第三 现观论
3. Abhisamayakathā
现观论注释
Abhisamayakathāvaṇṇanā
现在,在神通论之后,为了显示作为最上神通的现观,而宣说了现观论,这是对其中未曾解说过义理的注释。在这里,「现观」是指正面迎向诸谛的会合,也就是通达的意思。「以什么而现观?」这一问是什么意思呢?在「诸比丘,如是大有利益的法现观」等经文句中,所说的那个「现观」,当现观正在发生时,那位现观的补特伽罗,是以什么法来现观诸谛——即正面迎向而会合、通达呢?这就是发问者的问难。「以心而现观」,因为离开了心就不可能有现观,所以这样回答。而「若是……」等又是问难。「若是」的意思是「如果」。因为已经说了「以心」,所以他问:「那样的话,无知者也现观吗?」回答「不是无知者现观」,因为单凭心是不能有现观的,所以否定。「以智而现观」,这是承认。接着「若是……」等,因为说了「以智」,所以问难:「那么,无知者是没有心的吗?」回答「不是没有心者现观」,因为没有心的补特伽罗不可能有现观,所以否定。而「以心与……」等是承认。接着「若是……」等,这是以一切心与智共通的方式问难。在其余的问难与解答中,也是按照这个理趣来理解。
Idāni iddhikathānantaraṃ paramiddhibhūtaṃ abhisamayaṃ dassentena kathitāya abhisamayakathāya apubbatthānuvaṇṇanā. Tattha abhisamayoti saccānaṃ abhimukhena samāgamo, paṭivedhoti attho. Kenaabhisametīti kiṃ vuttaṃ hoti? ‘‘Evaṃ mahatthiyo kho, bhikkhave, dhammābhisamayo’’tiādīsu (saṃ. ni. 2.74) suttapadesu yo so abhisamayoti vutto, tasmiṃ abhisamaye vattamāne abhisametā puggalo kena dhammena saccāni abhisameti, abhimukho hutvā samāgacchati, paṭivijjhatīti vuttaṃ hotīti. Ayaṃ tāva codakassa pucchā. Cittena abhisametīti cittaṃ vinā abhisamayābhāvato tathā vissajjanaṃ. Hañcītiādi puna codanā. Hañci yadīti attho. ‘‘Cittenā’’ti vuttattā tena hi aññāṇī abhisametīti āha. Na aññāṇī abhisametīti cittamatteneva abhisamayābhāvato paṭikkhepo. Ñāṇena abhisametīti paṭiññā. Puna hañcītiādi ‘‘ñāṇenā’’ti vuttattā aññāṇī acittakoti codanā. Na acittako abhisametīti acittakassa abhisamayābhāvato paṭikkhepo. Cittena cātiādi paṭiññā. Puna hañcītiādi sabbacittañāṇasādhāraṇavasena codanā. Sesacodanāvissajjanesupi eseva nayo.
此后,「以业自性心与智」:也就是这样,以倾向于「有情是业自性」而生起的心与智。「以随顺谛心与智」:即由于随顺谛的通达,而以称为随顺谛的、与观相应的心,以及观智。「如何?」:这是为了说明现观如何发生而提出的问题。「生起为增上」:因为当心的生起不存在时,心所法的生起也不会有;心就是执取所缘者,与它一同生起的心所法,在所缘还没有被执取的时候,又怎么能生起呢?在阿毗达摩中,也是依心的生起来安立心所法的,所以,在这里的意思是,在道智的生起中,心是作为增上的那个法。「智的」:指道智的。「因缘」:是能生和能支持的意思。「与彼相应」:指与那个智相应。「以灭为行境」:指以涅槃为所缘。「见为增上」:因为其余诸法没有见的功用,所以在见涅槃上,它是作为增上的那个法。「心的」:指与道相应的心的。「与彼相应」:指与那个心相应。
Parato pana kammassakatacittena ca ñāṇena cāti kammassakā sattāti evaṃ kammassakatāya pavattacittena ca ñāṇena ca. Saccānulomikacittena ca ñāṇena cāti saccapaṭivedhassa anukūlattā saccānulomikasaṅkhātena vipassanāsampayuttacittena ca vipassanāñāṇena ca. Kathanti yathā abhisamayo hoti, tathā kathetukamyatā pucchā. Uppādādhipateyyanti yasmā cittassa uppāde asati cetasikānaṃ uppādo natthi. Ārammaṇaggahaṇañhi cittaṃ tena saha uppajjamānā cetasikā kathaṃ ārammaṇe aggahite uppajjissanti. Abhidhammepi cittuppādeneva cetasikā vibhattā, tasmā maggañāṇassa uppāde adhipatibhūtaṃ cittanti attho. Ñāṇassāti maggañāṇassa. Hetu paccayo cāti janako ca upatthambhako ca. Taṃsampayuttanti tena ñāṇena sampayuttaṃ. Nirodhagocaranti nibbānārammaṇaṃ. Dassanādhipateyyanti sesānaṃ dassanakiccābhāvā nibbānadassane adhipatibhūtaṃ. Cittassāti maggasampayuttacittassa. Taṃsampayuttanti tena cittena sampayuttaṃ.
