第八 颠倒论
8. Vipallāsakathā
颠倒论注释
Vipallāsakathāvaṇṇanā
236如今,为了揭示作为该业之缘的颠倒,以经为开篇而说颠倒论,此处即对其未阐明之义作注释。经中首先说,「想颠倒」,即想处于颠倒、错误的状态,也就是颠倒的想。其余两种,也可依此理路理解。当心的作用处于微弱阶段,且无见生起时,不善的想便强有力地发挥其作用,此时即为「想颠倒」;无见生起,不善的心强有力地发挥其作用,此时即为「心颠倒」;在与见相应的心生起时,即为「见颠倒」。因此,想颠倒最弱,心颠倒更强于它,见颠倒则最强。犹如未生智慧的小孩见到钱币:想只是执取所缘呈现的相而已;犹如村民见到钱币:心能进一步通达其特征;犹如铁匠用大钳夹取铁块:见则执取而紧抓不放。所谓「在无常中执为常」的想颠倒,即是在无常的事物上,生起「这是常」的执取,这类的想即名想颠倒。依此类推,应当了知一切语句的意义。「既非想颠倒、非心颠倒、非见颠倒」,是指于四种事上,没有那十二种颠倒的执取,而说为如实执取。
236. Idāni tassa kammassa paccayabhūte vipallāse dassentena kathitāya suttantapubbaṅgamāya vipallāsakathāya apubbatthānuvaṇṇanā. Suttante tāva saññāvipallāsāti saññāya vipallatthabhāvā viparītabhāvā, viparītasaññāti attho. Sesadvayesupi eseva nayo. Cittakiccassa dubbalaṭṭhāne diṭṭhivirahitāya akusalasaññāya sakakiccassa balavakāle saññāvipallāso. Diṭṭhivirahitasseva akusalacittassa sakakiccassa balavakāle cittavipallāso. Diṭṭhisampayutte citte diṭṭhivipallāso. Tasmā sabbadubbalo saññāvipallāso, tato balavataro cittavipallāso, sabbabalavataro diṭṭhivipallāso. Ajātabuddhidārakassa kahāpaṇadassanaṃ viya hi saññā ārammaṇassa upaṭṭhānākāramattaggahaṇato. Gāmikapurisassa kahāpaṇadassanaṃ viya cittaṃ lakkhaṇapaṭivedhassāpi sampāpanato. Kammārassa mahāsaṇḍāsena ayogahaṇaṃ viya diṭṭhi abhinivissa parāmasanato. Anicce niccanti saññāvipallāsoti anicce vatthusmiṃ ‘‘niccaṃ ida’’nti evaṃ gahetvā uppajjanakasaññā saññāvipallāso. Iminā nayena sabbapadesu attho veditabbo. Na saññāvipallāso na cittavipallāso na diṭṭhivipallāsoti catūsu vatthūsu dvādasannaṃ vipallāsaggāhānaṃ abhāvā yāthāvaggahaṇaṃ vuttaṃ.
在偈颂中,「于无我中以为我」意为:在无我中,生起「这是我」的想法。「被邪见所害」:不仅是有想,也被随之生起的邪见所害。「心散乱者」:被如同想和见那样生起的散乱、迷乱之心所左右。「无想者」:这只是方便言说,实指那些具有颠倒想、颠倒心、颠倒见的人。或者,因为见以想为先导,所以先用四句说明想颠倒;接着「被邪见所害」说明见颠倒;「心散乱者」说明心颠倒。「无想者」是指以三种颠倒的执取而舍离了本来的想,陷入愚痴,如同这里所说的「被毒力所迷,成为无想」一样。「他们隶属于魔罗之轭」:那些人、有情,就称为隶属于魔罗之轭。「非安稳者」:由于四种轭而不能到达安稳的涅槃的人。「众生流转轮回」:那些人正是这样在轮回中流转。何以故?因为他们一直走向生与死,所以说他们是流转者。「佛」是觉了四谛的一切知者,由于贯通过去、现在、未来三时,故用复数。「世间中」指器世间。「作光明者」:即为世间带来智慧光明的人。「他们阐明此法」:令能断除颠倒的法显耀。「导向苦之止息」:也就是导向苦的止息——涅槃的法。「听闻了他们」:即听闻了那些佛(所阐明的法)。
Gāthāsu anattani ca attāti anattani attāti evaṃsaññinoti attho. Micchādiṭṭhihatāti na kevalaṃ saññinova, saññāya viya uppajjamānāya micchādiṭṭhiyāpi hatā. Khittacittāti saññādiṭṭhīhi viya uppajjamānena khittena vibbhantena cittena samannāgatā. Visaññinoti desanāmattametaṃ, viparītasaññācittadiṭṭhinoti attho. Atha vā saññāpubbaṅgamattā diṭṭhiyā paṭhamaṃ catūhi padehi saññāvipallāso vutto, tato micchādiṭṭhihatāti diṭṭhivipallāso, khittacittāti cittavipallāso. Visaññinoti tīhi vipallāsaggāhehi pakatisaññāvirahitā mohaṃ gatā ‘‘mucchito visavegena, visaññī samapajjathā’’tiettha (jā. 2.22.328) viya. Te yogayuttā mārassāti te janā sattā mārassa yoge yuttā nāma honti. Ayogakkheminoti catūhi yogehi ītīhi khemaṃ nibbānaṃ appattā. Sattā gacchanti saṃsāranti teyeva puggalā saṃsāraṃ saṃsaranti. Kasmā? Jātimaraṇagāmino hi te, tasmā saṃsarantīti attho. Buddhāti catusaccabuddhā sabbaññuno. Kālattayasādhāraṇavasena bahuvacanaṃ. Lokasminti okāsaloke. Pabhaṅkarāti lokassa paññālokaṃ karā. Imaṃ dhammaṃ pakāsentīti vipallāsappahānaṃ dhammaṃ jotenti. Dukkhūpasamagāminanti dukkhavūpasamaṃ nibbānaṃ gacchantaṃ. Tesaṃ sutvānāti tesaṃ buddhānaṃ dhammaṃ sutvāna. Sappaññāti bhabbabhūtā paññavanto. Sacittaṃ paccaladdhūti vipallāsavajjitaṃ sakacittaṃ paṭilabhitvā. Paṭialaddhūti padacchedo. Atha vā paṭilabhiṃsu paṭialaddhunti padacchedo. Aniccato dakkhunti aniccavaseneva addasaṃsu. Anattani anattāti anattānaṃ anattāti addakkhuṃ. Atha vā anattani vatthusmiṃ attā natthīti addakkhuṃ. Sammādiṭṭhisamādānāti gahitasammādassanā. Sabbaṃ dukkhaṃ upaccagunti sakalaṃ vaṭṭadukkhaṃ samatikkantā.
在“已断与未断”的提问中,“具见者”指的是入流者。在苦中生起“乐”想;心生起,是由于愚痴暗昧尚未断除,所以只是单纯的想或单纯的心生起。这在不来者心中还会生起,入流者更不待言。这两种唯阿拉汉才彻底断除。在不净中生起“净”想;心生起——这在一来者心中也会生起,更不用说入流者。这两种在不来者阶段才断除,这是注疏中所说。因此应知,这两种是针对入流者和一来者说的。还应知道,因为不来者已断欲贪,所以才说在不净中起“净”的想颠倒和心颠倒也已断除。以“于两种事物中”等文句,将已断与未断的状况总结显示出来。其中,在“无常中为常”和“无我中为我”这两种事物上,六种颠倒已经断除。在“苦中为乐”和“不净中为净”这两种事物上,两种见颠倒断除了。有些书册中,先写“二”,再写“六”。“于四种事物中”是将四种合在一起说。“八”:前两种事物中六种,后两种事物中二种,合起来是八种。“四”:在苦和不净的事物上,各有想颠倒和心颠倒两种,所以是四种。有些书册中,像“于两种中有六”等说法所处的位置也是这样写的。
Pahīnāpahīnapucchāya diṭṭhisampannassāti sotāpannassa. Dukkhe sukhanti saññā uppajjati. Cittaṃ uppajjatīti mohakālussiyassa appahīnattā saññāmattaṃ vā cittamattaṃ vā uppajjati, anāgāmissapi uppajjati, kiṃ pana sotāpannassa. Ime dve arahatoyeva pahīnā. Asubhe subhanti saññā uppajjati. Cittaṃ uppajjatīti sakadāgāmissapi uppajjati, kiṃ pana sotāpannassa. Ime dve anāgāmissa pahīnāti aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Tasmā idaṃ dvayaṃ sotāpannasakadāgāmino sandhāya vuttanti veditabbaṃ. Anāgāmino kāmarāgassa pahīnattā ‘‘asubhe subha’’nti saññācittavipallāsānañca pahānaṃ vuttanti veditabbaṃ. Dvīsuvatthūsūtiādīhi padehi pahīnāpahīne nigametvā dasseti. Tattha ‘‘anicce nicca’’nti, ‘‘anattani attā’’ti imesu dvīsu vatthūsu cha vipallāsā pahīnā. ‘‘Dukkhe sukha’’nti, ‘‘asubhe subha’’nti imesu dvīsu vatthūsu dve diṭṭhivipallāsā pahīnā. Kesuci potthakesu dveti paṭhamaṃ likhitaṃ, pacchā chāti. Catūsu vatthūsūti cattāri ekato katvā vuttaṃ. Aṭṭhāti dvīsu cha, dvīsu dveti aṭṭha. Cattāroti dukkhāsubhavatthūsu ekekasmiṃ dve dve saññācittavipallāsāti cattāro. Kesuci potthakesu ‘‘cha dvīsū’’ti vuttaṭṭhānesupi evameva likhitanti.