第十 醍醐味论
10. Maṇḍapeyyakathā
醍醐味论的解释
Maṇḍapeyyakathāvaṇṇanā
238现在,为显示此道的醍醐味性质而宣说的醍醐味论,以世尊的部分教说为前导。以下是对其中前所未释之义的解释。其中,“醍醐味”:犹如纯熟、无垢、清净的熟酥称为“醍醐”,同样地,以清净义称为“醍”,以可饮用义称为“味”。若饮用后会醉倒街头、不省人事,乃至对自身衣物等皆失去所有权,那样的饮料即便清净,亦不应饮用。然而,我此包含三学的教说梵行,具足、无秽、清净,故是醍;又能带来利益与安乐,故是味——如是说明为“醍醐味”。于此,有醍且可饮用,故名“醍醐味”。那是什么?就是教说梵行。为何三学称为“梵行”?以最胜义,涅槃名为“梵”;三学为证涅槃而生起,故是“为梵而行”,因此称为“梵行”。“教说梵行”即指于此。“大师现前”这句在此处是表示原因的话。因为大师已现在面前,你们应当策励精勤,饮用这份醍。外道的药醍,若医师不在面前,饮用者会心生疑虑:“我们不知剂量,也不知它在体内如何运作。”但当医师在场时,众人便会想:“医师知道。”于是便无所疑虑而饮用。同样地,我
238. Idāni tassa maggassa maṇḍapeyyattaṃ dassentena kathitāya bhagavato vacanekadesapubbaṅgamāya maṇḍapeyyakathāya apubbatthānuvaṇṇanā. Tattha maṇḍapeyyanti yathā sampannaṃ nimmalaṃ vippasannaṃ sappi sappimaṇḍoti vuccati, evaṃ vippasannaṭṭhena maṇḍo, pātabbaṭṭhena peyyaṃ. Yañhi pivitvā antaravīthiyaṃ patitā visaññino attano sāṭakādīnampi assāmikā honti, taṃ pasannampi na pātabbaṃ. Mayhaṃ pana idaṃ sikkhattayasaṅgahitaṃ sāsanabrahmacariyaṃ sampannattā nimmalattā vippasannattā maṇḍañca hitasukhāvahattā peyyañcāti maṇḍapeyyanti dīpeti. Maṇḍo peyyo etthāti maṇḍapeyyaṃ. Kiṃ taṃ? Sāsanabrahmacariyaṃ. Kasmā sikkhattayaṃ brahmacariyaṃ nāma? Uttamaṭṭhena nibbānaṃ brahmaṃ nāma, sikkhattayaṃ nibbānatthāya pavattanato brahmatthāya cariyāti brahmacariyanti vuccati. Sāsanabrahmacariyanti taṃyeva. Satthāsammukhībhūtoti idamettha kāraṇavacanaṃ. Yasmā pana satthā sammukhībhūto, tasmā vīriyapayogaṃ katvā pivathetaṃ maṇḍaṃ. Bāhirakañhi bhesajjamaṇḍaṃ vejjassa asammukhā pivantānaṃ pamāṇaṃ vā uggamananiggamanaṃ vā na jānāmāti āsaṅkā hoti. Vejjassa sammukhā pana vejjo jānissatīti nirāsaṅkā pivanti. Evamevaṃ amhākañca dhammassāmī satthā sammukhībhūtoti vīriyaṃ katvā pivathāti maṇḍapāne sanniyojeti. Diṭṭhadhammikasamparāyikaparamatthehi yathārahaṃ anusāsatīti satthā. Apica ‘‘satthā bhagavā satthavāho’’tiādinā (mahāni. 190) niddesanayenapettha attho veditabbo. Sandissamāno mukho bhūtoti sammukhībhūto.
