第四 远离论
4. Vivekakathā
远离论注释
Vivekakathāvaṇṇanā
22如今,在断除终结的现观论之后,为显示断除的方式,进而宣说了以经典为前导的远离论,以下是对其未曾有义理的注释。其中,在经典中,首先「任何」一词,是指毫无遗漏地遍取。「需以力作」指需要靠腿力、臂力来完成。「业」指奔跑、跳跃、耕作、播种等种种工作。「被作」指这些工作由有力量的人来做。「依戒」指以四遍净戒作为依止。「修习」:因为破戒者没有修习,所以这里是指世间道与出世间的修习。「依远离」指依止于彼分远离、断除远离和出离远离。「远离」指寂离的状态。因为这位致力于修习圣道的瑜伽行者,在观的刹那,就作用而言依止于彼分远离,就意乐而言依止于出离远离;在道的刹那,就作用而言依止于断除远离,就所缘而言依止于出离远离而修习。这个道理也同样适用于「依离贪」等。实际上,远离本身就其离染的意义而言
22. Idāni pahānāvasānāya abhisamayakathāya anantaraṃ pahānākāraṃ dassentena kathitāya suttantapubbaṅgamāya vivekakathāya apubbatthānuvaṇṇanā. Tattha suttante tāva ye kecīti anavasesapariyādānaṃ. Balakaraṇīyāti ūrubalena bāhubalena kattabbā. Kammantāti dhāvanalaṅghanakasanavapanādīni kammāni. Karīyantīti balavantehi karīyanti. Sīlaṃ nissāyāti catupārisuddhisīlaṃ nissayaṃ katvā. Bhāvetīti bhinnasīlassa bhāvanābhāvato idha pana lokiyalokuttarā maggabhāvanā adhippetāti. Vivekanissitanti tadaṅgavivekaṃ samucchedavivekaṃ nissaraṇavivekaṃ nissitaṃ. Vivekoti vivittatā. Ayañhi ariyamaggabhāvanānuyutto yogī vipassanākkhaṇe kiccato tadaṅgavivekanissitaṃ, ajjhāsayato nissaraṇavivekanissitaṃ, maggakkhaṇe kiccato samucchedavivekanissitaṃ, ārammaṇato nissaraṇavivekanissitaṃ bhāveti. Esa nayo virāganissitādīsu. Vivekoyeva hi virajjanaṭṭhena virāgo, nirodhaṭṭhena nirodho, vosajjanaṭṭhena vosaggo. Atha vā kilesehi vivittattā viveko, kilesehi virattattā virāgo, kilesānaṃ niruddhattā nirodho, kilesānañca pariccattattā vissaṭṭhattā, nibbānecattassa ca vissaṭṭhattā vosaggo. Vosaggo pana duvidho pariccāgavosaggo ca pakkhandanavosaggo ca. Tattha pariccāgavosaggoti vipassanākkhaṇe tadaṅgavasena, maggakkhaṇe samucchedavasena kilesappahānaṃ. Pakkhandanavosaggoti vipassanākkhaṇe tanninnabhāvena, maggakkhaṇe ārammaṇakaraṇena nibbānapakkhandanaṃ. Tadubhayampi imasmiṃ lokiyalokuttaramissake atthavaṇṇanānaye vaṭṭati. Tathā hi ayaṃ sammādiṭṭhiādīsu ekeko dhammo yathāvuttena pakārena kilese ca pariccajati, nibbānañca pakkhandati. Vosaggapariṇāminti iminā pana sakalena vacanena vosaggatthaṃ pariṇāmitaṃ pariṇataṃ, paripaccitaṃ paripakkañcāti vuttaṃ hoti. Ayampi ariyamaggabhāvanānuyutto bhikkhu yathā sammādiṭṭhiādīsu ekeko dhammo kilesapariccāgavosaggatthañca nibbānapakkhandanavosaggatthañca paripaccati, yathā ca paripakko hoti, tathā naṃ bhāveti.