因为这也是一种说法:并非仅心和智才名为现观,凡与道相应的一切心、心所法,由于成就谛现观的作用,也都称为现观。因此,为了开示这种说法,在“难道只有这些是现观吗?”问后,以“不”否定了那句话,接着便开始解说“出世间道刹那”等。“见现观”:以见为体的现观。对其余各项,也应依此理趣理解。“谛”:指谛智。道智本身因具有随观涅槃的意义,故即是“观”。“解脱”:指道解脱。“明”:也就是道智。“解脱”:指以正断方式所得的解脱。“涅槃”被现观——这就是现观;其余诸法是以它们来现观涅槃的,因此称为“现观”。
Yasmā etampi pariyāyaṃ, na kevalaṃ cittañāṇehiyeva abhisamayo, atha kho sabbepi maggasampayuttacittacetasikā dhammā saccābhisamayakiccasādhanavasena abhisamayo nāma honti, tasmā tampi pariyāyaṃ dassetukāmo kiṃ nu ettakoyeva abhisamayoti pucchitvā na hīti taṃ vacanaṃ paṭikkhipitvā lokuttaramaggakkhaṇetiādimāha. Dassanābhisamayoti dassanabhūto abhisamayo. Esa nayo sesesupi. Saccāti saccañāṇāni. Maggañāṇameva nibbānānupassanaṭṭhena vipassanā. Vimokkhoti maggavimokkho. Vijjāti maggañāṇameva. Vimuttīti samucchedavimutti. Nibbānaṃ abhisamīyatīti abhisamayo, sesā abhisamenti etehīti abhisamayā.
再则,为了将道与果分开来显示现观,便以“难道……”等提问开始。然而,在果的刹那,由于从断除之义上并不存在「尽智」,因此从止息之义说为「无生智」。其余内容,应依理趣而解。
如今,因为断烦恼时即有现观,现观时亦断烦恼,故为说明以质疑为开端的断烦恼,而开始说“那个”等语。
其中,“那个”:指那位处于道位的圣者。此处的四种说法,是质疑者的提问。接着,“他断除过去的烦恼”等回答,是为了引出质疑。
「已尽」:从坏灭的角度说尽。「已灭」:从相续中不再生起的角度说灭。「已离」:指在正进行的刹那离去。「令离」:使之离去。「已灭没」:进入不存在。「令灭没」:使之进入不存在。
在指出其中的过失后,便否定说:“并非断除过去的烦恼。”
关于未来的质疑:“未生”:指尚未获得生。“未产生”:指尚未获得自性。“未生起”:指从生起之后,尚未进一步向上转起。“未显现”:指以现有之状态,心都不曾显现。因为凡是想要断除过去或未来烦恼的
Puna maggaphalavasena abhisamayaṃ bhinditvā dassetuṃ kiṃ nūtiādimāha. Phalakkhaṇe panettha yasmā samucchedanaṭṭhena khaye ñāṇaṃ na labbhati, tasmā paṭippassaddhaṭṭhena anuppāde ñāṇanti vuttaṃ. Sesaṃ pana yathānurūpaṃ veditabbanti. Idāni yasmā kilesappahāne sati abhisamayo hoti, abhisamaye ca sati kilesappahānaṃ hoti, tasmā codanāpubbaṅgamaṃ kilesappahānaṃ dassetukāmo yvāyantiādimāha. Tattha yvāyanti yo ayaṃ maggaṭṭho ariyapuggalo. Evamādikāni panettha cattāri vacanāni codakassa pucchā. Puna atīte kilese pajahatīti idaṃ codanāya okāsadānatthaṃ vissajjanaṃ. Khīṇanti bhaṅgavasena khīṇaṃ. Niruddhanti santānavasena punappunaṃ anuppattiyā niruddhaṃ. Vigatanti vattamānakkhaṇato apagataṃ. Vigametīti apagamayati. Atthaṅgatanti abhāvaṃ gataṃ. Atthaṅgametīti abhāvaṃ gamayati. Tattha dosaṃ dassetvā na atīte kilese pajahatīti paṭikkhittaṃ. Anāgatacodanāya ajātanti jātiṃ appattaṃ. Anibbattanti sabhāvaṃ appattaṃ. Anuppannanti uppādato pabhuti uddhaṃ na paṭipannaṃ. Apātubhūtanti paccuppannabhāvena cittassa apātubhūtaṃ. Atītānāgate pajahato pahātabbānaṃ natthitāya aphalo vāyāmo āpajjatīti tadubhayampi paṭikkhittaṃ. Ratto rāgaṃ pajahatīti vattamānena rāgena ratto tameva rāgaṃ pajahati. Vattamānakilesesupi eseva nayo. Thāmagatoti thirasabhāvaṃ gato. Kaṇhasukkāti akusalā ca kusalā ca dhammā yuganaddhā samameva vattantīti āpajjatīti attho. Saṃkilesikāti evaṃ saṃkilesānaṃ sampayuttabhāve sati saṃkilese niyuttā maggabhāvanā hotīti āpajjatīti attho. Evaṃ paccuppanne pajahato vāyāmena saddhiṃ pahātabbānaṃ atthitāya saṃkilesikā ca maggabhāvanā hoti, vāyāmo ca aphalo hoti. Na hi paccuppannānaṃ kilesānaṃ cittavippayuttatā nāma atthīti.