在醍醐味的解释中,「三重醍」:三重性即是「三重」。以三重而成醍,故称「三重醍」,意为三种醍。「在大师现前时」一语,是为说明具足一切行相、圆满的三重醍而说。然而,即使在大师般涅槃之后,三重醍也仍以一分的方式存在。正因如此,在解释中,并非说「在大师现前时」,而是说「什么是说法醍」等,应如此理解。
Maṇḍapeyyaniddese tidhattamaṇḍoti tidhābhāvo tidhattaṃ. Tidhattena maṇḍo tidhattamaṇḍo, tividhena maṇḍoti attho. Satthari sammukhībhūteti idaṃ sabbākāraparipuṇṇamaṇḍattayadassanatthaṃ vuttaṃ. Parinibbutepi pana satthari ekadesena maṇḍattayaṃ pavattatiyeva. Teneva cassa niddese ‘‘satthari sammukhībhūte’’ti avatvā katamo desanāmaṇḍotiādi vuttanti veditabbaṃ.
「说法醍」:说法即是醍。「受者醍」:领受说法者即是醍。「梵行醍」:道之梵行即是醍。
Desanāmaṇḍoti dhammadesanā eva maṇḍo. Paṭiggahamaṇḍoti desanāpaṭiggāhako eva maṇḍo. Brahmacariyamaṇḍoti maggabrahmacariyameva maṇḍo.
「指示」:是用名称来说“这些是应教导的谛等的名目”,也就是依名称来讲述。「说法」:就是开示。「阐明」:就是使知道,或者说,把法安置在智的面前。就像安置座位时,我们说“敷座”一样。「建立」:就是阐明,有使法生起的意思,或者也是把法安置在智的面前。「开显」:就是使它敞开,即揭开而显示的意思。「分别」:就是进行区分,即从各种区分来显示的意思。「令明了」:就是使它变得清楚明白。或者,「指示」是「说法」等六个词的根本词。「说法」等六个词是为了解释它的意义而说的。其中,「说法」:是针对利根者,先以略说和总说的方式来进行的说法。因为利根者能通过略说和先说的内容而通达。「阐明」:是针对广慧者,为了让他们的心满足、增长智慧,对先前略说的内容,以广分别、详加解释的方式来阐明。「建立」:是针对同一类人,对他们已经详细解释过的内容,再以反释的方式,用更详细的语言来阐明。「开显」:是对已经详细解释过的内容,再反复加以宣说,这就是开显。「分别」:是对已经反复宣说的内容,再进行区分,这就是分别。「令明了」:是对已经敞开的内容用更详细的语言来说明,对已经区分的内容用比喻来说明,使它完全明了。这样的说法也能让可引导的人获得通达。又,所谓「某些堕落者」,就像毕央伽罗母等那样的人,也被包含在内。「了知者」:指通过证得出世间法而了知的人。因为这些比丘等人,是通过证得的方式来接受说法,所以被称为「受者」。「即是此」等语句的意义,在初智的解释中已经说过了。圣道因为与涅槃结合,所以是“为梵而行”,因此称为「梵行」。
Ācikkhanāti desetabbānaṃ saccādīnaṃ imāni nāmānīti nāmavasena kathanā. Desanāti dassanā. Paññāpanāti jānāpanā, ñāṇamukhe ṭhapanā vā. Āsanaṃ ṭhapento hi ‘‘āsanaṃ paññāpetī’’ti vuccati. Paṭṭhapanāti paññāpanā, pavattanāti attho, ñāṇamukhe ṭhapanā vā. Vivaraṇāti vivaṭakaraṇaṃ, vivaritvā dassanāti attho. Vibhajanāti vibhāgakiriyā, vibhāgato dassanāti attho. Uttānīkammanti pākaṭabhāvakaraṇaṃ. Atha vā ācikkhanāti desanādīnaṃ channaṃ padānaṃ mūlapadaṃ. Desanādīni cha padāni tassa atthavivaraṇatthaṃ vuttāni. Tattha desanāti ugghaṭitaññūnaṃ vasena saṅkhepato paṭhamaṃ uddesavasena desanā. Ugghaṭitaññū hi saṅkhepena vuttaṃ paṭhamaṃ vuttañca paṭivijjhanti. Paññāpanāti vipañcitaññūnaṃ vasena tesaṃ cittatosanena buddhinisānena ca paṭhamaṃ saṅkhittassa vitthārato niddesavasena paññāpanā. Paṭṭhapanāti tesaṃyeva niddiṭṭhassa niddesassa paṭiniddesavasena vitthārataravacanena paññāpanā. Vivaraṇāti