23「种子村与生物村」:这里,种子有五种——根种子、茎种子、枝种子、节种子、种种子(《经分别》91)。种子村的意思是种子的聚集。然而,这些种子,从具足翠绿嫩芽出现之时起,便称为生物村,意思是已生、已长出的根和翠绿嫩芽的聚集。当有天神守护时,从嫩芽阶段起便成为(生物村);因此他们说,那些名为天神的众生(bhūta)的村落也是生物村。「增长」指以发芽等方式;「生长」指以抽茎等方式;「茂盛」指以开花等方式。而在诸法上,「增长」指以未曾有之法生起的方式;「生长」指以成就各自作用的方式;「茂盛」指以作用圆满而变得广大的方式——这是它的含义。也有读作‘vepulatta’(广大性)的。或者,这三个词也可以配合戒、定、慧来理解。
23.Bījagāmabhūtagāmāti ettha mūlabījaṃ khandhabījaṃ aggabījaṃ phaḷubījaṃ bījabījanti (pāci. 91) pañcavidhaṃ bījaṃ, bījagāmo nāma bījasamūhoti attho. Tadeva pana sampannanīlaṅkurapātubhāvato paṭṭhāya bhūtagāmo nāma, bhūtānaṃ jātānaṃ nibbattamūlanīlaṅkurānaṃ samūhoti attho. Devatāpariggahe sati nīlaṅkurakālato pabhuti hotīti tesaṃ devatāsaṅkhātānaṃ bhūtānaṃ gāmotipi bhūtagāmoti vadanti. Vuddhinti aṅkurādivasena. Viruḷhinti khandhādivasena. Vepullanti pupphādivasena. Dhammesu pana vuddhinti apubbadhammappavattivasena. Viruḷinti sakiccakaraṇasādhanavasena. Vepullanti kiccanipphattivasena vipulabhāvanti attho. Vipulattantipi pāṭho. Atha vā etāni tīṇi padāni sīlasamādhipaññāhipi yojenti.
道支释义注释
Maggaṅganiddesavaṇṇanā
24在经的解说中,「sammādiṭṭhiyā」(以正见)是属格词。这是指在禅那、观、道、果、涅槃以及世间离相应心中,依相应和所缘随宜而转,且依共相而统合为一的正见。「镇伏远离」是指通过镇伏、排遣而达成的远离。对什么镇伏?对诸盖。文中「他修习初禅」等,即是以镇伏的方式,仅举初禅为例;而说到初禅时,其余的禅那也已涵盖其中。因为在诸禅那中亦有正见存在,故称为正见的远离。「彼分远离」是指以彼彼观智之分位而达成的远离。就「诸邪见」而言,由于正见远离是难行且殊胜的,故只说了正见远离;而说到它时,远离常想等也已包括在内。「能破分定」是指与观相应的定。「断除远离」是指以断除烦恼而达成的远离,即趋向名为「灭」的涅槃的出世间道。「安息远离」是指以烦恼的安息而达成的远离。
24. Suttantaniddese sammādiṭṭhiyāti sāmivacanaṃ. Jhānavipassanāmaggaphalanibbānesu lokiyaviratisampayuttacitte ca yathāyogaṃ sampayogato ca ārammaṇato ca vattamānāya sammādiṭṭhiyā sāmaññalakkhaṇato ekībhūtāya sammādiṭṭhiyā. Vikkhambhanavivekoti vikkhambhanavasena dūrīkaraṇavasena viveko. Kesaṃ? Nīvaraṇānaṃ. Tassa paṭhamaṃ jhānaṃ bhāvayatotiādi vikkhambhanavasena paṭhamajjhānameva vuttaṃ. Tasmiṃ vutte sesajjhānānipi vuttāneva honti. Jhānesupi sammādiṭṭhiyā vijjamānattā sammādiṭṭhiyā viveko nāma hoti. Tadaṅgavivekoti tena tena vipassanāñāṇaṅgena viveko. Diṭṭhigatānanti diṭṭhivivekassa dukkarattā padhānattā ca diṭṭhivivekova vutto. Tasmiṃ vutte niccasaññādivivekopi vuttova hoti. Nibbedhabhāgiyaṃ samādhinti vipassanāsampayuttasamādhiṃ. Samucchedavivekoti kilesānaṃ samucchedena viveko. Lokuttaraṃ khayagāmimagganti khayasaṅkhātanibbānagāmilokuttaramaggaṃ. Paṭippassaddhivivekoti kilesānaṃ paṭippassaddhiyā viveko. Nissaraṇavivekoti sabbasaṅkhatanissaraṇabhūto saṅkhāraviveko. Chandajāto hotīti pubbabhāge jātadhammachando hoti. Saddhādhimuttoti pubbabhāgeyeva saddhāya adhimutto hoti. Cittañcassa svādhiṭṭhitanti pubbabhāgeyeva cittañca assa yogissa suadhiṭṭhitaṃ suṭṭhu patiṭṭhitaṃ hoti. Iti chando saddhā cittanti ime tayo dhammā pubbabhāge uppannavivekānaṃ upanissayattā nissayā nāma. Keci pana ‘‘cittañcassa svādhiṭṭhitanti samādhi vutto’’ti vadanti. Virāgādīsupi eseva nayo.