“非有”:是对以四种方式所说之语的否定。“有”:是承认。“如何、像什么?”:是为了显示“有”的实例而提问。“如何有?以何种方式有?如同什么而有?”是这个意思。“譬如”:如同说“比如说”。“幼树”:为表明其能结果的特质,故特取“幼”。“未结果”:虽具结果的能力,但指尚未得果之时。“那个”:指那棵树。“而”:只是助词,意指“那个”或“那一个”。“断其根”:从根部将其砍断。“未生起的果”:指尚未生起的果实。“正是如此”:就是这样。“生起”、“转起”、“相”、“造作”:这四个说的都是现在的蕴相续。因为在某个蕴相续中,无论哪种道智生起,那个道智所应断除的烦恼,便使该蕴相续成为“无种子”的状态。由于它成了无种子,以此为缘的那些烦恼,即使原本未生起,也根本不会再起。“见过患”:是从无常等角度看到了过患。“不生”等四句,全都指涅槃。“心跃入”:指与道相应之心跃入。“以因灭而有苦灭”:因为作为烦恼种子的相续的不生起灭,故未来将成为蕴之苦之因的那些烦恼
Na hīti catudhā vuttassa vacanassa paṭikkhepo. Atthīti paṭijānanaṃ. Yathā kathaṃ viyāti atthibhāvassa udāharaṇadassanatthaṃ pucchā. Yathā atthi, taṃ kena pakārena viya atthi, kiṃ viya atthīti attho. Seyyathāpīti yathā nāma. Taruṇarukkhoti phaladāyakabhāvadīpanatthaṃ taruṇaggahaṇaṃ. Ajātaphaloti phaladāyakattepi sati phalaggahaṇato purekālaggahaṇaṃ. Tamenanti taṃ rukkhaṃ. Enanti nipātamattaṃ, taṃ etanti vā attho. Mūlaṃ chindeyyāti mūlato chindeyya. Ajātaphalāti ajātāni phalāni. Evamevanti evaṃ evaṃ. Uppādo pavattaṃ nimittaṃ āyūhanāti catūhipi paccuppannakhandhasantānameva vuttaṃ. Yasmiñhi khandhasantāne yaṃ yaṃ maggañāṇaṃ uppajjati, tena tena maggañāṇena pahātabbānaṃ kilesānaṃ taṃ khandhasantānaṃ abījaṃ hoti, tassa abījabhūtattā tappaccayā te te kilesā anuppannā eva na uppajjanti. Ādīnavaṃ disvāti aniccādito ādīnavaṃ disvā. Anuppādotiādīhi catūhi nibbānameva vuttaṃ. Cittaṃ pakkhandatīti maggasampayuttaṃ cittaṃ pakkhandati. Hetunirodhā dukkhanirodhoti kilesānaṃ bījabhūtassa santānassa anuppādanirodhā anāgatakkhandhabhūtassa dukkhassa hetubhūtānaṃ kilesānaṃ anuppādanirodho hoti. Evaṃ dukkhassa hetubhūtakilesānaṃ anuppādanirodhā dukkhassa anuppādanirodho hoti. Evaṃ kilesappahānayuttisabbhāvato eva atthi maggabhāvanātiādimāha. Aṭṭhakathāyaṃ (visuddhi. 2.832) pana ‘‘etena kiṃ dīpitaṃ hoti? Bhūmiladdhānaṃ kilesānaṃ pahānaṃ dīpitaṃ hoti. Bhūmiladdhā pana kiṃ atītā anāgatā, udāhu paccuppannāti? Bhūmiladdhuppannāyeva nāmā’’ti vatvā kathitakilesappahānassa vitthārakathā sutamayañāṇakathāya maggasaccaniddesavaṇṇanāyaṃ vuttanayeneva veditabbā, idha pana maggañāṇena pahātabbā kilesāyeva adhippetāti.