niddiṭṭhassāpi punappunaṃ vacanena vivaraṇā. Vibhajanāti punappunaṃ vuttassāpi vibhāgakaraṇena vibhajanā. Uttānīkammanti vivaṭassa vitthārataravacanena, vibhattassa ca nidassanavacanena uttānīkaraṇaṃ. Ayaṃ desanā neyyānampi paṭivedhāya hoti. Yevāpanaññepi kecīti piyaṅkaramātādikā vinipātikā gahitā. Viññātāroti paṭivedhavasena lokuttaradhammaṃ viññātāro. Ete hi bhikkhuādayo paṭivedhavasena dhammadesanaṃ paṭiggaṇhantīti paṭiggahā. Ayamevātiādīni paṭhamañāṇaniddese vuttatthāni. Ariyamaggo nibbānena saṃsandanato brahmatthāya cariyāti brahmacariyanti vuccati.
239现在,以“胜解醍”等,将道刹那中所存在的根、力、觉支、道支,配合醍醐味的方式来显示。其中,“胜解醍”即名为胜解的醍。“浊”:即无有净信,混浊不清。“摒弃”:即通过彻底断除而舍弃。“饮信根之胜解醍,即是醍醐味”:虽然由信根所生的胜解醍与信根本身并非别物,但依世俗的表达,却如同不同的事物一般宣说。如同世间,虽然“磨石小子的身体”并不异于磨石小子本身,却仍说“磨石小子的身体”;又如圣典中的“触已性”等,虽与彼法不异,却将其性质说得仿佛有别;以及注释书中所说“触有触相”等,相与法本身虽不异,却将相说得如同不同。此处也应当这样理解。此处所言“饮”,是指具足此醍的人。具足此醍的人饮用了那份醍,因此,那份醍为彼人所饮,故称“醍醐味”。原应说为“醍醐味的”,但此处转换了性别,而说为“醍醐味”。其余内容,也应当依此理来理解。其次,在尚未说到的部分中,“热”:指与具滋养性的喜相对立的烦恼热恼。“粗”:指与止息寂静相对。
239. Idāni adhimokkhamaṇḍotiādīhi tasmiṃ maggakkhaṇe vijjamānāni indriyabalabojjhaṅgamaggaṅgāni maṇḍapeyyavidhāne yojetvā dasseti. Tattha adhimokkhamaṇḍoti adhimokkhasaṅkhāto maṇḍo. Kasaṭoti pasādavirahito āvilo. Chaḍḍetvāti samucchedavasena pahāya. Saddhindriyassa adhimokkhamaṇḍaṃ pivatīti maṇḍapeyyanti saddhindriyato adhimokkhamaṇḍassa anaññattepi sati aññaṃ viya katvā vohāravasena vuccati, yathā loke nisadapotako nisadapotasarīrassa anaññattepi sati nisadapotassa sarīranti vuccati, yathā ca pāḷiyaṃ ‘‘phusitatta’’ntiādīsu dhammato anaññopi bhāvo añño viya vutto, yathā ca aṭṭhakathāyaṃ ‘‘phusanalakkhaṇo phasso’’tiādīsu (dha. sa. aṭṭha. 1 dhammuddesavāra phassapañcamakarāsivaṇṇanā) dhammato anaññampi lakkhaṇaṃ aññaṃ viya vuttaṃ, evamidanti veditabbaṃ . Pivatīti cettha taṃsamaṅgipuggaloti vuttaṃ hoti. Taṃsamaṅgipuggalo taṃ maṇḍaṃ pivatīti katvā tena puggalena so maṇḍo pātabbato maṇḍapeyyaṃ nāma hotīti vuttaṃ hoti. ‘‘Maṇḍapeyyo’’ti ca vattabbe ‘‘maṇḍapeyya’’nti liṅgavipallāso kato. Sesānampi iminā nayena attho veditabbo. Apubbesu pana pariḷāhoti pīṇanalakkhaṇāya pītiyā paṭipakkho kilesasantāpo. Duṭṭhullanti upasamapaṭipakkho kilesavasena oḷārikabhāvo asantabhāvo. Appaṭisaṅkhāti paṭisaṅkhānapaṭipakkho kilesavasena asamavāhitabhāvo.