在「灭」的部分,为了开示有别于「灭」的另一个同义词,而说「不死界」;在其余之处,灭即是涅槃,二者都指涅槃。「十二依止」:即将欲、信、心这三者,于远离等四项中,每一项各配以三,便成为十二种依止。
Nirodhavāre pana nirodhasaddato aññaṃ pariyāyavacanaṃ dassentena amatā dhātūti vuttaṃ, sesesu nirodho nibbānanti ubhayatthāpi nibbānameva. Dvādasa nissayāti chandasaddhācittāniyeva vivekādīsu catūsu ekekasmiṃ tayo tayo katvā dvādasa nissayā honti.
25正思惟、正精进、正念、正定也应以同样的方式理解其义理的关联。至于正语、正业、正命,由于在禅那刹那和观刹那中并不存在,因此要知道,它们是依禅那与观的前行阶段和后行阶段而生起的离,被说为“依止于禅那与观”。还应知道,对于盖和邪见的远离、离贪、灭尽、遣除,这些在同样状态下运作的离,即名为远离等。正如《增支部·八集》中所说:“因此,比丘,你应修习这样的定:有寻有伺的,无寻唯伺的,无寻无伺的;有喜的,无喜的;与乐俱行的,与舍俱行的。”通过各自内在的安止定,将慈心等和身随观等说成与四禅或五禅相类似。同样的道理,这里也应当理解为是以前行后行的方式来阐述诸离。不应只执取字面意思就去诽谤世尊,因为佛语甚深,必须亲近师长之后,依其意旨去体悟。
25. Sammāsaṅkappavāyāmasatisamādhīnampi imināva nayena atthayojanā veditabbā. Sammāvācākammantā jīvānaṃ pana jhānakkhaṇe vipassanākkhaṇe ca abhāvā jhānavipassanānaṃ pubbabhāgaparabhāgavasena vattamānā viratiyo jhānavipassanā sannissitā katvā vuttāti veditabbaṃ. Nīvaraṇānaṃ diṭṭhigatānañca vivekavirāganirodhapaṭinissaggā tathā pavattamānānaṃ viratīnaṃ vivekādayo nāmāti veditabbaṃ. Yathā aṭṭhakanipāte ‘‘tato, tvaṃ bhikkhu, imaṃ samādhiṃ savitakkaṃ savicārampi bhāveyyāsi, avitakkavicāramattampi bhāveyyāsi, avitakkaṃ avicārampi bhāveyyāsi, sappītikampi bhāveyyāsi, nippītikampi bhāveyyāsi, sātasahagatampi bhāveyyāsi, upekkhāsahagatampi bhāveyyāsī’’ti (a. ni. 8.63) mettādayo kāyānupassanādayo ca niyakajjhattamūlasamādhivasena catukkapañcakajjhānikā viya vuttā, evamidhāpi pubbabhāgaparabhāgavasena viratiyo vuttāti veditabbaṃ. Byañjanacchāyamattaṃ gahetvā na bhagavā abbhācikkhitabbo. Gambhīrañhi buddhavacanaṃ, ācariye payirupāsitvā adhippāyato gahetabbaṃ.
26-27在诸觉支、诸力、诸根的那些章节中,也应以同样的方式来理解其义理。
26-27. Bojjhaṅgabalaindriyavāresupi imināva nayena attho veditabboti.