinayatthasaṃvaṇṇanato lokiyalokuttaratthasaṅgahaṇato rūpārūpadhammapariggāhakato lakkhaṇalakkhiyabhāvato pavattinivattivacanato sabhāgavisabhāganiddesato sādhāraṇāsādhāraṇadhammavibhāgato ca.
三种:由开示三种补特伽罗,由分别三种善,由说三遍知,由教导三断,由收摄三学,由净化三种染污,由根本偈、随偈与结集之差别,由注释三藏义,由理趣、理法及开端之分类,故为三种。
Tividhaṃ puggalattayaniddesato tividhakalyāṇavibhāgato pariññattayakathanato pahānattayūpadesato sikkhattayasaṅgahaṇato tividhasaṃkilesavisodhanato mūlagītianugītisaṅgītibhedato piṭakattayatthasaṃvaṇṇanato hāranayapaṭṭhānappabhedato ca.
「四种」:由于四无碍解的范畴,由于依四种理趣开示,由于法义的开示、通达与甚深。「五种」:由于应证知等法的分别,由于五蕴的解说,由于五趣的界定,由于五部义理的阐明。「六种」:由于六所缘的分别,由于内六处与外六处的分别。「七种」:由于七识住的界定。「九种」:由于经等九分教的解说。「十四种」:由于经之安立处的分别。「十六种」「二十八种」:由于教法的开端分类。「八万四千种」:由于探究八万四千法蕴。依此理趣,当知作品的分类。
Catubbidhaṃ catuppaṭisambhidāvisayato catunayadesanato dhammatthadesanāpaṭivedhagambhīrabhāvato ca. Pañcavidhaṃ abhiññeyyādidhammavibhāgato pañcakkhandhaniddesato pañcagatiparicchedato pañcanikāyatthavivaraṇato ca. Chabbidhaṃ chaḷārammaṇavibhāgato chaajjhattikabāhirāyatanavibhāgato ca. Sattavidhaṃ sattaviññāṇaṭṭhitiparicchedato. Navavidhaṃ suttādinavaṅganiddesato. Cuddasavidhaṃ suttādhiṭṭhānavibhāgato. Soḷasavidhaṃ aṭṭhavīsatividhañca sāsanapaṭṭhānappabhedato. Caturāsītisahassavidhaṃ caturāsītisahassadhammakkhandhavicārabhāvatotiādinā nayena pakaraṇavibhāgo veditabbo.
所谓「遍求教法」:整部《导论》是对含摄三学、九分教的导师教法作义理解释。所谓「成就圣道」:成就见地与修习地。所谓「解脱味」:教法以不死为究竟。所谓「对文句与义理作思择」:理趣的文句、句、所作、理法等是对文句的思择;义句、义理法是对义理的思择。所谓「摄聚与分别」:将在后面阐明。所谓「对法与律义释」:整个教法都具有法与律的性质。所谓「相与所相」:《导论》的文句是‘相’,所引用的经文是‘所相’。所谓「解说同类与异类」:同一种类的法为‘同类’,相对立的法为‘异类’,对其加以思择,故是二种。所谓「分辨共通与不共通法」:某些法,以断同事、俱同事等共性,或者在名称、事等方面,与其他某些法是共通的;而由于它们相异的关系,又是不共通的。依此分别,故是二种。
Tattha sāsanapariyeṭṭhibhāvatoti sakalaṃ nettippakaraṇaṃ sikkhattayasaṅgahassa navaṅgassa satthusāsanassa atthasaṃvaṇṇanābhāvato. Ariyamaggasampādanatoti dassanabhūmibhāvanābhūmisampādanato. Vimuttirasatoti sāsanassa amatapariyosānattā vuttaṃ. Byañjanatthavicārabhāvatoti hārabyañjanapadakammanayānaṃ byañjanavicārattā atthapadaatthanayānaṃ atthavicārattā vuttaṃ. Saṅgahavibhāgabhāvo parato āvi bhavissati. Dhammavinayatthasaṃvaṇṇanatoti sakalassāpi pariyattisāsanassa dhammavinayabhāvato vuttaṃ. Lakkhaṇalakkhiyabhāvatoti nettivacanassa lakkhaṇattā udāharaṇasuttānañca lakkhiyattā vuttaṃ. Sabhāgavisabhāganiddesatoti samānajātiyā dhammā sabhāgā, paṭipakkhā visabhāgā, taṃvicārabhāvatoti attho. Sādhāraṇāsādhāraṇadhammavibhāgatoti pahānekaṭṭhasahajekaṭṭhatādisāmaññena ye dhammā yesaṃ dhammānaṃ nāmavatthādinā sādhāraṇā tabbidhuratāya asādhāraṇā ca, taṃvibhāgato duvidhanti attho.
所谓「开示三种补特伽罗」:开示了略说即悟者等三种补特伽罗。所谓「分别三种善」:即初善等的分别。所谓「根本偈、随偈与结集之差别」:最初所说的文句是根本偈;将已说义理收摄为偈颂的是随偈;把分散的作品依照各部经文义理结合而结集起来,即是结集。应知这是长老后来所作。由于这三者的差别,故是三种。所谓「解说五蕴」:即解说色等五蕴与戒等五种法蕴,故是五种。所谓「经之安立处之分别」:依贪、嗔、痴,无贪、无嗔、无痴,身语意业,以及信等五根,对十四种经之安立处进行分别解说,故是十四种。其余的内容容易了知,不再细说。
Puggalattayaniddesatoti ugghaṭitaññuādi puggalattayaniddesato. Tividhakalyāṇavibhāgatoti ādikalyāṇādivibhāgato. Mūlagītianugītisaṅgītibhedatoti paṭhamaṃ vacanaṃ mūlagīti, vuttasseva atthassa saṅgahagāthā anugīti, taṃtaṃsuttatthayojanavasena vippakiṇṇassa pakaraṇassa saṅgāyanaṃ saṅgīti, sā therassa parato pavattitāti veditabbā, etāsaṃ tissannaṃ bhedato tividhanti attho. Pañcakkhandhaniddesatoti rūpādipañcakkhandhasīlādipañcadhammakkhandhaniddesato pañcavidhanti attho. Suttādhiṭṭhānavibhāgatoti lobhadosamohānaṃ alobhādosāmohānaṃ kāyavacīmanokammānaṃ saddhādipañcindriyānañca vasena cuddasavidhassa suttādhiṭṭhānassa vibhāgavacanato cuddasavidhanti attho. Sesaṃ suviññeyyanti na papañcitaṃ.