240现在,欲以另一种方式说明醍醐味的方法,于是说“有醍”等。其中,“此处”:即指在那信根之中。在“义味”等之中:信根的胜解作用即是“义”,信根本身即是“法”,此信根由于从种种烦恼中解脱,故为“解脱”。此“义”的成就,即是“义味”;此“法”的成就,即是“法味”;此“解脱”的成就,即是“解脱味”。或者,获得“义”的喜悦即是“义味”,获得“法”的喜悦即是“法味”,获得“解脱”的喜悦即是“解脱味”。这里所说的“喜”,是指与它们相应、或以它们为所缘的喜。依此原理,其余句子的意义也应了知。在这一种方式里,已说明了醍的可饮用性,这就是“醍醐味”的意思。
240. Puna aññena pariyāyena maṇḍapeyyavidhiṃ niddisitukāmo atthi maṇḍotiādimāha. Tattha tatthāti tasmiṃ saddhindriye. Attharasotiādīsu saddhindriyassa adhimuccanaṃ attho, saddhindriyaṃ dhammo, tadeva nānākilesehi vimuttattā vimutti, tassa atthassa sampatti attharaso. Tassa dhammassa sampatti dhammaraso. Tassā vimuttiyā sampatti vimuttiraso. Atha vā atthapaṭilābharati attharaso, dhammapaṭilābharati dhammaraso, vimuttipaṭilābharati vimuttiraso. Ratīti ca taṃsampayuttā, tadārammaṇā vā pīti. Iminā nayena sesapadesupi attho veditabbo. Imasmiṃ pariyāye maṇḍassa peyyaṃ maṇḍapeyyanti attho vutto hoti.
就这样,按照根等菩提分法的次第,通过根、力、觉支、道支显示了醍醐味之后,接着为了显示最后安立的梵行醍,由于道最为殊胜,所以让道作为先导,以逆序显示了道支、觉支、力、根。从增上的含义来说,「根为醍」等,是指相应于世间或出世间的醍。这应当依据前面所说的方法来理解。再从真实的含义来说,「谛为醍」:但在这里,因为苦和集没有醍性,所以应知如同《大象迹喻经》(M. 1.300)那样,是把谛智称为谛。
Evaṃ indriyādibodhipakkhiyadhammapaṭipāṭiyā indriyabalabojjhaṅgamaggaṅgānaṃ vasena maṇḍapeyyaṃ dassetvā puna ante ṭhitaṃ brahmacariyamaṇḍaṃ dassento maggassa padhānattā maggaṃ pubbaṅgamaṃ katvā uppaṭipāṭivasena maggaṅgabojjhaṅgabalaindriyāni dassesi . Ādhipateyyaṭṭhena indriyā maṇḍotiādayo yathāyogaṃ lokiyalokuttarā maṇḍā. Taṃ heṭṭhā vuttanayena veditabbaṃ. Tathaṭṭhena saccā maṇḍoti ettha pana dukkhasamudayānaṃ maṇḍattābhāvā mahāhatthipadasutte (ma. ni. 1.300) viya saccañāṇāni saccāti vuttanti veditabbaṃ.